EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 26.10.2022

COM(2022) 540 final

2022/0344(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA,

ar kuru groza Direktīvu 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā, Direktīvu 2006/118/EK par gruntsūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu un pasliktināšanos un Direktīvu 2008/105/EK par vides kvalitātes standartiem ūdens resursu politikas jomā

(Dokuments attiecas uz EEZ)

{SEC(2022) 540 final} - {SWD(2022) 540 final} - {SWD(2022) 543 final}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

ES tiesību akti ūdens resursu jomā ir izstrādāti ar virsmērķi aizsargāt cilvēka veselību un vidi no toksisko un/vai noturīgo piesārņotāju kopējās ietekmes. Šī iniciatīva attiecas uz Direktīvu 2000/60/EK 1 (turpmāk tekstā — “Ūdens pamatdirektīva”) un divām tai pakārtotajām direktīvām — Direktīvu 2006/118/EK 2 (turpmāk tekstā — “Gruntsūdeņu direktīva”) un Direktīvu 2008/105/EK 3 (turpmāk tekstā — “Vides kvalitātes standartu direktīva”), kuras visas kopā ir vērstas uz gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu aizsardzību 4 . Tās papildina citas attiecīgos tiesību aktus ūdens resursu jomā, proti, Direktīvu (ES) 2020/2184 (turpmāk tekstā — “Dzeramā ūdens direktīva”) 5 , Padomes Direktīvu 91/271/EEK 6 (turpmāk tekstā — “Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīva”), Direktīvu 2008/56/EK 7 (turpmāk tekstā — “Jūras stratēģijas pamatdirektīva”), Direktīvu 2006/7/EK 8 (turpmāk tekstā — “Peldvietu ūdeņu direktīva”), Direktīvu 2007/60/EK 9 (turpmāk tekstā — “Plūdu direktīva”) un Padomes Direktīvu 91/676/EEK 10 (turpmāk tekstā — “Nitrātu direktīva”).

Tiesību aktos ir uzskaitīti piesārņotāji un kvalitātes standarti, kā arī iekļautas šo sarakstu regulāras pārskatīšanas prasības 11 . Saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvas 16. panta 4. punktu Komisijai ir prasīts regulāri, vismaz reizi 4 gados, pārskatīt sarakstu, kurā iekļautas prioritārās vielas, kas rada risku ūdens videi — gan gruntsūdeņiem, gan virszemes ūdeņiem. Konkrēti attiecībā uz virszemes ūdeņiem Vides kvalitātes standartu direktīvas 8. pantā ir prasīts Komisijai pārskatīt Ūdens pamatdirektīvas X pielikumu (prioritāro vielu sarakstu), savukārt attiecībā uz gruntsūdeņiem Gruntsūdeņu direktīvas 10. pantā ir prasīts Komisijai reizi 6 gados pārskatīt pašas Gruntsūdeņu direktīvas I un II pielikumu. Šis pārskats un ietekmes novērtējums kalpo arī kā ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei, kā norādīts Vides kvalitātes standartu direktīvas 8. pantā).

Vajadzība atjaunināt sarakstus tika apstiprināta 2019. gada atbilstības pārbaudē 12 , kurā tika arī secināts, ka citi tiesību aktu uzlabojumi varētu palielināt to efektivitāti, lietderību un saskanību. Ņemot vērā ES ūdens resursu politikas virsmērķi, šīs iniciatīvas vispārīgie mērķi ir šādi:

(1)palielināt ES pilsoņu un dabas ekosistēmu aizsardzību saskaņā ar Bioloģiskās daudzveidības stratēģiju 13 un Nulles piesārņojuma rīcības plānu 14 , kuri abi ir iekļauti dokumentā “Eiropas zaļais kurss” 15 ;

(2)palielināt tiesību aktu efektivitāti un mazināt to administratīvo slogu, lai ES varētu ātrāk reaģēt uz potenciālajiem riskiem.

Ķīmiskās vielas, kas var iedarboties ar dzeramā ūdens starpniecību, var izraisīt dažādas īslaicīgas un ilgtermiņa sekas. Ķīmiska vielas apdraud arī ūdens vidi, kā rezultātā mainās dominējošās sugas un samazinās vai zūd bioloģiskā daudzveidība. Izstrādājot un kontrolējot vides kvalitātes standartus (VKS) attiecībā uz ķīmiskām vielām ūdenstilpēs, tiek papildināti tiesību akti par [piesārņojuma] avotiem un izplatības ceļiem, prasot vajadzības gadījumā piemērot stingrākus ražošanas, emisiju vai lietošanas standartus, un tiek mazinātas dzeramā ūdens apstrādes izmaksas.

Iniciatīvai ir šādi konkrētie mērķi:

1.atjaunot sarakstu, kurā iekļauti piesārņotāji, kas ietekmē virszemes ūdeņus un gruntsūdeņus, pievienojot un izņemot vielas un atjauninot esošos kvalitātes standartus;

2.uzlabot ķīmisko vielu maisījumu monitoringu, lai labāk novērtētu to kombinācijas sekas un ņemtu vērā piesārņotāju koncentrācijas sezonālās izmaiņas;

3.attiecīgā gadījumā saskaņot visā ES, kā tiek risināti jautājumi saistībā ar virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu piesārņotājiem;

4.nodrošināt tiesiskā regulējuma ātrāku salāgošanu ar zinātnes atzinumiem, lai ātrāk reaģētu uz piesārņotājiem, kas rada jaunas bažas;

5.uzlabot piekļuvi datiem, datu pārredzamību un atkārtotu izmantošanu, lai veicinātu atbilstību, mazinātu administratīvo slogu un uzlabotu saskanību ar plašāku ES tiesisko regulējumu, kas skar ķīmiskās vielas.  

Šīs iniciatīvas galīgais mērķis ir izstrādāt jaunus standartus vairākām ķīmiskām vielām, kas rada jaunas bažas, lai risinātu ūdens ķīmiskā piesārņojuma jautājumu, veicinātu izpildi, pamatojoties uz vienkāršāku un saskaņotāku tiesisko regulējumu, nodrošinātu dinamisku un atjauninātu informāciju par ūdens statusu, ko veicina Eiropas Vides aģentūra (turpmāk tekstā — “EVA”), un radītu elastīgāku tiesisko regulējumu, lai risinātu jautājumus par piesārņotājiem, kas rada jaunas bažas. Tās sasniegšanai būtu plaši jāiesaista ieinteresētās personas, kā arī jāsaņem stingrs zinātnisks atbalsts no Eiropas Ķīmijas aģentūras (turpmāk tekstā — “ECHA”), lai nodrošinātu ķīmisko vielu jomā visu pieņemto ES tiesību aktu maksimālu sinerģiju un saskanību.

•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Šie priekšlikums pilnībā saskan ar citiem tiesību aktiem ūdens resursu jomā. Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvā, attiecībā uz kuru ir iesniegts priekšlikums to pārskatīt vienlaikus ar šo priekšlikumu, galvenā problēma ir mikropiesārņotāji. Tā kā notekūdeņu attīrīšanas stacijās tie ir jāatdala, pieaug ūdens attīrīšanas izmaksas, un tos ne vienmēr ir iespējams atdalīt. Tāpēc šā priekšlikuma mērķis ir stimulēt vairāk rīkoties augšposmā, mazinot emisijas piesārņojuma avotā. Notekūdeņu attīrīšana būs jo īpaši svarīga attiecībā uz dažu kategoriju piesārņotājiem: farmaceitiskiem līdzekļiem un vielām, ko satur personīgās higiēnas līdzekļi, jo tie visvairāk tiek izvadīti pilsētvidē.

Novēršot ūdens piesārņojumu, šis priekšlikums veicinās arī iespēju ūdeni izmantot atkārtoti, tostarp apūdeņošanai saskaņā ar jauno Regulu (ES) 2020/741 par ūdens atkalizmantošanas minimālajām prasībām 16 .

Šis priekšlikums saskan arī ar nesen pārskatīto Dzeramā ūdens direktīvu, kas visām ES dalībvalstīm ir jātransponē līdz 2023. gada janvārim. Risinot virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu piesārņojuma problēmu, šis priekšlikums ļaus aizsargāt vitāli svarīgus dzeramā ūdens avotus un mazināt attīrīšanas izmaksas. Dzeramā ūdens direktīva un šis priekšlikums ir vērsts uz daudziem dažādiem piesārņotājiem, jo īpaši pesticīdiem, farmaceitiskiem līdzekļiem un perfluoralkilvielu un polifluoralkilvielu (PFAS) grupu. Attiecībā uz PFAS būtu jāatzīmē, ka šajā priekšlikumā atšķirībā no pārskatītās Dzeramā ūdens direktīvas ir ņemts vērā jaunākais EFSA ieteikums par PFAS, kas pieņemts 2020. gada 9. jūlijā. Līdzīgi kā Dzeramā ūdens direktīvā arī šajā priekšlikumā ir pievērsta uzmanība mikroplastmasai nevis tūlītēji, bet pēc tam, kad ir izstrādāta tās monitoringa metodoloģija. Šis priekšlikums tiks ņemts vērā, novērtējot Peldvietu ūdens direktīvu, un, ja tā tiks pārskatīta, šis priekšlikums būs daļa no bāzlīnijas, kas izstrādāta Peldvietu ūdens direktīvas ietekmes novērtēšanai.

Šis priekšlikums saskan arī ar Komisijas nesenajiem priekšlikumiem 17 pārskatīt ES pasākumus, kas veicami, lai risinātu piesārņojuma jautājumu, ko rada lielās rūpnieciskās iekārtas, un kas paredz ne tikai paplašināt Rūpniecisko emisiju direktīvas piemērošanas jomu, bet arī uzlabot resursu efektivitāti un nodrošināt atļauju piešķiršanas prasību labāku kontroli un ciešāku integrēšanu, arī precizējot noteikumus, kas piemērojami netiešai piesārņojošu vielu izlaidei ūdenī no komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtām. Šo priekšlikumu mērķi ir arī veicināt inovācijas, lai risinātu problēmas saistībā ar noturīgām ķīmiskām vielām un jaunām uzmanības lokā nonākušām vielām, kas rada bažas, piemēram, PFAS, mikroplastmasu un zālēm. Pārskatītajā Rūpniecisko emisiju direktīvā norādītajā “informācijas apmaiņas” procesā, kas paredzēts, lai izstrādātu un pārskatītu dokumentus, kuros ir sniegti labākie pieejamie tehniskie paņēmieni, tiks ņemts vērā, ka jāidentificē vielas, kas rada bažas saskaņā ar ES tiesību aktiem ūdens resursu jomā, tostarp vielas, kas iekļautas virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu “novērojamo vielu sarakstā”, kā arī vielas, kas rada būtisku risku ES līmenī ūdens videi vai ar ūdens vides starpniecību.

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

Šī iniciatīva ir Komisijas darba programmas 2022. gadam sastāvdaļa un nulles piesārņojuma rīcības plāna galvenais pasākums. Līdzīgi kā visas Eiropas zaļā kursa iniciatīvas, šīs iniciatīvas mērķis ir nodrošināt, ka visi mērķuzdevumi tiek sasniegti efektīvākā veidā un ar mazāko apgrūtinājumu un ka tiek ievērots princips “nenodarīt būtisku kaitējumu”. Tā pieregulē, atjaunina un pielāgo esošo regulējumu saistībā ar zaļo kursu. Iniciatīvas uzmanības centrā ir definēt virsmērķi — nulles piesārņojumu attiecībā uz ūdens piesārņotājiem — un tādējādi cilvēka veselības un dabas ekosistēmu aizsardzības līmeni. Daudzi pasākumi, kas ir jāsasniedz, ir aplūkoti citās, cieši saistītās Eiropas zaļā kursa iniciatīvās. Tās ir:

·bioloģiskās daudzveidības stratēģija un stratēģija “No lauka līdz galdam” 18 , kuras mērķis ir līdz 2030. gadam mazināt pesticīdu izmantošanu, mēslošanas līdzekļu izmantošanu, barības vielu zudumu un antimikrobiālo līdzekļu tirdzniecību. Lielā mērā pesticīdu izmantošanas samazinājums ir jāsasniedz saskaņā ar Komisijas priekšlikumu 19 Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgu lietošanu un ar ko groza Regulu (ES) 2021/2115. Nozīme var būt arī tam, ka tiks pārskatīta Regula (EK) Nr. 1107/2009 20 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū;

·ES stratēģija attiecībā uz plastmasu 21 un gaidāmā ES iniciatīva attiecībā uz mikroplastmasu, kuras mērķis izpildīt nulles piesārņojuma rīcības plāna mērķrādītājus līdz 2030. gadam samazināt atkritumus, plastmasas atkritumus jūrā un mikroplastmasas nonākšanu vidē;

·Direktīva (ES) 2019/904 22 (turpmāk tekstā — “Vienreizlietojamās plastmasas direktīva”), kuras mērķis ir ierobežot vienreizlietojamo plastmasas priekšmetu izmantošanu, piemēram, ieviešot ražotājiem atkritumu apsaimniekošanas un piegružojuma satīrīšanas pienākumus (tostarp ražotāja paplašinātās atbildības shēmas);

·Aprites ekonomikas rīcības plāns 23 , kurā ir izsludināti pasākumi konkrēti samazināt mikroplastmasas daudzumu un izvērtēt Padomes Direktīvu 86/278/EEK 24 (turpmāk tekstā — “Notekūdeņu dūņu direktīva”), ar kuru reglamentē lauksaimniecībā izmantojamo notekūdeņu dūņu kvalitāti;

·Ilgtspēju sekmējoša ķimikāliju stratēģija 25 , kurā atzīts, ka ķīmiskās vielas ir svarīgas mūsdienu sabiedrības labklājībai, bet kuras mērķis ir labāk aizsargāt iedzīvotājus un vidi no to iespējami bīstamām īpašībām. Stratēģijā ir arī noteikts mērķis virzīties uz pieeju “viena viela, viens novērtējums”, uzlabojot ķīmisko vielu drošības novērtējuma efektivitāti, lietderību, saskanību un pārredzamību visos attiecīgajos tiesību aktos. Šā iemesla dēļ šajā priekšlikumā galvenā loma ir iedalīta ECHA, lai tā sniegtu zinātnisku atbalstu, palīdzot identificēt turpmākos ūdens piesārņotājus, kā arī piedāvājot attiecīgos kvalitātes standartus; Stratēģiskā pieeja attiecībā uz farmaceitiskiem līdzekļiem vidē 2019. gadam 26 (kas tieši izriet no 2013. gadā pārskatītās Vides kvalitātes standartu direktīvas) un Eiropas Zāļu stratēģija 27 — abos šajos dokumentos ir uzsvērta farmaceitisko līdzekļu atlieku radītā piesārņojuma ietekme uz vidi un iespējamā ietekme uz veselību un uzskaitīts pasākumu kopums šo problēmu risināšanai. Gaidāms, ka drīzumā tiks pārskatīti tiesību akti par cilvēkiem paredzētiem medikamentiem, kas nodrošinās atbilstošu kontroli. Līdzīgi, uzskaitot vairākus antimikrobiālos medikamentus, kā arī sudrabu, šis priekšlikums saskan ar ES stratēģiju mikrobu rezistences jomā;

·Eiropas Datu stratēģija 28 , kurā ir uzsvērts, ka publiskā sektora izstrādātiem datiem būtu jābūt pieejamiem kopējam labumam, lai tos varētu pienācīgi izmantot, piemēram, pētnieki, citas publiskā sektora iestādes un mazie un vidējie uzņēmumi (MVU);

·Šis priekšlikums saskan arī ar Konferences par Eiropas nākotni nobeiguma ziņojumu un tajā ietvertajiem iedzīvotāju skaidri paustiem ieteikumiem par nulles piesārņojumu kopumā un jo īpaši priekšlikumiem par piesārņojuma novēršanu. Šajā kontekstā jo īpaši būtiski ir šādi galīgie priekšlikumi:

o1.4. priekšlikums: “būtiski samazināt ķīmisko pesticīdu un mēslošanas līdzekļu izmantošanu saskaņā ar pašreizējiem mērķrādītājiem, vienlaikus joprojām nodrošinot pārtikas nodrošinājumu, un atbalstīt pētniecību, kuras mērķis ir izstrādāt ilgtspējīgākas un dabiskākas alternatīvas”;

o2.7. priekšlikums: “aizsargāt ūdens resursus un cīnīties pret upju un okeāna piesārņošanu, tostarp pētot un apkarojot mikroplastmasas piesārņojumu”.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Šā priekšlikuma juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 192. pants. Saskaņā ar LESD 191. pantu un 192. panta 1. punktu ES ir prasīts saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti; starptautiskā līmenī veicināt pasākumus, kas vērsti uz reģiona vai pasaules mēroga vides problēmu risināšanu; un cīnīties pret klimata pārmaiņām.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu tilpes ES ir piesārņotas ar dažādiem piesārņotājiem. Piesārņojums virzās pa straumi un iesūcas gruntsūdeņos, un 60 % Eiropas upju baseina apgabalu ir starptautiski (kopīgi vai nu dalībvalstīm, vai arī dalībvalstīm un trešām valstīm). Šā iemesla dēļ dalībvalstīm ir būtiski sadarboties un ir jārīkojas ES līmenī, lai risinātu piesārņojuma un citu pārrobežu ietekmi, izstrādājot saskaņotus standartus un izveidojot saskaņotas datu vākšanas un datu apmaiņas sistēmas. Nerīkojoties ES līmenī, piesārņojuma risināšana būtu pārmērīgi dārga, jo īpaši dalībvalstīm, kas ir lejtecē.

Ūdens resursu jomā izstrādāto ES tiesību aktu atbilstības pārbaude 2019. gadā apstiprināja, ka Ūdens pamatdirektīva un divas tai pakārtotās direktīvas ir ierosinājušas vai pastiprinājušas pasākumus, kas tiek veikti, lai risinātu pārrobežu spiedienu ūdens resursu jomā upes baseina līmenī gan valsts, gan starptautiskā mērogā.

Konkrēti, attiecībā uz piesārņojumu tiesību aktos tiek nošķirtas vielas, ko uzskata par tādām, kas rada risku ES līmenī, un tādām, kas rada bažas reģiona vai valsts mērogā, un tās tiek risinātas atšķirīgi. Šīs iniciatīvas mērķis ir panākt uzlabojumu, kā dalībvalstis risina jautājumus saistībā ar vielām, kas rada bažas reģiona vai valsts mērogā.

Ja ir izstrādāti ES vides kvalitātes standarti, ES ievieš kopīgus mērķus, lai apņēmīgi sasniegtu nulles piesārņojuma mērķi, pamatojoties uz zinātniskiem pierādījumiem, vienlaikus ļaujot dalībvalstīm elastīgi lemt, kā izmaksu ziņā lietderīgākā veidā sasniegt šos mērķus, ņemot vērā attiecīgo ES tiesisko regulējumu, kas vērsts uz piesārņojuma avotu. To darot (elastīgi īstenojot kopīgus mērķus), tiek radīta saikne ES līmenī ar tiesisko regulējumu, kas vērsts uz piesārņojuma avotu (piemēram, pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu), kas palīdz nodrošināt attiecīgajā tiesiskajā regulējumā noteiktu mērķu efektīvu sasniegšanu.

•Proporcionalitāte

Šajā priekšlikumā ir pārskatīti esošie virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu piesārņotāju saraksti un noteikti vai atjaunināti vides kvalitātes standarti, kas dalībvalstīm ir jāievēro, vienlaikus lielā mērā balstoties uz citiem ES tiesību aktiem, kas risina jautājumu par piesārņojuma avotu vai kas reglamentē ražošanas un lietošanas laikā radītā piesārņojuma emisijas (piemēram, ierobežojumi izmantot noteiktas vielas saskaņā ar REACH 29 vai emisiju robežvērtības, kas noteiktas rūpniecisko iekārtu atļaujās saskaņā ar Rūpniecisko emisiju direktīvu), un atstājot dalībvalstīm iespēju izvēlēties konkrētus pasākumus. Tā kā katrai ūdenstilpei ES ir savas konkrētās īpatnības (klimats, plūsma, ģeoloģiskie apstākļi utt.) un ne vienmēr vienas ūdenstilpes ir pakļautas tādam pašam spiedienam kā citas, no proporcionalitātes skatupunkta raugoties, ir pareizi dalībvalstu iestādēm, kas darbojas ūdens resursu jomā, dot iespēju izvēlēties pasākumus.

Ūdens resursu jomā izstrādāto ES tiesību aktu atbilstības pārbaude 2019. gadā apstiprināja Ūdens pamatdirektīvas, Vides kvalitātes standartu direktīvas un Gruntsūdeņu direktīvas pievienoto vērtību. Ietekmes novērtējums, kas veikts saistībā ar šo priekšlikumu, apstiprina, ka vielas, kas izvērtētas iekļaušanas piesārņotāju sarakstos saskaņā ar ES kvalitātes standartiem, rada risku ES līmenī. Tika konstatēts neliels skaits sarakstā jau iekļautu vielu, kas vairs netiek uzskatītas par tādām, kuras rada bažas ES līmenī, bet kurām joprojām ir jāpievērš uzmanība valstu līmenī. Šajā priekšlikumā ir izstrādāta procedūra, saskaņā ar kuru Eiropas Komisija var risināt nesaskaņotību tajā, kā dalībvalstis lemj par vielām, kas jāregulē valsts līmenī, un par kvalitātes standartiem, kas tām ir jānosaka.

•Juridiskā instrumenta izvēle

Šīs iniciatīvas forma ir direktīva, jo direktīva ir piemērotākais juridiskais instruments, lai grozītu attiecīgās esošās direktīvas.

Direktīva paredz, ka dalībvalstīm ir jātransponē tās tiesību normas savās valsts materiālajās un procesuālās tiesību sistēmās un jāīsteno pasākumi, ar kuriem tiks sasniegti šie mērķi. Šāda pieeja dod dalībvalstīm lielāku brīvību nekā regula, jo dalībvalstis var izvēlēties atbilstošākos pasākumus obligāto saskaņoto rezultātu sasniegšanai.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

2019. gadā tika pabeigta ES tiesību aktu ūdens resursu jomā atbilstības pārbaude, kurā tika novērtēta Ūdens pamatdirektīva, Vides kvalitātes standartu direktīva, Gruntsūdeņu direktīva un Plūdu direktīva. Atbilstības pārbaudē tika secināts, ka, lai arī tiesību akti kopumā atbilst nolūkam, tos joprojām var uzlabot attiecībā uz ķīmiskā piesārņojuma problēmas risināšanu. Atbilstības pārbaudē tika konstatēts, ka kopumā ir trīs iemesli, kāpēc tikai daļēji ir sasniegti tiesību aktos noteiktie vispārējie mērķi:

ūdens resursu jomā izstrādātie mērķi nav pietiekami integrēti citās attiecīgajās politikas nostādnēs;

dalībvalstīs nav pietiekami ieguldījumi ar ūdens resursiem saistītos projektos un programmās;

neatbilstoši īstenošanas centieni.

Attiecībā uz īstenošanu tikai akcentēti vairāki ar ķīmisko piesārņojumu saistīti trūkumi: daudz dažādu kvalitātes standartu attiecībā uz attiecīgajiem valsts līmeņa piesārņotājiem, ziņošana rada administratīvo slogu, ziņojumos sniegtā informācija ir nekonkrēta un nesavlaicīga un piesārņotāju sarakstu atjaunināšanas process ir resursu un laika ziņā ietilpīgs. Šajā priekšlikumā ir risināti šie trūkumi. Turklāt ir ņemti vērā arī attiecīgie konstatējumi, kas tika sniegti 2019. gadā veiktajā nozīmīgāko ķimikālijas reglamentējošo tiesību aktu atbilstības pārbaudē 30 , un apņemšanās, kas ietvertas ilgtspēju sekmējošā ķimikāliju stratēģijā. Proti, ir sperts solis uz holistiskāku (kompleksāku) monitoringu, ieviešot uz sekām balstītu metožu izmantošanu, un ir iekļauti noteikumi, lai uzlabotu apdraudējuma un risku novērtēšanas savlaicīgumu, efektivitāti un saskanību (piemēram, veicinot datu apmaiņu un piemērojot “viena viela, viens novērtējums” pieeju).

Normatīvā atbilstība un vienkāršošana (REFIT)

Ietekmes novērtējumā tika izvērtētas vienkāršošanas un sloga mazināšanas iespējas. Vielu izņemšana no virszemes ūdeņu piesārņotāju saraksta ir ierobežots sloga samazinājums, tāpat arī mainīta novērojamo vielu saraksta pārskatīšana, proti, to pārskata reizi trijos gados, nevis divos, un virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu piesārņotāju sarakstus pārskata, izmantojot deleģētos aktus, nevis ar koplēmumu. Saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvu un Vides kvalitātes standartu direktīvu ir izveidots automātiskas datu sniegšanas mehānisms, kas samazinās dalībvalstīm ziņojumu sniegšanas slogu, kā arī vairs nebūs jāsniedz starpposma ziņojumi par pasākumu programmu saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvas 15. panta 3. punktu. Uzlabojot esošās vadlīnijas, kas piemērojamas uz sekām balstītām metodēm, un izstrādājot saskaņotu metodoloģiju mikroplastmasas monitoringam, tiks vienkāršots dalībvalstu darbs šajās jomās.

Izstrādājot ietekmes novērtējumu, ir piemērotas MVU pārbaudes pamatīpašības un rezultāti atzīmēti konkrēti 6. iedaļā. MVU aktīvi nodarbojas ar ražošanu un izmanto attiecīgos piesārņotājus. Būtu jāatzīmē, ka nav iespējams precīzi identificēt un skaitliski noteikt ietekmi, jo ietekme būs atkarīga no tā, kādus pasākumus dalībvalstis pieņem, lai sasniegtu tiesību aktos nospraustos mērķus.

Regulējuma kontroles padomes atzinums

Regulējuma kontroles padome 2022. gada 24. jūnijā sniedza pozitīvu atzinumu ar atrunām. Tā pieprasīja veikt izmaiņas, lai labotu konkrēti šādus trīs aspektus: 1) atzinumu plānojumu, jo uzskatīja, ka tas ir pārmērīgi sarežģīts un skaidri nesniedz galvenās politiskās izvēles; 2) ietekmi uz MVU un iedzīvotājiem, uzskatot, ka tā nebija pietiekami analizēta, jo ziņojumā nebija novērtēts, kā varētu tikt ietekmētas atsevišķas dalībvalstis; 3) tika uzskatīts, ka ziņojumā nav skaidrības par paredzētās ietekmes apmēru, nav kritiski novērtēts ilustratīvo ieguvumu un izmaksu aplēšu derīgums un, šķiet, varianti netika salīdzināti, pamatojoties uz to efektivitāti, lietderību un saskanību.

Reaģējot uz to, tika vienkāršoti politikas varianti, samazinot variantu skaitu un variantus sakopojot. Visā tekstā tika sīkāk izstrādāta ietekme uz MVU, kā arī sniegta informācija par ietekmi uz patērētājiem un dalībvalstīm. Tika precizēta izmaksu un ieguvumu rādītāju interpretācija, lai nerastos iespaids, ka tos var interpretēt tādējādi, ka tie attiecas tikai uz šo iniciatīvu. Tika pabeigts teksts par “viens iekšā, viens ārā”. Visbeidzot, tekstā tika pievienots variantu efektivitātes, lietderības un saskanības novērtējums.

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Lai sagatavotu šo priekšlikumu, notika plaša apspriešanās ar ieinteresētajām personām, kas sniedza savu atbalstu. Pamatojoties uz Komisijas Labāka regulējuma pamatnostādnēm, 2021. gadā notika gan atklāta sabiedriskā apspriešana, gan ekspertu anketaptaujāšana, kuru rezultāti tika iekļauti saistībā ar priekšlikumu veiktajā ietekmes novērtējumā. Tika regulāri informēts pastāvīgais tīkls, kurā ietilpst dalībvalstis un ieinteresētās personas, kas atbalsta Ūdens pamatdirektīvas un tai pakārtoto direktīvu īstenošanu, un notika plaša apspriešanās it īpaši ar darba grupām, kas nodarbojas ar ķimikāliju un gruntsūdeņu jautājumiem.

Attiecībā uz atsevišķām vielām un vielu grupām, kas identificētas iekļaušanai virszemes ūdeņu piesārņotāju sarakstā, Komisijas Kopīgais pētniecības centrs (JRC) ar dalībvalstu apakšgrupu un ieinteresēto ekspertu atbalstu bija sagatavojis plašu tehnisko dokumentāciju. Visbeidzot Veselības, vides un jaunā riska zinātniskās komitejas (SCHEER) pārskata ietvaros tika publicēti provizoriskie atzinumi (vienlaikus tika ievērots četru nedēļu periods, kurā var sniegt piezīmes), kuru rezultāti tika ietverti SCHEER atzinumā. Attiecībā uz dažām vielām pārskats vēl nav pabeigts. Piedāvātās vērtības tādējādi tika atzīmētas ar piezīmi “vēl jāapstiprina, ņemot vērā no SCHEER pieprasīto atzinumu”. Visas galīgās piedāvātās vērtības pilnībā saskanēs ar zinātniskajiem ieteikumiem.

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

JRC sniedza savas īpašās zināšanas, jo īpaši par virszemes ūdeņu piesārņotāju atlasi un vides kvalitātes standartu (VKS) atvasināšanu. Ķīmisko vielu un gruntsūdeņu jomā strādājošo darba grupu eksperti sniedza ārēju tehnisko pieredzi, tostarp par gruntsūdeņu piesārņotājiem. Komisijas veiktais ietekmes novērtējums tika pamatots ar pētījumu, ko sagatavoja ārēji konsultanti, kas pārskatīja dažādu iespējamo politikas variantu ekonomisko, sociālo un vides ietekmi, ņemot vērā esošo un plānoto politikas nostādņu ietekmi ES līmenī un ieinteresēto personu devumu. JRC dokumentācija par vielām, Gruntsūdeņu darba grupas ziņojumi, konsultantu pētījuma ziņojums un ieinteresēto personu semināru ziņojumi ir pieejami CIRCABC 31 .

•Ietekmes novērtējums

Ietekmes novērtējumā tika pārbaudītas trīs variantu grupas, proti, varianti, kas attiecas uz virszemes ūdeņiem, varianti, kas attiecas uz gruntsūdeņiem, un transversālie varianti. Attiecībā uz virszemes ūdeņiem tika novērtēts, kāda ir ietekme, ja prioritāro vielu sarakstā iekļauj vairākas vielas (tostarp no pārskatītajiem farmaceitiskiem līdzekļiem, pesticīdiem rūpnieciskajām ķimikālijām un metāliem) un tādējādi izstrādā tām vides kvalitātes standartus ES mērogā. Vairākām esošām prioritārām vielām tika pārskatīts, kāda ir ietekme, ja mainās to vides kvalitātes standarti (pamatojoties uz jauniem zinātniskiem pierādījumiem). Dažām citām esošām prioritārām vielām tika pārbaudīts, kāda ir ietekme, ja tās tiek izņemtas no saraksta. Attiecībā uz gruntsūdeņiem ietekmes novērtējumā tika pārskatīts, kāda ir ietekme, ja sarakstā iekļauj īpašas vielas (vielu grupas), proti, PFAS, nebūtiskus pesticīdu metabolītus (nrMs) un farmaceitiskos līdzekļus. Visbeidzot, ietekmes novērtējumā tika pārskatīti vairāki varianti, lai uzlabotu digitalizāciju, administratīvo procedūru racionālizāciju un riska pārvaldību ūdens piesārņojuma jomā.

Attiecībā uz identificētām vielām galvenie piesārņojuma avoti ir ķīmiskās ražošanas procesi (tiešās emisijas, kas rodas koksnes, celulozes, tērauda, sadedzes, tekstilpreču, plastmasas utt. ražošanas procesā); novadītie notekūdeņi, tostarp arī farmaceitiskie līdzekļi un ķīmiskās vielas, kas tiek izskalotas no audumiem, patēriņa precēm, tīrīšanas līdzekļiem, personīgās higiēnas līdzekļiem; netiešās noplūdes, kas rodas, lauksaimniecībā izmantojot pesticīdus, biocīdus un farmaceitiskos līdzekļus; ķīmiskās vielas, ko izmanto ceļu būvē; dzīvsudraba nosēdumi, ko rada fosilā kurināmā sadedzināšanas iekārtas, un PFAS no ugunsdzēsības putām. Visiem šiem avotiem un izplatīšanās ceļiem ir piemērojami tiesību akti, tostarp Rūpniecisko emisiju direktīva 2010/75/EK (tiek pārskatīta), Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīva 91/271/EEK (tiek pārskatīta), Direktīva 2009/128/EK par pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu (tiek pārskatīta), Direktīva 2001/83/EK, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm, Regula (ES) 2019/6 par veterinārajām zālēm, REACH regula Nr. 1907/2006, Regula (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļiem, Regula (ES) Nr. 528/2012 par biocīdiem; un Regula (EK) Nr. 1223/2009 par kosmētikas līdzekļiem. Nosakot maksimālās koncentrācijas robežas šīm vielām, šā priekšlikuma mērķis ir pastiprināt piesārņojuma avotiem un izplatīšanās ceļiem piemērojamo ES tiesību aktu ietekmi un īstenošanu un likt pieņemt stingrākus pasākumus dalībvalstu līmenī attiecībā uz avotiem un izplatīšanās ceļiem, ja tas nepieciešams veselības un vides aizsardzībai.

Varianti tika pārskatīti, ņemot vērā to vides, sociālās un ekonomiskās izmaksas un ieguvumus, kā rezultātā tika dota priekšroka šādu variantu kopumam:

Piedāvātais politikas nostādņu kopums nodrošina, ka tiesību aktu izmaiņas joprojām ir samērīgas un ekonomiskie, sociālie un vides ieguvumi ir lielāki nekā atbilstošās izmaksas un ka šīs izmaiņas ir vērstas uz jautājumiem, kurus vislabāk ir risināt ES līmenī.

Ir grūti skaitliski novērtēt šīs iniciatīvas izmaksas un jo īpaši ieguvumus, jo tā mijiedarbojas ar (un balstās uz) citām politikas iniciatīvām attiecībā uz noteiktiem ES mēroga pasākumiem. Turklāt dalībvalstis var lielā mērā izvēlēties, kurus pasākumus tās īstenos, lai sasniegtu atbilstību, un tādējādi tie atšķirsies atkarībā no valsts/vietējiem apstākļiem.

Attiecībā uz virszemes ūdeņiem ir sagaidāmas būtiskas tiešās izmaksas saistībā ar ibuprofēna, glifosāta, PFAS un bisfenola A iekļaušanu prioritāro vielu sarakstā, kā arī saistībā ar vides kvalitātes standarta grozīšanu attiecībā uz poliaromātiskajiem ogļūdeņražiem (PAH), dzīvsudrabu un niķeli. Tās varētu radīt ražojumu izstrādes izmaksas nozarei un aizstāšanas izmaksas šo vielu lietotājiem, tostarp lauksaimniecības nozarei.

Attiecībā uz gruntsūdeņiem nozīmīgākās izmaksas varētu rasties saistībā ar PFAS vielām izstrādāto kvalitātes standartu pievienošanu. Var rasties izmaksas saistībā ar to, ka tiek ierobežota pesticīdu vai rūpniecisko ķimikāliju izmantošana, piemēram, lai apsaimniekotu piesārņotas bioloģiskās cietvielas un pastiprinātu notekūdeņu attīrīšanu. Izmaksas saistībā ar izvēlētajiem digitalizācijas, administratīvo procedūru racionalizācijas un riska labākas pārvaldības variantiem ir administratīvas izmaksas, kas sākumā varētu materializēties ES līmenī un kopumā būs zemas, iespējams, izņemot automatizētās datu sniegšanas mehānismu. Izmaksas nevar attiecināt tikai uz šo iniciatīvu, jo tā neizbēgami ir mijiedarbībā un sinerģijā ar daudzām citām ES politikas nostādnēm, kas paredzētas šo pašu vielu risināšanai. Piesārņojuma izmaksas galvenokārt tiek internalizētas ar Rūpniecisko emisiju direktīvu un Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvu, visu PFAS aizliegumu nākotnē, izņemot nepieciešamākās PFAS, īstenojot gaidāmo iniciatīvu mikroplastmasas jomā un citas iniciatīvas. Piemēram, pārskatot Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvu, tiks veicināta daudzu komunālo notekūdeņu attīrīšanas staciju modernizācija un ieviesta lielāka ražotāju atbildība segt izmaksas, tādējādi būtiski tiks mazināta mikropiesārņotāju nonākšana virszemes ūdeņos un gruntsūdeņos.

Piedāvātā iniciatīva veicinās akūti toksisku un/vai persistentu ķīmisko vielu koncentrācijas mazināšanos ūdenī. Tā uzlabos ūdens ekosistēmu vērtību un to sniegtos pakalpojumus. Tādējādi ieguvumi ir mazāka ietekme uz cilvēka veselību, dabu, apputeksnētājiem un lauksaimniecību, kā arī izvairīšanās no ūdens attīrīšanas izmaksām. Padarot ķīmisko vielu monitoringa datus viegli pieejamus un atkārtoti izmantojamus, tiks būtiski uzlabota drošības novērtējumu saskanība, un tas būs svarīgs solis virzībā uz Eiropas zaļā kursa pieeju “viena viela, viens novērtējums”.

Ilgtspējīgas attīstības mērķi

Priekšlikums pozitīvi ietekmē ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) — 6. mērķa (ūdens), 12. mērķa (patēriņš un ražošana) un 14. mērķa (okeāni) — sasniegšanu. Attiecībā uz 6. IAM ir prognozējams zemāks dzeramā ūdens avotu piesārņojuma līmenis, labāka virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu ķīmiskā kvalitāte un laika gaitā būtu jāpalielinās to ūdenstilpju īpatsvaram, kurās ir laba apkārtējās vides kvalitāte, jo dalībvalstis pieņems un īstenos pasākumus, lai mazinātu piesārņotāju koncentrāciju. Attiecībā uz 12. IAM ir prognozējams, ka ar pasākumiem, kas veikti ES līmenī (piemēram, īstenojot ilgtspējīgas ražošanas iniciatīvu vai ar gaidāmo aizliegumu izmantot PFAS, izņemot pašas nozīmīgākās) un dalībvalstu līmenī, tiks panākts, ka izstrādājumos tiks izmantotas dažādas mazāk toksiskas sastāvdaļas. Visbeidzot, attiecībā uz 14. IAM ir svarīgi atzīmēt tiešo ietekmi uz pārejas ūdensobjektiem un jūras ūdensobjektiem (1 jūras jūdzes attālumā no krasta), kas ir iekļautas Ūdens pamatdirektīvā. Turklāt saldūdenī, kas ar upēm sasniedz jūras un okeānus, ar šo iniciatīvu regulēto vielu koncentrācija pakāpeniski samazināsies.

Klimata atbilstības pārbaude un energoefektivitātes pirmais princips

Priekšlikums atbilst Eiropas Klimata aktā noteiktajam klimatneitralitātes mērķim un Savienības mērķrādītājiem 2030. gadam un 2050. gadam. Nozīmīgākā ietekme uz priekšlikumā ietvertiem klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumiem tiek panākta ar piesārņojošo vielu atdalīšanu notekūdeņu attīrīšanas stacijās, kas ir energoietilpīgs process. Atkarībā no tā, kādus pasākumus pieņem dalībvalstis, lai mazinātu vai izslēgtu vielu klātbūtni ūdenī, ietekmei būtu jābūt pozitīvai (kad jau avotā tiek atrisināta vielu problēma un tāpēc tās nav jāatdala no notekūdeņiem), neitrālai (ja vielas tiek aizstātas ar citām vielām, kuru atdalīšanai notekūdeņu attīrīšanas stacijās ir nepieciešamas tādas pašas pūles) vai negatīvai, ja dalībvalstis nolemj pamatā balstīties uz notekūdeņu attīrīšanu. Tomēr pēdējais minētais scenārijs ir maz ticams, jo intervences pasākumi avotā kopumā ir lētāki un efektīvāki. Turklāt pārskatītajā Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvā ir prasīts nodrošināt klimatneitralitāti attiecībā uz notekūdeņu attīrīšanas plāniem līdz 2040. gadam, izslēdzot šā priekšlikuma neto negatīvās sekas, ko rada intensīvāka attīrīšana.

Šajā priekšlikumā ir izvērtēts energoefektivitātes pirmais princips, kas izvirzīts pārstrādātajā Energoefektivitātes direktīvā. Tāpat kā attiecībā uz klimata atbilstības pārbaudi var prognozēt, ka politikas varianti apvienojumā ar pārskatīto Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvu būs vismaz neitrāli energoefektivitātes ziņā.

•Pamattiesības

Priekšlikums pamattiesību aizsardzību neietekmē.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Pievienotais finanšu pārskats attiecas uz nulles piesārņojuma tiesību aktu kopumu, tostarp šo priekšlikumu, priekšlikumu pārskatīt Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvu un Gaisa kvalitātes direktīvu. Tas parāda ietekmi uz budžetu un nepieciešamos cilvēkresursus un administratīvos resursus. Priekšlikums ietekmēs Komisijas, Eiropas Vides aģentūras (EVA) un Eiropas Ķīmijas aģentūras (ECHA) budžetu, jo ir nepieciešami cilvēkresursi un administratīvie resursi.

Komisijas darba slodze saistībā ar īstenošanu un izpildi nedaudz pieaugs, jo sarakstā tiks iekļauts vairāk vielu un būs jācenšas saskaņot kvalitātes standartus un robežvērtības vielām, kas rada bažas valsts mērogā.

Komisijai turklāt ieguvums būs tas, ka zinātniskie uzdevumi tiks atkārtoti uzticēti ECHA, kas konsekventi palīdzēs Komisijai noteikt vielu un maisījumu prioritāti, izstrādāt kvalitātes standartus un robežvērtības, identificēt atbilstošas analītiskās metodes un novērtēt attiecīgos monitoringa datus. Lai sniegtu zinātnisko atbalstu, ECHA būtu nepieciešamas vienpadsmit pilnslodzes ekvivalenta darbavietas.

EVA palielināsies darba slodze, jo dalībvalstīm prasīts vairāk un biežāk gatavot ziņojumus un nedaudz pieaug uzskaitīto vielu saraksts, kā rezultātā kopumā klāt pie jau iesaistītiem darbiniekiem (3,5 pilnslodzes ekvivalents) ir nepieciešami papildu darbinieki (4 pilnslodzes ekvivalents).

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Upju baseinu apsaimniekošanas plāni, kas tiek ziņoti Komisijai reizi sešos gados, un elektroniskie ziņojumi, kas brīvpratīgi tiek sniegti EVA saskaņā ar Kopējo īstenošanas stratēģiju, joprojām būs galvenie informācijas avoti, kas tiks izmantoti, lai pārliecinātos par priekšlikuma efektīvu īstenošanu, jo īpaši par atbilstību jaunajiem vai pārskatītajiem virszemes ūdeņu vai gruntsūdeņu kvalitātes standartiem.

Uzlabotie novērojamo vielu saraksta mehānismi, kas uzliek dalībvalstīm pienākumu veikt monitoringu vielām, kas rada jaunas bažas, nodrošinās, ka Komisija ar ECHA un dalībvalstu palīdzību varēs noteikt vajadzību izstrādāt vēl stingrākus kvalitātes standartus. Regulārāki arī aktuālo monitoringa datu ziņojumi un to analīze, ko veic EVA, ļaus ES iestādēm, dalībvalstīm un plašai sabiedrībai iegūt precīzāku un aktuālāku ainu par virszemes un gruntsūdens tilpju stāvokli ES.

Ņemot vērā sinerģiju ar uzlaboto E-PRTP (Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistrs), jo tas tiks aizstāts ar jaunu tiešsaistes elektronisko datubāzi, proti, “Rūpniecisko emisiju portālu”, emisiju pārskati, kas šobrīd tiek iesniegti reizi sešos gados, tiks aizstāti ar daudz regulārākiem un saskanīgākiem pārskatiem par piesārņotāju kopējo izplūdi pa nozarēm. Tas ļaus dalībvalstīm koncentrēties uz īstenošanas pasākumiem.

Virszemes ūdeņu direktīvas un Gruntsūdeņu direktīvas pielikumi tiks regulāri pārskatīti, ņemot vērā zinātnes un tehnikas attīstību. Elastīgākas uzmanības lokā nonākušo vielu kvalitātes standartu pieņemšanas procedūras apvienojumā ar centrālo lomu, kas piešķirta EVA attiecībā uz regulārāku monitoringa datu analīzi un ECHA attiecībā uz pastāvīga zinātniskā atbalsta sniegšanu, ļaus labāk novērtēt pašreizējo standartu precizitāti un vajadzību izstrādāt jaunus standartus, lai ātri pievērstos vielām, kas rada jaunas bažas. Abu aģentūru iesaistīšana atbilst ķimikāliju stratēģijā nospraustajam mērķim virzīties uz pieeju “viena viela, viens novērtējums”, ar ko tiks panākti ķīmisko vielu efektīvāki, lietderīgāki un saskanīgāki drošības novērtējumi saskaņā ar visiem attiecīgajiem ES tiesību aktiem, tādējādi ierosinot arī efektīvākus transversālus īstenošanas pasākumus un jaunu standartu izstrādes priekšlikumus.

Regulārāku monitoringa un statusa datu analīze efektīvi tiks iekļauta plašākā nulles piesārņojuma uzraudzības un prognožu sistēmā, un no 2022. gada tā tiks publicēta reizi 2 gados. Tas palīdzēs novērtēt, kā ūdenstilpes ietekmēs piesārņojuma samazinājums, kas tiks panākts plašākas saskaņotu kvalitātes standartu kopas īstenošanas rezultātā visā ES.

•Skaidrojošie dokumenti

Priekšlikumā ir prasīti skaidrojošie dokumenti, jo tie ir nepieciešami, lai novērtētu atbilstību un lai pārliecinātos, ka transponējošie teksti ataino direktīvas formu un saturu. Tas ir svarīgi un nepieciešami, jo priekšlikumā ir ietverti triju direktīvu grozījumi, kas iespējami transponēti dažādos valstu tiesību aktos. Tā kā priekšlikuma primārais mērķis ir arī grozīt esošos vai ieviest jaunus kvalitātes standartus, skaidrojošie dokumenti var veicināt to rūpīgu pārbaudi.

•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

(1)Grozījumi Direktīvā 2000/60/EK

Ir grozīts 1. pants, 7. panta 2. punkts, 11. panta 3. punkta k) apakšpunkts, 4. panta 1. punkts, V pielikums (1.4.3., 2.3.2. un 2.4.5. punkts) un VII pielikums (7.7. punkts), lai ņemtu vērā priekšlikumu svītrot 16. un 17. pantu (skat. zemāk).

Ir grozīts 2. pants, kurā sniegtas definīcijas, lai atjauninātu definīcijas “labi virszemes ūdeņu ķīmiskās kvalitātes rādītāji”, “prioritāras vielas” un “vides kvalitātes standarti” un ietvertu definīcijas “prioritāras bīstamās vielas” un “upju baseiniem specifiskie piesārņotāji”. Šīs izmaiņas ir nepieciešamas, lai: 1) ņemtu vērā priekšlikumu aizstāt pašreizējo koplēmuma procedūru, kas tiek izmantota VKS pieņemšanai, ar deleģētajiem aktiem; 2) paplašinātu apzīmējuma “ķīmiskās kvalitātes rādītāji” tvērumu, iekļaujot arī “upju baseiniem specifiskos piesārņotājus”, kas līdz šim bija iekļauts definīcijā “ekoloģiskās kvalitātes rādītāji” saskaņā ar V pielikumu; 3) ņemtu vērā uz nākotnes seku pamata noteiktās iespējamās robežvērtības kā definīcijas “vides kvalitātes standarti” sastāvdaļu.

Ir grozīts 3. pants par administratīvo pasākumu saskaņošanu upju baseinu apgabalos, ieviešot pienākumu gadījumā, ja rodas dabiskas izcelsmes vai nepārvaramas varas ārkārtēji apstākļi, jo īpaši ārkārtēji plūdi, ilgstošs sausums vai būtiski piesārņojuma incidenti, visu iespējami skarto ūdenstilpju kompetentajām iestādēm, tostarp lejupējām dalībvalstīm, savstarpēji brīdināt un sadarboties, lai mazinātu kaitējumu un risinātu sekas.

Papildus minētajai korekcijai, kas veikta, lai ņemtu vērā 16. panta svītrojumu, ir grozīts 4. pants par mērķiem, lai nodrošinātu, ka tā 1. punkta a) apakšpunkta iv) daļā ir ietverts skaidrs pienākums dalībvalstīm pakāpeniski mazināt ne tikai prioritāro vielu radīto piesārņojumu, bet arī piesārņojumu, ko rada upju baseiniem specifiskie piesārņotāji.

Ir grozīts 8. panta 3. punkts par ūdens resursu stāvokļa analīzes un monitoringa metodēm, lai salāgotu komitoloģijas procedūru ar Lisabonas līgumu, aizstājot agrāko “regulatīvo kontroles procedūru” ar 21. pantā noteikto “pārbaudes procedūru”. Turklāt tajā pašā punktā ir ieviests jauns pilnvarojums, lai varētu pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem paredz sīkāku informāciju par jauniem pienākumiem darīt Eiropas Vides aģentūrai pieejamus monitoringa datus, kā arī regulārāk darīt pieejamus stāvokļa datus saskaņā ar jauno 4. un 5. punktu. Šie grozījumi pilnībā saskan ar esošiem pienākumiem, kas noteikti Direktīvā 2007/2/EK (INSPIRE), saskaņā ar kuru dalībvalstis publisko telpisko datu kopas, tostarp par to, kur atrodas un kā darbojas vides monitoringa iekārtas, kas attiecas uz emisiju mērījumiem, un par apkārtējās vides (gaisa, ūdens, grunts) stāvokli. Lai mazinātu administratīvo slogu, būtu jāturpina racionalizēt arī datu izplatīšanu saskaņā ar ES digitālo stratēģiju, Direktīvu (ES) 2019/1024 par atvērtajiem datiem un ilgtspēju sekmējošas ķimikāliju stratēģijas pieeju “viena viela, viens novērtējums”.

Ir grozīts 10. pants par kombinēto pieeju stacionārajiem un difūzajiem avotiem, lai atjauninātu atsauces uz dažādām direktīvām, kas vērstas uz stacionāro un difūzijas piesārņojumu (pēc to atcelšanas un aizstāšanas).

Ir grozīts 12. pants par jautājumiem, ko nevar risināt dalībvalsts līmenī, lai stiprinātu un formalizētu dalībvalstu sadarbības procedūru.

Ir svītrots 15. panta 3. punkts, kas paredz, ka reizi trijos gados ir jāsniedz starpziņojums, kurā aprakstīta plānotās pasākumu programmas īstenošanas attīstība, jo ir izvērtēts, ka administratīvais slogs ir nesamērīgs salīdzinājumā ar ieguvumiem īstenošanas kontroles un vadības ziņā.

Ir svītrots 16. un 17. pants par procedūru, saskaņā ar kuru Komisijai bija jāizstrādā likumdošanas priekšlikumi, lai tiktu uzskaitīti un identificēti VKS virszemes ūdeņiem un gruntsūdeņiem, jo tie ir novecojuši.

Ir grozīts 18. panta 2. punkta e) apakšpunkts, lai ņemtu vērā priekšlikumu svītrot 16. pantu, savukārt 18. panta 4. punkts ir grozīts, lai ņemtu vērā priekšlikumu svītrot 15. panta 3. punktu.

Ir grozīts 20. pants par tehniskiem pielāgojumiem, lai: 1) pašreizējo regulatīvo kontroles procedūru aizstātu ar deleģētajiem aktiem I un III pielikuma grozīšanai; 2) pašreizējo regulatīvo kontroles procedūru aizstātu ar pārbaudes procedūru, ar ko pieņem vadlīnijas II un V pielikuma īstenošanai un nosaka datu nosūtīšanas un apstrādes formātus.

Ar jauno 20.a pantu ievieš noteikumus, kas attiecas uz deleģēto aktu pieņemšanas procedūru saskaņā ar Lisabonas līgumu.

Ir grozīts 21. pants par komitejas procedūru ar mērķi aizstāt atsauci uz agrāko “komitoloģijas lēmumu” ar pašreiz piemērojamo “komitoloģijas regulu”.

Ir grozīts 22. pants par atcelšanu un pārejas noteikumiem, lai atjauninātu atsauces, ņemot vērā piedāvātās izmaiņas attiecīgajos Direktīvu 2000/60/EK un 2008/105/EK pielikumos.

Papildus minētajām korekcijām, kas veiktas, lai ņemtu vērā 16. panta svītrojumu, ir grozīts V pielikums, lai: 1) lai no ekoloģiskās kvalitātes rādītājiem izņemtu upes baseiniem specifiskos piesārņotājus un iekļautu tos ķīmiskās kvalitātes rādītāju definīcijā nolūkā nodrošināt, ka prioritāro vielu un upes baseiniem specifisko piesārņotāju monitorings tiek veikts ne tikai vietās, kur šie piesārņotāji tiek izvadīti ūdenī, bet arī vietās, kur tie tiek novadīti pa gaisu; 2) piešķirtu Komisijai pilnvaras pieņemt savstarpēji salīdzinošās kalibrēšanas rezultātus ar deleģētajiem aktiem; 3) dalībvalstis varētu izmantot jaunus monitoringa paņēmienus, tostarp zemes novērošanu un attālo izpēti.

Ir grozīts VIII pielikums par galveno piesārņojošo vielu indikatīvo sarakstu, lai tajā iekļautu mikroplastmasu un mikrobu rezistences gēnus.

Ir svītrots X pielikums, jo tajā ietvertais saraksts ir aizstāts ar Direktīvas 2008/105/EK I pielikuma A daļā iekļauto sarakstu.

(2)Gruntsūdeņu direktīvas 2006/118/EK grozījumi

Ir grozīts virsraksts, lai precizētu, ka šī direktīva attiecas tikai uz gruntsūdeņu piesārņojumu, nevis kvantitatīvo stāvokli.

Ir grozīts 1. pants par direktīvas mērķi, lai ņemtu vērā atsauci uz Ūdens pamatdirektīvas 17. pantu, jo tas bija pašas Gruntsūdeņu direktīvas pieņemšanas pamats un tādējādi ir novecojis.

Ir grozīts 2. pants, kurā ir definīcijas, lai papildus robežvērtībām, kas tiek noteiktas dalībvalstu līmenī, iekļautu tajā definīciju par robežvērtībām, kuras nosaka ES līmenī.

Ir grozīts 3. pants par kritērijiem gruntsūdeņu ķīmiskās kvalitātes novērtēšanai, lai tiktu ņemta vērā jaunā definīcija “robežvērtības, ko nosaka ES līmenī”.

Ir grozīts 4. pants par procedūru gruntsūdeņu ķīmiskās kvalitātes novērtēšanai tā paša iemesla dēļ kā 3. panta grozījums.

Ir iekļauts jauns 6.a pants, lai “novērojamo vielu saraksta mehānisms” gruntsūdeņiem kļūtu obligāts saskaņā ar Vides kvalitātes standartu direktīvas 8.b panta noteikumiem. Saskaņā ar šo mehānismu Komisija, ņemot vērā ECHA sniegtos datus un cieši apspriežoties ar dalībvalstīm, ik pēc trim gadiem sastāda gruntsūdeņu monitoringa prioritāro vielu sarakstu. Iegūtā informācija tiks izmantota, lai reizi sešos gados pārskatītu kvalitātes standartus, kas iekļaujami I pielikumā. Šis noteikums paredz arī pienākumu ECHA publiskot zinātniskos ziņojumus, kas sagatavoti saistībā ar novērojamo vielu sarakstu.

Ir grozīts 8. pants par tehniskiem pielāgojumiem, lai: 1) īstenošanas aktu procedūru aizstātu ar deleģēto aktu procedūru, saskaņā ar ko pieņem II pielikuma A un C daļas, kā arī III un IV pielikumu, ņemot vērā zinātnes un tehnikas attīstību; 2) piešķirtu Komisijai deleģētās pilnvaras iekļaut I pielikuma sarakstā jaunus gruntsūdeņu piesārņotājus un izstrādāt tiem jaunus kvalitātes standartus ES līmenī, kā arī iekļaut II pielikuma B daļas sarakstā piesārņotājus, attiecībā uz kuriem dalībvalstīm ir jāizvērtē iespēja noteikt valsts līmeņa robežvērtības; 3) ja nepieciešams un ir samērīgi, piešķirtu Komisijai deleģētās pilnvaras ES līmenī noteikt robežvērtības piesārņotājiem vai piesārņotāju grupām, kas nerada ES mēroga bažas, lai stiprinātu cilvēka veselības un vides aizsardzības līmeni un panāktu saskaņotāku īstenošanu; 4) precizētu ECHA centrālo lomu šajā sistēmā un pienākumu ECHA publiskot zinātniskos ziņojumus saistībā ar iespējamajiem grozījumiem.

Ir iekļauts jauns 8.a pants, ar kuru ievieš noteikumus saistībā ar deleģēto aktu pieņemšanas procedūru saskaņā ar Lisabonas līgumu.

Ir grozīts 9. pants par Komitejas procedūru ar mērķi aizstāt atsauci uz agrāko “komitoloģijas lēmumu” ar pašreiz piemērojamo “komitoloģijas regulu”.

Ir svītrots 10. pants par I un II pielikuma pārskatīšanu, izmantojot koplēmuma procedūru, lai tiktu ņemta vērā jaunā deleģēto aktu procedūra, kas noteikta 8. un 8.a pantā.

Ir grozīts I pielikums par ES kvalitātes standartiem gruntsūdeņu piesārņotājiem, lai iekļautu jaunus gruntsūdeņu piesārņotājus un saistītos kvalitātes standartus attiecībā uz dažām perfluoralkilvielām un polifluoralkilvielām (PFAS), farmaceitiskiem līdzekļiem un nebūtiskiem pesticīdu metabolītiem (nrMs).

Ir grozīts II pielikums par valstu noteiktām robežvērtībām attiecībā uz gruntsūdeņu piesārņotājiem, lai: 1) sarakstā, kurā uzskaitītas sintētiskās vielas, kurām dalībvalstis izvērtē iespēju noteikt robežvērtības, iekļautu farmaceitisko vielu primidonu; 2) precizētu, ka B un C daļa attiecas tikai uz valsts līmeņa robežvērtību noteikšanas mehānismu; 3) nodrošinātu, ka dalībvalstis informē ECHA, lai tā varētu publiskot attiecīgo informāciju, un 4) pievienotu jaunu D daļu, kurā iekļauj saskaņotas robežvērtības vielu grupai “trihloretilēna un tetrahloretilēna summa”.

Ir grozīts III pielikums par gruntsūdeņu ķīmiskās kvalitātes rādītāju novērtējumu un IV pielikums par ievērojamu un stabilu augšupejošu tendenču noteikšanu, lai ņemtu vērā jauno koncepciju “ES līmenī noteiktās robežvērtības”.

(3)Vides kvalitātes standartu direktīvas 2008/105/EK grozījumi

Ir grozīts virsraksts, lai precizētu, ka direktīva attiecas uz virszemes ūdeņu piesārņojumu.

Ir grozīts 3. pants par vides kvalitātes standartiem, lai precizētu jauno un pārskatīto VKS piemērošanas datumus. Ir vienkāršoti arī pienākumi attiecībā uz 2. punktā norādīto biotas monitoringu un 6. punktā norādītajiem ilgtermiņa tendenču novērtējumiem, precizējot to piemērošanas jomu pielikumā. Ir svītrots 7. punkts, lai ņemtu vērā priekšlikumu aizstāt koplēmuma procedūru ar deleģēto aktu procedūru prioritāro vielu saraksta izmaiņu veikšanai.

Ir grozīts 5. pants par emisiju uzskaiti, lai vienkāršotu ziņošanas pienākumu un iespējami to racionalizētu ar pienākumu, kas noteikts ES tiesību aktā, ar kuru risina emisijas no lielajām rūpnieciskajām iekārtām (šobrīd tiek pārskatīts), un lai vienkāršotu ziņošanu rūpniecisko emisiju portālā, sniedzot ziņas, kas tiks noteiktas ar turpmāko īstenošanas aktu. Ziņojumi saskaņā ar upju baseinu apsaimniekošanas plāniem tāpēc turpinās attiekties tikai uz difūzajām emisijām.

Ir grozīts 7.a pants par dažādu ķīmiskās vielas reglamentējošo ES tiesību aktu koordināciju, lai iekļautu atsauci uz ES tiesību aktiem farmācijas jomā un lai ņemtu vērā priekšlikumu aizstāt koplēmuma procedūru ar deleģēto aktu procedūru VKS atjaunināšanai vai jaunu VKS izstrādei.

Ir grozīts 8. pants, lai: 1) piešķirtu Eiropas Komisijai deleģētās pilnvaras reizi sešos gados pārskatīt I pielikumu nolūkā izvērtēt jaunu prioritāro vielu un saistīto VKS iekļaušanu sarakstā, pamatojoties uz ECHA sniegtajiem datiem; 2) piešķirtu Komisijai deleģētās pilnvaras regulāri pārskatīt upes baseinam specifisko piesārņotāju kategoriju sarakstu, kas tagad ir iekļauts jaunā II pielikuma B daļā (šis II pielikums šajā nolūkā aizstāj 1.2.6. punktu un VIII pielikumu Ūdens pamatdirektīvā, kas arī tiks attiecīgi grozīta, lai izņemtu upes baseinam specifiskos piesārņotājus no ekoloģiskās kvalitātes rādītāju definīcijas un iekļautu tos kā ķīmiskās kvalitātes rādītājiem piemērojamā režīma sastāvdaļu); 3) piešķirtu Komisijai deleģētās pilnvaras pieņemt vajadzības gadījumā ES līmenī VKS attiecībā uz upes baseiniem specifiskiem piesārņotājiem un uzskaitīt tos II pielikuma C daļā (ir priekšlikums šajā C daļā iekļaut četras prioritārās vielas, kas iepriekš bija iekļautas I pielikumā, bet pēc tam tika izņemtas no saraksta, jo vairs netika uzskatītas par tādām, kas rada bažas ES līmenī); 4) precizētu ECHA centrālo lomu VKS izstrādē, ko tā īsteno ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām, un tās pienākumu publiskot zinātniskos ziņojumus, kas attiecas uz pielikumu grozījumu.

Ir grozīts 8.a pants, lai: 1) vienkāršotu, kādā veidā dalībvalstis var sniegt ķīmiskās kvalitātes rādītājus visuresošām PBT vielām atsevišķi no vispārējiem ķīmiskās kvalitātes rādītājiem; 2) ļautu dalībvalstīm veikt dažu vielu mazāk intensīvu monitoringu; 3) prasītu dalībvalstīm veikt uz sekām balstītu monitoringu, lai novērtētu estrogēna hormonu klātbūtni ūdenstilpēs, ņemot vērā iespēju, ka nākotnē tiks noteiktas uz sekām balstītas robežvērtības.

Ir grozīts 8.b pants, lai: 1) uzlabotu monitoringu un novērojamo vielu saraksta mehānisma pārskatīšanas ciklu, nosakot triju gadu ciklu, nevis pašreiz spēkā esošo divu gadu ciklu. Tādējādi būs vairāk laika apstrādāt datus pirms saraksta pārskatīšanas, līdztekus piedāvājumam pagarināt monitoringa ciklu no 12 mēnešiem uz 24 mēnešiem, lai varētu labāk izvērtēt atšķirīgu monitoringa biežumu piesārņotājiem, kas rada sezonālas emisijas (piemēram, pesticīdiem/biocīdiem); 2) nākamajā novērojamo vielu sarakstā varētu iekļaut mikroplastmasu un atlasītus mikrobu rezistences gēnus, kuriem piemērojams atbilstošs monitorings un noteiktas analīzes metodes, ņemot vērā ECHA sniegtos datus.

Jaunajā 8.d pantā ir iekļauts pienākums dalībvalstīm noteikt VKS upes baseinam specifiskiem piesārņotājiem, kas uzskaitīti jaunā II pielikuma A daļā. Tas aizstāj pienākumu, kas šobrīd ir formulēts Ūdens pamatdirektīvas V pielikuma 1.2.6. punktā, saskaņā ar priekšlikumu nodrošināt, ka upes baseinam specifiskie piesārņotāji kļūst par objektiem, kuriem novērtē virszemes ūdenstilpju ķīmiskās, nevis ekoloģiskās kvalitātes rādītājus. Šā noteikuma mērķis ir arī nodrošināt, ka gadījumā, ja noteiktiem upes baseinam specifiskie piesārņotājiem ir noteikti ES līmeņa VKS, tiem ir lielāka prioritāte nekā valsts līmenī noteiktiem VKS. Visbeidzot, grozījums uzliek dalībvalstīm pienākumu informēt ECHA, lai tā varētu publiskot nodomu attiecībā uz piesārņotāju iekļaušanu sarakstā un/vai VKS noteikšanu, lai palielinātu pārredzamību un sinerģiju.

10. pants, kurā precizēts, ka Ūdens pamatdirektīvas X pielikums ir jāaizstāj ar Direktīvas 2008/105/EK II pielikuma tekstu, ir svītrots, jo Direktīvas 2008/105/EK II pielikums neeksistē un X pielikums ir svītrots pēc tam, kad Direktīvā 2008/105/EK ir iekļauta procedūra attiecībā uz deleģēšanas aktiem par prioritāro vielu saraksta pielāgošanu un attiecīgo vides kvalitātes standartu noteikšanu.

Grozīts I pielikuma virsraksts nolūkā izņemt frāzi “citas piesārņojošās vielas”, kas ir kļuvusi lieka, jo attiecas uz vielām, kuras tika iekļautas citos tiesību aktos pirms Vides kvalitātes standartu direktīvas pieņemšanas; vairs nav vajadzības nošķirt prioritārās vielas no šīm “citām piesārņojošām vielām”. A daļa, kurā uzskaitītas vielas un to VKS, ir aizstāta ar jaunu pielikumu, kurā tagad prioritāro vielu sarakstā ir uzskaitītas vēl 23 vielas — farmaceitiski līdzekļi, rūpnieciskas vielas, pesticīdi un metāli. Pielikumā ir iekļautas arī bīstamās vielas, visuresošas PBT vielas, kā arī vielas, kurām nepieciešams ilgtermiņa tendenču novērtējums.

Ir iekļauts jauns II pielikums, kura A daļā ir indikatīvi uzskaitīti upes baseinam specifiskie piesārņotāji, attiecībā uz kuriem dalībvalstīm ir jāizvērtē iespēja noteikt VKS un tos piemērot, ja šīs vielas rada bažas. B daļā ir iekļauti vispārējie principi un sniegtas atsauces uz to izpildes vadlīnijām, savukārt C daļā ir iekļauts saskaņoto VKS repozitorijs attiecībā uz upes baseinam specifiskiem piesārņotājiem. Šis repozitorijs tiks pielāgots, izmantojot turpmākos deleģētos aktus, ar kuriem Komisija noteiks saskaņotus VKS noteiktiem citiem upes baseinam specifiskiem piesārņotājiem, ja tas varētu būt nepieciešams, lai nodrošinātu pietiekamu un saskaņotu vides aizsardzību, pat attiecībā uz piesārņotājiem, kuri vēl nerada bažas ES līmenī.

2022/0344 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA,

ar kuru groza Direktīvu 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā, Direktīvu 2006/118/EK par gruntsūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu un pasliktināšanos un Direktīvu 2008/105/EK par vides kvalitātes standartiem ūdens resursu politikas jomā

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 192. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 33 ,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu 34 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu ķīmiskais piesārņojums apdraud ūdens vidi — tā sekas ir akūts un hronisks ūdens organismu toksiskums, piesārņojošo vielu akumulācija ekosistēmā un sugu dzīvotņu un bioloģiskās daudzveidības zudums — un apdraud arī cilvēka veselību. Vides kvalitātes standartu noteikšana palīdz īstenot nulles piesārņojuma ieceri par vidi, kas ir brīva no toksikantiem.

(2)Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 191. panta 2. punkta otro teikumu Savienības vides politika jābalsta uz piesardzības principu un uz to, ka jārīkojas preventīvi, ka videi nodarīts kaitējums jālabo, pirmām kārtām novēršot tā cēloni, un ka maksā piesārņotājs.

(3)Eiropas zaļais kurss 35 ir Savienības stratēģija, ar kuru, optimizējot resursu pārvaldību un vienlaikus līdz minimumam samazinot piesārņojumu, iecerēts līdz 2050. gadam panākt, ka ekonomika ir kļuvusi klimatneitrāla, tīra un apritīga. Piesārņojuma aspekti konkrētāk skatīti Ilgtspēju sekmējošajā ES ķimikāliju stratēģijā 36 un Nulles piesārņojuma rīcības plānā 37 . Īpaši piederīgas un iepriekš minēto papildinošas rīcībpolitikas ir arī 2018. gada ES Plastmasas stratēģija 38 , 2021. gada Eiropas Zāļu stratēģija 39 , Biodaudzveidības stratēģija 40 , stratēģija “No lauka līdz galdam” 41 , ES Augsnes stratēģija 2030. gadam 42 , ES Digitālā stratēģija 43 un ES Datu stratēģija 44 .

(4)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/60/EK 45 izveido iekšējo virszemes ūdeņu, pārejas ūdeņu, piekrastes ūdeņu un gruntsūdeņu aizsardzības satvaru. Minētais satvars paredz prioritāro vielu identificēšanu to vielu vidū, kuras rada vai ar kuru starpniecību ūdens videi tiek radīts Savienības mērogā ievērojams risks. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/105/EK 46 nosaka Savienības mēroga vides kvalitātes standartus (VKS) 45 prioritārajām vielām, kas uzskaitītas Direktīvas 2000/60/EK X pielikumā, un astoņām citām piesārņojošām vielām, kas Savienības līmenī bija reglamentētas jau pirms X pielikuma izveidošanas ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 2455/2001/EK 47 . Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/118/EK 48 Savienības mērogā nosaka gruntsūdeņu kvalitātes standartus nitrātiem un pesticīdu aktīvajām vielām un kritērijus, pēc kādiem nosakāmas valsts robežvērtības citām gruntsūdeņus piesārņojošām vielām. Turklāt direktīva ietver sarakstu ar 12 piesārņojošajām vielām un rādītājiem, kuru gadījumā dalībvalstīm ir pienākums šādu valsts robežvērtību noteikšanu apsvērt. Minētie gruntsūdeņu kvalitātes standarti noteikti Direktīvas 2006/118/EK I pielikumā.

(5)To, vai viela būtu iekļaujama Direktīvas 2000/60/EK X pielikumā vai Direktīvas 2006/118/EK I vai II pielikumā, nosaka riska novērtējums, kurā tiek skatīts, kāds ir konkrētās vielas radītais risks cilvēkam un ūdens videi. Minētā novērtējuma galvenie elementi ir zināšanas par vielu koncentrācijām vidē (te ietilpst arī ar novērojamo vielu sarakstu saistītā informācija) un (eko)toksicitāti, kā arī par to noturību, bioakumulatīvo spēju, kancerogenitāti, mutagenitāti, reprotoksicitāti un endokrīni disruptīvo potenciālu.

(6)Komisija, saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 16. panta 4. punktu un Direktīvas 2008/105/EK 8. pantu pārskatījusi Direktīvas 2000/60/EK X pielikumā doto prioritāro vielu sarakstu un saskaņā ar Direktīvas 2006/118/EK 10. pantu pārskatījusi minētās direktīvas I un II pielikumā dotos vielu sarakstus, ir atbilstoši jaunākajām zinātnes atziņām secinājusi, ka minētos sarakstus ir lietderīgi grozīt, tajos pievienojot jaunas vielas, nosakot šīm vielām VKS vai gruntsūdeņu kvalitātes standartus, saskanīgi ar zinātnes attīstību pārskatot dažu līdzšinējo vielu VKS un nosakot biotas VKS dažām līdzšinējām un jaunpievienotām vielām. Turklāt tā ir identificējusi, kuras citas vielas mēdz uzkrāties sedimentos vai biotā, un precizējusi, ka par šādām vielām sedimentos vai biotā būtu jāveic tendenču monitorings. Vielu sarakstu pārskatīšana notika, pamatojoties uz plašu apspriešanos ar Komisijas dienestu, dalībvalstu, ieinteresēto personu grupu un Veselības, vidisko un jauno risku zinātniskās komitejas ekspertiem.

(7)Lai piesārņojošo vielu vairumu visā to aprites ciklā pārvaldītu efektīvi, ir vajadzīga piesārņojuma avotu kontroles un beidzamās izplūdes pasākumu kombinācija, kura pēc vajadzības aptver piesārņotāja ķīmisko sastāvu, lietojuma atļaušanu vai apstiprināšanu, emisiju kontroli ražošanas un lietošanas vai citu procesu laikā un darbības ar atkritumiem. Tāpēc jaunu vai stingrāku ūdens objektu kvalitātes standartu noteikšana papildina citus Savienības tiesību aktus, kuri risina vai varētu risināt piesārņojuma problēmu vienā vai vairākos no minētajiem posmiem, un šāda noteikšana ir ar minētajiem aktiem saskanīga; minēto aktu vidū ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1907/2006 49 , Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1107/2009 50 , Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 528/2012 51 , Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/6 52 , Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/83/EK 53 , Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/128/EK 54 , Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES 55 un Padomes Direktīva 91/271/EEK 56 .

(8)Jaunākās zinātnes atziņas norāda uz to, ka būtisku risku rada ne tikai jau reglamentētās, bet arī citas ūdens objektos atrodamas piesārņojošās vielas. Brīvprātīgi monitorējot perfluoralkilvielas un polifluoralkilvielas (PFAS) un zāles, ir konstatēta problēma ar gruntsūdeņiem. Savienībā PFAS konstatētas vairāk nekā 70 % gruntsūdeņu kvalitātes mērīšanas punktu, un pastāvošās valstu robežvērtības daudzviet ir nepārprotami pārsniegtas, turklāt bieži gruntsūdeņos atrodamas arī zāles. Perfluoroktānsulfoskābe un tās atvasinājumi jau ir iekļauti virszemes ūdeņiem prioritāro vielu sarakstā, taču nu atzīts, ka risku rada arī citas PFAS. Saskanīgi ar Direktīvas 2008/105/EK 8.b pantu veiktais novērojamo vielu monitorings ir apstiprinājis, ka virszemes ūdeņos riska faktors ir vairākas zāļu vielas, kuras tāpēc būtu jāiekļauj prioritāro vielu sarakstā.

(9)Direktīva 2000/60/EK dalībvalstīm uzliek pienākumu identificēt dzeramā ūdens ieguvei izmantotos ūdens objektus, tos monitorēt un veikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu šo ūdens objektu kvalitātes pasliktināšanos un mazinātu dzeramā ūdens ražošanā nepieciešamo ūdens attīrīšanas darbību sarežģītību. Šajā sakarā par potenciālu cilvēka veselības apdraudējumu ir identificēta mikroplastmasa, taču, lai apstiprinātu vajadzību pēc vides kvalitātes standartu noteikšanas mikroplastmasai virszemes ūdeņos un gruntsūdeņos, nepieciešams vairāk monitoringa datu. Tāpēc mikroplastmasa būtu jāiekļauj virszemes ūdeņos un gruntsūdeņos novērojamo vielu sarakstā un jāsāk monitorēt, tiklīdz Komisija būs identificējusi piemērotas monitoringa metodes. Šajā sakarā būtu jāņem vērā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2020/2184 57 izstrādātās metodes, ar kurām monitorē un novērtē riskus, ko mikroplastmasa rada dzeramajā ūdenī.

(10)Ir paustas bažas par antimikrobiālās rezistences risku, ko rada pret antimikrobiāliem līdzekļiem rezistentu mikroorganismu un antimikrobiālās rezistences gēnu klātesība ūdens vidē, tomēr monitoringa bijis maz. Attiecīgie antimikrobiālās rezistences gēni būtu jāiekļauj arī virszemes ūdeņos un gruntsūdeņos novērojamo vielu sarakstos un jāsāk monitorēt, tiklīdz ir izstrādātas piemērotas monitoringa metodes. Tas ir saskanīgi ar Eiropas rīcības plānu “Viena veselība”, kurš sagatavots pret antimikrobiālajiem līdzekļiem izveidojušās rezistences apkarošanai un kuru Komisija pieņēmusi 2017. gada jūnijā, un arī ar Eiropas Zāļu stratēģiju, kurā šis jautājums ir skatīts.

(11)Ņemot vērā augošo izpratni par maisījumu nozīmīgumu un līdz ar to par nozīmi, kāda ķīmiskās kvalitātes rādītāju noteikšanā ir uz ietekmi balstītam monitoringam, un ņemot vērā to, ka attiecībā uz estrogēnajām vielām jau pastāv pietiekami stabilas, uz ietekmi balstītas monitoringa metodes, dalībvalstīm vismaz divus gadus būtu šādas metodes jāizmanto, lai novērtētu estrogēno vielu kumulatīvo ietekmi virszemes ūdeņos. Tas ļaus uz ietekmi balstītos rezultātus, kas iegūti, monitorējot Direktīvas 2008/105/EK I pielikuma sarakstā minētās trīs estrogēnās vielas, salīdzināt ar ierasto metožu pielietošanas rezultātiem. Salīdzināšanu izmantos, lai novērtētu, vai uz ietekmi balstītas monitoringa metodes var izmantot par uzticamām skrīninga metodēm. Šādu skrīninga metožu izmantošanas priekšrocība būtu tāda, ka tiktu ņemta vērā ietekme, ko rada visas estrogēnās vielas ar līdzīgu iedarbību, nevis tikai tās, kas minētas Direktīvas 2008/105/EK I pielikuma sarakstā. VKS definīcija Direktīvā 2000/60/EK būtu jāgroza, lai nodrošinātu, ka nākotnē to var attiecināt arī uz izraisītājvērtībām, kādas var tikt noteiktas, lai novērtētu uz ietekmi balstīta monitoringa rezultātus.

(12)Ar ūdeni saistīto Savienības tiesību aktu izvērtējumā 58 (“izvērtējums”) secināts, ka process, kurā identificē un attiecīgos sarakstos iekļauj virszemes ūdeņus un gruntsūdeņus ietekmējošas piesārņojošās vielas un, ņemot vērā jaunākās zinātnes atziņas, nosaka vai pārskata tām atbilstošos kvalitātes standartus, varētu būt ātrāks. Ja šos uzdevumus uzticētu Komisijai, nevis – kā to patlaban paredz Direktīvas 2000/60/EK 16. un 17. pants un Direktīvas 2006/118/EK 10. pants – veiktu saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, varētu uzlabot virszemes ūdeņos un gruntsūdeņos novērojamo vielu saraksta mehānisma darbību, jo īpaši attiecībā uz vielu iekļaušanas laiku un secību, monitorēšanu un rezultātu novērtēšanu, varētu stiprināt saiknes starp novērojamo vielu saraksta mehānismu un piesārņojošo vielu sarakstu pārskatīšanu un ar piesārņojošo vielu sarakstu izmaiņām varētu ātrāk ņemt vērā zinātnes attīstību. Tāpēc un ņemot vērā tūlītējo nepieciešamību piesārņojošo vielu sarakstus un to VKS grozīt, lai ņemtu vērā jaunākās zinātnes un tehnikas atziņas, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras saskanīgi ar LESD 290. pantu pieņemt aktus, ar kuriem Direktīvas 2008/105/EK I pielikumu groza attiecībā uz prioritāro vielu sarakstu un atbilstošajiem VKS, kas noteikti minētā pielikuma A daļā, un Direktīvas 2006/118/EK I pielikumu groza attiecībā uz minētajā pielikumā noteikto gruntsūdeņus piesārņojošo vielu sarakstu un kvalitātes standartiem. Šajā sakarā Komisijai būtu jāņem vērā virszemes ūdeņos un gruntsūdeņos novērojamo vielu sarakstā iekļauto vielu monitoringa rezultāti. Rezultātā būtu jāsvītro Direktīvas 2000/60/EK 16. un 17. pants un X pielikums, kā arī Direktīvas 2006/118/EK 10. pants.

(13)Vēl izvērtējumā secināts, ka starp dalībvalstīm pastāvošās atšķirības attiecībā uz kvalitātes standartiem un robežvērtībām, kas valsts līmenī noteikti attiecīgi upes baseinam specifiskām piesārņojošajām vielām un gruntsūdeņus piesārņojošajām vielām, ir pārāk lielas. Līdz šim uz upes baseinam specifiskām piesārņojošajām vielām, kuras nav saskanīgi ar Direktīvu 2000/60/EK identificētas par prioritārām vielām, attiecināja valstu noteiktos VKS un tās uzskatīja par fizikālķīmiskās kvalitātes faktoriem, kas izmantojami virszemes ūdeņu ekoloģiskās kvalitātes rādītāju novērtēšanā. Arī gruntsūdeņu jomā dalībvalstīm bija iespēja noteikt pašām savas robežvērtības, un tas attiecās pat uz sintētiskajām ķimikālijām. Šis elastīgums ir novedis pie suboptimāliem rezultātiem attiecībā uz ūdens objektu stāvokļa salīdzināmību starp dalībvalstīm un attiecībā uz vides aizsardzību. Tāpēc jānosaka procedūra, kura ļauj Savienības līmenī vienoties par VKS un robežvērtībām, kas jāpiemēro, ja minētās vielas ir identificētas par valsts mērogā problemātiskām vielām, un izveidot piemērojamo VKS un robežvērtību repozitorijus.

(14)Turklāt upes baseinam specifisko piesārņojošo vielu iekļaušana virszemes ūdeņu ķīmiskās kvalitātes rādītāju definīcijā nodrošina koordinētāku, saskaņotāku un pārredzamāku pieeju attiecībā uz virszemes ūdens objektu ķīmiskās kvalitātes monitoringu un novērtēšanu, kā arī attiecībā uz sabiedrībai sniedzamo saistīto informāciju. Bez tam tas ļauj mērķtiecīgāk tuvoties tādu pasākumu apzināšanai un īstenošanai, ar kuriem var visaptverošāk, iedarbīgāk un rezultatīvāk risināt visus ar ķimikālijām saistītos jautājumus. Tāpēc būtu jāmaina ekoloģiskās kvalitātes rādītāju un ķīmiskās kvalitātes rādītāju definīcija un ķīmiskās kvalitātes rādītāju definīcijas tvērums jāpaplašina, lai aptvertu arī upes baseinam specifiskas piesārņojošās vielas, kas līdz šim bija iekļautas Direktīvas 2000/60/EK V pielikumā dotajā ekoloģiskās kvalitātes rādītāju definīcijā. Tāpēc Direktīvā 2008/105/EK būtu jāiekļauj VKS jēdziens attiecībā uz upes baseinam specifiskām piesārņojošajām vielām un ar to saistītās procedūras.

(15)Lai nodrošinātu saskaņotu pieeju un vienlīdzīgus konkurences apstākļus Savienībā, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt ar LESD 290. pantu saskanīgus aktus, ar kuriem Direktīvas 2006/118/EK II pielikuma B daļu groza, lai pielāgotu to piesārņojošo vielu sarakstu, attiecībā uz kurām dalībvalstīm jāapsver iespēja noteikt valsts robežvērtības.

(16)Ņemot vērā vajadzību ātri pielāgoties zinātnes un tehnikas atziņām un Savienībā nodrošināt saskaņotu pieeju un vienlīdzīgus konkurences apstākļus attiecībā uz upes baseinam specifiskām piesārņojošajām vielām, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt ar LESD 290. pantu saskanīgus aktus, ar kuriem Direktīvas 2008/105/EK II pielikumu pielāgo attiecībā uz piesārņojošo vielu kategoriju sarakstu, kas noteikts minētā pielikuma A daļā, un II pielikuma C daļu pielāgo attiecībā uz saskaņotiem VKS, kas noteikti upes baseinam specifiskām piesārņojošajām vielām vai to grupām. Šie saskaņotie VKS dalībvalstīm būtu jāpiemēro, kad tās novērtē savu virszemes ūdens objektu stāvokli gadījumā, ja konstatēts minēto piesārņojošo vielu radīts risks.

(17)Pārskatot Direktīvas 2008/105/EK I pielikuma A daļā doto prioritāro vielu sarakstu, ir secināts, ka vairākas prioritārās vielas Savienības mērogā vairs nav problemātiskas un tāpēc tām vairs nevajadzētu atrasties minētās direktīvas I pielikuma A daļas sarakstā. Minētās vielas būtu jāuzskata par upes baseinam specifiskām piesārņojošajām vielām un kopā ar atbilstošajiem VKS jāiekļauj Direktīvas 2008/105/EK II pielikuma C daļā. Tā kā minētās piesārņojošās vielas vairs netiek uzskatītas par tādām, kas ir problemātiskas Savienības mērogā, VKS piemērojami tikai tad, ja minētās vielas joprojām spēj radīt valsts vai reģionāla vai vietēja mēroga problēmas.

(18)Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un ūdens objektu stāvokļa salīdzināmību starp dalībvalstīm, ir jāsaskaņo dažu gruntsūdeņus piesārņojošo vielu valsts robežvērtības. Tāpēc Direktīvas 2006/118/EK II pielikumā kā jauna D daļa būtu jāiekļauj saskaņoto robežvērtību repozitorijs attiecībā uz gruntsūdeņus piesārņojošām vielām, kas ir problemātiskas valsts, reģionālā vai vietējā mērogā. Minētajā repozitorijā noteiktās saskaņotās robežvērtības piemērojamas tikai tajās dalībvalstīs, kurās piesārņojošās vielas, uz kurām minētās robežvērtības attiecas, ietekmē gruntsūdeņu ķīmisko kvalitāti. Jāsaskaņo valstu robežvērtības attiecībā uz divu sintētisko piesārņojošo vielu – trihloretilēna un tetrahloretilēna – summu, un tas vajadzīgs tāpēc, ka ne visas dalībvalstis, kurās šīs piesārņojošās vielas ir aktuāla problēma, robežvērtību piemēro minēto piesārņojošo vielu summai un valsts noteiktās robežvērtības nav visās valstīs vienādas. Saskaņotajai robežvērtībai būtu jāatbilst parametriskajai vērtībai, kas minēto piesārņojošo vielu summai dzeramajā ūdenī noteikta saskaņā ar Direktīvu (ES) 2020/2184.

(19)Lai nodrošinātu saskaņotu pieeju un vienlīdzīgus konkurences apstākļus Savienībā, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt ar LESD 290. pantu saskanīgus aktus, ar kuriem Direktīvas 2006/118/EK II pielikuma D daļu groza, lai saskaņoto robežvērtību repozitoriju pielāgotu attiecībā uz tajā iekļautajām piesārņojošajām vielām un lai saskaņotās robežvērtības pielāgotu tehnikas un zinātnes attīstībai.

(20)Visi Direktīvas 2006/118/EK noteikumi par gruntsūdeņu ķīmiskās kvalitātes novērtēšanu būtu jāpielāgo tam, ka papildus minētās direktīvas I pielikumā noteiktajiem kvalitātes standartiem un valstu robežvērtībām, kas noteiktas saskaņā ar minētās direktīvas II pielikuma A daļā izklāstīto metodiku, ar minētās direktīvas II pielikuma D daļu tiek ieviesta trešā saskaņoto robežvērtību kategorija.

(21)Lai nodrošinātu efektīvu un saskaņotu lēmumu pieņemšanu un sinerģiju ar darbu, kas ķimikāliju jomā noris saistībā ar citiem Savienības tiesību aktiem, būtu Eiropas Ķimikāliju aģentūrai (ECHA) jāpiešķir pastāvīga un skaidri noteikta loma to vielu prioritizēšanā, kuras jāiekļauj novērojamo vielu sarakstos un vielu sarakstos, kas doti Direktīvas 2008/105/EK I un II pielikumā un Direktīvas 2006/118/EK I un II pielikumā, kā arī pienācīgu zinātniski pamatotu kvalitātes standartu izstrādē. ECHA Riska novērtēšanas komitejai (RAC) un Sociālekonomiskās analīzes komitejai (SEAC) būtu dažu ECHA uzticēto uzdevumu veikšana jāatvieglo, sniedzot atzinumus. Bez tam ECHA būtu jānodrošina labāka koordinācija starp dažādiem vides tiesību aktiem un šajā nolūkā, padarot publiski pieejamus attiecīgos zinātniskos ziņojumus, jāpalielina pārredzamība attiecībā uz novērojamo vielu sarakstā iekļautajām piesārņojošajām vielām vai jāizstrādā Savienības mēroga vai valstu VKS vai robežvērtības.

(22)Izvērtējumā secināts, ka tālab, lai ūdens resursu jomā uzlabotu Savienības tiesību aktu īstenošanu un izpildes panākšanu, elektroniskajai ziņošanai jākļūst biežākai un racionālākai. Šādas biežākas un racionālākas dalībvalstu elektroniskās ziņošanas sekmētājai būtu jābūt Eiropas Vides aģentūrai (EVA), jo, kā aprakstīts Nulles piesārņojuma rīcības plānā, tai pienākas arī regulārāk uzraudzīt piesārņojuma stāvokli. Ir svarīgi, lai vidisko informāciju par Savienības virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu stāvokli sabiedrība un Komisija saņemtu savlaicīgi. Tāpēc no dalībvalstīm būtu jāprasa, lai saskaņā ar Direktīvu 2000/60/EK savāktos monitoringa datus Komisijas un EVA rīcībā nodotu, izmantojot automatizētus ziņošanas un datu piegādes mehānismus, kuriem ir lietojumprogrammu saskarne, vai tiem līdzvērtīgus mehānismus. Paredzamais administratīvais slogs būs mazs, jo dalībvalstīm jau tagad ir pienākums publiskot telpisko datu tematus, kas ietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2007/2/EK 59 un/vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/1024 60 darbības jomā. Minētie telpisko datu temati aptver vides monitoringa iekārtu atrašanās vietu un darbību, saistītos emisiju mērījumus un vidisko aģentu stāvokli.

(23)Labāk integrējot datu plūsmas, kuras EVA paziņotas saskaņā ar ūdens resursu jomā pieņemtajiem Savienības tiesību aktiem, un konkrēti Direktīvā 2008/105/EK prasītos emisiju inventarizācijas pārskatus integrējot datu plūsmās, kuras Rūpniecisko emisiju portālā paziņotas saskaņā ar Direktīvu 2010/75/ES un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 166/2006 61 , tiks panākts tas, ka Direktīvas 2008/105/EK 5. pantā prasītā ziņošana par uzskaiti kļūs vienkāršāka un efektīvāka. Vienlaikus samazināsies administratīvais slogs un maksimālā darba slodze, kas saistīta ar upju baseinu apsaimniekošanas plānu gatavošanu. Kopā ar to, ka tiks atcelta savu efektivitāti nepierādījusī prasība sniegt starpposma ziņojumus par pasākumu programmu īstenošanas sekmēm, šī vienkāršotā ziņošanas procedūra dalībvalstīm ļaus vairāk pūļu veltīt to emisiju paziņošanai, uz kurām neattiecas tiesību akti par rūpnieciskajām emisijām, bet attiecas Direktīvas 2008/105/EK 5. panta prasības par emisiju paziņošanu.

(24)Ar Lisabonas līgumu ir ieviests nošķīrums starp Komisijai deleģētajām pilnvarām pieņemt vispārēji piemērojamus neleģislatīvus aktus, ar kuriem papildina vai groza dažus nebūtiskus leģislatīvu aktu elementus (deleģētie akti), un Komisijai piešķirtajām pilnvarām pieņemt aktus, ar kuriem nodrošina vienotus nosacījumus, kas nepieciešami juridiski saistošo Savienības aktu īstenošanai (īstenošanas akti). Direktīva 2000/60/EK un 2006/118/EK būtu jāpieskaņo ar Lisabonas līgumu ieviestajam tiesiskajam regulējumam.

(25)Direktīvas 2000/60/EK 20. panta 1. punkta pirmajā daļā un V pielikuma 1.4.1. punkta ix) apakšpunktā noteiktie pilnvarojumi, kas paredz regulatīvās kontroles procedūras izmantošanu, attiecas uz minētās direktīvas pielikumu pielāgošanu un minēto direktīvu papildinošu noteikumu pieņemšanu un tādējādi atbilst LESD 290. panta 1. punkta kritērijiem. Tāpēc tie būtu jāpārveido par pilnvarojumiem, kas Komisijai ļauj pieņemt deleģētos aktus.

(26)Direktīvas 2006/118/EK 8. pantā noteiktais pilnvarojums, kas paredz regulatīvās kontroles procedūras izmantošanu, attiecas uz minētās direktīvas pielikumu pielāgošanu un tādējādi atbilst LESD 290. panta 1. punkta kritērijiem. Tāpēc tas būtu jāpārveido par pilnvarojumu, kas Komisijai ļauj pieņemt deleģētos aktus.

(27)Ir īpaši būtiski, lai Komisija, gatavodama deleģētos aktus un pati gatavodamās, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, arī ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Konkrētāk, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(28)Direktīvas 2000/60/EK 8. panta 3. punktā noteiktais pilnvarojums, kas paredz regulatīvās kontroles procedūras izmantošanu, ir par tehnisko specifikāciju un standartizētu metožu pieņemšanu attiecībā uz ūdens stāvokļa analīzi un monitoringu un tātad tā mērķis ir nodrošināt vienotus nosacījumus, kuri ļaus minēto direktīvu īstenot saskaņoti, un tādējādi tas atbilst LESD 290. panta 2. punkta kritērijiem. Tāpēc tas būtu jāpārveido par pilnvarojumu, kas Komisijai ļauj pieņemt īstenošanas aktus. Lai nodrošinātu datu salīdzināmību, pilnvarojums būtu jāpaplašina, aptverot arī formātu, kādā saskaņā ar 8. panta 4. punktu paziņojami monitoringa un stāvokļa dati. Komisijai piešķirtās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 62 .

(29)Lai Direktīvas 2000/60/EK īstenošanas nosacījumi būtu visiem vienādi, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras, kas ļauj pieņemt tehniskos formātus, kādos saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 8. panta 3. punktu paziņojami monitoringa un ūdens resursu stāvokļa dati. Šīs pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011.

(30)Lai Direktīvas 2008/105/EK īstenošanas nosacījumi būtu visiem vienādi, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras, kas ļauj pieņemt standartizētus formātus, kādos Eiropas Vides aģentūrai paziņojamas punktveida avotu emisijas, uz kurām neattiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) .../... 63 +. Šīs pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011.

(31)Ūdens objektu stāvokļa monitoringā, ko veic saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK V pielikumā noteiktajām monitoringa prasībām, jāņem vērā zinātnes un tehnikas attīstība. Tāpēc būtu dalībvalstīm jāatļauj izmantot datus un pakalpojumus, ko nodrošina attālās uzrādes tehnoloģijas, Zemes novērošana (Copernicus pakalpojumi), in situ sensori un ierīces, vai amatierzinātnes datus un izmantot mākslīgā intelekta, progresīvas datu analīzes un apstrādes sniegtās iespējas.

(32)Aizvien biežāki kļūst neparedzami laikapstākļu notikumi – jo īpaši ekstremāli plūdi un ilgstošs sausums – un nopietni piesārņojoši incidenti, kas izraisa vai saasina nejaušu pārrobežu piesārņojumu, un tāpēc dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka par šādiem incidentiem tūlīt tiek informētas pārējās potenciāli skartās dalībvalstis un ka tās ar potenciāli skartajām dalībvalstīm faktiski sadarbojas, lai mīkstinātu attiecīgā notikuma vai incidenta sekas. Turklāt ir jāpastiprina dalībvalstu sadarbība un jāracionalizē pārrobežu sadarbības procedūras, kas Direktīvas 2000/60/EK 12. pantā paredzētas strukturālāku situāciju risināšanai, ar tādām saprotot pārrobežu situācijas, kuras nav izveidojušās nejauši, kuras turpinās ilgāku laiku, un kuras dalībvalstu līmenī atrisināt nevar. Ja vajadzīga Eiropas līmeņa palīdzība, valsts kompetentās iestādes var sūtīt palīdzības pieprasījumus Komisijas Ārkārtas reaģēšanas koordinācijas centram, kurš, izmantojot Savienības civilās aizsardzības mehānismu, iespējamos palīdzības piedāvājumus un spēju izvietošanu koordinēs saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 64 15. pantu.

(33)Tāpēc Direktīva 2000/60/EK, 2006/118/EK un 2008/105/EK būtu attiecīgi jāgroza.

(34)Šīs direktīvas mērķus, proti, nodrošināt augstu vides aizsardzības līmeni un uzlabot Eiropas saldūdeņu vidisko kvalitāti, dalībvalstis nevar pietiekami labi sasniegt katra atsevišķi – ūdens piesārņojuma pārrobežu rakstura dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, tāpēc Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī direktīva paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanas labad,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Grozījumi Direktīvā 2000/60/EK

Direktīvu 2000/60/EK groza šādi:

(1)direktīvas 1. panta ceturto ievilkumu aizstāj ar šādu:

“— sasniegt attiecīgu starptautisku nolīgumu mērķus, arī tos, kuri izvirzīti, lai nepieļautu un likvidētu jūras vides piesārņojumu, un to panākt, ar Savienības rīcību izbeidzot vai pakāpeniski izbeidzot prioritāru bīstamo vielu izplūdes, emisijas un zudumus un par virsmērķi nosakot fona līmenim tuvas dabā sastopamu vielu koncentrācijas sasniegšanu un nullei tuvas sintētisku ķimikāliju koncentrācijas sasniegšanu.”;  

(2)direktīvas 2. pantu groza šādi:

(a)panta 24. punktu aizstāj ar šādu:

“24. “Labi virszemes ūdeņu ķīmiskās kvalitātes rādītāji” ir ķīmiskās kvalitātes rādītāji, kādi jānodrošina, lai sasniegtu šīs direktīvas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā virszemes ūdeņiem noteiktos vides aizsardzības mērķus, t. i., ķīmiskās kvalitātes rādītāji, kādus sasniedzis virszemes ūdens objekts, kurā piesārņojošo vielu koncentrācijas nepārsniedz vides kvalitātes standartus, kas attiecībā uz konkrētām prioritārajām vielām noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/105/EK* I pielikuma A daļā, un vides kvalitātes standartus, kas attiecībā uz upes baseinam specifiskām piesārņojošajām vielām noteikti saskaņā ar minētās direktīvas 8. panta 2. punkta c) apakšpunktu un 8.d panta 1. punktu.”;

(b)panta 30. punktu aizstāj ar šādu:

“30. “Prioritāras vielas” ir vielas, kas uzskaitītas Direktīvas 2008/105/EK I pielikuma A daļā, proti, vielas, kas lielā daļā dalībvalstu rada ievērojamu risku ūdens videi vai kas lielā daļā dalībvalstu ievērojamu risku rada ar ūdens vides starpniecību.”;

(c)iekļauj šādu 30.a un 30.b punktu:

“30.a “Prioritāras bīstamās vielas” ir prioritāras vielas, kuras kā bīstamas atzīmētas, pamatojoties uz to, ka zinātniskos ziņojumos, attiecīgajos Savienības tiesību aktos vai attiecīgajos starptautiskajos nolīgumos tās ir atzītas par toksiskām, noturīgām un bioakumulatīvām vai par tādām, kas saistībā ar ūdens vidi rada iepriekšminētajam līdzvērtīgas bažas.

30.b “Upes baseinam specifiskas piesārņojošās vielas” ir piesārņojošas vielas, kuras netiek vai vairs netiek identificētas par prioritārām, bet kuras dalībvalstis, pamatojoties uz virszemes ūdens objektu noslogojuma un ietekmējuma novērtējumu, kas veikts saskaņā ar šīs direktīvas II pielikumu, ir identificējušas par piesārņojošām vielām, kuras minēto dalībvalstu teritorijā rada ievērojamu risku ūdens videi vai minēto dalībvalstu teritorijā ievērojamu risku rada ar ūdens vides starpniecību.”;

(d)panta 35. punktu aizstāj ar šādu:

“35. “Vides kvalitātes standarts” ir kādas konkrētas piesārņojošas vielas vai piesārņojošu vielu grupas koncentrācija, ko cilvēka veselības un vides aizsardzības labad ūdenī, sedimentos vai biotā nedrīkst pārsniegt, vai vērtība, kas šādas vielas vai vielu grupas kaitīgo ietekmi uz cilvēka veselību vai vidi izraisa un ir izmērīta ar piemērotu un uz ietekmi balstītu metodi.”;

* Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/105/EK par virszemes ūdeņu piesārņojuma novēršanu un ierobežošanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Padomes Direktīvas 82/176/EEK, 83/513/EEK, 84/156/EEK, 84/491/EEK, 86/280/EEK, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/60/EK (OV L 348, 24.12.2008., 84. lpp.).”;

(3)direktīvas 3. pantā iekļauj šādu 4.a punktu:

“4.a Dabas parādību vai nepārvaramas varas radītos ārkārtas apstākļos, jo īpaši tādu ekstremālu plūdu un ilgstoša sausuma vai nopietna piesārņošanas incidenta gadījumā, kas varētu ietekmēt lejteces ūdens objektus, kuri atrodas citās dalībvalstīs, dalībvalstis nodrošina, ka šādu citu dalībvalstu lejteces ūdens objektu kompetentās iestādes, kā arī Komisija tiek nekavējoties informētas un ka notiek sadarbība, kas vajadzīga, lai izmeklētu ārkārtas apstākļu vai incidentu cēloņus un novērstu to sekas.”;

(4)direktīvas 4. panta 1. punktu groza šādi:

(a)punkta a) apakšpunkta iv) punktu aizstāj ar šādu:

“iv) dalībvalstis īsteno pasākumus, kas vajadzīgi, lai pakāpeniski samazinātu prioritāro vielu un upes baseinam specifisku piesārņojošo vielu radīto piesārņojumu un izbeigtu vai pakāpeniski izbeigtu prioritāro bīstamo vielu emisijas, izplūdes vai zudumus,”; 

(b)punkta b) apakšpunkta iii) punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Pasākumus, kuru mērķis ir panākt piesārņojuma tendenču apvērsi, īsteno saskaņā ar Direktīvas 2006/118/EK 5. pantu un tās pašas direktīvas IV pielikumu un ievērojot šā panta 6. un 7. punktu un neierobežojot šā panta 8. punktu;”;

(5)direktīvas 7. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Attiecībā uz katru 1. punktā identificēto ūdens objektu papildus 4. pantā izvirzīto mērķu sasniegšanai atbilstīgi šīs direktīvas prasībām, kas noteiktas virszemes ūdens objektiem, arī attiecībā uz kvalitātes standartiem, kas noteikti Savienības līmenī, dalībvalstis nodrošina, ka ar izmantoto ūdens attīrīšanas režīmu un Savienības tiesību aktiem saskanīgā veidā iegūtais ūdens atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2020/2184* prasībām.  

* Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2020/2184 (2020. gada 16. decembris) par dzeramā ūdens kvalitāti (OV L 435, 23.12.2020. 1. lpp.).”;

(6)direktīvas 8. pantu groza šādi:

(a)panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka tehniskās specifikācijas un standartizētas metodes ūdens resursu stāvokļa analīzei un monitoringam saskaņā ar V pielikumu un formātus monitoringa un stāvokļa datu ziņošanai saskaņā ar 4. punktu. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”;  

(b)pievieno šādu 4. un 5. punktu:

“4. Dalībvalstis nodrošina, ka pieejamos individuālos monitoringa datus, kas savākti saskaņā ar V pielikuma 1.3.4. punktu, un atbilstīgi V pielikumam pēc tiem noteikto stāvokli vismaz reizi gadā mašīnlasāmā formātā dara sabiedrībai un Eiropas Vides aģentūrai (EVA) pieejamus, kā to prasa Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/4/EK*, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/2/EK** un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1024***. Tālab dalībvalstis izmanto formātus, kas noteikti saskaņā ar šā panta 3. punktu.

5. EVA nodrošina, ka informāciju, kas darīta pieejama saskaņā ar 4. punktu, sistemātiski apstrādā un analizē, lai ar attiecīgo Savienības portālu starpniecību to darītu pieejamu atkalizmantošanai Komisijas un attiecīgo Savienības aģentūru vajadzībām un lai Komisija, dalībvalstis un plaša sabiedrība jo īpaši par ūdeņu stāvokli saņemtu atjauninātu, objektīvu, uzticamu un salīdzināmu informāciju, ko prasa Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 401/2009****.  

* Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/4/EK (2003. gada 28. janvāris) par vides informācijas pieejamību sabiedrībai un par Padomes Direktīvas 90/313/EEK atcelšanu (OV L 41, 14.2.2003., 26. lpp.).

** Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/2/EK (2007. gada 14. marts), ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE) (OV L 108, 25.4.2007., 1. lpp.).

*** Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1024 (2019. gada 20. jūnijs) par atvērtajiem datiem un publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu (OV L 172, 26.6.2019., 56. lpp.).

**** Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 401/2009 (2009. gada 23. aprīlis) par Eiropas Vides aģentūru un Eiropas Vides informācijas un novērojumu tīklu (OV L 126, 21.5.2009., 13. lpp.).”;

(7)direktīvas 10. pantu groza šādi:

(a)panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Lai sasniegtu saskaņā ar šo direktīvu noteiktos mērķus, kvalitātes standartus un robežvērtības, dalībvalstis nodrošina, ka tiek noteikta un īstenota:

a) emisiju kontrole ar vislabākajiem pieejamajiem paņēmieniem;

b) attiecīgas emisiju robežvērtības;

c) difūzas ietekmes gadījumā – kontrole, kas pēc vajadzības ietver vislabāko vidisko praksi, kādu nosaka:

–Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/128/EK*;

–Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES**;

–Padomes Direktīva 91/271/EEK***;

–Padomes Direktīva 91/676/EEK****;

–citi Savienības tiesību akti, kas attiecas uz punktveida vai difūzā piesārņojuma novēršanu.

* Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/128/EK (2009. gada 21. oktobris), ar kuru nosaka Kopienas sistēmu pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai (OV L 309, 24.11.2009., 71. lpp.).

** Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES (2010. gada 24. novembris) par rūpnieciskajām emisijām (OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp.).

*** Padomes Direktīva 91/271/EEK (1991. gada 21. maijs) par komunālo notekūdeņu attīrīšanu (OV L 135, 30.5.1991., 40. lpp.).

**** Padomes Direktīva 91/676/EEK (1991. gada 12. decembris) attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti (OV L 375, 31.12.1991., 1. lpp.).”;

(b)panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Ja kvalitātes mērķis, kvalitātes standarts vai robežvērtība, kas noteikti, ievērojot šo direktīvu, Direktīvu 2006/118/EK vai Direktīvu 2008/105/EK vai ievērojot jebkādu citu Savienības tiesību aktu, nosaka stingrākus nosacījumus nekā tos, kas izrietētu no 2. punkta piemērošanas, attiecīgi emisijas kontrolē stingrāk.”;

(8)direktīvas 11. panta 3. punkta k) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“k) pasākumi, kas vajadzīgi, lai likvidētu virszemes ūdeņu piesārņojumu ar prioritārajām bīstamajām vielām un pakāpeniski samazinātu piesārņojumu ar citām vielām, kurš pretējā gadījumā dalībvalstīm neļautu sasniegt vidiskos mērķus, kas attiecībā uz virszemes ūdens objektiem izvirzīti 4. pantā;”;

(9)direktīvas 12. pantu aizstāj ar šādu:

“12. pants

 Jautājumi, ko nevar atrisināt dalībvalsts līmenī

1. Ja dalībvalsts identificē jautājumu, kurš ietekmē tās ūdens resursu apsaimniekošanu, bet dalībvalsts līmenī nav atrisināms, tā par šo jautājumu ziņo Komisijai un jebkādai citai attiecīgai dalībvalstij un iesaka iespējamos risinājumus.

2. Attiecīgās dalībvalstis sadarbojas, lai noskaidrotu 1. punktā minēto jautājumu rašanās cēloņus un to, ar kādiem pasākumiem šie jautājumi jārisina.

Dalībvalstis cita citai atbild savlaicīgi un ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc tam, kad izdarīts ar 1. punktu saskanīgs paziņojums.

(10)3. Komisiju informē par visiem 2. punktā minētās sadarbības pasākumiem un uzaicina tajos piedalīties. Attiecīgā gadījumā Komisija, ņemot vērā ziņojumus, kas sagatavoti saskaņā ar 13. pantu, apsver, vai ir vajadzīga tālāka Savienības līmeņa rīcība, kas mazinātu pārrobežu ietekmi uz ūdens objektiem.”;

(11)direktīvas 15. panta 3. punktu svītro;

(12)direktīvas 16. un 17. pantu svītro;

(13)direktīvas 18. pantu groza šādi:

(a)panta 2. punkta e) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“e) to priekšlikumu, kontroles pasākumu un stratēģiju kopsavilkumu, kas izstrādāti, lai kontrolētu ķīmisko piesārņojumu vai izbeigtu vai pakāpeniski izbeigtu bīstamo vielu izmantošanu;”; 

(b)panta 4. punktu svītro;  

(14)direktīvas 20. pantu aizstāj ar šādu:

“20. pants

Šīs direktīvas tehniskie pielāgojumi un īstenošana

“1. Komisija tiek pilnvarota pieņemt ar 20.a pantu saskanīgus deleģētos aktus, ar kuriem I un III pielikumu un V pielikuma 1.3.6. iedaļu groza, lai zinātnes un tehnikas attīstībai pielāgotu attiecīgi informēšanas prasības, kas saistītas ar kompetentajām iestādēm, ekonomiskās analīzes saturam izvirzītās prasības un atsevišķus monitoringa standartus.

2. Komisija tiek pilnvarota pieņemt ar 20.a pantu saskanīgus deleģētos aktus, ar kuriem šo direktīvu papildina, nosakot vērtības, kas dalībvalstu monitoringa sistēmu īstenotās klasificēšanas vajadzībām savukārt noteiktas, veicot V pielikuma 1.4.1. punktā paredzēto savstarpēji salīdzinošo kalibrēšanu.

3. Komisija tiek pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka tehniskos formātus, kādos nosūtāmi 8. panta 4. punktā minētie dati. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Kad Komisija nosaka minētos formātus, vajadzības gadījumā tai palīdz EVA.”;

(15)iekļauj šādu 20.a pantu:

“20.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2. Pilnvaras pieņemt 20. panta 1. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [Publikāciju birojs ieraksta šīs direktīvas spēkā stāšanās dienu].

3. Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā laikā atsaukt 20. panta 1. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4. Pirms deleģēta akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas paredzēti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5. Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6. Saskaņā ar 20. panta 1. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.”;

(16)direktīvas 21. pantu aizstāj ar šādu:

“21. pants

Komiteju procedūra

1. Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011* nozīmē.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

Ja komiteja atzinumu nesniedz, Komisija īstenošanas akta projektu nepieņem un tiek piemērota Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešā daļa.

* Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).”;

(17)direktīvas 22. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

 “4. Vides aizsardzības mērķus, kas noteikti 4. pantā, vides kvalitātes standartus, kas noteikti Direktīvas 2008/105/EK I pielikuma A daļā, un robežvērtības, kas upes baseinam specifiskām piesārņojošajām vielām noteiktas saskaņā ar minētās direktīvas 8. un 8.d pantu, uzskata par Direktīvas 2010/75/ES vajadzībām derīgiem vides kvalitātes standartiem.”;

(18)direktīvas V pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas I pielikumu;

(19)direktīvas VII pielikuma A daļas 7.7. punktu aizstāj ar šādu:

“7.7. kopsavilkums par pasākumiem, kas veikti, lai samazinātu prioritāro vielu emisijas un pakāpeniski izbeigtu prioritāro bīstamo vielu emitēšanu;”;   

(20)direktīvas VIII pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas II pielikumu;

(21)direktīvas X pielikumu svītro.

2. pants

Grozījumi Direktīvā 2006/118/EK

Direktīvu 2006/118/EK groza šādi:

(1)direktīvas nosaukumu aizstāj ar šādu:

“Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/118/EK (2006. gada 12. decembris) par gruntsūdeņu piesārņojuma novēršanu un ierobežošanu”;

(2)direktīvas 1. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Šī direktīva nosaka īpašus gruntsūdeņu piesārņojuma novēršanas un ierobežošanas pasākumus, kuru mērķis ir sasniegt Direktīvas 2000/60/EK 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā izvirzītos vides aizsardzības mērķus. Minēto pasākumu vidū ir:

a) kritēriji, pēc kādiem konstatē labu gruntsūdens ķīmisko kvalitāti;

b) kritēriji, pēc kādiem identificē ievērojamas un stabilas augšupejošas tendences un šo tendenču apvērsi, kā arī nosaka tendenču apvērses sākumpunktus.”;

(3)direktīvas 2. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2) “robežvērtība” ir gruntsūdeņu kvalitātes standarts, ko dalībvalstis noteikušas saskaņā ar 3. panta 1. punkta b) apakšpunktu vai – Savienības līmenī – saskaņā ar 8. panta 3. punktu.”; 

(4)direktīvas 3. pantu groza šādi:

(a)panta 1. punkta pirmajā daļā pievieno šādu c) apakšpunktu:

“c) robežvērtības, kas Savienības līmenī noteiktas saskaņā ar šīs direktīvas 8. panta 3. punktu un uzskaitītas II pielikuma D daļā.”;

(b)panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minētās robežvērtības var noteikt valsts līmenī, upes baseina apgabala līmenī vai starptautiska upes baseina apgabala daļā, kas atrodas dalībvalsts teritorijā, vai gruntsūdeņu objekta vai objektu grupas līmenī.”;

(c)panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5. Visas 1. punktā minētās robežvērtības kopā ar šīs direktīvas II pielikuma C daļā izklāstītās informācijas kopsavilkumu publicē upju baseinu apsaimniekošanas plānos, kas sagatavoti saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 13. pantu.

Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minētās valstu robežvērtības dalībvalstis līdz [Publikāciju birojs ieraksta datumu, kas ir nākamā mēneša pirmā diena pēc tam, kad pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās pagājuši 18 mēneši] dara zināmus Eiropas Ķimikāliju aģentūrai (ECHA). ECHA šo informāciju dara publiski pieejamu.”;

(d)panta 6. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Dalībvalstis savā teritorijā piemēroto robežvērtību sarakstu groza ikreiz, kad jauna informācija par piesārņojošajām vielām, piesārņojošo vielu grupām vai piesārņojuma rādītājiem liecina, ka jānosaka robežvērtība kādai papildu vielai, jāmaina kāda no pastāvošajām robežvērtībām vai sarakstā no jauna jāiekļauj robežvērtība, kas agrāk no tā tikusi izņemta. Ja attiecīgo robežvērtību noteikšana vai grozīšana notiek Savienības līmenī, dalībvalstis savā teritorijā piemēroto robežvērtību sarakstu pielāgo Savienības līmenī noteiktajām robežvērtībām. ”;

(5)direktīvas 4. panta 2. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b) I pielikumā uzskaitītās gruntsūdeņu kvalitātes standartu vērtības un 3. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētās robežvērtības netiek pārsniegtas nevienā no attiecīgā gruntsūdeņu objekta vai objektu grupas monitoringa vietām, vai”;

(6)iekļauj šādu 6.a pantu:

“6.a pants

Novērojamo vielu saraksts

1. Komisija tiek pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem, ņemot vērā ECHA sagatavotos zinātniskos ziņojumus, izveido novērojamo vielu sarakstu, proti, to vielu sarakstu, par kurām no dalībvalstīm jāsavāc Savienības mērogā veikta monitoringa dati, un nosaka formātus, kādi dalībvalstīm jāizmanto, lai minētā monitoringa rezultātus un ar tiem saistīto informāciju paziņotu Komisijai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 9. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Novērojamo vielu sarakstā ir ne vairāk kā piecas vielas vai vielu grupas un par katru vielu ir norādītas monitoringa matricas un iespējamās analīzes metodes. Minētās monitoringa matricas un metodes kompetentajām iestādēm nerada pārmērīgas izmaksas. Novērojamo vielu sarakstā iekļaujamās vielas izraugās no tām, par kurām pieejamā informācija liecina, ka tās var radīt ievērojamu Savienības mēroga risku ūdens videi vai ievērojamu Savienības mēroga risku, kas rodas ar ūdens vides starpniecību, un par kurām nav pietiekamu monitoringa datu. Novērojamo vielu sarakstā iekļauj potenciāli problemātiskas vielas.

Mikroplastmasu un atsevišķus antimikrobiālās rezistences gēnus novērojamo vielu sarakstā iekļauj, tiklīdz ir identificētas tiem piemērotas monitoringa metodes.

ECHA sagatavo zinātniskus ziņojumus, kas Komisijai palīdz izraudzīties novērojamo vielu sarakstā iekļaujamās vielas, un tajos ņem vērā:

(a)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/105/EK* I pielikumu un tā nesenākās pārskatīšanas rezultātus;

(b)novērojamo vielu sarakstus, kas izveidoti saskaņā ar Direktīvu 2008/105/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2020/2184**;

(c)augsnes piesārņojuma novēršanas prasības un arī saistītos monitoringa datus;

(d)upju baseinu apgabalu raksturojumu, ko dalībvalstis sniedz saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 5. pantu, un saskaņā ar minētās direktīvas 8. pantu izveidoto monitoringa programmu rezultātus;

(e)informāciju par saražoto konkrētas vielas vai vielu grupas daudzumu, lietojuma modeļiem, raksturīgajām īpašībām (arī par mobilitāti augsnē un – attiecīgā gadījumā – par daļiņu izmēru), koncentrācijām vidē un nelabvēlīgo ietekmi uz cilvēka veselību un ūdens vidi. Te ietilpst arī informācija, kas savākta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1907/2006***, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009****, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 528/2012*****, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/6******, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/83/EK******* un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/128/EK********;

(f)pētnieciskos projektus un zinātniskās publikācijas, arī informāciju par attīstības tendencēm un uz modelēšanu vai citiem prognostiskiem novērtējumiem balstītas prognozes, kā arī datus un informāciju, ko nodrošina attālās uzrādes tehnoloģijas, Zemes novērošana (Copernicus pakalpojumi), in situ sensori un ierīces, vai amatierzinātnes datus un mākslīgā intelekta, progresīvas datu analīzes un apstrādes sniegtās iespējas;

(g)ieinteresēto personu ieteikumus.

Reizi trijos gados ECHA sagatavo ziņojumu, kurā apkopoti saskaņā ar ceturto daļu sagatavoto zinātnisko ziņojumu konstatējumi, un šo ziņojumu dara publiski pieejamu. Pirmo ziņojumu dara pieejamu līdz ... [Publikāciju birojs ieraksta datumu, kas ir divdesmit pirmā mēneša pirmā diena pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā].

2. Novērojamo vielu sarakstu pirmoreiz izveido līdz ... [Publikāciju birojs ieraksta datumu, kas ir nākamā mēneša pirmā diena pēc tam, kad pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā pagājuši 24 mēneši]. Novērojamo vielu sarakstu atjaunina ik pēc 36 mēnešiem.

Kad Komisija atjaunina novērojamo vielu sarakstu, tā no pastāvošā saraksta izņem vielas vai vielu grupas, kuru radīto risku ūdens videi Komisijas ieskatā ir iespējams novērtēt bez papildu monitoringa datiem. Ja novērojamo vielu saraksta atjaunināšanas laikā tiek uzskatīts, ka kādas atsevišķas vielas vai vielu grupas radīto risku ūdens videi nevar novērtēt bez papildu monitoringa datiem, minēto vielu vai vielu grupu var sarakstā paturēt uz vēl vienu trīs gadus ilgu periodu. Atjauninātajā novērojamo vielu sarakstā papildus iekļauj arī vienu vai vairākas vielas, kuras Komisija, ņēmusi vērā ECHA zinātniskos ziņojumus, uzskata par tādām, kas var radīt risku ūdens videi.

3. Dalībvalstis īpaši izraudzītās reprezentatīvās monitoringa stacijās 24 mēnešus pēc kārtas veic katras novērojamo vielu sarakstā iekļautās vielas vai vielu grupas monitoringu. Monitoringa periods sākas sešu mēnešu laikā pēc novērojamo vielu saraksta izveidošanas.

Katra dalībvalsts izraugās vismaz vienu monitoringa staciju un papildus vēl tādu skaitu staciju, kurš atbilst tās gruntsūdens objektu kopējai platībai, izteiktai kvadrātkilometros un dalītai ar 60 000 (noapaļojot līdz tuvākajam veselajam skaitlim).

Kad dalībvalstis katrai vielai vai vielu grupai izvēlas reprezentatīvās monitoringa stacijas, monitoringa biežumu un sezonu, tās ņem vērā vielas vai vielu grupas lietojuma modeļus un iespējamo klātesību. Monitoringu veic ne retāk ka reizi gadā.

Ja dalībvalsts spēj iegūt no pastāvošām monitoringa programmām vai pētījumiem ņemtus pietiekamus, salīdzināmus, reprezentatīvus un nesenus monitoringa datus par konkrētu vielu vai vielu grupu, tā var nolemt novērojamo vielu saraksta mehānismā paredzēto papildu monitoringu minētajai vielai vai vielu grupai neveikt, taču tad vielas vai vielu grupas pastāvošā monitoringa metodikai jāatbilst monitoringa matricām un analīzes metodēm, kuras minētas īstenošanas aktā, ar ko novērojamo vielu saraksts izveidots.

4. Šā panta 3. punktā minētā monitoringa rezultātus dalībvalstis dara pieejamus saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 8. panta 4. punktu un īstenošanas aktu, ar ko novērojamo vielu sarakstu izveido un kas pieņemts, izpildot 1. punktu. Papildus tās dara pieejamu informāciju par monitoringa staciju reprezentativitāti un monitoringa stratēģiju.

5. Šā panta 3. punktā minētā 24 mēnešu perioda beigās ECHA pārskata monitoringa rezultātus un novērtē, kuru vielu vai vielu grupu monitorings jāturpina vēl 24 mēnešus un kuras tāpēc ir jāpatur novērojamo vielu sarakstā, un kuras vielas vai vielu grupas var no novērojamo vielu saraksta izņemt.

Ja Komisija, ņemot vērā pirmajā daļā minēto ECHA novērtējumu, secina, ka ūdens videi radītā riska turpmākai novērtēšanai papildu monitorings nav vajadzīgs, minēto novērtējumu ņem vērā, kad saskaņā ar 8. pantu pārskata I vai II pielikumu.

* Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/105/EK par virszemes ūdeņu piesārņojuma novēršanu un ierobežošanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Padomes Direktīvas 82/176/EEK, 83/513/EEK, 84/156/EEK, 84/491/EEK, 86/280/EEK, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/60/EK (OV L 348, 24.12.2008., 84. lpp.).

** Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2020/2184 (2020. gada 16. decembris) par dzeramā ūdens kvalitāti (OV L 435, 23.12.2020. 1. lpp.).

*** Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1907/2006 (2006. gada 18. decembris) kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.).

**** Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1107/2009 (2009. gada 21. oktobris) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.).

***** Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 528/2012 (2012. gada 22. maijs) par biocīdu piedāvāšanu tirgū un lietošanu (OV L 167, 27.6.2012., 1. lpp.).

****** Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/6 (2018. gada 11. decembris) par veterinārajām zālēm (OV L 4, 7.1.2019., 43. lpp.).

******* Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/83/EK (2001. gada 6. novembris) par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (OV L 311, 28.11.2001., 67. lpp.).

******** Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/128/EK (2009. gada 21. oktobris), ar kuru nosaka Kopienas sistēmu pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai (OV L 309, 24.11.2009., 71. lpp.).”;

(7)direktīvas 8. pantu aizstāj ar šādu:

“8. pants

I līdz IV pielikuma pārskatīšana

1. Komisija līdz ... [Publikāciju birojs ieraksta datumu, kas ir diena, kurā pagājuši seši gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] pirmo reizi pārskata I pielikumā doto piesārņojošo vielu sarakstu un turpat izklāstītos ar minētajām piesārņojošajām vielām saistītos kvalitātes standartus, kā arī II pielikumā doto piesārņojošo vielu un piesārņojuma rādītāju sarakstu, un turpmāk to dara reizi sešos gados.

2. Komisija tiek pilnvarota pieņemt ar 8.a pantu saskanīgus deleģētos aktus, ar kuriem I pielikumu groza, lai to pielāgotu tehnikas un zinātnes attīstībai, minētajā pielikumā tālab pievienojot vai no tā izņemot gruntsūdeņus piesārņojošās vielas un tām atbilstošus kvalitātes standartus, un ar kuriem B daļu groza, lai to pielāgotu tehnikas un zinātnes attīstībai, minētajā daļā tālab pievienojot piesārņojošās vielas vai piesārņojuma rādītājus, attiecībā uz kuriem dalībvalstīm jāapsver valsts robežvērtību noteikšanas iespēja.

3. Komisija tiek pilnvarota pieņemt ar 8.a pantu saskanīgus deleģētos aktus, ar kuriem II pielikuma D daļu groza, lai to pielāgotu zinātnes un tehnikas attīstībai, minētajā daļā tālab pievienojot vai grozot saskaņotās robežvērtības, kas noteiktas vienai vai vairākām minētā pielikuma B daļā uzskaitītajām piesārņojošajām vielām.

4. Kad Komisija pieņem 2. un 3. punktā minētos deleģētos aktus, tā ņem vērā zinātniskos ziņojumus, kurus ECHA sagatavojusi saskaņā ar šā panta 6. punktu.

5. Komisija tiek pilnvarota pieņemt ar 8.a pantu saskanīgus deleģētos aktus, ar kuriem II pielikuma A un C daļu, kā arī III un IV pielikumu groza, lai tos pielāgotu zinātnes un tehnikas attīstībai.

6. Lai palīdzētu Komisijai pārskatīt I un II pielikumu, ECHA sagatavo zinātniskus ziņojumus. Minētajos ziņojumos ņem vērā:

a) ECHA Riska novērtēšanas komitejas un Sociālekonomiskās analīzes komitejas atzinumu;

b) saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 8. pantu izveidoto monitoringa programmu rezultātus;

c) monitoringa datus, kas savākti saskaņā ar šīs direktīvas 6.a panta 4. punktu;

d) Direktīvas 2008/105/EK un Direktīvas (ES) 2020/2184 pielikumu pārskatīšanas iznākumu;

e) ar augsnes piesārņojuma novēršanu saistītu informāciju un prasības;

f) Savienības pētnieciskās programmas un zinātniskās publikācijas, arī informāciju, ko nodrošina attālās uzrādes tehnoloģijas, Zemes novērošana (Copernicus pakalpojumi), in situ sensori un ierīces, un/vai amatierzinātnes datus un mākslīgā intelekta, progresīvas datu analīzes un apstrādes sniegtās iespējas;

g) attiecīgo ieinteresēto personu izteiktās piezīmes un sniegto informāciju.

6. Reizi sešos gados ECHA sagatavo un dara publiski pieejamu ziņojumu, kurā apkopoti 2. un 3. punktā minētās pārskatīšanas konstatējumi. Pirmo ziņojumu Komisijai iesniedz ... [Publikāciju birojs ieraksta datumu, kas ir diena, kurā pagājuši pieci gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā].”;

(8)iekļauj šādu 8.a pantu:

“8.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2. Pilnvaras pieņemt 8. panta 1. un 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [Publikāciju birojs ieraksta šīs direktīvas spēkā stāšanās dienu].

3. Eiropas Parlaments un Padome jebkurā laikā var atsaukt 8. panta 1. un 2. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4. Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5. Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6. Saskaņā ar 8. panta 1. vai 2. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.”;

(9)direktīvas 9. pantu aizstāj ar šādu:

“9. pants

Komiteju procedūra

1. Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011* nozīmē.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

Ja komiteja atzinumu nesniedz, Komisija īstenošanas akta projektu nepieņem un tiek piemērota Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešā daļa. 

* Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).”; 

(10)direktīvas 10. pantu svītro;

(11)direktīvas I pielikumu aizstāj ar šīs direktīvas III pielikuma tekstu;

(12)direktīvas II pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas IV pielikumu;

(13)direktīvas III pielikuma 2. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c) jebkādu citu atbilstošu informāciju, kur ietverts salīdzinājums starp attiecīgo piesārņojošo vielu gada vidējo aritmētisko koncentrāciju monitoringa vietā un I pielikumā noteiktajiem gruntsūdeņu kvalitātes standartiem un 3. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētajām robežvērtībām.”;

(14)direktīvas IV pielikuma B daļas 1. punkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“sākumpunkts pasākumu īstenošanai, lai apvērstu nozīmīgas un ilgstoši augšupejošas tendences, ir brīdis, kad piesārņojošās vielas koncentrācija sasniedz 75 % no gruntsūdeņu kvalitātes standartu parametru vērtībām, kas izklāstītas I pielikumā, un no 3. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētajām robežvērtībām, ja vien:”.

3. pants

Grozījumi Direktīvā 2008/105/EK

Direktīvu 2008/105/EK groza šādi:

(1)direktīvas nosaukumu aizstāj ar šādu:

“Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/105/EK (2008. gada 16. decembris) par virszemes ūdeņu piesārņojuma novēršanu un ierobežošanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Padomes Direktīvas 82/176/EEK, 83/513/EEK, 84/156/EEK, 84/491/EEK, 86/280/EEK, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/60/EK”;

(2)direktīvas 3. pantu groza šādi:

(a)panta 1.a punkta pirmajā daļā pievieno šādu iii) apakšpunktu:

“iii) vielām, kuras I pielikuma A daļā iekļautas ar numuru 5, 9, 13, 15, 17, 21, 23, 24, 28, 30, 34, 37, 41, 44 un kurām ir noteikti pārskatīti VKS, un jaunidentificētām vielām, kuras I pielikuma A daļā iekļautas ar 46.–70. numuru, un to dara no [Publikāciju birojs ieraksta datumu, kas ir nākamā mēneša pirmā diena pēc tam, kad pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā pagājuši 18 mēneši], un mērķis ir novērst virszemes ūdeņu ķīmiskā stāvokļa pasliktināšanos un panākt labu virszemes ūdeņu ķīmisko stāvokli attiecībā uz minētajām vielām.”;

(b)panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Vielām, kam I pielikuma A daļā ir noteikts biotas VKS vai sedimentu VKS, dalībalstis piemēro šādus biotas VKS vai sedimentu VKS.

Vielām, kas šā punkta pirmajā daļā nav minētas, dalībvalstis piemēro ūdeņu VKS, kas noteikti I pielikuma A daļā.”;  

(c)panta 6. punkta pirmās daļas pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

“Dalībvalstis gādā, lai tiktu analizētas koncentrāciju ilgtermiņa tendences tām prioritārajām vielām, kuras I pielikuma A daļā identificētas par vielām, kas mēdz uzkrāties sedimentos un/vai biotā, un šo analīzi balsta uz sedimentu vai biotas monitoringu, ko veic saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 8. pantu notiekošā virszemes ūdeņu stāvokļa monitoringa satvarā.”; 

(d)panta 7. punktu svītro;

(e)panta 8. punktu aizstāj ar šādu:

“8. Komisija tiek pilnvarota pieņemt ar 9.a pantu saskanīgus deleģētos aktus, ar kuriem I pielikuma B daļas 3. punktu groza, lai to pielāgotu zinātnes un tehnikas attīstībai.”;

(3)direktīvas 5. pantu groza šādi:

(a)panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Pamatojoties uz informāciju, kas savākta saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 5. un 8. pantu, kā arī uz citiem pieejamiem datiem, dalībvalstis katrā to teritorijā esošā upju baseinu apgabalā vai upju baseinu apgabala daļā veic visu šīs direktīvas I pielikuma A daļā uzskaitīto prioritāro vielu un visu šīs direktīvas II pielikuma A daļā uzskaitīto piesārņojošo vielu emisiju, izplūžu un zudumu uzskaiti, attiecīgā gadījumā norādot arī to koncentrāciju sedimentos un biotā, kā arī pievienojot kartes, ja tādas ir pieejamas.

Šā punkta pirmo daļu nepiemēro emisijām, izplūdēm un zudumiem, kuri Komisijai elektroniski ziņojami saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) .../... 65+. ”;

(b)panta 2. un 3. punktu svītro;

(c)panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Dalībvalstis savas uzskaites atjaunina Direktīvas 2000/60/EK 5. panta 2. punktā minētās pārskatīšanas ietvaros un nodrošina, ka emisijas, par kurām nav ziņots saskaņā ar Regulu (ES).../...++ izveidotajā Rūpniecisko emisiju portālā, tiek publicētas valsts upju baseinu apsaimniekošanas plānos, kas koriģēti saskaņā ar minētās direktīvas 13. panta 7. punktu.

Pārskata periods, ko izmanto, lai atjauninātajā uzskaitē noteiktu vērtību lielumu, ir iepriekšējais gads pirms pirmajā daļā minētās analīzes pabeigšanas.

Tomēr prioritārajām vielām vai piesārņojošajām vielām, uz ko attiecas Regula (EK) Nr. 1107/2009, iekļaujamos datus var aprēķināt kā vidējo vērtību trīs gados pirms pirmajā daļā minētās analīzes pabeigšanas.

Attiecībā uz punktveida avotu emisijām, kuras neietilpst Regulas (ES) .../...+++ darbības jomā vai nesasniedz ziņošanas vajadzībām noteiktās gada robežvērtības un par kurām tāpēc nav ziņots saskanīgi ar minēto regulu, šā panta pirmajā daļā noteikto ziņošanas pienākumu izpilda, elektroniski ziņojot saskanīgi ar minēto regulu izveidotajā Rūpniecisko emisiju portālā.

Komisija ar Eiropas Vides aģentūras palīdzību pieņem īstenošanas aktu, ar ko nosaka ceturtajā daļā minētās ziņošanas formātu, detalizācijas pakāpi un biežumu. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 9. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”;

(d)panta 5. punktu svītro;

(4)direktīvas 7.a panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“1. Attiecībā uz prioritārajām vielām, kas ietilpst Regulas (EK) Nr. 1907/2006, Regulas (EK) Nr. 1107/2009, Regulas (ES) Nr. 528/2012 vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/6* darbības jomā vai kas ietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/83/EK**, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/128/EK*** vai Direktīvas 2010/75/ES darbības jomā, Komisija Direktīvas 2000/60/EK 18. panta 1. punktā minētā ziņojuma sakarā novērtē, vai Savienības un dalībvalstu līmenī spēkā esošie pasākumi ir pietiekami, lai sasniegtu prioritāro vielu VKS, kā arī prioritāro bīstamo vielu izplūžu, emisiju un zudumu izbeigšanas vai pakāpeniskas izbeigšanas mērķi, kas noteikts saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

* Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/6 (2018. gada 11. decembris) par veterinārajām zālēm un ar ko atceļ Direktīvu 2001/82/EK (OV L 4, 7.1.2019., 43. lpp.).

** Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/83/EK (2001. gada 6. novembris) par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (OV L 311, 28.11.2001., 67. lpp.).

*** Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/128/EK (2009. gada 21. oktobris), ar kuru nosaka Kopienas sistēmu pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai (OV L 309, 24.11.2009., 71. lpp.).”;

(5)direktīvas 8. pantu aizstāj ar šādu:

“8. pants

I un II pielikuma pārskatīšana

1. Komisija līdz ... [Publikāciju birojs ieraksta datumu, kas ir diena, kurā pagājuši seši gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] pirmo reizi pārskata I pielikumā A daļā doto prioritāro vielu sarakstu un šīm vielām atbilstošos VKS, kā arī II pielikuma A daļā doto piesārņojošo vielu sarakstu, un turpmāk to dara reizi sešos gados.

2. Komisija tiek pilnvarota pieņemt ar 9.a pantu saskanīgus deleģētos aktus, kuros tā ņem vērā zinātniskos ziņojumus, ko Eiropas Ķimikāliju aģentūra (ECHA) sagatavojusi saskaņā ar šā panta 6. punktu, un ar kuriem I pielikumu groza, lai to pielāgotu zinātnes un tehnoloģiju attīstībai, un konkrēti:

a)    prioritāro vielu sarakstā pievieno jaunas vielas vai no tā izņem kādas no sarakstā iekļautajām vielām;

b)    dažas minētajā sarakstā norādītās vielas nosaka vai arī vairs nenosaka par prioritārām bīstamām vielām un/vai par visuresošām noturīgām, bioakumulatīvām un toksiskām vielām (uPBT), un/vai par vielām, kas mēdz uzkrāties sedimentos un/vai biotā;

c)    pēc vajadzības nosaka atbilstošus virszemes ūdeņu, sedimentu vai biotas VKS.

3. Komisija tiek pilnvarota pieņemt ar 9.a pantu saskanīgus deleģētos aktus, kuros tā ņem vērā zinātniskos ziņojumus, ko ECHA sagatavojusi saskaņā ar šā panta 6. punktu, un ar kuriem II pielikumu groza, lai to pielāgotu zinātnes un tehnoloģiju attīstībai, un konkrēti:

(a)II pielikuma A daļā dotajā piesārņojošo vielu kategoriju sarakstā pievieno vai no saraksta izņem piesārņojošās vielas;

(b)atjaunina II pielikuma B daļā izklāstīto metodiku;

(c)šīs direktīvas II pielikuma C daļā iekļauj upes baseinam specifiskas piesārņojošās vielas, par kurām tā ir noteikusi, ka attiecīgā gadījumā piemērojami Savienības līmenī noteikti VKS, kas nodrošina saskaņotu un zinātniski pamatotu Direktīvas 2000/60/EK 4. pantā izklāstīto mērķu īstenošanu, un šīs direktīvas II pielikuma C daļā norāda minētajām piesārņojošām vielām atbilstošos VKS.

4. Kad Komisija lemj, kurām upes baseinam specifiskajām piesārņojošajām vielām varētu būt vajadzīgs noteikt Savienības līmeņa VKS, tā ņem vērā šādus kritērijus:

a) piesārņojošo vielu radītais risks, kas aptver arī vielas bīstamību, vidē sastopamās koncentrācijas un koncentrāciju, kuras pārsniegšanas gadījumā varētu sagaidīt ietekmi;

b) atšķirības starp valstu VKS, kurus dažādas dalībvalstis noteikušas upes baseinam specifiskām piesārņojošajām vielām, un tas, cik lielā mērā šādas atšķirības ir pamatotas;

c) to dalībvalstu skaits, kuras jau īsteno VKS, kas noteikti izskatāmajām upes baseinam specifiskajām piesārņojošajām vielām.

5. Prioritārās vielas, kas 1. punktā minētās pārskatīšanas rezultātā no prioritāro vielu saraksta izņemtas, jo tās vairs nerada Savienības mēroga risku, saskaņā ar 8.d pantu iekļauj II pielikuma C daļā, kurā uzskaita upes baseinam specifiskās piesārņojošās vielas un saistītos saskaņotos VKS, kas jāīsteno gadījumos, kad piesārņojošās vielas ir problemātiskas valsts vai reģionālā mērogā.

6. Lai palīdzētu Komisijai pārskatīt I un II pielikumu, ECHA sagatavo zinātniskus ziņojumus. Minētajos zinātniskajos ziņojumos ņem vērā:

a) ECHA Riska novērtēšanas komitejas un Sociālekonomiskās analīzes komitejas atzinumus;

b) saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 8. pantu izveidoto monitoringa programmu rezultātus;

c) monitoringa datus, kas savākti saskaņā ar šīs direktīvas 8.b panta 4. punktu;

d) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/118/EK* un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2020/2184** pielikumu pārskatīšanas iznākumu;

e) augsnes piesārņojuma novēršanas prasības un arī saistītos monitoringa datus;

f) Savienības pētnieciskās programmas un zinātniskās publikācijas, arī informāciju, ko nodrošina attālās uzrādes tehnoloģijas, Zemes novērošana (Copernicus pakalpojumi), in situ sensori un ierīces, un/vai amatierzinātnes datus un mākslīgā intelekta, progresīvas datu analīzes un apstrādes sniegtās iespējas;    

g) attiecīgo ieinteresēto personu izteiktās piezīmes un sniegto informāciju.

7. Reizi sešos gados ECHA sagatavo un dara publiski pieejamu ziņojumu, kurā apkopoti saskaņā ar 6. punktu sagatavoto zinātnisko ziņojumu konstatējumi. Pirmo ziņojumu Komisijai iesniedz ... [Publikāciju birojs ieraksta datumu, kas ir diena, kurā pagājuši pieci gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā].

* Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/118/EK (2006. gada 12. decembris) par gruntsūdeņu piesārņojuma novēršanu un ierobežošanu (OV L 372, 27.12.2006., 19. lpp.).

** Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2020/2184 (2020. gada 16. decembris) par dzeramā ūdens kvalitāti (OV L 435, 23.12.2020. 1. lpp.).”;

(6)direktīvas 8.a pantu aizstāj ar šādu:

“8.a pants

Īpaši noteikumi par atsevišķām vielām

1. Neskarot Direktīvas 2000/60/EK V pielikuma 1.4.3. iedaļas prasības par vispārējo ķīmiskās kvalitātes rādītāju noformēšanu un mērķus un pienākumus, kuri noteikti minētās direktīvas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā, upju baseinu apsaimniekošanas plānos, kas sagatavoti saskaņā ar minētās direktīvas 13. pantu, dalībvalstis var paredzēt papildu kartes, kuras atsevišķi no informācijas par pārējām šīs direktīvas I pielikuma A daļā nosauktajām vielām satur ar ķīmisko stāvokli saistīto informāciju par vienu vai vairākām šādām vielām:

(a)vielas, kuras I pielikuma A daļā identificētas par tādām, kas darbojas līdzīgi kā visuresošas PBT;

(b)iepriekšējā saskanīgi ar 8. pantu veiktā pārskatīšanā jaunidentificētas vielas;

(c)vielas, kurām iepriekšējā saskanīgi ar 8. pantu veiktā pārskatīšanā noteikti stingrāki VKS.

Upju baseinu apsaimniekošanas plānos, kas sagatavoti saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 13. pantu, dalībvalstis var norādīt apmēru, kādā pieļaujams novirzīties no VKS vērtības, kura noteikta attiecībā uz pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktā minētajām vielām. Dalībvalstis, kas paredzējušas pirmajā daļā minētās papildu kartes, cenšas nodrošināt šo karšu savstarpēju salīdzināmību upju baseinu un Savienības līmenī un datus dara pieejamus saskaņā ar Direktīvu 2003/4/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/2/EK* un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/1024**.

2. Vielas, kas I pielikuma A daļā identificētas par tādām, kas darbojas līdzīgi kā visuresošas PBT, dalībvalstis drīkst monitorēt mazāk intensīvi, nekā prioritāro vielu ziņā prasīts šīs direktīvas 3. panta 4. punktā un Direktīvas 2000/60/EK V pielikumā, taču ar noteikumu, ka attiecībā uz pirmo minēto vielu klātesību ūdens vidē monitorings ir reprezentatīvs un ir pieejama statistiski stabila bāzes līnija. Principā saskaņā ar šīs direktīvas 3. panta 6. punkta otro daļu monitoringam būtu jānotiek reizi trijos gados, izņemot ja tehniskās zināšanas un ekspertu slēdziens pamato citu biežumu.

3. Dalībvalstis no [Publikāciju birojs ieraksta datumu, kas ir nākamā mēneša pirmā diena pēc tam, kad pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā pagājuši 18 mēneši] divus gadus monitorē estrogēno vielu klātesību ūdens objektos un tālab izmanto uz ietekmi balstītas monitoringa metodes. Katrā no abiem gadiem monitoringu veic vismaz četras reizes, un dalībvalstis to dara vietās, kur šīs direktīvas I pielikuma A daļā uzskaitītos trīs estrogēnos hormonus, proti, 7-beta-estradiolu (E2), estronu (E1) un alfa-etinilestradiolu (EE2) ar ierastajām analītiskajām metodēm monitorē saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 8. pantu un minētās direktīvas V pielikumu. Dalībvalstis var izmantot monitoringa vietu tīklu, kas reprezentatīvu virszemes ūdens objektu uzraudzības monitoringa vajadzībām noteikts saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK V pielikuma 1.3.1. punktu.

* Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/2/EK (2007. gada 14. marts), ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE) (OV L 108, 25.4.2007., 1. lpp.).

** Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1024 (2019. gada 20. jūnijs) par atvērtajiem datiem un publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu (OV L 172, 26.6.2019., 56. lpp.).”;

(7)direktīvas 8.b pantu aizstāj ar šādu:

“8.b pants

Novērojamo vielu saraksts

1. Komisija tiek pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem, ņemot vērā ECHA sagatavotos zinātniskos ziņojumus, izveido novērojamo vielu sarakstu, proti, to vielu sarakstu, par kurām no dalībvalstīm jāsavāc Savienības mērogā veikta monitoringa dati, un nosaka formātus, kādi dalībvalstīm jāizmanto, lai minētā monitoringa rezultātus un ar tiem saistīto informāciju paziņotu Komisijai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 9. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Novērojamo vielu sarakstā ir vienlaikus ne vairāk kā 10 vielu vai vielu grupu un par katru vielu ir norādītas monitoringa matricas un iespējamās analīzes metodes. Minētās monitoringa matricas un metodes kompetentajām iestādēm nerada pārmērīgas izmaksas. Novērojamo vielu sarakstā iekļaujamās vielas izraugās no tām, par kurām pieejamā informācija liecina, ka tās var radīt ievērojamu Savienības mēroga risku ūdens videi vai ievērojamu Savienības mēroga risku, kas rodas ar ūdens vides starpniecību, un par kurām nav pietiekamu monitoringa datu. Novērojamo vielu sarakstā iekļauj potenciāli problemātiskas vielas.

Mikroplastmasu un atsevišķus antimikrobiālās rezistences gēnus novērojamo vielu sarakstā iekļauj, tiklīdz ir identificētas tiem piemērotas monitoringa metodes.

ECHA sagatavo zinātniskus ziņojumus, kas Komisijai palīdz izraudzīties novērojamo vielu sarakstā iekļaujamās vielas, un tajos ņem vērā:

(a)šīs direktīvas I pielikuma nesenākās regulārās pārskatīšanas rezultātus;

(b)ieinteresēto personu ieteikumus, kas minēti Direktīvas 2008/105/EK 8. pantā;

(c)upju baseinu apgabalu raksturojumu, ko dalībvalstis sniedz saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 5. pantu, un saskaņā ar minētās direktīvas 8. pantu izveidoto monitoringa programmu rezultātus;

(d)informāciju par saražoto vielas daudzumu, lietojuma modeļiem, raksturīgajām īpašībām (attiecīgā gadījumā arī par daļiņu izmēru), koncentrācijām vidē un nelabvēlīgo ietekmi uz cilvēka veselību un ūdens vidi. Te ietilpst arī informācija, kas savākta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1907/2006, Regulu (EK) Nr. 1107/2009, Regulu (ES) Nr. 528/2012, Regulu (ES) 2019/6, Direktīvu 2001/83/EK un Direktīvu 2009/128/EK;

(e)pētnieciskos projektus un zinātniskās publikācijas, arī informāciju par attīstības tendencēm un uz modelēšanu vai citiem prognostiskiem novērtējumiem balstītas prognozes, kā arī datus un informāciju, ko nodrošina attālās uzrādes tehnoloģijas, Zemes novērošana (Copernicus pakalpojumi), in situ sensori un ierīces, vai amatierzinātnes datus un mākslīgā intelekta, progresīvas datu analīzes un apstrādes sniegtās iespējas.

Reizi trijos gados ECHA sagatavo ziņojumu, kurā apkopoti saskaņā ar ceturto daļu sagatavoto zinātnisko ziņojumu konstatējumi, un šo ziņojumu dara publiski pieejamu. Pirmo ECHA ziņojumu dara pieejamu līdz ... [Publikāciju birojs ieraksta datumu, kas ir divdesmit pirmā mēneša pirmā diena pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā].

2. Novērojamo vielu sarakstu atjaunina līdz ... [Publikāciju birojs ieraksta datumu, kas ir divdesmit trešā mēneša pēdējā diena pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] un pēc tam ik pēc 36 mēnešiem. Kad Komisija atjaunina novērojamo vielu sarakstu, tā no pastāvošā saraksta izņem vielas, kuru radīto risku ūdens videi Komisijas ieskatā ir iespējams novērtēt bez papildu monitoringa datiem. Ja novērojamo vielu saraksta atjaunināšanas laikā tiek uzskatīts, ka kādas atsevišķas vielas vai vielu grupas radīto risku ūdens videi nevar novērtēt bez papildu monitoringa datiem, minēto vielu vai vielu grupu var sarakstā paturēt vēl uz vienu periodu, kas nav ilgāks par trim gadiem. Katrā atjauninātajā novērojamo vielu sarakstā iekļauj arī vienu vai vairākas jaunas vielas, kuras Komisijas ieskatā, ko pamato ECHA zinātniskie ziņojumi, rada risku ūdens videi.

3. Dalībvalstis īpaši izraudzītās reprezentatīvās monitoringa stacijās 24 mēnešus pēc kārtas veic katras novērojamo vielu sarakstā iekļautās vielas vai vielu grupas monitoringu. Monitoringa periods sākas sešu mēnešu laikā pēc vielas iekļaušanas sarakstā.

Katra dalībvalsts izraugās vismaz vienu monitoringa staciju un, ja valstī ir vairāk nekā miljons iedzīvotāju, papildus vēl vienu staciju, un papildus vēl tādu skaitu staciju, kurš atbilst valsts ģeogrāfiskajai platībai, izteiktai kvadrātkilometros un dalītai ar 60 000 (noapaļojot līdz tuvākajam veselajam skaitlim), un papildus vēl tādu skaitu staciju, kurš atbilst valsts iedzīvotāju skaitam, dalītam ar pieciem miljoniem (noapaļojot līdz tuvākajam veselajam skaitlim).

Kad dalībvalstis katrai vielai vai vielu grupai izvēlas reprezentatīvās monitoringa stacijas, monitoringa biežumu un sezonu, tās ņem vērā vielas vai vielu grupas lietojuma modeļus un iespējamo klātesību. Monitoringa biežums nav mazāks par divām reizēm gadā, izņemot vielām, kas jutīgi reaģē uz klimatiskajām vai sezonālajām svārstībām: tām monitoringu veic biežāk un tā, kā noteikts īstenošanas aktā, ar kuru novērojamo vielu sarakstu izveido un kas pieņemts, izpildot 1. punktu.

Ja dalībvalsts spēj iegūt un Komisijai iesniegt no pastāvošām monitoringa programmām vai pētījumiem ņemtus pietiekamus, salīdzināmus, reprezentatīvus un nesenus monitoringa datus par konkrētu vielu vai vielu grupu, tā var nolemt novērojamo vielu saraksta mehānismā paredzēto papildu monitoringu minētajai vielai vai vielu grupai neveikt, taču tad vielas vai vielu grupas pastāvošā monitoringa metodikai jāatbilst monitoringa matricām un analīzes metodēm, kuras minētas īstenošanas aktā, ar ko novērojamo vielu saraksts izveidots, kā arī jāatbilst Direktīvas 2009/90/EK* prasībām.

4. Šā panta 3. punktā minētā monitoringa rezultātus dalībvalstis dara pieejamus saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 8. panta 4. punktu un īstenošanas aktu, ar ko novērojamo vielu sarakstu izveido un kas pieņemts, izpildot 1. punktu. Papildus tās dara pieejamu informāciju par monitoringa staciju reprezentativitāti un monitoringa stratēģiju.

5. Šā panta 3. punktā minētā 24 mēnešu perioda beigās ECHA pārskata monitoringa rezultātus un novērtē, kuru vielu vai vielu grupu monitorings jāturpina vēl 24 mēnešus un kuras tāpēc ir jāpatur novērojamo vielu sarakstā, un kuras vielas vai vielu grupas var no novērojamo vielu saraksta izņemt.

Ja Komisija, ņemot vērā pirmajā daļā minēto ECHA novērtējumu, secina, ka ūdens videi radītā riska turpmākai novērtēšanai papildu monitorings nav vajadzīgs, minēto novērtējumu ņem vērā, kad saskaņā ar 8. pantu pārskata I vai II pielikumu.

* Komisijas Direktīva 2009/90/EK (2009. gada 31. jūlijs), ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2000/60/EK nosaka tehniskās specifikācijas ūdens stāvokļa ķīmiskajām analīzēm un monitoringam (OV L 201, 1.8.2009., 36. lpp.).”;

(8)iekļauj šādu 8.d pantu:

“8.d pants

Upes baseinam specifiskas piesārņojošās vielas

1. Šīs direktīvas II pielikuma A daļā uzskaitītajās kategorijās ietilpstošu upes baseinam specifisku piesārņojošo vielu VKS dalībvalstis nosaka saskaņā ar šīs direktīvas II pielikuma B daļā izklāstīto procedūru un piemēro tad, ja, pamatojoties uz analīzēm un pārskatiem, kas sagatavoti saskaņā ar Direktīvas 2000/60/ES 5. pantu, ir konstatēts, ka minētās piesārņojošās vielas rada risku ūdens objektiem vienā vai vairākos savas upes baseina apgabalos.

Pirmajā daļā minētos VKS dalībvalstis līdz [Publikāciju birojs ieraksta datumu, kas ir nākamā mēneša pirmā diena pēc tam, kad pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā pagājuši 18 mēneši] dara zināmus ECHA. ECHA šo informāciju dara publiski pieejamu.

2. Ja upes baseinam specifisku piesārņojošo vielu VKS ir saskaņā ar 8. pantu noteikti Savienības līmenī un norādīti II pielikuma C daļas sarakstā, minētie VKS ir pārāki par upes baseinam specifisku piesārņojošo vielu VKS, kuri saskaņā ar 1. punktu noteikti valsts līmenī. Minētos Savienības līmenī noteiktos VKS dalībvalstis piemēro arī tālab, lai noteiktu, vai upes baseinam specifiskās piesārņojošās vielas, kas uzskaitītas II pielikuma C daļā, ir riska faktors.

3. Lai ūdens objekta ķīmisko stāvokli varētu uzskatīt par labu un tādu, kas atbilst Direktīvas 2000/60/EK 2. panta 24. punkta definīcijai, piemērojamajiem VKS, kuri noteikti valsts vai – attiecīgā gadījumā – Savienības līmenī, ir jābūt izpildītiem.”;  

(9)direktīvas 10. pantu svītro;

(10)direktīvas I pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas V pielikumu;

(11)pievieno II pielikumu, kas dots šīs regulas VI pielikumā.

4. pants

1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības līdz [Publikāciju birojs ieraksta datumu, kas ir nākamā mēneša pirmā diena pēc tam, kad pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā pagājuši 18 mēneši].

2. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto noteikumu tekstus. Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

5. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

6. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē,

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS ATTIECĪBĀ UZ NULLES PIESĀRŅOJUMA TIESĪBU AKTU KOPUMU

PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Attiecīgā(-s) rīcībpolitikas joma(-s) 

Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:

 jaunu darbību 

 jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu / sagatavošanas darbību 66  

 esošas darbības pagarināšanu 

 vienas vai vairāku darbību apvienošanu vai pārorientēšanu uz citu/jaunu darbību 

Mērķi

Vispārējie mērķi

Konkrētie mērķi

Paredzamie rezultāti un ietekme

Snieguma rādītāji

Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai komplementaritāte). Šā punkta izpratnē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums

Priekšlikuma/iniciatīvas ilgums un finansiālā ietekme

 Ierobežots ilgums

    Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG.

    Finansiālā ietekme uz saistību apropriācijām — no GGGG. līdz GGGG. gadam, uz maksājumu apropriācijām — no GGGG. līdz GGGG. gadam.

 Beztermiņa

Īstenošana ar uzsākšanas periodu no 2024. gada (komunālo notekūdeņu attīrīšanai), no 2024. gada līdz 2025. gadam (integrētajai ūdens resursu apsaimniekošanai), no 2024. gada līdz 2027. gadam (gaisa kvalitātes tiesību aktiem),

pēc kura turpinās normāla darbība.

Paredzētie pārvaldības veidi 67  

 Komisijas īstenota tieša pārvaldība:

 ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās;

 ko veic izpildaģentūras.

 Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

 Netieša pārvaldība, kurā budžeta izpildes uzdevumi uzticēti:

 trešām valstīm vai to izraudzītām struktūrām;

 starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

 EIB un Eiropas Investīciju fondam;

 Finanšu regulas 70. un 71. pantā minētajām struktūrām;

 publisko tiesību subjektiem;

 privāttiesību subjektiem, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, tādā mērā, kādā tiem ir pienācīgas finanšu garantijas;

 dalībvalstu privāttiesību subjektiem, kuriem ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un ir pienācīgas finanšu garantijas;

 personām, kurām, ievērojot Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu, uzticēts īstenot konkrētas KĀDP darbības un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā.

PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

Pārraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt biežumu un nosacījumus.

Pārvaldības un kontroles sistēma

Ierosināto pārvaldības veidu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)

Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus, piemēram, krāpšanas apkarošanas stratēģijā iekļautos pasākumus.

PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām 

Jaunveidojamās budžeta pozīcijas

Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām

Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām

    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas darbības apropriācijas

    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas darbības apropriācijas:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Summa, kas norādīta 09 02 02 budžeta pozīcijā, būs nepieciešama, lai finansētu administratīvo nolīgumu ar JRC, un papildu finansiālais atbalsts līdz 100 000 EUR gadā šādu uzdevumu veikšanai:

atbalstīt un vadīt uzlabotu pieeju izstrādi attiecībā uz gaisa piesārņojuma monitoringu un gaisa kvalitātes modeļu izmantošanu;

atbalstīt metodoloģiskus uzlabojumu saistībā ar gaisa kvalitātes monitoringa, saskaņotu gaisa kvalitātes novērtējumu un avotu sadalījuma telpisko reprezentativitāti,

atbalstīt praktisku vadlīniju izstrādi, kas nepieciešamas, lai īstenotu Apkārtējā gaisa kvalitātes direktīvu par gaisa kvalitātes monitoringu un modelēšanu;

organizēt un vadīt galvenos atbalsta tīklus, lai turpinātu īstenot gaisa politiku valsts, reģionālajā un pilsētas līmenī (piem., AQUILA un FAIRMODE);

atbalstīt tādu standartu izstrādi, kas attiecas uz gaisa kvalitātes monitoringu modelēšanu, sadarbībā ar Eiropas Standartizācijas komiteju (CEN).

ECHA izmaksas ietver izmaksas par papildu 11 FTE, no tām 7 TA un 4 CA šādam nolūkam:

 zinātniskais atbalsts, ko pašreiz sniedz JRC un Vides ĢD līgumslēdzēju, un SANTE SCHEER komiteja (šobrīd 6,35 FTE gadā; saskaņā ar ECHA priekšlikumu varētu būt apmēram 5,15 FTE; tas nozīmē resursu efektīvu pārcelšanu)

 zinātniskais atbalsts, kas izriet no jaunajiem pienākumiem saskaņā ar priekšlikumu:

—    lai izstrādātu ES līmeņa vides kvalitātes standartus piesārņotājiem, kas rada “valsts/reģionāla līmeņa” bažas (1 FTE gruntsūdeņiem, 1 FTE virszemes ūdeņiem)

—    lai atjauninātu Gruntsūdeņu direktīvas I pielikumu (1 FTE gadā).

—    lai atbalstītu gruntsūdens novērojamo vielu sarakstu (0,6 FTE gadā)

—    lai noteiktu/izstrādātu mikroplastmasas, mikrobu rezistences gēnu monitoringa un analizēšanas metodoloģijas (apm. 0,5 FTE plus apm. 1 FTE IT atbalstam plus 1,5 FTE pārvaldībai)

EVA izmaksās ietilpst izmaksas par papildu 8 FTE (5 TA un 3 CA), kā arī darbības izdevumi šādiem mērķiem.

Saistībā ar papildu pienākumu sniegt ikgadējos ziņojumus EVA par monitoringa un stāvokļa datiem, izmantojot ziņošanu “no sistēmas uz sistēmu” (automatizēto datu sniegšanas mehānismu) — 4 FTE (no tiem 3 FTE būs papildu/jauni TA un 1 TA būs pārcelts no EVA) plus 130 tūkst. konsultantu atbalstam 1. gadā, pēc tam 80 tūkst. 2. gadā un nākamajos gados. Izstrādāt standartizētu datubāzi par ūdens resursu atkalizmantošanu (īstenojot Regulu (ES) 2020/741 par ūdens atkalizmantošanu), vadīt saistītās datuplūsmas un gatavot pārskatus visā ES. EVA būs jānodrošina kvalitātes kontrole, lai panāktu, ka dalībvalstis sniedz regulārus ziņojumus saskaņotā un salīdzināmā veidā (papildu 2 CA). Kopumā papildu resursi, kas jāiedala EVA integrētai ziņošanai par ūdens resursiem un darbam saistībā ar ūdens atkalizmantošanu, būs papildu 5 FTE attiecīgi dalījumā 3 TA un 2 CA.

Eksperts Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvas jomā (papildu 1 CA) un IT atbalsts, lai izstrādātu un pielāgotu datubāzes saistībā ar piedāvātās pārstrādātās komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvas 20. pantu. Tas palīdzēs izstrādāt arī jaunus atbilstības rādītājus, piemēram, attiecībā uz enerģētiku, mikropiesārņotājiem, kā šobrīd ir norādīts saskaņā ar jauno direktīvas likumdošanas priekšlikumu. Tas tiks arī izmantots, lai pārskatītu un atjauninātu Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvā noteiktos valstu profilus, kas tagad aizstāj valstu ziņojumus (https://water.europa.eu/freshwater/countries/uwwt), un pārskatītu esošas datuplūsmas, lai tajās tiktu iekļautas jaunās ziņojumu sniegšanas prasības. Turpinās racionalizēt datuplūsmas ar saistītajām datuplūsmām (piem., EPRTR un WISE). IT atbalstam kopumā nepieciešami 760 tūkst., no tiem 1. gadā — 240 tūkst., 2. gadā — 260 tūkst. un 3. gadā un nākamajos gados — 130 tūkst.

Uzdevumiem, kas attiecas uz gaisa kvalitātes datu ziņošanu un informācijas apmaiņu, būs nepieciešami resursi esošā apkārtējā gaisa kvalitātes portāla un datu repozitorija paplašināšanai un turpmākai uzturēšanai. Uzdevumiem, kas attiecas uz apkārtējā gaisa kvalitātes novērtēšanu, būs nepieciešami resursi, lai paplašinātu gaisa kvalitātes novērtējumus, kas pašlaik tiek veikti reizi gadā, jo īpaši attiecībā uz piesārņotājiem, kas rada jaunas bažas, un attiecībā uz gaisa piesārņojuma, klimata pārmaiņu, cilvēka un ekosistēmas veselības savstarpējo saikni. Tam būs papildus nepieciešamas īpašas kompetences un tādējādi papildu ilgtermiņa ekspertu personāls (2 FTE, abi ir TA).

Šī iedaļa būtu jāaizpilda, izmantojot administratīva rakstura budžeta datu izklājlapu, kas vispirms jānoformē tiesību akta finanšu pārskata pielikumā (iekšējo noteikumu V pielikums), kurš starpdienestu konsultāciju vajadzībām tiek augšupielādēts sistēmā DECIDE.

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Vides ĢD papildu personāls (1 AD integrēta ūdens resursu apsaimniekošanai un 1 AD gaisa kvalitātei):

gatavos un vadīs jaunu Komisijas īstenošanas aktu pieņemšanu, sarakstu izstrādi, kuros iekļauj virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu novērojamās vielas, kas rada jaunas bažas, lai veiktu to monitoringu nolūkā novērtēt vajadzību izstrādāt ES standartus;

gatavos un vadīs jaunu Komisijas deleģēto aktu pieņemšanu ik pēc sešiem gadiem, lai pārskatītu un atjauninātu piesārņotāju sarakstu un atbilstošos ES standartus, kas nepieciešams, lai aizsargātu cilvēka veselību un vidi;

uzturētu dialogu par ūdens resursu apsaimniekošanu ar dalībvalstīm, EVA un ECHA, tostarp ar attiecīgajām ekspertu grupām un komitejām;

gatavos un vadīs ar jaunās Gaisa kvalitātes direktīvas īstenošanu saistītu jaunu Komisijas īstenošanas aktu un deleģēto aktu pieņemšanu;

atbalstīs darba grupu pārskatītās Gaisa kvalitātes direktīvas īstenošanā, jo īpaši saistībā ar jaunajiem noteikumiem, kas paredz pastiprinātu sadarbību ar kompetentajām iestādēm;

gatavos un vadīs no pārskatīšanas izrietošo tehnisko vadlīniju izstrādi monitoringa, modelēšanas un gaisa kvalitātes plānu jomā.

Vajadzīgās apropriācijas cilvēkresursiem tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām

Saistību apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Aplēstā ietekme uz ECHA, EVA un COM administratīvajām apropriācijām

Aplēstā ietekme uz ECHA cilvēkresursiem

    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas administratīvās apropriācijas

    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas administratīvās apropriācijas:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Personāla vajadzības (FTE):

Paredzamā ietekme uz EVA cilvēkresursiem

    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas administratīvās apropriācijas

    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas administratīvās apropriācijas:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Personāla vajadzības (FTE):

Aplēstās prasības administratīvajām apropriācijām Komisijā

Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām

     Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas administratīvās apropriācijas

    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas administratīvās apropriācijas:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvu izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Aplēstās cilvēkresursu vajadzības

    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgi cilvēkresursi

    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgi šādi cilvēkresursi:

Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Nepieciešamie cilvēkresursi tiks nodrošināti, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts:

Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu

Priekšlikums/iniciatīva:

    pilnībā pietiek ar līdzekļu pārvietošanu daudzgadu finanšu shēmas (DFS) attiecīgajā izdevumu kategorijā

LIFE finansējums (09 02 02 budžeta pozīcija) tiks izlietots, lai kompensētu ECHA un EVA subsīdijas pieaugumu.

    jāizmanto no DFS attiecīgās izdevumu kategorijas nepiešķirtās rezerves un/vai īpašie instrumenti, kas noteikti DFS regulā

    jāpārskata DFS

Trešo personu iemaksas

Priekšlikums/iniciatīva:

    neparedz trešo personu līdzfinansējumu

    paredz šādu trešo personu sniegtu līdzfinansējumu atbilstoši šādai aplēsei:

Apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem 

    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.

    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

    pašu resursus

    citus ieņēmumus

Atzīmējiet, ja ieņēmumi ir piešķirti izdevumu pozīcijām     

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Attiecībā uz piešķirtajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgās budžeta izdevumu pozīcijas.

Citas piezīmes (piemēram, metode/formula, ko izmanto, lai aprēķinātu ietekmi uz ieņēmumiem, vai jebkura cita informācija).

(1)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.).

(2)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/118/EK (2006. gada 12. decembris) par gruntsūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu un pasliktināšanos (OV L 372, 27.12.2006., 19. lpp.).

(3)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/105/EK (2008. gada 16. decembris) par vides kvalitātes standartiem ūdens resursu politikas jomā, un ar ko groza un sekojoši atceļ Padomes Direktīvas 82/176/EEK, 83/513/EEK, 84/156/EEK, 84/491/EEK, 86/280/EEK, un ar ko groza Direktīvu 2000/60/EK (OV L 348, 24.12.2008., 84. lpp.);

(4)    Padomes Direktīva 91/676/EEK (1991. gada 12. decembris) attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti (OV L 375, 31.12.1991., 1. lpp.).

(5)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2020/2184 (2020. gada 16. decembris) par dzeramā ūdens kvalitāti (OV L 435, 23.12.2020., 1. lpp.).

(6)    Padomes Direktīva 91/271/EEK (1991. gada 21. maijs) par komunālo notekūdeņu attīrīšanu (OV L 135, 30.5.1991., 40. lpp.).

(7)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/56/EK (2008. gada 17. jūnijs), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (OV L 164, 25.6.2008., 19. lpp.).

(8)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/7/EK (2006. gada 15. februāris) par peldvietu ūdens kvalitātes pārvaldību un Direktīvas 76/160/EEK atcelšanu (OV L 64, 4.3.2006., 37. lpp.).

(9)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/60/EK (2007. gada 23. oktobris) par plūdu riska novērtējumu un pārvaldību (OV L 288, 6.11.2007., 27. lpp.)

(10)    Padomes Direktīva 91/676/EEK (1991. gada 12. decembris) attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti (OV L 375, 31.12.1991., 1. lpp.).

(11)    Direktīvas 2000/60/EK (Ūdens pamatdirektīva) 16. panta 4. punkts un 16. panta 7. punkts; Direktīvas 2008/105/EK (Vides kvalitātes standartu direktīva) 7. pants un Direktīvas 2006/118/EK (Gruntsūdeņu direktīva) 10. pants.

(12)    Komisijas dienestu darba dokuments — Ūdens pamatdirektīvas, Gruntsūdeņu direktīvas, Vides kvalitātes standartu direktīvas un Plūdu direktīvas atbilstības pārbaude (SWD(2019) 439 final).

(13)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “ES Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam. Atgriezīsim savā dzīvē dabu”, COM(2020) 380 final.

(14)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Ceļš uz veselīgu planētu itin visiem. ES Gaisa, ūdens un augsnes nulles piesārņojuma rīcības plāns”, COM(2021) 400 final.

(15)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas zaļais kurss”, COM(2019) 640 final.

(16)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/741 (2020. gada 25. maijs) par ūdens atkalizmantošanas minimālajām prasībām (OV L 177, 5.6.2020., 32. lpp.).

(17)        COM(2022)156 final/3 un COM(2022)157 final.

(18)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Stratēģija “No lauka līdz galdam”. Taisnīgas, veselīgas un videi draudzīgas pārtikas sistēmas vārdā”, COM(2020) 381 final.

(19)    COM(2022) 305 final.

(20)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1107/2009 (2009. gada 21. oktobris) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.).

(21)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas stratēģija attiecībā uz plastmasu aprites ekonomikā” (COM(2018) 28 final).

(22)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/904 (2019. gada 5. jūnijs) par konkrētu plastmasas izstrādājumu ietekmes uz vidi samazināšanu (OV L 155, 12.6.2019., 1. lpp.).

(23)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Jauns aprites ekonomikas rīcības plāns. Par tīrāku un konkurētspējīgāku Eiropu” (COM(2020) 98 final).

(24)    Padomes Direktīva 86/278/EEK (1986. gada 12. jūnijs) par vides, jo īpaši augsnes, aizsardzību, lauksaimniecībā izmantojot notekūdeņu dūņas (OV L 181, 4.7.1986., 6. lpp.).

(25)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Ilgtspēju sekmējoša ķimikāliju stratēģija. Ceļā uz vidi, kas brīva no toksikantiem”, COM(2020) 667 final.

(26)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai “Eiropas Savienības stratēģiskā pieeja attiecībā uz farmaceitiskiem līdzekļiem vidē” (COM(2019) 128 final).

(27)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas Zāļu stratēģija”, COM(2020) 761 final.

(28)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas Datu stratēģija”, COM/2020/66 final.

(29)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1907/2006 (2006. gada 18. decembris), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) (OV L 396, 29.5.2006., 1. lpp.).

(30)    Komisijas dienestu darba dokuments par nozīmīgāko ķimikālijas reglamentējošo tiesību aktu (izņemot REACH) atbilstības pārbaudi, kā arī par pakārtotajām nozarēm piemēroto tiesību aktu saistīto aspektu, SWD(2019) 199 final.

(31)     wfd - Library (europa.eu) .

(32)    Ares(2022)4634431), 2022. gada 24. jūnijs

(33)    OV C [...], [...], [...]. lpp.

(34)    OV C [...], [...], [...]. lpp.

(35)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas zaļais kurss” (COM(2019) 640 final).

(36)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Ilgtspēju sekmējoša ķimikāliju stratēģija. Ceļā uz vidi, kas brīva no toksikantiem” (COM(2020) 667 final).

(37)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Ceļš uz veselīgu planētu itin visiem ES. Gaisa, ūdens un augsnes nulles piesārņojuma rīcības plāns” (COM(2021) 400 final).

(38)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas stratēģija attiecībā uz plastmasu aprites ekonomikā” (COM(2018) 28 final).

(39)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas Zāļu stratēģija” (COM(2020) 761 final).

(40)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “ES Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam. Atgriezīsim savā dzīvē dabu” (COM(2020) 380 final).

(41)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Stratēģija “No lauka līdz galdam”. Taisnīgas, veselīgas un videi draudzīgas pārtikas sistēmas vārdā” (COM(2020) 381 final).

(42)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “ES Augsnes stratēģija 2030. gadam. Veselīgas augsnes cilvēku, pārtikas, dabas un klimata labā” (COM(2021) 699 final).

(43)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas digitālās nākotnes veidošana” (COM(2020) 67 final).

(44)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas datu stratēģija” (COM(2020) 66 final).

(45)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.).

(46)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/105/EK (2008. gada 16. decembris) par vides kvalitātes standartiem ūdens resursu politikas jomā un ar ko groza un sekojoši atceļ Padomes Direktīvas 82/176/EEK, 83/513/EEK, 84/156/EEK, 84/491/EEK, 86/280/EEK, un ar ko groza Direktīvu 2000/60/EK (OV L 348, 24.12.2008., 84. lpp.).

(47)    Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 2455/2001/EK (2001. gada 20. novembris), ar ko izveido prioritāro vielu sarakstu ūdens resursu politikas jomā un ar ko groza Direktīvu 2000/60/EK (OV L 331, 15.12.2001., 1. lpp.).

(48)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/118/EK (2006. gada 12. decembris) par gruntsūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu un pasliktināšanos (OV L 372, 27.12.2006., 19. lpp.).

(49)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1907/2006 (2006. gada 18. decembris), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru (OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.).

(50)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1107/2009 (2009. gada 21. oktobris) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.).

(51)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 528/2012 (2012. gada 22. maijs) par biocīdu piedāvāšanu tirgū un lietošanu (OV L 167, 27.6.2012., 1. lpp.).

(52)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/6 (2018. gada 11. decembris) par veterinārajām zālēm un ar ko atceļ Direktīvu 2001/82/EK (OV L 4, 7.1.2019., 43. lpp.).

(53)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/83/EK (2001. gada 6. novembris) par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (OV L 311, 28.11.2001., 67. lpp.).

(54)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/128/EK (2009. gada 21. oktobris), ar kuru nosaka Kopienas sistēmu pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai (OV L 309, 24.11.2009., 71. lpp.).

(55)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES (2010. gada 24. novembris) par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp.).

(56)    Padomes Direktīva 91/271/EEK (1991. gada 21. maijs) par komunālo notekūdeņu attīrīšanu (OV L 135, 30.5.1991., 40. lpp.).

(57)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2020/2184 (2020. gada 16. decembris) par dzeramā ūdens kvalitāti (pārstrādāta redakcija) (OV L 435, 23.12.2020., 1. lpp.).

(58)    Komisijas dienestu darba dokuments. Ūdens pamatdirektīvas, Gruntsūdeņu direktīvas, Vides kvalitātes standartu direktīvas un Plūdu direktīvas atbilstības pārbaude (SWD(2019) 439 final).

(59)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/2/EK (2007. gada 14. marts), ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE) (OV L 108, 25.4.2007., 1. lpp.).

(60)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1024 (2019. gada 20. jūnijs) par atvērtajiem datiem un publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu (OV L 172, 26.6.2019., 56. lpp.).

(61)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 166/2006 (2006. gada 18. janvāris) par Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistra ieviešanu un Padomes Direktīvu 91/689/EEK un 96/61/EK grozīšanu (OV L 33, 4.2.2006., 1. lpp.).

(62)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(63) +    Publikāciju birojs tekstā ieraksta dokumentā COM(2022) 157 minēto regulas numuru, bet zemsvītras piezīmē – minētās regulas numuru, datumu, nosaukumu un OV atsauci.

(64)    Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1313/2013/ES (2013. gada 17. decembris) par Savienības civilās aizsardzības mehānismu (OV L 347, 20.12.2013., 924. lpp.).

(65) +    Publikāciju birojs tekstā ieraksta dokumentā COM(2022) 157 minēto regulas numuru.++ Publikāciju birojs tekstā ieraksta dokumentā COM(2022) 157 minēto regulas numuru.+++    Publikāciju birojs tekstā ieraksta dokumentā COM(2022) 157 minēto regulas numuru.

(66)    Kā paredzēts Finanšu regulas 58. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktā.

(67)    Sīkāku informāciju par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: https://myintracomm.ec.europa.eu/budgweb/EN/man/budgmanag/Pages/budgmanag.aspx .

(68)    Dif. — diferencētās apropriācijas, nedif. — nediferencētās apropriācijas.

(69)    EBTA — Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

(70)    Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

(71)    Iznākumi ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros, utt.).

(72)    Konkrētie mērķi, kas norādīti 1.4.2. punktā “Konkrētais(-ie) mērķis(-i)”.

(73)    Tehniskā un/vai administratīvā palīdzība un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās BA pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(74)    Ārštata darbiniekiem paredzēto maksimālo summu finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām BA pozīcijām).

(75)    “N” gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot. Aizstājiet “N” ar paredzēto pirmo īstenošanas gadu (piemēram, 2021.). Tas pats attiecas uz turpmākajiem gadiem.

(76)    Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 20 % apmērā.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 26.10.2022

COM(2022) 540 final

PIELIKUMI

dokumentam

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai,

ar kuru groza Direktīvu 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā, Direktīvu 2006/118/EK par gruntsūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu un pasliktināšanos un Direktīvu 2008/105/EK par vides kvalitātes standartiem ūdens resursu politikas jomā

{SEC(2022) 540 final} - {SWD(2022) 540 final} - {SWD(2022) 543 final}

I PIELIKUMS

Direktīvas 2000/60/EK V pielikumu groza šādi:

(1)pielikuma 1.1.1.–1.1.4. punktu aizstāj ar šādiem:

“1.1.1.   Upes

Bioloģiskie faktori

Ūdensaugu sastāvs un summārie rādītāji

Bentisko bezmugurkaulnieku sastāvs un summārie rādītāji

Ihtiofaunas sastāvs, summārie rādītāji un vecuma struktūra

Hidromorfoloģiskie faktori, kas papildina bioloģiskos faktorus

Hidroloģiskais režīms

ūdens tecējuma daudzums un dinamika

saistība ar gruntsūdens objektiem

Upju nepārtrauktība

Morfoloģiskie apstākļi

upju dziļuma un platuma izmaiņas

gultņu struktūra un substrāts

krasta zonas struktūra

Vispārējie fizikālķīmiskie faktori, kas papildina bioloģiskos faktorus

Termiskie apstākļi

Bagātināšanās ar skābekli

Sāļums

Paskābināšanās rādītāji

Stāvoklis ar barības vielām

1.1.2. Ezeri

Bioloģiskie faktori

Fitoplanktona sastāvs, summārie rādītāji un biomasa

Pārējo ūdensaugu sastāvs un summārie rādītāji

Bentisko bezmugurkaulnieku sastāvs un summārie rādītāji

Ihtiofaunas sastāvs, summārie rādītāji un vecuma struktūra

Hidromorfoloģiskie faktori, kas papildina bioloģiskos faktorus

Hidroloģiskais režīms

ūdens tecējuma daudzums un dinamika

ūdens apmaiņas periods

saistība ar gruntsūdens objektu

Morfoloģiskie apstākļi

ezera dziļuma izmaiņas

ezera gultnes apjoms, struktūra un substrāts

ezera krasta struktūra

Vispārējie fizikālķīmiskie faktori, kas papildina bioloģiskos faktorus

Caurredzamība

Termiskie apstākļi

Bagātināšanās ar skābekli

Sāļums

Paskābināšanās rādītāji

Stāvoklis ar barības vielām

1.1.3.   Pārejas ūdeņi

Bioloģiskie faktori

Fitoplanktona sastāvs, summārie rādītāji un biomasa

Pārējo ūdensaugu sastāvs un summārie rādītāji

Bentisko bezmugurkaulnieku sastāvs un summārie rādītāji

Ihtiofaunas sastāvs un summārie rādītāji

Hidromorfoloģiskie faktori, kas papildina bioloģiskos faktorus

Morfoloģiskie apstākļi

dziļuma izmaiņas

gultnes apjoms, struktūra un substrāts

paisuma–bēguma zonas struktūra

Plūdmaiņu režīms

saldūdens plūsma

pakļaušana viļņu iedarbībai

Vispārējie fizikālķīmiskie faktori, kas papildina bioloģiskos faktorus

Caurredzamība

Termiskie apstākļi

Bagātināšanās ar skābekli

Sāļums

Stāvoklis ar barības vielām

1.1.4. Piekrastes ūdeņi

Bioloģiskie faktori

Fitoplanktona sastāvs, summārie rādītāji un biomasa

Pārējo ūdensaugu sastāvs un summārie rādītāji

Bentisko bezmugurkaulnieku sastāvs un summārie rādītāji

Hidromorfoloģiskie faktori, kas papildina bioloģiskos faktorus

Morfoloģiskie apstākļi

dziļuma izmaiņas

krasta gultnes struktūra un substrāts

paisuma–bēguma zonas struktūra

Plūdmaiņu režīms

valdošo straumju virziens

pakļaušana viļņu iedarbībai

Vispārējie fizikālķīmiskie faktori, kas papildina bioloģiskos faktorus

Caurredzamība

Termiskie apstākļi

Bagātināšanās ar skābekli

Sāļums

Stāvoklis ar barības vielām”;

(2)pielikuma 1.2.1. punktā tabulu “Fizikālķīmiskās kvalitātes faktori” aizstāj ar šādu:

“Vispārējie fizikālķīmiskās kvalitātes faktori 

(3)pielikuma 1.2.2. punktā tabulu “Fizikālķīmiskās kvalitātes faktori” aizstāj ar šādu:

“Vispārējie fizikālķīmiskās kvalitātes faktori

(4)pielikuma 1.2.3. punktā tabulu “Fizikālķīmiskās kvalitātes faktori” aizstāj ar šādu:

“Vispārējie fizikālķīmiskās kvalitātes faktori

(5)pielikuma 1.2.4. punktā tabulu “Fizikālķīmiskās kvalitātes faktori” aizstāj ar šādu:

   “Vispārējie fizikālķīmiskās kvalitātes faktori

(6) pielikuma 1.2.5. punktā tabulu groza šādi:

(a)piekto rindu ar ierakstu “Īpašas sintētiskas piesārņojošas vielas” svītro;

(b)sesto rindu ar ierakstu “Īpašas nesintētiskas piesārņojošas vielas” svītro;

(c)septīto rindu ar 1. piezīmi svītro;

(7)pielikuma 1.2.6. punktu svītro;

(8)pielikuma 1.3. punktā pievieno šādu ceturto un piekto daļu:

“Ja monitoringa tīkls ietver zemes novērošanu un attālo uzrādi, nevis vietējus paraugu ņemšanas punktus, vai ietver citus novatoriskus paņēmienus, monitoringa tīkla kartē iekļauj informāciju par kvalitātes faktoriem un ūdens objektiem vai ūdens objektu grupām, kas ar šādām metodēm monitorēti. Norāda, kādi CEN, ISO vai citi starptautiski vai nacionāli standarti pielietoti, lai nodrošinātu, ka iegūtie laiciskie un telpiskie dati ir tikpat ticami kā tie, kas ar ierastām monitoringa metodēm iegūti vietējos paraugu ņemšanas punktos.

Ķīmisko piesārņotāju monitoringā un jo īpaši skrīningā dalībvalstis vajadzības gadījumā var pielietot pasīvas paraugu ņemšanas metodes ar nosacījumu, ka ar tām netiek pārāk zemu novērtēta to piesārņojošo vielu koncentrācija, kurām piemēro vides kvalitātes standartus, un tādējādi tiek ticami identificēta “laba stāvokļa nesasniegšana” un ka piemērotajiem vides kvalitātes standartiem atbilstošu ūdens, biotas vai sedimentu paraugu ķīmisko analīzi veic ikreiz, kad šādu nesasniegšanu konstatē. Ar tādiem pašiem nosacījumiem dalībvalstis var piemērot arī uz ietekmi balstītas paraugu ņemšanas metodes.”;

(9)pielikuma 1.3.1. punktā pēdējo daļu “Kvalitātes faktoru izvēle” aizstāj ar šādu:

“Kvalitātes faktoru izvēle

Uzraudzības monitoringu veic katrai monitoringa vietai vienu gadu laika posmā, uz ko attiecas upes baseina apsaimniekošanas plāns. Uzraudzības monitorings aptver:

a) parametrus, kas uzrāda visus bioloģiskās kvalitātes faktorus;

b) parametrus, kas uzrāda visus hidromorfoloģiskās kvalitātes faktorus;

c) parametrus, kas uzrāda visus vispārējās fizikālķīmiskās kvalitātes faktorus;

d) prioritārā saraksta piesārņojošās vielas, kas tiek novadītas vai citādā veidā ienestas upes baseinā vai apakšbaseinā;

e) citas piesārņojošas vielas, kas ievērojamos daudzumos tiek novadītas vai citādā veidā ienestas upes baseinā vai apakšbaseinā.

Tomēr, ja iepriekšējais uzraudzības monitorings parādījis, ka attiecīgā ūdenstilpe ir sasniegusi labu stāvokli, un, izskatot II pielikumā minēto cilvēka darbības ietekmi, nav pierādījies, ka ūdenstilpi skarošās ietekmes ir mainījušās, uzraudzības monitoringu veic par vienu no katriem trim upes baseina apsaimniekošanas plāniem.”;

(10)pielikuma 1.3.2. punktu groza šādi:

a) trešajā daļā “Monitoringa vietu izvēle” pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

“Operatīvo monitoringu veic visām ūdenstilpēm, kuras, pamatojoties vai nu uz ietekmes novērtējumu, ko veic saskaņā ar II pielikumu, vai uzraudzības monitoringu, identificē par tādām, kurās pastāv risks, ka tās var neatbilst 4. pantā noteiktajiem vides aizsardzības mērķiem, kā arī tām ūdenstilpēm, kurās tiek novadītas vai citādā veidā ienestas prioritārā saraksta vielas vai kurās ievērojamos daudzumos tiek novadītas vai citādā veidā ienestas upes baseinam specifiskas piesārņojošās vielas.”;

b) ceturtajā daļā “Kvalitātes faktoru izvēle” otro ievilkumu aizstāj ar šādu:

“– visas prioritārās vielas, kas tiek novadītas vai citādā veidā ienestas ūdens objektos, un visas upes baseinam specifiskas piesārņojošās vielas, kas ievērojamos daudzumos tiek novadītas vai citādā veidā ienestas ūdens objektos,”;

(11)pielikuma 1.3.4. punkta tabulā zem virsraksta “Fizikālķīmiskās kvalitātes faktors” sestajā rindā vārdus “Citas piesārņojošās vielas” aizstāj ar vārdiem “Upes baseinam specifiskas piesārņojošās vielas”;

(12)pielikuma 1.4.1. punktu groza šādi:

(a)punkta vii) apakšpunktā svītro otro teikumu;

(b)punkta viii) apakšpunktu svītro;

(c)punkta ix) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“ix) Savstarpēji salīdzinošās kalibrēšanas rezultātus, kā arī vērtības, kas dalībvalstu monitoringa sistēmu klasificēšanas vajadzībām noteiktas saskaņā ar i)–viii) punktu, publicē sešu mēnešu laikā pēc tam, kad saskaņā ar 20. pantu pieņemts deleģētais akts.”;

(13)pielikuma 1.4.2. punktā svītro iii) apakšpunktu;

(14)pielikuma 1.4.3. punkta pirmās daļas pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

“Ja ūdens objekts atbilst visiem vides kvalitātes standartiem, kas noteikti Direktīvas 2008/105/EK I pielikuma A daļā, un vides kvalitātes standartiem, kas noteikti saskaņā ar minētās direktīvas 8. un 8.d pantu, šo ūdens objektu reģistrē kā tādu, kas ir sasniedzis labus ķīmiskās kvalitātes rādītājus.”;

(15)pielikuma 2.2.1. punktā pievieno šādu daļu:

“Ja vietēju paraugu ņemšanas punktu vietā monitoringa tīkls paredz izmantot zemes novērošanas metodes vai attālo uzrādi, vai citus novatoriskus paņēmienus, jānorāda, kādi CEN, ISO vai citi starptautiski vai nacionāli standarti pielietoti, lai nodrošinātu, ka iegūtie laiciskie un telpiskie dati ir tikpat ticami kā tie, kas ar ierastām monitoringa metodēm iegūti vietējos paraugu ņemšanas punktos.”;

(16)pielikuma 2.3.2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.3.2.   Labu gruntsūdeņu ķīmiskās kvalitātes rādītāju definīcija

(17)pielikuma 2.4.1. punktā pievieno šādu daļu:

“Ja vietēju paraugu ņemšanas punktu vietā monitoringa tīkls paredz izmantot zemes novērošanu vai attālo uzrādi, vai citus novatoriskus paņēmienus, jānorāda, kādi CEN, ISO vai citi starptautiski vai nacionāli standarti pielietoti, lai nodrošinātu, ka iegūtie laiciskie un telpiskie dati ir tikpat ticami kā tie, kas ar ierastām monitoringa metodēm iegūti vietējos paraugu ņemšanas punktos.”;

(18)pielikuma 2.4.5. punktu aizstāj ar šādu:

“2.4.5. Gruntsūdeņu ķīmiskās kvalitātes rādītāju interpretēšana un noformēšana

Kad novērtē gruntsūdeņu ķīmiskās kvalitātes rādītājus, individuālu gruntsūdens objekta monitoringa punktu rezultātus agregē par objektu kopumā. Monitoringa rezultātu vidējo vērtību katram gruntsūdens objekta vai objektu grupas punktam aprēķina šādiem parametriem:

a) ķīmiskie parametri, kuru kvalitātes standarti noteikti Direktīvas 2006/118/EK I pielikumā;

b) ķīmiskie parametri, kuriem ir saskaņā ar Direktīvas 2006/118/EK 3. panta 1. punkta b) apakšpunktu noteiktas valsts robežvērtības;

c) ķīmiskie parametri, kuriem ir saskaņā ar Direktīvas 2006/118/EK 8. panta 3. punktu noteiktas Savienības mēroga robežvērtības.

Pirmajā daļā minētās vidējās vērtības izmanto, lai pierādītu atbilstību labiem gruntsūdeņu ķīmiskās kvalitātes rādītājiem, kas noteikti ar atsauci uz pirmajā daļā minētajiem kvalitātes standartiem un robežvērtībām.

Pildot 2.5. punkta prasību, dalībvalstis iesniedz gruntsūdeņu ķīmiskās kvalitātes rādītāju karti, kurā izmantots tālāk norādītais krāsu kods.

Labi rādītāji: zaļš

Vāji rādītāji: sarkans

Ar melnu punktu dalībvalstis kartē turklāt atzīmē gruntsūdens objektus, kuros konstatēta būtiska un stabila jebkādu piesārņojošu vielu koncentrācijas palielināšanās tendence, ko izraisījusi cilvēka darbības ietekme. Tendences mazināšanos kartē norāda ar zilu punktu.

Šīs kartes iekļauj upes baseina apsaimniekošanas plānos.”.

II PIELIKUMS

Direktīvas 2000/60/EK VIII pielikumu groza šādi:

1) pielikuma 10. punktu aizstāj ar šādu:

“10. Suspendēti materiāli, arī mikro/nanoplastmasa.”;

2) pievieno šādu 13. punktu:

“13. Mikroorganismi, gēni vai ģenētiskais materiāls, kas uzrāda pret antimikrobiāliem līdzekļiem rezistentu mikroorganismu klātbūtni un it sevišķi cilvēkam vai lauksaimniecības dzīvniekiem patogēnu mikroorganismu klātbūtni.”.

III PIELIKUMS

“I PIELIKUMS

GRUNTSŪDEŅU KVALITĀTES STANDARTI

1. piezīme. Zemāk 3.–7. ierakstā uzskaitīto piesārņojošo vielu kvalitātes standartus piemēro no ... [Publikāciju birojs ieraksta datumu, kas ir nākamā mēneša pirmā diena pēc tam, kad pagājuši 18 mēneši pēc šīs grozošās direktīvas stāšanās spēkā], un mērķis ir labu ūdens ķīmiskās kvalitātes stāvokli panākt vēlākais līdz 2033. gada 22. decembrim.