1)

“atbalsts” ir pasākums, kas atbilst visiem Līguma 107. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem;

2)

“atbalsta piešķiršanas periods” ir viens vai vairāki gadi 2021.–2030. gada periodā. Ja dalībvalsts atbalstu vēlas piešķirt uz īsāku periodu, tai kā atsauces punkts būtu jāizmanto atbalsta saņēmēju finanšu gads un atbalsts jāpiešķir uz gada bāzes;

3)

“oglekļa emisiju pārvirze” ir paredzamais siltumnīcefekta gāzu emisiju palielinājums pasaulē gadījumā, ja uzņēmumi pārceļ ražošanu uz teritoriju ārpus Savienības, tamdēļ, ka tie nevar pārnest ES ETS izraisīto izmaksu pieaugumu uz patērētājiem, vienlaikus nezaudējot būtisku tirgus daļu;

4)

“atbalsta maksimālā intensitāte” ir atbalsta kopējā summa, kas izteikta kā attiecināmo izmaksu procentuāla daļa;

5)

“autonoma ražošana” ir elektroenerģijas ražošana, izmantojot iekārtu, kas nav “elektroenerģijas ražošanas iekārta” Direktīvas 2003/87/EK 3. panta u) punkta izpratnē;

6)

“atbalsta saņēmējs” ir uzņēmums, kas saņem atbalstu;

7)

“Eiropas Savienības emisijas kvota” (ES emisijas kvota) ir pārvedama atļauja noteiktā laikposmā emitēt vienu tonnu CO2 ekvivalenta;

8)

“bruto pievienotā vērtība” (BPV) ir bruto pievienotā vērtība pēc ražošanas faktoru izmaksām, kas ir BPV tirgus cenās, no kuras atskaitīti netiešie nodokļi un kurai pieskaitītas saņemtās subsīdijas;

9)

“ES emisijas kvotu nākotnes darījumu cena” (izteikta euro) ir viena gada ES emisijas kvotu nākotnes darījumu dienas cenu (noslēguma pārdošanas cenu) aritmētiskais vidējais piegādei tā gada decembrī, par kuru piešķir atbalstu; šīs noslēguma pārdošanas cenas ir tās, kas novērotas noteiktā ES oglekļa tirdzniecības biržā no tā gada 1. janvāra līdz 31. decembrim, kas ir pirms gada, par kuru piešķir atbalstu (10);

10)

“CO2 emisijas faktors” (izteikts t CO2/MWh) ir dažādos ģeogrāfiskajos apgabalos no fosilā kurināmā saražotās elektroenerģijas vidējā svērtā CO2 intensitāte. Svērums atspoguļo fosilā kurināmā ražošanas struktūru konkrētajā ģeogrāfiskajā apgabalā. CO2 emisijas faktors ir rezultāts, kas iegūts, dalot enerģētikas nozares paziņotās CO2 ekvivalenta emisijas ar tādas elektroenerģijas bruto apjomu (izteiktu TWh), kura saražota, izmantojot fosilo kurināmo. Šo pamatnostādņu (11) mērķiem apgabali ir definēti kā ģeogrāfiskas zonas, kuras a) veido apakštirgi, ko sasaista elektroenerģijas biržas, vai b) kurās nav paziņotas pārslodzes; abos gadījumos euro izteikto cenu (atbilstoši ECB dienas maiņas kursam) atšķirības starp konkrēto zonu elektroenerģijas biržas nākamās dienas cenu pa stundām ievērojamā visu stundu skaitā gada laikā nepārsniedz 1 %. Šāda reģionālā diferencēšana atspoguļo fosilā kurināmā spēkstaciju nozīmi galīgās vairumtirdzniecības cenas noteikšanā un to marginālo lomu saimnieciskā izdevīguma ziņā. Tas vien, ka elektroenerģija tiek tirgota starp divām dalībvalstīm, automātiski nenozīmē, ka tās veido pārvalstisku reģionu. Tā kā trūkst relevantu reģionāla vai vietēja līmeņa datu, ģeogrāfiskie apgabali aptver visu vienas vai vairāku dalībvalstu teritoriju. Pamatojoties uz iepriekš minēto, var noteikt šādus ģeogrāfiskos apgabalus – Adrijas jūras apgabals (Horvātija un Slovēnija), Ziemeļvalstu apgabals (Zviedrija un Somija), Baltijas apgabals (Lietuva, Latvija un Igaunija), Centrālrietumeiropas apgabals (Austrija, Vācija un Luksemburga), Pireneju pussalas apgabals (Portugāle un Spānija), Čehijas un Slovākijas apgabals (Čehija un Slovākija) un visas pārējās dalībvalstis atsevišķi. Attiecīgie maksimālie reģionālie CO2 faktori, ko piemēro kā maksimālās vērtības tad, ja paziņotāja dalībvalsts nav veikusi tirgū balstītā CO2 faktora novērtējumu saskaņā ar (11) apakšpunktu, ir uzskaitīti III pielikumā. Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret elektroenerģijas avotiem un novērstu iespējamu ļaunprātīgu izmantošanu, visiem elektroapgādes avotiem (autonoma ražošana, elektroenerģijas piegādes līgumi vai piegāde pa tīklu) un visiem atbalsta saņēmējiem attiecīgajā dalībvalstī piemēro vienādu CO2 emisijas faktoru;

11)

“tirgū balstīts CO2 emisijas faktors”, izteikts t CO2/MWh. Dalībvalstis, kuras plāno piešķirt kompensāciju par netiešajām izmaksām, paziņojumā par attiecīgo shēmu var pieprasīt piemērojamo CO2 emisijas faktoru noteikt, balstoties uz pētījumu par CO2 saturu tajā tehnoloģijā, kas faktiski nosaka robežcenu elektroenerģijas tirgū. Šādā paziņojumā par tirgū balstītu CO2 emisijas faktoru jāpierāda, ka saglabātais tirgū balstītais CO2 emisijas faktors ir piemērots, pamatojoties uz elektrosistēmas modeli, kas simulē cenu veidošanu, un novērotajiem datiem par robežcenu noteicošo tehnoloģiju visā t–1 gadā (ieskaitot stundas, kurās robežcenu noteica imports). Šis ziņojums jāiesniedz valsts regulatīvajai iestādei apstiprināšanai un jānosūta Komisijai, kad Komisijai saskaņā ar Līguma 108. panta 3. punktu tiek paziņots par valsts atbalsta pasākumu. Komisija pētījuma piemērotību un no tā izrietošo tirgū balstīto CO2 emisijas faktoru novērtē saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu un šīm pamatnostādnēm veiktās saderīguma analīzes laikā;

12)

“faktiskais ražošanas apjoms” (tonnas gadā) ir faktiskais iekārtā saražotais apjoms t gadā, ko nosaka ex post t+1 gadā;

13)

“faktiskais elektroenerģijas patēriņš” (MWh) ir iekārtas faktiskais elektroenerģijas patēriņš (ieskaitot elektroenerģijas apjomu, kas patērēts atbalsttiesīgu ražojumu ražošanai ārpakalpojuma ietvaros) t gadā, ko nosaka ex post t+1 gadā;

14)

“elektroenerģijas patēriņa efektivitātes līmeņatzīme” (izteikta kā MWh / ražošanas apjoms tonnās un noteikta Prodcom 8 līmenī (12)) ir elektroenerģijas daudzums, kas patērēts, lai saražotu vienu tonnu konkrēta ražojuma, izmantojot elektroenerģijas patēriņa ziņā visefektīvākās attiecīgā ražojuma ražošanas metodes. Elektroenerģijas patēriņa efektivitātes līmeņatzīmes atjaunina saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 2. punktu. Atbalsttiesīgo nozaru ražojumiem, attiecībā uz kuriem pastāv kurināmā un elektroenerģijas apmaināmība saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/331 (13) I pielikuma otro iedaļu, atbalsta apmēra noteikšanas nolūkā elektroenerģijas patēriņa efektivitātes līmeņatzīmes nosaka tajās pašās sistēmas robežās, ņemot vērā tikai elektroenerģijas īpatsvaru. Atbalsttiesīgo nozaru ražojumiem piemērojamās atbilstošās elektroenerģijas patēriņa līmeņatzīmes ir uzskaitītas šo pamatnostādņu II pielikumā;

15)

“alternatīva elektroenerģijas patēriņa efektivitātes līmeņatzīme” ir [...] % no faktiskā elektroenerģijas patēriņa un to nosaka ar Komisijas lēmumu reizē ar elektroenerģijas patēriņa efektivitātes līmeņatzīmēm. Tā atbilst sasniedzamajam vidējam samazinājumam, kas nepieciešams, ņemot vērā elektroenerģijas patēriņa efektivitātes līmeņatzīmju piemērošanu (elektroenerģijas patēriņa līmeņatzīme / ex ante elektroenerģijas patēriņš). To piemēro visiem atbalsttiesīgo nozaru ražojumiem, kuriem nav noteikta elektroenerģijas patēriņa efektivitātes līmeņatzīme.

a)

Ja atbalsta saņēmēja ražotajiem ražojumiem ir piemērojamas II pielikumā minētās elektroenerģijas patēriņa efektivitātes līmeņatzīmes, tad atbalsta maksimālo summu, kas maksājama par iekārtu, lai kompensētu t gadā radušās izmaksas, aprēķina šādi.

Amaxt = Ai × Ct × Pt–1 × E × AOt

Šajā formulā Ai ir atbalsta intensitāte gadā, kas izteikta kā daļskaitlis (piem., 0,75), Ct ir piemērojamais CO2 emisijas faktors vai tirgū balstīts CO2 emisijas faktors (t CO2/MWh) (t gadā), Pt–1 ir ES emisijas kvotu nākotnes darījumu cena t–1 gadā (EUR/t CO2), E ir konkrētam ražojumam piemērojamā elektroenerģijas patēriņa efektivitātes līmeņatzīme, kas noteikta II pielikumā, un AOt ir faktiskais ražošanas apjoms t gadā. Šie jēdzieni ir definēti 1.3. iedaļā.

b)

Ja atbalsta saņēmēja ražotajiem ražojumiem nav piemērojamas II pielikumā uzskaitītās elektroenerģijas patēriņa efektivitātes līmeņatzīmes, tad atbalsta maksimālo summu, kas maksājama par iekārtu, lai kompensētu t gadā radušās izmaksas, aprēķina šādi.

Amaxt = Ai × Ct × Pt–1 × EF × AECt

Šajā formulā Ai ir atbalsta intensitāte gadā, kas izteikta kā daļskaitlis (piem., 0,75), Ct ir piemērojamais CO2 emisijas faktors (t CO2/MWh) (t gadā), Pt–1 ir ES emisijas kvotu nākotnes darījumu cena t–1 gadā (EUR/t CO2), EF ir alternatīvā elektroenerģijas patēriņa efektivitātes līmeņatzīme, kas noteikta II pielikumā, un AEC ir faktiskais elektroenerģijas patēriņš (MWh) t gadā. Šie jēdzieni ir definēti 1.3. iedaļā.

a)

jebkādu citu valsts atbalstu saistībā ar citām nosakāmām attiecināmajām izmaksām;

b)

jebkuru citu valsts atbalstu saistībā ar tām pašām attiecināmajām izmaksām, kas daļēji vai pilnībā pārklājas, un jebkuru citu valsts atbalstu bez nosakāmām attiecināmajām izmaksām tikai tad, ja šādas kumulācijas rezultātā netiek pārsniegta šim atbalstam saskaņā ar šo iedaļu piemērojamā atbalsta maksimālā intensitāte vai maksimālā summa.

a)

atbilst pārredzamības, nediskriminēšanas, vienlīdzīgas attieksmes un pareizas finanšu pārvaldības principiem;

b)

nodrošina, ka konkursā var piedalīties tikai tādi projekti, kas sekmē energoresursu struktūras un piegādes avotu diversifikāciju, nepieciešamo pārstrukturēšanu, infrastruktūras uzlabošanu un modernizēšanu vides ziņā, tīrās tehnoloģijas, piemēram, atjaunojamo energoresursu tehnoloģijas, vai enerģijas ražošanas nozares, piemēram, efektīvas un ilgtspējīgas centralizētās siltumapgādes, un pārvades un sadales nozares modernizāciju;

c)

nosaka skaidrus, objektīvus, pārredzamus un nediskriminējošus atlases kritērijus, pēc kuriem projektus sarindo, lai nodrošinātu, ka tiek atlasīti tikai tādi projekti, kas:

a)

jebkādu citu valsts atbalstu saistībā ar citām nosakāmām attiecināmajām izmaksām;

b)

jebkuru citu valsts atbalstu saistībā ar tām pašām attiecināmajām izmaksām, kas daļēji vai pilnībā pārklājas, un jebkuru citu valsts atbalstu bez nosakāmām attiecināmajām izmaksām tikai tad, ja šādas kumulācijas rezultātā netiek pārsniegta šim atbalstam saskaņā ar šo iedaļu piemērojamā atbalsta maksimālā intensitāte vai maksimālā summa.

a)

īsteno audita ziņojuma ieteikumus, proti, attiecīgo investīciju atmaksāšanās laiks nepārsniedz trīs gadus un investīciju izmaksas ir samērīgas; vai

b)

samazina sava elektroenerģijas patēriņa radīto oglekļa pēdu tā, lai vismaz 30 % no patērētās elektroenerģijas būtu saražota no bezoglekļa avotiem; vai

c)

ievērojamu daļu – vismaz 50 % no atbalsta summas – investē projektos, kuru rezultātā iekārtas radīto siltumnīcefekta gāzu emisijas ievērojami samazinās un ir ievērojami zemākas par piemērojamo līmeņatzīmi, ko izmanto, piešķirt bezmaksas kvotas ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā.

a)

apstiprinātās atbalsta shēmas vai lēmuma par individuāla atbalsta piešķiršanu un attiecīgo īstenošanas noteikumu pilns teksts vai saite uz to;

b)

piešķīrējas iestādes vai iestāžu identitāte;

c)

katra saņēmēja nosaukums un identifikators, izņemot komercnoslēpumus un citu konfidenciālu informāciju, ja ir sniegts pietiekams pamatojums un Komisija tam ir piekritusi saskaņā ar Komisijas paziņojumu par dienesta noslēpumu valsts atbalsta lēmumos (19);

d)

atbalsta instruments (20), atbalsta elements un – ja atšķiras – atbalsta nominālā summa, kas izteikta kā pilna summa valsts valūtā (21), kura piešķirta katram saņēmējam;

e)

atbalsta piešķiršanas datums (22) un publicēšanas datums;

f)

uzņēmuma veids (mazs vai vidējs uzņēmums / liels uzņēmums);

g)

saņēmēja atrašanās vietas reģions (NUTS II līmenī vai sīkākā);

h)

saņēmēja darbības galvenā ekonomikas nozare (NACE grupu līmenī);

i)

atbalsta mērķis.

a)

visu atbalsta saņēmēja nosaukumi un tiem piederošās iekārtas, par kurām piešķirts atbalsts;

b)

nozare(-es), kurā(-ās) katrs saņēmējs darbojas (jānorāda NACE-4 kods);

c)

gads, par kuru atbalsts ir piešķirts, un gads, kurā atbalsts ir izmaksāts;

d)

katras iekārtas, par kuru piešķirts atbalsts, faktiskais ražošanas apjoms konkrētajā nozarē;

e)

katras iekārtas, par kuru piešķirts atbalsts, faktiskais elektroenerģijas patēriņš (ja ir piešķirts atbalsts, piemērojot alternatīvu elektroenerģijas patēriņa efektivitātes līmeņatzīmi);

f)

katra saņēmēja atbalsta summas aprēķināšanai izmantotā emisijas kvotu nākotnes darījumu cena;

g)

atbalsta intensitāte;

h)

nacionālais CO2 emisijas faktors.