EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52022PC0047

Priekšlikums PADOMES REGULA, ar kuru Regulu (ES) 2021/2085, ar ko izveido kopuzņēmumus pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa”, groza attiecībā uz kopuzņēmumu “Mikroshēmas”

COM/2022/47 final

Briselē, 8.2.2022

COM(2022) 47 final

2022/0033(NLE)

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar kuru Regulu (ES) 2021/2085, ar ko izveido kopuzņēmumus pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa”, groza attiecībā uz kopuzņēmumu “Mikroshēmas”

(Dokuments attiecas uz EEZ)


PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Šis paskaidrojuma raksts ir pievienots priekšlikumam par Padomes Regulu, ar kuru groza Padomes Regulu (ES) 2021/2085, ar ko izveido kopuzņēmumus pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa”. 

Šis priekšlikums papildina priekšlikumu par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu, ar ko izveido pasākumu kopumu Eiropas pusvadītāju ekosistēmas stiprināšanai (“Eiropas mikroshēmu akts”) 1 , īstenojot lielāko daļu darbību, kas paredzētas iniciatīvā “Mikroshēmas Eiropai”, kura izveidota saskaņā ar Eiropas mikroshēmu akta priekšlikumu.

Ar Eiropas mikroshēmu akta priekšlikumu tiek īstenota Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas politiskā apņemšanās, ko viņa pauda 2021. gada uzrunā par stāvokli Savienībā, proti, ka mērķis ir kopīgi izveidot modernu Eiropas mikroshēmu ekosistēmu, tai skaitā ražošanu 2 . Eiropas mikroshēmu akta priekšlikuma pamatā esošā stratēģiskā iecere par Eiropas pusvadītāju ekosistēmas stiprināšanu ir izskaidrota pievienotajā paziņojumā 3 .

Lai īstenotu šo ieceri, Eiropas mikroshēmu stratēģijā ir izvirzīti šādi pieci stratēģiskie mērķi:

·Eiropai jāstiprina vadošā loma pētniecībā un tehnoloģijās;

·Eiropai jāveido un jāstiprina sava spēja ieviest jauninājumus progresīvu mikroshēmu izstrādē, ražošanā un iepakošanā un pārvērst tās komerciālos produktos;

·Eiropai jāievieš atbilstošs satvars, lai līdz 2030. gadam būtiski palielinātu ražošanas jaudu;

·Eiropai jānovērš akūtais prasmju trūkums, jāpiesaista jauni talanti un jāatbalsta kvalificēta darbaspēka veidošanās;

·Eiropai jāpadziļina izpratne par globālajām pusvadītāju piegādes ķēdēm.

Eiropas mikroshēmu akta priekšlikuma mērķis ir izpildīt stratēģisko uzdevumu — palielināt Eiropas pusvadītāju ekosistēmas noturību un iegūt lielāku pasaules tirgus daļu. Tā mērķis arī ir sekmēt jaunu mikroshēmu agrāku ieviešanu Eiropas rūpniecībā un palielināt tās konkurētspēju. Šajā nolūkā ir jāpiesaista investīcijas inovatīvās ražošanas iekārtās, vajadzīgs kvalificēts darbaspēks, kā arī jāspēj izstrādāt un ražot visprogresīvākās mikroshēmas, kas veidos nākotnes tirgus, attīstot spējas un nodrošinot iespēju izmēģināt un veidot inovatīvu projektu prototipus, izmantojot izmēģinājuma līnijas ciešā sadarbībā ar tās vertikālajām rūpniecības nozarēm. Tie ir nepieciešami pasākumi, bet ar tiem nepietiek, ja Eiropai nav analītisko spēju palielināt vērtības ķēdes pārredzamību un krīzes gadījumā tā nav spējīga gūt labumu no lielākas spējas kalpot vienotā tirgus kopējām interesēm. Mērķis nav kļūt pašpietiekamai, kas nav sasniedzams mērķis. Savienībai ir jāstiprina savas stiprās puses un jāsadarbojas ar trešām valstīm piegādes ķēdē, kurā savstarpējā atkarība joprojām būs spēcīga.

Lai to izdarītu, viens no ierosinātā Eiropas mikroshēmu akta mērķiem ir izveidot iniciatīvu “Mikroshēmas Eiropai” (“Iniciatīva”), ar ko atbalstīt liela mēroga spēju veidošanu, investējot pārrobežu un atvērtā pētniecībā, attīstībā un Savienībā izveidotā inovācijas infrastruktūrā, lai būtu iespējams attīstīt vismodernāko un nākamās paaudzes pusvadītāju tehnoloģijas, kas stiprinās ES projektēšanas, sistēmu integrācijas un pusvadītāju ražošanas spējas, tai skaitā liekot uzsvaru uz jaunuzņēmumiem un augošiem uzņēmumiem.

Iniciatīva veidos virtuālu projektēšanas platformu, lai stiprinātu Eiropas projektēšanas spējas, kas būs pieejama ar atvērtiem, nediskriminējošiem un pārredzamiem nosacījumiem. Šī platforma stimulēs lietotāju kopienu plašu sadarbību ar projektēšanas birojiem, intelektuālā īpašuma (IĪ) un rīku nodrošinātājiem, projektētājiem un pētniecības un tehnoloģiju organizācijām (PTO) un integrēs esošās un jaunās projektēšanas iekārtas ar paplašinātām bibliotēkām un EDA 4 rīkiem.

Iniciatīva atbalstīs izmēģinājuma līnijas, kas trešām personām nodrošina līdzekļus saskaņā ar atklātiem, pārredzamiem un nediskriminējošiem nosacījumiem testēt, validēt un pilnveidot savu ražojumu konstrukciju. Jaunu izmēģinājuma līniju izstrāde veidos nākamās paaudzes ražošanas spējas un to validāciju.

Turklāt ar šo iniciatīvu tiks izveidotas progresīvas tehnoloģijas un inženierijas spējas kvantu mikroshēmām, piemēram, kvantu mikroshēmu projektēšanas bibliotēkām, izmēģinājuma līnijām un testēšanas un eksperimentēšanas iekārtām.

Iniciatīva atbalstīs kompetences centru tīklu visā Eiropā, kas sniegs speciālās zināšanas ieinteresētajām personām, tai skaitā galalietotājiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), jaunuzņēmumiem, kā arī vertikālajām nozarēm, un uzlabos to prasmes. Kompetences centri veicinās atklātu, pārredzamu un nediskriminējošu piekļuvi projektēšanas infrastruktūrai un izmēģinājuma līnijām un to efektīvu izmantošanu. Tie kļūs par vietām, kas piesaista jaunas idejas un jaunus, augsti kvalificētus talantus, tai skaitā veicot darba ņēmēju pārkvalifikāciju un kvalifikācijas celšanu.

Iniciatīvas darbības galvenokārt tiks īstenotas, izmantojot kopuzņēmumu “Mikroshēmas”, t. i., pārveidoto un pārsaukto kopuzņēmumu “Svarīgas digitālās tehnoloģijas” 5 . Šis kopuzņēmums pašlaik sniedz plašu atbalstu rūpnieciski virzītai pētniecībai, tehnoloģiju attīstīšanai un inovācijai elektronisko komponentu un sistēmu un saistīto programmatūras un sistēmu tehnoloģiju jomā. Šie pasākumi kļūs par daļu no Iniciatīvas.

Šā priekšlikuma mērķis ir grozīt noteikumus Padomes Regulā (ES) 2021/2085, ar ko izveido kopuzņēmumus pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa”, lai kopuzņēmumu “Svarīgas digitālās tehnoloģijas” sagatavotu tā jaunajiem ar Iniciatīvu saistītajiem uzdevumiem. Ar šo priekšlikumu kopuzņēmums “Svarīgas digitālās tehnoloģijas” tiek pārsaukts par “kopuzņēmumu “Mikroshēmas””.

Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Kopuzņēmums “Mikroshēmas” apvienos resursus no Savienības, tai skaitā no pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” un programmas “Digitālā Eiropa”, dalībvalstīm un trešām valstīm, kas ir asociētas ar esošajām Savienības programmām, kā arī no privātā sektora.

Priekšlikumā ir noteiktas darbības saskaņā ar iniciatīvu “Mikroshēmas Eiropai”, kuras īsteno ar kopuzņēmuma “Mikroshēmas” starpniecību. Priekšlikums papildina programmu “Digitālā Eiropa” 6 , kas atbalsta digitālo spēju veidošanu galvenajās digitālajās jomās, kurās pusvadītāju tehnoloģija ir veiktspējas pieauguma pamatā, jo īpaši augstas veiktspējas skaitļošanas, mākslīgā intelekta un kiberdrošības jomā, kā arī kopā ar prasmju attīstību un digitālo inovācijas centru izveidi. Priekšlikums atbalsta spēju veidošanu, lai stiprinātu progresīvas pētniecības, projektēšanas, ražošanas un sistēmu integrācijas spējas vismodernāko un nākamās paaudzes pusvadītāju tehnoloģiju jomā. Programma “Digitālā Eiropa” sniedz ieguldījumu kopuzņēmumā “Mikroshēmas”, izmantojot jaunu sesto konkrēto mērķi, kas būs tematiski vērsts uz pusvadītāju tehnoloģijām.

Kopuzņēmums “Mikroshēmas” arī balstās un papildina pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” 7 , kas pusvadītāju jomā sniedz atbalstu akadēmiski virzītai pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un inovācijai. Kopuzņēmums “Mikroshēmas” būs vērsts uz to, lai atbalstītu ieguldījumus pārrobežu un brīvi pieejamā pētniecības, izstrādes un inovācijas infrastruktūrā, kas izveidota Savienībā, lai visā Eiropā varētu izstrādāt pusvadītāju tehnoloģijas. Jaunas pusvadītāju tehnoloģijas no pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” atbalstītajām pētniecības un inovācijas darbībām var pakāpeniski ieviest un izvērst, izmantojot kopuzņēmuma “Mikroshēmas” atbalstītos spēju veidošanas pasākumus. Kopuzņēmuma “Mikroshēmas” tehnoloģiskās spējas tiks darītas pieejamas pētniecības un inovācijas kopienai, tostarp darbībām, ko atbalsta ar pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”.

Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

Ierosinātie pasākumi saskan ar dažām galvenajām Savienības politikas jomām, piemēram, Eiropas zaļo kursu 8 . Pusvadītāju tehnoloģiju, piemēram, energoelektronikas, un digitālo tehnoloģiju izmantošana kopumā ir spēcīgi faktori, kas veicina pārkārtošanos uz ilgtspēju, un var radīt jaunus produktus un efektīvākus un lietderīgākus darba veidus, kas palīdz sasniegt zaļā kursa mērķus.

Pusvadītāju piegādes traucējumi un atkarība no citiem reģioniem var palēnināt to Eiropas nozaru pāreju uz ilgtspēju, kuras gūst labumu no digitālajiem risinājumiem. Lai novērstu traucējumus un atkarību, ar priekšlikumu tiek stiprinātas Eiropas līderpozīcijas tehnoloģiju un inovācijas jomā pusvadītāju nozarē.

Digitālajām tehnoloģijām ir savs vides pēdas nospiedums, tostarp ievērojams enerģijas patēriņš. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare rada 5–9 % no kopējā elektroenerģijas patēriņa pasaulē un vairāk nekā 2 % no visām emisijām 9 . Datu centri vien 2018. gadā Savienībā veidoja 2,7 % no elektroenerģijas pieprasījuma un līdz 2030. gadam sasniegs 3,21 %, ja turpināsies attīstība pašreizējā virzienā 10 . Šāds enerģijas patēriņš jāsamazina. Priekšlikums un jo īpaši tā atbalstīto projektēšanas iekārtu un izmēģinājuma līniju izveide nodrošinās jaunu zemas jaudas procesoru projektēšanu, testēšanu un apstiprināšanu. Procesori ir serveru pamatkomponenti, kam jātiek galā ar datu centros radīto skaitļošanas slodzi. Lielākajos datu centros ir miljoniem šādu serveru, un procesoru energopatēriņa uzlabojumi var būtiski ietekmēt datu centra kopējo energopatēriņu. Šādas mikroshēmas ar mazu enerģētisko pēdu arī palīdz ES kļūt par līderi ilgtspējīgu digitālo tehnoloģiju jomā.

Priekšlikums palīdz sasniegt to tiesību aktu kopuma “Gatavi mērķrādītājam 55 %” daļu mērķus, kas vērsti uz tīrāku transportlīdzekļu un degvielu popularizēšanu tehnoloģiski neitrālā veidā 11 . Jaunu vieglo automobiļu un furgonu CO2 emisiju standartu pārskatīšanas mērķis ir vēl vairāk samazināt šo transportlīdzekļu siltumnīcefekta gāzu emisijas, nodrošinot skaidru un reālistisku pāreju uz bezemisiju mobilitāti. Patērētāju pieprasījums pēc bezemisiju transportlīdzekļiem, piemēram, elektriski uzlādējamiem transportlīdzekļiem, jau pieaug 12 . Elektriski uzlādējamiem transportlīdzekļiem parasti ir vairāk nekā divas reizes lielāks pusvadītāju saturs vienā transportlīdzeklī nekā automobiļiem ar iekšdedzes motoriem 13 . Modernām iepakojuma tehnoloģijām ir arvien lielāka nozīme, lai izpildītu elektrotransportlīdzekļu pieaugošās jaudas un energoefektivitātes prasības. No tā izriet, ka priekšlikuma mērķi saskan ar paketes “Gatavi mērķrādītājam 55 %” mērķiem.

Palielinoties digitalizācijai un elektrifikācijai, energoefektīvas mikroshēmas sekmē arī citas politikas jomas, tostarp rūpniecības, transporta un enerģētikas politiku, piemēram, gaidāmajā Enerģētikas digitalizācijas rīcības plānā. 14 . Paredzams, ka pieprasījums pēc pusvadītāju tehnoloģijām desmit gadu laikā divkāršosies. Arvien vairāk mikroshēmu izmanto robotos un ražošanas mašīnās, rūpniecībā, enerģētikā un lauksaimniecībā, kā arī transportlīdzekļos un citās ierīcēs. Paredzams, ka pieprasījums pēc energoelektronikas pusvadītājiem palielināsies, jo elektrosistēmā arvien vairāk tiek izmantoti atjaunojamie energoresursi un notiek pārkārtošanās uz elektromobilitāti. Vieda mikroshēmu un citu digitālo tehnoloģiju izmantošana un energoefektīvāku mikroshēmu ražošana nozīmē, ka priekšlikums saskan ar vairāku nozaru politiku un veicina to īstenošanu.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

Juridiskais pamats

Šī regula grozīs Padomes 2021. gada 19. novembra Regulu (ES) 2021/2085, ar ko ir izveidotas deviņas institucionalizētas Eiropas partnerības, kuras balstītas uz LESD 187. pantu, saskaņā ar kuru ES var izveidot kopuzņēmumus vai kādas citas struktūras, kas vajadzīgas, lai efektīvi īstenotu ES pētniecības, tehnoloģijas attīstības un demonstrācijas programmas. Tāpēc šīs grozošās regulas pamatā arī būs LESD 187. pants.

Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Saskaņā ar LESD pētniecība ir ES un tās dalībvalstu kopīgā kompetencē. 4. panta 3. punktā ir teikts, ka zinātniskās izpētes, tehnoloģiju attīstības un kosmosa jomā ES var veikt konkrētas darbības, tostarp noteikt un īstenot programmas, neliedzot dalībvalstīm rīkoties tajās pašās jomās.

Ar ierosināto regulu tiek grozīti Padomes Regulas (ES) 2021/2085 noteikumi, ko piemēro vienam no deviņiem kopuzņēmumiem, kas izveidoti saskaņā ar to, proti, kopuzņēmumam “Svarīgas digitālās tehnoloģijas”, kuru ar šo regulu pārdēvē par kopuzņēmumu “Mikroshēmas”. Kopuzņēmums “Mikroshēmas” ir vērsts uz jomām, kurās ES līmeņa rīcība sniedz pierādāmu pievienoto vērtību, ņemot vērā to, cik liela mēroga, ātruma un apjoma darbības ir vajadzīgas, lai ES sasniegtu savus Līgumā noteiktos ilgtermiņa mērķus un izpildītu savas stratēģiskās politikas prioritātes un apņemšanās. Ierosinātajai iniciatīvai būtu arī jāpapildina un jāpastiprina valsts un subnacionāla līmeņa darbības tajā pašā jomā. Visas Eiropas partnerības, arī kopuzņēmums “Mikroshēmas”, ir balstītas uz ilgtermiņa stratēģisko pētniecības un inovācijas programmu un ir labi piemērotas sarežģītu pārrobežu problēmu risināšanai.

Kopuzņēmums “Mikroshēmas” īpaši pievēršas tam, kā:

·stiprināt sadarbību un zināšanu apmaiņu starp galvenajiem Eiropas pētniecības un inovācijas sistēmas dalībniekiem, tostarp stiprināt starpdisciplīnu un pārnozaru sadarbību un uzlabot vērtības ķēžu un ekosistēmu integrāciju;

·nodrošināt Eiropas, valstu/reģionālo un industriālās pētniecības un inovācijas stratēģiju, programmu un ieguldījumu saskaņošanu ar apstiprinātajiem virzieniem un integrāciju tajos;

·radīt ieguldījumu kritisko masu kopīgajās prioritātēs un palielināt privātos ieguldījumus pētniecībā un inovācijā;

·samazināt nozares riskus un nenoteiktību, kas ir saistīti ar ieguldījumiem pētniecības un inovācijas darbībās un jaunās tehnoloģijās/risinājumos, dalot riskus un nodrošinot ieguldījumu paredzamību.

Rīkojoties tikai valsts vai nozares līmenī, nevar panākt tādu pētniecības un inovācijas atbalsta mērogu, ātrumu un apmēru, kāds ir vajadzīgs, lai ES sasniegtu savus Līgumā noteiktos ilgtermiņa mērķus, izpildītu savas stratēģiskās politikas prioritātes (tostarp klimata un enerģētikas mērķus, kas noteikti Parīzes nolīgumā, un Eiropas zaļo kursu) un palīdzētu pārvarēt globālās problēmas un sasniegt ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM).

Proporcionalitāte

Proporcionalitātes princips ir pamatā visai pieejai, kuras rezultātā tika izstrādāts pašreizējais priekšlikums, ar ko Padomes Regulu (ES) 2021/2085 groza attiecībā uz kopuzņēmumu “Mikroshēmas”. Ņemot vērā lielo uzsvaru uz nepieciešamību racionalizēt svarīgākas ES politikas prioritātes un nodrošināt, ka tām ir izmērāma un nozīmīga ietekme, kopuzņēmums “Mikroshēmas” pierāda savu pievienoto vērtību, jo īpaši efektīvi un lietderīgi sasniedzot mērķus, kurus nevar efektīvāk sasniegt ar vienkāršākiem līdzekļiem, tostarp ar pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” vai programmas “Digitālā Eiropa” ierasto uzaicinājumu pieeju vai ar vienkāršākiem partnerības veidiem, piemēram, “kopīgi plānotas partnerības”.

Priekšlikumā par Padomes Regulu (ES) 2021/2085 Mikroshēmu kopuzņēmuma proporcionalitāte tika novērtēta pēc šādiem diviem secīgiem kritērijiem:

1)tika novērtēts, vai ir pamatoti konkrētā jomā izmantot partnerības pieeju (ņemot vērā apsvērumus, kas saistīti ar papildināmību, virzieniskumu un saikni ar stratēģiskajām prioritātēm), nevis citu veidu intervenci, kas ir pieejama pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” vai programmā “Digitālā Eiropa”;

2)ja partnerības pieeja tika atzīta par piemērotu, tad, ņemot vērā proporcionalitātes apsvērumus, tika novērtēts, ar kura veida partnerību (kopīgi plānotu, līdzfinansētu vai institucionalizētu) varētu visefektīvāk sasniegt plānotos mērķus.

Ar ierosinātajiem Padomes Regulas (ES) 2021/2085 grozījumiem tiek pievienots vēl viens apsvērums:

3)ņemot vērā, ka iniciatīvas “Mikroshēmas Eiropai” mērķu tvērums ir saistīts ar KDT (tagad Mikroshēmu) kopuzņēmuma tvērumu, tiek uzskatīts, ka būtu lietderīgi noteikt, ka šim kopuzņēmumam ir jāīsteno konkrētas ar iniciatīvu “Mikroshēmas Eiropai” saistītas darbības.

Juridiskā instrumenta izvēle

Šā priekšlikuma mērķis ir grozīt noteikumus, ko piemēro kopuzņēmumam, kurš izveidots saskaņā ar Padomes Regulu (ES) 2021/2085 un uz LESD 187. panta pamata. Par šāda veida struktūrām saskaņā ar LESD 188. panta 1. punktu ir jāpieņem Padomes regula.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Savā runā Pasaules Ekonomikas forumā 2022. gada janvārī priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena norādīja, ka “februāra sākumā mēs ierosināsim Eiropas mikroshēmas aktu” un ka “mēs nedrīkstam šķiest laiku” 15 . Vadošās ekonomikas vēlas nodrošināt visprogresīvāko mikroshēmu piegādi, jo tas arvien vairāk ietekmē to spēju rīkoties (ekonomiski, rūpnieciski, militāri) un veicina digitālo pārveidi. Tās jau veic lielus ieguldījumus un īsteno atbalsta pasākumus, lai ieviestu jauninājumus un stiprinātu savas ražošanas jaudas, vai arī plāno to darīt drīz 16 . Ir norādes, ka ES uzņēmumi un PTO varētu tikt piesaistīti, lai pārceltos uz citiem reģioniem. Starptautiskajiem dalībniekiem ir mazāka iespēja paplašināt esošās iekārtas vai izveidot jaunas ražotnes ES bez pilnīgas skaidrības par ieguldījumu nosacījumiem, publiskā atbalsta iespējām, publiskajiem ieguldījumiem prasmēs, infrastruktūrā, progresīvā pētniecībā un izstrādē utt.

Ņemot vērā steidzamo nepieciešamību rīkoties, ietekmes novērtējums netika veikts un nebija paredzēta sabiedriskā apspriešana tiešsaistē. Analīze un visi apstiprinošie pierādījumi tiks izklāstīti dienestu darba dokumentā, ko publicēs vēlākais trīs mēnešu laikā pēc Eiropas mikroshēmu akta priekšlikuma publicēšanas.

Tomēr ad hoc darbsemināri ar nozares ieinteresētajām personām par konkrētiem tematiem, kas saistīti ar Iniciatīvu, liecināja, ka jāapsver jaunās tehnoloģijas, piemēram, fotonika, neiromorfiskā datošana un kvantu tehnoloģijas, kā arī jaunie materiāli 17 . Turklāt šajos darbsemināros tika uzsvērta nepieciešamība pienācīgi apsvērt alternatīvu instrukciju kopuma arhitektūru, piemēram, RISC-V.

Turklāt saistībā ar kopuzņēmumu ECSEL — kopuzņēmuma “Svarīgas digitālās tehnoloģijas” priekšteci — 2021. gada vasarā notika tikšanās ar nozares pārstāvjiem un publiskā sektora iestādēm, kurā tika apspriesti “Digitālā kompasa” mērķi, industriālās stratēģijas atjaunināšana, industriālā alianse un Eiropas mikroshēmu akts.

2021. gadā katru mēnesi notika regulāras tikšanās ar dalībvalstīm, lai sagatavotu plānoto otro IPCEI mikroelektronikas jomā. Tās sniedza ieguldījumu, lai definētu un novērtētu regulā ierosinātās integrētās ražotnes un ES atvērtās fabrikas, kā arī lai saskaņā ar regulu definētu īpašas iekārtas.

2022. gada 10. janvārī notika sanāksme ar izpilddirektoriem, kas pārstāv galvenās ieinteresētās personas Eiropas pusvadītāju ekosistēmā. Galvenie šīs sanāksmes rezultāti, kas attiecas uz šo priekšlikumu, bija šādi: balstīties uz Eiropas stiprajām pusēm, piemēram, pētniecību un izstrādi un iekārtu ražošanu; skaidrs atbalsts izmēģinājuma līnijām un projektēšanas infrastruktūrām; un vajadzība nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus visā pasaulē 18 .

Pēc Komisijas locekļa T. Bretona tikšanās ar galveno pusvadītāju spēlētāju un RTO izpilddirektoriem notika arī daudzas tikšanās ar izpilddirektoru pārstāvjiem par nepieciešamību stiprināt Eiropas nozari. Tajās tika gūts ieskats kopuzņēmumā “Mikroshēmas”, jo īpaši par pētniecības un inovācijas pasākumiem un spēju veidošanas pasākumiem.

2021. gada novembrī Eiropas Elektronisko komponentu un sistēmu forums (EFECS), kurā piedalījās vairāk nekā 500 dalībnieku, nodrošināja plašu platformu diskusijām par rūpniecības vajadzībām. Papildu ieguldījums tika sniegts sanāksmēs ar nozares apvienībām un to locekļiem, piemēram, SEMI, ESIA un DigitalEurope.

Turklāt ilgstoši un regulāri kontakti ar nozares ieinteresētajām personām, dalībvalstīm, tirdzniecības apvienībām un lietotāju apvienībām ļāva apkopot pietiekami daudz informācijas un atsauksmju, kas attiecas uz priekšlikumu.

Kopš 2019. gada beigām ir publicēti daudzi ziņojumi par pusvadītāju nozari, kuros aprakstītas tendences un sniegti fakti un skaitļi, un tie izmantoti par pamatu priekšlikumam 19 .

Ietekmes novērtējums

Priekšlikumam nav pievienots ietekmes novērtējums. Ņemot vērā steidzamību, kas paskaidrota iepriekš, ietekmes novērtējumu nevarēja iegūt līdz priekšlikuma pieņemšanas termiņam.

Pamattiesības

Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (“Harta”) 16. pants paredz brīvību veikt uzņēmējdarbību. Šā priekšlikuma pasākumi rada inovācijas spējas un veicina pusvadītāju piegādes drošību, kas var stiprināt uzņēmējdarbības brīvību saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un valstu tiesību aktiem un praksi.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Iniciatīva “Mikroshēmas Eiropai” tiks atbalstīta no ES budžeta līdzekļiem līdz 3,3 miljardiem EUR, tai skaitā 1,65 miljardi EUR no pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” un 1,65 miljardi EUR no programmas “Digitālā Eiropa”. No šīs summas 2,875 miljardi EUR tiks piesaistīti ar kopuzņēmuma “Mikroshēmas” starpniecību.

Sīkāka informācija ir sniegta Eiropas mikroshēmu akta priekšlikumam pievienotajā tiesību akta priekšlikuma finanšu pārskatā.

5.CITI ELEMENTI

Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Mikroshēmu kopuzņēmums tiks uzraudzīts un izvērtēts saskaņā ar Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulas 50. un 52. pantu un III pielikumu. Starpposma un ex post izvērtējumiem tiks izmantota ārēju darbuzņēmēju palīdzība, un tie tiks ņemti vērā kopējos pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” izvērtējumos. Saskaņā ar Eiropas partnerībām noteiktajiem kritērijiem, izvērtējumos tiks novērtēts, kāds būtu visefektīvākais politikas intervences veids jebkādām turpmākām darbībām, kā arī partnerības iespējamā atjaunošana vispārējā Eiropas partnerību kontekstā. Ja partnerība netiks atjaunota, tiks izstrādāti atbilstoši pasākumi, lai nodrošinātu pamatprogrammas finansējuma pakāpenisku izbeigšanu saskaņā ar nosacījumiem un grafiku, par ko panākta vienošanās ar partnerības partneriem.

Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

Institucionalizēto Eiropas partnerību, tai skaitā Mikroshēmu kopuzņēmuma, mērķis ir palielināt saskaņotību un panākt pēc iespējas lielāku ietekmi mainīgajā pētniecības un inovācijas vidē.

Grozījumi Padomes Regulā (ES) 2021/2085 ir vajadzīgi, lai kopuzņēmums “Mikroshēmas” varētu īstenot iniciatīvu “Mikroshēmas Eiropai”, kas noteikta saskaņā ar Regulu (ES) [...], ar ko izveido pasākumu kopumu Eiropas pusvadītāju ekosistēmas stiprināšanai (“Eiropas mikroshēmu akts”). Šajā sakarā Padomes Regulā (ES) 2021/2085 ir vajadzīgi šādi ierosinātie grozījumi:

1)grozījumi Padomes Regulas (ES) 2021/2085 “Pirmajā daļā” “Kopīgi noteikumi”:

2. pants (Definīcijas): tiek grozītas definīcijas “dibinātājs”, “asociētais dalībnieks”, “iesaistītā valsts” un “darba programma”, lai ņemtu vērā to, ka kopuzņēmumu “Mikroshēmas” tagad finansēs arī no programmas “Digitālā Eiropa”.

3. pants (Izveide): šajā pantā kopuzņēmuma iepriekšējais nosaukums “Svarīgas digitālās tehnoloģijas” tiek mainīts uz “Mikroshēmas”.

4. pants (Mērķi un principi) tiek grozīts, lai nodrošinātu, ka kopuzņēmums “Mikroshēmas” veicina arī iniciatīvas “Mikroshēmas Eiropai” un programmas “Digitālā Eiropa” vispārīgos un konkrētos mērķus.

10. pants (Savienības finansiālais ieguldījums) tiek grozīts, lai atspoguļotu to, ka Savienības ieguldījumu var maksāt no Savienības vispārējā budžeta apropriācijām, kas atvēlētas konkrētā mērķa īstenošanai programmā “Digitālā Eiropa”.

12. panta 1. punktu (Iesaistīto valstu ieguldījumu pārvaldība) groza, lai atspoguļotu, ka darba programmā ir jāņem vērā arī atbilstības kritēriji, kas izklāstīti programmas “Digitālā Eiropa” 18. pantā. Turklāt katrai iesaistītajai valstij ir jāuztic kopuzņēmumam priekšlikumu izvērtēšana saskaņā ar attiecīgo ieguldošo Savienības programmu.

29. panta 2. punktu (Finansiālās saistības) groza, lai kopuzņēmumu “Mikroshēmas” iekļautu to kopuzņēmumu sarakstā, kas savas budžeta saistības var sadalīt ikgadējos maksājumos.

2)Grozījumi Padomes Regulas (ES) 2021/2085 “Otrajā daļā” “Īpaši noteikumi par atsevišķiem kopuzņēmumiem”:

126. pantu (Kopuzņēmuma “Mikroshēmas” papildu mērķi) groza, lai kopuzņēmumam “Mikroshēmas” noteiktu vienu vispārīgu un četrus konkrētus papildu mērķus. Vispārīgais mērķis ir palielināt plaša mēroga spēju veidošanu visā Savienībā vismodernāko un nākamās paaudzes pusvadītāju tehnoloģiju jomā, bet četri konkrētie mērķi ir vērsti uz integrētu pusvadītāju tehnoloģiju plaša mēroga projektēšanas spēju attīstīšanu, esošo un jauno izmēģinājuma līniju uzlabošanu, progresīvu tehnoloģiju un inženierijas spēju veidošanu kvantu mikroshēmu izstrādes paātrināšanai un kompetences centru tīkla izveidi visā Eiropā.

128. pantu groza, lai atspoguļotu palielināto budžetu no divām dažādām programmām (pamatprogramma “Apvārsnis Eiropa” un programma “Digitālā Eiropa”).

129. pantu groza, lai noteiktu kopuzņēmuma “Mikroshēmas” dalībnieku ieguldījumu administratīvo izmaksu segšanā.

133. pantu (Valdes darbība) groza, lai noteiktu, ka valdes sastāvā, kad notiek balsošana par darba programmas daļu, kas saistīta ar spēju veidošanas pasākumiem, ir Komisija un dalībvalstu iestādes.

133.a pants (Noteikumi, kas piemērojami programmas “Digitālā Eiropa” finansētajiem pasākumiem) ir pievienots, lai precizētu, ka kopuzņēmumam “Mikroshēmas” piemēro ar programmu “Digitālā Eiropa” saistītos noteikumus.

134. pants (Ierobežojumi un nosacījumi dalībai konkrētās darbībās) ir grozīts, lai paredzētu iespēju ierobežot dalību konkrētās darbībās, ko finansē no programmas “Digitālā Eiropa”. Turklāt jaunajā 134. panta 3. punktā noteikts, ka dažas darbības var veikt tiesību subjekti, kuri sadarbojas ar vismaz trim konsorcijā esošiem tiesību subjektiem, kas ir tiesīgi saņemt finansējumu un ir iedibināti vismaz trīs dažādās dalībvalstīs vai valstīs, kuras ir asociētas ar Iniciatīvu. Tajā noteikts, ka šis konsorcijs var būt strukturēts kā Eiropas mikroshēmu infrastruktūras konsorcijs, kā noteikts Eiropas mikroshēmu aktā.

134.a pantā (Izpilddirektora papildu uzdevumi) ir noteikts, ka izpilddirektoram ir jāņem vērā Publisko iestāžu padomes paredzētā definīcija, kas attiecas uz to darba programmas daļu, kura ir saistīta ar spēju veidošanas pasākumiem un pētniecības un inovācijas pasākumiem, tai skaitā ar attiecīgajām izdevumu aplēsēm.

136. pants (Publisko iestāžu padomes darbība) ir grozīts, lai paredzētu četras papildu situācijas, kurās Publisko iestāžu padomes sastāvā ir tikai Komisija un dalībvalstu publiskās iestādes.

137. pants (Publisko iestāžu padomes uzdevumi) ir grozīts, lai kopuzņēmuma “Mikroshēmas” Publisko iestāžu padomei noteiktu divus papildu uzdevumus, proti, nosaka darba programmas daļu, kas saistīta ar spēju veidošanas pasākumiem un pētniecības un inovācijas pasākumiem, un atlasa ar šiem pasākumiem saistītos projektus. Abu uzdevumu veikšanas laikā Publisko iestāžu padomes sastāvā būtu jāiekļauj tikai Komisija un dalībvalstu publiskās iestādes.

141. pants (Finansējuma likmes) ir grozīts, lai pasākumiem, ko finansē saskaņā ar programmu “Digitālā Eiropa”, kopuzņēmums “Mikroshēmas” varētu piemērot dažādas finansējuma likmes attiecībā uz darbībai sniegto Savienības finansējumu atkarībā no dalībnieka veida, jo īpaši MVU un bezpeļņas tiesību subjekta gadījumā, un darbības veida. Turklāt ir pievienots jauns punkts, lai atsevišķs tiesību subjekts, kas iedibināts dalībvalstī vai asociētajā valstī, vai konsorciji, kas neatbilst pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulas 22. panta 2. punktā paredzētajam nosacījumam, ir tiesīgi piedalīties netiešās darbībās, ko finansē kopuzņēmums “Mikroshēmas”.

Visbeidzot, šīs regulas 17. pants paredz, ka atsauces uz “kopuzņēmumu “Svarīgas digitālās tehnoloģijas”” saprot kā atsauces uz “kopuzņēmumu “Mikroshēmas””.



2022/0033 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar kuru Regulu (ES) 2021/2085, ar ko izveido kopuzņēmumus pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa”, groza attiecībā uz kopuzņēmumu “Mikroshēmas”

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 187. pantu un 188. panta pirmo daļu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu 20 ,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 21 ,

tā kā:

1)Ar Padomes Regulu (ES) 2021/2085 22 ir izveidoti kopuzņēmumi pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa”, tai skaitā kopuzņēmums “Svarīgas digitālās tehnoloģijas”.

2)Kopuzņēmums “Svarīgas digitālās tehnoloģijas” risina skaidri noteiktus jautājumus, kas Eiropas rūpniecības nozarēm kopumā sniedz iespēju elektronisko komponentu un sistēmu jomā izstrādāt, ražot un izmantot inovatīvākās tehnoloģijas.

3)Regulā (ES) […] 23 noteikts satvars, lai palielinātu Savienības noturību pusvadītāju tehnoloģiju jomā, stimulējot investīcijas, stiprinot Eiropas pusvadītāju piegādes ķēdes spējas un palielinot sadarbību starp dalībvalstīm un Komisiju. Lai radītu apstākļus, kas vajadzīgi Savienības rūpnieciskās inovācijas spējas stiprināšanai, ir izveidota iniciatīva “Mikroshēmas Eiropai” (“Iniciatīva”). Lai nodrošinātu Iniciatīvas konsekventu īstenošanu, Eiropas pusvadītāju padomei būtu jāsniedz ieteikumi Publisko iestāžu padomei.

4)Saskaņā ar Iniciatīvu atbalstītie pasākumi būtu jāfinansē ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/695 24 , ar ko izveido pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, un ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/694 25 , ar ko izveido programmu “Digitālā Eiropa”.

5)Iniciatīvas mērķis ir stiprināt pusvadītāju tehnoloģiskās un rūpnieciskās bāzes konkurētspēju un noturību, vienlaikus stiprinot tās pusvadītāju ekosistēmas inovācijas spēju, samazinot atkarību no ierobežota skaita trešo valstu uzņēmumu un ģeogrāfisko reģionu un stiprinot tās spēju izstrādāt un ražot progresīvus komponentus. Šie mērķi būtu jāatbalsta, mazinot plaisu starp Savienības progresīvās pētniecības un inovācijas spējām un to izmantošanu rūpniecībā. Tai būtu jāveicina spēju veidošana, lai nodrošinātu projektēšanas, ražošanas un sistēmu integrāciju nākamās paaudzes pusvadītāju tehnoloģijās, uzlabotu sadarbību starp galvenajiem dalībniekiem visā Savienībā, stiprinātu Eiropas pusvadītāju piegādes un vērtības ķēdes, palīdzot galvenajām rūpniecības nozarēm un radītu jaunus tirgus.

6)Iniciatīva būtu jāīsteno ar darbībām, kuru pamatā vajadzētu būt spēcīgai zināšanu bāzei, ko ieguvis kopuzņēmums “Svarīgas digitālās tehnoloģijas”. Kopuzņēmumam “Svarīgas digitālās tehnoloģijas” būtu jāuzdod sniegt finansiālu atbalstu saskaņā ar Iniciatīvu finansētām darbībām, izmantojot jebkuru no instrumentiem vai procedūrām, kas paredzētas pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” vai programmā “Digitālā Eiropa”. Turklāt kopuzņēmums “Svarīgas digitālās tehnoloģijas”” būtu jāpārdēvē par kopuzņēmumu “Mikroshēmas”. Visā kopuzņēmuma “Mikroshēmas” darbības laikā vismaz 2,5 miljardi EUR būtu jāatvēl izmēģinājuma līnijām, projektēšanas infrastruktūrām, kompetences centriem un citiem spēju veidošanas pasākumiem.

7)Kopuzņēmuma “Mikroshēmas” finansētās darbības būtu jāiekļauj vienā darba programmā, kas būtu jāpieņem valdei. Pirms katras darba programmas sagatavošanas Publisko iestāžu padomei, ņemot vērā Eiropas pusvadītāju padomes ieteikumus un citu attiecīgo ieinteresēto personu devumu, tai skaitā attiecīgā gadījumā ceļvežus, ko izstrādājusi Procesoru un pusvadītāju tehnoloģiju alianse 26 , būtu jānosaka tā darba programmas daļa, kas saistīta ar spēju veidošanas pasākumiem un pētniecības un inovācijas pasākumiem, arī to attiecīgās izdevumu aplēses. Šajā nolūkā Publisko iestāžu padomē būtu jāiekļauj tikai Komisija un dalībvalstu publiskās iestādes. Pēc tam, pamatojoties uz šo definīciju, izpilddirektoram būtu jāsagatavo darba programma, tai skaitā spēju veidošanas un pētniecības un inovācijas pasākumi un to attiecīgās izdevumu aplēses.

8)Kad valde pieņem darba programmu, balsstiesības attiecībā uz darba programmas daļu, kas saistīta ar spēju veidošanu, būtu jāpiešķir tikai Komisijai un dalībvalstīm. Balsstiesības attiecībā uz darba programmas daļu, kas saistīta ar pētniecības un inovācijas pasākumiem, būtu vienlīdzīgi jāsadala starp Komisiju, iesaistītajām valstīm un privātajiem dalībniekiem. Ja lēmumu par vienu no divām darba programmas daļām nav iespējams pieņemt, darba programma būtu jāpieņem, iekļaujot tikai daļu, par kuru ir pieņemts pozitīvs lēmums.

9)Publisko iestāžu padomei būtu jāatbild par to projektu atlasi, kas saistīti ar spēju veidošanas pasākumiem. Šajā nolūkā Publisko iestāžu padomes sastāvā būtu jāiekļauj tikai Komisija un dalībvalstu publiskās iestādes.

10)Publisko iestāžu padomei būtu jāatbild par to projektu atlasi, kas saistīti ar pētniecības un inovācijas pasākumiem.

11)Lai paātrinātu Iniciatīvas darbību īstenošanu un uzlabotu sadarbību starp tiesību subjektiem, jo īpaši pētniecības un tehnoloģiju organizācijām, konkrētiem darbību priekšlikumiem vajadzētu būt tiesīgiem saņemt finansējumu tikai tad, ja darbību veic tiesību subjekti, kas sadarbojas konsorcijā, kurā ir vismaz trīs tiesību subjekti no trim dažādām dalībvalstīm. Minēto konsorciju varētu strukturēt vai nu kā Eiropas Mikroshēmu infrastruktūras konsorciju, kā ierosināts Eiropas mikroshēmu aktā, vai arī tā pamatā varētu būt citi pieejamie juridiskie instrumenti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Ņemot vērā to, ka Iniciatīvas atbalstītie un kopuzņēmuma “Mikroshēmas” īstenotie pasākumi tiek finansēti no pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” un programmas “Digitālā Eiropa”, būtu attiecīgi jāpalielina Padomes Regulas (ES) 2021/2085 128. pantā noteiktais Savienības finansiālais ieguldījums kopuzņēmumā “Mikroshēmas”. Atbilstīgi darbības uzdevumu pieaugumam būtu jāpalielina arī kopuzņēmuma “Mikroshēmas” administratīvās izmaksas. Privātajiem dalībniekiem nebūtu jāpiedalās papildu administratīvo izmaksu segšanā.

12)Finansiālam atbalstam, kas darbībām tiek sniegts no programmas “Digitālā Eiropa”, būtu jāatbilst Regulai (ES) 2021/694.

13)Kopuzņēmumam “Mikroshēmas” būtu jāveicina sadarbība starp Savienību un starptautiskajiem dalībniekiem, nosakot sadarbības stratēģiju, arī apzinot un sekmējot sadarbību pētniecības un izstrādes un prasmju attīstības jomā un īstenojot darbības, kuras dod abpusēju labumu, galvenokārt pamatojoties uz savstarpīgumu.

14)Tāpēc Padomes Regula (ES) 2021/2085 būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (ES) 2021/2085 groza šādi:

1)regulas 2. pantu groza šādi:

a)2., 3. un 4. punktu aizstāj ar šādiem:

“2) “dibinātājs” ir jebkurš dalībvalstī vai pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” vai attiecīgā gadījumā programmas “Digitālā Eiropa” asociētajā valstī iedibināts tiesību subjekts vai starptautiska organizācija, kas norādīts kā kopuzņēmuma dalībnieks šajā regulā vai kādā no tās pielikumiem;

3) “asociētais dalībnieks” ir jebkurš dalībvalstī vai pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” vai attiecīgā gadījumā programmas “Digitālā Eiropa” asociētajā valstī iedibināts tiesību subjekts vai starptautiska organizācija, kas pievienojas kopuzņēmumam, parakstot saistību vēstuli saskaņā ar 6. panta 3. punktu, un ko apstiprina saskaņā ar 7. pantu;

 4) “iesaistītā valsts” ir jebkura dalībvalsts vai pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” vai attiecīgā gadījumā programmas “Digitālā Eiropa” asociētā valsts, kas, izmantojot saistību vēstuli, sniedz paziņojumu par savu dalību attiecīgā kopuzņēmuma pasākumos;”

2)regulas 3. pantu groza šādi:

a)panta 1. punkta g) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“g) kopuzņēmums “Mikroshēmas”;”

b)panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Lai ņemtu vērā pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” un attiecīgā gadījumā programmas “Digitālā Eiropa” darbības laiku, kopuzņēmumu uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus izsludina, vēlākais, līdz 2027. gada 31. decembrim. Pienācīgi pamatotos gadījumos uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus var izsludināt, vēlākais, līdz 2028. gada 31. decembrim.”;

3)regulas 4. panta 1. punktam pievieno šādu daļu:

“Kopuzņēmums “Mikroshēmas” sekmē arī iniciatīvas “Mikroshēmas Eiropai” un programmas “Digitālā Eiropa” mērķu sasniegšanu.”;

4)regulas 10. panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem:

“2. Regulas otrajā daļā norādītā Savienības ieguldījuma summu var palielināt ar pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” atbilstoši Regulas 2021/695 16. panta 5. punktam un attiecīgā gadījumā ar programmas “Digitālā Eiropa” atbilstoši Regulas (ES) 2021/694 10. panta 1. punkta d) apakšpunktam asociēto trešo valstu ieguldījumiem, ar noteikumu, ka kopējā summa, par kādu Savienības ieguldījums ir palielināts, vismaz atbilst dalībnieku, kas nav Savienība, vai to sastāvā esošo vai ar tiem saistīto subjektu ieguldījumam.

3. Savienības ieguldījumu maksā no apropriācijām Savienības vispārējā budžetā, kas piešķirtas īpašajai programmai, ar kuru īsteno pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, un attiecīgā gadījumā programmu “Digitālā Eiropa”, saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 62. panta 1. punkta c) apakšpunkta iv) punktu un 154. pantu minētās regulas 71. pantā minēto struktūru gadījumā.”;

5)regulas 12. panta 1. punktu groza šādi:

a)panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“1. Papildus pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulas 22. pantā vai kopuzņēmuma “Mikroshēmas” gadījumā programmas “Digitālā Eiropa” 18. pantā izklāstītajiem kritērijiem darba programmā kā pielikumu var iekļaut atbilstības kritērijus attiecībā uz valsts tiesību subjektiem.”;

b)panta 1. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu:

“Katra iesaistītā valsts uztic kopuzņēmumam priekšlikumu izvērtēšanu saskaņā ar attiecīgo ieguldošo Savienības programmu.”;

6)regulas 29. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

a)panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Šīs regulas 3. panta 1. punkta b), d), g) un h) apakšpunktā minēto kopuzņēmumu budžeta saistības var sadalīt gada maksājumos. Līdz 2024. gada 31. decembrim šo maksājumos sadalīto budžeta saistību kopējā summa nepārsniedz 50 % no maksimālā Savienības ieguldījuma, kas noteikts 10. pantā. No 2025. gada janvāra vismaz 20 % no atlikušo gadu kopējā budžeta netiek segti no gada maksājumiem.”;

7)regulas 126. pantu groza šādi:

a)panta 1. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b) nostiprināt Savienības zinātnisko izcilību un vadošo lomu jaunu komponentu un sistēmu tehnoloģiju inovācijas jomā, tai skaitā pasākumos, kas saistīti ar zemākiem TGL; un veicināt aktīvu MVU iesaisti, kas veido vismaz vienu trešdaļu no kopējā netiešo darbību dalībnieku skaita, un tiem jāsaņem vismaz 20 % no publiskā finansējuma, kas paredzēts pētniecības un inovācijas darbībām;”

b)panta 1. punktam pievieno šādu d) apakšpunktu:

“d) visā Savienībā palielināt liela mēroga jaudu vismodernāko un nākamās paaudzes pusvadītāju tehnoloģiju jomā, lai nostiprinātu Savienības projektēšanas, sistēmu integrācijas un pusvadītāju ražošanas spējas un, ja iespējams, ierobežot vides pēdas nospiedumu.”;

c)panta 2. punkta f) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“f) veidot sasaisti starp kopuzņēmuma “Mikroshēmas” stratēģiskās pētniecības un inovācijas programmu, citu attiecīgo ieinteresēto personu devumu, tai skaitā attiecīgā gadījumā Procesoru un pusvadītāju tehnoloģiju alianses ceļvežiem, un Savienības rīcībpolitiku tā, lai elektronisko komponentu un sistēmu tehnoloģijas dotu efektīvu ieguldījumu.”;

d)panta 2. punktā pievieno šādu g), h), i) un j) apakšpunktu:

“g) veidot liela mēroga projektēšanas spējas integrēto pusvadītāju tehnoloģiju jomā;

h) uzlabot esošās un attīstīt jaunas izmēģinājuma līnijas;

i) veidot progresīvu tehnoloģiju un inženierijas spējas, lai paātrinātu kvantu mikroshēmu attīstīšanu;

j) izveidot kompetences centru tīklu visā Eiropā.”;

8)regulas 128. pantu aizstāj ar šādu:

“128. pants

1.Savienības finansiālais ieguldījums kopuzņēmumā, ieskaitot EEZ apropriācijas, ir līdz 4 175 000 000 EUR, t. sk. līdz 50 174 000 EUR administratīvajām izmaksām, un tas veidojas šādi:

a) līdz 2 650 000 000 EUR no pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa”;

b) līdz 1 525 000 000 EUR no programmas “Digitālā Eiropa”;

2.Šā panta 1. punktā minēto Savienības finansiālo ieguldījumu izmaksā no Savienības vispārējā budžeta apropriācijām, kas atvēlētas katrai attiecīgajai programmai.

3.Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” vai programmas “Digitālā Eiropa” asociētās trešās valstis saskaņā ar to attiecīgajiem asociācijas nolīgumiem var kopuzņēmumam atvēlēt Savienības papildu līdzekļus, kas papildina šā panta 1. punktā minēto ieguldījumu. Minētos Savienības papildu līdzekļus neietekmē iesaistīto valstu ieguldījumi, kas minēti 129. panta 1. punktā.

4.Šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto Savienības finansiālo ieguldījumu kopuzņēmumam izmanto, lai atbilstoši kopuzņēmuma pētniecības un inovācijas darbībām sniegtu finansiālu atbalstu netiešām darbībām, kas noteiktas Regulas (ES) 2021/695 2. panta 43. punktā.

5.Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto Savienības finansiālo ieguldījumu izmanto spēju veidošanai, izmēģinājuma līnijām un projektēšanas infrastruktūrām visā Savienībā.”;

9)regulas 129. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Atkāpjoties no 28. panta 4. punkta, privātie dalībnieki sniedz vismaz 26 331 000 EUR finansiālu ieguldījumu kopuzņēmuma “Mikroshēmas” administratīvo izmaksu segšanai vai nodrošina, ka šādu ieguldījumu sniedz to sastāvā esošie un ar tiem saistītie subjekti. Privāto dalībnieku ikgadējā kopējā ieguldījuma daļa kopuzņēmuma “Mikroshēmas” administratīvo izmaksu segšanai ir 35 %.”;

10)regulas 133. pantam pievieno šādu 3.a punktu:

“3.a Valdes sastāvā, kad notiek balsošana par darba programmu saistībā ar spēju veidošanas pasākumiem, ir Komisija un dalībvalstu iestādes. Komisijai ir 50 % balsstiesību. Šā panta 2. un 3. punktu mutatis mutandis piemēro dalībvalstu balsstiesībām.”;

11)iekļauj šādu 133.a pantu:

“133.a pants

Noteikumi, kas piemērojami programmas “Digitālā Eiropa” finansētajiem pasākumiem

1.Pasākumiem, kurus kopuzņēmums “Mikroshēmas” finansē no programmas “Digitālā Eiropa”, piemēro Regulu (ES) 2021/694.

2.Kopuzņēmuma “Mikroshēmas” darba programmu un uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus publicē programmas “Digitālā Eiropa” tīmekļa vietnē.

3.Kopuzņēmuma “Mikroshēmas” gadījumā izdevumu ex post revīzijas par pasākumiem, kas finansēti no programmas “Digitālā Eiropa” budžeta, veic kopuzņēmums atbilstīgi Regulas (ES) 2021/694 27. pantam.”;

12)regulas 134. pantu aizstāj ar šādu:

“134. pants

Ierobežojumi un nosacījumi dalībai konkrētās darbībās

1.Attiecībā uz pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” finansētajām darbībām, atkāpjoties no 17. panta 2. punkta l) apakšpunkta, ja Komisija to pieprasa un pēc Publisko iestāžu padomes apstiprinājuma, dalību konkrētās darbībās ierobežo saskaņā ar Regulas (ES) 2021/695 22. panta 5. punktu.

2.Attiecībā uz programmas “Digitālā Eiropa” finansētajām darbībām, ja Komisija to pieprasa un pēc Publisko iestāžu padomes apstiprinājuma, dalību konkrētās darbībās ierobežo saskaņā ar Regulas (ES) 2021/694 12. panta 6. punktu un 18. punktu.

3.Attiecībā uz darbībām, kas finansētas no vairākām Savienības programmām, darba programmā nosaka vienotus nosacījumus, tai skaitā dalības ierobežojumus saskaņā ar šā panta 1.–2. punktu, atbilstīgi attiecīgās ieguldošās Savienības programmas noteikumiem.

4.Dažas darbības var veikt tiesību subjekti sadarbībā ar konsorciju, kas strukturēts Eiropas Mikroshēmu infrastruktūras konsorcija formā. Darbības, kurām šāds konsorcija ir vajadzīgs, kā arī specifiskas atbilstības prasības konkrētu darbību un uzdevumu īstenošanai un attiecīgā gadījumā darbības prasības attiecībā uz izveidi, funkcionēšanu un likvidēšanu nosaka darba programmā.”;

13)iekļauj šādu 134.a pantu:

“134.a pants

Izpilddirektora papildu uzdevumi

Papildus 19. pantā uzskaitītajiem uzdevumiem kopuzņēmuma “Mikroshēmas” izpilddirektors sagatavo un, ņemot vērā 137. panta f) punktā paredzēto Publisko iestāžu padomes noteikto programmas daļu, kā arī attiecīgo ieinteresēto personu devumu, tai skaitā attiecīgā gadījumā Procesoru un pusvadītāju tehnoloģiju alianses ceļvežus, iesniedz pieņemšanai valdē kopuzņēmuma darba programmu, lai varētu īstenot stratēģiskās pētniecības un inovācijas programmu.”

14)regulas 136. pantu groza šādi:

a)panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Šīs regulas 134. panta 1. un 2. punkta un 137. panta f) un g) punkta nolūkā Publisko iestāžu padome ietver tikai Komisiju un dalībvalstu publiskās iestādes. Mutatis mutandis piemēro šā panta 1. punktu.”;

15)regulas 137. pantu groza šādi:

a)pievieno šādu f) un g) punktu:

“pirms katras darba programmas sagatavošanas nosaka to darba programmas daļu, kas saistīta ar spēju veidošanas pasākumiem un pētniecības un inovācijas pasākumiem, tai skaitā attiecīgās izdevumu aplēses, ņemot vērā Eiropas Pusvadītāju padomes ieteikumus un citu attiecīgo ieinteresēto personu devumu, tai skaitā attiecīgā gadījumā ceļvežus, ko izstrādājusi Procesoru un pusvadītāju tehnoloģiju alianse;

g) atlasa priekšlikumus, kuri atbilst spēju veidošanas pasākumiem, saskaņā ar 12. panta 1. punktu un 17. panta 2. punkta u) apakšpunktu.”;

b)panta d) punktu aizstāj ar šādu:

“d) atlasa priekšlikumus, kuri atbilst pētniecības un inovācijas pasākumiem, saskaņā ar 12. panta 1. punktu un 17. panta 2. punkta u) apakšpunktu;”

16)regulas 141. pantu aizstāj ar šādu:

“141. pants

Finansējuma likmes un dalības noteikumi

1.Attiecībā uz netiešām darbībām, kas finansētas saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, atbilstoši Regulas (ES) 2021/695 17. panta 2. punktam un atkāpjoties no minētās regulas 34. panta un attiecībā uz pasākumiem, kas finansēti saskaņā ar programmu “Digitālā Eiropa”, kopuzņēmums “Mikroshēmas” var piemērot dažādas Savienības finansējuma likmes vienas darbības ietvaros atkarībā no dalībnieka veida, jo īpaši MVU un bezpeļņas tiesību subjekta gadījumā, un darbības veida. Finansējuma likmes norāda darba programmā.

2.Kopuzņēmuma “Mikroshēmas” finansētās darbībās ir tiesīgs piedalīties atsevišķs dalībvalstī vai asociētā valstī iedibināts tiesību subjekts vai konsorcijs, kas neatbilst Regulas (ES) 2021/695 22. panta 2. punkta vai Regulas (ES) 2021/694 18. panta nosacījumam, ja tādai dalībai ir pienācīgs pamatojums attiecīgo tematu aprakstā darba programmā.”;

17)Atsauces uz “kopuzņēmumu “Svarīgas digitālās tehnoloģijas”” saprot kā atsauces uz “kopuzņēmumu “Mikroshēmas””.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

   Padomes vārdā –

   priekšsēdētājs



TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

Sk. Eiropas mikroshēmu akta priekšlikuma finanšu pārskatu.

(1)    COM(2022) 46, 8.2.2022.
(2)    2021. gada runa par stāvokli Savienībā. https://ec.europa.eu/info/sites/default/files/soteu_2021_address_en_0.pdf  
(3)    COM(2022) 45, 8.2.2022.
(4)

   Elektroniskie projektēšanas automatizācijas rīki, t. i., programmatūras rīki integrēto shēmu projektēšanai.

(5)    Padomes Regula (ES) 2021/2085 (2021. gada 19. novembris), ar ko izveido kopuzņēmumus pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” un atceļ Regulas (EK) Nr. 219/2007, (ES) Nr. 557/2014, (ES) Nr. 558/2014, (ES) Nr. 559/2014, (ES) Nr. 560/2014, (ES) Nr. 561/2014 un (ES) Nr. 642/2014 (OV L 427, 30.11.2021., 17. lpp.).
(6)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/694 (2021. gada 29. aprīlis), ar ko izveido programmu “Digitālā Eiropa” un atceļ Lēmumu (ES) 2015/2240 (OV L 166, 11.5.2021., 1. lpp.).
(7)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/695 (2021. gada 28. aprīlis), ar ko izveido pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, nosaka tās dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus un atceļ Regulas (ES) Nr. 1290/2013 un (ES) Nr. 1291/2013 ( OV L 170, 12.5.2021., 1. lpp.).
(8)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas zaļais kurss”, COM(2019) 640, 11.12.2019.
(9)    Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai par energoefektivitāti (pārstrādātā redakcija) COM(2021) 558, 14.7.2021.
(10)     https://digital-strategy.ec.europa.eu/en/library/energy-efficient-cloud-computing-technologies-and-policies-eco-friendly-cloud-market
(11)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Gatavi mērķrādītājam 55 %”: ES 2030. gadam nospraustā klimata mērķrādītāja sasniegšana ceļā uz klimatneitralitāti. COM(2021) 550, 14.7.2021.
(12)    Piemēram, elektrisko vieglo pasažieru automobiļu īpatsvars jauno automobiļu pārdošanā Eiropā pieaug, un paredzams, ka 2021. gadā tas sasniegs 14 %. https://think.ing.com/articles/slow-start-for-electric-vehicles-in-the-us-but-times-are-changing
(13)     https://www.idtechex.com/en/research-article/ev-power-electronics-driving-semiconductor-demand-in-a-chip-shortage/24820
(14)     https://ec.europa.eu/info/law/better-regulation/have-your-say/initiatives/13141-Digitalising-the-energy-sector-EU-action-plan_en  
(15)    Priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas īpašā uzruna Pasaules Ekonomikas forumā “Stāvoklis pasaulē” [State of the World], https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/speech_22_443
(16)    Piemēram, ASV: https://www.congress.gov/bill/117th-congress/senate-bill/1260?s=1&r=52       Ķīna: https://crsreports.congress.gov/product/pdf/R/R46767       Japāna: https://www.reuters.com/technology/japan-create-scheme-subsidise-domestic-chip-output-nikkei-2021-11-07/      Dienvidkoreja: https://spectrum.ieee.org/south-koreas-450billion-investment-latest-in-chip-making-push
(17)     https://ecscollaborationtool.eu/ecs-sria-workshops.html  
(18)     https://digital-strategy.ec.europa.eu/en/news/ceo-roundtable-semiconductors-10-january-2022  
(19)

   Nepilnīgs saraksts — traucējumi starptautiskajos tirgos: Pusvadītāju vērtību ķēde ESAO 2019; Pusvadītāju ģeopolitika, sagatavoja EURASIA grupa, 2020. gada septembris; Globālā pusvadītāju vērtību ķēde, Stiftung Neue Verantwortung, 2020. gada oktobris; Vājie posmi Ķīnas virzībā uz pusvadītāju ražošanu, Montaigne institūts, 2021. gada janvāris; Pusvadītāju piegādes ķēdes stiprināšana nenoteiktā laikmetā, BCGxSIA, 2021. gada aprīlis; SIA Factbook, 2021. gada maijs; Elastīgu piegādes ķēžu veidošana, Amerikas ražošanas atdzīvināšana un plašas izaugsmes veicināšana, Baltā nama ziņojums, 2021. gada jūnijs; Ķīnas pusvadītāju ekosistēmas kartēšana pasaules kontekstā, Stiftung Neue Verantwortung, 2021. gada jūnijs; Pusvadītāju globālās politikas pārskata piekļuves partnerība, 2021. gada septembris; Pusvadītāji: ASV rūpniecība, globālā konkurence un federālā politika, Kongresa ziņojumu dienests, 2021. gada oktobris; Pusvadītāju stratēģija Vācijai un Eiropai, ZVEI, 2021. gada oktobris; Izpratne par mikroshēmu trūkumu pasaulē Stiftung Neue Verantwortung, 2021. gada novembris.

(20)    OV C […], […], […]. lpp.
(21)    OV C […], […], […]. lpp.
(22)    Padomes Regula (ES) 2021/2085 (2021. gada 19. novembris), ar ko izveido kopuzņēmumus pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” un atceļ Regulas (EK) Nr. 219/2007, (ES) Nr. 557/2014, (ES) Nr. 558/2014, (ES) Nr. 559/2014, (ES) Nr. 560/2014, (ES) Nr. 561/2014 un (ES) Nr. 642/2014 (OV L 427, 30.11.2021., 17. lpp.).
(23)    OV L […], […], […] lpp.
(24)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/695 (2021. gada 28. aprīlis), ar ko izveido pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, nosaka tās dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus un atceļ Regulas (ES) Nr. 1290/2013 un (ES) Nr. 1291/2013 ( OV L 170, 12.5.2021., 1. lpp.).
(25)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/694 (2021. gada 29. aprīlis), ar ko izveido programmu “Digitālā Eiropa” un atceļ Lēmumu (ES) 2015/2240 (OV L 166, 11.5.2021., 1. lpp.).
(26)    Alianse ir minēta Komisijas 2021. gada 5. maija paziņojumā “2020. gada Jaunās industriālās stratēģijas atjaunināšana: veidojot spēcīgāku vienoto tirgu Eiropas atveseļošanai”.
Top