Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Rīcības plāns par integrāciju un iekļaušanu 2021.–2027. gadam””

(COM(2020) 758 final)

(2021/C 286/23)

Ziņotājs:

Paul SOETE

Apspriešanās	Eiropas Komisija, 14.1.2021.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	16.4.2021.
Pieņemts plenārsesijā	27.4.2021.
Plenārsesija Nr.	560
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	205/1/9

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK ar gandarījumu konstatē, ka Komisijas rīcības plāns par integrāciju un iekļaušanu 2021.–2027. gadam (turpmāk – “Rīcības plāns”) ir daļa no visaptverošas reakcijas uz problēmām, kas saistītas ar migrāciju, kā ierosināts jaunajā Migrācijas un patvēruma paktā.

1.2.

Rīcības plāna tvērums ir plašāks nekā iepriekšējam – atšķirībā no savas 2016. gada versijas jaunais Rīcības plāns attiecas ne tikai uz migrantiem, bet arī uz “migrantu izcelsmes” ES pilsoņiem. Lai gan integrācija ir svarīga arī šai iedzīvotāju kategorijai, kā arī visiem pilsoņiem un rezidentiem, tā rezultātā var mazināties darbību mērķtiecīgums, jo problēmas, ar kurām saskaras jaunpienācēji, atšķiras no otrās un trešās paaudzes migrantu problēmām.

1.3.

Integrācijas un iekļaušanas rīki galvenokārt ir valsts iestāžu un reģionālo vai vietējo pašvaldību rokās. Rīcība ES līmenī ir papildinoša; tā paredzēta, lai veicinātu, atvieglotu un koordinētu sadarbību. Tādējādi Rīcības plānā nav ne visaptverošu, ne konkrētu mērķu dalībvalstīm, bet tikai ieteikumi. Ņemot vērā pašreizējo situāciju un pandēmijas ietekmi, ir risks, ka šie integrācijas jautājumi tiks uzskatīti par mazāk prioritāriem.

1.4.

Rīcības plānā aplūkotas visas politikas jomas, kuras ir būtiski svarīgas nesen ieceļojušo migrantu sociālekonomiskajai un politiskajai integrācijai, un sniegts pārskats par Eiropas iniciatīvu sarakstu dažādās jomās, kas var ietekmēt migrāciju un integrāciju. EESK norāda, ka reālās problēmas ir saistītas ar šīs politikas īstenošanu.

1.5.

EESK atbalsta mērķus, kas Rīcības plānā ierosināti galvenajās nozaru jomās. Taču Komiteja vēlas norādīt, ka tie ir piemēri iespējamām darbībām, nevis izmērāmi mērķrādītāji. Šī iemesla dēļ šķiet, ka faktiska to īstenošana ir atkarīga no pārraudzības procesa, kas vēl nav ieviests. EESK mudina Komisiju gādāt par pastāvīgu rīcības plāna īstenošanas uzraudzību.

1.6.

Salīdzinājumā ar 2016. gada Rīcības plānu lielāka uzmanība ir pievērsta integrācijas dzimumu aspektam kopumā. Dzimumu aspekti būtu jāizceļ arī dažādajās nozaru jomu sadaļās.

1.7.

EESK uzsver, ka darba vērtībai kopumā būtu jābūt Rīcības plānu caurvijošai tēmai, jo darbs visos tā veidos ir svarīgs integrācijas un personīgās attīstības aspekts.

1.8.

Rīcības plāns sniedz pārskatu par visiem finansējuma instrumentiem, kas pieejami katrā nozaru jomā. Tomēr šķiet, ka šie instrumenti ir veidoti subsīdiju ekspertiem, un EESK ierosina Komisijai atvieglot piekļuvi finansējumam, piemēram, izveidojot īpašu integrācijas instrumentu. EESK pauž bažas arī par to, ka finansējums integrācijai pakāpeniski kļūs par arvien zemāku prioritāti.

1.9.

EESK uzsver, ka no pilsoniskās sabiedrības lielā mērā ir atkarīga integrēšanās vietējā dzīvesveidā, un uzsver arī apvienību un darba devēju organizāciju īpašo lomu.

2.   Konteksts

2.1.

Rīcības plāns par integrāciju un iekļaušanu 2021.–2027. gadam ir daļa no visaptverošas reakcijas uz problēmām, kas saistītas ar migrāciju, kā ierosināts jaunajā Migrācijas un patvēruma paktā. Tā pamatā ir atjauninātas ES 2016. gada Rīcības plāna par integrāciju saistības, un tas ilgst septiņus gadus, ietverot starpposma pārskatīšanu 2024. gadā, saskaņā ar tam pašam laikposmam paredzēto DFS.

2.2.

Rīcības plānu nepieciešamu padara ievērojamās atšķirības, kas starp migrantiem un vietējiem iedzīvotājiem pastāv izglītības, nodarbinātības, nabadzības un mājokļu nosacījumu līmenī. Šīs atšķirības var ilustrēt ar vienu piemēru: tādu gados jaunu migrantu (18–24 gadi), kuri nemācās, nestrādā un neapgūst arodu, procentuālā daļa Eiropas Savienībā ir 21 % salīdzinājumā ar 12,5 % vietējo iedzīvotāju vidū. Pastāv arī ievērojamas dzimumu atšķirības, jaunajām migrantu meitenēm šajā kategorijā sasniedzot 25,9 % (1).

2.3.

Covid-19 pandēmija ir izgaismojusi iesakņojušos nevienlīdzību migrantu piekļuvē veselības aprūpei, un tas rada riskus visai sabiedrībai. Pandēmija ir arī atklājusi, ka migranti biežāk strādā tādu darbu, kas ietver tuvu kontaktu ar cilvēkiem, tāpēc viņi ir vairāk pakļauti Covid-19 riskam.

2.4.

Pilnīga migrantu integrēšana darba tirgū varētu dot lielu ekonomisku ieguvumu valsts labklājībā, tostarp pensiju shēmās un attiecībā uz nodokļu iemaksām (2). Tas ir abpusēji izdevīgi, jo pilnvērtīga integrācija dod labumu arī migrantiem, nodrošinot viņiem piekļuvi uzņēmējvalsts sociālās drošības sistēmai.

2.5.

Rīcības plānā ir minēts vispārīgu, visām ES iekļaušanas politikas jomām kopēju galveno principu un vērtību kopums, tostarp arī atsauce uz Eiropas sociālo tiesību pīlāru.

2.6.

Konkrētās Rīcības plānā iekļautās darbības attiecas uz četrām nozaru jomām, proti, izglītību un apmācību, nodarbinātību un prasmēm, veselību un mājokļiem. Katrā no tām ir konstatētas integrācijas nepilnības. Minētās darbības ir papildinātas ar transversālām darbībām, tostarp ar spēcīgu partnerību veidošanu, dažādo finansējuma iespēju palielināšanu, saikņu veicināšanu ar uzņēmējvalsts sabiedrību, jauno tehnoloģiju un digitālo rīku labāku izmantošanu un integrācijas progresa pārraudzību.

2.7.

EESK atzīst, ka Rīcības plānā galvenā uzmanība ir vērsta uz integrācijas procesu kā tādu, nevis uz ieceļošanu Eiropas Savienībā. Tomēr Komiteja vēlas uzsvērt, ka ģimenes atkalapvienošanās jautājums joprojām ir svarīgs likumīgas un sociālas integrācijas faktors.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

Atšķirībā no plāna 2016. gada versijas pašreizējais plāns attiecas ne tikai uz migrantiem, bet arī uz “migrantu izcelsmes” ES pilsoņiem. EESK pieņem zināšanai, ka piemērošanas joma ir paplašināta, jo integrācijas aspekti ir svarīgi arī šai otrajai pilsoņu kategorijai un visiem pilsoņiem un iedzīvotājiem; tas veicina eiropeisku dzīvesveidu, kurā tiesības un iekļaušanas vajadzības ir saistītas arī ar pienākumiem.

3.2.

Taču EESK pauž bažas, ka Rīcības plāna tvēruma paplašināšanas dēļ var mazināties darbību mērķtiecība un tādējādi arī efektivitāte. Jaunpienācēji saskaras ar citām problēmām nekā otrās un trešās paaudzes migranti. Turklāt otrās un trešās paaudzes migrantu sociālo vajadzību iekļaušana migrācijas un integrācijas politikā draud ar viņu stigmatizāciju un ar rasisma nostiprināšanos.

3.3.

Komisijas Rīcības plāns sniedz labu pārskatu par Eiropas iniciatīvu sarakstu dažādās jomās, kas ietekmē migrāciju un integrāciju. Dokumentā ir aplūkotas visas būtiski svarīgās politikas jomas, kas ir vajadzīgas nesen ieceļojušo migrantu sociālekonomiskajai un politiskajai integrācijai. Ir apspriesta arī līdzekļu pieejamība un uz integrācijas veicināšanu orientētas partnerības ar iestādēm un organizācijām.

3.4.

EESK uzsver, ka līdz ar minētajām politikas jomām darbs joprojām ir nozīmīgs integrācijas veicinātājs un kā tāds būtu jāaizsargā un jāpopularizē kā viens no centrālajiem visa Rīcības plāna elementiem.

3.5.

EESK uzsver, ka reālās problēmas ir saistītas ar šīs politikas īstenošanu. Piemēram, pat ja migrantu iepriekšējā kvalifikācija tiek atzīta, darba devēji nelabprāt viņus pieņem darbā, jo neuzticas viņu prasmju līmenim. Šķiet, ka tas attiecas uz migrantiem no Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas reģiona, kā arī no Āzijas dienvidu un centrālās daļas.

3.6.

Pozitīvs aspekts jaunajā Rīcības plānā ir apņemšanās stiprināt reģionālo un vietējo pašvaldību, pilsoniskās sabiedrības, kā arī migrantu un viņu organizāciju iesaistīšanu ES integrācijas un iekļaušanas politikā. EESK norāda, ka pie pilsoniskās sabiedrības jāpieskaita arī apvienības un darba devēju organizācijas.

3.7.

Rīcības plānā pamatoti ir atzīta valsts iestāžu un reģionālo un vietējo pašvaldību nozīme integrācijas politikā un veicināta sadarbība to starpā. Ir vērts norādīt, ka to rokās ir lielākā daļa integrācijas rīku. Rīcība ES līmenī ir papildinoša; tā paredzēta, lai veicinātu, atvieglotu un koordinētu sadarbību, kad tas ir lietderīgi. Tādējādi Rīcības plānā nav ne visaptverošu, ne konkrētu mērķu dalībvalstīm, bet tikai ieteikumi.

3.8.

Dokuments nav saistošs, un dalībvalstis ir galvenās atbildīgās par integrācijas politiku valsts līmenī, tāpēc EESK uzsver: lai koordinētu politiku un novērtētu progresu,.ES dalībvalstīm ir jāuzņemas skaidras saistības un ir jāizveido piemēroti forumi, tostarp rīkojot regulāras sanāksmes.

3.9.

Komisija skaidri norāda, ko tā vēlas sasniegt katrā jomā. EESK atbalsta izdarītos secinājumus un ierosinātos mērķus, taču konstatē, ka nav nekādu skaidru, vispārēju vai ar konkrētām darbībām saistītu, mērķrādītāju. Šķiet, ka īstenošanas efektivitāte ir atkarīga no pārraudzības procesa, kas būs jāievieš.

3.10.

Atzinumā SOC/649 (“Jauns Migrācijas un patvēruma pakts”) (3) EESK aplūkoja integrācijas pasākumu mērogu un atbalstu. Rīki un stimuli, kas Rīcības plānā piedāvāti dažādām ieinteresētajām personām, var būt nepietiekami, lai manāmi uzlabotu integrāciju, īpaši ņemot vērā šīs jomas pasākumu ilgtermiņa raksturu. Tādēļ šā punkta īstenošana ir jāuzrauga.

3.11.

Nozīmīga Rīcības plāna daļa ir finansējums. Dalībvalstis un citas ieinteresētās personas tiek mudinātas pilnībā izmantot ES finansējumu. Rīcības plāns arī sniedz pārskatu par visiem finansējuma instrumentiem, kas pieejami katrā nozaru jomā.

3.12.

Lai gan integrētas pieejas izmantošana ir minēta starp Rīcības plāna pamatprincipiem, dokumentā nav sniegti pietiekami norādījumi par to, kā integrācijas politiku iekļaut vispārējos sociālās kohēzijas pasākumos.

3.13.

EESK atzinīgi vērtē jaunajā Rīcības plānā iekļauto atsauci uz integrācijas dzimumu aspektu. Tajā pašā laikā Komiteja uzsver, ka integrācijas problēmām, kas saistītas ar dzimumu, ir jāpievērš lielāka uzmanība un tām jāparedz konkrētāka rīcība katrā nozaru jomā.

4.   Īpašas piezīmes

4.1.   Izglītība un apmācība

4.1.1.

Rīcības plānā ir pareizi norādīts, ka izglītība un apmācība ir pamats veiksmīgai līdzdalībai sabiedrībā. Skolas un citas izglītības iestādes ir svarīga vide, kas palīdz veidot iekļaujošu sabiedrību un cīnīties pret segregāciju. Turklāt pilsoniskās izglītības iegūšana par demokrātiju un pilsoniskumu veido pamatu aktīvai līdzdalībai sabiedrībā, vienlaikus novēršot jauniešu pievēršanos ekstrēmistu ideoloģijām. Šī ir joma, kurā būtu jāveicina aktīva dalība pilsoniskajā sabiedrībā, jo tā palielina uzticēšanos, sociālo kohēziju un piederības sajūtu.

4.1.2.

Attiecībā uz konkrētajām darbībām, ar kurām paredzēts uzlabot līdzdalību izglītībā un apmācībā, būtu sīkāk jāprecizē, kādu atbalstu Komisija sniedz, jo rīcības plānā ir ietvertas tikai vispārīgas atsauces uz mērķtiecīgiem atbalsta pasākumiem. Viskonkrētākā darbība, kas ir minēta, ir rīkkopa ar praktiskiem norādījumiem par pirmsskolas izglītību un aprūpi, kas tiks publicēta 2021. gada sākumā.

4.1.3.

Rīcības plānā arī minēts, ka ir jāveicina trešās valstīs iegūtu kvalifikāciju atzīšana. Ir ierosināti vairāki instrumenti, ar ko uzlabot kvalifikāciju atzīšanu: ENIC un NARIC tīkli, programma “Erasmus”, ES kvalifikāciju ietvarstruktūra un Europass portāls. Līdzās jau izveidoto instrumentu stiprināšanai ir svarīgi arī noteikt un kartēt esošos šķēršļus atzīšanai, tostarp uzticēšanās trūkumu un citus sociālus šķēršļus.

4.1.4.

Komisija uzsver valodas apguves nozīmīgumu un ierosina vēl aktīvāk veidot visaptverošas un piekļūstamas svešvalodu apguves programmas. EESK uzskata, ka svešvalodu apguvei jābūt izglītības un nodarbinātības pasākumu centrā, sākot no pirmajiem integrācijas procesa posmiem. Uzņemošās kopienas valodas apguve nodrošina piekļuvi piemērotiem izglītības un apmācības līmeņiem un tātad tālejoši ietekmē integrāciju. Tāpēc arī attiecībā uz valodas apguves programmām būtu jāizmanto holistiska pieeja (4).

4.1.5.

Pamatojoties uz mērķi, ko paredzēts sasniegt ar topošo Garantiju bērniem, ir svarīgi ieteikt dalībvalstīm atbalstīt plašāku izglītības pieejamību migrantu bērniem, nodrošinot, ka imigrācijas procedūras neietekmē skolas apmeklētību vai bērnu tiesības plašākā nozīmē. Izglītībā būtu jāizvērtē un jāievēro individuālās vajadzības, kādas ir migrantu bērniem ar invaliditāti, tāpat kā citas vajadzības, un tām saprātīgi jāpielāgojas, lai varētu pilnvērtīgi attīstīt viņu personību, talantus un radošumu, kā arī garīgās un fiziskās spējas.

4.1.6.

Visām darbībām šajās jomās būtu jātiecas nodrošināt iekļaujošas visu līmeņu izglītības sistēmas un mūžizglītību.

4.1.7.

Plānā uzsvērts, ka ir svarīgi pēc iespējas drīzāk gūt izpratni par uzņemošās sabiedrības likumiem, kultūru un vērtībām, izmantojot pilsoniskās ievirzes kursus. Komisija ierosina dalībvalstīm šajās jomās dalīties paraugpraksē. Informācija par šiem jautājumiem būtu jāsniedz tādā veidā, kas ir visiem saprotams un piekļūstams.

4.2.   Nodarbinātība un prasmes

4.2.1.

Šajā jomā problemātika un globālie mērķrādītāji ir veiksmīgi definēti, apliecinot migrantu ieguldījuma nozīmīgumu ekonomikā, it īpaši Covid-19 laikā. Rīcības plānā arī uzsvērts, ka izaugsmei pandēmijas laikā un pēc tās nozīmīgi būs ne tikai migrējošie darba ņēmēji, bet arī migrējošie uzņēmēji.

4.2.2.

Lai sasniegtu minētos mērķus, Rīcības plānā mudināts darbam ar sociālajiem un ekonomiskajiem partneriem izmantot esošos ES instrumentus, tostarp Eiropas integrācijas partnerību; prasmju novērtēšanas prakšu kopīgošanai un izvēršanai – iniciatīvu “Darba devēji par integrāciju”, programmu InvestEU uzņēmējdarbības atbalstam, Eiropas Integrācijas tīklu, Eiropas valstu nodarbinātības dienestu tīklu un atjaunināto Europass platformu; prasmju apstiprināšanas veicināšanai – ES prasmju profila noteikšanas rīku, kas paredzēts trešo valstu valstspiederīgajiem; un migrantu izcelsmes personu atbalstam – gaidāmo programmu “Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības”.

4.2.3.

Citu mērķu starpā Rīcības plānā minēta arī grūtību pārvarēšana finanšu pakalpojumu un informācijas pieejamības ziņā, taču nav ierosinātas nekādas konkrētas darbības, lai šādas grūtības novērstu. Šajā ziņā Rīcības plānam būtu jāsekmē migrējošo darba ņēmēju tiesību nostiprināšana, nodrošinot piekļuvi finanšu un juridiskai informācijai, sūdzību izskatīšanas mehānismiem un drošai ziņošanai saprotamā un piekļūstamā formātā.

4.2.4.

Rīcības plānā pamatoti ir uzsvērts, ka ir svarīgi nodrošināt efektīvākas un ātrākas prasmju novērtēšanas sistēmas vai pārbaudes, ņemot vērā arī iepriekšējo pieredzi šajā ziņā.

4.2.5.

Tomēr prasmju novērtēšanas rīki nav pietiekami, lai nodrošinātu plašāku piekļuvi darba tirgum, un ir jārīkojas, lai mazinātu neuzticēšanos un diskrimināciju. Ir svarīgi sniegt atbalstu un konkrētas pamatnostādnes valstu nodarbinātības dienestiem un nodarbinātības nozares ieinteresētajām personām, lai veidotu pret diskrimināciju vērstu politiku un veicinātu līdzdalību visos līmeņos. Ir arī būtiski svarīgi ieteikt valstu politikas pasākumus, kas trešo valstu valstspiederīgajiem nodrošinātu plašāku un vienkāršāku piekļuvi visiem nodarbinātības sektoriem, atvieglojot vīzas procedūras.

4.2.6.

Rīcības plānā būtu vēl vairāk jāuzsver, ka ir svarīgi paplašināt piekļuvi māceklībām, stažēšanās programmām, arodmācībām un pat brīvprātīgo darbam, kas var kļūt par pienācīgu pilna laika darbu. Tas dos migrantiem un migrantu izcelsmes iedzīvotājiem iespēju strādāt, paaugstināt savu prasmju līmeni un gūt ienākumus, lai uzturētu sevi un savu ģimeni. Piemēram, programmās, kas veicina jauniešu piekļuvi darba tirgum (piem., Garantija jauniešiem), būtu jābūt konkrētiem noteikumiem, kas garantētu trešo valstu valstspiederīgo līdzdalību.

4.2.7.

Rīcības plānā būtu jāparedz arī mērķtiecīgas darbības nolūkā sniegt iespējas migrantēm un bēglēm un uzlabot viņu piekļuvi darba tirgum, tostarp stiprinot cilvēku tirdzniecības apkarošanas pasākumus un atbalstot konkrētas vajadzības.

4.3.   Veselība

4.3.1.

Ir svarīgi, ka Rīcības plānā uzsvērts, ka Covid-19 pandēmija ir cēlusi gaismā dziļi iesakņojušos nevienlīdzību piekļuvē veselības pakalpojumiem un ka tas rada riskus visai sabiedrībai.

4.3.2.

Ņemot vērā pandēmiju, EESK uzskata, ka visiem migrantiem, tostarp neatbilstīgajiem, visās ES dalībvalstīs ir jāgarantē piekļuve pamata veselības aprūpei un it īpaši testēšanai un vakcinācijai.

4.3.3.

Attiecībā uz ierosinātajām darbībām Komisija norāda uz finansēšanas iespējām, ko paredz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds, ESF+, ERAF un gaidāmā programma “Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības”. Rīcības plānā pamatoti ir mudināts izmantot ES finansējumu veselības pakalpojumu sniegšanai.

4.3.4.

EESK uzsver, ka ir svarīgi ieteikt dalībvalstīm novērst šķēršļus piekļuvē veselības pakalpojumiem un šķēršļus veselības pakalpojumu ietvaros, tostarp ar informācijas kampaņām par valstu veselības sistēmām, izvērtējot un apmierinot migrantu ar invaliditāti individuālās vajadzības veselības jomā.

4.3.5.

EESK uzsver, ka integrācijas procesā ir svarīgi vairot informētību par migrantu garīgo veselību un to veicināt, it īpaši ņemot vērā pašreizējo pandēmiju, kā arī nodrošināt tādu garīgās veselības aprūpi, kurā tiek respektētas kultūras īpatnības.

4.3.6.

Darbībām, kas vērstas uz veselības aprūpes pieejamības paplašināšanu, jāaptver arī patvēruma meklētāju uzņemšanas objekti, it sevišķi jaunās veselības programmas sagatavošanas laikā.

4.4.   Mājokļi

4.4.1.

Komisija plāno nākt klajā ar cenas ziņā pieejamu mājokļu iniciatīvu, kā paziņots saistībā ar renovācijas vilni, un popularizēt nenošķirtus, piedienīgus, piekļūstamus un cenas ziņā pieejamus mājokļus. Īpaša uzmanība tiks pievērsta individuāliem, nevis kolektīviem, mājokļiem patvēruma meklētājiem.

4.4.2.

Starp šajā jomā minētajiem mērķiem galvenajām prioritātēm būtu jābūt diskriminācijas apkarošanai mājokļu tirgū un mājokļu segregācijas mazināšanai.

4.4.3.

Būtu vajadzīgs arī lielāks uzsvars uz cenas ziņā pieejamu mājokļu, tostarp sociālo mājokļu, izvēršanu, izmantojot integrētus risinājumus, kas paredzēti trešo valstu valstspiederīgajiem, kā arī visiem rezidentiem, kam ir vajadzības saistībā ar mājokļiem (5).

4.4.4.

Dalībvalstis būtu arī jāmudina izmantot ES finansējumu, lai izstrādātu un īstenotu mehānismus tiesu iestāžu pieejamībai ekspluatējošas mājokļu izmantošanas gadījumos.

4.5.   Partnerības – efektīvākam integrācijas procesam

4.5.1.

Komisija plāno stiprināt Eiropas Integrācijas tīklu, nodrošinot mērķtiecīgu finansējumu un spēju veidošanu dalībvalstīm.

4.5.2.

Īpaša uzmanība tiek pievērsta vietējo un reģionālo pašvaldību atbalstīšanai, tostarp projektu “Pilsētu integrācijas akadēmija” izvēršanai un reliģiju dialoga stiprināšanai starp kopienām, palīdzot pilsētām novērst radikalizāciju saskaņā ar 2019. gadā uzsākto iniciatīvu “ES pilsētas pret radikalizāciju”. EESK uzsver, ka integrācijai svarīgs ir reliģiju dialogs.

4.5.3.

Rīcības plānā minēts arī gadskārtējais Eiropas Migrācijas forums, ko rīko sadarbībā ar EESK un konkrēti ar tās tematisko izpētes grupu “Imigrācija un integrācija”, lai atbalstītu apspriešanos ar pilsonisko sabiedrību un diasporas organizācijām.

4.5.4.

Visbeidzot, Rīcības plānā paziņots par atbalstu fondiem un organizācijām, kuru sniegtu, izmantojot strukturālu dialogu par migrācijas integrāciju un aplūkojot iespējamos sadarbības instrumentus, taču nav sīkāk minēts, kāds šis atbalsts varētu būt.

4.6.   Palielinātas ES finansējuma iespējas

4.6.1.

Finansējuma aspekti caurvij visas Rīcības plānā ierosinātās darbības un ir saistīti ar 2021.–2027. gada DFS. Ir pievienots pārskats par galvenajiem ES fondiem, kas 2014.–2020. gada periodā atbalstīja integrāciju un iekļaušanu, taču nav minēti nekādi skaitļi attiecībā uz nākotni. Šajā ziņā EESK saprot, ka, lai zinātu, cik daudz dalībvalstis katrā fondā piešķirs integrācijas jautājumiem, ir jāgaida plānošanas posma pabeigšana.

4.6.2.

Integrācijai un iekļaušanai potenciāli izmantojamo un ar migrantu atbalsta darbībām saistīto fondu saraksts ir iespaidīgs un ietver Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, ESF+ un ERAF. Tajā pašā laikā būtu jāprecizē sinerģija ar citiem fondiem, piem., ar Erasmus+, Atveseļošanas un noturības mehānismu, ELFLA un InvestEU. Pēc pieņemšanas arī tehniskā atbalsta instruments varēs palīdzēt dalībvalstīm izstrādāt un uzlabot integrācijas un iekļaušanas politiku. Visbeidzot, arī gaidāmajai programmai “Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības” varētu būt nozīme konkrētu darbību finansēšanā, kuras orientētas uz migrantu izcelsmes ES pilsoņiem. Ir nolemts izmantot plašu iespējamo fondu klāstu, taču labāks risinājums, iespējams, būtu bijis izvēlēties konkrētus integrācijas lietu fondus. EESK ierosina Komisijai atvieglot piekļuvi finansējumam, piemēram, izveidojot īpašu instrumentu migrantu integrācijai.

4.6.3.

Šajā satvarā svarīga ir arī Eiropas Garantija bērniem, jo starp visnelabvēlīgākajā situācijā esošiem bērniem ir arī migrantu izcelsmes bērni.

4.6.4.

ES finansējuma sarežģītības dēļ 2021.–2027. gada plānošanas periodā ir jāatjaunina 2018. gadā izstrādātā rīkkopa, kas paredzēta fondu izmantošanai integrācijas nolūkā.

4.6.5.

Vēl viens interesants finansēšanas politikas aspekts ir Komisijas nolūks veidot publiskās un privātās partnerības ar fondiem un privātiem līdzekļu devējiem.

4.7.   Līdzdalības un saskarsmes veicināšana uzņēmējvalsts sabiedrībā

4.7.1.

EESK atzinīgi vērtē ideju turpmākās migrācijas, patvēruma un integrācijas politikas izstrādē un īstenošanā iesaistīt jaunizveidoto ekspertu grupu migrantu viedokļu izskatīšanai, kuras sastāvā ir migranti un viņu intereses pārstāvošas organizācijas. Tas varētu palīdzēt uzlabot migrantu un migrantu izcelsmes ES pilsoņu līdzdalību konsultāciju procesā, kā arī nodrošināt, ka politika atspoguļo reālās vajadzības. Šo iemeslu dēļ ir svarīgi, lai jau agrīnā uzņemšanas un integrācijas posmā būtu radītas iespējas abpusējai apmaiņai starp trešo valstu valstspiederīgajiem un uzņemošajām kopienām.

4.7.2.

Rīcības plāna mērķis ir veicināt dialogu un uzlabot visu Eiropas iedzīvotāju informētību par integrācijas un migrācijas reālajiem apstākļiem. Taču, par spīti nepārprotamajiem centieniem uzlabot informētību par faktiem un skaitļiem, šis mērķis draud būt pārāk nenoteikts. Ir obligāti jāmaina sabiedrības priekšstati par migrāciju, un EESK vēlas zināt, kas šajā nolūkā tiks darīts.

4.7.3.

EESK atbalsta tādas iniciatīvas kā gados jauniem migrantiem paredzēti futbola festivāli pilsētās, kas rīko ES čempionātus; tas varētu labvēlīgi ietekmēt priekšstatus par migrāciju. Taču citi šāda veida ad hoc pasākumi, piemēram, integrācijas balvas vietējām skolām un kopienām/organizācijām, var nostiprināt pastāvošos priekšstatus par atšķirībām un stigmatizēt atsevišķas grupas.

4.8.   Uzlabota jaunu tehnoloģiju un digitālo rīku izmantošana

4.8.1.

Komisijas Rīcības plānā pamatoti ir atzīts reālais digitālās plaisas risks starp migrantiem un vietējiem iedzīvotājiem; tā iemesli ir dažādi: 8,1 % ārpus Eiropas dzimušo nevar atļauties datoru, kamēr vietējo iedzīvotāju vidū tādu ir 3,1 %, un migrantu mājsaimniecībās vecākiem var būt grūtāk atbalstīt savus bērnus attālinātajās mācībās.

4.8.2.

Rīcības plānā ieteikts palielināt migrantu digitālo pratību, taču nav minēti konkrēti priekšlikumi vai mērķrādītāji, kā to īstenot praksē.

4.8.3.

Interesanta ideja ir migrantu iesaistīšana digitālu sabiedrisko pakalpojumu radīšanā un sniegšanā. EESK uzskata, ka saistībā ar ES administratīvajām darbībām tas jau ir sasniegts.

4.9.   Progresa uzraudzība – ceļā uz pierādījumos balstītu integrācijas un iekļaušanas politiku

4.9.1.

EESK atzinīgi vērtē mērķi nodrošināt tādas debates par migrāciju, kas vairāk balstītas uz faktiem. Ja precīzāki dati un labāki prezentācijas rīki var palīdzēt sasniegt šo mērķi, tie ir jāapkopo, jāpilnveido un jāizplata. ES rādītāji integrācijas jomā pastāv kopš 2010. gada, taču, par spīti plašiem centieniem, zināšanās joprojām ir nepilnības. Šajā ziņā varētu noderēt jauns barometrs un kopīgs rezultātu pārskats, kas palīdzētu veikt salīdzinājumu starp valstīm un laika gaitā.

---

(1)  EK, Rīcības plāns par integrāciju un iekļaušanu 2021.–2027. gadam, 5. lpp.

(2)  Turpat, 2. lpp.

(3)  OV C 123, 9.4.2021., 15. lpp.

(4)  Par mērķvalodas līmeņiem integrācijai sk. arī SOC/641 atzinumu “Migrantu izcelsmes sieviešu, māšu un ģimeņu integrācija ES dalībvalstīs un mērķvalodas zināšanu līmeņi integrācijai” (izpētes atzinums pēc prezidentvalsts Vācijas pieprasījuma) (OV C 10, 11.1.2021., 1. lpp.).

(5)  Lai iegūtu pārskatu par inovatīviem un iekļaujošiem mājokļu risinājumiem, sk. 2018. gada Housing Europe Observatory. Housing & Migration. Research Briefing. Brisele: Housing Europe Observatory.