EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 18.11.2022

COM(2022) 720 final

2022/0379(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko nosaka pasākumus augsta līmeņa publiskā sektora sadarbspējai visā Savienībā (Sadarbspējīgas Eiropas akts)

{SEC(2022) 720 final} - {SWD(2022) 720 final} - {SWD(2022) 721 final} - {SWD(2022) 722 final}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Šis paskaidrojuma raksts ir pievienots priekšlikumam regulai, ar ko nosaka pasākumus augsta līmeņa publiskā sektora sadarbspējai visā Savienībā (“Sadarbspējīgas Eiropas akts”).

Valsts pārvaldes iestāžu digitālā pārveide ir viena no desmitgades galvenajām prioritātēm, un dalībvalstis veic lielus ieguldījumus savas valsts pārvaldes digitalizācijā. Tomēr, lai gan arvien vairāk pakalpojumu, ko sniedz ES publiskais sektors, kļūst digitāli, to sadarbspējas līmenis joprojām ir nepietiekams.

Sadarbspēja ļauj organizācijām mijiedarboties savstarpēji izdevīgu mērķu sasniegšanā. Tas ietver informācijas un zināšanu apmaiņu starp organizācijām, izmantojot uzņēmējdarbības procesus, ko tās atbalsta, apmainoties ar datiem starp to tīkliem un informācijas sistēmām. Sadarbspēja nodrošina netraucētu datu apmaiņu.

Laikā, kad procesi ir automatizēti un digitālās tehnoloģijas kļūst par valsts pārvaldes daļu, ir būtiski, lai valsts pārvaldes iestādes arī turpmāk spētu savstarpēji sazināties. Sadarbspēja ir svarīgs elements, lai sasniegtu šādu mērķi. To nevar nodrošināt tikai ar tehniskiem līdzekļiem. Tam ir vajadzīgi nolīgumi un iedibināti procesi starp dažādām organizācijām, saskaņoti datu apraksti, tiesību akti, kas ļauj veikt šādu datu apmaiņu, un strukturēta ilgtermiņa sadarbība. Publiskā sektora digitālo pakalpojumu augsts sadarbspējas līmenis ir būtisks digitālajam vienotajam tirgum.

Covid-19 pandēmijas pieredze liecina, ka sadarbspējīgi risinājumi palīdz nodrošināt, ka Savienības pilsoņi var izmantot savas Līgumos noteiktās tiesības brīvi pārvietoties. Publiskā sektora sadarbspējai ir arī būtiska ietekme uz Līgumos paredzētajām tiesībām uz preču un pakalpojumu brīvu apriti, jo apgrūtinošas administratīvās procedūras var radīt būtiskus šķēršļus, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU).

Sadarbspēja ir arī būtisks faktors, lai mazinātu pieaugošos kiberdrošības riskus, ar kuriem saskaras Savienība un dalībvalstis. Pašlaik valsts pārvaldes iestādes regulāri cieš no kiberuzbrukumiem.

Tāpēc sadarbspēja ir ne tikai tehnisks jautājums, bet ir vajadzīga rīcība vairākās jomās. Tajā ietilpst:

•nodrošināt, lai tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru darbojas dažādas organizācijas, nekavē netraucētu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu starp dalībvalstīm un to iekšienē (juridiskā sadarbspēja);

•efektīva koordinācija starp dažādām publiskā sektora struktūrām visos valdības līmeņos, sniedzot sabiedriskos pakalpojumus (organizatoriskā sadarbspēja); kā arī

•nodrošinot, ka apmaiņas datu un informācijas formāts un nozīme ir saglabāta un izprasta jebkurā apmaiņā starp pusēm (semantiskā sadarbspēja).

Optimāla publiskā sektora sadarbspējas priekšnoteikums ir augsts sadarbspējas līmenis, kas ļauj efektīvāk un drošāk apmainīties ar datiem, lai nodrošinātu netraucētus sabiedriskos pakalpojumus. Zems sadarbspējas līmenis rada iedzīvotājiem un uzņēmumiem nevajadzīgu administratīvo slogu un lielākas izmaksas valsts pārvaldes iestādēm. Publiskā sektora sadarbspējas stiprināšana sniedz ievērojamas iespējas inovācijai, labākai plānošanai nākotnē (piemēram, krīzes situācijās) un uzlabotai ES tehnoloģiskajai suverenitātei. Ideālajam sadarbspējas līmenim būtu jārada skaidra un stabila vide dažādu sadarbspējīgu risinājumu izstrādei.

Pārrobežu sadarbspējas regulēšana ir būtisks priekšnoteikums, lai turpinātu attīstīt un pilnveidot visus pašreizējos digitālā vienotā tirgus aspektus.

Iniciatīvai ir šādi konkrētie mērķi:

1.nodrošināt konsekventu, uz cilvēku vērstu ES pieeju sadarbspējai, sākot ar politikas veidošanu un beidzot ar politikas īstenošanu;

2.izveidot sadarbspējas pārvaldības struktūru, kas paredzēta, lai visu līmeņu un nozaru valsts pārvaldes iestādes, kā arī privātā sektora ieinteresētās personas varētu sadarboties — ar skaidrām pilnvarām vienoties par kopīgiem sadarbspējas risinājumiem (piemēram, satvariem, atvērtām specifikācijām, atvērtiem standartiem, lietojumprogrammām vai pamatnostādnēm);

3.kopīgi radīt sadarbspējas risinājumu ekosistēmu ES publiskajam sektoram, lai visu līmeņu valsts pārvaldes iestādes ES un citas ieinteresētās personas varētu sniegt ieguldījumu šādos risinājumos un tos atkalizmantot, kopīgi ieviest inovācijas un radīt sabiedrisko vērtību.

Pašas dalībvalstis ir lūgušas īstenot saskaņotu, sinerģisku, uz vajadzībām orientētu un uz sadarbību vērstu pieeju politikas īstenošanas jautājumam, ņemot vērā pieaugošo normatīvo vidi šajā jomā. Kā piemēru var minēt vienoto digitālo vārteju (izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1724)l 1 , ar kuras palīdzību dalībvalstis nākotnē apmainīsies ar svarīgiem pierādījumiem, uzstādot tikai vienreiz lietojamu tehnisko sistēmu; un mainīgo tiesisko regulējumu digitālās identitātes 2 jomā, ar ko izveido satvaru valstu elektroniskās identifikācijas shēmu vai gaidāmo datu telpu sadarbspējai 3 . “Tikai vienreiz” tehniskā sistēma ir pirmā starpnozaru datu telpa starp sabiedriskajiem pakalpojumiem, kuras pamatā ir pilnīgs konkrētu sadarbspējas noteikumu kopums.

Tā kā sadarbspēja ES publiskajā sektorā ir saistīta ar dažādām struktūrām, kas sadarbojas, lai sasniegtu vienotu mērķi, kopīgu pieeju sadarbspējai var īstenot tikai dinamiskā, bet viendabīgā sistēmā, pilnībā ievērojot subsidiaritāti un izmantojot konsolidētu daudzlīmeņu pārvaldību.

Dalībvalstu pieredze liecina, ka tad, kad tiek nodrošināts sadarbspējas sistēmu juridiskais pamats, šie satvari kļūst par konsekventu un saskaņotu atsauces punktu, kurā sadarbspēja ir izvirzīta politikas apsvērumu priekšplānā. Piemēram, priekšlikuma par Eiropas sadarbspējas satvaru viedām pilsētām un kopienām (EIF4SCC 4 ) mērķis ir sniegt norādījumus par vietēju un reģionālu pieeju sadarbspējai, papildinot vispārējo Eiropas Sadarbspējas satvaru (EIF).

Priekšlikums ietver skaidru pārvaldības modeli, ko atbalsta dalībvalstis un ES iestādes, vienlaikus sniedzot ieinteresētajām personām iespējas paust savu viedokli un bažas, izmantojot saskaņotus procesus, kas galu galā veicina kopīgus sadarbspējas risinājumus. Efektīva sadarbspējas rīcībpolitika apvienotu galvenās iniciatīvas inovatīvā sadarbības struktūrā un būtu atvērta, droša un iekļaujoša, kā arī atbalstītu rezultātu īstenošanu.

Šis priekšlikums paredz izstrādāt Eiropas Sadarbspējas satvaru. Ar EIF uzsver, ka ir svarīgi ņemt vērā visus dažādos sadarbspējas līmeņus — tehnisko, semantisko, organizatorisko un juridisko —, kā arī izmantot integrētu pārvaldības pieeju. EIF pirmo reizi formulēja 2004. gadā. Tā jaunāko redakciju publicēja kā 2. pielikumu Komisijas paziņojumam Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai – Eiropas Sadarbspējas satvars. Īstenošanas stratēģija, COM/2017/0134 final. EIF īstenošanu dalībvalstu līmenī uzrauga Valsts sadarbspējas satvara novērošanas centrs.

Turklāt šis priekšlikums rada iespēju attīstīt nepieciešamās zināšanas par sadarbspēju un attiecīgajiem risinājumiem, jo īpaši to personu vidū, kas nav IT eksperti. Saziņa un sadarbība ir būtiski sadarbspējas elementi. Tāpēc ir svarīgi izveidot vienas pieturas aģentūru, lai atbalstītu uzticamu informācijas apmaiņu, proti, portālu “Sadarbspējīga Eiropa”.

Regulējot pārrobežu sadarbspēju publiskajā sektorā, galvenā uzmanība būtu jāpievērš sabiedrības interešu aizsardzībai uz lietotāju orientētos un atvērtos risinājumos. Atklātais pirmkods atbalsta sadarbspējas risinājumu īstenošanu. Atklātais pirmkods ļauj lietotājiem aktīvi novērtēt un pārbaudīt risinājumu sadarbspēju un drošību, tādējādi lietotāji ir autonomi un neatkarīgi savu infrastruktūru pārvaldībā bez ārējiem ierobežojumiem. Turklāt tas mazina kiberdrošības riskus un iesīkstes efektu, ko var novērst, izmantojot koordinētu pieeju starp dalībvalstīm. Tas arī nodrošina labāko atdevi no sabiedrisko līdzekļu ieguldījumiem, ļaujot balstīties uz esošajiem risinājumiem un uzlabot tos, nevis sākt no nulles. Atklātā pirmkoda stratēģiju ieviešanai ir pozitīva plašāka ietekme uz inovācijas efektivitāti un Savienību 5 . Atklātais pirmkods un atklātie standarti kopā ir sadarbspējas veicinātāji. Šajā sakarā īpaši svarīgs ir jautājums par atbilstošām licencēm. Eiropas Savienības sabiedriskās licences (EUPL), kas ir standarta atklātā pirmkoda licence (1.2. versija), pašreizējo versiju pieņēma ar Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2017/863.

•Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Uz publiskā sektora sadarbspējas politikas jomu pašlaik neattiecas saistoši visaptveroši ES politikas noteikumi. Tomēr nesaistošais Eiropas Sadarbspējas satvars kopš 2010. gada ir daļa no ES sadarbspējas rīcībpolitikas. Tā jaunāko redakciju Komisija pieņēma paziņojumā 2017. gadā 6 . Satvara īstenošanu atbalstīja, un joprojām atbalsta ar vairākiem finansēšanas instrumentiem, piemēram, programmu ISA2 un tagad arī ar programmu “Digitālā Eiropa” 7 . Vajadzību pēc spēcīgākas rīcības šajā jomā atzina un par konkrētu rīcību paziņoja vairākos Komisijas paziņojumos, tostarp paziņojumā “Eiropas digitālās nākotnes veidošana” 8 , “Eiropas Datu stratēģija” 9 , “Vienotā tirgus šķēršļu apzināšana un novēršana” 10 un “Tiesu sistēmas digitalizācija Eiropas Savienībā. Iespēju rīkkopa” 11 . Ar šo priekšlikumu īsteno arī Eiropadomes piešķirtās politiskās pilnvaras, kurās aicināts izveidot pilnvērtīgu sadarbspējas satvaru 12 . Šo iniciatīvu iekļāva Komisijas 2022. gada darba programmā (REFIT pielikums) 13 . Lai nodrošinātu atbilstību iepriekš izmantotajai pieejai, šā priekšlikuma pamatā ir EIF 14 un programmas ISA2 15 nesaistošā politikas satvara novērtējumi.

Turklāt vērojama strauja attīstība plašākā digitālo sabiedrisko pakalpojumu politikas jomā. Kā piemērus var minēt Vienotās digitālās vārtejas regulu 16 , Atvērto datu direktīvu 17 un Datu pārvaldības aktu 18 , savukārt Savienības likumdevējs apspriež jaunus tiesību aktu priekšlikumus, piemēram, regulu par Eiropas digitālo identitāti 19 un Datu aktu 20 . Tā kā šīs iniciatīvas jau attiecas uz dažādiem digitālās ekonomikas un sadarbspējas aspektiem, ierosinātā Sadarbspējīgas Eiropas akta mērķis ir atvieglot dažu tādu politikas jomu daļu sadarbspējīgu īstenošanu, kuras ir būtiskas no sabiedrisko pakalpojumu viedokļa, izveidojot pastāvīgu strukturētu sadarbību publiskā sektora pārrobežu sadarbspējas jomā.

Lai gan dažās no šīm politikas iniciatīvām ir noteikumi, kas attiecas uz sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu (piemēram, noteikumi par aizsargātu publiski turētu datu atkalizmantošanu, kas izklāstīti Datu pārvaldības aktā), tajās nav izveidots visaptverošs satvars to tīklu un informācijas sistēmu sadarbspējai, kuras izmanto sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai vai pārvaldībai Savienībā. Dalībvalstis un ES iestādes, aģentūras un struktūras kā sabiedrisko pakalpojumu tīklu un informācijas sistēmu nodrošinātājas vienosies par sadarbspējas risinājumiem, izmantojot īpašu pārvaldības struktūru (“Sadarbspējīgas Eiropas kolēģija”). Šī saskaņotā vienprātība var paātrināt un atbalstīt īstenošanu, jo īpaši attiecībā uz citām digitālajām rīcībpolitikām, nodrošinot dažādu īstenošanas pasākumu sadarbspēju. Turklāt “Sadarbspējīgas Eiropas kopiena” nodrošinās koordināciju un sadarbību starp attiecīgajām ieinteresētajām personām pārrobežu un starpnozaru sadarbspējas jomā. Sadarbspējīgas Eiropas portāls nodrošinās vienotu kontaktpunktu informācijai, kas saistīta ar attiecīgo tīklu un informācijas sistēmu sadarbspēju, un sadarbspējīgas Eiropas programma noteiks stratēģisku ES mēroga darba kārtību ar ierosinājumiem turpmākiem uzlabojumiem, tostarp koordinētiem atbalsta pasākumiem.

•Atbilstība pārējiem Savienības politikas virzieniem

Ir jāizveido saikne starp visām publiskā sektora tīklu un informācijas sistēmu specifikācijām, kuras ir obligāti jāizmanto saskaņā ar Savienības tiesību normām. Īstenošanas iestādēm ne vienmēr ir viegli atrast prasības jaunākajā un mašīnlasāmajā formātā. Vienotam piekļuves punktam un skaidriem noteikumiem par šādas informācijas metadatiem būtu jāpalīdz publiskā sektora struktūrām panākt, lai to digitālo pakalpojumu infrastruktūras atbilstu spēkā esošajiem un turpmākajiem noteikumiem. Tas ir vēl viens svarīgs faktors tam, kā priekšlikums palīdzēs integrēt politiku dažādās ES nozarēs un veicināt to saskaņotu īstenošanu.

Faktiski, ņemot vērā sadarbspējas transversālo raksturu, šī priekšlikuma mērķis ir arī atvieglot nozaru politikas digitālo īstenošanu. Priekšlikums ir izstrādāts tā, lai izvairītos no saistošām sadarbspējas prasībām, kas ir pretrunā nozaru politikai, kurā noteiktas prasības tīklu un informācijas sistēmām sabiedrisko pakalpojumu jomā, vai otrādi. Tā vietā sadarbspējas novērtējuma mērķis ir veicināt sadarbspējīgu risinājumu ieviešanu turpmākajās politikas norisēs un uzlabot atbilstību ierosinātajai politikai un citām politikas jomām, jo īpaši to vispārējai digitālajai īstenošanai.

Sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai vai pārvaldībai izmantoto tīklu un informācijas sistēmu sadarbspēja ir svarīga arī, lai sasniegtu ar publisko sektoru saistītos mērķus, kas noteikti Komisijas paziņojumā “Digitālais kompass līdz 2030. gadam – Eiropas ceļam digitālajā gadu desmitā’’ 21 . Lai gan sabiedriskos pakalpojumus, ko 100 % sniedz tiešsaistē, potenciāli varētu panākt arī ar nesadarbspējīgiem risinājumiem, sadarbspējīgu risinājumu izmantošana palīdzēs valsts pārvaldes iestādēm efektīvāk un lietderīgāk sasniegt šo mērķi. Tas pats attiecas uz nozaru mērķiem, piemēram, veselības jomā. Saskaņā ar šo regulu savāktie dati var arī palīdzēt attiecīgajā uzraudzībā.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Šā priekšlikuma juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 172. pants.

Saskaņā ar LESD 170. pantu, lai palīdzētu sasniegt LESD 26. un 174. pantā minētos mērķus un ļautu ES iedzīvotājiem, uzņēmējiem un reģionālajām un vietējām kopienām pilnībā izmantot priekšrocības, ko sniedz telpas bez iekšējām robežām izveide, ES būtu jāpalīdz izveidot un attīstīt Eiropas komunikāciju tīklus, jo īpaši telekomunikāciju jomā. Atvērtu un konkurētspējīgu tirgu sistēmas ietvaros Eiropas Savienības rīcības mērķis būs atbalstīt un veicināt valstu tīklu savstarpēju savienošanu un pārrobežu sadarbspēju, kā arī uzlabot piekļuvi šādiem tīkliem.

Saskaņā ar LESD 171. panta 1. punktu Savienība izstrādā pamatnostādnes, apzina kopīgu interešu projektus un īsteno visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu Eiropas komunikāciju tīklu sadarbspēju. Saskaņā ar 171. panta 2. punktu “dalībvalstis saziņā ar Komisiju savā starpā koordinē valsts līmenī īstenoto politiku, kas var būtiski ietekmēt” Eiropas komunikāciju tīklu izveides mērķi, un Komisija “ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm var nākt klajā ar jebkādu lietderīgu iniciatīvu, lai veicinātu šādu koordināciju”.

Šī priekšlikuma mērķis ir izstrādāt saskaņotu, uz cilvēku vērstu pieeju tādu tīklu un informācijas sistēmu pārrobežu sadarbspējai, kuras izmanto, lai nodrošinātu vai pārvaldītu sabiedriskos pakalpojumus no politikas veidošanas līdz politikas īstenošanai, papildinot to ar skaidru pārvaldību, lai racionalizētu kopīgus sadarbspējas satvarus, risinājumus, pamatnostādnes un specifikācijas saistībā ar digitālo sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu pāri ES robežām.

ES rīcība publiskā sektora sadarbspējas uzlabošanai, izveidojot pārvaldības struktūru, kas virzītu pārrobežu sadarbspējas attīstību starp tīkliem un informācijas sistēmām, ko izmanto sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai vai pārvaldībai ES publiskajā sektorā, palīdzētu vēl vairāk integrēt vienoto tirgu, novēršot šķēršļus informācijas apritei ES un veicinot ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju. LESD piešķir ES kompetenci izstrādāt attiecīgus noteikumus, lai šim nolūkam izveidotu un attīstītu Eiropas komunikāciju tīklus telekomunikāciju infrastruktūras jomā (LESD 170. pants).

Kopš 1994. gada ES ir izmantojusi šo juridisko pamatu un tā priekšteci, lai izveidotu finansēšanas programmas nolūkā atbalstīt valsts pārvaldes iestāžu un uzņēmumu sadarbspējas risinājumu izstrādi un izplatīšanu un pārrobežu digitālo pakalpojumu infrastruktūru izveidi 22 . Eiropas Savienības Tiesa ir apstiprinājusi, ka ES pasākumi, kas veicina “telemātisko datu apmaiņu starp Kopienas pārvaldes iestādēm (IDA)”, ietilpst Eiropas telekomunikāciju tīklu darbības jomā saskaņā ar EK līguma 129. pantu 23 .

Tāpēc 172. pants ir piemērots juridiskais pamats ES rīcībai, lai veicinātu tīklu un informācijas sistēmu pārrobežu sadarbspēju.

Lai palīdzētu izveidot un attīstīt Eiropas komunikāciju tīklus saistībā ar publiskā sektora struktūru sniegtajiem digitālajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem, ir jāizveido jauna koordinācijas sistēma ES līmenī ar skaidri noteiktiem uzdevumiem un pilnvarām. 

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas noteikts LES 5. panta 3. punktā, ES līmeņa rīcība būtu jāpiemēro tikai tad, ja dalībvalstis vienas pašas nevar pietiekami sasniegt plānotos mērķus un tādēļ, ņemot vērā ieteiktās rīcības apmēru vai ietekmi, tos var labāk sasniegt ES. Turklāt konkrētā pasākuma būtībai un intensitātei ir jāatbilst konstatētajai problēmai.

Pasākumus, kas atbalsta publiskā sektora pārrobežu sadarbspēju visā ES, nevar īstenot, ja dalībvalsts rīkojas viena pati, un tiem nepieciešama koordinācija ES līmenī. ES mēroga strukturētas sadarbības attīstīšana, lai atbalstītu publiskā sektora sadarbspēju, pēc savas būtības ir uzdevums, kas jāveic ES līmenī.

•Proporcionalitāte

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. panta 4. punktā noteikto proporcionalitātes principu šajā priekšlikumā paredzētie pasākumi nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs, lai sasniegtu Līgumu mērķus (digitālā vienotā tirgus izveide un pabeigšana). Priekšlikums novērš pastāvošos šķēršļus sadarbspējīgiem sabiedriskajiem pakalpojumiem ES. Tajā ir noteikts tiesiskais regulējums atvērto ieteikto sadarbspējas risinājumu un valdības tehnoloģiju (“GovTech”) kopīgošanai un atkalizmantošanai kopumā, lai labāk atbalstītu attiecīgo infrastruktūru savstarpēju savienošanu. Priekšlikumā ir arī noteikts sadarbības satvars, kas ļauj attiecīgajām publiskajām struktūrām un dažādām nozarēm koordinēt savas darbības ES līmenī. Tā pamatā ir esošie risinājumi, kas pēdējos gados ir izstrādāti un daļēji īstenoti dažādās publiskā sektora struktūrās un nozarēs, piemēram, EIF.

Īsākā termiņā šis priekšlikums radīs izmaksas, kas jāsedz Komisijai, izveidojot mehānismu strukturētai sadarbībai starp ES un dalībvalstu pārvaldes iestādēm. Ilgtermiņā Komisijai radīsies izmaksas par sadarbspējas pārvaldības veicināšanu un norādījumu un kopīgu risinājumu izstrādi. Dalībvalstīm radīsies arī izmaksas, kas saistītas ar kopīgu sadarbspējas risinājumu izstrādi un īstenošanu, pamatojoties uz norādījumiem un instrumentiem, ko veicina sadarbības mehānisms. Šīs izmaksas ilgtermiņā kompensētu ieguvumi, ko radītu uzlabota sadarbība un kopīgu sadarbspējas pasākumu izstrāde, īstenošana un atkārtota izmantošana sabiedriskajiem pakalpojumiem, tādējādi samazinot centienu dublēšanos un nevajadzīgu slogu.

Lai līdz minimumam samazinātu slogu, kas saistīts ar regulatīvo ziņošanu, uzraudzība pēc iespējas balstīsies uz esošajiem datu ziņošanas kanāliem un infrastruktūru, kā arī uz automatizētu datu izgūšanu.

Attiecībā uz uzņēmumiem un iedzīvotājiem priekšlikums, visticamāk, samazinās izmaksas, kas saistītas ar mijiedarbību ar valsts pārvaldes iestādēm, kā arī uzņēmējdarbības izmaksas ES. 

•Juridiskā instrumenta izvēle

Regula tiek uzskatīta par vispiemērotāko juridisko instrumentu, lai izveidotu regulējumu publiskā sektora pārrobežu sadarbspējai ES. Regulas tieša piemērojamība saskaņā ar LESD 288. pantu nodrošinās lielāku juridisko noteiktību, ieviešot saskaņotu pamatnoteikumu kopumu, kas sekmēs vienotā tirgus darbību. Ar regulu tiks izveidots arī strukturēts sadarbības mehānisms.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

Šim priekšlikumam pievienotais ietekmes novērtējums cita starpā balstās uz Eiropas Sadarbspējas satvara (EIF) 24 novērtējumu, kas veikts paralēli un publicēts kopā ar šo priekšlikumu. Novērtējuma galvenais konstatējums ir tāds, ka pārrobežu sadarbspēju var panākt efektīvāk un lietderīgāk ar ES pasākumiem, nevis tikai ar valsts vai vietējā līmeņa rīcību. Dažus EIF ieteikumus jau konceptuāli īsteno dalībvalstīs. Tika prognozēts, ka ar EIF saskaņotu valsts sadarbspējas satvaru izstrādes izmaksas būs salīdzinoši zemas. Tomēr pašreizējais EIF nepietiekami atbalsta Sadarbspējīgas Eiropas digitālo sabiedrisko pakalpojumu praktisko īstenošanu. Ir vajadzīgs jauns mehānisms, lai padarītu to vieglāk īstenojamu. Ietekmes novērtējumā jo īpaši uzsvērts, ka ir vajadzīga: i) uzlabota sadarbspējas pārvaldība ES; ii) izplatītāki, potenciāli saistoši noteikumi; un iii) jo īpaši ES politikas virzienu un ES finansēšanas programmu labāka saskaņošana ar EIF.

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Apspriešanās process un tā galvenie secinājumi, kas ir šī priekšlikuma pamatā, ir apkopoti ietekmes novērtējuma 2. pielikumā, kas pievienots priekšlikumam par Sadarbspējīgas Eiropas aktu. Apspriešanas pasākumi ietvēra atklātu un mērķorientētu apspriešanos tiešsaistē, darbseminārus ar dažādu kategoriju attiecīgajām ieinteresētajām personām un Komisijas izveidotas ekspertu grupas.

Respondenti uzskatīja, ka ietekmes novērtējumā izklāstītie precīzie mērķi lielākoties ir jēgpilni, norādot, ka daudzi no šiem mērķiem ir savstarpēji saistīti un tos nevar sasniegt atsevišķi.

Ieinteresētās personas noteica vairākus papildu mērķus, piemēram: i) izstrādāt un veicināt īpašus standartus un pamatnostādnes, kas varētu virzīt valsts pārvaldes iestādes uz integrētu sadarbspēju; ii) virzīties uz proaktīviem un pašsuverēniem pakalpojumiem; iii) palielināt pārredzamību, piemērojot vienreizējas iesniegšanas principu; iv) sistēma, kas centralizē lietotāju informāciju; un v) uzsverot sadarbspējas nozīmi attiecībā uz pilsoniskajām tiesībām, digitālo iesaisti visiem, daudzveidību un sabiedrības zināšanu demokratizāciju.

Lielākā daļa ieinteresēto personu skaidri norādīja, ka ir vajadzīgi saskaņoti un atvērti standarti un specifikācijas. Dažas no tām papildus uzsvēra nepieciešamību koordinētāk iesaistīt publisko sektoru standartizācijas organizācijās. Lielākajai daļai ieinteresēto personu bija līdzīgi viedokļi par to, kā stimulēt projektēšanas izmaksu dalīšanu, izmantojot lietotājdraudzīgus, uzticamus un drošus risinājumus (tostarp starp publiskā un privātā sektora ieinteresētajām personām), un par to, kā ES mērogā veicināt nobriedušu, atkārtoti izmantojamu, atklātā pirmkoda sadarbspējīgu risinājumu koplietošanu un atkalizmantošanu valsts pārvaldes iestādēm. Viņi arī norādīja, ka šādi risinājumi būtu jāpapildina ar skaidriem norādījumiem par atvērto standartu un atklātā pirmkoda izmantošanu (tostarp skaidrām definīcijām) un ka ir jāaptver tehniskā palīdzība visos līmeņos (tostarp attiecīgie mācību resursi).

Turklāt ieinteresētās personas aicināja padarīt sadarbspējas rīcībpolitiku praktiskāku un atbilstīgāku citām ES politikas jomām, izvirzot ideju par ieteicamo īstenošanu. Šie īstenošanas pasākumi papildina politikas priekšlikumus ar nesaistošiem “zelta standartiem” par to, kā varētu darboties sadarbspējīga īstenošana administratīvajā līmenī, un parāda, kā priekšlikumus var īstenot.

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Priekšlikums tika izstrādāts kopīgi ar Ekspertu grupu Eiropas sabiedrisko pakalpojumu sadarbspējas jautājumos. Šā procesa ietvaros ekspertu grupa 2021. gada oktobrī nāca klajā ar politikas ieteikumiem nākamajai Eiropas sadarbspējas rīcībpolitikai 25 .

Tika veikti vairāki pētījumi, lai atbalstītu darbu pie iniciatīvas. To vidū bija:

•Pētījums, kas atbalsta EIF īstenošanas novērtējumu 26 ;

•Pētījums, kas atbalsta Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu, uzņēmumu un iedzīvotāju sadarbspējas risinājumu programmas (ISA2) galīgo novērtējumu 27 ;

•JRC tehniskais ziņojums “Atrašanās vietu savstarpējās izmantojamības ieguvumu kvantitatīvā noteikšana Eiropas Savienībā” 28 .

•Ietekmes novērtējums

Šim priekšlikumam pievienoto ietekmes novērtējumu 2022. gada 19. janvārī izskatīja Regulējuma kontroles padome. Padome sniedza pozitīvu atzinumu ar atrunām. Piezīmes Komisija izskatīja ietekmes novērtējuma galīgajā redakcijā (sīkāka informācija sniegta tā 1. pielikumā).

Ietekmes novērtējumā ir salīdzināti trīs risinājumi, kā arī pamatscenārijs “nerīkoties”. 

1. risinājums paredz pakāpenisku un nepārtrauktu EIF attīstību. 

2. risinājums saglabā pašreizējo brīvprātīgo sistēmu. Tajā ierosinātas likumdošanas darbības, kas vērstas uz strukturālas sadarbības mehānisma izveidi ar elastīgām pilnvarām, lai nodrošinātu saskaņotu kopīgu sadarbspējas risinājumu nepārtrauktu izstrādi un uzturēšanu, kā arī lai noteiktu kopīgus eksperimentus un mērķtiecīgas politikas atbalsta iniciatīvas.

Līdzīgi kā 2. risinājumā, arī 3. risinājumā ir ierosinātas likumdošanas darbības, bet ierosinātās darbības ir tālejošākas. Tajās galvenā uzmanība pievērsta tieši piemērojamu Eiropas sadarbspējas minimālo prasību iekļaušanai tiesību aktos, kas tiktu pārskatīti, pieņemot īstenošanas lēmumus.

Saskaņā ar paredzamās ietekmes novērtējumu 1. risinājums un pamatscenārijs efektīvi nenovērsīs EIF novērtējumā atklātos trūkumus. Tā kā sadarbības stimuli nav pietiekami, tie neatbildīs ieinteresēto personu, jo īpaši dalībvalstu, politiskajām un operatīvajām cerībām. Tikpat maz ticams, ka 3. risinājums gūs politisku atbalstu, ņemot vērā tā plašo darbības jomu un augsto jutīguma līmeni attiecībā uz subsidiaritāti (piemēram, attiecībā uz ES un dalībvalstu mantotajām sistēmām). Lai gan paredzams, ka tieši piemērojamu minimālo sadarbspējas prasību iekļaušana ES tiesību aktos būs efektīva, tā būs ilgstoša procedūra, un tai būs vajadzīgas ievērojamas īstenošanas izmaksas un centieni. Tāpēc tiek uzskatīts, ka tas mazāk ietekmē elastīgas un reaģētspējīgas reakcijas nodrošināšanu uz strauji mainīgajām tehnoloģiskajām un politikas prasībām.

Ietekmes novērtējumā 2. risinājums identificēja kā vēlamo scenāriju. Paredzams, ka lēmums izveidot strukturētu sadarbības mehānismu nodrošinās dalībvalstīm vajadzīgo stabilitāti un (juridisko) paredzamību, vienlaikus nodrošinot arī vajadzīgo elastību, lai turpinātu izstrādāt kopīgus sadarbspējas risinājumus, reaģējot uz mainīgajām politikas vajadzībām. 2. risinājums ir vērsts arī uz līdzdalības procesu attīstību. Šie procesi ir nozīmīgāki paātrinātai tehnoloģiskajai attīstībai. Tie ir arī mazāk ierobežojoši attiecībā uz ietekmi uz mantotām sistēmām, jo tajos nav tieši noteiktas (minimālās) saderības prasības tiesību aktos (kā tas būtu 3. risinājumā). Šobrīd ir maz ticams, ka 3. risinājums gūs politisku atbalstu, ņemot vērā tā plašo darbības jomu un augsto sensitivitātes līmeni attiecībā uz subsidiaritāti (jo īpaši attiecībā uz ES un dalībvalstu mantotajām sistēmām). Tāpēc tiek uzskatīts, ka 2. risinājums mazāk ietekmē elastīgas un reaģētspējīgas reakcijas nodrošināšanu uz strauji mainīgajām tehnoloģiskajām un politikas prasībām. 2. risinājums laika gaitā var arī pakāpeniski novest pie 3. risinājuma.

Vienota ES pārrobežu sadarbspējas pārvaldība ir paredzēta, lai veicinātu augšupēju sadarbību un lejupēju atbildību starp galvenajām ieinteresētajām personām dalībvalstīs, tādējādi radot kopīgu sadarbspējas ekosistēmu. Tas atvieglo agrīnu iesaistīšanos politikas izstrādē un (līdz)investīciju vajadzību apzināšanā un uzlabo politikas īstenošanu. Šo iemeslu dēļ 2. risinājums nav drauds, bet gan veicina subsidiaritāti, stiprina valsts pārvaldes iestāžu noturību un digitālo suverenitāti. 

Visbeidzot, 2. risinājumā ierosinātajiem pasākumiem, visticamāk, būs ierobežota, bet pozitīva ietekme uz ES klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanu. Lielāka pārrobežu sadarbspēja varētu mazināt slogu, piemēram, atvieglojot ziņošanu par oglekļa emisijām, samazinot papīra izmantošanu un ierobežojot fizisko ceļošanu, kas nepieciešama sabiedrisko pakalpojumu lietotājiem, pabeidzot administratīvās procedūras.

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Vēlamajā risinājumā ierosinātie politikas pasākumi ir vērsti uz vienkāršošanas un administratīvā sloga samazināšanas mērķiem saskaņā ar Komisijas Normatīvās atbilstības un izpildes programmu (REFIT) 29 . Tās potenciālu administratīvā sloga samazināšanā politikas jomā ir atzinusi platforma “Gatavi nākotnei”, kas to ir iekļāvusi savā 2022. gada darba programmā 30 . 

Šīs iniciatīvas mērķis ir samazināt administratīvo slogu ne tikai politikas jomā, bet arī starp nozarēm un administratīvajiem līmeņiem. Uzlabojot sadarbspēju, tās mērķis ir samazināt administratīvās un atbilstības nodrošināšanas izmaksas valsts pārvaldes iestādēm. Sabiedrības locekļi gūs labumu no samazinātā administratīvā sloga, un viņi varēs pilnībā paļauties uz digitālajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem un mehānismu, lai droši apmainītos ar datiem ar tādu pašu juridisko spēku pāri robežām. Arī uzņēmumi, jo īpaši mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), gūs labumu no atbilstības nodrošināšanas izmaksu ietaupījumiem.

•Pamattiesības

Šajā priekšlikumā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (CFR) 31 .

Priekšlikums īpaši attiecas uz tiesībām uz labu pārvaldību, kā noteikts Pamattiesību hartas 41. Pantā. Šajā pantā ir noteikts, ka laba pārvaldība ir viena no pamattiesībām, pasludinot, ka ikvienai personai ir tiesības uz to, ka savas lietas noteiktā veidā pārvalda ES iestādes un struktūras vai dalībvalstis, kas piemēro ES tiesību aktus. Tiesības uz labu pārvaldību uzsver pārredzamības nozīmi arvien digitālākā laikmetā. Iniciatīvas, kuru mērķis ir atbalstīt sabiedrisko pakalpojumu digitalizāciju, var uzskatīt par tiesību uz labu pārvaldību veicinātāju, jo tās spēj veicināt būtiskus labas pārvaldības apsvērumus, piemēram, neitralitāti, objektivitāti un prognozēšanas spēju risināt dažādus jautājumus 32 . Nekāda turpmāka rīcība attiecībā uz EIF un ar to saistītajiem principiem nevarētu radīt negatīvas sekas, piemēram, attiecībā uz Pamattiesību hartas 8. pantu, tiesībām uz personas datu aizsardzību vai saskaņā ar Pamattiesību hartas 22. pantu — tiesībām uz valodu daudzveidību. Ja personas datus apstrādā “regulatīvās smilškastēs”, priekšlikumā ir iekļauti atbilstoši datu aizsardzības pasākumi, lai nodrošinātu datu subjektu tiesību aizsardzību.

Attiecībā uz tiesībām brīvi pārvietoties Eiropas Savienībā MVU izpēte liecina, ka savstarpēji nesadarbīgas administratīvās procedūras apdraud Eiropas MVU spēju veikt uzņēmējdarbību citās ES valstīs, kā arī elastīgi un neierobežoti darboties vienotajā tirgū 33 .

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Šajā priekšlikumā Komisijai ir noteikti vairāki pienākumi, jo īpaši izveidot mehānismu strukturētai sadarbībai starp ES un dalībvalstu pārvaldes iestādēm, atbalstīt šo sadarbspējas pārvaldību un izstrādāt norādījumus un kopīgus risinājumus. Programma “Digitālā Eiropa” 2021. un 2022. gada darba programmās jau ir atbalstījusi saistītās Komisijas darbības ar sākotnējo ieguldījumu gandrīz 50 miljonu EUR apmērā.

Ar šo regulu izveido instrumentu, lai koordinētu publiskos ieguldījumus sadarbspējas risinājumos: Sadarbspējīgas Eiropas programma. Tam būtu jāsniedz visaptverošs pārskats par finansēšanas iespējām un finansēšanas saistībām šajā jomā, attiecīgā gadījumā integrējot saistītās Savienības programmas, piemēram, programmu “Digitālā Eiropa”, Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Atveseļošanas un noturības mehānismus, Tehniskā atbalsta instrumentu, programmu “Apvārsnis Eiropa” un citas programmas.

Lai izpildītu šajā tiesību akta priekšlikumā noteiktos Komisijas pienākumus, laikposmā no 2023. līdz 2027. gadam būs vajadzīgi aptuveni 130 miljoni EUR, un tos finansēs tieši no programmas “Digitālā Eiropa”. Iemaksas no programmas “Digitālā Eiropa” no 2023. gada ir atkarīgas no Savienības vispārējā budžeta projektā paredzēto apropriāciju pieejamības pēc tam, kad budžeta lēmējinstitūcija būs pieņēmusi minēto budžetu, un tās tiks ņemtas vērā attiecīgo darba programmu sagatavošanas kontekstā. Galīgie piešķīrumi būs atkarīgi no finansējuma prioritātēm saistībā ar pamatā esošo pieņemšanas procedūru un no attiecīgās programmas komitejas piekrišanas. Komisijas administratīvās izmaksas tiek lēstas aptuveni EUR 2,822 miljonu apmērā, ieskaitot cilvēkresursu izmaksas un citus administratīvos izdevumus.

Šim priekšlikumam pievienotajā tiesību akta finanšu pārskatā ir izklāstīta ietekme uz budžetu, cilvēkresursiem un administratīvajiem resursiem.

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Pēc pieņemšanas regulas ietekmi uzraudzīs un novērtēs saskaņā ar labāka regulējuma pamatnostādnēm. Rādītājus, cik vien iespējams, balstīs uz esošajiem uzraudzības datiem; priekšroka būs automatizētai datu izguvei, nevis anketām. Uzraudzības dati un novērtējuma ziņojumi būs publiski pieejami, un tajos būs sniegta sīkāka informācija par šīs regulas efektīvu piemērošanu un izpildi. 

Tā kā daudzas ieinteresētās personas ierosināja ieviest vēl stingrākus pasākumus, turpmākajos novērtējumos būs risināts jautājums par politikas turpmāku stiprināšanu.

•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

Regulas 1. nodaļā (Vispārīgi noteikumi) ir izklāstīts regulas priekšmets, proti, izveidot Eiropas tīklu to tīklu un informācijas sistēmu pārrobežu sadarbspējai, ko izmanto sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai vai pārvaldībai Savienībā, un atbalstīt saiknes starp esošajiem valstu sabiedriskajiem pakalpojumiem. Tajā ir izklāstītas arī definīcijas, ko izmanto dažādos instrumentos. Lai veicinātu saskaņotu ES pieeju pārrobežu sadarbspējai un atbalstītu trīs galvenos priekšlikuma pīlārus (sadarbspējas risinājumi, politikas īstenošanas atbalsta projekti un pārvaldības sistēma), nodaļā ir noteikti divi vispārīgi pienākumi publiskā sektora struktūrām: veikt sadarbspējas novērtējumus un atbalstīt sadarbspējas risinājumu kopīgošanu publiskajā sektorā. (1.–4. pants)

2. nodaļa (Sadarbspējas risinājumi) reglamentē sadarbspējas risinājumu izveidi, atsaucoties uz: 1) Eiropas Sadarbspējas satvars (EIF) un tā specializētās sadarbspējas sistēmas, 2) Sadarbspējīgas Eiropas specifikācijas un lietojumprogrammas, ko ieteikusi Sadarbspējīgas Eiropas kolēģija. Lai gan to izmantošana dažādās nozarēs un administratīvajos līmeņos nav obligāta, tā tiek veicināta, izmantojot 1. un 3. nodaļā izklāstītos mehānismus. (5.–8. pants)

3. nodaļā (Atbalsta pasākumi) ir izklāstīti pasākumi, kas paredzēti, lai atbalstītu publiskā sektora struktūras regulas īstenošanā. Noteikumos, kas reglamentē politikas īstenošanas atbalstu, ir izklāstīts process par to, kā ES mēroga politikas projekti, kas tiek īstenoti saskaņā ar regulu, var atbalstīt sadarbspējīgu un digitālu ES politikas īstenošanu visā ES publiskajā sektorā. Šajā nodaļā ir izklāstīti arī inovācijas pasākumi, kuru mērķis ir veicināt inovatīvu sadarbspējas risinājumu izstrādi un ieviešanu pārrobežu kontekstā. Lai atbalstītu inovatīvu sadarbspējas risinājumu testēšanas vidi, Komisija var atļaut izveidot “regulatīvās smilškastes”. “Smilškastēm” būtu jāveicina ne tikai jauni tehnoloģiskie risinājumi, bet arī regulatīvā mācīšanās. Salīdzinošās izvērtēšanas sistēma un noteikumi par apmācību sekmē vēl divus svarīgus sadarbspējas veicinātājus: prasmju un zināšanu apmaiņa. (9.–14. pants)

4. nodaļā (Pārvaldība) ir izklāstīta daudzlīmeņu pārvaldības sistēma. Sadarbspējīgas Eiropas kolēģijā dalībvalstis un Komisijas, Reģionu komitejas un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas pārstāvji nosaka stratēģiskos mērķus un vienojas par konkrētiem pasākumiem, kas var nodrošināt to tīklu un informācijas sistēmu, kas nodrošina vai pārvalda digitālos sabiedriskos pakalpojumus, pārrobežu sadarbspēju. Kolēģiju atbalsta kopiena (“Sadarbspējīgas Eiropas kopiena”), kas ļaus iesaistīt plašāku ieinteresēto personu loku un ir iesaistīta ar regulas īstenošanu saistītajos operatīvajos uzdevumos. (15.–18. pants)

5. nodaļā (Plānošana, uzraudzība un novērtēšana) ir izklāstīts integrētas plānošanas mehānisms (“Sadarbspējīgas Eiropas programma”). Lai gan regulā nav paredzēts finansēšanas mehānisms, tajā ir noteikta jauna plānošanas dimensija dažādās ES finansēšanas programmās un attiecīgajās valstu iniciatīvās, lai palielinātu digitalizācijas pasākumu sinerģiju publiskajā sektorā. Šajā nodaļā ir sīkāk izklāstīti noteikumi par uzraudzību un novērtēšanu. (19.–20. pants)

6. nodaļā (Nobeiguma noteikumi) ir izklāstītas ar šo priekšlikumu saistītās izmaksas un tā spēkā stāšanās diena. (21.–22. pants)

2022/0379 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko nosaka pasākumus augsta līmeņa publiskā sektora sadarbspējai visā Savienībā (Sadarbspējīgas Eiropas akts)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

Ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 172. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 34 ,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu 35 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Ir jāstiprina tādu tīklu un informācijas sistēmu pārrobežu sadarbspējas attīstība, ko izmanto sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai vai pārvaldībai Savienībā, lai valsts pārvaldes iestādes Savienībā varētu sadarboties un padarīt sabiedriskos pakalpojumus funkcionējošus pāri robežām. Pašreizējā neoficiālā sadarbība būtu jāaizstāj ar skaidru tiesisko regulējumu, lai nodrošinātu sadarbspēju starp dažādiem administratīvajiem līmeņiem un nozarēm un lai nodrošinātu raitas pārrobežu datu plūsmas Eiropas mēroga digitālajiem pakalpojumiem. Publiskā sektora sadarbspējai ir būtiska ietekme uz Līgumos paredzētajām tiesībām uz preču un pakalpojumu brīvu apriti, jo apgrūtinošas administratīvās procedūras var radīt būtiskus šķēršļus, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU).

(2)Dalībvalstis un Savienība jau vairāk nekā divas desmitgades ir strādājušas pie tā, lai ar digitālo pārveidi atbalstītu pārvaldes iestāžu modernizāciju un veicinātu padziļinātus starpsavienojumus, kas vajadzīgi Eiropas mēroga digitālajai telpai. Komisijas paziņojumā “Digitālais kompass līdz 2030. gadam: Eiropas ceļam digitālajā adu desmitā” (COM(2021) 118) ir uzsvērts, ka līdz 2030. gadam ir jāpaātrina sabiedrisko pakalpojumu digitalizācija, tostarp nodrošinot sadarbspēju visos valdības līmeņos un visos sabiedrisko pakalpojumu līmeņos. Turklāt Covid-19 pandēmija palielināja digitalizācijas ātrumu, liekot valsts pārvaldes iestādēm pielāgoties tiešsaistes paradigmai, tostarp pārrobežu digitālajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem, kā arī viedākai un zaļākai tehnoloģiju izmantošanai saskaņā ar klimata un enerģētikas mērķiem, kas noteikti Eiropas zaļajā kursā un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/1119 36 . Šīs regulas mērķis ir sniegt būtisku ieguldījumu šo Savienības mērķu sasniegšanā, izveidojot strukturētu sadarbības satvaru pārrobežu sadarbspējas jomā starp dalībvalstīm un Komisiju, lai atbalstītu digitālo sabiedrisko pakalpojumu izveidi.

(3)Jaunajai pārvaldības struktūrai vajadzētu būt juridiskām pilnvarām, lai virzītu Eiropas Sadarbspējas satvara un citu kopīgu sadarbspējas risinājumu, piemēram, specifikāciju un lietojumprogrammu, turpmāku izstrādi. Turklāt ar šo regulu būtu jāizveido skaidrs un viegli atpazīstams marķējums dažiem sadarbspējas risinājumiem. Būtu jāveicina dinamiskas kopienas izveide, izmantojot atvērtus valdības tehnoloģiskos risinājumus.

(4)Saskaņotas pieejas publiskā sektora sadarbspējai visā Savienībā interesēs ir atbalstīt labas pārvaldības principu un persondatu un nepersondatu brīvu apriti Savienībā, cik vien iespējams saskaņot noteikumus attiecībā uz visiem publiskajiem sektoriem, kas ir tādu tīklu un informācijas sistēmu pārziņi vai nodrošinātāji, ko izmanto sabiedrisko pakalpojumu veicināšanai vai pārvaldībai. Šis mērķis ietver Komisiju un citas Savienības iestādes, struktūras un aģentūras, kā arī publiskā sektora struktūras dalībvalstīs visos pārvaldes līmeņos: valsts, reģionālā un vietējā līmenī. Aģentūrām ir svarīga loma regulatīvo ziņošanas datu vākšanā no dalībvalstīm. Tāpēc šo datu sadarbspējai vajadzētu būt arī šīs regulas darbības jomā.

(5)Pārrobežu sadarbspēja tiek nodrošināta ne tikai ar centralizētām dalībvalstu digitālajām infrastruktūrām, bet arī ar decentralizētu pieeju. Tas ietver datu apmaiņu starp vietējām pārvaldes iestādēm dažādās dalībvalstīs, ne vienmēr izmantojot valstu mezglus. Tāpēc ir jāizstrādā kopīgi risinājumi visos administratīvajos līmeņos, jo īpaši attiecībā uz specifikācijām un lietojumiem. Pieaug vajadzība pēc pārrobežu digitālās mijiedarbības, un tam ir vajadzīgi risinājumi, kas var apmierināt šīs vajadzības. Ar šo regulu ir iecerēts atvieglot un veicināt informācijas apmaiņu starp visiem pārvaldes līmeņiem.

(6)Sadarbspēja veicina politikas sekmīgu īstenošanu, jo īpaši tās, kurām ir cieša saikne ar valsts sektoru, piemēram, tieslietas un iekšlietas, nodokļi un muita, transports, veselība, lauksaimniecība, kā arī uzņēmējdarbības un rūpniecības regulējums. Tomēr vienas nozares sadarbspējas perspektīva ir saistīta ar risku, ka atšķirīgu vai nesaderīgu risinājumu pieņemšana valsts vai nozaru līmenī radīs jaunus elektroniskos šķēršļus, kas kavē iekšējā tirgus pienācīgu darbību un ar to saistītās aprites brīvības. Turklāt tas var apdraudēt tirgu atvērtību un konkurētspēju un vispārējas nozīmes pakalpojumu sniegšanu uzņēmumiem un iedzīvotājiem. Tāpēc šai regulai būtu arī jāatvieglo, jāveicina un jāpiemēro starpnozaru sadarbspēja.

(7)Lai sadarbspējas jomā Savienībā likvidētu sadrumstalotību, būtu jāveicina vienota izpratne par sadarbspēju Savienībā un holistiska pieeja sadarbspējas risinājumiem. Strukturētai sadarbībai būtu jāatbalsta pasākumi, kas veicina digitāli gatavu un sadarbspējīgu pēc noklusējuma politikas izstrādi. Turklāt tai būtu jāveicina digitālo pakalpojumu infrastruktūru un to attiecīgo komponentu efektīva pārvaldība un izmantošana Savienības publiskā sektora struktūrās un iestādēs, struktūrās un aģentūrās, kas ļauj izveidot un sniegt ilgtspējīgus un efektīvus pārrobežu sabiedriskos pakalpojumus.

(8)Lai izveidotu sadarbspējīgus pārrobežu sabiedriskos pakalpojumus, ir svarīgi politikas veidošanas procesā pēc iespējas drīzāk pievērsties sadarbspējas aspektam. Tāpēc publiskajai organizācijai, kas plāno izveidot jaunu vai pārveidot esošu tīklu un informācijas sistēmu, kuras rezultātā, visticamāk, būs liela ietekme uz pārrobežu sadarbspēju, būtu jāveic sadarbspējas novērtējums. Šis novērtējums ir nepieciešams, lai izprastu plānotās darbības ietekmes apmēru un ierosinātu pasākumus ieguvumu izmantošanai un iespējamo izmaksu novēršanai. Sadarbspējas novērtējumam vajadzētu būt obligātam trijos gadījumos, uz kuriem attiecas pārrobežu sadarbspējas joma. Citās situācijās publiskās organizācijas var nolemt veikt sadarbspējas novērtējumu brīvprātīgi.

(9)Dažos gadījumos var būt pamatoti un ekonomiski arī tas, ka sadarbspējas novērtējuma subjekts ir plašāks par vienu projektu, piemēram, ja publiskā sektora struktūras plāno izveidot kopīgu lietojumprogrammu vai apstrādes platformu. Minētajos citos gadījumos novērtējumam noteikti būtu jāattiecas ne tikai uz Sadarbspējīgas Eiropas mērķu sasniegšanu, bet arī uz pilnīgu sadarbspējas īstenošanu.

(10)Sadarbspējas novērtējumā būtu jāizvērtē plānotās darbības ietekme uz tīklu un informācijas sistēmu pārrobežu sadarbspēju, piemēram, ņemot vērā minētās ietekmes izcelsmi, būtību, specifiku un mērogu. Minētā novērtējuma rezultāti būtu jāņem vērā, nosakot piemērotus pasākumus, kas jāveic, lai izveidotu vai pārveidotu tīklu un informācijas sistēmu.

(11)Organizācijai sadarbspējas novērtējuma rezultāti būtu jāpublicē savā tīmekļa vietnē. Rezultātu publicēšana nedrīkstētu apdraudēt intelektuālā īpašuma tiesības vai komercnoslēpumus, un tā būtu jāierobežo, ja to pamato sabiedriskās kārtības vai drošības apsvērumi. Būtu jāievēro Savienības tiesību aktu noteikumi, kas reglamentē persondatu aizsardzību.

(12)Savienības publiskā sektora struktūrām vai iestādēm, struktūrām vai aģentūrām, kas meklē sadarbspējas risinājumus, vajadzētu būt iespējai pieprasīt citām publiskā sektora struktūrām vai Savienības iestādēm, struktūrām vai aģentūrām programmatūras kodu, ko šīs organizācijas izmanto, kopā ar saistīto dokumentāciju. Informācijas koplietošanai būtu jākļūst par noklusējuma principu starp publiskā sektora struktūrām un Savienības iestādēm, struktūrām un aģentūrām, bet atteikumam kopīgot informāciju būtu vajadzīgs juridisks pamatojums. Turklāt publiskā sektora struktūrām vai Savienības iestādēm, struktūrām vai aģentūrām būtu jācenšas izstrādāt jaunus sadarbspējas risinājumus vai turpināt attīstīt esošos sadarbspējas risinājumus.

(13)Ja publiskās pārvaldes iestādes nolemj kopīgot savus risinājumus ar citām publiskās pārvaldes iestādēm vai sabiedrību, tās rīkojas sabiedrības interesēs. Tas vēl jo vairāk attiecas uz inovatīvām tehnoloģijām: piemēram, atvērts kods padara algoritmus pārredzamus un ļauj veikt neatkarīgas revīzijas un reproducējamus pamatelementus. Sadarbspējas risinājumu kopīgai izmantošanai starp valsts pārvaldes iestādēm būtu jārada nosacījumi, lai publiskajam sektoram izveidotu atvērtu digitālo tehnoloģiju ekosistēmu, kas var sniegt vairākus ieguvumus.

(14)Uzraugot sadarbspējas risinājumu saskaņotību un ierosinot pasākumus, lai nodrošinātu to saderību ar esošajiem risinājumiem, kuriem ir kopīgs mērķis, Sadarbspējīgas Eiropas kolēģijai būtu jāņem vērā risinājumu novecošanās.

(15)Eiropas Sadarbspējas satvaram (EIF) būtu jānodrošina saskaņotība, un tas būtu jāatzīst par vienotu atsauces punktu Savienības pieejai sadarbspējai sabiedrisko pakalpojumu nozarē. Turklāt specializēti sadarbspējas satvari var apmierināt konkrētu nozaru, jomu vai administratīvo līmeņu vajadzības. Minētajiem satvariem būtu vēl vairāk jāveicina sadarbspējas risinājumu īstenošana.

(16)Sadarbspējīgas Eiropas kolēģijai būtu jāizstrādā EIF, ko cita starpā veido viens pārstāvis no katras dalībvalsts. Tādējādi EIF izstrādes un īstenošanas centrā ir dalībvalstis kopā ar citiem Sadarbspējīgas Eiropas kolēģijas locekļiem. Sadarbspējīgas Eiropas kolēģijai vajadzības gadījumā būtu jāatjaunina EIF.

(17)Specializētajos sadarbspējas satvaros, kas izdoti, lai papildinātu EIF, būtu jāņem vērā esošie nozaru regulējumi, kas izstrādāti Savienības līmenī (piemēram, veselības nozarē), un nebūtu tie jāskar.

(18)Sadarbspēja ir tieši saistīta ar atklātām specifikācijām un standartiem un ir atkarīga no to izmantošanas. Tāpēc Savienības publiskajam sektoram būtu jāļauj vienoties par transversālām atvērtām specifikācijām un citiem risinājumiem sadarbspējas veicināšanai. Jaunajā regulējumā būtu jāparedz skaidrs process šādu saskaņotu sadarbspējas risinājumu izveidei un veicināšanai nākotnē. Tādējādi publiskajam sektoram būs saskaņotāka nostāja, lai publiskā sektora vajadzības un sabiedriskās vērtības virzītu uz plašākām diskusijām.

(19)Daudzas sadarbspējas specifikācijas, ko izmanto publiskajā sektorā, varētu atvasināt no spēkā esošajiem Savienības tiesību aktiem. Tāpēc ir jāizveido saikne starp visām publiskā sektora tīklu un informācijas sistēmu specifikācijām, kuras ir obligāti jāizmanto saskaņā ar Savienības tiesību normām. Īstenošanas iestādēm ne vienmēr ir viegli atrast prasības jaunākajā un mašīnlasāmajā formātā. Vienotam piekļuves punktam un skaidriem noteikumiem par šādas informācijas metadatiem būtu jāpalīdz publiskā sektora struktūrām panākt, lai to digitālo pakalpojumu infrastruktūras atbilstu spēkā esošajiem un turpmākajiem noteikumiem.

(20)Būtu jāizveido Sadarbspējīgas Eiropas portāls kā atsauces punkts sadarbspējas risinājumiem, zināšanām un kopienai. Portāls būtu jāizveido kā saite uz oficiāliem avotiem, bet tam vajadzētu būt atvērtam arī Sadarbspējīgas Eiropas kopienas ieguldījumam.

(21)Sadarbspējīgas Eiropas portālam būtu jādara publiski pieejami risinājumi, kas atbilst EIF atklātības, tehniskās neitralitātes un drošības principiem. Tā kā atklātais pirmkods ļauj lietotājiem aktīvi novērtēt un pārbaudīt risinājumu sadarbspēju un drošību, ir svarīgi, lai atklātais pirmkods atbalstītu sadarbspējas risinājumu īstenošanu. Šajā sakarā būtu jāveicina atklātā pirmkoda licenču izmantošana, lai uzlabotu juridisko skaidrību un licenču savstarpēju atzīšanu dalībvalstīs.

(22)Pašlaik Savienības sabiedriskie pakalpojumi, ko sniedz vai pārvalda elektroniski, daudzos gadījumos ir atkarīgi no trešo valstu pakalpojumu sniedzējiem. Savienības stratēģiskajās interesēs ir nodrošināt, ka tā saglabā un attīsta būtiskas tehnoloģiskās spējas, lai nodrošinātu savu digitālo vienoto tirgu un jo īpaši lai nodrošinātu pakalpojumu sniegšanu, aizsargātu kritisko tīklu un informācijas sistēmas un sniegtu pamatpakalpojumus. Sadarbspējīgas Eiropas atbalsta pasākumiem būtu jāpalīdz valsts pārvaldes iestādēm attīstīties un jābūt spējīgiem iekļaut jaunus izaicinājumus un jaunas jomas pārrobežu kontekstā. Sadarbspēja ir priekšnosacījums, lai izvairītos no tehnoloģiskās iesīkstes, veicinātu tehnisko attīstību un veicinātu inovāciju, kam būtu jāveicina Savienības globālā konkurētspēja.

(23)Ir jāizveido pārvaldības mehānisms, lai atvieglotu Savienības politikas īstenošanu tādā veidā, kas nodrošina sadarbspēju. Šim mehānismam vajadzētu būt vērstam uz politikas sadarbspējīgu digitālo īstenošanu pēc tam, kad tā ir pieņemta tiesību aktu veidā, un tam būtu jāpalīdz izstrādāt sadarbspējas risinājumus, pamatojoties uz vajadzībām. Ar šo mehānismu būtu jāatbalsta publiskā sektora struktūras. Sadarbspējīgas Eiropas kolēģijai būtu jāierosina projekti publiskā sektora struktūru atbalstam Komisijai, kurai būtu jāpieņem lēmums par projektu izveidi.

(24)Izstrādājot, attīstot un sniedzot sabiedriskos pakalpojumus, visiem valdības līmeņiem būtu jāsadarbojas ar inovatīvām organizācijām neatkarīgi no tā, vai tās ir uzņēmumi vai bezpeļņas organizācijas. Atbalsts GovTech sadarbībai starp publiskā sektora struktūrām un jaunuzņēmumiem un inovatīviem MVU vai sadarbībai, kurā galvenokārt iesaistītas pilsoniskās sabiedrības organizācijas (“CivicTech”), ir efektīvs veids, kā atbalstīt publiskā sektora inovāciju un veicināt sadarbspējas rīku izmantošanu privātā un publiskā sektora partneru vidū. Atbalstam atvērtai GovTech ekosistēmai Savienībā, kas apvieno publiskā un privātā sektora dalībniekus pāri robežām un ietver dažādus valdības līmeņus, būtu jāļauj izstrādāt inovatīvas iniciatīvas, kuru mērķis ir izstrādāt un izvērst GovTech sadarbspējas risinājumus.

(25)Kopīgu inovācijas vajadzību un prioritāšu apzināšana un kopīgu GovTech un eksperimentēšanas centienu koncentrēšana pāri robežām palīdzētu Savienības publiskā sektora struktūrām dalīties ar riskiem, gūtajām atziņām un inovācijas atbalsta projektu rezultātiem. Šīs darbības jo īpaši izmantos Savienības bagātīgajā tehnoloģiju jaunuzņēmumu un MVU krātuvē. Sekmīgiem GovTech projektiem un inovācijas pasākumiem, ko izmēģina ar Sadarbspējīgas Eiropas inovācijas pasākumiem, būtu jāpalīdz izvērst GovTech rīkus un sadarbspējas risinājumus atkalizmantošanai.

(26)Sadarbspējīgas Eiropas atbalsta pasākumi varētu gūt labumu no drošām vietām eksperimentiem, vienlaikus nodrošinot atbildīgu inovāciju un atbilstošu riska mazināšanas pasākumu un aizsardzības pasākumu integrāciju. Lai nodrošinātu inovācijai labvēlīgu, nākotnes prasībām atbilstošu un pret traucējumiem noturīgu tiesisko regulējumu, būtu jānodrošina iespēja šādus projektus īstenot “regulatīvās smilškastēs”. “Regulatīvajām smilškastēm” būtu jāsastāv no kontrolētām testēšanas vidēm, kas veicina inovatīvu risinājumu izstrādi un testēšanu, pirms šādas sistēmas tiek integrētas publiskā sektora tīklos un informācijas sistēmās. “Regulatīvo smilškastu” mērķiem vajadzētu būt veicināt sadarbspēju, izmantojot inovatīvus risinājumus, izveidojot kontrolētu eksperimentēšanas un testēšanas vidi, lai nodrošinātu risinājumu saskaņošanu ar šo regulu un citiem attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem un dalībvalstu tiesību aktiem, uzlabotu juridisko noteiktību novatoriem un kompetentajām iestādēm un palielinātu izpratni par iespējām, jauniem riskiem un jauno risinājumu ietekmi. Lai nodrošinātu vienādu īstenošanu visā Savienībā un apjomradītus ietaupījumus, ir lietderīgi paredzēt kopīgus noteikumus “regulatīvo smilškastu” īstenošanai. Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs var piemērot administratīvu naudas sodu Savienības iestādēm un struktūrām saistībā ar “regulatīvajām smilškastēm” saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1725 58. panta 2. punkta i) apakšpunktu.

(27)Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 6. panta 4. punktu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1725 6. pantu ir jānodrošina juridiskais pamats tādu persondatu izmantošanai, kas savākti citos nolūkos, lai sabiedrības interesēs izstrādātu konkrētus sadarbspējas risinājumus “regulatīvajā smilškastē”. Regulas mērķis ir tikai izveidot juridisko pamatu persondatu apstrādei saistībā ar “regulatīvo smilškasti” kā tādu. Jebkādai citai persondatu apstrādei, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā, būtu vajadzīgs atsevišķs juridiskais pamats.

(28)Ir jāuzlabo laba izpratne par sadarbspējas jautājumiem, jo īpaši publiskā sektora darbinieku vidū. Šajā ziņā būtiska nozīme ir pastāvīgai apmācībai, un būtu jāveicina sadarbība un koordinācija šajā jautājumā. Papildus apmācībai par Sadarbspējīgas Eiropas risinājumiem visām iniciatīvām attiecīgā gadījumā būtu jābalstās uz pieredzes un risinājumu apmaiņu un paraugprakses apmaiņu un popularizēšanu vai tās jāpapildina.

(29)Lai izveidotu mehānismu, kas veicina savstarpēju mācīšanās procesu starp publiskā sektora struktūrām un paraugprakses apmaiņu Sadarbspējīgas Eiropas risinājumu īstenošanā dalībvalstīs, ir jāparedz noteikumi par salīdzinošās izvērtēšanas procesu. Salīdzinošā izvērtēšana var sniegt vērtīgas atziņas un ieteikumus publiskā sektora struktūrai, kas tiek pārskatīta. Jo īpaši tie varētu palīdzēt atvieglot tehnoloģiju, rīku, pasākumu un procesu pārnesi starp dalībvalstīm, kas iesaistītas salīdzinošajā izvērtēšanā. Tie rada funkcionālu ceļu paraugprakses apmaiņai starp dalībvalstīm ar dažādiem sadarbspējas brieduma līmeņiem. Lai nodrošinātu, ka salīdzinošās izvērtēšanas process ir rentabls un dod skaidrus un pārliecinošus rezultātus, kā arī lai izvairītos no nevajadzīga sloga uzlikšanas, Komisija var pieņemt pamatnostādnes par šādas salīdzinošās izvērtēšanas labāko struktūru, pamatojoties uz pastāvošajām vajadzībām un pēc apspriešanās ar Sadarbspējīgas Eiropas kolēģiju.

(30)Lai izstrādātu Sadarbspējīgas Eiropas strukturētās sadarbības vispārējo virzienu sabiedrisko pakalpojumu digitālās savienojamības un sadarbspējas veicināšanā Savienībā un pārraudzītu stratēģiskās un īstenošanas darbības, kas saistītas ar minēto sadarbību, ir jāizveido Sadarbspējīgas Eiropas kolēģija. Sadarbspējīgas Eiropas kolēģijai būtu jāveic savi uzdevumi, ņemot vērā pārrobežu sadarbspējas noteikumus un risinājumus, kas jau ieviesti attiecībā uz esošajām tīklu un informācijas sistēmām.

(31)Ir izveidotas dažas Savienības struktūras, piemēram, Eiropas Datu inovācijas kolēģija un Eiropas Veselības datu telpas kolēģija, un tām ir uzdots cita starpā uzlabot sadarbspēju konkrētā jomā vai politikas līmenī. Tomēr nevienai no esošajām struktūrām nav uzdots risināt jautājumu par to tīklu un informācijas sistēmu pārrobežu sadarbspēju, kuras izmanto sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai vai pārvaldībai Savienībā. Sadarbspējīgas Eiropas kolēģijai, kas izveidota ar šo regulu, būtu jāatbalsta Savienības struktūras, kas strādā pie politikas, darbībām un risinājumiem, kuri attiecas uz tādu tīklu un informācijas sistēmu pārrobežu sadarbspēju, kuras izmanto sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai vai pārvaldībai Savienībā, piemēram, saistībā ar semantisko sadarbspēju datu telpu pārnesamībai un atkalizmantojamībai. Sadarbspējīgas Eiropas kolēģijai būtu jāsadarbojas ar visām attiecīgajām Savienības struktūrām, lai nodrošinātu saskaņotību un sinerģiju starp pārrobežu sadarbspējas darbībām un nozaru darbībām.

(32)Publiskā sektora sadarbspējas veicināšanai ir vajadzīga ekspertu, praktiķu, lietotāju un ieinteresētās sabiedrības aktīva iesaistīšanās un iesaistīšanās visās dalībvalstīs, visos valdības līmeņos un iesaistot starptautiskos partnerus un privāto sektoru. Lai izmantotu to speciālās zināšanas, prasmes un radošumu, īpašam atklātam forumam (“Sadarbspējīgas Eiropas kopiena”) būtu jāpalīdz novirzīt atgriezenisko saiti, lietotāju un darbības vajadzības, apzināt jomas turpmākai attīstībai un palīdzēt noteikt ES sadarbspējas sadarbības prioritātes. Sadarbspējīgas Eiropas kopienas izveidei būtu jāatbalsta koordinācija un sadarbība starp sadarbspējas stratēģiskajiem un galvenajiem darbības spēlētājiem.

(33)Sadarbspējīgas Eiropas kopienai vajadzētu būt atvērtai visām ieinteresētajām personām. Piekļuve Sadarbspējīgas Eiropas kopienai būtu jāpadara pēc iespējas vienkāršāka, izvairoties no nevajadzīgiem šķēršļiem un apgrūtinājumiem. Sadarbspējīgas Eiropas kopienai būtu jāapvieno publiskā un privātā sektora ieinteresētās personas, tostarp iedzīvotāji, kam ir pieredze pārrobežu sadarbspējas jomā un kas pārstāv dažādas izcelsmes personas, piemēram, akadēmiskās aprindas, pētniecību un inovāciju, izglītību, standartizāciju un specifikācijas, uzņēmumus un valsts pārvaldi visos līmeņos.

(34)Lai nodrošinātu šajā regulā paredzēto noteikumu efektīvu īstenošanu, ir jāizraugās valstu kompetentās iestādes, kas ir atbildīgas par tās īstenošanu. Daudzās dalībvalstīs dažām struktūrām jau ir loma sadarbspējas attīstīšanā. Minētās struktūras varētu pārņemt kompetentās iestādes lomu saskaņā ar šo regulu.

(35)Sadarbspējīgas Eiropas programma būtu jāizveido kā Savienības galvenais instruments, lai koordinētu publiskā sektora ieguldījumus sadarbspējas risinājumos. Tam būtu jāsniedz visaptverošs pārskats par finansēšanas iespējām un finansēšanas saistībām šajā jomā, attiecīgā gadījumā integrējot saistītās Savienības programmas. Tam būtu jāpalīdz radīt sinerģijas un koordinēt finansiālo atbalstu, kas saistīts ar sadarbspējas attīstību, un izvairīties no dublēšanās.

(36)Informācija būtu jāvāc, lai novērtētu šīs regulas sniegumu attiecībā pret tās mērķiem un sniegtu atgriezenisko saiti šīs regulas izvērtēšanai saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu 22. punktu 37 . Tāpēc Komisijai būtu jāveic šīs regulas uzraudzība un izvērtēšana. Izvērtējuma pamatā vajadzētu būt pieciem kritērijiem, proti, produktivitāte, efektivitāte, būtiskums, saskaņotība un ES pievienotā vērtība. Izvērtējumam vajadzētu būt arī par pamatu iespējamo turpmāko pasākumu ietekmes novērtējumiem. Uzraudzīšanā būtu jāintegrē esošie datu avoti un uzraudzīšanas procesi.

(37)Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras paredzēt noteikumus un nosacījumus “regulatīvo smilškastu” izveidei un darbībai.

(38)Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, valsts pārvaldes iestāžu sadarbspēju Savienības mērogā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tā mēroga un iedarbības dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi, lai sasniegtu Līgumu mērķus, jo īpaši attiecībā uz vienotā tirgus stiprināšanu.

(39)Šīs regulas piemērošana būtu jāatliek līdz trim mēnešiem pēc tās stāšanās spēkā, lai dalībvalstīm un Savienības iestādēm, struktūrām un aģentūrām dotu pietiekami daudz laika sagatavoties šīs regulas piemērošanai. Šāds laiks ir vajadzīgs, lai izveidotu Sadarbspējīgas Eiropas kolēģiju un Sadarbspējīgas Eiropas kopienu un ieceltu valstu kompetentās iestādes un sadarbspējas koordinatorus.

(40)Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1725 42. panta 1. punktu 38 ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas sniedza atzinumu …

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. sadaļa 
Vispārīgi noteikumi

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.Ar šo regulu nosaka pasākumus, lai veicinātu tādu tīklu un informācijas sistēmu pārrobežu sadarbspēju, ko izmanto sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai vai pārvaldībai Savienībā, izveidojot kopīgus noteikumus un satvaru publiskā sektora sadarbspējas koordinācijai ar mērķi veicināt sadarbspējīgas Eiropas digitālo sabiedrisko pakalpojumu infrastruktūras attīstību.

2.Šo regulu piemēro dalībvalstu publiskā sektora struktūrām un Savienības iestādēm, struktūrām un aģentūrām, kas nodrošina vai pārvalda tīklu vai informācijas sistēmas, kas ļauj sniegt vai pārvaldīt sabiedriskos pakalpojumus elektroniski.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1) “pārrobežu sadarbspēja” ir tīklu un informācijas sistēmu spēja, ko publiskā sektora struktūras dažādās dalībvalstīs un Savienības iestādes, struktūras un aģentūras var izmantot, lai savstarpēji mijiedarbotos, kopīgojot datus, izmantojot elektroniskos sakarus;

2) “tīklu un informācijas sistēma” ir tīklu un informācijas sistēma, kā definēts 4. panta 1. punktā priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko paredz pasākumus nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa kiberdrošību visā Savienībā un ar ko atceļ Direktīvu (ES) 2016/1148 [priekšlikums TID 2];

3) “sadarbspējas risinājums” ir tehniskā specifikācija, tostarp standarts vai cits risinājums, tostarp konceptuālas sistēmas, pamatnostādnes un lietojumprogrammas, kurā aprakstītas juridiskās, organizatoriskās, semantiskās vai tehniskās prasības, kas tīklu un informācijas sistēmai jāizpilda, lai uzlabotu pārrobežu sadarbspēju;

4) “publiskā sektora struktūra” ir publiskā sektora struktūra, kā definēts Direktīvas (ES) 2019/1024 2. panta 1. punktā;

5) “dati” ir dati, kas definēti 2. panta 1. punktā Regulā (ES) 2022/868 par Eiropas datu pārvaldību un ar ko groza Regulu (ES) 2018/1724 (Datu pārvaldības akts) 39 ;

6) “mašīnlasāms formāts” ir mašīnlasāms formāts, kā definēts Direktīvas (ES) 2019/1024 2. panta 13. punktā;

7) “GovTech” ir uz tehnoloģijām balstīta publiskā un privātā sektora dalībnieku sadarbība, kas atbalsta publiskā sektora digitālo pārveidi;

8) “standarts” ir standarts, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1025/2012 2. panta 1. punktā 40 ;

9) “augstākais vadības līmenis” ir vadītājs, vadība vai koordinācijas un pārraudzības struktūra augstākajā administratīvajā līmenī, ņemot vērā augsta līmeņa pārvaldības pasākumus katrā Savienības iestādē, struktūrā vai aģentūrā.

3. pants

Sadarbspējas novērtējums

1.Ja publiskā sektora struktūra vai Savienības iestāde, aģentūra vai struktūra plāno izveidot jaunu vai būtiski pārveidot esošu tīklu un informācijas sistēmu, kas ļauj sniegt vai pārvaldīt sabiedriskos pakalpojumus elektroniski, tā novērtē plānotās darbības ietekmi uz pārrobežu sadarbspēju (“sadarbspējas novērtējums”) šādos gadījumos:

a)ja paredzētā izveide vai izmaiņas ietekmē vienu vai vairākas tīklu un informācijas sistēmas, ko izmanto pārrobežu pakalpojumu sniegšanai vairākās nozarēs vai pārvaldes iestādēs;

b)ja paredzētās izveides vai pārveidošanas rezultātā, visticamāk, tiks veikti tādu tīklu un informācijas sistēmu iepirkumi, ko izmanto pārrobežu pakalpojumu sniegšanai, pārsniedzot Direktīvas 2014/24/ES 4. pantā noteikto robežvērtību;

c)ja paredzētā izveide vai izmaiņas attiecas uz tīklu un informācijas sistēmu, ko izmanto pārrobežu pakalpojumu sniegšanai un ko finansē no Savienības programmām.

Sadarbspējas novērtējumu var veikt arī attiecīgā publiskā sektora struktūra vai attiecīgā Savienības iestāde, struktūra vai aģentūra citos gadījumos.

2.Sadarbspējas novērtējumu veic pirms saistošu lēmumu pieņemšanas par juridiskajām, organizatoriskajām, semantiskām vai tehniskām prasībām jaunajai vai pārveidotajai tīklu un informācijas sistēmai. Lai izpildītu prasību kopumu un vairākas tīklu un informācijas sistēmas, var veikt vienotu sadarbspējas novērtējumu.

Attiecīgā publiskā sektora struktūra vai attiecīgā Savienības iestāde, struktūra vai aģentūra savā tīmekļa vietnē publicē ziņojumu, kurā izklāstīti sadarbspējas novērtējuma rezultāti.

3.Valstu kompetentās iestādes un sadarbspējas koordinatori sniedz nepieciešamo atbalstu sadarbspējas novērtējuma veikšanai. Komisija var nodrošināt tehniskus rīkus novērtējuma atbalstam.

4.Sadarbspējas novērtējumā ietver vismaz:

a)aprakstu par paredzēto darbību un tās ietekmi uz viena vai vairāku attiecīgo tīklu un informācijas sistēmu pārrobežu sadarbspēju, tostarp aplēstās izmaksas par attiecīgo tīklu un informācijas sistēmu pielāgošanu;

b)aprakstu par attiecīgo tīklu un informācijas sistēmu saskaņotības līmeni ar Eiropas Sadarbspējas satvaru un Sadarbspējīgas Eiropas risinājumiem pēc darbības pabeigšanas un par to, kur tas ir uzlabojies salīdzinājumā ar saskaņotības līmeni pirms darbības;

c)to lietojumprogrammu saskarņu aprakstu, kas nodrošina mašīnas-mašīnas mijiedarbību ar datiem, ko uzskata par būtiskiem pārrobežu apmaiņai ar citām tīklu un informācijas sistēmām.

5.Attiecīgā publiskā sektora struktūra vai Savienības iestāde, struktūra vai aģentūra apspriežas ar skarto pakalpojumu saņēmējiem vai to pārstāvjiem par plānoto darbību, ja tā tieši ietekmē saņēmējus. Šī apspriešanās neskar komerciālu vai sabiedrības interešu aizsardzību vai šādu sistēmu drošību.

6.Sadarbspējīgas Eiropas kolēģija vēlākais līdz... [viens gads pēc šīs regulas stāšanās spēkā] pieņem pamatnostādnes par sadarbspējas novērtējuma saturu, tostarp praktiskus kontrolsarakstus.

4. pants

Sadarbspējas risinājumu koplietošana un atkalizmantošana starp publiskā sektora struktūrām, Savienības iestādēm, struktūrām un aģentūrām

1.Publiskā sektora struktūra vai Savienības iestāde, struktūra vai aģentūra jebkurai citai šādai struktūrai, kas to pieprasa, dara pieejamus sadarbspējas risinājumus, kas atbalsta sabiedriskos pakalpojumus, kurus tā sniedz vai pārvalda elektroniski. Kopīgais saturs ietver tehnisko dokumentāciju un attiecīgā gadījumā dokumentēto pirmkodu. Šis kopīgošanas pienākums neattiecas uz šādiem sadarbspējas risinājumiem:

a)risinājumi, ar ko atbalsta procesus, kas neietilpst attiecīgo publiskā sektora struktūru vai attiecīgo Savienības iestāžu, struktūru vai aģentūru publiskā uzdevuma tvērumā, kā noteikts tiesību aktos vai citos saistošos noteikumos, vai, ja šādu noteikumu nav, kā noteikts saskaņā ar attiecīgo dalībvalsts vai Savienības pārvaldes iestāžu parasto administratīvo praksi, ar noteikumu, ka publisko uzdevumu tvērums ir pārredzams un ir pārskatāms;

b)risinājumi, attiecībā uz kuriem trešām personām ir intelektuālā īpašuma tiesības un kas nepieļauj koplietošanu;

c)risinājumi, piekļuve kuriem ir liegta vai ierobežota, pamatojoties uz:

i)sensitīvu informāciju, kas saistīta ar kritiskās infrastruktūras aizsardzību, kā definēts Padomes Direktīvas 2008/114/EK 2. panta d) punktā 41 ;

ii)aizsardzības interešu aizstāvību vai sabiedrības drošības aizsardzību.

2.Lai atkalizmantošanas struktūra varētu autonomi pārvaldīt sadarbspējas risinājumu, kopīgošanas struktūra precizē garantijas, kas tiks sniegtas atkalizmantotajai struktūrai sadarbības, atbalsta un uzturēšanas ziņā. Pirms sadarbspējas risinājuma pieņemšanas atkalizmantošanas struktūra iesniedz kopīgošanas struktūrai novērtējumu par risinājumu, kas aptver tās spēju autonomi pārvaldīt kiberdrošību un atkalizmantotā sadarbspējas risinājuma attīstību.

3.Šā panta 1. punktā noteikto pienākumu var izpildīt, publicējot attiecīgo saturu Sadarbspējīgas Eiropas portālā vai portālā, katalogā vai repozitorijā, kas savienots ar Sadarbspējīgas Eiropas portālu. Šādā gadījumā šī panta 2. punktu nepiemēro kopīgošanas struktūrai. Publicēšanu Sadarbspējīgas Eiropas portālā pēc koplietošanas struktūras pieprasījuma veic Komisija.

4.Savienības publiskā sektora struktūra, iestāde, struktūra vai aģentūra vai trešā persona, kas izmanto sadarbspējas risinājumu, var to pielāgot savām vajadzībām. Ja sadarbspējas risinājums ir publiskots, kā noteikts 3. punktā, tādā pašā veidā publisko pielāgoto sadarbspējas risinājumu.

5.Koplietošanas un atkalizmantošanas struktūras var noslēgt vienošanos par sadarbspējas risinājuma turpmākās izstrādes izmaksu dalīšanu.

2. sadaļa 
Sadarbspējas risinājumi

5. pants

Vispārīgi principi

1.Komisija Sadarbspējīgas Eiropa portālā elektroniski publicē Sadarbspējīgas Eiropas risinājumus un Eiropas Sadarbspējas satvaru tādos formātos, kas ir atvērti, mašīnlasāmi, piekļūstami 42 , atrodami un atkalizmantojami, attiecīgā gadījumā kopā ar to metadatiem.

2.Sadarbspējīgas Eiropas kolēģija uzrauga izstrādāto vai ieteikto sadarbspējas risinājumu vispārējo saskaņotību un ierosina pasākumus, lai attiecīgā gadījumā nodrošinātu to saderību ar citiem sadarbspējas risinājumiem, kuriem ir kopīgs mērķis, vienlaikus attiecīgā gadījumā atbalstot papildināmību ar jaunām tehnoloģijām vai pāreju uz tām.

6. pants

Eiropas Sadarbspējas satvars un specializēti sadarbspējas satvari

1.Sadarbspējīgas Eiropas kolēģija izstrādā Eiropas Sadarbspējas satvaru (EIF) 43 un ierosina Komisijai to pieņemt. Komisija var pieņemt EIF. Komisija EIF publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.EIF nodrošina modeli un ieteikumu kopumu par juridisko, organizatorisko, semantisko un tehnisko sadarbspēju, kas adresēti visām struktūrām, uz kurām attiecas šīs regulas darbības joma, lai tās savstarpēji mijiedarbotos, izmantojot to tīklu un informācijas sistēmas. Sadarbspējas novērtējumā saskaņā ar 3. panta 4. punkta b) apakšpunktu un 3. panta 6. punktu EIF ņem vērā.

3.Komisija pēc apspriešanās ar Sadarbspējīgas Eiropas kolēģiju var pieņemt citus sadarbspējas satvarus (“specializēti sadarbspējas satvari”), kas vērsti uz konkrētu nozaru vai administratīvo līmeņu vajadzībām. Specializēto sadarbspējas satvaru pamatā ir EIF. Sadarbspējīgas Eiropas kolēģija novērtē specializēto sadarbspējas satvaru saskaņošanu ar EIF. Komisija publicē specializētus sadarbspējas satvarus Sadarbspējīgas Eiropa portālā.

4.Ja dalībvalsts izstrādā valsts sadarbspējas satvaru un citas attiecīgas valsts politikas, stratēģijas vai pamatnostādnes, tā ņem vērā EIF.

7. pants

Sadarbspējīgas Eiropas risinājumi

Sadarbspējīgas Eiropas kolēģija iesaka sadarbspējas risinājumus tādu tīklu un informācijas sistēmu pārrobežu sadarbspējai, ko izmanto, lai sniegtu vai pārvaldītu Savienībā elektroniski sniegtus vai pārvaldītus sabiedriskos pakalpojumus. Ja sadarbspējas risinājumu iesaka Sadarbspējīgas Eiropas kolēģija, tam ir marķējums “Sadarbspējīgas Eiropas risinājums”, un to publicē Sadarbspējīgas Eiropas portālā.

8. pants

Sadarbspējīgas Eiropas portāls

1.Komisija nodrošina portālu (“Sadarbspējīgas Eiropas portāls”) kā vienotu piekļuves punktu informācijai, kas saistīta ar tādu tīklu un informācijas sistēmu pārrobežu sadarbspēju, ko izmanto, lai sniegtu vai pārvaldītu Savienībā elektroniski sniegtus vai pārvaldītus sabiedriskos pakalpojumus. Portāls ir pieejams elektroniski un bez maksas. Portālam ir vismaz šādas funkcijas:

a)piekļuve Sadarbspējīgas Eiropas risinājumiem;

b)piekļuve citiem sadarbspējas risinājumiem, kuriem nav marķējuma “Sadarbspējīgas Eiropas risinājums” un kuri paredzēti citās Savienības politikas jomās vai atbilst 2. punktā noteiktajām prasībām;

c)piekļuve IKT tehniskajām specifikācijām, par kurām var atsaukties saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1025/2012 13. pantu;

d)piekļuve informācijai par persondatu apstrādi 11. un 12. pantā minēto “regulatīvo smilškastu” kontekstā, ja ir konstatēts augsts risks datu subjektu tiesībām un brīvībām, kā minēts Regulas (ES) 2016/679 35. panta 1. punktā un Regulas (ES) 2018/1725 39. pantā, kā arī piekļuve informācijai par reaģēšanas mehānismiem, lai nekavējoties mazinātu minētos riskus. Publicētā informācija var ietvert novērtējuma par ietekmi uz datu aizsardzību izpaušanu;

e)zināšanu apmaiņas veicināšana starp Sadarbspējīgas Eiropas kopienas locekļiem, kā noteikts 16. pantā, piemēram, atgriezeniskās saites sistēmas nodrošināšana, lai paustu viedokli par Sadarbspējīgas Eiropas kolēģijas ierosinātajiem pasākumiem vai paustu interesi piedalīties darbībās, kas saistītas ar šīs regulas īstenošanu;

f)piekļuve 20. pantā minētajiem ar sadarbspēju saistītajiem uzraudzīšanas datiem;

g)iespējas nodrošināšana iedzīvotājiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām sniegt atsauksmes par publicēto saturu.

2.Sadarbspējīgas Eiropas kolēģija var ierosināt Komisijai portālā publicēt citus sadarbspējas risinājumus vai likt uz tiem atsaukties portālā. Šādi risinājumi:

a)nav pakļauti trešo personu tiesībām un nesatur persondatus vai konfidenciālu informāciju;

b)ir augstā līmenī saskaņoti ar Sadarbspējīgas Eiropas risinājumiem, ko var pierādīt, publicējot 3. pantā minētā sadarbspējas novērtējuma rezultātus;

c)izmanto licenci, kas ļauj to atkalizmantot vismaz citām publiskā sektora struktūrām vai Savienības iestādēm, struktūrām vai aģentūrām vai ko izdod kā atklāto pirmkodu. Atklātā pirmkoda licence ir licence, saskaņā ar kuru programmatūras atkalizmantošana ir atļauta visiem norādītajiem lietojumiem tiesību īpašnieka vienpusējā deklarācijā un ja programmatūras pirmkodi ir darīti pieejami lietotājiem;

d)ir regulāri uzturēti sadarbspējas risinājuma īpašnieka atbildībā.

3.Ja publiskā sektora struktūra vai Savienības iestāde, struktūra vai aģentūra nodrošina portālu, katalogu vai repozitoriju ar līdzīgām funkcijām, tā veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu sadarbspēju ar Sadarbspējīgas Eiropas portālu. Ja šādi portāli vāc atklātā pirmkoda risinājumus, tie ļauj izmantot Eiropas Savienības publisko licenci.

4.Komisija var pieņemt pamatnostādnes par sadarbspēju attiecībā uz citiem portāliem ar līdzīgām funkcijām, kā minēts 3. punktā.

3. sadaļa 
Sadarbspējīgas Eiropas atbalsta pasākumi

9. pants

Politikas īstenošanas atbalsta projekti

1.Sadarbspējīgas Eiropas kolēģija var ierosināt Komisijai izveidot projektus, lai atbalstītu publiskā sektora struktūras Savienības politiku digitālajā īstenošanā, nodrošinot to tīklu un informācijas sistēmu pārrobežu sadarbspēju, ko izmanto, lai sniegtu vai pārvaldītu elektroniski sniedzamus vai pārvaldītus sabiedriskos pakalpojumus (“politikas īstenošanas atbalsta projekts”).

2.Politikas īstenošanas atbalsta projektā izklāsta:

a)pastāvošos Sadarbspējīgas Eiropas risinājumus, ko uzskata par nepieciešamiem politikas prasību digitālai īstenošanai;

b)trūkstošos sadarbspējas risinājumus, kas jāizstrādā un ko uzskata par nepieciešamiem politikas prasību digitālai īstenošanai;

c)citus ieteicamos atbalsta pasākumus, piemēram, apmācības vai salīdzinošo izvērtēšanu.

3.Komisija pēc apspriešanās ar Sadarbspējīgas Eiropas kolēģiju nosaka atbalsta projekta darbības jomu, grafiku, nozaru un administratīvo līmeņu nepieciešamo iesaisti un darba metodes. Ja Komisija saskaņā ar 3. pantu jau ir veikusi un publicējusi sadarbspējas novērtējumu, minētā novērtējuma rezultātus ņem vērā, veidojot atbalsta projektu.

4.Lai pastiprinātu politikas īstenošanas atbalsta projektu, Sadarbspējīgas Eiropas kolēģija var ierosināt izveidot “regulatīvo smilškasti”, kā minēts 11. pantā.

5.Politikas īstenošanas atbalsta projekta rezultāti, kā arī projektā izstrādātie sadarbspējas risinājumi ir atklāti pieejami un publiskoti Sadarbspējīgas Eiropas portālā.

10. pants

Inovācijas pasākumi

1.Sadarbspējīgas Eiropas kolēģija var ierosināt Komisijai izveidot inovācijas pasākumus, lai atbalstītu inovatīvu sadarbspējas risinājumu izstrādi un ieviešanu ES (“inovācijas pasākumi”).

2.Inovācijas pasākumi:

a)dod ieguldījumu esošu vai jaunu Sadarbspējīgas Eiropas risinājumu izstrādē;

b)iesaista GovTech dalībniekus.

3.Lai atbalstītu inovācijas pasākumu izstrādi, Sadarbspējīgas Eiropas kolēģija var ierosināt izveidot “regulatīvo smilškasti”.

4.Komisija inovācijas pasākumu rezultātus dara publiski pieejamus Sadarbspējīgas Eiropas portālā.

11. pants

“Regulatīvo smilškastu” izveide

1.“Regulatīvās smilškastes” nodrošina kontrolētu vidi tādu inovatīvu sadarbspējas risinājumu izstrādei, testēšanai un apstiprināšanai, kas atbalsta tādu tīklu un informācijas sistēmu pārrobežu sadarbspēju, kuras izmanto tādu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai vai pārvaldībai, ko sniedz vai pārvalda elektroniski ierobežotu laikposmu pirms to nodošanas ekspluatācijā.

2.“Regulatīvās smilškastes” ekspluatē atbilstoši iesaistīto publiskā sektora struktūru atbildībai un, ja “smilškaste” ietver persondatu apstrādi, ko veic publiskā sektora struktūras, citu attiecīgo valsts iestāžu uzraudzībai vai ja “smilškaste” ietver persondatu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās un aģentūrās, atbilstoši Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja atbildībai.

3.Šā panta 1. punktā minētās “regulatīvās smilškastes” izveides mērķis ir veicināt šādu mērķu sasniegšanu:

a)veicināt inovāciju un veicināt inovatīvu digitālo sadarbspējas risinājumu izstrādi un ieviešanu sabiedrisko pakalpojumu jomā;

b)veicināt pārrobežu sadarbību starp valstu kompetentajām iestādēm un sinerģiju sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā;

c)veicināt atvērtas Eiropas GovTech ekosistēmas attīstību, tostarp sadarbību ar maziem un vidējiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem;

d)uzlabot iestāžu izpratni par iespējām vai šķēršļiem inovatīvu sadarbspējas risinājumu pārrobežu sadarbspējai, tostarp par juridiskiem šķēršļiem;

e)veicināt Sadarbspējīgas Eiropas risinājumu izstrādi vai atjaunināšanu.

4.“Regulatīvo smilškastu” izveide palīdz uzlabot juridisko noteiktību, sadarbojoties ar “regulatīvajā smilškastē” iesaistītajām iestādēm, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai un attiecīgā gadījumā citiem Savienības un dalībvalstu tiesību aktiem.

5.Komisija pēc apspriešanās ar Sadarbspējīgas Eiropas kolēģiju un, ja “regulatīvā smilškaste” ietver persondatu apstrādi, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju pēc vismaz trīs iesaistīto publiskā sektora struktūru kopīga pieprasījuma atļauj izveidot “regulatīvo smilškasti”. Šai apspriešanai nebūtu jāaizstāj iepriekšēja apspriešanās, kas minēta Regulas (ES) 2016/679 36. pantā un Regulas (ES) 2018/1725 40. pantā. Ja “smilškaste” ir izveidota sadarbspējas risinājumiem, kas atbalsta tādu tīklu un informācijas sistēmu pārrobežu sadarbspēju, kuras izmanto tādu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai vai pārvaldībai, ko sniedz vai pārvalda elektroniski viena vai vairākas Savienības iestādes, struktūras vai aģentūras, galu galā ar publiskā sektora struktūru līdzdalību, atļauja nav vajadzīga.

12. pants

Dalība “regulatīvās smilškastēs”

1.Iesaistītās publiskā sektora struktūras nodrošina, ka tiktāl, ciktāl inovatīvais sadarbspējas risinājums ietver persondatu apstrādi vai citādi ietilpst citu valsts iestāžu, kuras nodrošina vai atbalsta piekļuvi datiem, uzraudzības jomā, valsts datu aizsardzības iestādes un minētās citas valsts iestādes ir saistītas ar “regulatīvās smilškastes” darbību. Attiecīgā gadījumā iesaistītās publiskā sektora struktūras var atļaut citu GovTech ekosistēmas dalībnieku, piemēram, valsts vai Eiropas standartizācijas organizāciju, paziņoto struktūru, pētniecības un eksperimentu laboratoriju, inovācijas centru un uzņēmumu, kas vēlas testēt inovatīvus sadarbspējas risinājumus, iesaisti “regulatīvajā smilškastē”. Var paredzēt arī sadarbību ar trešām valstīm, kas izveido mehānismus, lai atbalstītu inovatīvus sadarbspējas risinājumus publiskajam sektoram.

2.Dalība “regulatīvajā smilškastē” ir ierobežota uz laiku, kas atbilst projekta sarežģītībai un mērogam, un jebkurā gadījumā ne ilgāk kā divus gadus pēc “regulatīvās smilškastes” izveides. Dalību var pagarināt vēl uz vienu gadu, ja tas vajadzīgs, lai sasniegtu apstrādes mērķi.

3.Dalība “regulatīvajā smilškastē” pamatojas uz īpašu plānu, ko izstrādā dalībnieki, ņemot vērā attiecīgi citu valsts kompetento iestāžu vai Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja ieteikumus. Plānā iekļauj vismaz šādu informāciju:

a)iesaistīto dalībnieku un to lomu aprakstu, paredzēto inovatīvo sadarbspējas risinājumu un tam paredzēto nolūku, kā arī attiecīg izstrādes, testēšanas un apstiprināšanas procesu;

b)konkrētos regulatīvos jautājumus un norādījumus, kas gaidāmi no iestādēm, kuras uzrauga “regulatīvo smilškasti”;

c)konkrēto kārtību sadarbībai starp dalībniekiem un iestādēm, kā arī visiem citiem dalībniekiem, kas iesaistīti “regulatīvajā smilškastē”;

d)riska pārvaldības un uzraudzības mehānismu, lai identificētu, novērstu un mazinātu jebkādu risku;

e)galvenos atskaites punktus, kas dalībniekiem jāizpilda, lai sadarbspējas risinājumu uzskatītu par gatavu nodošanai ekspluatācijā;

f)novērtēšanas un ziņošanas prasības un iespējamose turpmākos pasākumus;

g)ja tiek apstrādāti persondati, norāda attiecīgo persondatu kategorijas, apstrādes nolūkus, kuriem persondati ir paredzēti, un apstrādē iesaistītos dalībniekus un viņu lomu.

4.Dalība “regulatīvās smilškastēs” neietekmē to iestāžu uzraudzības un korektīvās pilnvaras, kuras uzrauga “smilškasti”.

5.“Regulatīvās smilškastes” dalībnieki joprojām ir atbildīgi saskaņā ar piemērojamiem Savienības tiesību aktiem un dalībvalstu tiesību aktiem par atbildību par visiem zaudējumiem, kas radušies, tiem piedaloties “regulatīvajā smilškastē”.

6.Personas datus var apstrādāt “regulatīvajā smilškastē”, ievērojot šādus kumulatīvos nosacījumus:

a)inovatīvais sadarbspējas risinājums ir izstrādāts, lai aizsargātu sabiedrības intereses valsts pārvaldes un sabiedrisko pakalpojumu augsta līmeņa efektivitātes un kvalitātes jomā;

b)apstrādātie dati nepārsniedz to, kas nepieciešams sadarbspējas risinājuma darbībai, kurš jāizstrādā vai jātestē “smilškastē”, un darbību nevar efektīvi panākt, apstrādājot anonimizētus, sintētiskus vai citus nepersondatus;

c)pastāv efektīvi uzraudzības mehānismi, lai noteiktu, vai “smilškastes” darbības laikā var rasties augsts risks datu subjektu tiesībām un brīvībām, kā minēts Regulas (ES) 2016/679 35. panta 1. punktā un Regulas (ES) 2018/1725 39. pantā, kā arī reaģēšanas mehānisms, lai nekavējoties mazinātu minētos riskus un vajadzības gadījumā apturētu apstrādi;

d)visi apstrādājamie persondati ir funkcionāli nošķirtā, izolētā un aizsargātā datu apstrādes vidē, ko kontrolē dalībnieki, un tikai pilnvarotām personām ir piekļuve šiem datiem;

e)apstrādātie persondati nav jānosūta, jāpārsūta vai citādi jāpiekļūst citām personām, kas nav “smilškastes” dalībnieki, un tie nav jānosūta citām personām, kas nav “smilškastes” dalībnieki;

f)jebkāda persondatu apstrāde neietekmē datu subjektu tiesību piemērošanu, kā paredzēts Savienības tiesību aktos par persondatu aizsardzību, jo īpaši Regulas (ES) 2016/679 22. pantā un Regulas (ES) 2018/1725 24. pantā;

g)visi apstrādātie persondati tiek aizsargāti, izmantojot atbilstīgus tehniskus un organizatoriskus pasākumus, un tiek dzēsti, tiklīdz dalība “smilškastē” ir beigusies vai persondati ir sasnieguši glabāšanas perioda beigas;

h)persondatu apstrādes reģistra ierakstus glabā tik ilgi, kamēr notiek dalība “smilškastē”, un ierobežotu laikposmu pēc tās izbeigšanas tikai nolūkā izpildīt pārskatatbildības un dokumentēšanas pienākumus saskaņā ar Savienības vai dalībvalstu tiesību aktiem un tikai tik ilgi, cik tas ir nepieciešams, lai izpildītu pārskatatbildības un dokumentēšanas pienākumus;

i)pilnīgs un detalizēts sadarbspējas risinājuma apmācības, testēšanas un apstiprināšanas procesa un pamatojuma apraksts tiek saglabāts kopā ar testēšanas rezultātiem kā daļa no tehniskās dokumentācijas un nosūtīts Sadarbspējīgas Eiropas kolēģijai;

j)“smilškastē” izstrādātā sadarbspējas risinājuma īss kopsavilkums, tā mērķi un gaidāmie rezultāti ir pieejami Sadarbspējīgas Eiropas portālā.

7.Iesaistītās publiskā sektora struktūras iesniedz Sadarbspējīgas Eiropas kolēģijai un Komisijai periodiskus ziņojumus un nobeiguma ziņojumu par “regulatīvo smilškastu” rezultātiem, tostarp par labu praksi, gūto pieredzi un ieteikumiem par to izveidi un attiecīgā gadījumā par šīs regulas un citu Savienības tiesību aktu, kurus uzrauga “regulatīvās smilškastes” ietvaros, izstrādi. Sadarbspējīgas Eiropas kolēģija sniedz Komisijai atzinumu par “regulatīvās smilškastes” rezultātiem, attiecīgā gadījumā norādot darbības, kas vajadzīgas, lai īstenotu jaunus sadarbspējas risinājumus nolūkā veicināt tādu tīklu un informācijas sistēmu pārrobežu sadarbspēju, ko izmanto, lai sniegtu vai pārvaldītu elektroniski sniedzamus vai pārvaldītus sabiedriskos pakalpojumus.

8.Komisija nodrošina, ka informācija par “regulatīvajām smilškastēm” ir pieejama Sadarbspējīgas Eiropas portālā.

9.Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, lai paredzētu sīki izstrādātus noteikumus un nosacījumus “regulatīvo smilškastu” izveidei un darbībai, tostarp atbilstības kritērijus un procedūru pieteikumu iesniegšanai, atlasei, dalībai smilškastē un iziešanai no tās, kā arī dalībnieku tiesības un pienākumus.

10.Ja “regulatīvā smilškaste” ietver mākslīgā intelekta izmantošanu, noteikumi, kas izklāstīti 53. un 54. pantā [priekšlikumā] Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko nosaka saskaņotus noteikumus mākslīgā intelekta jomā (Mākslīgā intelekta akts) un groza konkrētus Savienības leģislatīvos aktus, prevalē gadījumā, ja tie ir pretrunā regulas noteikumiem.

13. pants

Apmācība

1.Komisija ar Sadarbspējīgas Eiropas kolēģijas palīdzību nodrošina mācību materiālus par EIF izmantošanu un par Sadarbspējīgas Eiropas risinājumiem. Savienības publiskā sektora struktūras un iestādes, struktūras un aģentūras saviem darbiniekiem, kuriem uzticēti stratēģiski vai operatīvi uzdevumi, kas ietekmē tīklu un informācijas sistēmas Savienībā, nodrošina atbilstīgas apmācības programmas par sadarbspējas jautājumiem.

2.Komisija organizē mācību kursus par sadarbspējas jautājumiem Savienības līmenī, lai uzlabotu sadarbību un paraugprakses apmaiņu starp Savienības publiskā sektora struktūru, iestāžu, struktūru un aģentūru darbiniekiem. Kursus izsludina Sadarbspējīgas Eiropas portālā.

14. pants

Salīdzinošā izvērtēšana

1.Izveido publiskā sektora struktūru sadarbības mehānismu, kas paredzēts, lai tās savās tīklu un informācijas sistēmās īstenotu Sadarbspējīgas Eiropas risinājumus un palīdzētu tām veikt 3. pantā minētos sadarbspējas novērtējumus (“salīdzinošā izvērtēšana”).

2.Salīdzinošo izvērtēšanu veic sadarbspējas eksperti no dalībvalstīm, kas nav dalībvalsts, kurā atrodas publiskā sektora struktūra, kas tiek vērtēta. Komisija pēc apspriešanās ar Sadarbspējīgas Eiropas kolēģiju var pieņemt pamatnostādnes par salīdzinošās izvērtēšanas metodiku un saturu.

3.Visu informāciju, kas iegūta salīdzinošajā izvērtēšanā, izmanto tikai šim nolūkam. Eksperti, kas piedalās salīdzinošajā izvērtēšanā, neizpauž trešām personām nekādu sensitīvu vai konfidenciālu informāciju, kas iegūta minētās izvērtēšanas gaitā. Attiecīgā dalībvalsts nodrošina, ka par jebkuru interešu konflikta risku, kas saistīts ar norīkotajiem ekspertiem, bez liekas kavēšanās tiek paziņots pārējām dalībvalstīm un Komisijai.

4.Eksperti, kas veic salīdzinošo izvērtēšanu, sagatavo un viena mēneša laikā pēc salīdzinošās izvērtēšanas beigām iesniedz ziņojumu un iesniedz to attiecīgajai publiskā sektora struktūrai un Sadarbspējīgas Eiropas kolēģijai. Ziņojumus publicē sadarbspējīgas Eiropas portālā, ja to atļauj dalībvalsts, kurā atrodas publiskā sektora struktūra, kas veic pārskatīšanu.

4. sadaļa 
Pārrobežu sadarbspējas pārvaldība

15. pants

Sadarbspējīgas Eiropas kolēģija

1.Ir izveidota Sadarbspējīgas Eiropas kolēģija. Tā veicina stratēģisko sadarbību un informācijas apmaiņu par tādu tīklu un informācijas sistēmu pārrobežu sadarbspēju, ko izmanto, lai sniegtu vai pārvaldītu Savienībā elektroniski sniegtus vai pārvaldītus sabiedriskos pakalpojumus.

2.Sadarbspējīgas Eiropas kolēģijas sastāvā ir:

a)viens pārstāvis no katras dalībvalsts;

b)viens pārstāvis, ko ieceļ katrs no turpmāk minētajiem:

i)Komisija;

ii)Reģionu komiteja;

iii)Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja.

3.Kolēģijas priekšsēdētājs ir Komisija. Valstis, kas piedalās Eiropas Ekonomikas zonā, un kandidātvalstis var uzaicināt kā novērotājus. Turklāt priekšsēdētājs pēc apspriešanās ar Sadarbspējīgas Eiropas kolēģiju var piešķirt novērotāja statusu personām un organizācijām. Priekšsēdētājs uz ad hoc pamata var uzaicināt piedalīties ekspertus, kuriem ir īpaša kompetence kādā darba kārtības jautājumā. Komisija nodrošina Sadarbspējīgas Eiropas kolēģijas sekretariātu.

Sadarbspējīgas Eiropas kolēģijas locekļi dara visu iespējamo, lai lēmumus pieņemtu vienprātīgi. Balsošanas gadījumā balsošanas rezultātu nosaka ar locekļu vienkāršu balsu vairākumu. Locekļiem, kuri balsojuši pret vai atturējušies, ir tiesības pieprasīt atzinumu, ieteikumu vai ziņojumu pielikumā pievienot dokumentu, kurā apkopoti viņu nostājas iemesli.

4.Sadarbspējīgas Eiropas kolēģijas uzdevumi ir šādi:

a)atbalstīt valstu sadarbspējas satvaru un citu attiecīgu valsts rīcībpolitiku, stratēģiju vai pamatnostādņu īstenošanu;

b)pieņemt pamatnostādnes par 3. panta 6. punktā minētā sadarbspējas novērtējuma saturu;

c)ierosināt pasākumus, lai veicinātu sadarbspējīgu risinājumu koplietošanu un atkalizmantošanu;

d)uzraudzīt izstrādāto vai ieteikto sadarbspējas risinājumu vispārējo saskaņotību;

e)ierosināt Komisijai pasākumus, lai attiecīgā gadījumā nodrošinātu sadarbspējas risinājumu saderību ar citiem sadarbspējas risinājumiem, kuriem ir kopīgs mērķis, vienlaikus attiecīgā gadījumā atbalstot papildināmību ar jaunām tehnoloģijām vai pāreju uz tām;

f)attīstīt EIF un vajadzības gadījumā to atjaunināt un ierosināt Komisijai;

g)novērtēt specializēto sadarbspējas satvaru saskaņošanu ar EIF un atbildēt uz Komisijas pieprasījumu apspriesties par šiem satvariem;

h)ieteikt Sadarbspējīgas Eiropas risinājumus;

i)ierosināt Komisijai Sadarbspējīgas Eiropa portālā publicēt 8. panta 2. punktā minētos sadarbspējas risinājumus vai likt uz tiem atsaukties portālā;

j)ierosināt Komisijai izveidot politikas īstenošanas atbalsta projektus un jauninājumu pasākumus, kā arī citus pasākumus, ko var ierosināt Sadarbspējīgas Eiropas kopiena;

k)pārskatīt ziņojumus par inovācijas pasākumiem, par “regulatīvās smilškastes” izmantošanu un par salīdzinošo izvērtēšanu un vajadzības gadījumā ierosināt turpmākus pasākumus;

l)ierosināt pasākumus, lai uzlabotu publiskā sektora struktūru sadarbspējas spējas, piemēram, apmācību;

m)pieņemt Sadarbspējīgas Eiropas programmu;

n)konsultēt Komisiju par šīs regulas piemērošanas uzraudzību un ziņošanu par to;

o)ierosināt pasākumus attiecīgajām standartizācijas organizācijām un struktūrām, lai veicinātu Eiropas standartizācijas darbības, jo īpaši izmantojot Regulā (ES) Nr. 1025/2012 noteiktās procedūras;

p)ierosināt pasākumus sadarbībai ar starptautiskām struktūrām, kas varētu veicināt pārrobežu sadarbspējas attīstību, jo īpaši ar starptautiskām kopienām attiecībā uz atklātā pirmkoda risinājumiem, atvērtiem standartiem vai specifikācijām un citām platformām bez juridiskām sekām;

q)veikt koordināciju ar Eiropas Datu inovācijas kolēģiju, kas minēta Regulā (ES) 2022/686 par sadarbspējas risinājumiem vienotajām Eiropas datu telpām, kā arī ar jebkuru citu Savienības iestādi, struktūru vai aģentūru, kas strādā pie sadarbspējas risinājumiem, kuri ir būtiski publiskajam sektoram;

r)regulāri informēt un koordinēt sadarbību ar sadarbspējas koordinatoriem un Sadarbspējīgas Eiropas kopienu jautājumos, kas attiecas uz tīklu un informācijas sistēmu pārrobežu sadarbspēju.

5.Sadarbspējīgas Eiropas kolēģija var izveidot darba grupas, lai izskatītu konkrētus jautājumus, kas saistīti ar kolēģijas uzdevumiem. Darba grupās iesaista Sadarbspējīgas Eiropas kopienas locekļus.

6.Sadarbspējīgas Eiropas kolēģija pieņem savu reglamentu.

16. pants

Sadarbspējīga Eiropas kopiena

1.Ir izveidota Sadarbspējīgas Eiropas kopiena. Tā sniedz ieguldījumu Sadarbspējīgas Eiropas kolēģijas darbībās, sniedzot speciālās zināšanas un konsultācijas.

2.Publiskā un privātā sektora ieinteresētās personas, kas dzīvo kādā dalībvalstī vai kuru juridiskā adrese ir kādā dalībvalstī, var reģistrēties Sadarbspējīgas Eiropas portālā kā Sadarbspējīgas Eiropas kopienas locekle.

3.Pēc reģistrācijas apstiprināšanas dalības statusu publisko Sadarbspējīgas Eiropas portālā. Dalība nav ierobežota laikā. Tomēr Sadarbspējīgas Eiropas kolēģija to jebkurā laikā var atsaukt samērīgu un pamatotu iemeslu dēļ, jo īpaši, ja persona vairs nespēj sniegt ieguldījumu Sadarbspējīgas Eiropas kopienā vai ir ļaunprātīgi izmantojusi savu kopienas locekļa statusu.

4.Sadarbspējīgas Eiropas kopienas locekļus cita starpā var uzaicināt:

a)sniegt ieguldījumu Sadarbspējīgas Eiropas portāla saturā;

b)piedalīties darba grupās;

c)piedalīties salīdzinošajā izvērtēšanā.

5.Sadarbspējīgas Eiropas kolēģija reizi gadā organizē Sadarbspējīgas Eiropas kopienas tiešsaistes asambleju.

6.Sadarbspējīgas Eiropas kolēģija pieņem Sadarbspējīgas Eiropas kopienas rīcības kodeksu, ko publicē Sadarbspējīgas Eiropas portālā.

17. pants

Valstu kompetentās iestādes

1.Vēlākais līdz... [šīs regulas piemērošanas diena] katra dalībvalsts izraugās vienu vai vairākas kompetentās iestādes, kas ir atbildīgas par šīs regulas piemērošanu. Šajā nolūkā dalībvalstis var izraudzīties esošu iestādi.

2.Kompetentajai iestādei ir šādi uzdevumi:

a)iecelt Sadarbspējīgas Eiropas kolēģijas locekli;

b)dalībvalstī koordinēt visus jautājumus, kas saistīti ar šo regulu;

c)atbalstīt publiskā sektora struktūras dalībvalstī, lai tās izveidotu vai pielāgotu savus procesus 3. pantā minētā sadarbspējas novērtējuma veikšanai;

d)veicināt sadarbspējas risinājumu koplietošanu un atkalizmantošanu, izmantojot Sadarbspējīgas Eiropas portālu vai citu attiecīgu portālu;

e)sniegt ieguldījumu Sadarbspējīgas Eiropas portālā ar konkrētām valstīm specifiskām zināšanām;

f)koordinēt un veicināt dažādu valstu struktūru aktīvu iesaistīšanos Sadarbspējīgas Eiropas kopienā un to dalību politikas īstenošanas atbalsta projektos, kā minēts 9. pantā, un inovācijas pasākumos, kas minēti 10. pantā;

g)atbalstīt publiskā sektora struktūras dalībvalstī, lai tās sadarbotos ar attiecīgajām publiskā sektora struktūrām citās dalībvalstīs jautājumos, uz kuriem attiecas šī regula.

3.Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentajai iestādei ir atbilstoša kompetence un resursi, lai efektīvi un lietderīgi veiktu tai uzticētos uzdevumus.

4.Dalībvalstis izveido vajadzīgās sadarbības struktūras starp visām valsts iestādēm, kas iesaistītas šīs regulas īstenošanā. Šīs struktūras var balstīties uz esošajām pilnvarām un procesiem šajā jomā.

5.Katra dalībvalsts bez liekas kavēšanās paziņo Komisijai par kompetentās iestādes izraudzīšanos, tās uzdevumiem un jebkādām turpmākām izmaiņām tajā un informē Komisiju par citām valsts iestādēm, kas iesaistītas sadarbspējas rīcībpolitikas uzraudzībā. Katra dalībvalsts publisko savas kompetentās iestādes izraudzīšanos. Komisija publicē izraudzīto kompetento iestāžu sarakstu.

18. pants

Savienības iestāžu, struktūru un aģentūru sadarbspējas koordinatori

1.Lai nodrošinātu ieguldījumu šīs regulas īstenošanā, visas Savienības iestādes, struktūras un aģentūras, kas nodrošina vai pārvalda tīklu un informācijas sistēmas, kas ļauj sniegt vai pārvaldīt sabiedriskos pakalpojumus elektroniski, ieceļ sadarbspējas koordinatoru augstākā līmeņa vadības pārraudzībā.

2.Sadarbspējas koordinators palīdz attiecīgajiem departamentiem izveidot vai pielāgot to procesus sadarbspējas novērtējuma īstenošanai. 

5. sadaļa 
Sadarbspējīgas Eiropas plānošana un uzraudzība

19. pants

Sadarbspējīgas Eiropas programma

1.Pēc tam, kad Sadarbspējīgas Eiropas portālā ir organizēts sabiedriskās apspriešanas process, kurā cita starpā ir iesaistīti Sadarbspējīgas Eiropas kopienas locekļi, Sadarbspējīgas Eiropas kolēģija katru gadu pieņem stratēģisku programmu, lai plānotu un koordinētu prioritātes tādu tīklu un informācijas sistēmu pārrobežu sadarbspējas attīstīšanai, ko izmanto, lai nodrošinātu vai pārvaldītu elektroniski sniegtus vai pārvaldītus sabiedriskos pakalpojumus. (“Sadarbspējīgas Eiropas programma”). Sadarbspējīgas Eiropas programmā ņem vērā Savienības ilgtermiņa stratēģijas digitalizācijas jomā, esošās Savienības finansēšanas programmas un notiekošo Savienības politikas īstenošanu.

2.Sadarbspējīgas Eiropas programmā ietver:

a)sadarbspējas risinājumu izstrādes vajadzības;

b)sarakstu ar pašreizējiem un plānotajiem Sadarbspējīgas Eiropas atbalsta pasākumiem;

c)sarakstu ar ierosinātajām turpmākajām darbībām saistībā ar inovācijas pasākumiem;

d)apzinātu sinerģiju ar citām attiecīgām Savienības un valstu programmām un iniciatīvām.

3.Sadarbspējīgas Eiropas programma nerada finansiālas saistības. Pēc programmas pieņemšanas Komisija to publicē Sadarbspējīgas Eiropas portālā.

20. pants

Uzraudzība un izvērtēšana

1.Komisija uzrauga progresu, kas panākts, attīstot pārrobežu sadarbspējīgus sabiedriskos pakalpojumus, kuri Savienībā jāsniedz vai jāpārvalda elektroniski. Uzraudzībā prioritāti piešķir esošo starptautisko, Savienības un valstu uzraudzīšanas datu atkalizmantošanai un automatizētai datu vākšanai.

2.Attiecībā uz tematiem, kas ir īpaši nozīmīgi šīs regulas īstenošanai, Komisija uzrauga:

a)EIF īstenošanu dalībvalstīs;

b)sadarbspējas risinājumu ieviešanu dažādās nozarēs, dalībvalstīs un vietējā līmenī;

c)atklātā pirmkoda risinājumu izstrādi sabiedriskajiem pakalpojumiem, publiskā sektora inovācijai un sadarbībai ar GovTech dalībniekiem pārrobežu sadarbspējīgu sabiedrisko pakalpojumu jomā, kas Savienībā jāsniedz vai jāpārvalda elektroniski.

3.Uzraudzības rezultātus Komisija publicē Sadarbspējīgas Eiropas portālā. Ja iespējams, tos publicē mašīnlasāmā formātā.

4.Vēlākais līdz... [trīs gadi pēc šīs regulas piemērošanas dienas] un pēc tam ik pēc četriem gadiem Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas piemērošanu, kurā iekļauj novērtējuma secinājumus. Ziņojumā īpaši novērtē nepieciešamību izveidot obligātus sadarbspējas risinājumus.

6. sadaļa 
Nobeiguma noteikumi

21. pants

Izmaksas

1.Atkarībā no finansējuma pieejamības no Savienības vispārējā budžeta sedz izmaksas, kas saistītas ar:

a)Sadarbspējīgas Eiropas portāla izstrāde un uzturēšana;

b)Sadarbspējīgas Eiropas risinājumu izstrāde, uzturēšana un veicināšana;

c)Sadarbspējīgas Eiropas atbalsta pasākumi.

2.Šīs izmaksas sedz saskaņā ar attiecīgā pamatakta piemērojamajiem noteikumiem.

22. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no [3 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas].

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgās politikas jomas

1.3.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:

1.4.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.4.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, ieskaitot sīki izstrādātu iniciatīvas izvēršanas grafiku

1.4.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai komplementaritāte). Šī punkta izpratnē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

1.4.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.4.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.4.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas ilgums un finansiālā ietekme

1.6.Paredzētais(-tie) pārvaldības veids(-i)

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma(-s)

2.2.1.Ierosināto pārvaldības veidu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

2.2.3.Kontroles pasākumu izmaksu lietderības aplēse (attiecība “kontroles izmaksas ÷ attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtība”) un paredzamais kļūdas riska līmenis (maksājuma un darbības beigu datumā)

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija(-s) un budžeta izdevumu pozīcija(-s)

3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām

3.2.2.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām

3.2.3.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu

3.2.4.Trešo personu iemaksas

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS 

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgās politikas jomas 

1.3.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz: 

 jaunu darbību 

 jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/ sagatavošanas darbību 44  

 esošas darbības pagarināšanu 

 vienas vai vairāku darbību apvienošanu vai pārorientēšanu uz citu/jaunu darbību 

1.4.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums 

1.4.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, ieskaitot sīki izstrādātu iniciatīvas izvēršanas grafiku

1.4.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai komplementaritāte). Šī punkta izpratnē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

1.4.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.4.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.4.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas ilgums un finansiālā ietekme

 ierobežots ilgums

–    Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG.

–    Finansiālā ietekme uz saistību apropriācijām – no GGGG. līdz GGGG. gadam, uz maksājumu apropriācijām – no GGGG. līdz GGGG. gadam.

 beztermiņa

–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no 2023. līdz 2027. gadam,

–pēc kura turpinās normāla darbība.

1.6.Paredzētais(-tie) pārvaldības veids(-i) 45   

 Komisijas īstenota tieša pārvaldība:

– ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās;

–    ko veic izpildaģentūras.

 Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

 Netieša pārvaldība, kurā budžeta izpildes uzdevumi uzticēti:

– trešām valstīm vai to izraudzītām struktūrām;

– starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

– EIB un Eiropas Investīciju fondam;

– Finanšu regulas 70. un 71. pantā minētajām struktūrām;

– publisko tiesību subjektiem;

– privāttiesību subjektiem, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, tādā mērā, kādā tiem ir pienācīgas finanšu garantijas;

– dalībvalstu privāttiesību subjektiem, kuriem ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuri sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

– personām, kurām, ievērojot Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu, uzticēts īstenot konkrētas KĀDP darbības un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā.

–Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.

Piezīmes

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI 

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi 

Norādīt biežumu un nosacījumus.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma(-s) 

2.2.1.Ierosināto pārvaldības veidu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

2.2.3.Kontroles pasākumu izmaksu lietderības aplēse (attiecība “kontroles izmaksas ÷ attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtība”) un paredzamais kļūdas riska līmenis (maksājuma un darbības beigu datumā) 

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi 

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus, piemēram, krāpšanas apkarošanas stratēģijā iekļautos pasākumus.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME 

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija(-s) un budžeta izdevumu pozīcija(-s) 

·Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām.

·No jauna veidojamās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām.

3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām 

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām 

–    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas darbības apropriācijas.

–    Priekšlikums/iniciatīva paredz darbības apropriāciju izmantošanu. Priekšlikuma ietekmi uz budžetu pilnībā segs no piešķīrumiem, kas jau paredzēti programmā “Digitālā Eiropa”, kā paskaidrots turpmāk:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Ja priekšlikums/iniciatīva ietekmē vairāk nekā vienu darbības izdevumu kategoriju, atkārtot iepriekš minēto iedaļu:

Šī iedaļa būtu jāaizpilda, izmantojot “administratīva rakstura budžeta datus”, ko vispirms iekļauj tiesību akta finanšu pārskata pielikumā (iekšējo noteikumu V pielikums), ko starpdienestu konsultāciju vajadzībām augšupielādē sistēmā DECIDE.

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.2.2.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām 

–    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas administratīvās apropriācijas

–    Priekšlikums/iniciatīva paredz izmantot administratīvās apropriācijas šādā veidā:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvu izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

3.2.2.1.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības

–    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgi cilvēkresursi.

–    Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Nepieciešamos cilvēkresursus nodrošinās, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts:

3.2.3.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu 

Priekšlikums/iniciatīva:

–    var tikt pilnībā finansēts ar līdzekļu pārvietošanu daudzgadu finanšu shēmas (DFS) attiecīgajā izdevumu kategorijā.

–    paredz izmantot no DFS attiecīgās izdevumu kategorijas nepiešķirtās rezerves un/vai īpašos instrumentus, kas noteikti DFS regulā.

–    paredz pārskatīt DFS.

3.2.4.Trešo personu iemaksas 

Priekšlikums/iniciatīva:

–    neparedz trešo personu līdzfinansējumu

–    paredz trešo personu sniegtu līdzfinansējumu atbilstoši šādai aplēsei:

Apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem 

–    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.

–    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

–    pašu resursus

–    citus ieņēmumus

–Atzīmējiet, ja ieņēmumi ir piešķirti izdevumu pozīcijām     

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Attiecībā uz piešķirtajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgo(-ās) izdevumu pozīciju(-as).

Citas piezīmes (piemēram, metode/formula, ko izmanto, lai aprēķinātu ietekmi uz ieņēmumiem, vai jebkura cita informācija).

(1)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1724 (2018. gada 2. oktobris), ar ko izveido vienotu digitālo vārteju, lai sniegtu piekļuvi informācijai, procedūrām un palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1024/2012 (OV L 295, 21.11.2018., 1.-38. lpp.).

(2)    Sk. priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko Regulu (ES) Nr. 910/2014 groza attiecībā uz Eiropas digitālās identitātes regulējuma izveidi (COM(2021) 281 final).

(3)    Horizontālie noteikumi par datu telpām ir ierosināti ar priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par saskaņotiem noteikumiem par taisnīgu piekļuvi datiem un to izmantošanu (Datu akts) (COM(2022) 68 final) un priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas datu pārvaldību (Datu pārvaldības akts) (COM(2020) 767 final).

(4)     https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/f69284c4-eacb-11eb-93a8-01aa75ed71a1/language-en

(5)    Ir lēsts, ka uzņēmumi, kas atrodas ES, ir ieguldījuši 1 miljardu eiro atklātā pirmkoda programmatūrā (skaits par 2018. gadu), un tā ieguldījums Eiropas ekonomikā bija 65 līdz 95 miljardi EUR. Eiropas Komisija, Komunikācijas tīklu, satura un tehnoloģiju ģenerāldirektorāts, Blind, K., Pätsch, S., Muto, S. u. c., The impact of Open source software and hardware on technological independence, competitiveness and innovation in the EU economy: pētījuma galīgais ziņojums, Publikāciju birojs, 2021. gads, https://data.europa.eu/doi/10.2759/430161

(6)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas Sadarbspējas satvars — Īstenošanas stratēģija” (COM(2017) 134 final).

(7)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/694 (2021. gada 29. aprīlis), ar ko izveido programmu “Digitālā Eiropa” un atceļ Lēmumu (ES) 2015/2240. (OV L 166, 11.5.2021., 1. lpp.).

(8)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas digitālās nākotnes veidošana” (COM(2020) 67 final).

(9)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas Datu stratēģija”, 19.2.2020. (COM(2020) 66 final).

(10)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Vienotā tirgus šķēršļu apzināšana un novēršana” (COM(2020) 93 final).

(11)    Komisijas paziņojums “Tiesu sistēmas digitalizācija Eiropas Savienībā. Iespēju rīkkopa” (COM(2020) 710 final).

(12)    Padomes Ģenerālsekretariāta paziņojums delegācijām par Eiropadomes ārkārtas sanāksmes (2020. gada 1. un 2. oktobris) secinājumiem (EUCO 13/20).

(13)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Komisijas 2022. gada darba programma “Eiropas stiprināšana kopā”” (COM(2021) 645 final).

(14)    Sīkāka informācija par izvērtēšanas procesu un rezultāti kopā ar apstiprinošiem pierādījumiem ir pieejami Komisijas dienestu darba dokumentā (SWD(2022) 720 final).

(15)    Komisijas dienestu dokuments “Programmas ISA² galīgais novērtējums” (SWD(2021) 965 final), kas pievienots dokumentam “Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei “Programmas ISA² galīgā novērtējuma rezultāti”” (COM(2021) 965 final).

(16)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1724 (2018. gada 2. oktobris), ar ko izveido vienotu digitālo vārteju, lai sniegtu piekļuvi informācijai, procedūrām un palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1024/2012 (Dokuments attiecas uz EEZ.) (PE/41/2018/REV/2).

(17)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1024 (2019. gada 20. jūnijs) par atvērtajiem datiem un publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu (PE/28/2019/REV/1).

(18)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/868 (2022. gada 30. maijs) par Eiropas datu pārvaldību un ar ko groza Regulu (ES) 2018/1724 (Datu pārvaldības akts) (PE/85/2021/REV/1).

(19)    Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko Regulu (ES) Nr. 910/2014 groza attiecībā uz Eiropas digitālās identitātes regulējuma izveidi (COM(2021) 281 final).

(20)    Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par saskaņotiem noteikumiem par taisnīgu piekļuvi datiem un to izmantošanu (Datu akts) (COM(2022) 68 final).

(21)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Digitālais kompass līdz 2030. gadam – Eiropas ceļam digitālajā gadu desmitā” (COM/2021/118 final).

(22)    Jaunākais no tiem ir Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums (ES) 2015/2240, ar ko izveido programmu Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu, uzņēmumu un iedzīvotāju sadarbspējas risinājumu un kopīgu sistēmu nodrošināšanai (programma ISA2) kā līdzeklis publiskā sektora modernizācijai, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/694 (2021. gada 29. aprīlis), ar ko izveido programmu “Digitālā Eiropa” un atceļ Lēmumu (ES) 2015/2240.

(23)    Lieta C-22/96, Eiropas Parlaments/Eiropas Savienības Padome, ECLI:EU:C:1998:258. Tiesa nolēma, ka: ‘[...] “Daži apstrīdētā lēmuma aspekti attiecas uz tīklu savstarpēju izmantojamību 129.c panta 1. punkta otrā ievilkuma izpratnē. Pirmkārt, [...] šī lēmuma preambulā ir uzsvērta nepieciešamība nodrošināt valstu telemātikas sistēmu sadarbspēju. Otrkārt, [..] apstrīdētajā lēmumā ir paredzēts, ka 4. pantā paredzētā īpašā procedūra ir piemērojama “kopīgu noteikumu un procedūru pieņemšanai, lai panāktu tehnisku un administratīvu savstarpēju izmantojamību”. Turklāt saskaņā ar 5. panta 1. punktu darbības veidi, ko var ietvert Kopienas ieguldījums, jo īpaši ietver pasākumus, kas saistīti ar savstarpēju izmantojamību. Sadarbspēja ir minēta kā viens no 5. panta 2. punktā paredzētajiem pamatnosacījumiem. Lai gan Eiropas telekomunikāciju tīklu izveide un attīstība starp pārvaldes iestādēm pati par sevi ietver valstu tīklu savstarpēju savienošanu un savstarpēju izmantojamību, kā arī piekļuvi šādiem tīkliem, no apstrīdētā lēmuma satura izriet, ka tas attiecas uz pasākumiem, uz kuriem konkrēti attiecas 129.c panta 1. punkta otrais ievilkums.” (35.-36. punkts).

(24)    SWD(2022) 720 final.

(25)    Komisijas ekspertu grupu un citu līdzīgu struktūru reģistrs. (2021. gada 18. oktobris). Eiropas Komisija,  https://ec.europa.eu/transparency/expert-groups-register/screen/expert-groups/consult?lang=lv&groupID=3714

(26)    CEPS (2021): Pētījums EIF īstenošanas novērtējuma atbalstam, Eiropas Komisija. DOI: 10.2799/58201.

(27)    CEPS (2021): Pētījums, kas pamato Eiropas valsts pārvaldes iestāžu, uzņēmumu un iedzīvotāju sadarbspējas risinājumu programmas (ISA²) galīgo novērtējumu, Eiropas Komisija. DOI: 10.2799/94683.

(28)    Ulrich, P., Duch Brown, N., Minghini, M., Kotsev, A., Hernandez Quiros, L., Boguslawski, R., & Pignatelly, F. (2021). Quantifying the Benefits of Location Interoperability in the European Union. (Kvantificējot ieguvumus, ko sniedz atrašanās vietu sadarbspēja Eiropas Savienībā). Eiropas Komisija.

(29)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “ES normatīvā atbilstība” (COM(2012) 746 final).

(30)    2022 Annual Work Programme Fit for Future Platform. (2022. gada darba programma platformai “Gatavi nākotnei”). (n.d.). Eiropas Komisija, https://ec.europa.eu/info/sites/default/files/2022_annual_work_programme_-_fit_for_future_platform_en.pdf

(31)    Eiropas Savienības Pamattiesību harta, 2012. gada 26. oktobris (2012/C 326/02).

(32)    Matusiak, J., & Princ, M. (2018). eGovernment as an element of the right to good administration.(e-pārvalde kā tiesību uz labu pārvaldību elements). Central and Eastern European eDem and eGov Days, 331, 29–39. (Centrāleiropas un Austrumeiropas eDem un e-Gov dienas, 331, 29–39). https://doi.org/10.24989/ocg.v331.3

(33)    SWD(2020) 54 final, Identifying and addressing barriers to the Single Market. (Vienotā tirgus šķēršļu apzināšana un mazināšana).

(34)    OV C [...], [...], lpp. [...]

(35)    OV C [...], [...], lpp. [...]

(36)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (2021. gada 30. jūnijs), ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 (“Eiropas Klimata akts”) (OV L 243, 9.7.2021., 1. lpp.).

(37)    OV L 123, 12.5. 2016. gads, 1. lpp.

(38)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

(39)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/868 (2022. gada 30. maijs) par Eiropas datu pārvaldību un ar ko groza Regulu (ES) 2018/1724 (Datu pārvaldības akts) (OV L 152, 3.6.2022., 1. lpp.).

(40)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1025/2012 (2012. gada 25. oktobris) par Eiropas standartizāciju, ar ko groza Padomes Direktīvas 89/686/EEK un 93/15/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/9/EK, 94/25/EK, 95/16/EK, 97/23/EK, 98/34/EK, 2004/22/EK, 2007/23/EK, 2009/23/EK un 2009/105/EK, un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 87/95/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1673/2006/EK (OV L 316, 14.11.2012., 12. lpp.).

(41)    Padomes Direktīva 2008/114/EK (2008. gada 8. decembris) par to, lai apzinātu un noteiktu Eiropas Kritiskās infrastruktūras un novērtētu vajadzību uzlabot to aizsardzību (OV L 345, 23.12.2008., 75. lpp.).

(42)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/882 (2019. gada 17. aprīlis) par produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām (Dokuments attiecas uz EEZ), (OV L 151, 7.6.2019., 70.-115. lpp.).

(43)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas Sadarbspējas satvars — Īstenošanas stratēģija” (COM(2017) 0134 final).

(44)    Kā paredzēts Finanšu regulas 58. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktā.

(45)    Sīkāku informāciju par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļvietnē: https://myintracomm.ec.europa.eu/budgweb/EN/man/budgmanag/Pages/budgmanag.aspx  

(46)    Dif. = diferencētās apropriācijas / nedif. = nediferencētās apropriācijas.

(47)    EBTA: Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

(48)    Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

(49)    Visi skaitļi šajā slejā (“Pēc 2027. gada”) ir indikatīvi, un tie ir atkarīgi no programmu turpināšanas un apropriāciju pieejamības.

(50)    Saskaņā ar oficiālo budžeta nomenklatūru.

(51)    Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās BA pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(52)    Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās BA pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(53)    AC – līgumdarbinieki; AL – vietējie darbinieki; END – valstu norīkotie eksperti; INT – aģentūru darbinieki; JPD – jaunākie eksperti delegācijās.

(54)    Ārštata darbiniekiem paredzēto maksimālo summu finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām BA pozīcijām).