Access to European Union law
<a href="https://eur-lex.europa.eu/content/help/eurlex-content/experimental-features.html" target="_blank">More about the experimental features corner</a>
Choose the experimental features you want to try
EUR-Lex
Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

You are here
Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search

Document 52021XE0693

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas rezolūcija par tematu “Organizētas pilsoniskās sabiedrības iesaiste nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos. Kas darbojas un kas ne?” — (pamatojoties uz apspriešanu 27 dalībvalstīs)

OV C 155, 30.4.2021, p. 1–7 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

30.4.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/1

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas rezolūcija par tematu “Organizētas pilsoniskās sabiedrības iesaiste nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos. Kas darbojas un kas ne?”

(pamatojoties uz apspriešanu 27 dalībvalstīs)

(2021/C 155/01)

Ziņotāji:

Gonçalo LOBO XAVIER (I grupa)

Javier DOZ ORRIT (II grupa)

Luca JAHIER (III grupa)

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja plenārajā sesijā, kas notika 2021. gada 24. un 25. februārī (25. februāra sēdē), ar 268 balsīm par un 5 atturoties, pieņēma šo rezolūciju.

1.   Ievads

1.1.

 EESK jau ir pieņēmusi vairākus atzinumus, rezolūcijas un deklarācijas par atveseļošanas plānu Next Generation EU un dažādiem tā komponentiem, piemēram, Atveseļošanas un noturības mehānismu (ANM). Komiteja ir paudusi atbalstu tā saturam un reformu priekšlikumu ievirzei – veicināt ekonomikas un sociālo atveseļošanos un rosināt izmaiņas ražošanas modelī.

1.2.

 EESK uzskata, ka visu pārstrukturēšanas procesa reformu pamatā jābūt ES pamatprincipiem: cilvēktiesību un sociālo tiesību aizsardzībai, demokrātiskajām vērtībām un tiesiskumam. Ar ANM saistītie ieguldījumi jāorientē uz to, lai atraisītu visu vienotā tirgus potenciālu, stiprinātu ES ekonomisko noturību, sasniegtu ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM), radītu aprites ekonomiku, vēlākais līdz 2050. gadam Eiropas Savienībā panāktu klimatneitralitāti, stimulētu inovāciju un modernizāciju, kas saistītas ar ekonomikas un sabiedrības digitalizāciju, un garantētu Eiropas sociālo tiesību pīlāra efektīvu īstenošanu ar mērķi nodrošināt sociālo kohēziju, izskaust nabadzību un mazināt nevienlīdzību. Ar ieguldījumiem ir jāreaģē uz pandēmijas izraisīto ekonomikas un sociālo krīzi, ņemot vērā, ka ietekme būs lielāka, smagāka un dziļāka nekā iepriekš prognozēts, un jānodrošina ātra atveseļošanās. ANM izmantojumam būtu arī pilnībā jāatbilst starptautiskajām konvencijām un līgumiem, kuriem ES un dalībvalstis ir pievienojušās, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām. Komiteja uzskata, ka ir būtiski nodrošināt labu pārvaldību, modrību pret korupciju līdzekļu pārvaldībā un demokrātisko pārskatatbildību.

1.3.

 Komiteja arī uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai reformas būtu vērstas gan uz ekonomikas ražīguma paaugstināšanu, gan uz novatoriskas rūpnieciskās vides stiprināšanu, atbalstot MVU un sociālās ekonomikas uzņēmumus. Tā uzsver Eiropas līmeņa pētniecības nozīmi un tās saikni ar ražošanas procesu. Turklāt Komiteja ir pārliecināta, ka jāievieš mehānismi, kas gādātu, lai zaļā un digitālā pārkārtošanās Eiropas Savienībā un visās dalībvalstīs ir taisnīga, un atbalstītu no darba tirgus atstumto personu ekonomisko reintegrāciju. Šajā saistībā EESK atkārtoti pauž bažas, ka līdzekļi, kas 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmā (DFS) atvēlēti taisnīgai pārejai, nav pietiekami.

1.4.

 Salīdzinājumā ar 2008. gada krīzi ES iestādes ir reaģējušas pavisam citādi. Atveseļošanas plāna finansēšana ar kopējā Eiropas parāda emisijas palīdzību ir pagrieziena punkts ES vēsturē. Komiteja ir īpaši norūpējusies par atbalstu ekonomiskās un monetārās savienības (EMS) padziļināšanai. Šis jautājums būtu jāizskata gaidāmajā konferencē par Eiropas nākotni, taču jāapzinās, ka svarīgs ir arī Portu samits, ko saistībā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra efektīvu īstenošanu rīkos prezidentvalsts Portugāle. EESK uzskata, ka pilsoniskās sabiedrības iesaistei ir jāaptver ne tikai ekonomikas, sociālā un vides joma, bet arī tādi svarīgi jautājumi kā Eiropas nākotne, kā arī pievienošanās un pirmspievienošanās sarunas ar ES kandidātvalstīm.

1.5.

 Komisijai, izvērtējot nacionālos atveseļošanas un noturības plānus, būtu jāņem vērā pandēmijas ietekme uz dažādām dalībvalstīm un to spējas.

1.6.

 Šajā rezolūcijā mēs vēlamies arī paust gandarījumu par vienošanos, kura pagājušā gada decembrī saistībā ar trialogu tika panākta starp Eiropas Parlamentu un Padomi un kurā tika apstiprināta regula, ar ko nosaka, ka sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām (PSO) konsultāciju veidā ir jāpiedalās nacionālo atveseļošanas un noturības plānu (NANP) izstrādē un īstenošanā (18. pants).

1.7.

 Tieši pilsoniskās sabiedrības līdzdalība minētajos plānos ir šīs rezolūcijas priekšmets. Pamatojoties uz grupas “Eiropas pusgads” valstu delegāciju sagatavotajiem ziņojumiem, mēs vēlētos veikt sākotnēju novērtējumu par to, kā šī līdzdalība attīstās, un informēt Eiropas iestādes un valstu valdības par konstatētajiem trūkumiem. Tādējādi Komiteja varētu palīdzēt nodrošināt, ka valstu valdības un Eiropas iestādes veic atbilstošus korektīvus pasākumus pirms termiņa, kurā valstu valdībām jāpabeidz NANP izstrāde un tie jāapstiprina Eiropas Komisijai. Šajā novērtējumā būtu jāsniedz pārskats ne tikai par to, cik lielā mērā pilsoniskā sabiedrība iesaistās plānu izstrādē, bet arī par iesaistes kvalitāti un to, cik pārredzami dalībvalstis publisko savus NANP projektus.

1.8.

 Attiecībā uz viseiropas sociālo partneru un PSO iesaistīšanu atveseļošanas plānā Next Generation EU šie dalībnieki ir atzinuši, ka salīdzinājumā ar parastajām Eiropas pusgada procedūrām ir panākts progress. Viņi atzīst arī Eiropas Komisijas pozitīvo ietekmi pilsoniskās sabiedrības līdzdalības veicināšanā valsts līmenī. Tomēr vairums respondentu uzskata, ka faktiskās līdzdalības līmenis joprojām ir lielā mērā nepietiekams un ka procedūru specifika neļauj PSO atzinumiem būt pietiekami sadzirdētiem. Sociālie partneri un PSO aicina novērst šos trūkumus NANP īstenošanas un novērtēšanas posmos, izveidojot strukturētākas procedūras, kas veicinātu reālu komunikāciju.

2.   Konteksts

2.1.

 Eiropas Savienības Padome un Eiropas Parlaments 2020. gada 18. decembrī panāca vienošanos par ANM. Lai piekļūtu finansējumam, dalībvalstis sagatavos savus NANP, kuros atbilstīgi Eiropas Savienības Komisijas norādījumiem attiecībā uz konsultāciju procesu būs izklāstīts investīciju un reformu kopums. Jau pirmajos, septembrī publicētajos, norādījumos dalībvalstis tiek aicinātas aprakstīt gan apspriedes ar sociālajiem partneriem, pilsonisko sabiedrību un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām, ja tādas ir notikušas, gan šo dalībnieku ieguldījumu atveseļošanas un noturības plāna izstrādē un īstenošanā (1).

2.2.

 Vienošanās, ko decembrī panāca Eiropas Parlaments un Padome, cita starpā ietver arī punktu par sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanu. Dokumenta 18. panta 4. punkta q) apakšpunktā noteikts, ka NANP ir jāizklāsta “kopsavilkums par apspriešanās procesu, kas saskaņā ar valsts tiesisko regulējumu veikts ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām, sociālajiem partneriem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām (..) un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām, lai sagatavotu un, ja iespējams, īstenotu plānu, un par to, kā ieinteresēto personu ieguldījums tiek atspoguļots (..) plānā” (2).

2.3.

 Grupas “Eiropas pusgads” pirmajā sanāksmē 2020. gada 16. decembrī tika pieņemta grupas darba programma 2020.–2023. gadam. Jauns un svarīgs darba programmas elements ir EESK locekļu organizētas virtuālas konsultācijas dalībvalstīs 2021. gada janvārī. Šā pasākuma mērķis bija apkopot informāciju par organizētas pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanu nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos, lai februāra plenārsesijā EESK varētu pieņemt rezolūciju.

3.   Metode

3.1.

 Šim ziņojumam vajadzīgie dati un informācija tika vākti 2021. gada janvārī.

No valstīm tika saņemti kopskaitā 26 viedokļi. Apspriešanās notika, pamatojoties uz locekļu individuālajām zināšanām un iesaistot sociālos partnerus un pilsoniskās sabiedrības organizācijas. Dažās valstīs tika iesaistītas valstu ekonomikas un sociālo lietu padomes vai līdzvērtīgas struktūras, savukārt citās notika apspriedes arī ar valdības pārstāvjiem.

3.2.

 Apspriešanās pamatā bija šādi pieci jautājumi:

1.

Vai jūsu valstī ir mehānismi apspriedēm par atveseļošanas un noturības plāniem? Vai uzskatāt, ka šie mehānismi ir piemēroti un ar tiem pietiek?

2.

Vai sociālajiem partneriem paredzētie apspriešanās mehānismi jūsu valstī atšķiras no tiem, kas paredzēti pārējiem pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem?

3.

Nacionālais atveseļošanas un noturības plāns jūsu valstij jāiesniedz vēlākais līdz 30. aprīlim. Kāds šajā ziņā ir jūsu valsts progress?

4.

Kādā veidā atveseļošanas un noturības plāna izstrādes procedūra jūsu valstī atšķiras no apspriešanās ar organizētu pilsonisko sabiedrību ierastā Eiropas pusgada procedūrā?

5.

Cik lielā mērā jūsu valsts atveseļošanas un noturības plāns atbilst organizētas pilsoniskās sabiedrības politiskajiem mērķiem jūsu valstī?

4.   Piezīmes par apspriešanās rezultātiem

4.1.   1. jautājums. Vai jūsu valstī ir mehānismi apspriedēm par atveseļošanas un noturības plāniem?

4.1.1.

 Lielākā daļa respondentu atbildēja, ka attiecīgās valsts valdība ir izveidojusi tādu vai citādu apspriešanās mehānismu organizētas pilsoniskās sabiedrības iesaistei atveseļošanas un noturības plāna (ANP) izstrādē. Dažās dalībvalstīs apspriedes ar pilsonisko sabiedrību jau ir notikušas, savukārt citur tās joprojām turpinās vai ir plānotas vēlākā posmā.

4.1.2.

 Izmantotie mehānismi ir dažādi, tostarp rakstisku priekšlikumu iesniegšana, augsta līmeņa sanāksmes ar atbildīgajiem ministriem, īpaši izstrādātu un aizpildītu aptaujas anketu izvērtēšana un valdības un PSO pārstāvju apaļā galda diskusijas. Dažas dalībvalstis ir lietojušas vai kā pamatu izmantojušas arī tos apspriešanās mehānismus, kas izveidoti parastās Eiropas pusgada procedūras vajadzībām, piemērojot tos īpašajam jaunajam 2021. gada Eiropas pusgada kalendāram un Covid-19 pandēmijas ierobežojošajiem apstākļiem.

4.1.3.

 Tomēr vairākās atbildēs tika norādīts, ka trūkst reālas pilsoniskās sabiedrības līdzdalības. Viens no identificētajiem šķēršļiem, kas traucējuši līdzdalībai, bijusi dažu valdību acīmredzamā nevēlēšanās iesaistīt pilsonisko sabiedrību sava plāna izstrādē. Nereti nevis valdība ir izrādījusi vēlmi iesaistīt apspriešanā pilsonisko sabiedrību, bet gan apspriešanās notikusi pēc sociālo partneru vai citu pilsoniskās sabiedrības organizāciju iniciatīvas un aicinājuma.

4.1.4.

 Lai gan pilsoniskā sabiedrība oficiāli gan tika iekļauta, nepietiekamais laiks, kas tika atvēlēts apspriedēm ar to, tika atzīts par vēl vienu šķērsli patiesai iesaistei. Dalībnieki kritizēja dažu valdību pieņemtos saspringtos grafikus, kuri, visticamāk, traucēs īstenot dziļas debates un rūpīgi apsvērt pilsoniskās sabiedrības ieguldījumu atveseļošanās un noturības plānos. Tādējādi, lai gan daudzām dalībvalstīm sava ANP izstrādes procesā ir izveidots tāds vai citāds organizētas pilsoniskās sabiedrības uzklausīšanas mehānisms, ievērojami mazāk ir tādu dalībvalstu, kuras patiešām ļauj pilsoniskajai sabiedrībai reāli iesaistīties un kurās PSO priekšlikumiem ir reāla ietekme.

4.1.5.

 Diemžēl vairāki dalībnieki ziņoja, ka nacionālā plāna izstrādes posmā apspriešanās nav nedz notikusi, nedz ir plānota. Turklāt daži respondenti norādīja, ka apspriešanās gan ir notikusi, taču līdz šim tajā bijuši iesaistīti tikai sociālie partneri, taču ne pārējās organizētas pilsoniskās sabiedrības daļas.

4.1.6.

 Pamatojoties uz iegūto informāciju (3), attiecībā uz šīs rezolūcijas tematu esam iedalījuši dalībvalstis trīs grupās: tādās, kur – vismaz līdz šim – iesaistes faktiski nav bijis (Dānija, Slovākija); tādās, kur oficiāla vai neformāla apspriešanās ir bijusi, taču ietekmes iespējas nav vērojamas (Austrija, Beļģija, Čehija, Vācija, Grieķija, Spānija, Igaunija, Francija, Horvātija, Ungārija, Īrija, Lietuva, Latvija, Luksemburga, Nīderlande, Polija, Portugāle, Rumānija, Zviedrija, Slovēnija), un visbeidzot tādās, kur ir bijusi strukturētāka iesaiste, kas dažos gadījumos ir varējusi ietekmēt zināmus plāna aspektus (Bulgārija, Kipra, Somija, Itālija, Malta).

4.1.7.

 Kopumā atbildes liecina, ka organizēta pilsoniskā sabiedrība ļoti vēlas dot ieguldījumu NANP izstrādē. Respondenti, kas pārstāv sociālos partnerus un PSO, aprakstīja savus mēģinājumus iesaistīties, tostarp priekšlikumu izstrādi un valdības pārstāvju uzrunāšanu. Dažās dalībvalstīs šo iniciatīvu rezultātā pilsoniskā sabiedrība ir tikusi ciešāk iesaistīta plānu izstrādē, tomēr citās, šķiet, tā diemžēl nav sadzirdēta.

4.2.   2. jautājums. Vai sociālajiem partneriem paredzētie apspriešanās mehānismi jūsu valstī atšķiras no tiem, kas paredzēti pārējiem organizētas pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem?

4.2.1.

 Lielākajā daļā dalībvalstu apspriešanās procedūra ar sociālajiem partneriem un ar pārējām organizētas pilsoniskās sabiedrības daļām ir atšķirīga. Respondenti ziņo, ka sociālie partneri tiek iesaistīti strukturētākā, institucionalizētākā un pastāvīgākā veidā, savukārt pārējās PSO tiek uzklausītas nesistemātiski un neformāli. Kā minēts iepriekš, vairākas dalībvalstis ANP izstrādes procesā ir apspriedušās tikai ar sociālajiem partneriem, bet ne ar plašāku pilsonisko sabiedrību. Vienā dalībvalstī valdība ir apspriedusies tikai ar plašas pilsoniskās sabiedrības, tostarp sociālo partneru, pārstāvības organizāciju, taču ne ar šaurāku struktūru, kurā ir tikai sociālie partneri. Nedaudzas dalībvalstis ir izvēlējušās vienotu procedūru, kas aptver visas ieinteresētās personas.

4.3.   3. jautājums. Nacionālais atveseļošanas un noturības plāns jūsu valstij jāiesniedz vēlākais līdz 30. aprīlim. Kāds šajā ziņā ir jūsu valsts progress?

4.3.1.

 Satura ziņā apkopotās atbildes ir dažādas. Visi dalībnieki ziņo, ka viņu valsts valdība ir sākusi darbu ar savu ANP, tomēr katra dalībvalsts atrodas citā procesa posmā.

4.3.2.

 Lielākajā daļā dalībvalstu atbildīgās ministrijas, visbiežāk Finanšu ministrija, patlaban izstrādā pirmo NANP versiju. Dažas dalībvalstis ir pabeigušas apspriešanos ar pilsonisko sabiedrību, savukārt citas ar ieinteresētajām personām vēl nav konsultējušās. Turklāt vairāki respondenti ziņo, ka viņu valdība aktīvi apspriežas ar Eiropas Komisiju vai arī drīzumā plāno šādu apspriešanos.

4.3.3.

 Tiek ziņots, ka dažas dalībvalstis, jau agrīnākā posmā apspriedušās ar Eiropas Komisiju, strādā pie otrās sava plāna versijas.

4.4.   4. jautājums. Kādā veidā atveseļošanas un noturības plāna izstrādes procedūra atšķiras no apspriešanās ar organizētu pilsonisko sabiedrību ierastā Eiropas pusgada procedūrā?

4.4.1.

 Arī šeit sniegtās atbildes ir atšķirīgas un zināmā mērā nenoteiktas. Tomēr ir vērojamas atsevišķas tendences, kas bija redzamas jau atbildēs uz iepriekšējo jautājumu: daži respondenti norāda, ka vēl ir par agru spriest; citi uzskata, ka pienācīgām konsultācijām nepietiek laika; vēl citi atbild, ka sociālie partneri iesaistās vairāk nekā pārējā organizētā pilsoniskā sabiedrība. Nedaudzi ziņo, ka ANP izstrādes procedūra organizētai pilsoniskajai sabiedrībai ir bijusi pieejamāka vai labāk pielāgota nekā parastā pusgada procedūra, taču vairāk ir tādu, kuri informē, ka parastās pusgada procedūras sistēma, kas tika ieviesta, lai apspriestos ar organizētu pilsonisko sabiedrību, ANP procedūrā netiek izmantota.

4.5.   5. jautājums. Cik lielā mērā jūsu valsts atveseļošanas un noturības plāns atbilst organizētas pilsoniskās sabiedrības politiskajiem mērķiem jūsu valstī?

4.5.1.

 Atbildes uz šo jautājumu var iedalīt trīs plašās grupās, kuras skaitliskā ziņā ir aptuveni vienādas. Viena grupa uzskata, ka mērķi kopumā sakrīt – vai nu apspriešanās procedūras rezultātā, vai arī tāpēc, ka intereses jau sākotnēji bijušas vienādas. Otra grupa pauž nožēlu, ka plānu izstrādē valdības ir ignorējušas gan sabiedrību, gan labi zināmās organizētas pilsoniskās sabiedrības intereses, savukārt pēdējā no trim grupām nespēj atbildēt, jo trūkst drošas informācijas vai arī process vēl ir pārāk agrīnā posmā.

5.   Secinājumi

5.1.

 Attiecībā uz regulārā Eiropas pusgada procedūrām NANP apspriešanās procesi ar sociālajiem partneriem un PSO kopš iepriekšējiem gadiem kopumā ir uzlabojušies, tomēr EESK uzskata, ka attiecībā uz pamatotām pilsoniskās sabiedrības prasībām un pat attiecībā uz ANM regulā izklāstītajiem noteikumiem šie procesi lielākajā daļā dalībvalstu noteikti nav apmierinoši. Sociālajiem partneriem kopumā ir vairāk iespēju piedalīties – gan sociālā dialoga kārtībā, gan specifiskajās NANP procedūrās –, savukārt citu PSO iespējas ir šaurākas.

5.2.

 Šīs rezolūcijas pamatā esošā apsekojuma rezultāti saskan ar citiem Eiropas pilsoniskās sabiedrības organizāciju veiktajiem pētījumiem (4) par dalībvalstu PSO līdzdalību nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos. Saskaņā ar šiem pētījumiem lielākajā daļā valstu PSO līdzdalība ir bijusi neliela vai tās nav bijis vispār. Dati, ko sava pētījuma vajadzībām apkopojām janvārī, šajā ziņā uzrāda tikai nelielu uzlabojumu. Par līdzīgu neapmierinātību liecina Reģionu komitejas apspriešanās (5) par reģionālo un vietējo politisko institūciju iesaistīšanu nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos.

5.3.

 Komiteja uzskata, ka reāla līdzdalība notiek tad, ja oficiālajos apspriešanās procesos, kuru pamatā ir tiesību normas un publiskas, pārredzamas procedūras, PSO tiek pienācīgi informētas ar rakstisku dokumentāciju un ja tām ir pietiekami daudz laika izanalizēt valdības priekšlikumus un izstrādāt savus ierosinājumus, kuri vai nu tiek ņemti vērā, vai pamatoti noraidīti un kuri jebkurā gadījumā ir iekļauti protokolos vai publiskos dokumentos. Ja spēkā stājas jauni pamatnosacījumi, šī apspriešanās būtu jāatkārto. Pilsoniskās sabiedrības līdzdalības mērķis nekādā ziņā nav aizstāt vai apšaubīt parlamentāro demokrātisko iestāžu pārākumu, bet gan vienīgi tās papildināt, sadarbojoties ar tām.

5.4.

 EESK aicina to dalībvalstu valdības, kuras nav ieviesušas pienācīgas procedūras apspriedēm ar sociālajiem partneriem un PSO, steidzami šādas procedūras ieviest un ievērot ANM regulu. Komiteja aicina Eiropas iestādes un konkrēti Komisiju izmantot savas pilnvaras un pieprasīt to valstu valdībām, kuras šai jomā nav izpildījušas savus pienākumus, to izdarīt. Laikā, kas atvēlēts NANP pieņemšanai, tas joprojām ir pagūstams. EESK piekrīt pārējo politisko un sociālo dalībnieku viedoklim, ka resursiem, kas paredzēti ieguldījumiem Eiropas ekonomikas un sabiedrības atveseļošanā un pārveidē, pēc iespējas ātrāk ir jāsasniedz dalībvalstis un to sabiedrība.

5.5.

 Gan pieredze ar pilsoniskās sabiedrības līdzdalību NANP izstrādes posmā, gan šajā jomā konstatēto trūkumu un nepilnību izvērtējums ir jāizmanto, lai garantētu, ka turpmāk nacionālo atveseļošanas un noturības plānu īstenošanā un 2022. gada NANP izstrādē šīs nepilnības un trūkumi tiek novērsti. Sociālo partneru un vispārīgi PSO cieša iesaistīšana nodrošina augšupējas, ilgtspējīgas un efektīvas pārmaiņas. Pilsoniskās sabiedrības organizācijas ir jāņem vērā arī plānu īstenošanā, jo tās sniedz daudzus sociālos pakalpojumus.

5.6.

 Ja publiskā un sociālā sektora dalībniekiem īsā laikā jāiegulda ievērojami finanšu līdzekļi, viens no riskiem ir tas, ka līdzekļus nebūs iespējams apgūt un izlietot plānotajā termiņā, turklāt izmantot tos efektīvi. Vēl nopietnāks risks ir korupcija. Lai gan Komiteja aicina valstu valdības veikt nepieciešamos pasākumus, lai uzlabotu pārvaldības spējas un veicinātu gan pārredzamību, gan administratīvo un parlamentāro kontroli šo risku novēršanai, EESK uzsver, ka reprezentatīvu PSO iesaistīšana NANP īstenošanas uzraudzībā ir spēcīgs instruments cīņā pret korupciju un neefektivitāti.

5.7.

 EESK bažījas, ka vairumam dalībvalstu, kad tās izstrādā valstu ziņojumus, uz kuriem balstīta šī rezolūcija, nav īstas skaidrības par NRRP pārvaldības sistēmām un par plāna īstenošanas pienākumu sadalījumu starp centrālo, reģionālo un vietējo līmeni. Protams, nav arī pietiekamas skaidrības par to, kādi mehānismi būtu piemēroti organizētas pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru iesaistīšanai NANP īstenošanas, uzraudzības un pielāgošanas posmos.

5.8.

 Šajā rezolūcijā galvenā uzmanība pievērsta sociālo partneru un PSO iesaistīšanai nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos laikā, kad NANP izstrādes process vēl nav pabeigts, lai tādējādi varētu šos procesus uzlabot, kā arī mudināt pienācīgi iesaistīt sociālos partnerus un pilsoniskās sabiedrības organizācijas NANP īstenošanā, uzraudzībā un pielāgošanā. Mums ir zināms plānu saturs, jo tas atspoguļots pamatprogrammās un dažu dalībvalstu pirmajos NANP projektos. Tomēr no atbildēm uz aptaujas 5. jautājumu var secināt, ka to respondentu vidū, kuri pauduši viedokli šajā procesa posmā, lielākajā daļā valstu – desmit valstīs no sešpadsmit – ir vai nu plaša, vai daļēja saskaņa starp PSO mērķiem un to, kas noteikts pamatprogrammās un NANP projektos, un ir ievēroti Komisijas un Eiropas Parlamenta noteiktie mērķi un pamatnostādnes attiecībā uz Next Generation EU un tā ANM. Pārējās sešās valstīs pilsoniskās sabiedrības organizācijas ir noskaņotas kritiski, un desmit valstīs tās atbildi nav sniegušas, galvenokārt tāpēc, ka uzskata to par pāragru.

5.9.

 Komiteja tomēr vēlas vērst uzmanību uz dažām sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju paustajām bažām un prasībām attiecībā uz NANP saturu:

—

Investīcijām, kas atbilst zaļā kursa mērķiem un digitālajai pārveidei – un ar to saistītajai taisnīgai pārejai –, un investīcijām, kas saistītas ar valstu sociālās jomas vājajām vietām, nodarbinātību, veselību un sociālo aizsardzību, kopā ar strukturālajām reformām, kuras aicināts veikt 2019. un 2020. gada konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos, būtu jāveicina pāreja uz tādu ekonomikas modeli, kas vairāk stimulē ražīgumu un ir ilgtspējīgāks gan vides, gan sociālajā ziņā.

—

Nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos, definējot atbilstīgus rādītājus, grafikus un uzraudzības metodiku, būtu skaidri jāparāda saikne starp investīciju projektiem un katras valsts reformu programmu.

—

Next Generation EU programma piedāvā valstu budžetiem iepriekš vēl nepieredzētu ES finansiālu atbalstu. Novērtējot nacionālos plānus, Komisijai būtu jāprasa, lai Eiropas fondi tiek izmantoti arī tam, lai, atbalstot ieguldījumus pārrobežu infrastruktūrā un projektos, radītu reālu Eiropas pievienoto vērtību. Pārrobežu ieguldījumiem ir acīmredzama labvēlīga plašāka ekonomiskā un sociālā ietekme, kas jāveicina vairāk.

—

Ieguldījumiem, kas saistīti ar NANP, būtu jākalpo par sviras efektu citiem privātiem ieguldījumiem nozarēs, kas šajos plānos noteiktas par prioritārām. Investīciju programmās pietiekami jāņem vērā atbalsttiesīgie mazo, vidējo un sociālās ekonomikas uzņēmumu projekti.

—

Kā savā runā Komitejas 2021. gada 28. janvāra plenārsesijā ļoti skaidri norādīja ANO īpašais referents galējas nabadzības un cilvēktiesību jautājumos Olivier De Schutter, pastāv risks, ka sociālajiem jautājumiem, tostarp nabadzības un nevienlīdzības apkarošanas instrumentiem, nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos netiks ierādīta pienācīga vieta. Ekonomikas un sabiedrības digitalizācija ir viens no Next Generation EU galvenajiem mērķiem, tāpēc ārkārtīgi svarīgi ir norādīt, cik liels ir risks, ka digitālā plaisa netiks samazināta.

—

Investīcijas kvalitatīvā izglītībā, mūžizglītībā, pētniecībā un izstrādē ir ļoti nepieciešamas, lai virzītu un papildinātu gan ekonomiskās un sociālās pārmaiņas, ko veicina Next Generation EU, – tāpat kā investīcijas, kas stiprina veselības aizsardzības sistēmas un sabiedrības veselības politiku sabiedrībā, kuru smagi skārusi Covid-19 pandēmija.

5.10.

 EESK aicina valstu valdības un ES iestādes NANP pieņemšanas procesā ņemt vērā šīs Eiropas pilsoniskās sabiedrības bažas par NANP saturu.

Briselē, 2021. gada 25. februārī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja

Christa SCHWENG

(1)  SWD(2020) 205 final

(2)  OV L 57, 18.2.2021., 17. lpp.

(3)  Dalībvalstu pārstāvju ziņojumi ir analizēti šīs rezolūcijas pielikumā. Visi materiāli ir pieejami Komitejas tīmekļa vietnē.

(4)  Apvienība “Pilsoniskā sabiedrība – Eiropa” un Eiropas centrs Not-for-Profit Law“Pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaiste ES nacionālo atveseļošanas un noturības plānu sagatavošanā”, 2020. gada decembris.

(5)  RK/CEMR, “Pašvaldību, pilsētu un reģionu iesaistīšana nacionālo atveseļošanas un noturības plānu sagatavošanā”, 2021. gada 20. janvāris.

Top