EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 12.5.2021
COM(2021) 400 final
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI
Ceļš uz veselīgu planētu itin visiem
ES Gaisa, ūdens un augsnes nulles piesārņojuma rīcības plāns
{SWD(2021) 140 final} - {SWD(2021) 141 final}
1.Ievads
Visā pasaulē rit vēl nepieredzēta cīņa pret Covid-19 pandēmiju, taču steidzami jāstājas pretī arī pastāvīgajiem draudiem visas planētas veselībai. Klimata pārmaiņas, vides piesārņojums, biodaudzveidības izzušana un ilgtnespējīga dabas resursu izmantošana daudzējādi apdraud cilvēka, dzīvnieku un ekosistēmu veselību. Šie apdraudējumi ir, piemēram, infekcijas slimības un nepārnēsājamas slimības, mikrobu rezistence pret antimikrobiāliem līdzekļiem un ūdens trūkums. Lai panāktu veselīgu planētu itin visiem, paziņojumā par Eiropas zaļo kursu cita starpā aicināts uzlabot gaisa, ūdens, augsnes un patēriņa preču piesārņojuma monitoringu, ziņošanu, prevenciju un remediāciju.
Ir steidzami jārīkojas. Piesārņojums var izraisīt vēzi, sirds išēmisko slimību, obstruktīvo plaušu slimību, insultu, garīgas un neiroloģiskas slimības, diabētu un citas slimības (sk. 1. attēlu). Lai gan šajā jomā gūti vērā ņemami panākumi, 2015. gadā piesārņojums tik un tā bija cēlonis ap 9 miljoniem priekšlaicīgas nāves gadījumu visā pasaulē (16 % no visiem nāves gadījumiem), kas ir trīs reizes vairāk nāves gadījumu nekā no AIDS, tuberkulozes un malārijas kopā un 15 reizes vairāk nekā no visiem kariem un citu veidu vardarbības
. Eiropas Savienībā piesārņojums ik gadu ir cēlonis katram astotajam nāves gadījumam.
1. attēls. Desmit galvenās ar vidi saistītās nepārnēsājamās slimības pēc nāves gadījumu skaita (avots: EVA Healthy environment, healthy lives, 2018, pēc PVO informācijas (2016))
Cīņa pret piesārņojumu ir arī cīņa par taisnīgumu un vienlīdzību. Vissmagāk piesārņojums parasti skar vismazāk aizsargāto iedzīvotāju grupu veselību. Šādas grupas ir bērni, kam var rasties nopietni ilgtermiņa attīstības traucējumi, cilvēki ar medicīniskām problēmām, gados vecāki cilvēki, personas ar invaliditāti un personas ar sliktākiem sociālekonomiskajiem apstākļiem. Visā pasaulē no slimībām, kas saistītas ar piesārņojumu, visvairāk cieš valstis ar zemiem un vidējiem ienākumiem, un gandrīz 92 % ar piesārņojumu saistīto nāves gadījumu ir tieši šajās valstīs.
Piesārņojums apdraud arī biodaudzveidību un būtiski veicina sugu masveida izzušanu, kas jau norit. Līdz ar izmaiņām zemes un jūras izmantojumā, dabas resursu noplicinājumu, klimata pārmaiņām un invazīvām svešzemju sugām piesārņojums ir viens no pieciem galvenajiem biodaudzveidības izzušanas cēloņiem. Pašlaik tas ir eksistenciāls drauds vairāk nekā 1 miljonam no Zemes apmēram 8 miljoniem augu un dzīvnieku sugu, un, ja neko nedarīsim, paredzams, ka situācija vēl pasliktināsies. Kopumā ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšanu apdraud virkne vidisku risku, kas aizvien saasinās un cits citu pastiprina.
Ekonomiskā attīstība un piesārņojuma samazināšana var iet roku rokā: laikā no 2000. līdz 2017. gadam ES IKP pieauga par 32 %, savukārt galveno gaisa piesārņotāju emisijas saruka par 10 % (amonjaks, galvenokārt lauksaimniecībā) līdz 70 % (sēra oksīdi, galvenokārt rūpnieciskajā ražošanā). Tomēr tas, ka pasaules ekonomika pēdējo piecu gadu desmitu laikā kopumā ir pieckāršojusies, videi visā pasaulē ir maksājis dārgi.
Ekonomiskais pamatojums rīcībai piesārņojuma jomā ir skaidrs, un ieguvumi sabiedrībai ar uzviju atsver izmaksas, tāpat kā nerīkošanās izmaksas ar uzviju pārsniedz rīkošanās izmaksas. Piemēram, tiek lēsts, ka Eiropas Savienībā gaisa piesārņojums veselības un saimnieciskās darbības ziņā ik gadu izmaksā 330–940 miljardus EUR (te ietilpst zaudētās darba dienas, veselības aprūpes izmaksas, zemāka kultūraugu ražība un ēku bojājumi), savukārt visi pasākumi, kas Eiropas Savienībā tiek veikti gaisa kvalitātes uzlabošanai, pēc aplēsēm kopā izmaksā 70–80 miljardus EUR gadā. Aizvien augošais pieprasījums pēc mazāk piesārņojošām precēm un pakalpojumiem paver ievērojamas uzņēmējdarbības iespējas, ES uzņēmumus jau pamudinot uz inovatīviem risinājumiem. Ar atveseļošanas centieniem šo tendenci var pastiprināt. Risināt piesārņojuma problēmu tagad nozīmē rīkoties solidāri ar citām paaudzēm.
Tajā pašā laikā mums ir vajadzīgs pamatīgāk integrēts pārskats par piesārņojumu, lai publiskā un privātā sektora aktori varētu saistītās piesārņojuma problēmas risināt telpas un laika ziņā transversāli un rīcībpolitikas, investīciju un iepirkumu lēmumos pēc iespējas rezultatīvāk ņemt vērā to mijiedarbību ar citiem vidiskiem, sociāliem un ekonomiskiem apsvērumiem.
Lielākā daļa Eiropas iedzīvotāju atbalsta piesārņojuma apkarošanu: vides aizsardzība tiek vērtēta kā ļoti svarīga, bet piesārņojums uzskatīts par svarīgāko vidisko problēmu tūlīt aiz klimata pārmaiņām. Lielākā daļa šim rīcības plānam veltītās atvērtās sabiedriskās apspriešanas respondentu uzskata, ka relevantie sabiedrības aktori nedara pietiekami un ka vajadzīga ES un valstu valdību rīcība. Par daudzsološākajiem rīcības virzieniem tika atzīta starptautiskās rīcības pastiprināšana, ar piesārņojumu saistīto tiesību aktu labāka īstenošana, formālās izglītības veicināšana un ieradumu maiņas sekmēšana.
Piesārņojums nepazīst robežas. Lai gan piesārņojums pa okeāniem, upēm, ar vēju vai importētām precēm nonāk Eiropas Savienībā, arī Eiropas Savienība ar saviem ražošanas un patēriņa modeļiem, kā arī atkritumiem rada ievērojamu piesārņojumu citviet pasaulē. Tajā pašā laikā ES rīcībā ir spēcīgi instrumenti, kas var palīdzēt mazināt piesārņojumu visā pasaulē, — rīcībpolitikas un līdzekļi, zaļā diplomātija, kā arī stimuli inovācijai, tīrāka ražošana un ilgtspējīgāks preču un pakalpojumu izmantojums.
No sabiedrības veselības, vides, morālā un sociālekonomiskā viedokļa ES ir lielāks pamats uzņemties vadošo lomu pasaules cīņā pret piesārņojumu nekā jebkad agrāk. Ir pienācis laiks rīkoties vērienīgi, dot cilvēkiem to, ko viņi leģitīmi vēlas — lai tiktu aizsargāta viņu veselība, vide un iztikas avots —, un beidzot salīgt mieru ar planētu.
2.Tiecoties uz gaisa, ūdens un augsnes nulles piesārņojumu
2.1.Nulles piesārņojuma iecere
Nulles piesārņojuma redzējums 2050. gadam: veselīga planēta itin visiem
Gaisa, ūdens un augsnes piesārņojums ir samazināts līdz līmenim, ko vairs neuzskata par kaitīgu ne veselībai, ne dabiskajām ekosistēmām un kas nepārkāpj mūsu planētas iespēju robežas, tādējādi panākot no toksikantiem brīvu vidi.
Nulles piesārņojuma iecere ir transversāls mērķis, kas dod ieguldījumu ANO Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam
realizēšanā un ir komplementāra 2050. gadam izvirzītajam klimatneitralitātes mērķim sinerģijā ar tīru un apritīgu ekonomiku un biodaudzveidības atjaunošanas mērķiem. Tā ir daudzu Eiropas zaļā kursa un citu iniciatīvu neatņemama sastāvdaļa, un Komisija nulles piesārņojuma ieceri iekļaus arī turpmākās rīcībpolitikas iniciatīvās.
Galvenais šā rīcības plāna mērķis ir sagādāt kompasu piesārņojuma prevencijas iekļaušanai visās relevantajās ES rīcībpolitikās, rezultatīvi un proporcionāli maksimalizējot sinerģijas, pastiprinot īstenošanu un apzinot iespējamas nepilnības vai pretrunas starp mērķiem. Lai ES virzītu uz 2050. gada redzējumu par veselīgu planētu itin visiem, šajā rīcības plānā noteikti svarīgi 2030. gada mērķrādītāji ātrākai piesārņojuma samazināšanai.
Nulles piesārņojuma mērķrādītāji 2030. gadam
Saskaņā ar ES tiesību aktiem, zaļā kursa iecerēm un sinerģijā ar citām iniciatīvām Eiropas Savienībai līdz 2030. gadam būtu
1) par vairāk nekā 55 % jāsamazina gaisa piesārņojuma ietekme uz veselību (priekšlaicīgas nāves gadījumi);
2) jāpanāk, ka par 30 % mazāk cilvēku pastāvīgi traucē transporta troksnis;
3) jāpanāk, ka par 25 % mazāk ES ekosistēmu gaisa piesārņojums apdraud biodaudzveidību;
4) par 50 % jāsamazina barības vielu zudumi, ķīmisko pesticīdu izmantojums un ar to saistītais risks, bīstamāko pesticīdu izmantojums un antimikrobiālo līdzekļu pārdošana izmantošanai lauksaimniecības dzīvniekiem un akvakultūrā;
5) par 50 % jāsamazina plastmasas piedrazojums jūrā un par 30 % — mikroplastmasas daudzums, kas nonāk vidē;
6) ievērojami jāsamazina atkritumu rašanās kopumā un par 50 % — sadzīves atkritumu atliku daudzums.
Šajā rīcības plānā arī izklāstītas galvenās darbības 2021.–2024. gadam ar mērķi papildināt daudzās attiecīgās darbības citās Eiropas zaļā kursa iniciatīvās, arī Ilgtspēju sekmējošajā ķimikāliju stratēģijā.
Lai gan sakarā ar stingrajiem ierobežojošajiem pasākumiem Covid-19 pandēmijas apkarošanai daudzās vietās gaisa un ūdens tīrība ir īslaicīgi uzlabojusies, bet trokšņa līmenis — sarucis, tomēr visu saimniecisko darbību palēnināšana nav tas, kā ES redz savu un pasaules virzību uz nulles piesārņojumu. Tā vietā ES var saglabāt labklājību, vienlaikus pārveidojot ražošanas un patēriņa modeļus un virzot investīcijas uz nulles piesārņojumu. Investīcijas tīrā un ilgtspējīgā dizainā, aprites ekonomikas darījumdarbības modeļos, tīrākā transportā un mobilitātē, mazemisiju tehnoloģijās, dabā balstītos risinājumos un ilgtspējīgā digitalizācijā paver lielas iespējas konsolidēt ES vadošo lomu zaļajā izaugsmē, vienlaikus samazinot nevienlīdzību, radot darbvietas un stiprinot kolektīvo noturību.
2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēma un NextGenerationEU paver vēl nepieredzētas budžeta iespējas atbalstīt šādas investīcijas un cīnīties pret klimata pārmaiņām, biodaudzveidības izzušanu, resursu izsīkšanu un piesārņojumu gan ES, gan visā pasaulē.
Nulles piesārņojuma hierarhija
Līdzās centieniem panākt klimatneitralitāti ES ir vajadzīga iedarbīgāka “nulles piesārņojuma hierarhija” (sk. 1. attēlu), kurā ņemti vērā Līgumā nostiprinātie principi, konkrētāk tas, ka ES vides rīcībpolitikas “pamatojas uz piesardzības un preventīvās darbības principu, uz principu, ka videi nodarīts kaitējums jālabo, pirmām kārtām novēršot tā cēloni, un uz principu, ka maksā piesārņotājs”.
Ir pēdējais laiks rīcības piramīdu apvērst otrādi un pilnīgi pārskatīt to, kā preces un pakalpojumi tiek projektēti, ražoti, piegādāti, izpildīti un/vai izmantoti un likvidēti. Tas nozīmē, ka piesārņojums visupirms ir jānovērš tā avotā. Ja piesārņojuma pilnīga novēršana no paša sākuma (vēl) nav iespējama, piesārņojums būtu jāminimalizē. Visbeidzot, kad piesārņojums ir radies, ir jāveic remediācija un ar to saistītais kaitējums ir jākompensē.
2. attēls.
Nulles piesārņojuma hierarhija: apvērst otrādi rīcības piramīdu, prioritizēt piesārņojuma novēršanas pieejas
2.2.Stiprināt mūsu veselību un labklājību
ES ir pamatīgs regulatīvais satvars gaisa piesārņojuma ierobežošanai. Tomēr priekšlaicīgas nāves gadījumu un citu ar gaisa piesārņojumu saistītu slimību gadījumu skaits joprojām ir liels. To var skaidrot ar to, ka daži ES gaisa kvalitātes standarti joprojām ir mazāk stingri nekā PVO 2005. gadā rekomendētie standarti un ka gaisa kvalitātes direktīvu īstenošana bijusi rezultatīva tikai daļēji.
Sabiedrības veselība ir jāaizsargā pilnīgāk arī saskaņā ar Eiropas Vēža uzveikšanas plānu. Tālab Komisija 2022. gadā ierosinās ES gaisa kvalitātes standartus tuvāk pieskaņot ar gaidāmajiem PVO ieteikumiem un padarīt stingrākus noteikumus par monitoringu, modelēšanu un gaisa kvalitātes plāniem, lai palīdzētu vietējām iestādēm, vienlaikus uzlabojot regulatīvā satvara vispārējo izpildāmību. Vienlaikus Komisija ieviesīs stingrākas prasības gaisa piesārņojuma novēršanai avotā, piemēram, lauksaimniecībā, rūpniecībā, transportā, ēku sektorā un enerģētikā, cita starpā ar vairākiem Eiropas zaļā kursa pasākumiem un stratēģijām (piemēram, Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģija, Renovācijas viļņa stratēģija un stratēģija “No lauka līdz galdam”).
Otrajā pārskatā par programmu “Tīru gaisu Eiropā” Komisija ziņo, ka ar pasākumiem, ko dalībvalstis izziņojušas savās nacionālajās gaisa piesārņojuma ierobežošanas programmās, nebūs gana 2030. gada mērķu sasniegšanai vajadzīgo amonjaka emisiju samazinājumu panākšanai; amonjaks ir spēcīgs smalko daļiņu (PM2,5) prekursors, un visi ekonomiskākie tā emisiju samazināšanas paņēmieni ir saistīti ar lauksaimniecību, it sevišķi dzīvnieku barošanu, kūtsmēslu apsaimniekošanu un mēslošanas līdzekļu izmantojumu. Šajā sakarā, kā paziņots stratēģijā “No lauka līdz galdam”, Komisija, cenšoties izveidot ilgtspējīgu pārtikas sistēmu un padarīt lopkopību ilgtspējīgāku, atvieglos alternatīvu barības sastāvdaļu un inovatīvu barības piedevu laišanu tirgū. Komisija arī vērtē, vai ir vajadzīgi papildu tiesību akti amonjaka emisiju ierobežošanai. Rūpniecisko emisiju direktīvas izskatīšanas mērķis ir ierobežot amonjaka emisijas no intensīvās lopkopības. Turklāt var būt vajadzīgi papildu pasākumi amonjaka emisiju mazināšanai, cita starpā kopējās lauksaimniecības politikas satvarā vai ar kūtsmēslu apstrādes prasības ieviešanu.
Kā izziņots Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģijā, Komisija pievērsīsies transporta radītajam gaisa piesārņojumam un trokšņa piesārņojumam, arī ar jaunajiem standartiem Euro 7 autoceļu transportlīdzekļiem un labāku emisiju testēšanu tehniskajās apskatēs sinerģijā ar CO2 emisiju standartiem. Balstoties uz jaunākajiem pierādījumiem, tā ņems vērā vajadzību ierobežot PM2,5 un nanodaļiņu emisijas no visu veidu iekšdedzes dzinējiem un bremzēm gan konvencionālajos transportlīdzekļos, gan elektrotransportlīdzekļos, kā arī vajadzību mazināt piesārņotāju emisijas dažādākos lietošanas apstākļos un visā transportlīdzekļu kalpošanas laikā.
Saskaņā ar Vides trokšņa direktīvas 2017. gada izvērtējuma un Ārpustelpu trokšņa direktīvas 2020. gada izvērtējuma konstatējumiem Komisija pievērsīsies pilnīgākai trokšņa novēršanai avotā, galvenokārt — nodrošinot pienācīgu īstenošanu praksē un attiecīgā gadījumā uzlabojot ES trokšņa regulatīvo satvaru attiecībā uz riepām, autotransporta līdzekļiem, dzelzceļu, gaisa kuģiem, arī starptautiskā līmenī. Turklāt Komisija pēc Ārpustelpu trokšņa direktīvas izvērtēšanas veiks sekojumpasākumus, lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar ārpus telpām izmantotu aprīkojumu. Tā 2022. gadā izskatīs panākto progresu un izsvērs, vai Vides trokšņa direktīvā būtu jānosaka ES līmeņa trokšņa samazināšanas mērķrādītāji. Direktīvā prasītie trokšņa mazināšanas rīcības plāni būtu labāk jāintegrē ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānos, un to mērķus vajadzētu palīdzēt sasniegt tīra sabiedriskā transporta paplašināšanai un aktīvākai mobilitātei. Iepriekš minētie trokšņa mazināšanas pasākumi visi kopā varētu zināmā mērā palīdzēt novērst kaitējumu, ko rada pastāvīgs trokšņa piesārņojums.
Attiecībā uz gaisa piesārņojumu no ēkām ir gūti panākumi piesārņojošās ogļu un degvieleļļas apkures pakāpeniskā izskaušanā, savukārt joprojām problēmas sagādā piesārņojums no biomasas sadedzināšanas, jo īpaši gadījumos, kad tiek izmantotas novecojušas, neefektīvas iekārtas. Komisija atbalstīs nulles piesārņojuma ieceres integrēšanu tīras enerģijas un energoefektivitātes mērķos, piemēram, Renovācijas vilnī un jaunajā Eiropas Bauhaus, būvniecības atkritumu resursu atgūšanas un atkalizmantošanas iniciatīvā, kā arī apkures ierīču ekodizaina un energomarķējuma prasību izskatīšanā, prioritāri — attiecībā uz cietā kurināmā apkuri (ne vēlāk kā 2024. gada sākumā). ES arī turpmāk atbalstīs pāreju uz tīrāku enerģiju un tīrāku mājokļu apkuri trešās valstīs, jo īpaši kaimiņvalstīs.
Attiecībā uz iekštelpu gaisa kvalitāti ES rīcībpolitikas aptver vairākus to noteicošos faktorus — no apkārtējā gaisa kvalitātes līdz būvniecības materiāliem un patēriņa produktiem, siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmām, kā arī smēķēšanas ieradumiem. Arī darba aizsardzības (OSH) tiesību akti ir veicinājuši ievērojamu progresu šajā jautājumā un to veicinās arī turpmāk, pateicoties gaidāmajam stratēģiskajam darba aizsardzības satvaram. Renovācijas viļņa iniciatīva
ļaus risināt jautājumu par veselīgu temperatūru un mitruma līmeni jaunās ēkās un ēkās, kas tiek pamatīgi renovētas, vienlaikus dekontaminācijas ceļā risinot toksisku vielu (arī azbesta) kontaminācijas problēmu. Tomēr ES trūkst visaptverošas, integrētas pieejas. Covid-19 un ar to saistītie ierobežojumi laika pavadīšanai ārā bija atgādinājums, cik svarīgi ir rūpēties, lai iekštelpu un āra gaiss, ko elpojam, vienmēr būtu tīrs. Uzlabojoties ēku izolācijai, nodrošināt labu iekštelpu gaisa kvalitāti kļūs vēl svarīgāk. Īpaša uzmanība jāpievērš arī skolu ēkām. Komisija analīzēs, kādu zināšanu un rīcībpolitiku trūkst (sinerģijā ar jaunā Eiropas Bauhaus iniciatīvu), un ņems vērā relevantu programmas “Apvārsnis Eiropa” projektu rezultātus. Par pamatu ņemot šo informāciju, Komisija novērtēs ceļus un rīcībpolitikas variantus, kā uzlabot iekštelpu gaisa kvalitāti, īpaši pievēršoties galvenajiem noteicošajiem faktoriem un piesārņojuma avotiem un pētot, kā palielināt sabiedrības informētību un mazināt riskus.
No 2023. gada janvāra pārskatītā Dzeramā ūdens direktīva nodrošinās pamatīgāku cilvēka veselības aizsardzību, pateicoties stingrākiem ūdens kvalitātes standartiem, kas vēršas pret problemātiskiem piesārņotājiem, piemēram, endokrīnajiem disruptoriem un mikroplastmasu, un ļaus panākt vēl tīrāku ūdensvada ūdeni it visiem, mazinot arī vajadzību pēc plastmasas pudelēm. Komisija līdz 2023. gadam novērtēs, vai jāreglamentē jauni parametri, arī noritošajā Peldvietu ūdens direktīvas izskatīšanā. Gaidāmajā Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvas izskatīšanā tiks analizēta iespēja ieviest notekūdeņu veselībai relevanto parametru pastāvīgu monitoringu. Tas varētu palīdzēt sagatavoties jaunu epidēmiju draudiem. Izskatot un vajadzības gadījumā modernizējot arī citus tiesību aktus, kas attiecas uz ūdeni un jūru, it sevišķi nolūkā tos pielāgot ķīmisku kontaminantu un mikroplastmasas daudzuma samazināšanai, turklāt saglabāsim dzeramā ūdens un uzturā lietoto jūreņu kvalitāti. Stratēģijā “No lauka līdz galdam” Komisija apzināja darbības, kas palīdzēs pāriet uz nulles piesārņojumu pārtikas sistēmās, piemēram, jaunās ES akvakultūras stratēģiskās vadlīnijas. Problemātisko virszemes un pazemes ūdeņu vielu sarakstu atjaunināšana atbilstoši jaunākajām zinātniskajām atziņām palīdzēs dabu un cilvēka veselību pasargāt no problemātiskākajām vielām. Līdztekus Komisija arī turpmāk iestāsies par to, lai visās ES jūrās tiktu izveidotas emisiju kontroles zonas, kas gādās par to, lai uz kuģiem, ostu pilsētās un piekrastes teritorijās varētu elpot tīrāku gaisu un tīrāki būtu arī jūras peldūdeņi.
Lai uzlabotu garīgo un fizisko labbūtību, gaidāmajā priekšlikumā par juridiski saistošiem ES dabas atjaunošanas mērķrādītājiem, jaunajā augsnes stratēģijā un visos pilsētu zaļināšanas pasākumos, kā izziņots ES biodaudzveidības stratēģijā 2030. gadam, Komisija apsvērs popularizēt domu par attīrītām un renaturalizētām teritorijām kā potenciālām sabiedriskajām zaļajām zonām. Tā rīkojoties, tās mērķis būs pēc iespējas novērst sociālo nevienlīdzību, proti, nevienlīdzīgu piekļuvi zaļajai infrastruktūrai pilsētās. Turklāt līdz 2025. gadam Komisija visaptveroši izskatīs lielāko daļu ES atkritumu jomas tiesību aktu nolūkā tos pielāgot tīras un apritīgas ekonomikas principiem, kas paredz kāpināt atkritumu rašanās novēršanu, ar kvalitatīvu reciklēšanu panākt tīrus otrreizējo materiālu ciklus un minimalizēt atkritumu atlikas.
Ar Ilgtspēju sekmējošo ķimikāliju stratēģiju Komisija cilvēka veselību un vidi labāk aizsargās no bīstamām ķimikālijām. Tā nāks klajā ar pasākumiem, kas paredzēs atteikties no viskaitīgākajām ķimikālijām, piemēram, endokrīnajiem disruptoriem un noturīgām vielām, it sevišķi patēriņa precēs, un pasākumiem, kas paredz ekonomikā un sabiedrībā aizstāt un minimalizēt visas vielas, kas rada bažas
.
Tiks pastiprināta pašreizējā starptautiskā sadarbība ar Pasaules Veselības organizāciju (PVO), ESAO, Konvenciju par gaisa pārrobežu piesārņojumu lielos attālumos un citām nozīmīgām starptautiskām iniciatīvām un organizācijām, arī nozarspecifiskām organizācijām, piemēram, Starptautisko Jūrniecības organizāciju (SJO) un Starptautisko Civilās aviācijas organizāciju (ICAO). Attiecībā uz ūdens un augsnes piesārņojumu ar farmaceitiskiem līdzekļiem, papildus ES antimikrobiālo līdzekļu pārdošanas apjoma samazināšanas mērķrādītājam Komisija veicinās starptautisko sadarbību vidisko risku novēršanai citās valstīs, kur farmaceitisko līdzekļu emisijas no ražošanas un citiem avotiem var cita starpā veicināt rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem.
1. pamatiniciatīva. Panākot nulles piesārņojumu, mazināt nevienlīdzību veselības jomā
No 2022. gada Komisija nodrošinās, ka nesen izziņotajā Vēža jomā pastāvošās nevienlīdzības reģistrā un Demogrāfijas atlantā tiek regulāri ievadīti piesārņojuma monitoringa un perspektīvas dati un ka līdz 2024. gadam arī attiecībā uz citām ar piesārņojumu saistītām slimībām tiek novērtēta vajadzība pēc nevienlīdzības reģistra, kas uzrādītu tendences, atšķirības un nevienlīdzību ES reģionu griezumā, lai varētu labāk orientēt intervenci ES, nacionālā un vietējā līmenī. Tas cilvēkiem turklāt dos iespēju salīdzināt, cik lielā mērā piesārņojums ietekmē viņu veselību atkarībā no tā, kādos reģionos viņi dzīvo, mācās un strādā.
2. pamatiniciatīva. Atbalstīt virzību uz nulles piesārņojumu pilsētās
Gaidāmā Zaļāku pilsētu gada ietvaros Komisija sinerģijā ar ierosināto programmas “Apvārsnis Eiropa” uzdevumu panākt klimatneitrālas un viedas pilsētas, pilsētu mobilitātes paketes pārskatīšanu, Pilsētas mēru paktu un jaunā Eiropas Bauhaus iniciatīvu apzinās pilsētu zaļināšanas un inovācijas vajadzības piesārņojuma prevencijai, arī iekštelpās. Līdz 2024. gadam Komisija apbalvos pilsētas, kas ziņojušas par vislielāko progresu gaisa, ūdens un augsnes piesārņojuma mazināšanā 2021.–2023. gadā. Tādējādi cilvēki varēs gūt labumu no pretpiesārņojuma darbībām, kas pielāgotas viņu tuvākajai apkārtnei.
2.3.Dzīvot planētas iespēju robežās
Lai mūsu piesārņojuma pēda nepārkāptu robežas, ar ko spēj tikt galā mūsu planēta un līdz ar to arī cilvēce, ES regulatīvie satvari, kas aizsargā gaisu, saldūdeni, jūras un okeānus, jāīsteno drīzāk un pilnīgāk, tajā pašā laikā steidzīgi strādājot pie regulāra ES augšņu stāvokļa novērtēšanas satvara un visos līmeņos vēršoties pret augsnes piesārņojumu un degradāciju.
Kas attiecas uz gaisa kvalitāti, Komisija kopā ar dalībvalstīm apsekos nacionālās gaisa piesārņojuma ierobežošanas programmas un piesārņojuma samazināšanas saistības, lai nodrošinātu, ka tiek pilnīgi īstenota Direktīva par valstīm noteikto maksimāli pieļaujamo emisiju (NEC direktīva) tā, lai to zemes un saldūdens ekosistēmu skaits, kurās gaisa piesārņojuma izraisīta eitrofikācija apdraud biodaudzveidību, līdz 2030. gadam saruktu par 25 %.
Saldūdens un jūras piesārņojuma gadījumā “laba stāvokļa” sasniegšana saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvu un Jūras stratēģijas pamatdirektīvu ES stipri pietuvinātu nulles piesārņojuma ieceres realizēšanai attiecībā uz visām ūdens ekosistēmām.
Tomēr 2019. gada izvērtējumā tika secināts, ka saldūdens jomas tiesību akti vēl aizvien netiek īstenoti pietiekamā mērā tādu faktoru dēļ kā nepietiekamas investīcijas, ierobežota saldūdens aizsardzības mērķu iekļaušana citās rīcībpolitikas jomās, lēna pasākumu īstenošana un nepietiekama ķīmiskā piesārņojuma novēršana. Tāpēc fokusā būs stingrāka īstenošana. Komisija jo īpaši centīsies nodrošināt, ka dalībvalstis veicina ilgtspējīgu un efektīvu ūdens patēriņu, attur no ūdens piesārņošanas un no visiem ūdens lietotājiem un piesārņotājiem, arī rūpniecības, lauksaimniecības un mājsaimniecību patērētājiem, par ūdeni iekasē sociāli taisnīgu maksu, ieņēmumus optimāli izmantojot ilgtspējīgām investīcijām. Tā arī atbalstīs labāku monitoringu un mazāku piesārņojošo vielu daudzumu virszemes un pazemes ūdeņos.
Ierosinātais uzdevums “Veselīgs okeāns, jūras, piekrastes un iekšzemes ūdeņi” centīsies atbalstīt inovāciju un ES rīcībpolitiku un tiesību aktu īstenošanu, lai panāktu veselīgu un piesārņojumbrīvu okeānu, jūras un ūdeņus. Komisija turklāt pieņems 2021.–2027. gada iekšzemes kuģošanas rīcības plānu (NAIADES III), lai atbalstītu pakāpenisku pāreju uz bezemisiju iekšzemes ūdensceļu transportu.
Komisija līdz 2023. gadam izskatīs Jūras stratēģijas pamatdirektīvu, ņemot vērā to, kā rit to ES tiesību aktu īstenošana, kas vērsti uz galveno piesārņojuma avotu ierobežošanu, kā arī vajadzību mazināt plastmasas drazu un citu piedrazojumu, zemūdens troksni un kontaminantu daudzumu. Balstoties uz nesen apstiprinātās ES pludmales piedrazojuma sliekšņvērtības panākumiem, Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm izstrādās ES sliekšņvērtības maksimāli pieļaujamajam jūras transporta, būvniecības, bagarēšanas un citu atkrastes darbību radītā zemūdens trokšņa līmenim.
Gaidāmā Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvas izskatīšana sinerģijā ar Notekūdeņu dūņu direktīvas izvērtēšanu palīdzēs no notekūdeņiem pilnīgāk atdalīt barības vielas un apstrādātos ūdeņus un dūņas sagatavot atkalizmantošanai, tā atbalstot apritīgāku, mazāk piesārņojošu lauksaimniecību. Tā pievērsīsies arī potenciāli problemātiskiem piesārņotājiem, piemēram, mikroplastmasai un mikropiesārņotājiem, arī zālēm. Tiks veikti pasākumi virzībai uz energoefektivitāti un oglekļneitralitāti, kā arī principa “piesārņotājs maksā” labākai piemērošanai. Izskatīšanā tiks iztirzāts arī tas, kā uzlabot iespējas vērsties tiesā, sanitāriju visiem un informāciju. Šajā izskatīšanā tiks atbalstīta arī gaidāmā integrētas barības vielu pārvaldības plāna īstenošana, izvēloties holistisku pieeju senai vidiskai problēmai, maksimalizējot sinerģijas starp rīcībpolitikām un pilnvērtīgi izmantojot kopējās lauksaimniecības politikas zaļo arhitektūru, it sevišķi nosacījumu sistēmu (kondicionalitāti) un ekoshēmas. Līdzīgi, kā norādīts stratēģijā “No lauka līdz galdam” un Biodaudzveidības stratēģijā, būtu jāsamazina pesticīdu radītais gaisa, ūdens un augsnes piesārņojums, līdz 2030. gadam par 50 % samazinot to vispārējo izmantojumu un ar tiem saistīto risku (ieskaitot visbīstamākos pesticīdus). Tas tiks panākts, aktīvāk ieviešot integrēto augu aizsardzību, pārskatot Pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas direktīvu, veicinot agroekoloģisku praksi, arī bioloģisko lauksaimniecību, un izvairoties no ķīmisko pesticīdu izmantošanas jutīgās teritorijās. Papildus tam, ka tiks novērsti riski cilvēka veselībai un videi, samazināsies arī dzeramā ūdens attīrīšanas izmaksas. Atkarību no pesticīdiem mazināt var palīdzēt arī inovatīvas tehnoloģijas, ieskaitot biotehnoloģiju.
Turklāt ierosinātā misija augsnes veselības un pārtikas jomā kopā ar Eiropas inovācijas partnerību lauksaimniecības jomā (EIP AGRI) veicinās pesticīdu un barības vielu samazinājuma prakses plašu ieviešanos, veicinot inovāciju un zināšanu apmaiņu. Tās mērķis būs līdz 2030. gadam nodrošināt, ka 75 % augšņu ir veselīgas, pateicoties arī konkrētam mērķim samazināt augsnes piesārņojumu un pastiprināt atjaunošanu.
Gaidāmās ES augsnes stratēģijas ietvaros Komisija izstrādās pasākumus ar mērķi ievērojami kāpināt centienus apzināt, izmeklēt, novērtēt un attīrīt kontaminētus objektus, lai līdz 2050. gadam augsnes piesārņojums vairs neapdraudētu ne veselību, ne vidi. Pēc iespējas jānovērš jauna augsnes kontaminācija, bet, ja tāda notiek, neraugoties uz preventīviem pasākumiem un citiem pasākumiem, nekavējoties jānovērš riski. Tiek lēsts, ka visā ES kontaminēti varētu būt 2,8 miljoni objektu, un paredzams, ka 390 000 no tiem būs vajadzīga remediācija. Pēc ziņām līdz 2018. gadam remediācija veikta tikai aptuveni 65 500 objektu
. Ir ļoti svarīgi, lai visām dalībvalstīm būtu (potenciāli) kontaminētu objektu reģistrs un lai tās pastiprinātu šādu objektu remediācijas centienus un izstrādātu skaidrus kritērijus dekontaminācijas prioritizēšanai. Gaidāmajā priekšlikumā par juridiski saistošiem ES dabas atjaunošanas mērķrādītājiem tiks apsvērta degradētu augsnes ekosistēmu atjaunošana. Komisija turklāt izstrādās ES Augsnes kontaminantu prioritārās novērošanas sarakstu, kā arī norādījumus, piemēram, par pasi izrakto augšņu drošai, ilgtspējīgai un apritīgai izmantošanai, balstoties uz dalībvalstu pieredzi, ja tāda ir. Lai pilnīgāk izprastu difūzā augsnes piesārņojuma problēmu Eiropas Savienībā, Komisija strādās pie tā, lai nulles piesārņojuma moduli iekļautu gaidāmajā LUCAS augsnes apsekojumā. Tiks veicināta un atvieglota kontaminēto augšņu apzināšanai, izmeklēšanai un remediēšanai domātā publiskā un privātā finansējuma iespēju pieejamība un informētība par šīm iespējām.
Starptautiskā līmenī Eiropas Savienība atbalstīs globālo un reģionālo pārrobežu sadarbību ūdeņu jomā un ar lielākajiem partneriem sadarbosies divpusēji. Tā turpinās veicināt sadarbību starp attiecīgajiem reģionālajiem forumiem, piemēram, Eiropas upju baseinu (Reinas, Donavas) jomā, un turpinās iestāties par to, lai ANO/EEK Konvencija par robežšķērsojošo ūdensteču un starptautisko ezeru aizsardzību un izmantošanu tiktu ieviesta un īstenota visā pasaulē. Tā arī turpmāk stiprinās okeānu starptautisko pārvaldību un atbalstīs partnervalstis rūpēs par to, lai okeāni būtu tīri, veselīgi un ilgtspējīgi pārvaldīti. ES turklāt atbalstīs reģionālo jūras baseinu koordināciju nolūkā kopīgi mērīt, novērtēt un novērst dažādu veidu piesārņojumu. Dažādi reģionālie upju un jūru baseini cieš arī no vēsturiskā piesārņojuma, kas daļā gadījumu saistīts ar Otro pasaules karu un uzkrājies sedimentos, radot ievērojamus riskus ne vien ūdens ekosistēmām, bet arī — ar zivju un gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu starpniecību — cilvēka veselībai. Tā arī pastiprinās sadarbību ar trešām valstīm jūras piedrazojuma apkarošanā. Turklāt arī turpmāk prioritāte būs ciešāka sadarbība Vidusjūras reģionā, it sevišķi Barselonas konvencijas un tās protokolu, kā arī satvara “Savienība Vidusjūrai” ietvaros. ES arī virza SJO centienus reglamentēt novadījumus jūrā no kuģiem, kas aprīkoti ar izplūdes gāzu attīrīšanas sistēmām. Tā arī turpmāk atbalstīs Globālo augsnes partnerību, lai kāpinātu piesārņojuma prevenciju un minimalizētu riskus, ko rada augšņu vēsturiskais piesārņojums.
3. pamatiniciatīva. Veicināt nulles piesārņojumu it visos reģionos
Līdz 2024. gadam un sadarbībā ar Reģionu komiteju Komisija nāks klajā ar ES reģionu zaļā snieguma rezultātu pārskatu, kura galvenais mērķis būs mērīt ES reģionu centienus sasniegt saskaņā ar šo rīcības plānu un citām stratēģijām izvirzītos piesārņojumam relevantos mērķrādītājus. Uz šo rezultātu pamata labākais sniegums tiks apbalvots un tiks piešķirta Gada zaļā reģiona balva, iespējams, REGIOSTARS kontekstā. Iedzīvotāji varēs sekot līdzi tam, kāds progress tiek panākts laika gaitā, kā arī veidot sacensību par nulles piesārņojumu, paverot jaunas tūrisma un uzņēmējdarbības iespējas.
2.4.Ceļā uz nulles piesārņojumu ražošanā un patēriņā
Lai Eiropas Savienību virzītu uz nulles patēriņu, ciešā sinerģijā ar Aprites ekonomikas rīcības plānu ir jāveido ilgtspējīgākas industriālās sistēmas, tīrākas tehnoloģijas, mazāk piesārņojoši uzņēmējdarbības modeļi un patēriņa ieradumi, drīzāk jāīsteno princips “piesārņotājs maksā” un pilnīgāk jāpiemēro paplašinātās ražotāja atbildības princips.
Galvenais instruments, kas reglamentē gaisa, ūdens un augsnes piesārņotāju emisijas no vairāk nekā 52 000 lielāko ES rūpniecisko iekārtu, ir Rūpniecisko emisiju direktīva (RED). RED paredz, ka atļaujas rūpnieciskām iekārtām piešķiramas tikai tad, ja tajās tiek ievēroti labākie pieejamie tehniskie paņēmieni (LPTP). Tas šīs industrijas ir mudinājis emisijas pakāpeniski samazināt un veicinājis vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Piemēram, lielas sadedzināšanas stacijas tagad emitē septiņkārt mazāk gaisa piesārņotāju nekā pirms 20 gadiem. Tomēr emisijas gaisā no RED iekārtām joprojām ik gadu rada kaitējumu gandrīz 100 miljardu EUR apmērā. Tāpēc ir jāturpina centieni samazināt atlikušās emisijas, arī emisijas ūdenī un augsnē, kā arī jānodrošina, ka relevantie lielu rūpniecisko iekārtu un īpaši bīstamu objektu operatori, veicot remediāciju, novērš kontamināciju, kas radusies to rūpnieciskajās operācijās vai lielās rūpnieciskās avārijās.
Pēc nesenās RED izvērtēšanas Komisija pārskatīs ES noteikumus par rūpnieciskajām emisijām, apzinoties, ka jaunas tehnoloģijas vai ražošanas procesi daudzos gadījumos dotu iespēju gan piesārņotāju, gan siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināt arī nozarēs, kas pašlaik nav aptvertas. Pārskatīšanas mērķis būs paātrināt bezpiesārņojuma inovāciju ieviešanu, radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus arī citās ļoti piesārņojošās nozarēs, uzlabot sabiedrības piekļuvi informācijai, dalību lēmumu pieņemšanā un iespējas vērsties tiesā un atvieglot dalībvalstu snieguma salīdzināšanu rūpniecisko emisiju novēršanā. Jaunai Inovācijas observatorijai, ko paredzēs RED, būs svarīga loma inovāciju apsekošanā un ātrākā jaunu tehnisko paņēmienu apzināšanā. Paātrināt un pilnīgi pārveidot regulatoru un industrijas pieeju rūpniecisko emisiju novēršanai var ar digitalizāciju, datu apstrādi un jaunām inovatīvām pieejām, piemēram, tālizpēti, mākslīgo intelektu un mašīnmācīšanos. Turklāt, lai līdz 2050. gadam panāktu, ka apglabāšana poligonā un novadīšana ūdenī sasniedz gandrīz nulli, programmas “Apvārsnis Eiropa” partnerība Processes4Planet un Partnerība apritīgai biobāzētai Eiropai un Tīra tērauda partnerība pētīs veidus, kā sagatavot augsni transformatīvām tehnoloģijām un sistēmiskākiem risinājumiem, piemēram, industriālajai simbiozei un apritīgām piegādes ķēdēm, kurās kādas industrijas vai mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) atkritumi vai blakusprodukti kļūst par izejmateriālu citiem. Industriālo tehnoloģiju ceļvedis apritīgām industrijām “Jaunās EPT” satvarā sagādās pierādījumus un nāks klajā ar investīciju programmām
.
Lai realizētu nulles piesārņojuma ieceri ražošanas un patēriņa jomā, ķimikālijām, materiāliem un produktiem konceptuāli un visā to dzīves ciklā jābūt iespējami drošiem un ilgtspējīgiem
, tā dodot iespēju panākt netoksisku materiālu aprites ciklus. Komisija jau ir pieņēmusi jauno Aprites ekonomikas rīcības plānu un Ilgtspēju sekmējošo ķimikāliju stratēģiju un paziņojusi par vairākām citām iniciatīvām šo piesārņojuma problēmu risināšanai. Produktu ilgtspējas rīcībpolitiskās iniciatīvas mērķis būs nodrošināt, ka ES tirgū laistie produkti kļūst arvien ilgtspējīgāki un atbilst apritīguma kritērijam, tā gan ražošanu, gan patēriņu padarot videi draudzīgāku un minimalizējot atkritumus un piesārņojumu. Produkta vidiskās pēdas (PVP) un organizācijas vidiskās pēdas (OVP) metode
paver iespējas produktus un organizācijas ES tirgū caurredzami, pamatīgi, sistemātiski un integrēti salīdzināt. Iecerēti ne vien vairāki pasākumi ar zālēm saistīto vidisko izaicinājumu risināšanai, īstenojot Zāļu stratēģiju un ES stratēģisko pieeju attiecībā uz farmaceitiskiem līdzekļiem vidē
, bet arī īpaši pasākumi, kuru mērķis ir vērsties pret piesārņojumu ar mikroplastmasu
, noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem (NOP)
atkritumos un kaitīgām un noturīgām vielām produktos, piemēram, perfluoralkilvielām un polifluoralkilvielām (PFAS) visos nebūtiskos pielietojumos
. Komisija arī aicinās publiskā un privātā sektora operatorus dot nulles piesārņojuma solījumus, kuri patērētājus mudinās izvēlēties mazāk piesārņojošus produktus un pakalpojumus, piemēram, tos, kas marķēti ar ES ekomarķējumu. Šie solījumi attieksies gan uz fiziskiem veikaliem, gan tiešsaistes tirdzniecības vietām, un to pamatā būs verificējami un caurredzami apgalvojumi, kurus turklāt veicinās jau iecerētā zaļuma apgalvojumu iniciatīva.
Piesārņojumam noteikt tā īsto cenu un stimulēt izmantot alternatīvas, kā prasa princips “piesārņotājs maksā”, ir svarīgs dzinulis virzībā uz tīrāku ražošanu un patēriņu. Šodien, neraugoties uz daudzajiem aicinājumiem, piesārņojuma problēma joprojām tiek risināta galvenokārt ar regulējumu, un tā ārējās izmaksas nav pilnīgi internalizētas. Paveras lauks plašāka cenu instrumentu izmantojuma veicināšanai. Lai šo procesu atbalstītu, Komisija, reaģējot uz gaidāmo Eiropas Revīzijas palātas ziņojumu, pieņems ieteikumus, kā vēl popularizēt attiecīgos instrumentus un stimulus nolūkā labāk īstenot principu “piesārņotājs maksā” un tā pilnīgi izskaust to, ka piesārņošana neko nemaksā. Tajā pašā laikā tā apdomās, kā Enerģijas nodokļu direktīvas pārskatīšana varētu palīdzēt panākt, ka lietotāji tiek mudināti izvēlēties mazāk piesārņojošus enerģijas avotus.
Līdzās globālajiem centieniem Minamatas konvencijas satvarā, Komisija 2022. gadā pārskatīs Dzīvsudraba regulu, lai atteiktos no zobārstniecības amalgamas izmantošanas un aizliegtu dažādu dzīvsudrabu saturošu produktu (arī noteiktu veidu spuldžu) ražošanu un tirdzniecību. Tas notiks sinerģijā ar relevantiem ES instrumentiem, arī Direktīvu par bīstamu vielu izmantošanas ierobežošanu.
Sevezo III direktīvas mērķis ir kontrolēt lielu avāriju briesmas, kas saistītas ar bīstamām vielām, un tāpēc tai ir būtiska loma ļoti industrializētās ES virzīšanā uz nulles piesārņojumu no rūpnieciskām avārijām. Eiropas Savienībā ir bāzēti aptuveni 12 000 bīstamu objektu, uz kuriem attiecas direktīva, un pēdējo 10 gadu laikā tajos ik gadu notikušas mazāk nekā 30 lielas avārijas, turklāt šo avāriju ietekme ir aizvien mazāka. Komisija savu atbalstu dalībvalstīm vēl konsolidēs, piemēram, attiecībā uz objektu riska un avāriju seku novērtēšanu. Tas būs komplementāri arī Savienības civilās aizsardzības mehānismam.
Starptautiskā mērogā ES arī turpmāk atbalstīs darbu pie labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) daudzpusējos vides nolīgumos, piemēram, Stokholmas konvencijā, Minamatas konvencijā, kā arī ESAO LPTP projektā. Tā turklāt aktīvi iesaistīsies Kijevas protokola par piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistriem (PRTR) izskatīšanā, lai vāktu zināšanas par rūpniecisko emisiju līmeņiem un tendencēm. Lai pilnīgāk risinātu ES ārējā piesārņojuma pēdas problēmu, Komisija ierosinās vērienīgi izskatīt Atkritumu sūtījumu regulu, lai labāk monitorētu atkritumu eksportu, nodrošinātu to ilgtspējīgu apstrādi un ierobežotu tādu atkritumu eksportu, kas negatīvi ietekmē vidi un veselību trešās valstīs. Piemēram, nolietotus transportlīdzekļus (NTL), kas ir bīstamie atkritumi un ko nedrīkst eksportēt uz valstīm, kuras nav ESAO valstis, bieži vien marķē kā lietotus automobiļus un eksportē nelikumīgi. Tas rada nopietnus piesārņojuma draudus to nepareizas apsaimniekošanas dēļ. ES arī veidos partnerības ar izšķirīgām valstīm atkritumu kontrabandas apkarošanā un reģionu iekšējās un starpreģionu sadarbības atvieglošanā.
4. pamatiniciatīva. Atvieglot izvēli par labu nulles piesārņojumam
No 2022. gada Komisija publiskā un privātā sektora operatorus mudinās dot nulles piesārņojuma solījumus, proti, solīt atbalstīt labākos pieejamos, “gandrīz bezatkritumu” variantus un vispār produktus un pakalpojumus, kas visā dzīves ciklā rada mazāku piesārņojumu, uzsvaru liekot uz ES ekomarķējuma produktiem un pakalpojumiem, arī tūristu mītnēm un mazāk toksiskām ķimikālijām un materiāliem. Tas nozīmēs lielāku piedāvājumu un plašāku informāciju par mazāk piesārņojošiem risinājumiem.
3.Kopā pāriet uz nulles piesārņojumu
3.1.Nodrošināt stingrāku īstenošanu un izpildes panākšanu
Saskaņā ar otro vides politikas īstenošanas pārskatu pašreizējā nepilnīgā ES vides tiesību īstenošana sabiedrībai ik gadu izmaksā kopā ap 55 miljardiem EUR; 69 % šo izmaksu saistāmi ar to, ka nepietiekami tiek īstenoti tiesību akti par gaisu, troksni, ūdeni un rūpnieciskajām emisijām/avārijām.
Komisija savus īstenošanas un izpildes panākšanas centienus aizvien vairāk koncentrēs uz to, lai nodrošinātu, ka visi ES tiesību akti piesārņojuma prevencijas jomā tiek reāli izpildīti un dod paredzētos vides un veselības ieguvumus. Tas ietver augšposma sadarbību ar dalībvalstīm, lai nodrošinātu ātru un precīzu transponēšanu, kā arī visu pieejamo rīku popularizēšanu.
Lai panāktu, ka visas relevantās valsts iestādes pilnīgāk izpilda ES tiesību aktus piesārņojuma prevencijas jomā, Komisija
·veicinās pastiprinātu sadarbību starp valsts iestādēm un Eiropas vides aģentūru, inspektoru, auditoru, policijas, prokuroru un tiesnešu tīkliem Vides atbilstības un pārvaldības foruma satvarā nolūkā visā atbilstības ķēdē izstrādāt jaunus kopīgus pasākumus;
·savedīs kopā vides jomas un citu jomu izpildes panākšanas iestādes (piemēram, tās, kas atbild par ES transporta, enerģētikas, lauksaimniecības, zivsaimniecības, jūras uzraudzības vai patērētāju tiesību aizsardzības tiesību aktiem), lai apmainītos ar paraugpraksi un izstrādātu pārnozaru atbilstības pasākumus nolūkā panākt nulles toleranci pret piesārņojumu nacionālā un pārrobežu līmenī;
·uzlabos horizontālo tiesisko satvaru, stiprinot Vides krimināltiesiskās aizsardzības direktīvu
;
·līdz 2023. gadam izvērtēs Direktīvas par atbildību vides jomā (DAVJ)
mērķderīgumu, vērtējot arī tās aspektus, kas saistīti ar piesārņojumu, un vajadzības gadījumā to pārskatīs;
·apsvērs iespēju izstrādāt standartizētus noteikumus par atbilstības nodrošināšanu jauniem tiesību aktu priekšlikumiem un sekos līdzi, vai spēkā esošās soda klauzulas tiek piemērotas samērīgi un atturoši;
·mudinās visās dalībvalstīs piemērot paredzētās inspekcijas un citas atbilstības pārbaudes un soda klauzulas un novērtēs iespējas tās vajadzības gadījumā uzlabot;
·veicinās augsto tehnoloģiju izmantošanu, lai palielinātu nacionālās monitoringa un atbilstības verifikācijas spējas.
Liela loma kā atbilstības uzraudzītājai ir arī pilsoniskajai sabiedrībai. Komisija izvērtēs un vajadzības gadījumā stiprinās noteikumus par sabiedrības līdzdalību un iespējām vērsties tiesā, kā izklāstīts paziņojumā “Tiesu iestāžu pieejamības uzlabošana saistībā ar vides jautājumiem”
. Ir aizsargāti arī trauksmes cēlēji, kas ziņo par ES piesārņojuma tiesību aktu pārkāpumiem.
Komisija turklāt pievērsīs uzmanību valstu sistēmām, raugoties, lai tās tiesnešiem dotu iespēju garantēt privātpersonu un NVO tiesības uz efektīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem saskaņā ar ES tiesībām, kā paredz pārskatītā Orhūsas konvencija
.
5. pamatiniciatīva. Kopīgi panākt nulles piesārņojuma prasību izpildi
No 2022. gada Komisija savedīs kopā vides jomas un citu jomu izpildes panākšanas iestādes (piemēram, tās, kas atbild par ES transporta, enerģētikas, lauksaimniecības vai patērētāju tiesību aizsardzības tiesību aktiem), lai sāktu apmaiņu ar paraugpraksi un dalībvalstis mudinātu izstrādāt pārnozaru atbilstības pasākumus nolūkā panākt nulles toleranci pret piesārņojumu nacionālā un pārrobežu līmenī. Pateicoties labākai ar piesārņojumu saistīto tiesību aktu izpildes panākšanai, cilvēki galu galā varēs baudīt tīrāku gaisu, ūdeni un augsni un mazāku trokšņa līmeni.
3.2.Nulles piesārņojuma panākšanai rosināt pārmaiņas visā sabiedrībā
Lai realizētu nulles piesārņojuma ieceri, ir vajadzīga kolektīva rīcība un kolektīvas pārmaiņas, jo piesārņojumu rada daudzas darbības lielākajā daļā ekonomikas nozaru, to reglamentē starptautiskās, ES, nacionālās, reģionālās un vietējās iestādes un galu galā tas ietekmē visus cilvēkus un vidi visā pasaulē. Ikvienam ir sava loma.
Uzņēmumiem un valdībām nulles piesārņojuma iecere ir vērtīga iespēja ieviest jauninājumus, investējot tīrās tehnoloģijās, produktos un pakalpojumos. Svarīga svira ir privātās investīcijas. 2019. gadā visā pasaulē tika emitēts par 51 % vairāk zaļo obligāciju salīdzinājumā ar 2018. gadu (kopējā vērtība: 257,7 miljardi USD), galvenokārt tāpēc, ka ES palielinājusies to apguve. Svarīga iespēja šo pozitīvo tendenci vēl pastiprināt būs vidisko kritēriju (ūdens aizsardzība, piesārņojuma novēršana un kontrole, aprites ekonomika un biodaudzveidība) Ilgtspējīgās taksonomijas regulas satvarā. Lai uzņēmumiem un valdībām palīdzētu mērīt to uzņēmējdarbības modeļu un projektu ekonomisko sniegumu, atspoguļojot dabas patieso vērtību, Komisija arī turpmāk atbalstīs standartizētu dabas kapitāla uzskaites praksi un stingrāku vidisko ziņošanu, kā ierosināts Uzņēmumu ilgtspējas informācijas atklāšanas direktīvas
priekšlikumā, un attiecīgā gadījumā iestāsies par to, lai lielu InvestEU atbalstītu projektu drošināšanā ilgtspējas ziņā ietilptu arī piesārņojuma prevencija. Tam vajadzētu palīdzēt nodrošināt, ka ar gaisu, ūdeni un augsni saistītie aspekti tiek pienācīgi atspoguļoti standartizētas uzņēmējdarbības, projektu, produktu un pārvaldes prakses izstrādē un tiek popularizēti publiskā un privātā sektora partnerībās
.
ES arī turpmāk starptautiskā mērogā popularizēs zaļā finansējuma programmu, lai privāto kapitālu mobilizētu vides ziņā ilgtspējīgām investīcijām, kas atbalsta nulles piesārņojuma mērķus, izmantojot arī Starptautisko platformu ilgtspējīga finansējuma jomā. Sadarbībā ar dalībvalstīm, Eiropas Investīciju banku un citām relevantām starptautiskajām finanšu iestādēm tā ar tādiem instrumentiem kā Eiropas Fonds ilgtspējīgai attīstībai+ tālāk attīstīs un palielinās investīcijas piesārņojuma prevencijā. No 2022. gada Komisija nodrošinās, ka, atalgojot uzņēmējus (piemēram, ar Eiropas balvu uzņēmumiem par panākumiem vides aizsardzībā), tiek pienācīgi atzīti un publiskoti viņu centieni nulles piesārņojuma aspektā. Tas šādiem avangardā esošajiem uzņēmumiem palīdzēs nostiprināt stāvokli tirgū, vienlaikus to labo sniegumu piesārņojuma jomā reklamējot nākotnes klientiem.
Ņemot vērā, ka izvirzīto vides mērķu sasniegšanai visā Eiropas Savienībā ik gadu līdz 2030. gadam papildus būs jāinvestē 100–150 miljardi EUR, no kā liela daļa jāinvestē piesārņojuma novēršanā un kontrolē, līdzās privātajām investīcijām būs vajadzīgs arī publiskais finansējums. Gaidāmā Eiropas ekonomiskās pārvaldības satvara izskatīšana ietvers arī atsauci uz zaļajām publiskajām investīcijām publisko finanšu kvalitātes kontekstā. Arī 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēma un NextGenerationEU nodrošinās finansiālu atbalstu piesārņojuma mazināšanai un kontrolei, izmantojot kohēzijas politiku, nacionālos plānus saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānismu un citas relevantas nacionālās stratēģijas, piemēram, nacionālos stratēģiskos plānus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku, kas var veicināt labvēlīgas lauksaimniecības prakses īstenošanu. Komisija arī turpmāk sadarbībā ar dalībvalstīm sīkāk izstrādās un uzlabos valsts konsultāciju pakalpojumus lauksaimniekiem, lai veidotu mazāk piesārņojošas prakses spējas, it sevišķi — mazinātu amonjaka un nitrātu emisijas. Instruments, ar ko risināt problēmas un gūt labumu no zaļās un digitālās pārkārtošanās, kas var ietvert piesārņojuma prevenciju un samazināšanu, it sevišķi ar pasākumiem, kuri norādīti konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos, ir nacionālie atveseļošanas un noturības plāni. Saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānisma regulu Komisija plānus novērtēs, cita starpā ņemot vērā digitālās un zaļās pārkārtošanās mērķrādītājus. Nulles piesārņojuma mērķa sasniegšanu būtiski veicinās kohēzijas politikas finansējums ar investīcijām, piemēram, energoefektivitātē, atjaunīgajā enerģijā, notekūdeņu attīrīšanā, atkritumu apsaimniekošanā, gaisa kvalitātes pasākumos, ilgtspējīgā pilsētas transportā un zaļajā infrastruktūrā. Tas atbalstīs rīcību gan nacionālā, gan reģionālā, gan vietējā līmenī. Komisija ir arī gatava atbalstīt dalībvalstis ar tehniskā atbalsta instrumentu, lai sniegtu tehnisku atbalstu ES dalībvalstīs realizējamām ar piesārņojumu saistītām reformām, ko var finansēt no valsts līdzekļiem vai ES līdzekļiem. Komisija arī izstrādā ilgtermiņa redzējumu par lauku apvidiem, kura mērķis ir ar konkrētām darbībām dot ieguldījumu arī emisiju samazināšanā.
Viena no pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” prioritātēm būs atbalsts mērķorientētai pētniecībai un inovācijai, kas varētu palīdzēt īstenot nulles piesārņojuma ieceri. Lielas stratēģiskās iniciatīvas ir
uzdevumi
un
partnerības
, piemēram, ierosinātie uzdevumi “Veselīgs okeāns, jūras, piekrastes un iekšzemes ūdeņi” un “Augsnes veselība un pārtika” un uzdevums “Klimatneitrālas un viedas pilsētas”, kā arī partnerības attiecībā uz ķimikāliju radītajiem riskiem (PARC), Eiropas procesu industrijas pārveidi (Processes4Planet), planētas nodrošinātību ar ūdeni (Water4All), partnerības “Bezemisiju ūdenstransports” (ZEWT) un “Ceļā uz bezemisiju autotransportu” (2ZERO). Turklāt programma “Apvārsnis Eiropa” arī turpmāk atbalstīs izpēti par piesārņotājiem un tādu veidu piesārņojumu, kas ir potenciāli problemātisks, piemēram, gaismas piesārņojumu un tā ietekmi uz biodaudzveidību vai piesārņojumu ar nanodaļiņām.
Aizvien vairāk vērojams, ka nozīmīgs inovācijas potenciāls piesārņojuma mazināšanā ir digitāliem risinājumiem, kas bieži vien palīdz virzīties arī uz citiem zaļā kursa mērķiem. Tie var paātrināt pārkārtošanos uz nulles piesārņojumu, bet, lai pēc iespējas pilnvērtīgāk izmantotu iespējas, vienlaikus mazinot riskus, lēmumi par tiem jāpieņem laicīgi. Piemēram, ja izdotos izstrādāt mērķorientētus digitālos rīkus, kas lauksaimniekiem palīdzētu mazināt savu vidisko pēdu, pateicoties viegli vizualizējamām ES tiesību aktu prasībām, varētu ievērojami samazināt dažu darbību piesārņojošo ietekmi. Runājot vispārīgāk, lai palielinātu publiskā un privātā sektora datu pieejamību un uzņēmumiem, rīcībpolitikas veidotājiem, pētniekiem un iedzīvotājiem palīdzētu piesārņojumu labāk saprast un vizualizēt, nulles piesārņojuma iecerei relevantie dati tiks brīvi kopīgoti zaļā kursa datu telpas ietvaros. Eiropas Zemes novērošanas programma Copernicus būs svarīgs ES iniciatīvas “Galamērķis Zeme” elements un sagādās daudz Zemes novērošanas un monitoringa datu un informācijas. Komisija ir izziņojusi arī iniciatīvu GreenData4All, kuras mērķis ir modernizēt, aktīvi izplatīt un kopīgot publiski un privāti pieejamos datus zaļā kursa mērķu atbalstam, izmantojot INSPIRE direktīvas iestrādes un aptverot Direktīvu par vides informācijas pieejamību sabiedrībai. Turklāt ar iniciatīvu “Viedas pilsētas un kopienas” programmas “Digitālā Eiropa” ietvaros Komisija investēs digitālo nulles piesārņojuma risinājumu pilotprojektos un ieviešanā, kā arī vietēja mēroga digitālo dvīņu — virtuālu pilsētu modeļu — izstrādē, kas pilsētām palīdzēs risināt sarežģītus vidiskus un plānošanas uzdevumus.
Papildinot Eiropas Klimata pakta centienus, Komisija cilvēkiem piedāvās jaunas iespējas uzzināt vairāk par piesārņojumu un lietas labā ko darīt. Tiks izstrādāts īpašs informatīvs materiāls un lietotnes, piemēram, Gaisa kvalitātes indeksa lietotne, kurā būs viegli piekļūstami savstarpēji salīdzināmi ES mēroga reāllaika dati, un patēriņa pēdas kalkulators, kas cilvēkiem dos iespēju noskaidrot savu patēriņa pēdu. Īpaši nulles piesārņojuma komunikācijas pasākumi ar partnerorganizācijām ietvers izglītojošus komplektus, īpašu nulles piesārņojuma pasākumu popularizēšanu plašai sabiedrībai, skolēniem un studentiem un mazaizsargātām grupām.
Skaidrs ir tas, ka, lai realizētu pārkārtošanos uz nulles piesārņojumu, ar finansējumu un tehnoloģijām vien nepietiek — ir vajadzīgi arī prasmīgi cilvēki, kas mācētu tos likt lietā. Un te nav runa tikai par digitālajām prasmēm vien. Komisija cita starpā īstenos Prasmju programmu
, atbalstot zaļo pamatprasmju kopuma izstrādi darba tirgum, lai virzītu apmācību visā ekonomikā, tiecoties izveidot veselu paaudzi ar klimata, vides un veselības jautājumos lietpratīgiem speciālistiem un “zaļiem” ekonomikas dalībniekiem. Turklāt Komisija gādās, lai tiktu plaši ieviesti īpaši pielāgoti ES apmācības moduļi veselības aprūpes un citiem sociālās aprūpes nozares darbiniekiem ar mērķi uzlabot viņu spēju tikt galā ar vidiskajiem riskiem, vienlaikus rūpējoties, lai ES, plaši izmantojot regulāri atjauninātu paraugpraksi, gūtu taustāmus panākumus mazaizsargātu vidiskajiem riskiem pakļauto grupu apzināšanā un šādu risku mazināšanā.
Lai palīdzētu nodrošināt, ka zaļā pārkārtošanās un ilgtspēja kļūst par neatņemamu mācību programmas sastāvdaļu, Komisija 2021. gada beigās nāks klajā ar priekšlikumu Padomes Ieteikumam par vidisko ilgtspēju sekmējošu izglītību un Eiropas Klimata pārmaiņu un ilgtspējīgas attīstības kompetenču satvaru. 2020. gada decembrī izveidotā Klimatizglītības koalīcija atbalstīs inovatīvus risinājumus, ko īstenos kopā ar skolotājiem un skolēniem, arī attiecībā uz zaļo prasmju attīstīšanu. Programma Erasmus+ stiprinās zaļo dimensiju izglītībā un apmācībā, kā arī vairos mobilitātes iespējas zaļās, uz nākotni vērstās studiju jomās, piemēram, pilsētplānošanā, ilgtspējā un inovācijā vai zinātnē, tehnoloģijā, inženierzinātnēs un matemātikā (STEM).
Pilsētas un reģioni ir ar piesārņojumu saistīto tiesību aktu, rīcībpolitiku un programmu īstenošanas avangardā. Daudzas pilsētas jau tagad rīkojas aktīvāk, bet visaktīvākās ir iesaistījušās Eiropas Zaļās galvaspilsētas un balvas “Eiropas zaļā lapa” tīklos. Tomēr daudzām pilsētām joprojām ir grūtības piesārņojuma problēmu risināt pietiekama mērā. Piemēram, ES gaisa kvalitātes standarti joprojām tiek pārkāpti vairāk nekā 100 ES pilsētās. Komisija arī turpmāk pilsētas iedrošinās, motivēs un ar tām sadarbosies, it sevišķi Zaļo pilsētu vienošanās satvarā, lai tās apņemtos kāpināt vietējā mēroga rīcību gaisa, trokšņa, dabas un biodaudzveidības, aprites ekonomikas un atkritumu jomā. Ierosinātais programmas “Apvārsnis Eiropa” uzdevums “Pilsētas” ar pieprasījumā balstītu pārnozaru pieeju, kas pieskaņota nulles piesārņojuma iecerei, 100 pilsētām līdz 2030. gadam palīdzēs pārkārtoties uz klimatneitralitāti, lai citas Eiropas pilsētas iedvesmotu panākt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam un palīdzētu ievērojami mazināt urbāno piesārņojumu.
6. pamatiniciatīva. Demonstrēt ēkās izmantojamus nulles piesārņojuma risinājumus
No 2022. gada Komisija no Renovācijas viļņa stratēģijas un jaunā Eiropas Bauhaus iniciatīvas demonstrēs piemērus, kā būvniecības projekti un vietēja mēroga digitālo dvīņu izmantošana var palīdzēt sasniegt arī nulles piesārņojuma mērķus, piemērojot principu “skaisti, ilgtspējīgi, kopā”. Šie rezultāti veicinās arī Energoefektivitātes direktīvas īstenošanu — mājokļi būs labāki, un no tiem, tajos un ap tiem būs mazāk piesārņojuma — un dos iespēju ietaupīt naudu.
7. pamatiniciatīva. Veidot “dzīvās laboratorijas” zaļiem digitālajiem risinājumiem un viedam nulles piesārņojumam
2021. gadā Komisija kopā ar partneriem nāks klajā ar “dzīvajām laboratorijām” zaļiem digitālajiem risinājumiem un viedam nulles piesārņojumam; mērķis ir veidot saiknes ar reģionālajām un vietējām iestādēm (piemēram, ar Living-in.eu kopienas starpniecību) un citām ieinteresētajām personām, lai palīdzētu izstrādāt vietēja mēroga zaļās un digitālās pārveides veicināšanas pasākumus, kas dotu ieguldījumu Eiropas Zaļajā digitālajā koalīcijā un Eiropas Klimata paktā. Līdz 2023. gadam dzīvo laboratoriju iniciatīvas dalībnieki izstrādās ieteikumus, kā klimatam un videi draudzīgā veidā izmantot digitālos risinājumus, lai paātrinātu nulles piesārņojuma centienus, īpašu uzmanību pievēršot iedzīvotāju iesaistei.
3.3.Sekmēt globālu virzību uz nulles piesārņojumu
Piesārņojums nepazīst robežas. Tāpēc Eiropas Savienība nulles piesārņojuma ieceri ar mērķi panākt no toksikantiem brīvu vidi virzīs savā ārējā darbībā, arī ar zaļā kursa diplomātiju un investīcijām, nodrošinot lietpratību un finanšu resursus starptautisko partnerību paplašināšanai un rīcības pastiprināšanai trešās valstīs un kopā ar tām.
Saskaņā ar jaunāko rīcībpolitiku un reģionālajām stratēģijām ES piesārņojuma problēmu risināšanā cieši sadarbosies ar paplašināšanās partnerēm un tuvākajām kaimiņvalstīm dienvidos un austrumos, kā arī Apvienoto Karalisti un EBTA partnervalstīm, arī piesārņojumam relevantu daudzpusēju nolīgumu ratifikācijā un rezultatīvā īstenošanā. Svarīga būs arī sadarbība ar ziemeļvalstīm, kas nav ES dalībvalstis, ASV, Kanādu un Krieviju, arī pastāvīga sadarbība attiecīgajos starptautiskajos forumos, lai Arktikas reģiona trauslo vidi labāk aizsargātu no kaitējuma, kas saistīts ar piesārņojumu. It sevišķi ES virzīs starptautisko sadarbību melnā oglekļa rīcībpolitiku jautājumā ar mērķi mazināt tā nelabvēlīgo ietekmi uz klimata pārmaiņām un uzlabot gaisa kvalitāti.
ES turklāt sadarbībā ar lielākajiem starptautiskajiem partneriem, jo īpaši G20 un tās plašajā divpusējo tirdzniecības nolīgumu tīklā, sekmēs virzību uz globālu nulles piesārņojuma programmu, uzsvaru liekot uz veselību un piesārņojuma prevenciju, un strādās pie tā, lai radītu tirgus iespējas zaļām tehnoloģijām, precēm, pakalpojumiem un investīcijām. Tā arī veicinās nulles piesārņojuma ieceres sasniegšanu, izmantojot attīstības un investīciju rīcībpolitiku, izvērtēs ar piesārņojumu saistīto ietekmi tirdzniecības rīcībpolitikas iniciatīvās un brīvās tirdzniecības nolīgumos un stiprinās tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības nodaļu īstenošanu un izpildes panākšanu.
Daudzpusējā līmenī ES
·arī turpmāk atbalstīs starptautisko rīcību virzībā uz nulles piesārņojumu un principa “piesārņotājs maksā” piemērošanu saskaņā ar IAM un veiks pēcpasākumus attiecībā uz ANO Vides asamblejas rezolūcijām, it sevišķi īstenošanas plānu Towards a pollution-free planet [“Ceļā uz planētu bez piesārņojuma”] un iniciatīvu “Misija — inovācija”;
·arī turpmāk vadīs darbu pie vērienīga starptautiska pareizas ķimikāliju un atkritumu apsaimniekošanas satvara laikam pēc 2020. gada;
·pastiprinās rīcību, ko virza Bāzeles, Roterdamas, Stokholmas un Minamatas konvencijas par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem, bīstamām ķimikālijām, noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem un dzīvsudrabu;
·sekmēs globālu vienošanos par plastmasu.
ES arī Biodaudzveidības konvencijas Pušu konferences 15. sanāksmē centīsies nodrošināt piesārņojuma rezultatīvu novēršanu ar vērienīgu globālo biodaudzveidības satvaru laikam pēc 2020. gada.
Komisija partnervalstis mudinās uzlabot to rīcībpolitiku un regulatīvo satvaru un ieviest piesārņojuma mazināšanai vajadzīgos stimulus, it sevišķi ar zaļo budžeta plānošanu un vides nodokļiem. Turklāt ar gaidāmo iniciatīvu par ilgtspējīgu korporatīvo pārvaldību visās ekonomikas vērtību ķēdēs tiks ieviesti pienācīgas rūpības pienākumi, kas attieksies arī uz uzņēmējdarbības operāciju ietekmi uz vidi.
Komisija pastiprinās nulles piesārņojuma ieceres integrēšanu ES ārējās darbības programmās, kas atbalsta pārkārtošanos uz mazemisiju aprites ekonomiku, ilgtspējīgu pilsētattīstību, tīru enerģētiku un tīras ēdiena gatavošanas risinājumiem, ūdeni un sanitāriju, klimatrīcību un vidisko rīcību, veselību, ilgtspējīgu mobilitāti un lauksaimniecību. Komisija arī pastiprinās sadarbību ar starptautiskajiem partneriem ar mērķi patērētājiem nodrošināt uz ES tiešsaistes un bezsaistes tirgiem eksportēto produktu drošumu.
Komisija pētīs, kā starptautiskā līmenī virzīt pamatīgāku veselības un pretpiesārņojuma dienaskārtību, cita starpā lielāku vērību vidiskajiem nepārnēsājamo slimību determinantiem pievēršot ES finansētās veselības programmās. Turklāt Komisija sadarbībā ar Tripartite Plus organizācijām (PVO, FAO, OIE, UNEP) centīsies panākt jaunu globālu un rezultatīvu pieejas “Viena veselība” konsensu vides piesārņojuma jautājumā.
Komisija atbalstīs pasaules mēroga rīcību nolietotu transportlīdzekļu (NTL) un lietotu transportlīdzekļu eksporta jomā un mudinās pieņemt stingrākus noteikumus attiecībā uz vispiesārņojošāko lietoto transportlīdzekļu importu, it sevišķi Āfrikā. Ievērojot ES starptautiskās saistības, tā arī ierosinās jaunus noteikumus par NTL eksportu, jo īpaši ar mērķi lietotus transportlīdzekļus labāk atšķirt no NTL, un pētīs lietoto transportlīdzekļu eksporta sasaisti ar atbilstību ES prasībām, piemēram, tehniskajām prasībām un emisiju prasībām.
Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi (EEIA) un akumulatoru atkritumi ir viena no visstraujāk augošajām atkritumu plūsmām, jo īpaši jaunattīstības valstīs. Komisija (jo īpaši ar Bāzeles konvencijas starpniecību) atbalstīs iniciatīvas labāk monitorēt šo atkritumu plūsmu starptautisko tirdzniecību un uzlabot to apsaimniekošanu. Konkrētāk, automobiļu, saules enerģijas un IKT tehnoloģiju izmantojuma pieauguma dēļ jaunattīstības valstīs ievērojami pieaudzis arī svina–skābes akumulatoru izmantojums. Šie akumulatori bieži vien tiek reciklēti neoficiāli, un cilvēki tā tiek eksponēti kaitīgam piesārņojumam ar svinu, kam ir liela ietekme uz bērniem un to attīstību. Komisija kopā ar starptautiskajiem partneriem pētīs iespējas ar globālas iniciatīvas palīdzību lietotu svina–skābes akumulatoru neoficiālu reciklēšanu izbeigt.
8. pamatiniciatīva. Minimalizēt ES ārējā piesārņojuma pēdu
No 2021. gada Komisija veicinās globālu nulles piesārņojumu visos attiecīgajos starptautiskajos forumos un sadarbībā ar ES dalībvalstīm un ieinteresētajām personām centīsies būtiski samazināt ES ārējā piesārņojuma pēdu, it sevišķi, ievērojot ES starptautiskās saistības, ierosinot ierobežot dažu tādu produktu eksportu, kuri ES tirgū vairs nav atļauti, un tādu atkritumu eksportu, kuriem ir kaitīga ietekme uz vidi trešās valstīs. Tas galu galā samazinās ES globālā piesārņojuma pēdu un nāks par labu trešo valstu iedzīvotāju veselībai un videi.
3.4.Apsekot progresu, paredzēt tendences un nulles piesārņojumu plaši integrēt dažādās iniciatīvās
Lai dažādās iniciatīvās integrētu dažādu veidu piesārņojuma monitoringu un novērtētu tā ietekmi uz veselību un vidisko, ekonomisko un sociālo ietekmi, Komisija partnerībā ar attiecīgām ES aģentūrām plašākā 8. vides rīcības programmas monitoringa ietvaros izstrādās integrētu nulles piesārņojuma monitoringa un perspektīvas satvaru. Lai nodrošinātu ilgtermiņa datu ieguvi un veicinātu perspektīvas noskaidrošanu, būs pilnīgāk jāizmanto rezultāti, ko dod relevanta inovatīva pētniecība, piemēram, cilvēku biomonitoringa, ekspozomas, augsnes veselības vai apputeksnētāju jomā. Lai līdzās nulles piesārņojuma monitoringa un perspektīvas satvaram pievērstos arī tieši ietekmei uz veselību, EVA izstrādās Eiropas Vides un veselības atlantu, kura datus vēlāk varēs izmantot arī Eiropas Klimata un veselības observatorijā.
Nulles piesārņojuma monitoringa un perspektīvas satvars
Integrēts piesārņojuma monitorings ievērojamā mērā palīdzēs panākt labāku pārvaldību nulles piesārņojuma jomā, dodot jaunu skaidrību par vispārējiem piesārņojuma līmeņiem un ietekmi, kā arī dodot iespēju sekot līdzi, vai rīcībpolitikas īstenošana norit tā, kā vajadzīgs ES un nacionālā līmenī nosprausto mērķu sasniegšanai, arī regulāro vides rīcībpolitikas īstenošanas pārskatu 8. vides rīcības programmā paredzētā monitoringa ietvaros. Nulles piesārņojuma perspektīvā tiks analizētas sinerģijas un kompromisi starp dažādām ES rīcībpolitikām, savukārt agrīnie brīdinājumi ar tās palīdzību pārtaps par ieteikumiem attiecībā uz piesārņotājiem, kas rada arvien lielākas bažas, balstoties uz jaunākajiem pētījumu konstatējumiem (piemēram, par ultrasmalkām daļiņām vai gaismas piesārņojumu). Pirmais nulles piesārņojuma monitoringa un perspektīvas ziņojums ir plānots 2022. gadā.
Balstoties uz monitoringu un perspektīvu, Komisija sadarbībā ar Reģionu komiteju izveidos jaunu Nulles piesārņojumā ieinteresēto personu platformu, kas pulcēs dažādu rīcībpolitikas jomu (piemēram, veselības, lauksaimniecības, pētniecības un inovācijas, transporta, digitalizācijas un vides) ieinteresētās personas un ekspertus, lai nulles piesārņojuma dienaskārtību sekmīgi integrētu dažādās iniciatīvās, palīdzētu veidot līdzatbildību, veicinātu sadarbību un sagatavotu augsni integrētiem risinājumiem un darbībām, kas maksimalizētu sinerģijas ar dekarbonizācijas centieniem un centieniem atgūties pēc Covid-19 krīzes.
Tā izstrādās un kopīgos labo praksi tādos transversālos jautājumos kā finansējums nulles piesārņojuma inovācijai un darbvietām, ilgtspējīgas ražošanas un patēriņa veicināšana, kā arī tematisko centru, piemēram, zaļo digitālo risinājumu centra, tīra gaisa tehnoloģiju centra un augsnes piesārņojuma centra, izveide. Nulles piesārņojumā ieinteresēto personu platforma turklāt darbosies sinerģijā ar citām relevantām iniciatīvām, piemēram, Eiropas Klimata paktu. Šis regulārais un interaktīvais dialogs un sadarbība ar dalībvalstīm, uzņēmumiem, nevalstiskajām organizācijām, akadēmiskajām aprindām un citām ieinteresētajām personām arī palīdzēs līdz 2024. gadam sagatavot otro nulles piesārņojuma monitoringa un perspektīvas ziņojumu.
9. pamatiniciatīva. Konsolidēt ES zināšanu centrus nulles piesārņojuma panākšanai
No 2021. gada Komisija konsolidēs Eiropas Vides aģentūras (EVA) un Komisijas Kopīgā pētniecības centra (JRC) kā ES zināšanu izcilības centru lomu nulles piesārņojuma monitoringa un perspektīvas vajadzībām un Nulles piesārņojumā ieinteresēto personu platformā savedīs kopā relevantus aktorus, lai varētu apmainīties arī ar labākajiem pieejamajiem datiem un informēt sabiedrību, it sevišķi ar gaidāmo Gaisa kvalitātes indeksa lietotni.
4.Secinājumi
Šis rīcības plāns nāk laikā, kad ES sev nospraudusi mērķi līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti un ar jaunu apņēmību atzinusi vajadzību virzīties uz tīru un apritīgu ekonomikas modeli, kura pamatā būtu atjaunotas un veselīgas dabiskās ekosistēmas, biodaudzveidības izzušanas apturēšana un veselīga un no toksikantiem brīva vide visiem ES iedzīvotājiem. Tajā izklāstīts redzējums par piesārņojumbrīvu pasauli un visi pašreizējie un plānotie centieni apvienoti integrētā stratēģijā, kurā pirmajā vietā ir piesārņojuma prevencija. Tā kā daudzi darba pavedieni turpinās vai tikai sāk nest augļus, Komisija līdz 2025. gadam izvērtēs, kādā mērā šis rīcības plāns īstenots, balstoties uz otro nulles piesārņojuma monitoringa un perspektīvas ziņojumu. Tā izsvērs, vai vajadzīga tālāka rīcība potenciālu jaunu problēmu risināšanai un izskatīs izvirzītos mērķrādītājus, pamatiniciatīvas un pasākumus, gādājot, lai Eiropas Savienība šajā desmitgadē uzņemtu kursu uz nulles piesārņojumu, kas ir viens no galvenajiem Eiropas zaļā kursa mērķu elementiem.