52021IP0236

Language
- My EUR-Lex
- Sign in
- Register
- My recent searches (0)

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Search tips

Need more search options? Use the Advanced search

EUROPA
EUR-Lex home
EUR-Lex - 52021IP0236 - EN

Document 52021IP0236

Help

Eiropas Parlamenta 2021. gada 19. maija rezolūcija ar ieteikumiem Komisijai par sporta pasākumu organizatoru problēmām digitālajā vidē (2020/2073(INL))

OV C 15, 12.1.2022, p. 18–27 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

HTML

PDF

Official Journal

12.1.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 15/18

P9_TA(2021)0236

Sporta pasākumu organizētāju problēmas digitālajā vidē

Eiropas Parlamenta 2021. gada 19. maija rezolūcija ar ieteikumiem Komisijai par sporta pasākumu organizatoru problēmām digitālajā vidē (2020/2073(INL))

(2022/C 15/03)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 225. pantu,

—	ņemot vērā LESD 114. pantu,

—	ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un jo īpaši tās 7.,8., 11., 16. pantu un 17.panta 2. punktu un 47. un 52. pantu,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/790 (2019. gada 17. aprīlis) par autortiesībām un blakustiesībām digitālajā vienotajā tirgū un ar ko groza Direktīvas 96/9/EK un 2001/29/EK (1),

—	ņemot vērā Komisijas deklarāciju par sporta pasākumu organizatoriem, kas pievienota Eiropas Parlamenta 2019. gada 26. marta normatīvajai rezolūcijai par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par autortiesībām digitālajā vienotajā tirgū (2),

—

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (EU) 2019/789 (2019. gada 17. aprīlis), ar ko paredz noteikumus par to, kā īstenojamas autortiesības un blakustiesības, kuras piemēro noteiktām raidorganizāciju tiešsaistes pārraidēm un televīzijas un radio programmu retranslācijām, un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/83/EEK (3),

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1128 (2017. gada 14. jūnijs) par tiešsaistes satura pakalpojumu pārrobežu pārnesamību iekšējā tirgū (4),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/48/EK (2004. gada 29. aprīlis) par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu (5) (“IĪT piemērošanas direktīva”),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/31/EK (2000. gada 8. jūnijs) par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (Direktīva par elektronisko tirdzniecību) (6),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/29/EK (2001. gada 22. maijs) par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā (7),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/13/ES (2010. gada 10. marts) par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (“Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva”) (8),

—

ņemot vērā Komisijas Ieteikumu (ES) 2018/334 (2018. gada 1. marts) par pasākumiem efektīvai cīņai pret nelikumīgu saturu tiešsaistē (9) un Komisijas 2017. gada 28. septembra paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai “Cīņa pret nelikumīgu saturu tiešsaistē: tiešsaistes platformu atbildības kāpināšana” (COM(2017)0555),

—	ņemot vērā Komisijas 2017. gada 29. novembra paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai “Norādījumi par dažiem aspektiem saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu” (COM(2017)0708),

—	ņemot vērā 2018. gada 25. jūnija Saprašanās memorandu par tiešsaistes reklāmu un intelektuālā īpašuma tiesībām, ko koordinē Eiropas Komisija, un Komisijas ziņojumu par to, kā darbojas Saprašanās memorands par tiešsaistes reklāmu un intelektuālā īpašuma tiesībām (SWD(2020)0167),

—	ņemot vērā Reglamenta 47. un 54. pantu,

—	ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas atzinumu,

—	ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A9-0139/2021),

A.	tā kā sportam ir būtiska nozīme Savienības sociālajā, kultūras un ekonomiskajā labklājībā un tas veicina tādas kopīgas vērtības kā solidaritāte, daudzveidība un sociālā iekļaušana, sniedzot būtisku ieguldījumu ekonomikā un sociālajā attīstībā;

tā kā saskaņā ar LESD 165. pantu Savienība palīdz risināt Eiropas sporta jautājumus, vienlaikus ņemot vērā sporta īpatnības; tā kā būtu jāņem vērā arī sporta ieguldījums Savienības vispārējo mērķu sasniegšanā, piemēram, vides aizsardzībā, digitalizācijā un iekļautībā, un Savienībai būtu jācenšas arī turpmāk attīstīt un saglabāt sporta Eiropas dimensiju digitālajā vidē;

tā kā papildus tam sports veicina un māca tādas vērtības kā savstarpēja cieņa un sapratne, solidaritāte, vienlīdzība, iekļautība, daudzveidība, godīgums, sadarbība un pilsoniskā līdzdalība, būtiski sekmējot izglītības un kultūras vērtības, un sportu var uzskatīt par kulturālu un sociālu nepieciešamību; tā kā ir būtiski, lai sporta pasākumu organizatori, raidorganizācijas, tiešsaistes starpnieki, valsts iestādes un citas sporta nozarē ieinteresētās personas minētās vērtības popularizētu; tā kā, īstenojot Savienības sporta politiku, ir jāatbalsta gan profesionālā, gan amatieru sporta mērķi un uzstādījumi un tā kā tādējādi var palīdzēt risināt transnacionālas problēmas;

tā kā sports ir uzskatāms par integrācijas vektoru; tā kā sporta jomā ieinteresētajām personām, pašvaldībām un sporta kopienām ir jāsadarbojas, lai izveidotu ilgtspējīgāku un iekļaujošāku sporta nozari, kas veicinātu visu sabiedrības slāņu piedalīšanos sporta pasākumos, jo īpaši tādu cilvēku piedalīšanos, kuriem ir mazāk iespēju, un piedalīšanos neatkarīgi no viņu vecuma, dzimuma, invaliditātes vai etniskās izcelsmes;

E.	tā kā līdzjutēju kultūra ir neatņemama sporta pieredzes sastāvdaļa, nevis tikai kalpo par produkta tirgošanas līdzekli;

F.	tā kā atzīst, ka ar sportu saistītās ekonomikas nozares veido 2,12 % no Savienības IKP un nodrošina 2,72 % no Savienības nodarbinātības; tā kā sporta pasākumiem ir būtiska teritoriālā ietekme līdzdalības un ekonomikas ziņā;

tā kā tautas sports ir uzskatāms par profesionālā sporta līmeņa pamatu, jo mazie sporta klubi ir Eiropas tautas sporta pamatelements un sniedz būtisku ieguldījumu jaunu sportistu audzināšanā, un galvenokārt darbojas brīvprātīgi; tā kā 35 miljoni amatieru dod ieguldījumu masu līdzdalības sporta attīstībā un sporta vērtību popularizēšanā;

tā kā digitālās vides un jauno tehnoloģiju attīstība ir atvieglojusi visu līdzjutēju piekļuvi sporta pasākumu pārraidēm visu veidu ierīcēs, palielinot nelikumīga satura patēriņa risku un palielinot to cilvēku skaitu, kuri var būt šādu raidījumu mērķauditorija, kā arī ir radījusi to sporta veidu popularizēšanas iespējas, kas tradicionāli pārraidīti netiek; tā kā turklāt tā ir veicinājusi jaunu tiešsaistes uzņēmējdarbības modeļu attīstību, piedāvājot jaunus ieņēmumu gūšanas veidus; tā kā vienlaikus tā ir veicinājusi sporta pasākumu nelikumīgu pārraidi un tiešsaistes pirātismu gan pašā Savienībā, gan ārpus tās, kas kaitē kā profesionālajam, tā tautas sportam un apdraud sporta pasākumu organizēšanu un ilgtspēju, kā arī visas sporta nozares finansiālo stabilitāti;

I.	tā kā intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība ir pamattiesības, kas ir nostiprinātas Pamattiesību hartā; tā kā Hartā ietverto pamattiesību nozīme un tvērums ir jānosaka saskaņā ar attiecīgo Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru;

J.	tā kā fanu kultūra, kuras pamatā ir brīvība dalīties sporta pieredzē un minētos sporta pasākumus izbaudīt gan reāllaikā, gan pirms un pēc sporta pasākumiem tiešraides, ir būtisks tās lomas elements, kāda sportam ir Eiropas sabiedrībā;

tā kā sporta pasākumu nelikumīga pārraidīšana un nelikumīga satura izplatīšana tiešsaistē ne tikai sporta nozarei būtiski kaitē ekonomiski, samazinot no abonēšanas un reklāmas gūtos ieņēmumus, bet arī kaitē galalietotājiem, piemēram, līdzjutējiem un patērētājiem, jo, piemēram, šādi galalietotāji ir pakļauti personas datu zādzībai, ļaunprogrammatūrai vai citiem ar tiešsaistē saistītiem kaitējuma vai zaudējumu veidiem; tā kā sporta pasākumu nelikumīga pārraidīšana bieži vien ir viena no noziedzīgo organizāciju aizvien vairāk piekoptām darbībām; tā kā tiešsaistes pirātisms ietekmē ne tikai sporta tiešraides, kas ir pieejamas, izmantojot abonēšanas pakalpojumus, bet arī sporta pasākumu pārraides bezmaksas kanālos;

tā kā Covid-19 pandēmija un ierobežojumi attiecībā uz piekļuvi sporta pasākumiem ir samazinājuši uz sporta pasākumiem pārdoto biļešu apjomu un vienlaikus ir radījuši iespējas attīstīt sporta kanālu abonementus un paplašināt tiešsaistes un televīzijas raidījumu auditoriju, kā arī sporta pasākumu nelikumīgu straumēšanu;

tā kā atšķirībā no citām nozarēm lielākā daļa no sporta pasākumu pārraidīšanas vērtības slēpjas apstāklī, ka translācija notiek tiešraidē, un lielākā daļa šīs vērtības tiek zaudēta, kad pasākums beidzas; tā kā sporta pasākumu apraides nelikumīga straumēšana visnelabvēlīgāk izpaužas pirmo trīsdesmit minūšu laikā pēc tā sākšanas tiešsaistē; tā kā līdz ar to, lai izbeigtu sporta pasākumu nelikumīgu pārraidīšanu tiešsaistē, ir jārīkojas ātri un nepārsniedzot to, kas ir nepieciešams, lai sasniegu vajadzīgo mērķi;

N.	tā kā būtu jāvēršas pret satura nelikumīgas straumēšanas pamatcēloņiem, proti, nelikumīgu tīmekļvietņu uzturetājiem, nevis tādām fiziskām personām kā fani un patērētāji, kuras nelikumīgā straumēšanā tiek iesaistītas negribot un neapzināti;

O.	tā kā pēdējos gados ir pieaudzis to jauno multivides kanālu skaits, pa kuriem tiešraidē tiek translēti nelikumīgi sporta pasākumi, viena no kuriem – interneta protokola televīzijas (IPTV) – nelikumīga izmantošana izceļas īpaši tās pieaugošā apjoma dēļ;

tā kā vesela sporta pasākuma nelikumīga pārraide ir jānošķir no īsiem fragmentiem, kurus izplata līdzjutēju vidū un paši līdzjutēji un kas ir uzskatāmi par līdzjutēju kultūras daļu, lai saasinātu uzmanību uz, piemēram, naida runas un rasisma gadījumiem; tā kā šādas nelikumīgas translācijas būtu jānošķir arī no satura, ko likumīgi publisko, ievērojot autortiesībās paredzētos ierobežojumus un izņēmumus, vai satura, ko žurnālisti kopisko, lai informētu plašu sabiedrību, kā tas ir noteikts Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvā; tā kā pasākumi, kurus īsteno, lai aizsargātu apraides tiesības pret nelikumīgu izmantošanu un pirātismu, nedrīkst negatīvi ietekmēt preses brīvību vai ziņu plašsaziņas līdzekļu spēju informēt iedzīvotājus;

tā kā atsevišķi nozīmīgi sporta pasākumi ir vispārsabiedriski nozīmīgi un tāpēc visiem iedzīvotājiem būtu jāgarantē piekļuve reāllaika informācijai par tiem, un uz tiem nepamatotus vai nelikumīgus ierobežojumus attiecināt nevajadzētu; tā kā minētais apsvērums attiecas arī uz žurnālistiem un ziņu reportieriem, kuri šādu reāllaika informāciju sniegt drīkst; tā kā dalībvalstīm būtu jāatbalsta galveno sporta pasākumu pārraidīšana bezmaksas kanālos populārās kultūras ietvaros, ņemot vērā, ka šādiem notikumiem ir liela nozīme iedzīvotāju dzīvē;

tā kā pastāvīgi pieaug to tiesību subjektu, starpnieku un citu pakalpojumu sniedzēju skaits, kuri izstrādā programmatūras rīkus, kas ar minimālu kļūdu varbūtību spēj atklāt sporta tiešraides pasākumu nelikumīgu apraidi; tā kā vienlaikus šo tiesību subjektu, starpnieku un citu pakalpojumu sniedzēju sniegto paziņojumu uzticamība ir atkarīga no to programmatūras rīku precizitātes un tehniskās kvalitātes, kurus tie izmanto, lai atklātu sporta pasākumu tiešraides nelikumīgu apraidi;

tā kā tie tiesību subjekti, starpnieki un citi pakalpojumu sniedzēji, kuru programmatūras rīki spēj efektīvi un uzticami atklāt sporta pasākumu tiešraides nelikumīgu apraidi, būtu jāuzskata par “sertificētiem uzticamiem signalizētājiem”; tā kā, lai tos varētu juridiski kvalificēt par sertificētiem uzticamiem signalizētājiem, būtu jāpieprasa kvalitātes un precizitātes standartu ievērošana; tā kā labākais risinājums būtu uz kopīgām Savienības prasībām balstīts sertifikāts, kas nodrošinātu uzticamo signalizētāju saskaņotu un efektīvu atzīšanu;

T.	tā kā Savienībai un dalībvalstīm būtu jāveicina pētniecība un inovācija, pateicoties kurām, tās varētu izstrādāt uzlabotus sporta pasākumu apraides tiešajā ēterā atklāšanas un ziņošanas par tiem programmatūras rīkus;

tā kā sporta pasākumi saskaņā ar Savienības tiesību aktiem ar autortiesībām aizsargāti nav, bet tiem kā tādiem ir unikāls un zināmā mērā oriģināls raksturs, kas tos ļauj kvalificēt par darbiem, kas ir aizsargājami tiesību objekti, – līdzīgi tiem, kurus aizsargā ar autortiesībām; tā kā Savienības tiesību aktos sporta pasākumu organizatoru kā tādu saskaņota aizsardzība paredzēta nav; tā kā dažu dalībvalstu tiesību aktos sporta pasākumu organizatoru īpaša aizsardzība tomēr paredzēta ir, izraisot Savienības normatīvā regulējuma juridisko nenoteiktību un sadrumstalotību;

tā kā Savienības tiesību aktos ir paredzēts vispārējs to paziņošanas un rīcības mehānismu satvars, pamatojoties uz kuriem, var likt dzēst nelikumīgu informāciju, ko glabā starpnieki, vai liegt tai piekļuvi; tā kā Savienības tiesību aktos ir paredzēts veikt civiltiesiskus izpildes pasākumus, kurus tiesu vai administratīvas iestādes zināmos apstākļos var veikt, lai nepieļautu vai izbeigtu intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumus;

tā kā saskaņā ar pašreiz spēkā esošo tiesisko regulējumu tūlītēja nepieciešama rīcība atļauta nav, bet tā ir vajadzīga, lai nepieļautu sporta pasākumu nelikumīgu apraidi tiešajā ēterā; tā kā dažas dalībvalstis turklāt ir pieņēmušas noteikumus par brīdināšanas un rīcības mehānismiem, kas Savienības līmenī saskaņoti nav,

Ievads un vispārīgas piezīmes

pieprasa Komisijai bez liekas kavēšanās, pamatojoties uz LESD 114. pantu, iesniegt tiesību aktu priekšlikumu, ievērojot pielikumā izklāstītos ieteikumus, bet pirms tam veikt obligāto ietekmes novērtējumu;

atgādina, ka sports Savienībā būtiski veicina sociālo iekļaušanu, izglītību un apmācību, darbvietu radīšanu, nodarbināmību un sabiedrības veselību; turklāt uzskata, ka no sporta pasākumu organizēšanas gūtajiem ieņēmumiem būtu lielākā mērā jāpalīdz finansēt sabiedrībai labvēlīgas sporta aktivitātes, tādējādi atspoguļojot sporta sociālo nozīmi; norāda, ka daudzās Eiropas valstīs tautas sportam piešķirtie līdzekļi ir tieši atkarīgi no ieņēmumiem no sporta apraides tiesībām; tādēļ uzsver, ka sporta ekosistēmā ir jāstiprina finansiālā solidaritāte un konstatē, ka minēto ienākumu daļa būtu jānovirza tautas sporta attīstībai, parasportam un plašsaziņas līdzekļos mazāk atspoguļotiem sporta veidiem;

atgādina par Komisijas paziņojumu, kas kā pielikums ir iekļauts Eiropas Parlamenta 2019. gada martā pieņemtajā rezolūcijā par autortiesībām digitālajā vienotajā tirgū, saskaņā ar kuru “Komisija novērtēs izaicinājumus, ar kuriem sporta pasākumu organizētāji sastopas digitālajā vidē, jo īpaši jautājumus, kas saistīti ar sporta raidījumu nelegālu pārraidīšanu tiešsaistē”;

Sporta pasākumi un intelektuālā īpašuma tiesības

konstatē, ka uz sporta pasākumiem pašiem par sevi autortiesību aizsardzību attiecināt nevar; atgādina, ka Savienības tiesību aktos atšķirībā no dažu dalībvalstu tiesību aktiem sporta pasākumu organizatoriem īpašas tiesības paredzētas nav; atgādina, ka dažas dalībvalstis piešķir iespēju izmantot tā dēvēto “pasākuma rīkotāja tiesību” aizsardzību, pamatojoties uz līgumattiecībām, un Savienības tiesību aktos ir atzītas filmu pirmo fiksāciju producentu blakustiesības uz viņu filmu oriģināliem un kopijām; atzīst, ka sporta pasākumu organizatoriem ir svarīga tiesiskā aizsardzība, tostarp intelektuālā īpašuma tiesības, jo īpaši, ja runa ir par viņu organizēto sporta pasākumu apraides tiesību licencēšanu, jo šo tiesību izmantošana ir uzskatāma par būtisku ienākumu avotu, kas apjoma ziņā ir lielāks par sponsorēšanu, reklāmu un līdzjutēju atribūtikas tirdzniecību;

uzsver, ka apraides tiesību pārkāpumi sportā apdraud tā ilgtermiņa finansējumu;

Sporta pasākumu tiešraides tiešsaistē pirātisms

uzskata, ka to sporta pasākumu tiešsaistes pirātisma apkarošana, kuri tiek pārraidīti tiešraidē un kuru ekonomiskā vērtība slēpjas tiešraidē, ir galvenā problēma, ar kuru saskaras sporta pasākumu organizatori un attiecībā uz kuru ir jārīkojas likumdošanas ceļā Savienības līmenī;

atzīmē, ka sporta pasākumu nelikumīga straumēšana ir pieaugoša parādība, kas kaitē sporta ekosistēmai un galalietotājiem, kuri var tikt pakļauti dažāda veida kaitējumam, piemēram, identitātes zādzībai, ļaunprogrammatūrai (piemēram, no bezmaksas lietotnēm un kredītkaršu autentifikācijas un citu personas datu zādzības izrietošam kaitējumam) vai citiem ar tiešsaisti saistītiem kaitējuma vai zaudējumu veidiem;

konstatē, ka sporta pasākumu organizatori iegulda ievērojamus finanšu, tehniskos un cilvēkresursus, lai vērstos pret pirātismu tiešsaistē un sadarbotos ar pakalpojumu sniedzējiem;

tajā pašā laikā uzskata, ka sporta pasākumu organizētājiem būtu jāveicina tāds Eiropas sporta modelis, kas savukārt veicinātu sporta attīstību un atbilst sociālajiem un izglītības mērķiem;

10.

uzsver, ka Savienībā būtu labāk jāpopularizē likumīgi sporta satura piedāvājumi, un aicina Komisiju veikt pasākumus, kas patērētājiem atvieglotu iespējas atrast legālus tiešsaistes sporta satura patēriņa līdzekļus; aicina Komisiju regulāri atjaunināt šādu līdzekļu sarakstu Agorateka.eu platformā un nodrošināt tās turpmāku attīstību; uzsver, ka atbildība par nelikumīgu sporta pasākumu apraidi gulstas uz straumēšanas un platformu uzturētājiem, nevis uz līdzjutējiem vai patērētājiem, kuri nelikumīgu tiešsaistes saturu bieži vien atrod netīši un būtu arī turpmāk jāinformē par pieejamām likumīgām iespējām;

Vajadzība pēc tiesību efektīvas īstenošanas nodrošināšanas

11.

uzsver, ka, ņemot vērā tiešraides sporta pasākumu pārraižu īpašo raksturu un to, ka to vērtība galvenokārt aprobežojas ar attiecīgā sporta pasākuma norises ilgumu, īstenošanas nodrošināšanas procedūrām ir jābūt, cik vien iespējams, ātrām; tomēr uzskata, ka, īstenojot pašreiz spēkā esošo rīkojumu un paziņošanas, un izbeigšanas mehānismu tiesisko regulējumu, garantēt pietiekami efektīvu un savlaicīgu tiesību ievērošanas nodrošināšanu, ar kuru nepieļauj sporta pasākumu nelikumīgu tiešraidi, var ne vienmēr; tādēļ uzskata, ka pēc iespējas ātrāk būtu jāpieņem konkrēti pasākumi, kuros būtu ņemta vērā sporta pasākumu apraides tiešraidē specifika, lai pašreiz spēkā esošo tiesisko regulējumu grozītu, tajā atspoguļojot minētās īpašās problēmas, un padarītu to tām atbilstošu;

12.

prasa tiešsaistes starpniekiem nekavējoties vai, cik vien iespējams, ātri un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 30 minūtes pēc tam, kad no tiesību subjektiem vai sertificēta uzticama signalizētāja ir saņemts paziņojums par nelikumīgas sporta pasākumu tiešraides esamību, to izbeigt vai liegt tai pieeju; uzsver, ka, ņemot vērā pašreizējo risinājumu, jēdziens “nekavējoties” ir jāsaprot kā “uzreiz” vai kā, “cik vien iespējams, ātri” un “jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 30 minūtes” pēc tam, kad no tiesību subjektiem vai sertificēta uzticama signalizētāja ir saņemts paziņojums;

13.

uzskata, ka izbeigšanai reāllaikā vajadzētu būt mērķim, kas ir jāsasniedz gadījumos, kad tiek fiksēta nelikumīga sporta pasākumu tiešraides translācija, ar nosacījumu, ka nav šaubu par attiecīgo tiesību īpašumtiesībām un to, ka attiecīgā sporta pasākuma translācija atļauta nebija; tomēr uzsver, ka, īstenojot šādus pasākumus, ir jāievēro vispārējais tiesību princips, saskaņā ar kuru vispārējs uzraudzības pienākums uzlikts netiek;

Tiesību izpildes nodrošināšana pārrobežu kontekstā

14.

piedevām uzsver to, ka Savienības tiesību aktos paredzētais vispārējais regulējums valsts līmenī vienādi piemērots netiek un ka civilprocess un paziņošana un izbeigšanas mehānismi dažādās dalībvalstīs atšķiras; uzskata, ka pārrobežu kontekstā izpildes nodrošināšanas instrumenti ir neefektīvi; prasa Savienībā procedūras un tiesiskās aizsardzības līdzekļus saskaņot vēl vairāk, lai, izstrādājot Digitālo pakalpojumu tiesību aktu paketi un citus iespējamos tiesību aktu priekšlikumus, ņemtu vērā sporta pasākumu tiešraides raidījumu īpatnības;

15.

uzsver, ka valstu tiesībaizsardzības aģentūrām un iestādēm ir grūtības risināt tādas problēmas kā resursu trūkums un apmācīts personāls; uzsver, cik svarīga ir cieša sadarbība un paraugprakses apmaiņa starp attiecīgajām iestādēm Savienības līmenī, valstu iestādēm un attiecīgajiem dalībniekiem, lai visā Savienībā uzlabotu vispārējo juridisko infrastruktūru;

Brīdināšanas un rīcības procedūras

16.

atgādina, ka Direktīvā par elektronisko tirdzniecību ir paredzēts, ka dažiem tiešsaistes pakalpojumu sniedzējiem ir jārīkojas ātri, lai nelikumīgu informāciju, kuru tie glabā, dzēstu vai šādai informācijai liegtu piekļuvi pēc tam, kad, pateicoties minētajiem sniedzējiem nosūtītajiem paziņojumiem, tie iegūst faktiskas ziņas par šādu informāciju vai apzinās tās esamību; uzskata, ka paziņošanas un rīcības procedūra būtu uzskatāma par to pasākumu pamatu, ar kuriem nelikumīga satura problēmu Savienībā risina; tomēr uzskata, ka pašreizējās informēšanas un izbeigšanas procedūrās ātra izpilde paredzēta nav, proti, ar to, ņemot vērā tiešraides sporta pasākumu īpašo raksturu, efektīvus novēršanas līdzekļus nodrošināt nevar; uzsver, ka visām normām, kas ir jāpieņem un ar kurām reglamentē konkrētu jautājumu, ir jāatbilst attiecīgajos Savienības tiesību aktos noteiktajam vispārējam regulējumam;

17.

atgādina par Parlamenta rezolūciju par Digitālo pakalpojumu tiesību aktu: komerctiesību un civiltiesību noteikumu pielāgošana komercvienībām, kas darbojas tiešsaistē (10), kurā ir prasīts Komisijai nodrošināt, lai satura mitināšanas platformas rīkotos ātri, bloķējot pieeju saturam vai to iznīcinātu; uzskata, ka būtu jāizveido mehānisms, kurā būtu paredzēti sertificēti uzticami signalizētāji un ar kura palīdzību nekavējoties tiktu izbeigta nelikumīga sporta pasākuma tiešraide, par kuru ziņo sertificēts uzticams signalizētājs, vai piekļuve šādai apraidei tiktu liegta, neskarot sūdzību un pārsūdzības mehānisma īstenošanu;

18.

uzsver, ka sporta saturs bieži tiek tehniski apstrādāts, kādēļ nerodas nekādas šaubas par to, kam ir tiesības to pārraidīt tiešsaistē, un ka sporta pasākumu organizētāji – kā tiesību subjekti – zina visus savus oficiālos licenciātus, pateicoties kam, var nelikumīgu straumēšanas pakalpojumu sniegšanu var nepārprotami atklāt;

19.

uzstāj, ka straumēšanas serveru un straumēšanas platformu uzturētājiem būtu jāiemēro īpaši izbeigšanas rīki vai jāīsteno pasākumi, ar kuriem to pakalpojumos pieejamās nelikumīgās sporta pārraižu tiešraides var neitralizēt vai liegt tām piekļuvi;

Bloķēšanas rīkojumi

20.

konstatē, ka rīkojumu procedūras ir salīdzinoši ilgas un parasti tās stājas spēkā pēc tam, kad raidījums jau ir beidzies; uzsver, ka valsts līmenī ir aprobēta prakse, piemēram, tiešraides bloķēšanas rīkojumi un dinamiskie rīkojumi, kas ir izrādījušies piemēroti sporta pasākumu translēšanas pirātisma efektīvākas apkarošanas līdzekļi; aicina Komisiju novērtēt to rīkojumu izpildes procedūru ieviešanas ietekmi un lietderību, kuru mērķis būtu reāllaikā liegt piekļuvi nelikumīgam tiešraides sporta pasākuma saturam tiešsaistē vai to izbeigt, pamatojoties uz tiešraides bloķēšanas orderu un dinamisko rīkojumu modeli;

21.

uzstāj, ka ar rīkojuma procedūrām, kurās uzdod izbeigt tiešsaistē pārraidītus nelikumīgus sporta pasākumus vai liegt tiem piekļuvi, neatkarīgi no šo procedūru īstenošanas veida ir jānodrošina, ka attiecīgie pasākumi attiecas tikai uz nelikumīgu saturu un patvaļīgu un pārmērīgu likumīga satura bloķēšanu neizraisa; norāda uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru, saskaņā ar kuru konkrēta satura nelikumīgais raksturs neattaisno tāda likumīga satura līdzbloķēšanu, ko mitina viena un tā pati tīmekļa vietne vai serveris;

Aizsardzības garantijas

22.

atzīst, ka reāllaika bloķēšana varētu pārkāpt pamattiesības, ja izņēmuma kārtā tās rezultātā nepieejams kļūtu likumīgais saturs; uzsver, ka tādēļ ir jāparedz aizsardzības garantijas, ar kurām nodrošina, ka ar tiesisko regulējumu tiek panākts pareizais vajadzības nodrošināt izpildes panākšanas pasākumu efektivitāti un vajadzības aizsargāt trešo personu tiesības līdzsvars; šajā sakarībā uzskata, ka izpildes nodrošināšanas pasākumiem attiecībā uz tiešraides satura aizsardzību vajadzētu būt efektīviem un samērīgiem, jo īpaši, ja runa ir par mazajiem uzņēmumiem, MVU un jaunuzņēmumiem, un tajos būtu jāietver piekļuves nodrošināšana efektīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, izpildes adresātiem – pakalpojumu sniedzējiem un interneta lietotājiem domāta atbilstoša informācija par iespējamo pārkāpumu, kā arī pienācīgi aizsardzības pasākumi saistībā ar pamattiesību un personas datu aizsardzību;

Sporta pasākumu organizatoru blakustiesības un sui generis tiesības

23.

konstatē, ka Savienības tiesību aktos sporta pasākumu organizatoru blakustiesības paredzētas nav, bet dažas dalībvalstis savos tiesību aktos ir ieviesušas īpašas, sporta pasākumu organizatorus reglamentējošas tiesības, tostarp autortiesībās – jaunas “blakustiesības”;

24.

uzskata, ka jaunu, sporta pasākumu organizatoriem paredzētu tiesību noteikšana Savienības tiesību aktos neatrisinās problēmu, ar kuru tie saskaras, – savu pašreizējo tiesību efektīvas un savlaicīgas ievērošanas nenodrošināšanu;

Citi pasākumi

25.

prasa dalībvalstu iestāžu, tiesību subjektu un starpnieku sadarbību padarīt ciešāku; turklāt aicina Komisiju savas kompetences robežās atbalstīt dalībvalstu centienus uzlabot šā brīža infrastruktūru un pasākumus;

Noslēguma aspekti

26.

uzskata, ka pieprasītajam priekšlikumam nav finansiālas ietekmes;

o o

27.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju un pielikumā izklāstītos ieteikumus nosūtīt Komisijai un Padomei.

(1) OV L 130, 17.5.2019., 92. lpp.

(2) OV C 108, 26.3.2021., 231. lpp.

(3) OV L 130, 17.5.2019., 82. lpp.

(4) OV L 168, 30.6.2017., 1. lpp.

(5) OV L 157, 30.4.2004., 45. lpp.

(6) OV L 178, 17.7.2000., 1. lpp.

(7) OV L 167, 22.6.2001., 10. lpp.

(8) OV L 95, 15.4.2010., 1. lpp.

(9) OV L 63, 6.3.2018., 50. lpp.

(10) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0273.

REZOLŪCIJAS PIELIKUMS:

IETEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ PIEPRASĪTĀ PRIEKŠLIKUMA SATURU

A. PIEPRASĪTĀ PRIEKŠLIKUMA PRINCIPI UN MĒRĶI

Lai sporta pasākumu tiešraides jomā nodrošinātu pienācīgu un efektīvu tiesību juridisko aizsardzību, šobrīd spēkā esošais Savienības tiesiskais regulējums būtu jāgroza. Tas ir jādara, ņemot vērā šādus mērķus un principus:

—	uzlabot un efektīvāku padarīt pašreiz spēkā esošo Savienības tiesisko regulējumu, kas reglamentē intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu sporta pasākumiem tiešraidē, ņemot vērā to īpašo raksturu un jo īpaši šādu pasākumu īstermiņa vērtību un pamatojoties uz dalībvalstīs izstrādāto paraugpraksi;

—	ieviest Savienības sistēmu, ar ko izveido kopīgus “uzticamu signalizētāju” sertificēšanas kritērijus;

—

precizēt spēkā esošos tiesību aktus un pieņemt konkrētus pasākumus, ar kuriem nodrošina, ka nekavējoties tiek iznīcināts nelikumīgs tiešraides sporta pasākumu saturs, tostarp nelikumīgs tiešsaistē notiekošas sporta pasākumu tiešraides saturs, vai šādam saturam, par kuru ir ziņojuši sertificēti uzticami signalizētāji, tiek liegta pieeja un tādējādi efektīvi apkarot sporta pasākumu nelikumīgu apraidi tiešajā ēterā; jēdzienu “nekavējoties” saprast kā “uzreiz” vai kā, “cik vien iespējams, ātri” un “jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 30 minūtes” pēc tam, kad no tiesību īpašniekiem vai sertificēta uzticama signalizētāja ir saņemts paziņojums;

—

uzsver, ka starpniekiem būtu jāievieš efektīvi “pazīsti savu uzņēmumu klientu” pienākumi, kurus īstenojot, nepieļauj, ka to pakalpojumi tiek izmantoti ļaunprātīgi, sekmējot sporta pasākumu nelikumīgu straumēšanu; šajā nolūkā aicina gaidāmajā Digitālo pakalpojumu aktā Komisiju ierosināt šādus pienākumus;

—	attiecīgā gadījumā turpināt Savienībā saskaņot procedūras un līdzekļus, ar kuriem uzlabo un stiprina izpildes nodrošināšanas pasākumu efektivitāti, tostarp pārrobežu kontekstā, neskarot vispārējo Savienības regulējumu;

—	izvērtēt spēkā esošos izpildes nodrošināšanas pasākumus, lai tos uzlabotu un paredzētu iespēju nekavējoties iznīcināt nelikumīgu sporta tiešraides saturu, tostarp nelikumīgu sporta tiešraides saturu, par kuru ir paziņojis sertificēts uzticams signalizētājs;

—

saskaņot ātru un pielāgojamu bloķēšanas procedūru izmantošanu jau konstatētu pārkāpumu atkārtošanas gadījumā, lai, pamatojoties uz “tiešraides bloķēšanas” rīkojumu un “dinamisko” rīkojumu modeli, nekavējoties izbeigtu sporta pasākumu tiešraides translāciju tiešsaistē vai liegtu tai pieeju, tostarp gadījumos, kad par minēto translāciju ziņo sertificēti uzticami signalizētāji;

—	nodrošināt, lai tiesību aktu priekšlikumos tiktu ņemts vērā pārkāpuma apmērs, nozīmīgums un atkārtošanās biežums, un apkarot nelikumīgu translāciju, izņemot sporta pasākumu nelikumīgu ierakstīšanu un ierakstu publiskošanu, ko veic amatieri;

—	nodrošināt, lai ierosināmie pasākumi būtu samērīgi un tiktu saglabāts pareizais vajadzības nodrošināt izpildes nodrošināšanas pasākumu efektivitāti un vajadzības aizsargāt attiecīgo trešo personu, tostarp pakalpojumu sniedzēju, līdzjutēju un patērētāju, tiesības līdzsvars;

—	precizēt, ka atbildība par sporta pasākumu nelikumīgu apraidi līdzjutējiem un patērētājiem jāuzņemas nav;

—	papildināt tiesiskā regulējuma pielāgošanu ar neleģislatīviem pasākumiem, tostarp, paredzot ciešāku dalībvalstu iestāžu un tiesību subjektu un starpnieku sadarbību;

B. IEROSINĀMIE PASĀKUMI

neskarot gaidāmos noteikumus, kas tiks iekļauti attiecīgajos Savienības tiesību aktos, ar kuriem paredz vispārīgus noteikumus par cīņu pret nelikumīgu saturu tiešsaistē, Savienības tiesību aktos būtu jāievieš īpašas normas par sporta pasākumu organizētāju tiesībām, jo īpaši, lai:

—

paskaidrotu Direktīvas par elektronisko tirdzniecību 14. pantā minēto jēdzienā “rīkojas ātri” attiecībā uz tiešsaistes starpniekiem ietverto domu, proti, paskaidrot, ka “ātri” nozīmē “uzreiz” vai, “cik vien iespējams, ātri” un “jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 30 minūtes pēc” tiesību subjektu paziņojuma par pārkāpumu saņemšanas;

—

izstrādāt vienotu Savienības kvalitātes un tehniskās uzticamības standartu attiecībā uz programmatūras rīkiem, kurus izmantotu tiesību subjekti, starpnieki un citi pakalpojumu sniedzēji un ar kuriem identificē sporta pasākumu nelikumīgu tiešraidi nolūkā izveidot “uzticamu signalizētāju” sertifikācijas shēmu;

—

noteikt, ka sertificētu, drošu signalizētāju sniegtie paziņojumi tiek uzskatīti par precīziem un drošticamiem, un līdz ar to nelikumīgs tiešsaistes sporta pasākumu tiešraides saturs, par ko paziņo sertificēts uzticams signalizētājs, būtu nekavējoties jāizbeidz vai piekļuve tam būtu jāliedz, neskarot sūdzību un tiesiskās aizsardzības mehānismu īstenošanu;

—	atļaut veikt nekavējošas nelikumīga tiešraides sporta satura iznīcināšanas reāllaikā procedūras ar nosacījumu, ka nav šaubu par attiecīgajām īpašumtiesībām un to, ka translācija atļauta nav;

—	nodrošināt, lai starpnieku veiktie pasākumi būtu efektīvi, pamatoti, samērīgi un adekvāti, ņemot vērā pārkāpuma smagumu un mērogu, nodrošinot, piemēram, to, ka nelikumīga satura iznīcināšana vai piekļuves tam liegšana neliek bloķēt visu platformu, kurā tiek piedāvāti arī likumīgi pakalpojumi;

—

veikt pasākumus, kas atvieglo likumīgu piekļuves sporta saturam līdzekļu atrašanu, tostarp regulāri atjauninot šādu līdzekļu sniedzēju sarakstu vietnē Agorateka.eu un nodrošinot, lai skatītāji par šādiem likumīgiem līdzekļiem tiktu informēti un par to, kā šādus līdzekļus izmantot, lai piekļūtu saturam brīdī, kad tiek īstenoti bloķēšanas pasākumi;

—

paredzēt izpildes nodrošināšanas risinājumus piemēram, ieinteresēto personu slēgtos privātos līgumus, un tos aktīvi atbalstīt; šajā sakarībā Komisijai būtu jāziņo un jānovērtē, cik lietderīgi ir uzlikt straumēšanas pakalpojumu sniedzējiem pienākumu to pakalpojumos pieejamo nelikumīgo sporta pasākumu apraidi nekavējoties izbeigt vai liegt tai pieeju un kāda ir minētā pienākuma ietekme;

Direktīva 2004/48/EK (Piemērošanas direktīva) būtu jāgroza, lai:

—	paredzētu iespēju, ka attiecīgā tiesu vai administratīvā iestāde var izdot rīkojumus, pieprasot reāllaikā bloķēt piekļuvi nelikumīgam tiešraides sporta pasākumu saturam tiešsaistē vai to iznīcināt;

—	atļautu izmantot bloķēšanas rīkojumus, kas būtu spēkā visu sporta pasākuma tiešraides laiku, taču tikai tik ilgi, kamēr turpinās tiešraide, tādējādi pārkāpjošo tīmekļvietni bloķējot vienīgi pasākuma norises laikā; tiem būtu jābūt pagaidu rīkojumiem;

—

saskaņotu tiesību aktus, ciktāl tajos ir reglamentēta sporta pasākumu tiešraide, attiecībā uz tiesībām izmantot rīkojumus, kuru izpilde nozīmētu, ka tiek bloķēta piekļuve ne vien pārkāpjošajai tīmekļvietnei, bet arī jebkurai citai tīmekļvietnei, kurā tiek konstatēts tāds pats pārkāpums, neatkarīgi no izmantotā domēna nosaukuma vai IP adreses un jaunu rīkojumu neizdodot;

—

paskaidrotu, ka nelikumīga satura atslēgšanai būtu jānotiek nekavējoties vai, cik vien iespējams, ātri un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 30 minūšu laikā pēc paziņojuma saņemšanas no tiesību subjektiem vai sertificēta uzticama signalizētāja, ar noteikumu, ka par apraides nelikumību ir paziņojis sertificēts uzticams signalizētājs vai pats tiesību īpašnieks, ja viņš ir viennozīmīgi identificējams; būtu jāsniedz skaidras tiesību subjektiem vai sertificētajiem uzticamajiem signalizētājiem adresētas norādes, ar kurām nepieļauj likumīga satura slēgšanu; tādēļ, lai bloķētu piekļuvi nelikumīgam saturam vai to iznīcinātu, piekļuve serverim, kurā tiek mitināti likumīgi pakalpojumi un saturs, jābloķē principā nebūtu;

—

pastiprinātu dalībvalstu iestāžu sadarbību, tostarp, apmainoties ar datiem un paraugpraksi, un izveidojot darbojošos un aktuālu valstu iestāžu tīklu; Komisijai būtu jānovērtē pievienotā vērtība, ko sniegtu katrā dalībvalstī iecelta neatkarīga administratīva iestāde, kurai izpildes nodrošināšanas sistēmā būtu uzticēta noteikta loma, jo īpaši ātras izpildes nodrošināšanas gadījumā, piemēram, ja tiek konstatēts tiešraides sporta satura pirātisms tiešsaistē;

—	uzlabotu starpnieku un tiesību subjektu sadarbību, tostarp, veicinot tā saprašanās memorandu noslēgšanu, kurā varētu reglamentēt īpašu brīdināšanas un rīcības procedūru.

Top