This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52021DC0749
Proposal for a COUNCIL RECOMMENDATION on a coordinated approach to facilitate safe free movement during the COVID-19 pandemic and replacing Recommendation (EU) 2020/1475
Priekšlikums PADOMES IETEIKUMS par koordinētu pieeju drošas brīvas pārvietošanās atvieglošanai Covid-19 pandēmijas laikā un ar ko aizstāj Ieteikumu (ES) 2020/1475
Priekšlikums PADOMES IETEIKUMS par koordinētu pieeju drošas brīvas pārvietošanās atvieglošanai Covid-19 pandēmijas laikā un ar ko aizstāj Ieteikumu (ES) 2020/1475
COM/2021/749 final
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 25.11.2021
COM(2021) 749 final
2021/0396(NLE)
Priekšlikums
PADOMES IETEIKUMS
par koordinētu pieeju drošas brīvas pārvietošanās atvieglošanai Covid-19 pandēmijas laikā un ar ko aizstāj Ieteikumu (ES) 2020/1475
(Dokuments attiecas uz EEZ)
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS
•Priekšlikuma pamatojums un mērķi
Savienības pilsoņu tiesības brīvi pārvietoties un uzturēties Eiropas Savienībā ir viens no Savienības visvērtīgākajiem sasniegumiem un svarīgs ekonomikas virzītājspēks. Tajā pašā laikā Covid-19 pandēmija turpina radīt ārkārtēju apdraudējumu sabiedrības veselībai visā Savienībā.
Reaģējot uz Covid-19 pandēmijas uzliesmojumu, dalībvalstis vīrusa izplatīšanās ierobežošanai noteica dažādus pasākumus, no kuriem daži, piemēram, iebraukšanas ierobežojumi vai prasības pārrobežu ceļotājiem veikt SARS-CoV-2 infekcijas testus, ietekmēja Savienības pilsoņu tiesības brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā. Pieņemot un piemērojot brīvas pārvietošanās ierobežojumus, dalībvalstīm ir pienākums ievērot ES tiesību aktos 1 noteiktos principus, jo īpaši proporcionalitātes un nediskriminēšanas principu.
Vienpusēji pasākumi šajā jomā radīja būtiskus traucējumus, jo uzņēmumiem un pilsoņiem tādā gadījumā bija jāizseko daudziem atšķirīgiem pasākumiem, kas strauji mainījās. Situācijā, kad vīruss jau ir būtiski ietekmējis Eiropas ekonomiku, tas ir īpaši kaitējoši. Šādas atšķirības var arī mazināt sabiedrības uzticēšanos veselības aizsardzības pasākumiem, jo īpaši vakcinācijai, un tas savukārt varētu saasināt epidemioloģisko situāciju.
Lai panāktu ciešāku koordināciju starp dalībvalstīm, Padome 2020. gada 13. oktobrī pieņēma Ieteikumu (ES) 2020/1475 par koordinētu pieeju brīvas pārvietošanās ierobežošanai sakarā ar Covid-19 pandēmiju 2 . Padomes ieteikumā tika noteikta koordinēta pieeja šādos galvenajos jautājumos: kopēju kritēriju un robežvērtību piemērošana, kad tiek lemts, vai ieviest brīvas pārvietošanās ierobežojumus, Covid‑19 pārneses riska kartēšana, izmantojot saskaņotus krāsu kodus, un koordinēta pieeja pasākumiem (ja tādi tiek noteikti), kurus var atbilstoši piemērot personām, kas pārvietojas starp apgabaliem, atkarībā no pārneses riska līmeņa attiecīgajos apgabalos. Šo Padomes ieteikumu vēlāk atjaunināja, ņemot vērā epidemioloģiskās situācijas attīstību 3 .
Lai vēl vairāk atvieglotu brīvu un drošu pārvietošanos Covid-19 pandēmijas laikā, Eiropas Parlaments un Padome 2021. gada 14. jūnijā pieņēma Regulu (ES) 2021/953 4 , ar ko izveido ES digitālā Covid sertifikāta satvaru sadarbspējīgu Covid-19 vakcinācijas, testa un pārslimošanas sertifikātu izdošanai, verifikācijai un akceptēšanai 5 . Lai pēc iespējas labāk izmantotu ES digitālā Covid sertifikāta satvaru, Padome tajā pašā dienā grozīja arī Padomes Ieteikumu (ES) 2020/1475 6 . Saskaņā ar grozītajiem noteikumiem vakcinētās vai pārslimojušās personas būtu jāatbrīvo no ierobežojumiem, kurus piemēro saskaņā ar Padomes ieteikumu.
Kopš 2021. gada jūnija epidemioloģisko situāciju un tādējādi arī brīvu pārvietošanos Savienībā ir ietekmējušas divas svarīgas norises. Pirmkārt, ir ievērojami palielinājusies vakcinācijas aptvere, pilnas vakcinācijas kumulatīvajam tvērumam 2021. gada 19. novembrī sasniedzot vairāk nekā 65 % no visiem Savienības iedzīvotājiem 7 salīdzinājumā ar mazāk nekā 30 % laikā, kad tika pieņemti jaunākie grozījumi un Regula (ES) 2021/953 8 .
Tomēr vakcinācijas aptveres ziņā joprojām pastāv lielas atšķirības starp dalībvalstīm un reģioniem, kā arī konkrētās iedzīvotāju grupās. Līdz 2021. gada 19. novembrim pilnas vakcinācijas aptvere dalībvalstu iedzīvotāju vidū ir svārstījusies no 23,9 % līdz 81,4 % (28,6 % līdz 92,6 % no kopējā pieaugušo iedzīvotāju skaita). Tas rada nopietnas bažas, jo tādējādi vīrusam ir lielas iespējas turpināt izplatīties un izraisīt saslimšanu, jo īpaši nevakcinētajiem.
Salīdzinājumā ar 2021. gada jūniju ievērojami lielāka daļa iedzīvotāju ir labāk pasargāta no smagas saslimšanas ar Covid-19 un tā izraisītas nāves, pateicoties pašlaik pieejamajām Covid-19 vakcīnām, kas nodrošina aizsardzību pret smagu slimības gaitu, dzīvības zaudēšanu un slimības ilgtermiņa sekām. Tāpēc vakcinācija ir ārkārtīgi svarīgs – lai arī ne vienīgais – ierocis arsenālā pret Covid-19, un ir jāpieliek pūles, lai turpinātu palielināt vakcinācijas aptveri.
Otrkārt, ir strauji progresējusi ES digitālā Covid sertifikāta ieviešana. Līdz 2021. gada novembrim ES dalībvalstis ir izdevušas vairāk nekā 650 miljonus ES digitālo Covid sertifikātu 9 . Tādējādi ES digitālais Covid sertifikāts ir plaši pieejams un vispāratzīts instruments brīvas pārvietošanās atvieglošanai Covid-19 pandēmijas laikā. Kā liecina 2021. gada septembrī publicētā Eirobarometra aptauja, aptuveni divas trešdaļas (65 %) respondentu piekrita, ka ES digitālais Covid sertifikāts ir drošākais līdzeklis brīvai ceļošanai Eiropā Covid-19 pandēmijas laikā 10 . Gandrīz visas dalībvalstis ES digitālo Covid sertifikātu izmanto arī iekšzemes vajadzībām.
ES digitālā Covid sertifikāta satvaru sekmīgi izmanto ne tikai ES dalībvalstis, trīs ārpus ES esošas Eiropas Ekonomikas zonas valstis 11 un Šveice 12 , bet arī vēl 20 trešās valstis un teritorijas 13 , un paredzams, ka nākotnē tām pievienosies vēl citas trešās valstis. Tā rezultātā ES digitālā Covid sertifikāta satvars ir vienīgā lielapjoma sistēma, kas darbojas starptautiskā mērogā 14 .
Tajā pašā laikā epidemioloģiskā situācija Savienībā, ko raksturo augsts un arvien pieaugošs vispārējais paziņoto gadījumu rādītājs, joprojām ir problemātiska, un tas pamato tādu pasākumu saglabāšanu vai atjaunošanu, kuru mērķis ir aizsargāt sabiedrības veselību. Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC) iesaka vēl vairāk palielināt Covid-19 vakcinācijas aptveri visās attiecīgajās vecuma grupās, kā arī saglabāt spēkā ar farmācijas līdzekļiem nesaistītus pasākumus, piemēram, sejas masku izmantošanu, uzlabotu ventilāciju slēgtās telpās un fizisku distancēšanos, kas ir nozīmīgi instrumenti vīrusa un tā variantu tālākas izplatības mazināšanai 15 .
Ņemot vērā šīs norises, Padomes Ieteikumā (ES) 2020/1475 izklāstītā vienotā pieeja būtu vēl vairāk jāpielāgo, kā to pieprasīja arī Eiropadome 2021. gada 22. oktobra secinājumos 16 . Jo īpaši – galvenajam noteicošajam faktoram vajadzētu būt personas Covid-19 vakcinācijas, testēšanas vai pārslimošanas statusam, ko apliecina ES digitālais Covid sertifikāts. Tā kā ES digitālos Covid sertifikātus ir iespējams drošā veidā izdot, pārbaudīt un akceptēt, personām, kuras izmanto savas tiesības brīvi pārvietoties Savienībā un kurām ir derīgs ES digitālais Covid sertifikāts, nevajadzētu piemērot papildu brīvas pārvietošanās ierobežojumus, piemēram, pienākumu veikt turpmākus SARS-CoV-2 infekcijas testus. Jo īpaši šādām personām principā nebūtu jāpiemēro karantīna, jo tā būtiski ierobežo brīvu pārvietošanos.
Šo pieeju pamato Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ieteikumi 17 , saskaņā ar kuriem uz pilnībā vakcinētiem ceļotājiem, kā arī ceļotājiem, kuri 6 mēnešu laikā pirms ceļošanas ir pārslimojuši Covid-19, nevajadzētu attiecināt papildu ierobežojumus. Personām, kas neietilpst šajās divās kategorijās, vajadzētu būt iespējai ceļot, pamatojoties uz negatīvu SARS-CoV-2 infekcijas testa rezultātu.
Lai vienkāršotu brīvas pārvietošanās tiesību izmantošanu Savienībā, ir jāizveido vienota izpratne par nosacījumiem, kādiem jāatbilst trīs veidu ES digitālajiem Covid sertifikātiem (vakcinācijas, testa un pārslimošanas), lai tie būtu akceptējami. Šim nolūkam būtu jāņem vērā jaunākās norises, jo īpaši epidemioloģiskā situācija un balstvakcinācijas uzsākšana.
Saistībā ar balstvakcināciju arvien vairāk dalībvalstu pieņem noteikumus par to, cik ilgi tiek akceptēti vakcinācijas sertifikāti, kas izdoti pēc pirmreizējās vakcinācijas kursa, ņemot vērā, ka vakcinācijas rezultātā iegūtā aizsardzība pret inficēšanos ar Covid-19 un tā pārslimošanu vieglā formā laika gaitā samazinās. Šie noteikumi attiecas vai nu uz gadījumiem, kad sertifikāts tiek izmantots tikai valsts iekšienē, vai arī uz vakcinācijas sertifikātu izmantošanu ceļošanai.
ECDC 2021. gada 24. novembrī nāca klajā ar ātro riska novērtējumu 18 , kurā norādīts, ka ES/EEZ valstīm būtu steidzami jāapsver iespēja par balstvakcinācijas devu cilvēkiem vecumā no 40 gadiem, koncentrējoties uz visneaizsargātākajiem un vecāka gadagājuma cilvēkiem, un ka valstis varētu arī apsvērt balstvakcinācijas iespēju visiem vismaz 18 gadu vecumu sasniegušiem pieaugušajiem vismaz sešus mēnešus pēc pirmreizējās vakcinācijas kursa pabeigšanas, lai imunitātes mazināšanās dēļ uzlabotu aizsardzību pret inficēšanos. Tas, iespējams, varētu samazināt pārnesi iedzīvotāju vidū un novērst vairāk hospitalizācijas un nāves gadījumu.
Lai izvairītos no savstarpēji atšķirīgiem un destabilizējošiem pasākumiem, Komisija ierosina ceļošanas nolūkā noteikt vakcinācijas sertifikātu standarta akceptēšanas periodu 9 mēnešu apmērā. Ierosinājumā ir ņemti vērā ECDC norādījumi par balstvakcinācijas devu ievadīšanu sākot no 6 mēnešiem pēc pirmreizējās vakcinācijas kursa pabeigšanas un paredzēts vēl papildu 3 mēnešu periods, lai nodrošinātu, ka var tikt pielāgotas valstu vakcinācijas kampaņas un iedzīvotājiem ir piekļuve balstvakcinācijas saņemšanai. Lai nodrošinātu koordinētu pieeju, dalībvalstīm nevajadzētu akceptēt vakcinācijas sertifikātus, kas izdoti pēc pirmreizējās vakcinācijas kursa pabeigšanas, ja pēc tajos norādītās devas ievadīšanas pagājuši vairāk nekā 9 mēneši.
Sertifikātiem, kas izdoti pēc pirmreizējās vakcinācijas kursa pabeigšanas, būtu jāpiemēro standarta akceptēšanas periods — 9 mēneši. Dalībvalstīm būtu nekavējoties jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu piekļuvi vakcinācijai tām iedzīvotāju grupām, kurām iepriekš izdotie vakcinācijas sertifikāti tuvojas standarta akceptēšanas perioda beigām, pilnībā ņemot vērā vietējos lēmumus par prioritāšu noteikšanu dažādām iedzīvotāju grupām vakcinācijas izvēršanā, atbilstoši attiecīgās valsts politikai un epidemioloģiskajai situācijai.
Kā ziņo ECDC, pieejamo pētījumu veikšanas laiks pēc balstvakcinācijas devu ievadīšanas ir bijis īss, un ir nepieciešams veikt turpmāku datu monitoringu, lai noteiktu, cik ilgi pēc balstvakcinācijas saglabājas imunitāte pret inficēšanos, vieglu slimības gaitu un smagu slimības gaitu. Līdz šim nav pētījumu, kuros būtu skaidri aplūkota balstvakcīnu efektivitāte attiecībā uz SARS-CoV-2 pārnesi, un tāpēc pašlaik nav iespējams noteikt akceptēšanas periodu attiecībā uz balstvakcīnām. Tomēr jaunie dati par to efektivitāti, atjaunojot augstu aizsardzības līmeni pret inficēšanos, liecina, ka balstvakcinācijas devas, visticamāk, arī būtiski ietekmēs tālākas pārneses ierobežošanu, un ir pamatoti sagaidīt, ka balstvakcinācijas sniegtā aizsardzība var būt ilgāka nekā tā, ko sniedz pirmreizējās vakcinācijas kurss.
Šīs ierosinātās pieejas piemērošana ir rūpīgi un cieši jāuzrauga, lai novērtētu, vai varētu būt vajadzīgi pielāgojumi vai izmaiņas, pamatojoties uz jaunākajiem zinātniskajiem pierādījumiem. Pamatojoties uz šādiem pierādījumiem, Komisija vajadzības gadījumā var iesniegt priekšlikumu piemērot atbilstošu akceptēšanas periodu arī attiecībā uz sertifikātiem, kas izdoti pēc balstvakcinācijas devas ievadīšanas. Ir pienācīgi jāatzīmē, ka, vakcīnas šajā posmā gan joprojām sniedz ļoti efektīvu aizsardzību pret smagu saslimšanu, hospitalizācijas un nāves gadījumiem, tomēr aizsardzība pret inficēšanos un pārnesi laika gaitā var samazināties. Turklāt ir novērota neliela aizsardzības līmeņa samazināšanās attiecībā uz smagāku saslimšanu vecāka gadagājuma cilvēkiem un personām ar klīniskā riska faktoriem.
Kā norādīts iepriekš, Covid-19 pandēmijas dēļ vajadzīgie pasākumi tādējādi būtu jāpiemēro nevis reģionālā, bet personīgā līmenī, un tas nozīmē, ka ceļotājiem, kuriem ir derīgs sertifikāts, principā nevajadzētu piemērot papildu ierobežojumus. Tajā pašā laikā pielāgotā veidā būtu jāsaglabā “luksofora” krāsu karte, kura rāda epidemioloģisko situāciju pa reģioniem, jo tā ir lietderīgs un viegli saprotams instruments sabiedrībai un dalībvalstu iestādēm. Kartei vajadzētu būt ne tikai informatīvam rīkam, bet arī pamatam īpašiem noteikumiem attiecībā uz ceļošanu no apgabaliem ar īpaši zemu vai īpaši augstu vīrusa cirkulācijas līmeni.
Uz ceļotājiem, kas ierodas no apgabaliem, kuros vīrusa cirkulācijas līmenis ir ļoti zems, saskaņā ar proporcionalitātes principu nebūtu jāattiecina nekādi ierobežojumi. Tāpēc šādiem ceļotājiem, kad tie veic brīvu pārvietošanos Savienībā, nebūtu jāprasa ES digitālais Covid sertifikāts vai SARS-CoV-2 infekcijas testa veikšana. Tas neskar vietējo izmantojumu dalībvalstīs (piekļuvei pasākumiem, restorāniem utt.). Protams, daudziem šādiem ceļotājiem tomēr būs sertifikāts, jo īpaši vakcinācijas rezultātā.
No otras puses, īpaša uzmanība būtu jāpievērš teritorijām, kurās vīrusa cirkulācijas līmenis ir ļoti augsts, ņemot vērā pieaugošo slimības gadījumu ievešanas iespējamību no šiem apgabaliem, kā arī to, ka ilgstoši liela saslimšanas gadījumu skaita periodi var pārslogot šo apgabalu valsts veselības aprūpes sistēmas. Lai mazinātu šos sabiedrības veselības apdraudējumus, dalībvalstīm būtu jāiesaka atturēties no jebkādu nebūtisku ceļojumu veikšanas uz šādiem apgabaliem un no tiem. Turklāt personām, kurām nav vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta un kuras ierodas no šādiem apgabaliem, būtu jāpieprasa veikt testus un ievērot karantīnu/pašizolāciju.
Bažas joprojām rada iespējami jauni SARS-CoV-2 varianti, un tie būtu rūpīgi jāuzrauga. ECDC regulāri izvērtē jaunus pierādījumus par variantiem, kas konstatēti epidemioloģiskā informācijā, uz noteikumiem balstītā genoma variantu skrīningā vai citos zinātniskos avotos 19 . Lai iegūtu savlaicīgu un precīzu informāciju par bažas raisošu vai uzmanību prasošu SARS-CoV-2 variantu rašanos un cirkulāciju, ir svarīgi arī, lai dalībvalstis saglabātu vai sasniegtu pietiekami augstu sekvencēšanas apjomu. Ja sekvencēšanas apjoms ir nepietiekams, iespējas noteikt cirkulējošos bažas raisošos variantus, pirms tie ietekmē vispārējo epidemioloģisko situāciju, ir ierobežotas. Šajā sakarā, tiklīdz tas būs pieejams, būtu jāņem vērā satvars, ko pašlaik izstrādā Eiropas ekspertu grupa SARS-CoV-2 variantu 20 jautājumos, tādu kritēriju noteikšanai un novērtēšanai, kuru rezultātā varētu tikt uzsākti sabiedrības veselības intervences pasākumi pret bažas raisošiem variantiem.
SARS-CoV-2 alfa un delta varianti ir parādījuši, cik negatīva ietekme uz epidemioloģisko situāciju var būt jauniem SARS-CoV-2 variantiem. Lai gan var būt ļoti grūti apturēt kāda varianta izplatīšanos pēc tam, kad tas ir konstatēts Savienībā, Komisija, ņemot vērā to iespējamo ietekmi, ierosina procedūru koordinētai pieejai, lai aizkavētu jaunu variantu izplatīšanos Savienībā. Tam būtu jāattiecas arī uz situācijām, kad dalībvalstis saskaņā ar Savienības tiesību aktiem nosaka ierobežojumus, jo strauji pasliktinās epidemioloģiskā situācija kādā apgabalā, jo īpaši jau tāpat smagi skartos apgabalos.
Ņemot vērā grozītajā Padomes Ieteikumā (ES) 2020/1475 izklāstītās pieejas izmaiņu apmēru, Komisija ierosina to aizstāt ar jaunu Padomes ieteikumu, nevis to grozīt. Turklāt Komisija ierosina saistīt tā piemērošanas periodu ar Regulu (ES) 2021/953, jo ir paredzēts, ka abi instrumenti zaudēs spēku, kad būs beigusies Covid-19 pandēmija un vairs nebūs nepieciešami ar pandēmiju saistīti brīvas pārvietošanās ierobežojumi.
•Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā
Šis ieteikums kalpo spēkā esošo noteikumu īstenošanas vajadzībām, kuri saistīti ar pārvietošanās brīvības ierobežojumiem sabiedrības veselības apsvērumu dēļ.
•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām
Šis ieteikums ir saskaņā ar citām Savienības politikas jomām, ieskaitot tās, kas attiecas uz sabiedrības veselību un robežkontroles veikšanu pie iekšējām robežām.
2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE
•Juridiskais pamats
Līgums par Eiropas Savienības darbību (LESD) un jo īpaši tā 21. panta 2. punkts, 168. panta 6. punkts un 292. pants.
•Subsidiaritāte
LESD 292. pants ļauj Padomei pieņemt ieteikumus. Saskaņā ar šo noteikumu Padome rīkojas pēc Komisijas priekšlikuma tajos gadījumos, kad Līgumos ir paredzēts, ka Padome pieņem lēmumus pēc Komisijas priekšlikuma.
Šis pants ir piemērojams šajā konkrētajā situācijā, jo ir nepieciešama konsekventa pieeja, lai izvairītos no traucējumiem, kurus rada vienpusēji un nepietiekami koordinēti pasākumi, kas ierobežo brīvu pārvietošanos Savienībā. LESD 21. panta 1. punktā ir noteikts, ka ikvienam Savienības pilsonim ir tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot dalībvalstīs, ievērojot Līgumos noteiktos ierobežojumus un nosacījumus, kā arī to īstenošanai paredzētos pasākumus. Ja izrādās, ka šā mērķa sasniegšanai ir vajadzīga Savienības rīcība, Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru var pieņemt noteikumus, lai sekmētu šo tiesību īstenošanu.
Saskaņā ar LESD 168. panta 6. punktu Padome pēc Komisijas priekšlikuma var pieņemt arī ieteikumus augsta cilvēku veselības aizsardzības līmeņa nodrošināšanai, nosakot un īstenojot visu Savienības politiku un darbības.
•Proporcionalitāte
Vienpusēju vai nekoordinētu pasākumu noteikšana varētu radīt brīvas pārvietošanās ierobežojumus, kas ir nekonsekventi un sadrumstaloti, tādējādi Savienības pilsoņiem radot nenoteiktību par viņu tiesību īstenošanu. Šis priekšlikums paredz samērīgus izvirzītā mērķa sasniegšanas pasākumus, kas nepārsniedz nepieciešamo.
3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI
•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes
Neattiecas
•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām
Priekšlikumā ņemtas vērā regulārās diskusijas ar dalībvalstīm, pieejamā informācija par epidemioloģiskās situācijas attīstību un attiecīgie pieejamie zinātniskie pierādījumi.
•Ietekmes novērtējums
Neattiecas
•Pamattiesības
Pārvietošanās brīvība ir pamattiesības, kas nostiprinātas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 45. pantā. Ievērojot samērīguma principu, ierobežojumus drīkst noteikt tikai tad, ja tie ir nepieciešami un patiešām atbilst Savienības mērogā atzītiem vispārējas nozīmes mērķiem vai vajadzībai aizsargāt citu personu tiesības un brīvības. Hartas 21. pants, ievērojot Līgumu piemērošanas jomu, aizliedz jebkādu diskrimināciju pilsonības dēļ.
Pārvietošanās brīvības ierobežojumiem Savienībā, kuri ir atzīti par attaisnojamiem sabiedrības veselības aizsardzības apsvērumu dēļ, jābūt nepieciešamiem, samērīgiem un balstītiem uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem. Tiem ir jāspēj nodrošināt izvirzītā mērķa sasniegšanu, un tie nedrīkst pārsniegt šā mērķa sasniegšanai nepieciešamo.
4.IETEKME UZ BUDŽETU
Nav.
5.CITI ELEMENTI
•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums
Koordinētajā regulējumā starp dalībvalstīm galvenā uzmanība būtu jākoncentrē uz ES digitālā Covid sertifikāta turēšanas faktu. Ceļotājiem, kuriem ir konkrētiem nosacījumiem atbilstošs sertifikāts, nevajadzētu piemērot papildu brīvas pārvietošanās ierobežojumus:
–būtu jāatzīst, ka personai ir derīgs vakcinācijas sertifikāts, ja tas apliecina, ka ir pagājis pietiekams laiks kopš pilna vakcinācijas kursa pabeigšanas, kā definēts ieteikumā, un ar nosacījumu, ka kopš vakcinācijas dienas ir pagājuši ne vairāk kā 9 mēneši, ja sertifikāts izdots pēc pirmreizējās vakcinācijas kursa pabeigšanas;
–būtu jāatzīst, ka personai ir derīgs vakcinācijas sertifikāts, ja tas atbilst ieteikumā noteiktajiem standarta derīguma termiņiem;
–būtu jāatzīst, ka personai ir derīgs vakcinācijas sertifikāts, ja tas apliecina, ka kopš pirmā pozitīvā testa rezultāta datuma ir pagājušas mazāk nekā 180 dienas.
Ja ir atsauce uz ES digitālo Covid sertifikātu, tai būtu jāattiecas arī uz Covid-19 sertifikātiem, ko Savienības pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem izdevušas trešās valstis, uz kurām attiecas tā sauktie “lēmumi par līdzvērtību”, kas pieņemti saskaņā ar Regulas (ES) 2021/953 3. panta 10. punktu vai 8. panta 2. punktu, lai atvieglotu iespējas izmantot tiesības brīvi pārvietoties Savienībā.
Personām, kurām nav ES digitālā Covid sertifikāta, varētu pieprasīt pirms vai pēc ierašanās veikt SARS-CoV-2 infekcijas testu.
Ievērot karantīnu būtu jāpieprasa tikai izņēmuma gadījumos, kā noteikts ieteikumā, proti:
–ja ceļotājiem, kas ierodas no apgabaliem ar ļoti augstu vīrusa cirkulācijas līmeni, nav vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta; vai
–reaģējot uz jaunu bažas raisošu vai uzmanību prasošu SARS-CoV-2 variantu.
Ierobežotā skaitā gadījumu nevajadzētu prasīt, lai personām, kas izmanto tiesības brīvi pārvietoties, būtu ES digitālais Covid sertifikāts:
–personām, kas ceļo būtisku funkciju vai vajadzību dēļ 21 , un pārrobežu kopienu pārstāvjiem;
–personām, kas ceļo no apgabaliem ar ļoti zemu vīrusa cirkulācijas līmeni, — ņemot vērā ierobežoto vīrusa pārnēsāšanas risku.
Turklāt bērniem, kuri izmanto tiesības brīvi pārvietoties, būtu jāpiemēro īpaši noteikumi:
–nebūtu jāprasa, lai bērniem, kas jaunāki par 12 gadiem, ceļojot no apgabaliem, kuros nav ļoti augsts vīrusa cirkulācijas līmenis, būtu ES digitālais Covid sertifikāts;
–ceļojot no apgabaliem ar ļoti augstu vīrusa cirkulācijas līmeni, bērniem vecumā no 6 līdz 12 gadiem, kuriem ir derīgs ES digitālais Covid sertifikāts vai negatīvs SARS-CoV-2 infekcijas testa rezultāts, neatkarīgi no tā, vai tas ir vakcinācijas, testa vai pārslimošanas sertifikāts, nebūtu jāprasa ievērot karantīnu/pašizolāciju;
–ceļojot no apgabaliem ar ļoti augstu vīrusa cirkulācijas līmeni, bērni, kas jaunāki par 6 gadiem, būtu jāatbrīvo no prasības ievērot ar ceļošanu saistītu karantīnu/pašizolāciju vai veikt SARS-CoV-2 infekcijas testus.
Lai pievērstos SARS-CoV-2 bažas raisošiem vai uzmanību prasošiem variantiem un jo īpaši lai nodrošinātu koordinētu pieeju centieniem aizkavēt jauna varianta izplatīšanos Savienībā, būtu jāracionalizē un jāvienkāršo tā dēvētā “ārkārtas apturēšanas” procedūra.
–Ja dalībvalsts uzskata par nepieciešamu noteikt pasākumus attiecībā uz ieceļošanu no citas dalībvalsts sakarā ar jauna bažas raisoša vai uzmanību prasoša varianta parādīšanos vai epidemioloģiskās situācijas strauju pasliktināšanos dalībvalstī vai kādā tās reģionā, tai pēc iespējas drīzāk būtu jāinformē Komisija un Padome.
–Būtu jāorganizē apaļā galda diskusija, iedarbinot Padomes integrētos krīzes situāciju politiskās reaģēšanas (IPCR) mehānismus un dodot attiecīgajai dalībvalstij iespēju izklāstīt savu pasākumu pamatojumu. Līdzīgi arī Komisija var ierosināt, ka tiek sasaukta apaļā galda diskusija, pamatojoties uz ECDC pašreizējām uzraudzības darbībām.
–Šādā gadījumā Komisija var ierosināt koordinētu pieeju ceļošanai no skartās dalībvalsts/reģiona, jo īpaši, lai aizkavētu varianta izplatīšanos ES (piemēram, testēšanas prasības vakcinētām/pārslimojušām personām, karantīnas prasības visiem/nevakcinētiem ceļotājiem utt.).
–Tad IPCR var nolemt ieteikt šos pasākumus īstenot visās dalībvalstīs. Pēc tam situācija būtu regulāri jāpārskata, un Komisija vai dalībvalstis var ierosināt atcelt konkrētos pasākumus.
–Turklāt ECDC būtu jāturpina publicēt savas kartes par SARS-CoV-2 variantiem, jo īpaši par sekvencēšanas apjomiem un variantu izplatību.
Lai turpinātu sniegt sabiedrībai un dalībvalstu iestādēm informāciju par epidemioloģiskās situācijas attīstību Savienībā, būtu jāsaglabā krāsu karte par reģioniem. Tomēr, ņemot vērā progresu vakcinācijas aptveres ziņā, būtu jāpielāgo kartes kritēriji un robežvērtības. Jaunu saslimšanas gadījumu kritērijs būtu jāsver pēc vakcinācijas aptveres attiecīgajā reģionā, lai ņemtu vērā, ka vakcinācija samazina SARS-CoV-2 pārnešanas risku. Piemēram, apgabalā, kurā ir vakcinēta puse iedzīvotāju, svērtajai likmei jābūt 75 % apmērā no paziņoto gadījumu rādītāja. Iegūtajai svērtajai likmei būtu jāpiešķir krāsu kods 22 , izmantojot ECDC izstrādātā riska novērtēšanas modeļa robežvērtības 23 attiecībā uz 14 dienu paziņoto gadījumu rādītāju, izņemot reģioniem ar nepietiekami augstu testēšanas rādītāju. Sīka informācija par karti būtu jāiekļauj ieteikuma pielikumā.
Papildus informācijas sniegšanai krāsu karte būtu jāizmanto tam, lai iepriekš minētajos nolūkos noteiktu apgabalus ar ļoti zemu vīrusa cirkulācijas līmeni (kas norādīti zaļā krāsā), kā arī apgabalus ar ļoti augstu vīrusa cirkulācijas līmeni (kas norādīti tumši sarkanā krāsā) 24 .
2021/0396 (NLE)
Priekšlikums
PADOMES IETEIKUMS
par koordinētu pieeju drošas brīvas pārvietošanās atvieglošanai Covid-19 pandēmijas laikā un ar ko aizstāj Ieteikumu (ES) 2020/1475
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 21. panta 2. punktu, 168. panta 6. punktu un 292. panta pirmo un otro teikumu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1)Savienības pilsonība ikvienam Savienības pilsonim dod tiesības brīvi pārvietoties.
(2)Saskaņā ar Līguma 21. panta 1. punktu ikvienam Savienības pilsonim ir tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot dalībvalstīs, ievērojot Līgumos un to īstenošanai pieņemtajos pasākumos noteiktos ierobežojumus un nosacījumus. Minēto tiesību īstenošanu reglamentē ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/38/EK 25 . Pārvietošanās un uzturēšanās brīvība ir paredzēta arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (“Harta”) 45. pantā. Tā kā Savienības rīcība izrādās nepieciešama, lai sasniegtu Līguma 21. pantā noteikto mērķi, un vajadzīgās pilnvaras nav Līgumos citādi paredzētas, Padome var pieņemt noteikumus nolūkā sekmēt pārvietošanās un uzturēšanās tiesību īstenošanu.
(3)Saskaņā ar Līguma 168. panta 1. punktu, nosakot un īstenojot visu Savienības politiku un darbības, ir jānodrošina augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis.
(4)2020. gada 30. janvārī Pasaules Veselības organizācijas (“PVO”) ģenerāldirektors izsludināja starptautisku sabiedrības veselības ārkārtas situāciju sakarā ar to, ka jaunais koronavīruss, kas izraisa 2019. gadā atklāto koronavīrusa slimību (“Covid‑19”), ir radījis uzliesmojumu pasaules mērogā. 2020. gada 11. martā PVO atzina, ka Covid-19 uzliesmojumu var raksturot kā pandēmiju.
(5)Lai ierobežotu vīrusa izplatīšanos, dalībvalstis noteica dažādus pasākumus, no kuriem daži, piemēram, iebraukšanas ierobežojumi vai prasības pārrobežu ceļotājiem, kas izmanto tiesības brīvi pārvietoties, veikt SARS-CoV-2 infekcijas testus, ietekmēja Savienības pilsoņu tiesības brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā.
(6)Tā kā Covid-19 pandēmija ir izraisījusi vēl nepieredzētu ārkārtas situāciju veselības jomā, sabiedrības veselības aizsardzība ir kļuvusi par Savienības un tās dalībvalstu galveno prioritāti. Pamatojoties uz sabiedrības veselības aizsardzību, dalībvalstis var veikt pasākumus, ar kuriem ierobežo personu brīvu pārvietošanos Savienībā. Saskaņā ar Līguma 168. panta 7. punktu par valsts veselības politikas noteikšanu, tostarp veselības aprūpes pakalpojumu un medicīniskās aprūpes organizēšanu un sniegšanu, ir atbildīgas dalībvalstis, un tādēļ tā dažādās dalībvalstīs var atšķirties. Lai gan dalībvalstis ir kompetentas lemt par piemērotākajiem pasākumiem sabiedrības veselības aizsardzībai, ir lietderīgi nodrošināt šādu pasākumu koordinēšanu, lai aizsargātu brīvas pārvietošanās tiesību īstenošanu un apkarotu nopietnus pārrobežu veselības apdraudējumus, piemēram, Covid-19.
(7)Pieņemot un piemērojot brīvas pārvietošanās ierobežojumus, dalībvalstīm būtu jāievēro Savienības tiesību aktu principi, jo īpaši proporcionalitātes un nediskriminēšanas princips. Ar šo ieteikumu ir iecerēts atvieglot šo principu koordinētu piemērošanu pašreizējā izņēmuma situācijā, kuru radījusi Covid-19 pandēmija.
(8)Vienpusēji pasākumi šajā jomā var radīt būtiskus traucējumus, jo uzņēmumiem un pilsoņiem tādā gadījumā ir jāizseko daudziem atšķirīgiem pasākumiem, kas strauji mainās. Situācijā, kad vīruss jau ir būtiski ietekmējis Savienības ekonomiku, tas ir īpaši kaitējoši.
(9)Koordinētas pieejas mērķis ir novērst iekšējās robežkontroles atjaunošanu. Robežu slēgšana vai vispārēji ceļošanas aizliegumi, kā arī lidojumu, satiksmes pa sauszemi un ūdensceļiem apturēšana nav pamatota, jo mērķtiecīgāki un labāk koordinēti pasākumi, piemēram, Covid-19 sertifikāti vai testēšana, ir pietiekami efektīvi un rada mazāk traucējumu. “Zaļo joslu” sistēmai 26 vajadzētu nodrošināt pastāvīgu transporta plūsmu kustību, it īpaši nolūkā nodrošināt preču un pakalpojumu brīvu apriti, un tādējādi novērst piegādes ķēdes traucējumus.
(10)Lai nodrošinātu labāku koordināciju starp dalībvalstīm, Padome 2020. gada 13. oktobrī pieņēma Ieteikumu (ES) 2020/1475 27 . Minētajā ieteikumā tika noteikta koordinēta pieeja šādos svarīgos jautājumos: kopēju kritēriju un robežvērtību piemērošana, kad tiek lemts, vai ieviest brīvas pārvietošanās ierobežojumus, Covid‑19 pārneses riska kartēšana, izmantojot saskaņotus krāsu kodus, un koordinēta pieeja pasākumiem (ja tādi tiek noteikti), kurus var atbilstoši piemērot personām, kas pārvietojas starp apgabaliem, atkarībā no pārneses riska līmeņa attiecīgajos apgabalos. 2021. gada 1. februārī Padome pieņēma Ieteikumu (ES) 2021/119 28 , ar ko grozīja Ieteikumu (ES) 2020/1475, ņemot vērā ļoti augsto pārneses līmeni sabiedrībā visā Savienībā, kas, iespējams, saistīta ar jauno SARS-CoV-2 bažas raisošo variantu palielināto pārnēsājamību.
(11)2021. gada 14. jūnija Eiropas Parlamenta un Padome pieņēma Regulu (ES) 2021/953 par sadarbspējīgu Covid-19 vakcinācijas, testa un pārslimošanas sertifikātu (ES digitālais Covid sertifikāts) izdošanas, verifikācijas un akceptēšanas satvaru nolūkā atvieglot brīvu pārvietošanos Covid-19 pandēmijas laikā 29 . Satvars tika izveidots, lai atvieglotu ES digitālā Covid sertifikātu turētāju brīvas pārvietošanās tiesību izmantošanu Covid-19 pandēmijas laikā. Minētās regulas mērķis ir arī palīdzēt atvieglot to brīvas pārvietošanās ierobežojumu pakāpenisku un koordinētu atcelšanu, kurus dalībvalstis ieviesušas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, lai ierobežotu SARS-CoV-2 izplatīšanos.
(12)Regulu (ES) 2021/953 sāka piemērot no 2021. gada 1. jūlija. Kopš minētā datuma vakcinētām, testētām vai pārslimojušām personām ir tiesības dalībvalstī pēc vakcinācijas, testēšanas vai pārslimošanas saņemt ES digitālo Covid sertifikātu. Lai pēc iespējas labāk izmantotu ES digitālā Covid sertifikāta satvaru, Padome 2021. gada 14. jūnijā pieņēma Ieteikumu (ES) 2021/961 30 , ar ko groza Ieteikumu (ES) 2020/1475.
(13)Kopš 2021. gada jūnija brīvu pārvietošanos Savienībā ir ietekmējušas divas svarīgas norises. Pirmkārt, ir ievērojami palielinājusies vakcinācijas aptvere, pilnas vakcinācijas kumulatīvajam tvērumam 2021. gada 19. novembrī sasniedzot vairāk nekā 65 % no visiem Savienības iedzīvotājiem 31 salīdzinājumā ar mazāk nekā 30 % laikā, kad tika pieņemti jaunākie grozījumi Ieteikumā (ES) 2020/1475 un Regula (ES) 2021/953 32 . Tādējādi ar pašlaik pieejamajām Covid-19 vakcīnām ievērojami lielāks iedzīvotāju īpatsvars ir labāk aizsargāts pret nopietnu saslimšanu un nāvi no Covid-19. Otrkārt, ir strauji progresējusi ES digitālā Covid sertifikāta ieviešana. Līdz 2021. gada novembrim ES dalībvalstis ir izdevušas vairāk nekā 650 miljonus ES digitālo Covid sertifikātu. Tādējādi ES digitālais Covid sertifikāts ir plaši pieejams, uzticams un vispāratzīts instruments brīvas pārvietošanās atvieglošanai Covid-19 pandēmijas laikā. ES digitālā Covid sertifikāta satvaru izmanto ne tikai ES dalībvalstis, trīs ārpus ES esošas Eiropas Ekonomikas zonas valstis un Šveice 33 , bet arī vēl 20 trešās valstis un teritorijas, un paredzams, ka nākotnē tām pievienosies vēl citas trešās valstis. Tajā pašā laikā epidemioloģiskā situācija Savienībā joprojām ir problemātiska, un tas pamato tādu pasākumu saglabāšanu, kuru mērķis ir aizsargāt sabiedrības veselību.
(14)Ņemot vērā šīs norises, Padomes Ieteikumā (ES) 2020/1475 izklāstītā vienotā pieeja būtu vēl vairāk jāpielāgo, kā to pieprasīja arī Eiropadome 2021. gada 22. oktobra secinājumos 34 . Jo īpaši – galvenajam noteicošajam faktoram vajadzētu būt personas Covid-19 vakcinācijas, testēšanas vai pārslimošanas statusam, ko apliecina ES digitālais Covid sertifikāts. Tā kā ES digitālos Covid sertifikātus ir iespējams drošā veidā izdot, pārbaudīt un akceptēt, ceļotājiem ar derīgu ES digitālo Covid sertifikātu nevajadzētu piemērot papildu brīvas pārvietošanās ierobežojumus, piemēram, pienākumu veikt turpmākus SARS-CoV-2 infekcijas testus. Jo īpaši personām, kuras ceļo Savienības teritorijā, principā nebūtu jāpiemēro karantīna, jo tā būtiski ierobežo brīvu pārvietošanos.
(15)Šo pieeju pamato PVO ieteikumi 35 , saskaņā ar kuriem uz pilnībā vakcinētiem ceļotājiem, kā arī ceļotājiem, kuri 6 mēnešu laikā pirms ceļošanas ir pārslimojuši Covid-19, nevajadzētu attiecināt papildu ierobežojumus. Personām, kas neietilpst šajās divās kategorijās, principā vajadzētu būt iespējai ceļot, pamatojoties uz negatīvu SARS-CoV-2 infekcijas testa rezultātu.
(16)Lai vienkāršotu brīvu pārvietošanos Savienībā, ir jāizveido vienota izpratne par nosacījumiem, kādiem būtu jāatbilst trīs veidu ES digitālajiem Covid sertifikātiem, lai tos varētu akceptēt.
(17)Vakcinācijas sertifikāti, kas izdoti attiecībā uz Covid-19 vakcīnu, kurai piešķirta tirdzniecības atļauja saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 726/2004 36 , būtu jāakceptē, tiklīdz ir pagājušas vismaz 14 dienas kopš pilna vakcinācijas kursa pabeigšanas. Personas, kas divu Covid-19 vakcīnas devu shēmā ir saņēmušas otro devu, tostarp, ja saskaņā ar valsts vakcinācijas stratēģijām ir ievadītas divas dažādu Covid-19 vakcīnu devas, un personas, kas saņēmušas vienas devas vakcīnu, būtu jāuzskata par pilnībā vakcinētām. Neskarot dalībvalstu kompetenci noteikt savas vakcinācijas stratēģijas, persona, kas iepriekš bijusi inficēta ar SARS-CoV-2 un kas saņēmusi vienu devu no divu devu Covid-19 vakcīnas, attiecībā uz kuru saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 726/2004 ir piešķirta tirdzniecības atļauja, ceļošanas kontekstā būtu jāuzskata par pilnībā vakcinētu, ja vakcinācijas sertifikātā ir norādīts, ka vakcinācijas kurss ir pabeigts pēc vienas devas saņemšanas.
(18)Vairums dalībvalstu jau ir izziņojušas vai jau ir uzsākušas Covid-19 balstvakcināciju papildus standarta pirmreizējās vakcinācijas kursam, t. i., vakcinācijas kursam, kas paredzēts, lai nodrošinātu pietiekamu aizsardzību sākotnējā posmā, jo īpaši balstvakcināciju personām, kurām, iespējams, nav bijusi adekvāta reakcija uz pirmreizējo vakcināciju. Daudzas dalībvalstis ir arī paziņojušas vai jau ir sākušas ievadīt balstvakcinācijas devas cilvēkiem, kam ir bijusi adekvāta reakcija uz pirmreizējo vakcināciju, bet kuriem ir pazīmes, kas liecina par imunitātes mazināšanos.
(19)Eiropas Zāļu aģentūras Cilvēkiem paredzēto zāļu komiteja 2021. gada 4. oktobrī secināja, ka Covid-19 vakcīnu Comirnaty un Spikevax papildu devu var ievadīt cilvēkiem ar smagi novājinātu imūnsistēmu vismaz 28 dienas pēc otrās devas 37 . Komiteja izvērtēja arī Comirnaty datus, kas liecina par antivielu līmeņu paaugstināšanos, ja balstvakcinācijas devu ievada aptuveni 6 mēnešus pēc otrās devas cilvēkiem vecumā no 18 līdz 55 gadiem. Pamatojoties uz šiem datiem, komiteja secināja, ka cilvēkiem vecumā no 18 gadiem var apsvērt balstvakcināciju ar Comirnaty vismaz 6 mēnešus pēc otrās devas. Komiteja 2021. gada 25. oktobrī secināja, ka personām, kas sasniegušas 18 gadu vecumu, var apsvērt Spikevax balstvakcināciju. Pirms tam tika iegūti dati, kas liecina, ka trešā Spikevax deva, kas ievadīta 6 līdz 8 mēnešus pēc otrās devas pieaugušajiem, kuriem antivielu līmenis ir pazeminājies, izraisa antivielu līmeņa paaugstināšanos. Balstvakcinācijas devu veido puse no devas, ko izmanto pirmreizējā vakcinācijā. Kā norādījusi Eiropas Zāļu aģentūra, sabiedrības veselības iestādes valsts līmenī var izdot oficiālus ieteikumus par balstvakcinācijas devu lietošanu, ņemot vērā jaunākos datus par efektivitāti un ierobežotos drošuma datus. Comirnaty 38 un Spikevax 39 zāļu apraksts ir attiecīgi atjaunināts, lai iekļautu šos ieteikumus.
(20)Lai izvairītos no atšķirīgām, mulsinošām vai tehniski nesaderīgām pieejām dalībvalstu starpā, Komisija 2021. gada 17. novembrī pieņēma Īstenošanas lēmumu (ES) 2021/2014 40 , ar ko nosaka vienotus noteikumus par to, kā aizpildāmi vakcinācijas sertifikāti, kas minēti Regulas (ES) 2021/953 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā un kas izdoti pēc Covid-19 vakcinācijas papildu devu ievadīšanas.
(21)Šajā sakarā Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs 2021. gada 24. novembrī publicēja ātro riska novērtējumu par pašreizējo SARS-CoV-2 epidemioloģisko situāciju, prognozēm gada nogales svētku sezonai un reaģēšanas stratēģijām ES/EEZ 41 . Saskaņā ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra sniegto informāciju ES/EEZ valstīm būtu steidzami jāapsver iespēja veikt balstvakcināciju cilvēkiem vecumā no 40 gadiem, koncentrējoties uz visneaizsargātākajiem un vecāka gadagājuma cilvēkiem, un valstis varētu arī apsvērt iespēju vismaz sešus mēnešus pēc pirmreizējās vakcinācijas kursa pabeigšanas imunitātes samazināšanās dēļ veikt balstvakcināciju visiem pieaugušajiem, kas sasnieguši 18 gadu vecumu, lai palielinātu aizsardzību pret inficēšanos, kas varētu samazināt pārnesi sabiedrībā un novērst vairāk hospitalizācijas un nāves gadījumu.
(22)Pašlaik pieejamie pierādījumi par vakcīnu efektivitāti un aizsardzības ilgumu reālos apstākļos liecina, ka visas šobrīd Savienībā apstiprinātās vakcīnas nodrošina ļoti augstu aizsardzību pret hospitalizācijas, smagas saslimšanas vai nāves gadījumiem, kā iemesls ir Covid-19, lai gan ir daži pierādījumi par nelielu aizsardzības līmeņa samazināšanos attiecībā uz smagāku saslimšanu vecāka gadagājuma cilvēkiem un personām ar klīniskā riska faktoriem.
(23)Saistībā ar balstvakcināciju arvien vairāk dalībvalstu pieņem noteikumus par to, cik ilgi vajadzētu akceptēt vakcinācijas sertifikātus, kas izdoti pēc pirmreizējās vakcinācijas kursa, ņemot vērā, ka rezultātā iegūtā aizsardzība pret Covid-19 laika gaitā samazinās. Šie noteikumi attiecas vai nu uz gadījumiem, kad sertifikāts tiek izmantots tikai valsts iekšienē, vai arī uz vakcinācijas sertifikātu izmantošanu ceļošanai. Lai izvairītos no savstarpēji atšķirīgiem un destabilizējošiem pasākumiem, ir nepieciešams noteikt vakcinācijas sertifikātu standarta akceptēšanas periodu ceļošanas nolūkiem.
(24)Šis standarta akceptēšanas periods sertifikātiem, kas izdoti pēc pirmreizējās vakcinācijas kursa pabeigšanas, būtu jānosaka 9 mēnešu apmērā. Ierosinājumā ir ņemti vērā ECDC norādījumi par balstvakcinācijas devu ievadīšanu sākot no 6 mēnešiem pēc pirmreizējās vakcinācijas kursa pabeigšanas un paredzēts vēl papildu 3 mēnešu periods, lai nodrošinātu, ka var tikt pielāgotas valstu vakcinācijas kampaņas un iedzīvotājiem ir piekļuve balstvakcinācijas saņemšanai. Lai nodrošinātu koordinētu pieeju, dalībvalstīm nevajadzētu akceptēt pēc pirmreizējās vakcinācijas kursa pabeigšanas izdotus vakcinācijas sertifikātus, ja pēc tajos norādītās devas ievadīšanas pagājuši vairāk nekā 9 mēneši. Šajā standarta akceptēšanas periodā dalībvalstij būtu jāturpina akceptēt vakcinācijas sertifikātus, kas izdoti pēc pirmreizējās vakcinācijas kursa pabeigšanas, pat ja attiecīgajā dalībvalstī jau notiek balstvakcinācija.
(25)Dalībvalstīm būtu nekavējoties jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu piekļuvi vakcinācijai tām iedzīvotāju grupām, kurām iepriekš izdotie vakcinācijas sertifikāti tuvojas standarta akceptēšanas perioda beigām, pilnībā ņemot vērā vietējos lēmumus par prioritāšu noteikšanu dažādām iedzīvotāju grupām vakcinācijas izvēršanā, atbilstoši attiecīgās valsts politikai un epidemioloģiskajai situācijai.
(26)Kā ziņo Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs, pieejamo pētījumu veikšanas laiks pēc balstvakcinācijas devas ievadīšanas ir bijis īss, un ir nepieciešams veikt turpmāku datu monitoringu, lai noteiktu, cik ilgi pēc balstvakcinācijas saglabājas imunitāte pret inficēšanos, vieglu slimības gaitu un smagu slimības gaitu. Līdz šim nav pētījumu, kuros būtu skaidri aplūkota balstvakcīnu efektivitāte attiecībā uz SARS-CoV-2 pārnesi, un tāpēc pašlaik nav iespējams noteikt akceptēšanas periodu attiecībā uz balstvakcīnām. Tomēr jaunie dati par to efektivitāti, atjaunojot augstu aizsardzības līmeni pret inficēšanos, liecina, ka balstvakcinācijas devas, visticamāk, arī būtiski ietekmēs tālākas pārneses ierobežošanu, un ir pamatoti sagaidīt, ka balstvakcinācijas sniegtā aizsardzība var būt ilgāka nekā tā, ko sniedz pirmreizējās vakcinācijas kurss.
(27)Komisija būtu jāaicina uzraudzīt un regulāri atkārtoti izvērtēt pieeju attiecībā uz akceptēšanas periodu, lai novērtētu, vai varētu būt vajadzīgi pielāgojumi vai izmaiņas, pamatojoties uz jauniem zinātniskiem pierādījumiem, tostarp attiecībā uz to sertifikātu akceptēšanas periodu, kas izdoti pēc balstvakcinācijas devas ievadīšanas.
(28)Lai vienkāršotu brīvu pārvietošanos Savienībā, būtu jāsaglabā testa sertifikātu standarta derīguma termiņi. Lai molekulāram nukleīnskābes amplifikācijas testam (NAAT) vajadzīgā paraugu ņemšana būtu atbilstīga, tā būtu jāveic ne agrāk kā 72 stundas pirms ierašanās. Īsāks derīguma termiņš, kas nepārsniedz 48 stundas, ir pamatots attiecībā uz ātrajiem antigēna testiem, kuri uzskaitīti I pielikumā Covid-19 ātro antigēna testu kopējā sarakstā 42 , par ko vienojusies Veselības drošības komiteja.
(29)Pēdējos pāris mēnešos ātro antigēna testu klīniskā veiktspēja ir uzlabojusies. Veselības drošības komitejas 43 izveidotā Covid-19 diagnostikas testu tehniskā darba grupa, kas ir atbildīga par ES kopīgā ātro antigēna testu saraksta uzturēšanu, 2021. gada maijā ieviesa strukturētāku, saskaņotāku un ātrāku saraksta atjaunināšanas procedūru. Turklāt tehniskā darba grupa 2021. gada 21. septembrī vienojās par papildu definīcijām un kritērijiem, kas būtu jāņem vērā attiecībā uz neatkarīgiem validācijas pētījumiem, ar kuriem novērtē Covid-19 diagnostikas ātro antigēna testu klīnisko veiktspēju. Testa sertifikātu izdošanai ES Covid digitālā sertifikāta formātā vajadzētu būt derīgiem tikai ātro antigēna testu rezultātiem, kuru pamatā ir deguna, orofaringālās un/vai nazofaringālās uztriepes paraugi. Tehniskā darba grupa vienojās izslēgt no saraksta ātros antigēna testus, kuru pamatā ir tikai alternatīvu veidu paraugi, piemēram, siekalu paraugi. Turklāt sarakstā nav iekļauti ne apvienotie ātrie antigēna testi, ne ātrie antigēna paštesti, tādējādi vēl vairāk palielinot iekļauto testu veiktspējas iespējamo konsekvenci. Par kopējā saraksta septīto un jaunāko atjauninājumu Veselības drošības komiteja vienojās 2021. gada 10. novembrī. Ņemot vērā šos uzlabojumus, visām dalībvalstīm ceļošanas nolūkā būtu jāakceptē gan pēc NAAT testa, gan pēc ES kopējā sarakstā iekļauta ātrā antigēna testa izdoti testa sertifikāti.
(30)Tā kā gūtie pierādījumi atbalsta ieteikumu, ka personām, kuras ir pārslimojušas laboratoriski apstiprinātu Covid-19 infekciju, vismaz pirmo 180 dienu laikā pēc pirmā pozitīvā NAAT testa nav vajadzīga ar ceļošanu saistīta papildu testēšana SARS-CoV-2 infekcijas noteikšanai vai ar ceļošanu saistīta pašizolācija vai karantīna; šādu pārslimošanas sertifikātu turētāji minētajā periodā arī būtu jāatbrīvo no papildu ierobežojumiem ceļošanai.
(31)ES digitālā Covid sertifikāta sistēma sniedz iespēju automātiski piemērot validācijas noteikumus sertifikātu datu kopām, nodrošinot, ka ceļošanas noteikumi tiek piemēroti ātri, uzticami un prognozējami. Lai atvieglotu ES digitālā Covid sertifikāta validācijas noteikumu piemērošanu, dalībvalstīm būtu jāizmanto standartizēto darba kārtulu apstrādes funkcionalitāte, ko piedāvā ES digitālā Covid sertifikāta sistēma 44 .
(32)Kopš Regulas (ES) 2021/953 pieņemšanas Komisija ir pieņēmusi vairākus īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka, ka Covid-19 sertifikāti, ko konkrēta trešā valsts izdevusi Savienības pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, ir uzskatāmi par līdzvērtīgiem tādiem sertifikātiem, ko dalībvalstis izdevušas saskaņā ar minēto regulu ar mērķi atvieglot sertifikātu turētāju brīvu pārvietošanos. Ja šajā ieteikumā ir atsauce uz ES digitālajiem Covid sertifikātiem, kas izdoti saskaņā ar Regulu (ES) 2021/953, tā būtu jāsaprot arī kā atsauce uz sertifikātu, kas izdots Savienības pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, uz kuriem attiecas šie īstenošanas akti. Lai atvieglotu brīvu pārvietošanos, dalībvalstis būtu arī jāmudina izdot ES digitālos Covid sertifikātus saskaņā ar Regulas (ES) 2021/953 8. panta 1. punktu personām, uz kurām attiecas minētais noteikums un kuras ir vakcinētas trešās valstīs — jo īpaši tādās trešās valstīs, uz kuru sertifikātiem šādi īstenošanas akti neattiecas.
(33)Kā noteikts Regulas (ES) 2021/953 3. panta 6. punktā, ES digitālā Covid sertifikāta iegūšanai nav jābūt priekšnoteikumam brīvas pārvietošanās tiesību izmantošanai. Tāpēc personām, kurām nav ES digitālā Covid sertifikāta, nevajadzētu liegt ceļošanas iespēju, bet vajadzības gadījumā varētu pieprasīt pirms vai pēc ierašanās veikt SARS-CoV-2 infekcijas testu, lai mazinātu ievestu inficēšanās gadījumu risku.
(34)Šis ieteikums attiecas uz ES digitālā Covid sertifikāta izmantošanu, lai atvieglotu brīvu pārvietošanos Savienībā Covid-19 pandēmijas laikā. Tas nedz nosaka, nedz aizliedz Covid-19 sertifikātu izmantošanu iekšzemes vajadzībām, piemēram, lai atļautu piekļuvi pasākumiem, norises vietām vai darba vietām. Kā norādīts Regulas (ES) 2021/953 48. apsvērumā, ja dalībvalsts nolemj izmantot ES digitālos Covid sertifikātus citiem mērķiem, juridiskais pamats šādai izmantošanai ir jāparedz valsts tiesību aktos, tostarp ievērojot datu aizsardzības prasības. Kā norādīts Regulas (ES) 2021/953 49. apsvērumā, ja dalībvalsts ir izveidojusi Covid-19 sertifikāta sistēmu iekšzemes lietojumam, tai būtu jānodrošina, ka ir iespējams izmantot un pilnībā akceptēt arī ES digitālos Covid sertifikātus. Tas vajadzīgs, lai nodrošinātu, ka šādu sertifikātu turētājiem, kas, izmantojot savas tiesības brīvi pārvietoties, dodas uz citu dalībvalsti, nav nepieciešams iegūt vēl vienas valsts sertifikātu.
(35)Konkrētām ceļotāju kategorijām, kas izmanto savas tiesības brīvi pārvietoties, ņemot vērā to īpašo situāciju vai būtiskās funkcijas, nevajadzētu prasīt, lai tām būtu ES digitālais Covid sertifikāts. Tajā pašā laikā šis saraksts varētu būt ierobežotāks salīdzinājumā ar Ieteikumu (ES) 2020/1475, ņemot vērā to, ka daudzas personas, kas ceļo būtisku funkciju vai vajadzību dēļ, jau ir vakcinētas. Tajā būtu jāietver transporta darbinieki vai transporta pakalpojumu sniedzēji, pacienti, kas ceļo svarīgu medicīnisku iemeslu dēļ, jūrnieki, personas, kas ik dienas vai bieži šķērso robežu, lai dotos uz darbu vai skolu, apciemotu tuvus radiniekus, saņemtu medicīnisko aprūpi vai rūpētos par tuviniekiem, un bērni, kas jaunāki par 12 gadiem.
(36)Ņemot vērā progresu, kas panākts vakcinācijas aptveres ziņā un ES digitālā Covid sertifikāta sekmīgā ieviešanā, Covid-19 ceļošanas pasākumi būtu jāpiemēro nevis reģionālā līmenī, bet gan individuāli, proti, ceļotājiem, kas izmanto savas tiesības brīvi pārvietoties ar derīgu sertifikātu, principā nebūtu jāpiemēro papildu ierobežojumi. Vienlaikus būtu jāsaglabā “luksofora” krāsu karte, kura rāda epidemioloģisko situāciju pa reģioniem, jo tā ir lietderīgs un viegli saprotams instruments sabiedrībai un dalībvalstu iestādēm. Tomēr kartes kritēriji un robežvērtības, kas noteiktas Padomes Ieteikumā (ES) 2020/1475, būtu jāpielāgo, lielāku uzmanību pievēršot nesen paziņotiem Covid-19 gadījumiem kā galvenajam kritērijam, kas tuvina SARS-CoV-2 infekcijas ievešanas risku ceļojot. Šis kritērijs būtu jāizsver, ņemot vērā vakcinācijas aptveri attiecīgajā reģionā, tā kā vakcinācija samazina SARS-CoV-2 pārneses risku. Iegūtajai svērtajai likmei būtu jāpiešķir krāsu kods, izmantojot ECDC izstrādātā riska novērtēšanas modeļa robežvērtības, izņemot reģioniem ar nepietiekami augstu testēšanas rādītāju. Sīka informācija par karti būtu jāiekļauj ieteikuma pielikumā. Izmantojot dalībvalstu sniegtos datus, Eiropas Slimību profilakses un kontroles centram šī karte būtu jāpublicē katru nedēļu.
(37)Ņemot vērā ierobežoto risku, kas saistīts ar ceļotājiem, kuri ierodas no apgabaliem ar ļoti zemu vīrusa cirkulācijas līmeni, uz viņiem saskaņā ar nepieciešamības un proporcionalitātes principiem nebūtu jāattiecina nekādi ierobežojumi un tādējādi arī nebūtu jāpieprasa, lai šādiem ceļotājiem būtu ES digitālais Covid sertifikāts vai SARS-CoV-2 infekcijas tests.
(38)Īpaša uzmanība būtu jāpievērš teritorijām, kurās vīrusa cirkulācijas līmenis ir ļoti augsts, ņemot vērā pieaugošo slimības gadījumu ievešanas iespējamību no šiem apgabaliem, kā arī to, ka ilgstoši liela saslimšanas gadījumu skaita periodi var pārslogot šo apgabalu valsts veselības aprūpes sistēmas. Lai mazinātu šos sabiedrības veselības apdraudējumus, dalībvalstīm būtu jāiesaka atturēties no jebkādu nebūtisku ceļojumu veikšanas uz šādiem apgabaliem un no tiem. Turklāt personām, kurām nav vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta un kuras ierodas no šādiem apgabaliem, būtu jāpieprasa pirms izbraukšanas veikt SARS-CoV-2 infekcijas testu, kā arī pēc ierašanās ievērot karantīnu/pašizolāciju. Attiecībā uz personām ar būtisku ceļošanas iemeslu, jo īpaši transporta nozarē strādājošajiem un transporta pakalpojumu sniedzējiem, būtu jāpiemēro izņēmumi, lai ierobežotu traucējumus iekšējā tirgū un saglabātu “zaļo joslu” darbību.
(39)Lai nodrošinātu ceļojošu ģimeņu vienotību, bērniem, kas jaunāki par 12 gadiem un kam ir derīgs ES digitālais Covid sertifikāts, neatkarīgi no tā, vai tas ir vakcinācijas sertifikāts, testa sertifikāts vai pārslimošanas sertifikāts, vai negatīvs SARS-CoV-2 infekcijas testa rezultāts, nebūtu jāpieprasa ievērot ar ceļošanu saistītu karantīnu/pašizolāciju. Turklāt bērni, kas jaunāki par 6 gadiem, būtu jāatbrīvo no prasības ievērot ar ceļošanu saistītu karantīnu/pašizolāciju vai veikt testus SARS-CoV-2 infekcijas noteikšanai.
(40)Jaunu SARS-CoV-2 variantu parādīšanās joprojām raisa bažas, un dalībvalstīm tie būtu jāņem vērā to brīvas pārvietošanās ierobežojumu kontekstā, kas noteikti, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju. Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs regulāri izvērtē jaunus pierādījumus par variantiem, kas konstatēti epidemioloģiskā informācijā, uz noteikumiem balstītā genoma variantu skrīningā vai citos zinātniskos avotos 45 . Tas jo īpaši attiecas uz bažas raisošiem variantiem, par kuriem ir pieejami skaidri pierādījumi, kas norāda uz būtisku ietekmi uz pārnesi, slimības norises smagumu un/vai imunitāti, kas savukārt varētu ietekmēt epidemioloģisko situāciju ES/EEZ, un uz uzmanību prasošiem variantiem, par kuriem ir pieejami pierādījumi par genomiskajām īpašībām, epidemioloģiski pierādījumi vai in-vitro pierādījumi, kas varētu norādīt uz būtisku ietekmi uz pārnesi, slimības norises smagumu vai imunitāti, reāli ietekmējot epidemioloģisko situāciju ES/EEZ. Lai sniegtu pārskatu par ES/EEZ bažas raisošo un uzmanību prasošo variantu proporciju kopā ar sekvencēšanas apjomiem, Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs katru nedēļu publicē kartes un citus datus 46 . Lai iegūtu savlaicīgu un precīzu informāciju par bažas raisošu vai uzmanību prasošu SARS-CoV-2 variantu parādīšanos un cirkulāciju, ir svarīgi arī, lai dalībvalstis saglabātu vai sasniegtu pietiekami augstu sekvencēšanas apjomu. Ja sekvencēšanas apjoms ir nepietiekams, spēja noteikt cirkulējošus bažas raisošus variantus, pirms tie ietekmē vispārējo epidemioloģisko situāciju, ir vāja. Tajā pašā laikā ir svarīgi, lai dalībvalstis ņemtu vērā sekvencēšanas apjoma atšķirības un netiktu kavēta augstu sekvencēšanas līmeņu sasniegšana.
(41)SARS-CoV-2 alfa un delta varianti (no kuriem pēdējais ir kļuvis par Savienībā dominējošo variantu), ir parādījuši, cik negatīva ietekme uz epidemioloģisko situāciju var būt jauniem SARS-CoV-2 variantiem. Lai gan var būt ļoti grūti apturēt kāda varianta izplatīšanos pēc tam, kad tas ir konstatēts Savienībā, ņemot vērā to iespējamo ietekmi, tomēr ir lietderīgi izveidot ārkārtas apturēšanas procedūru koordinētai pieejai, lai aizkavētu jaunu variantu izplatīšanos Savienībā. Lai nodrošinātu koordināciju starp dalībvalstīm, tam būtu jāattiecas arī uz situācijām, kad dalībvalstis saskaņā ar Savienības tiesību aktiem nosaka ierobežojumus, jo strauji pasliktinās epidemioloģiskā situācija kādā apgabalā, īpaši jau tāpat smagi skartos apgabalos.
(42)Kā izklāstīts Regulā (ES) 2021/953, ja dalībvalsts saskaņā ar Savienības tiesību aktiem pieprasa, lai ES digitālā Covid sertifikāta turētāji pēc ieceļošanas tās teritorijā ievērotu karantīnu vai pašizolāciju vai veiktu testu SARS-CoV-2 infekcijas noteikšanai, vai ja tā šādu sertifikātu turētājiem nosaka citus ierobežojumus, piemēram, tādēļ, ka epidemioloģiskā situācija kādā dalībvalstī vai dalībvalsts reģionā strauji pasliktinās, jo īpaši saistībā ar bažas raisošu vai uzmanību prasošu SARS-CoV-2 variantu, tai par to attiecīgi jāinformē Komisija un pārējās dalībvalstis, ja iespējams 48 stundas pirms šādu jaunu ierobežojumu ieviešanas. Šajā nolūkā dalībvalstij ir jāpaziņo šādu ierobežojumu iemesli un darbības joma, norādot, uz kuriem sertifikāta turētājiem attiecas vai neattiecas šādi ierobežojumi, un šādu ierobežojumu datums un ilgums, tostarp jāizklāsta to atbilstība proporcionalitātes un nediskriminācijas principiem.
(43)Šo ārkārtas apturēšanas procedūru varētu uzsākt vai nu dalībvalsts, pamatojoties uz informāciju, kas jāiesniedz saskaņā ar Regulu (ES) 2021/953, vai Komisija, pamatojoties uz Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra veikto jauno pierādījumu regulāru novērtējumu par variantiem. Tā rezultātā, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, var tikt panākta vienošanās uz ierobežotu laiku piemērot papildu ierobežojumus ceļošanai no attiecīgajiem apgabaliem, piemēram, testēšanas vai karantīnas/pašizolācijas prasību ceļotājiem, vai abas šīs prasības. Tiklīdz tas būs pieejams, būtu jāņem vērā satvars, ko pašlaik izstrādā Eiropas ekspertu grupa SARS-CoV-2 variantu jautājumos 47 , tādu kritēriju noteikšanai un novērtēšanai, kuru rezultātā varētu tikt uzsākti sabiedrības veselības intervences pasākumi pret bažas raisošiem variantiem.
(44)Lai saglabātu “zaļo joslu” darbību, testēšanas prasībām, kas transporta darbiniekiem un transporta pakalpojumu sniedzējiem noteiktas ārkārtas apturēšanas pasākumu rezultātā, būtu jāietver tikai testēšana ar ātrajiem antigēna testiem, un nebūtu jāpieprasa karantīna/pašizolācija. Šādām testēšanas prasībām nevajadzētu izraisīt transporta traucējumus. Ja rodas transporta vai piegādes ķēdes traucējumi, šādas sistemātiskas testēšanas prasības būtu nekavējoties jāatceļ vai jāatsauc.
(45)Kontaktu izsekošana ir svarīgs faktors cīņā pret vīrusa izplatīšanos, sevišķi saistībā ar jaunu variantu parādīšanos. Tajā pašā laikā efektīva un savlaicīga kontaktu izsekošana ir sarežģītāks uzdevums, ja tā jāveic pāri robežām un lielam skaitam pasažieru, kas ceļo cits cita ciešā tuvumā. Lai to vienkāršotu, ir izstrādāta kopēja pasažieru lokalizācijas digitālā veidlapa (PLF) 48 , un dalībvalstis būtu jāmudina izmantot šo vienoto formātu, lai atvieglotu ceļošanu. Dalībvalstis būtu arī jāmudina pievienoties PLF apmaiņas platformai, kas izveidota, pamatojoties uz Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2021/858 49 , lai uzlabotu savas pārrobežu kontaktu izsekošanas spējas attiecībā uz visiem transporta veidiem. PLF datu apmaiņas platforma sniedz iespēju veikt drošu, savlaicīgu un efektīvu datu apmaiņu starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm, ļaujot tām sadarbspējīgā un automātiskā veidā pārsūtīt informāciju no savām esošajām valsts digitālajām PLF sistēmām, kā arī attiecīgo epidemioloģisko informāciju citām kompetentajām iestādēm.
(46)Ja PLF izmanto arī citiem mērķiem, nevis kontaktu izsekošanai, piemēram, lai noteiktu, vai ieceļotājam ir jāveic SARS-CoV-2 infekcijas tests, tad, ja PLF neiesniedz savlaicīgi pirms ierašanās, tam nevajadzētu būt par iemeslu ieceļošanas liegšanai attiecīgajā valstī, jo tas radītu nopietnu brīvas pārvietošanās ierobežojumu. Tomēr vajadzības gadījumā šādiem ceļotājiem var pieprasīt veikt citus pasākumus, piemēram, pēcierašanās testu SARS-CoV-2 infekcijas noteikšanai.
(47)Lai ierobežotu jebkādu ieviesto brīvas pārvietošanās ierobežojumu ietekmi, joprojām ir ļoti svarīgi plašai sabiedrībai laikus sniegt skaidru un visaptverošu informāciju, kas nodrošina paredzamību, juridisko noteiktību un to, ka iedzīvotāji ievēro noteikumus. Dalībvalstīm šāda informācija būtu jāsniedz savlaicīgi, tostarp izmantojot tīmekļa platformu Re-open EU 50 . Dalībvalstis būtu arī jāmudina Re-open EU sistēmā sniegt informāciju par ES digitālo Covid sertifikātu izmantošanu savā teritorijā, ņemot vērā šādas informācijas nozīmi ceļotājiem no citām dalībvalstīm.
(48)Ņemot vērā epidemioloģiskās situācijas attīstību un to, ka kļūst pieejami būtiskāki zinātniskie pierādījumi, Komisijai ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra atbalstu būtu regulāri jāpārskata šis ieteikums un jānosūta savi secinājumi izskatīšanai Padomē, vajadzības gadījumā pievienojot priekšlikumu par minētā ieteikuma grozīšanu.
(49)Ņemot vērā to, ka šis ieteikums paredz pielāgot un pilnveidot kopējo pieeju drošas brīvas pārvietošanās veicināšanai Covid-19 pandēmijas laikā, būtu jāaizstāj Padomes Ieteikums (ES) 2020/1475.
(50)Lai dotu pietiekami daudz laika šajā ieteikumā izklāstītās koordinētās pieejas īstenošanai, ieteikums būtu jāpiemēro no 2022. gada 10. janvāra.
(51)Saskaņā ar proporcionalitātes principu šajā ieteikumā paredzēto mehānismu piemērošanas jomai un ilgumam vajadzētu būt stingri ierobežotiem un būtu jāattiecas tikai uz ierobežojumiem, kas tiek noteikti sakarā ar šo pandēmiju. Vēlākais tad, kad Regula (ES) 2021/953 vairs nebūs piemērojama, arī šo ieteikumu būtu jābeidz piemērot,
IR PIEŅĒMUSI ŠO IETEIKUMU.
Vispārīgi principi
Pieņemot un piemērojot pasākumus sabiedrības veselības aizsardzībai, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, dalībvalstīm savas darbības būtu jākoordinē, pamatojoties uz šādiem principiem:
1.Visiem ierobežojumiem attiecībā uz personu brīvu pārvietošanos Savienībā, kuri tiek ieviesti, lai ierobežotu Covid-19 izplatīšanos, būtu jābalstās uz konkrētiem un ierobežotiem apsvērumiem sabiedrības interesēs, proti, sabiedrības veselības aizsardzību. Šādi ierobežojumi ir jāpiemēro, ievērojot Savienības tiesību vispārīgos principus, jo īpaši samērīgumu un nediskriminēšanu. Tas nozīmē, ka noteiktie pasākumi nedrīkstētu pārsniegt sabiedrības veselības aizsardzībai absolūti nepieciešamo.
2.Ierobežojumi būtu jāatceļ, tiklīdz epidemioloģiskā situācija to ļauj.
3.Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka ikviena prasība, kas noteikta pilsoņiem un uzņēmumiem, sniedz konkrētu labumu sabiedrības veselības jomā saistībā ar centieniem cīņā pret pandēmiju un nerada pārmērīgu un nevajadzīgu administratīvo slogu.
4.Dalībvalstu vidū nedrīkst būt nekādas diskriminācijas, piemēram, ceļošanai uz kaimiņu dalībvalsti un no tās nedrīkst piemērot labvēlīgākus noteikumus nekā ceļošanai uz citām, tādā pašā epidemioloģiskajā situācijā esošām dalībvalstīm un no tām.
5.Ierobežojumi nedrīkst būt diskriminējoši, tas ir, tie būtu jāpiemēro arī attiecīgās dalībvalsts valstspiederīgajiem, kas atgriežas. Ierobežojumus nevar pamatot ar attiecīgās personas valstspiederību.
6.Dalībvalstij vienmēr būtu jāielaiž savi valstspiederīgie un Savienības pilsoņi un viņu ģimenes locekļi, kas dzīvo tās teritorijā. Dalībvalstīm principā nevajadzētu atteikt ieceļošanu arī citām personām, kas ieceļo no citām dalībvalstīm, un būtu jāatvieglo ātrs tranzīts caur to teritoriju.
7.Īpaša uzmanība dalībvalstīm būtu jāpievērš pārrobežu reģionu, tālāko reģionu, eksklāvu un ģeogrāfiski izolētu apgabalu specifikai un nepieciešamībai sadarboties vietējā un reģionālā līmenī.
8.Dalībvalstīm būtu jāizvairās no traucējumiem, kas skar piegādes ķēdes un kavē ceļojumus ar būtisku iemeslu, un jānodrošina, lai transporta plūsmas atbilstu “zaļo joslu” sistēmai.
9.Dalībvalstīm būtu regulāri jāapmainās ar informāciju par visiem jautājumiem, kas ietilpst šā ieteikuma darbības jomā.
10.Ierobežojumiem nevajadzētu izpausties kā aizliegumiem sniegt noteiktus transporta pakalpojumus.
Koordinēts satvars drošas brīvas pārvietošanās veicināšanai Covid-19 pandēmijas laikā
11.Ceļotājiem, kuriem ir derīgs ES digitālais Covid sertifikāts, kas izdots saskaņā ar Regulu (ES) 2021/953 un kas atbilst 12. punkta nosacījumiem, nebūtu jāpiemēro papildu brīvas pārvietošanās ierobežojumi. Jo īpaši nevajadzētu prasīt, lai personām, kas ceļo Savienības teritorijā, būtu jāievēro karantīna.
Šajā sakarā attiecībā uz pirmo daļu būtu jāpiemēro šādas atkāpes:
(a)16. punktā noteiktie atbrīvojumi;
(b)izņēmumi, kas izklāstīti 19. punkta a) apakšpunktā attiecībā uz ierašanos no apgabaliem ar ļoti zemu vīrusa cirkulācijas līmeni, kā dēļ ir maz ticams, ka tā varētu izraisīt ievērojamu skaitu ievesto slimības gadījumu;
(c)papildu pasākumi, kas izklāstīti 19. punkta c) apakšpunktā attiecībā uz ierašanos no apgabaliem ar ļoti augstu vīrusa cirkulācijas līmeni, kas tādējādi var izraisīt ievērojamu skaitu ievesto gadījumu;
(d)papildu pasākumi, par kuriem panākta vienošanās saskaņā ar 25. punktu, lai aizkavētu jaunu SARS-CoV-2 bažas raisošu vai uzmanību prasošu variantu izplatīšanos.
12.ES digitālais Covid sertifikāts būtu jāakceptē, ja ir iespējams pārbaudīt tā autentiskumu, derīgumu un integritāti un ja tas atbilst turpmāk sniegtajiem nosacījumiem.
(a)Sertifikāti, kas izdoti saskaņā ar Regulu (ES) 2021/953 attiecībā uz vakcināciju ar Covid-19 vakcīnu, uz kuriem attiecas minētās regulas 5. panta 5. punkta pirmā daļa un saskaņā ar kuriem kopš pilna vakcinācijas kursa beigām ir pagājušas vismaz 14 dienas. Pilns vakcinācijas kurss būtu jāsaprot šādi:
–ir saņemta otrā deva divu devu vakcinācijas kursā;
–ir saņemta vienas devas vakcīna;
–saskaņā ar vakcinācijas dalībvalsts vakcinācijas stratēģiju ir saņemta viena divu devu vakcīnas deva pēc tam, kad persona iepriekš bijusi inficēta ar SARS-CoV-2;
–pēc pirmreizējās vakcinācijas kursa pabeigšanas ir saņemta papildu deva,
ar nosacījumu, ka kopš sertifikātā norādītās vakcinācijas dienas ir pagājuši mazāk nekā 9 mēneši, ja sertifikāts izdots pēc pirmreizējās vakcinācijas kursa pabeigšanas.
Ceļotāju, kas izmanto brīvas pārvietošanās tiesības, vakcinācijas sertifikāti, kuri izdoti pēc pirmreizējās vakcinācijas kursa pabeigšanas, minētajā 9 mēnešu termiņā būtu jāakceptē arī tad, ja attiecīgajās dalībvalstīs tiek veikta balstvakcinācija.
Dalībvalstīm būtu jānodrošina piekļuve balstvakcinācijai tām iedzīvotāju grupām, kuru vakcinācijas sertifikātiem tuvojas standarta akceptēšanas perioda beigas.
Dalībvalstis varētu arī akceptēt vakcinācijas sertifikātus, kas izdoti saskaņā ar Regulu (ES) 2021/953 par vakcināciju ar Covid-19 vakcīnām, uz kurām attiecas ES digitālā Covid sertifikāta regulas 5. panta 5. punkta otrā daļa.
Pamatojoties uz turpmākiem zinātniskiem pierādījumiem, Komisijai būtu regulāri atkārtoti jāizvērtē a) apakšpunktā izklāstītā pieeja.
(b)Testa sertifikāti, kas izdoti saskaņā ar Regulu (ES) 2021/953 un kuri apliecina negatīvu testa rezultātu, kas iegūts:
–molekulāra nukleīnskābes amplifikācijas testa (NAAT) gadījumā — ne agrāk kā 72 stundas pirms ierašanās; vai
–ne agrāk kā 48 stundas pirms ierašanās ātrā antigēna testa (RAT) gadījumā, kas iekļauts kopīgajā un atjauninātajā Covid-19 ātro antigēna testu sarakstā 51 , kurš izveidots, pamatojoties uz Padomes 2021. gada 21. janvāra ieteikumu 52 .
Attiecībā uz ceļošanu, izmantojot tiesības brīvi pārvietoties, dalībvalstīm būtu jāakceptē abu veidu testi.
Dalībvalstīm būtu jācenšas nodrošināt, ka testa sertifikāti tiek izdoti iespējami drīz pēc testa parauga ņemšanas.
(c)Pārslimošanas sertifikāti, kas izdoti saskaņā ar Regulu (ES) 2021/953 un no kuriem secināms, ka kopš NAAT pirmā pozitīvā rezultāta datuma ir pagājušas mazāk nekā 180 dienas.
13.Dalībvalstīm būtu jāizmanto standartizēto darba kārtulu apstrādes funkcionalitāte, ko piedāvā ES digitālā Covid sertifikāta sistēma.
14.Ja šajā ieteikumā ir atsauce uz ES digitālā Covid sertifikātiem, kas izdoti saskaņā ar Regulu (ES) 2021/953, tā būtu jāsaprot kā atsauce arī uz sertifikātiem, uz kuriem attiecas saskaņā ar minētās regulas 3. panta 10. punktu vai 8. panta 2. punktu pieņemts īstenošanas akts un kurus trešās valstis izdevušas Savienības pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem. Dalībvalstis tiek arī mudinātas izdot vakcinācijas sertifikātus saskaņā ar Regulas (ES) 2021/953 8. panta 1. punktu.
15.Personām, kurām nav ES digitālā Covid sertifikāta, kas izdots saskaņā ar Regulu (ES) 2021/953, varētu pieprasīt, lai pirms vai pēc ierašanās tās veiktu NAAT vai RAT testu, kas iekļauti kopējā un atjauninātajā sarakstā.
Atbrīvojumi
16.Turpmāk norādīto kategoriju ceļotājiem nebūtu jāpieprasa, lai tiem būtu saskaņā ar Regulu (ES) 2021/953 izdots derīgs ES digitālais Covid sertifikāts:
(a)šādu veidu ceļotājiem, kas veic būtiskas funkcijas vai kam ir būtiska vajadzība ceļot, pildot šo būtisko funkciju:
–transporta darbiniekiem vai transporta pakalpojumu sniedzējiem (tostarp kravas transportlīdzekļu vadītājiem un apkalpes sastāvam), kas pārvadā preces izmantošanai valsts teritorijā, kā arī tiem, kuri tikai brauc cauri tranzītā;
–pacientiem, kuri ceļo neatliekamu medicīnisku iemeslu dēļ;
–jūrniekiem;
(b)personām, kas dzīvo pierobežas reģionos un ik dienas vai bieži ceļo pāri robežai ar darbu, profesionālo darbību, izglītību, ģimeni, medicīniskās aprūpes saņemšanu vai aprūpes sniegšanu saistītu iemeslu dēļ;
(c)bērniem, kas nav sasnieguši 12 gadu vecumu.
ES “luksofora” krāsu karte, izņēmumi un uz šo karti balstīti papildu pasākumi
17.Pamatojoties uz dalībvalstu sniegtajiem datiem, Eiropas Slimību profilakses un kontroles centram būtu jāpublicē pa reģioniem sadalīta dalībvalstu karte, saskaņā ar “luksofora” krāsu sistēmu norādot iespējamo risku, ka no attiecīgā reģiona ceļojoša persona varētu būt inficēta ar SARS-CoV-2. Šajā kartē būtu jāiekļauj arī dati no Islandes, Lihtenšteinas, Norvēģijas un, tiklīdz apstākļi to atļaus 53 , no Šveices Konfederācijas.
Krāsu kartei vajadzētu būt balstītai uz pielikumā noteiktajiem kritērijiem, robežvērtībām un krāsu kodiem. Eiropas Slimību profilakses un kontroles centram būtu arī jāturpina publicēt atsevišķas kartes par citiem epidemioloģiskajiem rādītājiem.
18.Eiropas Slimību profilakses un kontroles centram ik nedēļu būtu jāpublicē atjauninātas karšu versijas un to pamatā esošie dati.
19.Krāsu kartei būtu jāturpina sniegt sabiedrībai un dalībvalstu iestādēm informāciju par epidemioloģiskās situācijas attīstību Savienībā. Turklāt, pamatojoties uz krāsu karti, dalībvalstīm būtu jāpiemēro šādi pasākumi:
(a)personām, kuras ceļo no apgabaliem, kas klasificēti kā “zaļi”, nebūtu jāpieprasa, lai tām būtu saskaņā ar Regulu (ES) 2021/953 izdots derīgs ES digitālais Covid sertifikāts;
(b)dalībvalstīm būtu jāiesaka atturēties no visiem nebūtiskiem ceļojumiem uz apgabaliem, kas klasificēti kā “tumši sarkani”;
(c)personām, kurām nav vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta un kuras ierodas no apgabaliem, kas klasificēti kā “tumši sarkani”, būtu jāpieprasa pirms izbraukšanas veikt NAAT vai RAT testu, kas iekļauti kopējā un atjauninātajā sarakstā, un ievērot karantīnu/pašizolāciju desmit dienas pēc ierašanās. vajadzētu būt iespējai pabeigt karantīnu/pašizolāciju paātrinātā kārtā tad, ja attiecīgajai personai ne agrāk kā piektajā dienā pēc ierašanās ir veikts SARS-CoV-2 infekcijas tests, kura rezultāts ir negatīvs.
Ja uz šādām personām attiecas 16. punkta a) vai b) apakšpunkts, tām nevajadzētu pieprasīt ievērot karantīnu/pašizolāciju, bet šādām personām var pieprasīt, lai tām būtu sertifikāts par negatīvu testa rezultātu. Atkāpjoties no iepriekš minētā, nevajadzētu pieprasīt, lai transporta darbinieki un transporta pakalpojumu sniedzēji, veicot šīs būtiskās funkcijas, ievērotu pašizolāciju/karantīnu vai lai viņiem būtu sertifikāts par negatīvu testa rezultātu.
Bērniem līdz 12 gadu vecumam, kuriem ir derīgs ES digitālais Covid sertifikāts vai negatīvs SARS-CoV-2 infekcijas testa rezultāts un kuri ierodas no apgabaliem, kas klasificēti kā “tumši sarkani”, nebūtu jāpieprasa ievērot karantīnu/pašizolāciju. Turklāt no prasības ievērot ar ceļošanu saistītu karantīnu/pašizolāciju vai veikt testus SARS-CoV-2 infekcijas noteikšanai būtu jāatbrīvo bērni, kas jaunāki par 6 gadiem.
Rīcība saistībā ar bažas raisošiem vai uzmanību prasošiem variantiem un ārkārtas apturēšanas pasākumi
20.Dalībvalstīm īpaša uzmanība būtu jāpievērš jaunu SARS-CoV-2 bažas raisošu vai uzmanību prasošu variantu izplatībai, jo īpaši tādu variantu izplatībai, kas palielina pārnēsājamību vai slimības smagumu vai ietekmē vakcīnu efektivitāti. Šajā nolūkā dalībvalstīm būtu jāizmanto Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra publicētie dati un riska novērtējumi par bažas raisošiem vai uzmanību prasošiem variantiem ES/EEZ.
Lai atbalstītu dalībvalstis, Eiropas Slimību profilakses un kontroles centram būtu jāturpina publicēt informāciju un kartes par SARS-CoV-2 bažas raisošiem vai uzmanību prasošiem variantiem, jo īpaši par sekvencēšanas apjomiem un variantu sastopamības sadalījumu.
21.Lai iegūtu savlaicīgu un precīzu informāciju par SARS-CoV-2 bažas raisošu vai uzmanību prasošu variantu rašanos un cirkulāciju, dalībvalstīm būtu jāsasniedz vai jāsaglabā augsti sekvencēšanas apjomi, ideālā gadījumā tādā līmenī, kas ļauj noteikt variantus, kuri veido 1 % vai mazāk no cirkulējošajiem vīrusiem.
Dalībvalstīm būtu ik nedēļu jāsniedz dati par SARS-CoV-2 pozitīvu gadījumu sekvencēšanas rezultātiem un sekvencēšanas apjomu, tostarp reģionālā līmenī, lai nodrošinātu, ka iespējamos pasākumus ir iespējams piemērot tieši tiem reģioniem, kur tie ir absolūti nepieciešami.
22.Ja dalībvalsts pieprasa ceļotājiem, tostarp ES digitālo Covid sertifikātu turētājiem, pēc ieceļošanas tās teritorijā ievērot karantīnu/pašizolāciju vai veikt SARS-CoV-2 infekcijas testu, vai ja tā šādu sertifikātu turētājiem nosaka citus ierobežojumus, reaģējot uz jauna SARS-CoV-2 bažas raisoša vai uzmanību prasoša varianta parādīšanos, tai būtu attiecīgi jāinformē Komisija un pārējās dalībvalstis, tostarp sniedzot Regulas (ES) 2021/953 11. panta 2. punktā minēto informāciju. Ja iespējams, šāda informācija būtu jāsniedz 48 stundas pirms šādu jaunu ierobežojumu ieviešanas. Ja vien iespējams, šādi pasākumi būtu jāveic tikai reģionālā mērogā.
Tas būtu jāattiecina arī uz situācijām, kad dalībvalsts saskaņā ar Savienības tiesību aktiem nosaka papildu karantīnas/pašizolācijas vai testēšanās prasības, jo epidemioloģiskā situācija dalībvalstī vai dalībvalsts teritorijā strauji pasliktinās, īpaši tādos apgabalos, kas jau klasificēti kā “tumši sarkani”. Šādā gadījumā sniegtajā informācijā būtu skaidri jānorāda, kāpēc papildu pasākumi ir nepieciešami un samērīgi.
23.Ja dalībvalsts iedarbina ārkārtas apturēšanas procedūru un rezultātā pieprasa transporta darbiniekiem un transporta pakalpojumu sniedzējiem veikt Covid-19 infekcijas testu, būtu jāizmanto ātrie antigēna testi un nebūtu jāpiemēro karantīna — tādējādi nevajadzētu rasties transporta traucējumiem. Ja rodas transporta vai piegādes ķēdes traucējumi, dalībvalstīm nolūkā saglabāt “zaļo joslu” darbību šādas prasības par sistemātisku testēšanu būtu nekavējoties jāatceļ vai jāatsauc.
24.Pamatojoties uz informāciju, kas sniegta saskaņā ar 22. punktu, Padomei ciešā sadarbībā ar Komisiju un ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra atbalstu būtu saskaņoti jāpārskata situācija. Šādas koordinācijas sanāksmes laikā attiecīgajai dalībvalstij būtu jāizklāsta savu pasākumu pamatojums.
Komisija, pamatojoties uz Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra regulāri veikto jaunu pierādījumu par variantiem izvērtējumu, un — tiklīdz tas būs pieejams — satvaru, ko izstrādā Eiropas ekspertu grupa SARS-CoV-2 variantu jautājumos, var arī ierosināt apspriešanos Padomē par jaunu SARS-CoV-2 bažas raisošu vai uzmanību prasošu variantu, vai par epidemioloģiskās situācijas strauju pasliktināšanos kādā dalībvalstī vai dalībvalsts reģionā.
25.Saskaņā ar 24. punktu veiktajā apspriešanā Komisija, ja tas būtu nepieciešams un atbilstīgi, varētu ierosināt Padomei vienoties par ceļošanai no attiecīgajām teritorijām piemērojamu koordinētu pieeju, kuras mērķis jo īpaši būtu aizkavēt varianta izplatīšanos Savienībā, piemēram, par testēšanas un/vai karantīnas/pašizolācijas prasībām ceļotājiem.
26.Jebkura situācija, kuras rezultātā tiek pieņemti pasākumi saskaņā ar šo punktu, būtu regulāri jāpārskata. Komisija vai dalībvalstis var ierosināt atcelt pasākumus, kas ieviesti saskaņā ar koordinēto pieeju attiecībā uz jauniem SARS-CoV-2 bažas raisošiem vai uzmanību prasošiem variantiem.
Pasažieru lokalizācijas veidlapa un kontaktu izsekošana
27.Dalībvalstis varētu apsvērt noteikt prasību personām, kas to teritorijā ieceļo, izmantojot kolektīvos transporta veidus ar iepriekš piešķirtām sēdvietām vai kajītēm, iesniegt pasažieru lokalizācijas veidlapas (PLF) saskaņā ar datu aizsardzības prasībām. Šajā nolūkā dalībvalstīm būtu jāizmanto kopējā pasažieru lokalizācijas digitālā veidlapa, kas izstrādāta ES vienotās rīcības Healthy Gateways ietvaros 54 , un jāpievienojas PLF apmaiņas platformai, lai uzlabotu savas pārrobežu kontaktu izsekošanas spējas attiecībā uz visiem transporta veidiem.
28.Ja personai parādās simptomi, kad tā ierodas galamērķī, būtu jāveic testēšana, diagnosticēšana, izolēšana un kontaktu izsekošana saskaņā ar vietējo praksi, un ieceļošana nebūtu jāatsaka. Kontaktu izsekošanas nolūkā informācija par gadījumiem, kas atklāti ierašanās brīdī, būtu nekavējoties, attiecīgā gadījumā izmantojot PLF apmaiņas platformu vai Agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmu, jādara zināma to valstu sabiedrības veselības aizsardzības iestādēm, kurās attiecīgā persona ir uzturējusies iepriekšējo 14 dienu laikā.
Komunikācija un sabiedrības informēšana
29.Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/953 11. pantu dalībvalstīm pēc iespējas ātrāk pirms jaunu pasākumu stāšanās spēkā attiecīgajām ieinteresētajām personām un plašai sabiedrībai būtu jāsniedz skaidra, visaptveroša un savlaicīga informācija par visiem pasākumiem, kas ietekmē tiesības uz brīvu pārvietošanos, un jebkādām papildu prasībām, piemēram, nepieciešamību iesniegt PLF. Parasti šī informācija būtu jāpublicē vismaz 24 stundas pirms pasākumu stāšanās spēkā, bet jāņem vērā, ka epidemioloģiskās ārkārtas situācijās ir vajadzīga zināma elastība. Informācija būtu jāpublicē arī mašīnlasāmā formātā.
30.Dalībvalstīm šī informācija būtu regulāri jāatjaunina un būtu arī jādara pieejama tīmekļa platformā Re-open EU, kur būtu jāietver karte, kuru Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs regulāri publicē, ievērojot 17. punktu. Attiecīgā gadījumā dalībvalstīm Re-open EU sistēmā būtu jāsniedz arī informācija par ES digitālo Covid sertifikātu izmantošanu iekšzemē.
31.Būtu skaidri jāapraksta pasākumu būtība, to ģeogrāfiskā piemērošanas joma un personu kategorijas, kurām tie ir piemērojami.
Nobeiguma noteikumi
32.Komisijai ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra atbalstu šis ieteikums būtu regulāri jāpārskata. Komisijai par to būtu regulāri jāsniedz ziņojumi Padomei.
33.Ieteikumu (ES) 2020/1475 aizstāj ar šo ieteikumu.
34.Šis ieteikums būtu jāpiemēro no 2022. gada 10. janvāra.
35.Šo ieteikumu beigs piemērot vēlākais vienlaikus ar Regulu (ES) 2021/953.
Briselē,
Padomes vārdā —
priekšsēdētājs
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 25.11.2021
COM(2021) 749 final
PIELIKUMS
dokumentam
Priekšlikums — Padomes Ieteikums
par koordinētu pieeju drošas brīvas pārvietošanās atvieglošanai Covid-19 pandēmijas laikā un ar ko aizstāj Ieteikumu (ES) 2020/1475
PIELIKUMS
ES “luksofora” krāsu karte
1.Krāsu kartei jābūt balstītai uz šādiem kritērijiem:
(a)“14 dienu paziņoto gadījumu rādītājs”, tas ir, pēdējo 14 dienu laikā jaunu paziņoto Covid-19 gadījumu kopskaits uz 100 000 iedzīvotāju reģionālā līmenī;
(b)“vakcinācijas aptvere”, tas ir, pilnas pirmreizējās vakcinācijas kumulatīvais tvērums visu iedzīvotāju vidū reģionālā līmenī;
(c)“testēšanas rādītājs”, tas ir, iepriekšējās nedēļas laikā veikto Covid-19 infekcijas testu skaits uz 100 000 iedzīvotāju;
2.Lai iegūtu kopējo rādītāju, 14 dienu paziņoto gadījumu rādītājs (C) būtu jāsver pēc vakcinācijas aptveres (V) konkrētā reģionā. Ja kāda no abiem kritērijiem vērtība reģionālā līmenī nav pieejama, būtu jāizmanto vērtība valsts līmenī.
Šajā nolūkā būtu jāizmanto šāda formula:
(C+C*(100-V)/100)/2 = svērtā likme
3.Iepriekš minētajā krāsu kartē reģionu apzīmējumam būtu jāizmanto šādas krāsas:
(a)zaļa, ja svērtā likme ir mazāka par 40;
(b)oranža, ja svērtā likme ir mazāka par 100, bet vismaz 40 vai lielāka;
(c)sarkana, ja svērtā likme ir mazāka par 300, bet vismaz 100 vai lielāka;
(d)tumši sarkana, ja svērtā likme ir 300 vai lielāka;
(e)tumši pelēka, ja testēšanas rādītājs ir 600 vai mazāks;
(f)pelēka, ja nav pieejami pietiekami dati, lai novērtētu a) līdz e) apakšpunkta rādītājus.