Back to EUR-Lex homepage

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search
You are here

Document 52021IP0454

Eiropas Parlamenta 2021. gada 11. novembra rezolūcija par to, kā piemērojama Regula (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 par Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu statusu un finansēšanu (2021/2018(INI))

OV C 205, 20.5.2022, p. 37–43 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

20.5.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/37

P9_TA(2021)0454

Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu statuss un finansēšana

Eiropas Parlamenta 2021. gada 11. novembra rezolūcija par to, kā piemērojama Regula (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 par Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu statusu un finansēšanu (2021/2018(INI))

(2022/C 205/04)

Eiropas Parlaments,

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pantu un 10. panta 4. punktu,

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 224. un 325. pantu,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 par Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu statusu un finansēšanu (1) (turpmāk “Regula”), kura grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 3. maija Regulu (ES, Euratom) 2018/673 (2) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 25. marta Regulu (ES, Euratom) 2019/493 (3), un jo īpaši tās 38. panta 1. punktu,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (4) (Finanšu regula),

—

apspriedies ar Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu iestādi (turpmāk “Iestāde”) un tās gada darbības pārskatiem,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta ģenerālsekretāra 2021. gada 19. aprīļa ziņojumu Prezidijam par Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu finansēšanu Eiropas līmenī,

—

ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

—

ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas atzinumu,

—

ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu (A9-0294/2021),

A.

tā kā spēcīgas ES līmeņa politiskās partijas un fondi ir būtiski Eiropas Savienības mēroga publiskās sfēras attīstībai;

B.

tā kā Eiropas politiskajām partijām būtu jāuzņemas ietekmīgāka loma Eiropas vēlēšanu procesā un jāveicina ES politiskās apziņas veidošana un ES pilsoņu gribas paušana; tā kā politiskajai daudzveidībai ir būtiska nozīme publiskajā diskursā un iedzīvotāju izvēles izteikšanā;

C.

tā kā politiskās konkurences apstākļos partijas nevar uzskatīt par nepartejiskām struktūrām un tā kā to finansējumu nevar aprobežot ar apolitiskiem izdevumiem paredzētiem līdzekļiem;

D.

tā kā Eiropas politiskajiem fondiem ir mandāti, kas ietver politiskās izpratnes veicināšanu un līdzdalību debatēs par ES politikas jautājumiem un Eiropas integrācijas procesu, un šajā satvarā tie arī izstrādā piedāvājumus, kas nav paredzēti tikai konkrētas partijas biedriem vai vēlētājiem, bet ir pieejami visiem ar vienādiem nosacījumiem;

E.

tā kā Eiropas politiskajām partijām un fondiem būtu jāsadarbojas ar valstu partijām, kas ir to sastāvā, un partneriem, lai tos atbalstītu Savienības un tās politikas virzienu tuvināšanā iedzīvotājiem un demokrātiskās leģitimitātes vairošanā;

F.

tā kā Eiropas politiskajām partijām būtu jāsadarbojas ar atbilstošajām organizācijām no dalībvalstu, lai veicinātu interaktīvu līdzdalību ES jautājumu risināšanā;

G.

tā kā, lai arī turpmāk zinātu un paustu Savienības pilsoņu gribu, ir būtiski, ka Eiropas politisko partiju un fondu loma un darbība Savienības līmenī būtu iespējama ne tikai attiecībā uz Eiropas nozīmes jautājumiem; tā kā šīm Eiropas politiskajām partijām un fondiem būtu jāatļauj izmantot savus līdzekļus, lai finansētu jebkuras darbības, kas veicina ES pilsoņu informēšanu un izpratnes palielināšanu par jautājumiem, kas saistīti ar ES politiku;

H.

tā kā pietiekami finanšu līdzekļi ir priekšnosacījums tam, lai Eiropas politiskās partijas un fondi varētu pildīt savus uzdevumus, savukārt pilnīgai pārredzamībai un pārskatatbildībai vajadzētu būt priekšnosacījumam publisko līdzekļu saņemšanai no Savienības budžeta;

I.

tā kā Eiropas politiskās partijas un fondi var veicināt ES politiku attiecībā uz kaimiņvalstīm atbilstoši kopējai ārpolitikai un drošības politikai un Savienības ārējo attiecību ietvaros; tā kā tādēļ tām vajadzētu būt atvērtām šo valstu partiju vai indivīdu dalībai un jāļauj saņemt iemaksas no tiem ar nosacījumu, ka tiek nodrošināta pilnīga pārredzamība un atbilstība LESD 325. pantam un Savienības noteikumiem par krāpšanas un korupcijas apkarošanu;

J.

tā kā vajadzētu būt iespējai Eiropas politisko partiju un fondu finansējumu veidot arī no citām ieņēmumu kategorijām, ne tikai no iemaksām un ziedojumiem;

K.

tā kā Eiropas politisko partiju līdzfinansējuma daļas pielāgošana politiskajiem fondiem noteiktajam līmenim novērstu parāda uzkrāšanos;

L.

tā kā, ievērojot pārredzamības un publiskā finansējuma pienācīgas izmantošanas principu, būtu jāvienkāršo izdevumu administratīvās kontroles sistēma un jāatceļ prasība iesniegt pārskatus saskaņā ar starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem, jo tā ir pretrunā Eiropas politisko partiju un fondu būtībai un rada nevajadzīgu laikietilpīgu un dārgu slogu;

M.

tā kā, saskaņojot Eiropas politiskajiem fondiem noteikto pārnešanas periodu ar prasībām, kas izvirzītas politiskajām partijām, būtu iespējams izvairīties no revīzijas otrās pakāpes un līdz ar to būtiski samazināt administratīvo slogu fondiem,

Regulas piemērošanas novērtējums

1.

 atgādina, ka Regula (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 par Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu statusu un finansēšanu ir tiesiskais regulējums, ar ko nosaka to tiesības un pienākumus; uzsver, ka finansējums, kas piešķirts saskaņā ar Regulu, ir daļa no Eiropas Savienības vispārējā budžeta un tāpēc būtu jāizmanto saskaņā ar Finanšu regulu, liekot uzsvaru uz pareizas finanšu pārvaldības vispārējo principu;

2.

 norāda, ka 2018. gads bija pirmais Regulas īstenošanas gads; atzinīgi vērtē Iestādes iesniegto 2019. gada darbības pārskatu; pieņem zināšanai galvenās darbības un problēmas, ar kurām nācās saskarties 2019. gadā; norāda, ka Iestāde veica savu pirmo Eiropas politisko partiju un fondu pārskatu pārbaudi saistībā ar 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām, nodrošinot atbilstību Regulai, savukārt Eiropas Parlamenta Finanšu ģenerāldirektorāts nodrošināja atbilstību Finanšu regulai; atzinīgi vērtē to, ka Iestādei 2019. gadā nebija jāpiemēro sankcijas nevienai Eiropas politiskajai partijai vai fondam; turklāt ņem vērā, ka Iestāde iesaistījās tiesvedībā Eiropas Savienības Vispārējā tiesā un sadarbojās ar dalībvalstīm, lai izveidotu valstu kontaktpunktu un datu aizsardzības iestāžu tīklu;

3.

 atgādina, ka Regulas 38. pantā ir noteikts, ka Parlamentam līdz 2021. gada beigām ir jāpieņem ziņojums par Regulas piemērošanu, un tad Komisijai pēc sešiem mēnešiem ir jāiesniedz ziņojums par to pašu jautājumu, pievienojot tiesību akta priekšlikumu par Regulas grozīšanu; norāda, ka Komisijas ceļvedī ir paredzēts stiprināt finanšu un izpildes noteikumus, samazināt administratīvo slogu, palielināt pārredzamību un stiprināt ES pilsoņu patiesu pārstāvību vēlēšanās; turklāt norāda, ka ir svarīgi novērst ārvalstu iejaukšanās risku un datu aizsardzības noteikumu pārkāpumus;

4.

 atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par jaunu Eiropas demokrātijas rīcības plānu, tostarp tiesību akta priekšlikumu ar mērķi nodrošināt lielāku pārredzamību attiecībā uz apmaksātu politisko reklāmu, kā arī Eiropas politisko partiju un fondu finansēšanas tiesību aktu pārskatīšanu; atkārtoti ierosina grozīt Regulu, kā tas prasīts 2020. gada 26. novembra rezolūcijā par Eiropas vēlēšanu izvērtēšanu (5) attiecībā uz dalību Eiropas vēlēšanās, finansējuma pārredzamību un ziedojumu aizliegumu no trešo valstu privātām un publiskām struktūrām;

5.

 atzīst, ka Regula ir uzlabojusi Eiropas politisko partiju un fondu statusu salīdzinājumā ar iepriekšējo tiesisko regulējumu, kas bija izveidots ar Regulu (EK) Nr. 2004/2003 (6), jo īpaši atzīstot, ka minētajiem subjektiem ir Savienības juridiskās personas statuss, un izveidojot neatkarīgo Iestādi;

6.

 atzīst Iestādes lomu, jo tā ir uzņēmusies uzdevumus, kas tai uzticēti saskaņā ar Regulu;

7.

 tomēr norāda, ka vairākas praktiskas grūtības un administratīvi un politiski šķēršļi joprojām liedz Eiropas politiskajām partijām un fondiem pilnībā īstenot savu potenciālu kā aktīviem un redzamiem dalībniekiem Eiropas demokrātijā gan Eiropas līmenī, gan ES dalībvalstīs;

8.

 uzsver, ka ir svarīgi reģistrēt Eiropas politiskās partijas un fondus, jo Regula pieprasa ievērot visus tajā minētos nosacījumus, jo īpaši LES 2. pantā nostiprinātās Savienības pamatvērtības, un padara tiesības saņemt finansējumu no Savienības budžeta atkarīgas no šādas atbilstības, kā arī uzsver nepieciešamību nodrošināt pilnīgu pārredzamību;

9.

 šajā sakarā uzskata, ka Regula būtu jāgroza, lai precizētu, ka ES pamatvērtību ievērošanas prasībai būtu jāattiecas gan uz pašu Eiropas politisko partiju, gan tās dalībpartijām;

10.

 atzinīgi vērtē to, ka ir pastiprināti uzraudzības noteikumi attiecībā uz to, kā Eiropas politiskās partijas un fondi ievēro Savienības pamatvērtības un pārkāpumu novēršanas procedūru, tostarp attiecībā uz sankcijām un līdzekļu atgūšanu;

11.

 uzskata, ka jaunākie grozījumi Regulā, ar ko ieviesa sankcijas par datu aizsardzības noteikumu pārkāpumiem, bija pirmais lietderīgais solis, taču tie būtu vēl vairāk jāpastiprina;

12.

 uzskata, ka pašreizējā sistēma, ko izmanto, lai pārbaudītu, kā tiek ievēroti noteikumi par iemaksu un dotāciju izlietojumu, ir jāuzlabo tādās jomās kā skaidrība, efektivitāte un ātrums;

13.

 uzskata, ka Eiropas politisko partiju un fondu pakļaušana dažādu gan ES, gan valstu juridisko instrumentu noteikumiem rada neskaidrību un juridisko nenoteiktību; tāpēc ierosina turpmāk saskaņot un stiprināt noteikumus, kuri reglamentē Eiropas politiskās partijas un fondus, lai nodrošinātu visaptverošu ES tiesisko regulējumu Eiropas politiskajām partijām un fondiem, kurā pievērstos jo īpaši nosacījumiem, kas attiecas uz reģistrāciju, struktūru un darbību, pamanāmību, pārredzamību un sankcijām;

14.

 uzsver, ka Eiropas politisko partiju un fondu finansējumam jābūt pārredzamam, uz to jāattiecas LESD 325. pantam, kā arī tam jābūt nepieejamam ļaunprātīgai izmantošanai un vienīgi jāatbalsta tādas politiskās programmas un darbības, kas atbilst LES 2. pantā noteiktajiem Savienības pamatprincipiem;

Konstatētās problēmas

15.

 atgādina, ka Regulā ir prasīts, lai valstu partijas savās tīmekļa vietnēs norādītu Eiropas politiskās partijas, kurai tās pieder, logotipu, politisko programmu un tīmekļa saiti uz to “skaidri redzamā un lietotājdraudzīgā veidā”, kas ir priekšnoteikums, lai Eiropas politiskā partija varētu saņemt finansējumu; ir nobažījies par to, ka pēc European Democracy Consulting projekta “Logos” datiem ļoti liela daļa valsts līmeņa dalībpartiju nav pienācīgi īstenojusi Regulas prasību par minētās informācijas norādīšanu — tikai 15 % no dalībpartijām skaidri redzamā un lietotājdraudzīgā veidā ir norādījušas minēto logotipu;

16.

 uzsver, ka ir precīzāk un vienkāršāk jādefinē Eiropas politisko partiju un fondu netiešais finansējums valstu partneriem un biedriem, lai izvairītos no tā, ka tiek kavēta nepieciešamā sadarbība ES politikas popularizēšanā un skaidrošanā un to darbs ar ES pilsoņiem;

17.

 uzsver, ka aizliegums finansēt referenduma kampaņas par ES jautājumiem ir pretrunā Eiropas politisko partiju un fondu būtībai;

18.

 uzsver, ka ES politisko partiju un fondu finansēšana ir cieši saistīta ar reģistrācijas kritērijiem, kas uzskaitīti Regulā; atzīst, ka ir jāgarantē, lai reģistrācijas un dalības kritēriji nodrošinātu iekļaujošu un patiesu ES līmenī aktīvu politisko partiju pārstāvību, vienlaikus nepieļaujot, ka tiek kavēta mazāku politisko partiju demokrātiska pārstāvība tajā pašā līmenī; atgādina par Parlamenta Konstitucionālo jautājumu komitejā notikušajām debatēm par reģistrācijas robežvērtību un pilsoņu atbalstu; norāda, ka pēc Brexit ir pieaugusi nepieciešamība pārskatīt dažādas partiju dalības kategorijas un dalības maksas iekasēšanu; tādēļ ierosina pārskatīt reģistrācijas prasības un pārstāvības kritērijus, tostarp apsverot tiešu pilsoņu dalību;

19.

 pauž nožēlu par to, ka Eiropas politiskās partijas biedru definīcijas šaurā interpretācija, kas noteikta judikatūrā, un tas, ka Regulā nav skaidri definēti dalības nosacījumi Eiropas politiskajās partijās un nav paredzēti dažādi iesaistīšanās līmeņi Eiropas politiskajos fondos, nepietiekami atzīst vajadzību pēc elastīguma Eiropas politisko partiju un fondu iekšējā organizācijā, jo īpaši attiecībā uz Eiropas politisko fondu asociētajiem biedriem un partneriem, tostarp no bijušajām dalībvalstīm un citām Eiropas valstīm; pauž bažas par to, ka šī šaurā interpretācija bez pamatota iemesla liedz Eiropas politiskajām partijām saņemt finansiālu ieguldījumu no šādiem biedriem; uzskata, ka tāpat būtu jāprecizē dalības un iesaistīšanās nosacījumi Eiropas politiskajos fondos, kā arī pētniecības partnerības ar tiem;

20.

 uzskata, ka būtu jāprecizē un jāpaplašina aizliegums iestāties vairākās partijās un fondos;

21.

 uzsver, ka Regulā ieņēmumu kategorijas ir definētas pārāk šauri un jo īpaši neņem vērā citus iespējamus likumīgi iegūtus pašu resursus;

22.

 uzsver, ka sevišķi Eiropas politiskajām partijām noteiktais līdzfinansējuma līmenis ir izrādījies ļoti grūti sasniedzams;

23.

 uzskata, ka noteikt prasību iesniegt Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu pārskatus saskaņā gan ar mitināšanās dalībvalsts revīzijas standartiem, gan ar starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem nerada pievienoto vērtību, bet gan nevajadzīgas izmaksas un kavēšanos;

24.

 pauž nožēlu par to, ka kļūdas Regulas izstrādē traucē Eiropas politiskajām partijām patiesi pildīt savu uzdevumu kā modernām politiskajām partijām, kas saistītu pilsoņus ar politisko sistēmu, jo iedzīvotājiem tās nav pazīstamas tāpēc, ka iedzīvotāju iespējas kļūt par to biedriem ir ierobežotas, kā arī to loma politikas veidošanā un sabiedrībai aktuālo jautājumu izvirzīšanā ir ierobežota, tāpēc tās nespēj piesaistīt politiskos aktīvistus tādā pašā apmērā kā valstu un reģionālās partijas;

25.

 norāda, ka Iestādei ir ierobežotas pilnvaras pārbaudīt, vai Eiropas politiskā partija vai fonds pārkāpj ES pamatvērtības, un līdz šim tā vēl ne reizi nav uzsākusi sarežģīto vērtību ievērošanas procedūru; aicina stiprināt pašreizējo Iestādes struktūru, lai labāk uzraudzītu visu Regulā izvirzīto kritēriju izpildi, tostarp to, vai Eiropas politiskās partijas ievēro Savienības vērtības un ir demokrātiski pārvaldītas, un Iestādes atbilstību attiecīgajiem noteikumiem un sankciju īstenošanu, kā arī nodrošinātu tās pilnīgu neatkarību un neitralitāti;

26.

 ar bažām norāda, ka Regulā noteikto nesamērīgo prasību dēļ vairākām pašreizējām transnacionālām politiskajām partijām, kas darbojas ES politikā un ir pārstāvētas Eiropas Parlamentā, nav atļauts oficiāli reģistrēties kā Eiropas politiskajām partijām un tādējādi tiek likti šķēršļi mazāku politisko partiju demokrātiskai pārstāvībai ES līmenī;

Uzlabojumu priekšlikumi

27.

 uzskata, ka būtu jāizstrādā skaidri noteikumi un nosacījumi attiecībā uz to, kā kopīgi organizēt un līdzfinansēt Eiropas politisko partiju un fondu un to dalībnieku darbību saistībā ar ES jautājumiem; uzskata, ka, īstenojot šādas kopīgās darbības, ir jāprasa līdzās valstu partijas logotipam norādīt arī Eiropas politiskās partijas logotipu;

28.

 uzsver, ka nevienam noteikumam nevajadzētu likt šķēršļus politisko partiju pārstāvju un darbinieku dalībai Eiropas politisko fondu pasākumos, kas ir jau pēc būtības attaisnojama;

29.

 aicina Komisiju paredzēt skaidras prasības un sīki izstrādātus norādījumus par iesaistītās Eiropas politiskās partijas pamanāmību, lai panāktu, ka tiek nodrošināta Regulas 18. panta 2. punkta a) apakšpunkta par Eiropas politisko partiju logotipu norādīšanu līdzās valstu vai reģionālo partiju logotipiem izpilde;

30.

 uzsver, ka pirmajā pārskatu pārbaudē tika konstatētas iespējas veikt uzlabojumus, jo īpaši attiecībā uz Eiropas partiju un fondu pieprasītās informācijas detalizācijas un salīdzināmības līmeni; atzinīgi vērtē veidņu ieviešanu 2020. gadā, lai atvieglotu šo procesu; norāda, ka 2019. gadā lielākā daļa Eiropas politisko partiju un fondu resursu tika izlietoti, lai segtu personāla, sanāksmju un informācijas vākšanas izmaksas;

31.

 uzskata, ka pareizai finanšu pārvaldībai un pārredzamībai ir vajadzīgi stingri noteikumi, kas nosaka izdevumu attiecināmību; prasa paredzēt skaidrus noteikumus darbībām, kas veiktas ar lielākām starptautiskām organizācijām un partneriem no trešām valstīm, kā arī sīki izstrādātus noteikumus par personāla un sanāksmju izmaksām, jo īpaši attiecībā uz maksimālajiem apjomiem un iepirkuma procedūrām;

32.

 prasa atcelt aizliegumu finansēt referenduma kampaņas, lai Eiropas politiskajām partijām atļautu finansēt referenduma kampaņas, kas ir saistītas ar LES vai LESD īstenošanu;

33.

 uzstāj, ka ir jāatzīst dažādas biedru kategorijas partijā, fondā un pētniecības partnerībā, jāļauj pievienoties biedriem no Eiropas Padomes dalībvalstīm un citām Eiropas valstīm, fondiem ir jāparedz pētniecības partneru kategorija, un ka ir jāļauj Eiropas politiskajām partijām un fondiem likumīgi iekasēt biedra naudu, balstoties uz vispārēju iemaksas pieprasījumu, kas vienādi attiecas uz visiem to biedriem;

34.

 uzsver, ka ir vajadzīga dalībnieku definīcija, lai nodrošinātu juridisko noteiktību attiecībā uz dažādajiem dalības veidiem, dalībnieku attiecībām ar Eiropas politisko partiju, ar kuru tie ir saistīti, un prasībām, kas dalībniekiem ir jāizpilda;

35.

 ierosina paplašināt aizlieguma iestāties vairākās partijās darbības jomu, attiecinot to arī uz valstu un reģionālo parlamentu un asambleju deputātiem;

36.

 atbalsta citu ieņēmumu kategoriju izveidi, lai aptvertu visus politisko partiju un politisko fondu ienākumu avotus, nevis tikai iemaksas un ziedojumus, piemēram, izveidot kategoriju “citi pašu resursi”, kurā ietilptu iemaksas no kopīgām darbībām, publikāciju pārdošanas, dalības maksas konferencēs vai darbsemināros vai citām ar politisko aktivitāti tieši saistītām darbībām;

37.

 atbalsta minimālās pašu resursu daļas samazināšanu politiskajām partijām no 10 % uz 5 %, lai to pielāgotu fondiem pieprasītajai minimālajai daļai;

38.

 atbalsta fondiem noteiktā pārnešanas perioda pagarināšanu uz visu nākamo gadu (N+1), pielīdzinot to partijām piemērojamajam periodam;

39.

 prasa atcelt Eiropas politisko partiju un fondu pienākumu papildus vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem iesniegt gada finanšu pārskatus saskaņā ar starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem;

40.

 atgādina par citu finanšu kontroles struktūru, proti, Eiropas Revīzijas palātas, Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai un Eiropas Prokuratūras, lomu to attiecīgo pilnvaru ietvaros; saistībā ar revīziju un kontroli norāda, ka ir svarīgi pakļaut Eiropas politisko partiju izdevumus ne tikai iekšējās revīzijas sistēmas un tās locekļu vērtējumam, bet arī nodrošināt, ka tos izvērtē ārējie revidenti un publiskās iestādes un tiek veikta publiskā kontrole;

41.

 ierosina Eiropas politisko partiju un fondu izdevumiem piemērot paškontroles mehānismu, ko papildinātu iekšējās revīzijas sistēma, un uz tiem attiecināt ārēja revidenta un Eiropas Revīzijas palātas pārraudzību, kā arī publisku pārraudzību;

42.

 iesaka attiecīgi Eiropas politiskajām partijām, Iestādei un Parlamentam izmantot saskaņotu ziņošanas un kontroles grafiku, lai izvairītos no tā, ka ir jāpārrēķina finansējuma galīgās summas, vienlaikus ņemot vērā attiecīgajos noteikumos noteiktos termiņus;

43.

 atbalsta Eiropas politisko partiju un fondu finansēšanas pārredzamības uzlabošanu, nosakot Parlamentam pienākumu lietotājdraudzīgā veidā publicēt saņemtos gada finanšu pārskatus; uzsver, ka informācijai par ES politisko partiju un fondu reģistrāciju un finansiālo stāvokli vajadzētu būt cik vien iespējams publiski pieejamai, pilnīgai un aktuālai;

44.

 uzskata, ka Parlamenta un Iestādes publicētā informācija būtu jāsniedz atvērtā un mašīnlasāmā formātā lietotājdraudzīgā veidā;

45.

 uzskata, ka Iestādes stingrāka uzraudzība attiecībā uz ziedojumiem, kuru kopsumma pārsniedz 3 000 EUR, palielinātu būtiskas/nozīmīgas ārējās ietekmes uz Eiropas politiskajām partijām pārredzamību; uzskata, ka Iestādei sava uzmanība būtu jākoncentrē uz gadījumiem, kur tiek konstatēts nozīmīgs un pēkšņs mazu ziedojumu kopējā skaita pieaugums;

46.

 turklāt uzskata, ka finansējuma pārredzamības uzlabošanai Iestādei būtu jāpublicē informācija par viena un tā paša līdzekļu devēja ziedojumiem Eiropas politiskajai partijai, tās dalībvalstu partijām un to reģionālajām apakšstruktūrām; turklāt uzskata, ka vēlākais līdz 2027. finanšu gadam būtu jāievieš piemēroti instrumenti, ar kuriem tiktu nodrošināts, ka juridiski neatkarīgām struktūrām, kuras ir vienas un tās pašas Eiropas politiskā partijas daļa, ar nolūku apiet pārredzamības noteikumus netiek veikti ziedojumi, kuru kopējais apmērs pārsniedz pārredzamības ierobežojumus;

47.

 iestājas par to, ka līdz 2027. gadam ir jāparedz, ka ikviens ziedojums, ko līdzekļu devējs veic Eiropas politiskajai partijai, saskaņā ar nodokļu tiesību aktiem būtu līdzvērtīgs ziedojumiem, kas veikti valsts politiskajām partijām attiecīgā līdzekļu devēja rezidences valstī;

48.

 atbalsta ideju pie Savienības finansētās summas aprēķināšanas palielināt Eiropas politisko partiju pašu resursu nozīmi;

49.

 uzskata, ka juridiskās noteiktības un skaidrības labad visi noteikumi, kas piemērojami Eiropas politiskajām partijām un fondiem, tostarp tie, kas pašlaik ir daļa no Finanšu regulas, būtu jāapvieno vienā Savienības tiesību aktā, proti, Regulā (ES, Euratom) Nr. 1141/2014;

50.

 uzskata, ka noteikumi par izdevumu atbilstību ir pārāk šauri un ka Eiropas politiskajām partijām un fondiem būtu jāļauj finansēt jebkuru darbību, kas nav organizēta kā iekšējs pasākums, bet ir atvērta arī plašākai sabiedrībai un veicina ES politiskās apziņas palielināšanu un Savienības pilsoņu gribas izpausmi;

51.

 ierosina noteikt Eiropas politisko partiju un fondu patiesu ES juridisko statusu un ES juridiskās personas statusu, nosakot obligātos nosacījumus Eiropas politisko partiju un fondu struktūrai un darbībai, vienlaikus padarot tos neatkarīgākus no valstu tiesību aktiem;

52.

 jo īpaši uzsver nepieciešamību iekļaut pasākumus, kuru mērķis būtu nodrošināt, ka Eiropas politiskajām partijām dalībvalstīs netiek piešķirts ārvalstu juridisku personu statuss;

53.

 uzstāj, ka Eiropas politiskajām partijām un to dalībniekiem ir jābūt demokrātiskām struktūrām, jāņem vērā vērtības, uz kurām balstās Savienība, partiju vadītāju un vēlēšanu kandidātu izvēlē jāievēro demokrātiskas procedūras un pārredzamības princips, un to iekšējie noteikumi un politiskā programma ir jāpieņem, rīkojot demokrātisku balsojumu;

54.

 mudina Komisiju pārskatīt Regulu, lai atjauninātu noteikumus par reģistrāciju, finansēšanu, politiskajām un vēlēšanu kampaņām un dalību, lai Eiropas politiskās partijas padarītu par pilsoņu politiskās gribas paušanas līdzekli ES politikā un politikas veidošanā un tuvinātu ES pilsoņus ES lēmumu pieņemšanai;

55.

 jo īpaši prasa pārskatīt Regulu, atvieglojot tās 3. pantā paredzētos reģistrācijas nosacījumus un sniedzot dalības iespēju visiem ES pilsoņiem, lai veidotu iekļaujošāku ES līmenī aktīvo politisko partiju pārstāvību;

56.

 uzskata, ka Iestādes jauktais statuss būtu jāprecizē, bet tās struktūra būtu jādefinē no jauna, kā arī būtu jāparedz iespēja par Iestādes lēmumiem iesniegt iesniegumu par administratīvā akta apstrīdēšanu, jo šobrīd saskaņā ar Regulu ar sūdzībām šajā sakarā ir iespējams vērsties tikai Eiropas Savienības Tiesā;

57.

 ierosina skaidri nošķirt reģistrācijas anulēšanu kā galējo līdzekli no finansiālām sankcijām, un uzlabot finansiālo sankciju režīma saskaņotību;

58.

 uzskata, ka ir jāuzlabo dažu Regulas noteikumu saskaņotība un juridiskā noteiktība, ir turpmāk jāizstrādā un jāprecizē reģistrācijas anulēšanas iemesli, ir nepieciešami kopīgi noteikumi attiecībā uz lēmumu par reģistrācijas anulēšanu publicēšanu, stāšanos spēkā un sekām un ir jāprecizē noteikumi par atgūšanu;

59.

 uzskata, ka Eiropas politisko partiju un to fondu finansēšanas noteikumi ir jāsaskaņo ar iespēju Eiropas Parlamenta vēlēšanās rīkot Eiropas mēroga kampaņu;

60.

 iesaka Komisijai pastiprināt datu aizsardzības noteikumus, iekļaujot tajos atsauces uz nodarījumiem, kas definēti Direktīvas 2013/40/ES par uzbrukumiem informācijas sistēmām 3.–6. pantā (7); atzinīgi vērtē to, ka Iestāde ir izveidojusi valstu datu aizsardzības iestāžu tīklu, lai padarītu jauno pārbaudes procedūru pilnībā darbotiesspējīgu;

61.

 aicina Komisiju pienācīgi ņemt vērā šos priekšlikumus, izstrādājot un iesniedzot priekšlikumu regulai, ar ko groza Regulu (ES, Euratom) Nr. 1141/2014;

o

o o

62.

 uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1)  OV L 317, 4.11.2014., 1. lpp.

(2)  OV L 114 I, 4.5.2018., 1. lpp.

(3)  OV L 85 I, 27.3.2019., 7. lpp.

(4)  OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.

(5)  OV C 425, 20.10.2021., 98. lpp.

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 4. novembra Regula (EK) Nr. 2004/2003 par noteikumiem, kas attiecas uz Eiropas līmeņa politiskajām partijām un to finansēšanu (OV L 297, 15.11.2003., 1. lpp.).

(7)  OV L 218, 14.8.2013., 8. lpp.

Top