EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 9.3.2020

JOIN(2020) 4 final

KOPĪGS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Ceļā uz visaptverošu stratēģiju ar Āfriku

Ceļā uz visaptverošu stratēģiju ar Āfriku

Āfrika ir Eiropas tuvākais kaimiņu kontinents. Vēstures, tuvuma un kopīgo interešu dēļ saites starp Āfriku un Eiropas Savienību (ES) ir plašas un dziļas. Ņemot vērā Āfrikas Savienības (ĀS) un ES 6. samitu un sarunu noslēgšanu par jauno partnerattiecību nolīgumu starp ES un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupu, 2020. gads būs izšķirošs gads, kad sasniegt mūsu mērķi – vēl spēcīgāku partnerību. Ekonomiskās, politiskās, sociālās, tehnoloģiskās, demogrāfiskās, klimata un vides pārmaiņas Āfrikā rada jaunas iespējas un jaunas problēmas. Mums ir jāsadarbojas ar Āfriku, mūsu partnerkontinentu, lai kopīgi risinātu 21. gadsimta problēmas, aizstāvētu mūsu kopīgās intereses un veidotu nākotni.

Āfrikā ar visu tās daudzveidību dzīvo vairāk nekā viens miljards cilvēku. Tā lepojas ar visjaunāko, visstraujāk augošo vidusslāni pasaulē. Āfrikas jaunieši potenciāli spēj mainīt sava kontinenta politiskās, ekonomiskās un sociālās perspektīvas, bet tam viņiem nepieciešamas pienācīgas darbvietas, vieta sabiedrībā, piekļuve sociālajiem pakalpojumiem, enerģijai un infrastruktūrai, kā arī aktīva loma savu valstu nākotnes noteikšanā. Sevišķi Āfrikas sievietes ir galvenās ilgtspējīgas izaugsmes, attīstības un miera virzītājas. Atbalsts viņu centieniem noteiks kontinenta nākotni.

Āfrika uzrāda stabilu ekonomikas izaugsmi. 2018. gadā sešas no desmit visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē bija Āfrikas valstis. Valstu ar vidējiem vai augstiem ienākumiem Āfrikā ir trīsdesmit. Kontinenta ekonomikas pieaugumam ir potenciāls paātrināt un stimulēt plašāku sociālo un cilvēcisko attīstību ar jaunām iespējām, ko rada digitālā pārveide, demogrāfiskā dividende, lēta atjaunojamā enerģija, zaļā pārkārtošanās un mazoglekļa, zilā un aprites ekonomika. Tas atspoguļo redzējumu, ko Āfrikas vadītāji ietvēruši tādās pārveidojošās iniciatīvās kā Āfrikas Savienības “Programma 2063”, Āfrikas Kontinentālā brīvās tirdzniecības zona, Āfrikas bezvīzu zona, Āfrikas vienotais digitālais tirgus un vienotais Āfrikas gaisa pārvadājumu tirgus.

Tajā pašā laikā joprojām pastāv daudzas problēmas. Āfrikā atrodas trīsdesmit sešas no pasaules nestabilākajām valstīm, ko bieži vājina konflikti. 390 miljoni cilvēku šajā kontinentā dzīvo zem nabadzības sliekšņa. Izaugsme ne vienmēr ir bijusi iekļaujoša, sevišķi pārvaldības problēmu dēļ. Klimata pārmaiņu, vides degradācijas un piesārņojuma sekas, gluži kā pārējo pasauli, ietekmē arī Āfriku. ES un Āfrika var sadarboties, lai izmantotu iespējas un risinātu šīs problēmas, veicot pasākumus, kas nodrošina stabilitāti, mieru, drošību, cilvēktiesības, demokrātiju, dzimumu līdztiesību, ilgtspējīgus iztikas līdzekļus, ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, kuras pamatā ir veselīgas ekosistēmas, sociālo kohēziju un labu pārvaldību.

Lai mūsu partnerība sniegtu labumu abiem kontinentiem, tai būtu jābalstās uz skaidru izpratni par mūsu attiecīgajām abpusējām interesēm un pienākumiem, atspoguļojot mūsu attiecību vispusību un briedumu. Šīs intereses, ir, piemēram: zaļās izaugsmes modeļa izstrāde; uzņēmējdarbības vides un ieguldījumu klimata uzlabošana; izglītības, pētniecības un inovācijas veicināšana, pienācīgu darbvietu radīšana un vērtības palielināšana, izmantojot ilgtspējīgus ieguldījumus; reģionālās ekonomikas integrācijas un tirdzniecības priekšrocību maksimāla izmantošana; pārtikas nodrošinājuma un lauku attīstības panākšana; cīņa pret klimata pārmaiņām; piekļuves nodrošināšana ilgtspējīgai enerģijai un bioloģiskās daudzveidības un dabas resursu aizsardzība; miera un drošības veicināšana; labi pārvaldītas migrācijas un mobilitātes nodrošināšana; vienota nostāja pasaules mērogā daudzpusējas, uz noteikumiem balstītas kārtības stiprināšanai un universālu vērtību, cilvēktiesību, demokrātijas, tiesiskuma un dzimumu līdztiesības veicināšana.

Progress vienā no šīm jomām ir atkarīgs no sekmēm citās. Šo progresu var panākt tikai sadarbībā, pamatojoties uz kopīgām globālām saistībām, piemēram, Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam, Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām un “Programmu 2063”.

Āfrikas potenciāls piesaista arvien lielāku interesi no daudzu pasaules mēroga spēlētāju puses. Tas ir apsveicams pavērsiens, jo palielina Āfrikas izvēles iespējas un rada sinerģijas potenciālu. Tas nozīmē arī to, ka Eiropai, ES un tās dalībvalstīm strādājot kopā, ir jāpielāgo sava sadarbība ar Āfriku, nodrošinot, ka tās pozīcija atbilst mūsu abpusējām interesēm, un piešķirot lielāku nozīmi vērtībām, pamatprincipiem un labai regulatīvajai praksei. ES un tās dalībvalstis ir Āfrikas nozīmīgākais partneris ikvienā jomā gan attiecībā uz ieguldījumiem, tirdzniecību, oficiālo attīstības palīdzību, gan drošību. Šai uzticamajai, ilgtermiņa daudzšķautņainajai partnerībai tagad būtu jākļūst arī par spēcīgu politisko aliansi. Daudzpolārā pasaulē, kur ir ārkārtīgi nepieciešama kopīga rīcība, ir ļoti svarīgas spēcīgākas politiskās, ekonomiskās un kultūras saites starp Eiropu un Āfriku. Mūsu kopīgās rīcības pamatā būs ciešāka sadarbība globālos un daudzpusējos jautājumos.

Lai stiprinātu ES stratēģisko aliansi ar Āfriku, Eiropas Komisija un Savienības Augstais pārstāvis ierosina sākt sarunas ar Āfrikas partneriem ar mērķi gaidāmajā ES un ĀS samitā kopīgi izstrādāt jaunu visaptverošu ES stratēģiju ar Āfriku, kuras pamatā varētu būt piecas partnerības:

1.zaļās pārkārtošanās un enerģijas pieejamības partnerība;

2.digitālās pārveides partnerība;

3.ilgtspējīgas izaugsmes un nodarbinātības partnerība;

4.miera un pārvaldības partnerība ;

5.migrācijas un mobilitātes partnerība.

Šī jaunā stratēģija un šīs partnerības atbilst kopīgajām prioritātēm, ko ES un Āfrikas Savienība noteica 2017. gada samitā Abidžanā. Tā īpaši iedvesmojas no ļoti auglīgajām diskusijām starp Eiropas Komisiju un Āfrikas Savienības Komisiju, kas notika Adisabebā 2020. gada 27. februārī, un atspoguļo ES priekšlikumus pašreizējai viedokļu apmaiņai ar Āfrikas partneriem ar mērķi sastādīt kopīgu partnerības programmu gaidāmajā ES un ĀS samitā 2020. gada oktobrī. ES un Āfrikas sadarbība turpināsies divpusējā, reģionālā un kontinentālā līmenī.

I.Zaļās pārkārtošanās un enerģijas pieejamības partneri

Cīņa pret klimata pārmaiņām un vides degradāciju ir šīs paaudzes pamatuzdevums. Tāpēc Eiropa un Āfrika ir sabiedrotie ilgtspējīgas enerģijas, transporta risinājumu, lauksaimniecības, aprites un zilās ekonomikas izstrādē, kas var būt Āfrikas ekonomiskās izaugsmes pamatā. Lai sasniegtu ilgtspējīgas attīstības mērķus, gan ES, gan Āfrikai ir jāizvēlas mazoglekļa, resursu ziņā efektīva un klimatnoturīga nākotne saskaņā ar Parīzes nolīgumu. Āfrikas valstis ir īpaši neaizsargātas pret klimata pārmaiņām, kuras var apdraudēt pašreizējo progresu ilgtspējīgas attīstības jomā.

Mums ir jāstrādā pie tā, lai izveidotu veselīgas ekosistēmas, ierobežotu un apturētu globālo sasilšanu, mazinātu neaizsargātību un uzlabotu cilvēku un ekosistēmu pielāgošanās iespējas. Lai to panāktu, ir jāpastiprina centieni attiecībā uz klimata pārmaiņu mazināšanu un noturību pret tām, kā arī jāveic atbilstoši pielāgošanās pasākumi sociāli ilgtspējīgā veidā.

Zaļās pārkārtošanās veicināšanā izšķiroša nozīme ir inovācijai. Tādēļ ieguldījumi būtu jāvirza uz zinātnisko spēju stiprināšanu Āfrikā, nodrošinot tehnoloģiju pieejamību un vietējo pielāgošanos tām. Tas ļaus Āfrikas valstīm ieturēt mazoglekļa, klimatnoturīgas un videi nekaitīgas izaugsmes trajektoriju, kurā nelieto neefektīvas tehnoloģijas un pretojas jauniem ieguldījumiem enerģijas ražošanā no oglēm, bet izmanto jaunus atjaunojamos enerģijas avotus un ūdeņraža ražošanu. Tirdzniecībai arī būtu jāatvieglo inovatīvu un ilgtspējīgu uzņēmējdarbības modeļu pieņemšana un jāuzņemas vadošā loma klimatneitrālas nākotnes veidošanā.

Āfrikā ir milzīgs dabas kapitāls, unikāla bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmas, piemēram, meži. Tas paver būtiskas iespējas sociālajai un ekonomiskajai attīstībai un var palīdzēt rast ilglaicīgus dabā balstītus risinājumus, kas ļautu mazināt klimata pārmaiņas un tām pielāgoties. Tajā pašā laikā pastāv pārmērīgas izmantošanas un noplicināšanas risks, kā arī draudi, ko rada neilgtspējīga zveja un ūdens resursu apsaimniekošana, piesārņojums, pārtuksnešošanās un – piekrastes zonu gadījumā – jūras līmeņa celšanās.

Pārejā uz ilgtspējīgu ekonomikas modeli izšķiroša nozīme būs tīrai aprites ekonomikai ar ilgtspējīgām un taisnīgām vērtības ķēdēm. Tas nozīmē, ka produktu, materiālu un resursu vērtība ekonomikā tiek saglabāta, cik ilgi vien iespējams. Tas nozīmē arī, ka atkritumi tiek samazināti līdz minimumam, savukārt dabas resursi, notekūdeņi un sanitārija tiek apsaimniekoti ilgtspējīgā veidā. Lai to panāktu, nepieciešama ciešāka sadarbība starp ES un Āfriku attiecībā uz atbildīgu izejvielu nozari, drošām un tīrām rūpniecības vērtības ķēdēm, ievērojot stingrus vides un klimata standartus.

Āfrikas pilsētas ir ļoti svarīgas no zaļās pārkārtošanās viedokļa; ES būtu jāatbalsta zaļas un viedas urbanizācijas modeļu un uzņēmumu attīstība Āfrikā, tādējādi cīnoties ar piesārņojumu.

Lai apmierinātu pieaugošā iedzīvotāju skaita un ekonomikas vajadzības, Āfrikai līdz 2040. gadam ir jādivkāršo iegūtās enerģijas apjoms un jānodrošina elektroenerģija 600 miljoniem cilvēku. Tas nozīmē, ka galvenā uzmanība jāpievērš izturētspējīgai infrastruktūrai, piekļuvei tīrākai, ilgtspējīgākai un drošākai enerģijai, atjaunojamo energoresursu maksimālai izmantošanai, enerģētikas pārkārtošanai un efektivitātei visās vērtības ķēdēs, kā arī reģionālajai integrācijai energoapgādes drošības nolūkā. ES kopā ar Āfriku būtu jāveido spēcīga partnerība ilgtspējīgas enerģijas jomā par labu gan lauku, gan pilsētu iedzīvotājiem.

ES un Āfrikai ir jāapvieno centieni, lai sasniegtu ilgtspējīgas attīstības mērķi – izskaust badu – un risinātu ar uzturu un pārtikas nodrošinājumu saistītās problēmas, stiprinot drošas un ilgtspējīgas lauksaimniecības pārtikas sistēmas. Partnerība lauksaimniecības jomā veicinātu videi draudzīgas lauksaimniecības prakses attīstību, stimulētu vietējo ražošanu un ļautu strādāt pie bioloģiskās daudzveidības jautājumiem. Tas ietver sanitāro un fitosanitāro standartu noteikšanu un dabas resursu aizsardzību. Tirdzniecībai starp ES un Āfriku ir būtiska nozīme no ilgtspējīgu pārtikas sistēmu iespēju veicināšanas viedokļa.

Tajā pašā laikā lauksaimniecības pārtikas ražošana, pārstrāde un izplatīšana nodrošina lielāko daļu tiešās nodarbinātības un ienākumu Āfrikā, sevišķi lauku apvidos, tādējādi veicinot līdzsvarotu teritoriālo attīstību. Tai ir potenciāls nodrošināt ar darbu ievērojamu daļu no 800 miljoniem Āfrikas iedzīvotāju, kuri, kā tiek lēsts, ienāks darba tirgū nākamo 30 gadu laikā 1 . 

Ierosinātā darbība Nr. 1. Partnerībā ar Āfriku maksimāli palielināt ieguvumus no zaļās pārkārtošanās un līdz minimumam samazināt apdraudējumu videi, pilnībā ievērojot Parīzes nolīgumu 2 .

Lai to panāktu, ES tiek ierosināts atbalstīt nacionāli noteikto devumu īstenošanu, palīdzēt izstrādāt vērienīgas ilgtermiņa stratēģijas emisiju samazināšanai un dot ieguldījumu nacionālo pielāgošanās plānu izstrādē.

Atbalstot integrētus valstu finansēšanas satvarus, ES turpina sadarboties ar valstīm to centienos piesaistīt un saskaņot plašu finansējuma avotu klāstu ar to ilgtspējīgas attīstības prioritātēm. ES būtu jāsadarbojas ar Āfriku tādās jomās kā zaļais finansējums, ilgtspējīga enerģija un energoefektivitāte, uzsākot “zaļās enerģijas” iniciatīvu un pamatojoties uz ieteikumiem, ko sniegusi Augsta līmeņa platforma ieguldījumiem ilgtspējīgā enerģijā Āfrikā. ES un Āfrikai būtu arī jāapmainās ar pieredzi jautājumā par to, kā organizēt sociāli taisnīgu pakāpenisku atteikšanos no fosilā kurināmā.

Partnerībā ar Āfriku ES būtu jāveicina labāka okeānu pārvaldība, tostarp ilgtspējīgas zivsaimniecības un zilās ekonomikas attīstība. ES ir gatava pastiprināt cīņu pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, lai novērstu vides apdraudējumu, ko tā rada zivju krājumu ilgtspējai un to zvejnieku un piekrastes kopienu peļņai, kuras ievēro noteikumus.

Visbeidzot, ES un Āfrikai būtu kopīgi jārīkojas, lai aizsargātu mežus, ūdeni un jūras ekosistēmas un samazinātu spiedienu uz tiem un uzlabotu to apsaimniekošanu, apkarojot nelikumīgu mežizstrādi un cīnoties ar noziegumiem pret vidi, kas ļaus vērsties pret bioloģiskās daudzveidības zuduma izraisītājiem. To var panākt, piemēram, uzsākot iniciatīvu “NaturAfrica”.

II.Digitālās pārveides partneri

Veicot ieguldījumus infrastruktūrā un uzticamos elektroenerģijas avotos, ir jānodrošina, lai visiem būtu piekļuve drošiem un cenas ziņā pieejamiem digitālajiem pakalpojumiem. Svarīgi ir arī izveidot regulatīvo vidi konkurētspējīgiem un saskaņotiem reģionālajiem savienojamības tirgiem. Lai izmantotu potenciālos digitalizācijas sniegtos ieguvumus, ir vajadzīgs stabils tiesiskais regulējums tādās jomās kā datu un patērētāju aizsardzība, digitālie finanšu pakalpojumi, kibernoziedzība un e-pārvaldība. Nepieciešama īpaša politika, lai nodrošinātu pilnīgu digitālo iekļautību un digitālo līdztiesību sievietēm un sociāli atstumtām kopienām.

Tiek lēsts, ka digitālā pārklājuma pieaugums par 10 % varētu radīt Āfrikas IKP pieaugumu par vairāk nekā 1 %. Izmantojot atbilstošas reformas un ieguldījumus par labu Āfrikas centieniem izveidot vienotu Āfrikas digitālo tirgu un pamatojoties uz jaunu digitālās pārveides stratēģiju, Āfrika var izmantot digitalizāciju kā izaugsmes virzītājspēku visās ekonomikas nozarēs. Digitālā infrastruktūra un atbalsts digitālajai uzņēmējdarbībai un inovācijai var nodrošināt ļoti nepieciešamās darbvietas 15–20 miljoniem jauniešu, kuri katru gadu nonāk darba tirgū.

Digitālā pārveide var arī modernizēt tradicionālās nozares, piemēram, lauksaimniecību; uzlabot piekļuvi kvalitatīviem pakalpojumiem; palielināt valsts ieņēmumus; padarīt publisko sektoru pārredzamāku un atbildīgāku, tādējādi palielinot sabiedrības uzticēšanos valdībām. Tā var arī pārveidot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, tostarp izglītības, apmācības, enerģētikas un veselības aprūpes jomā, piemēram, uzlabojot piekļuvi veselības aprūpes pakalpojumiem attālos apgabalos un atvieglojot diagnostiku un ārstēšanu. E-pārvaldība aizsargās patērētājus un privātumu un veicinās cīņu pret korupciju. E-komercija un digitālie finanšu pakalpojumi potenciāli var veicināt Āfrikas ekonomisko integrāciju, uzlabojot piekļuvi precēm un pakalpojumiem visā kontinentā. Digitālie pakalpojumi var arī paplašināt piekļuvi darījumu kontiem un digitālajiem finanšu risinājumiem banku, apdrošināšanas vai maksājumu pakalpojumu jomā, tostarp naudas pārvedumiem.

Publiskās pārvaldes digitalizācijas paātrināšana ir nepieciešams priekšnoteikums, lai radītu vērtību iedzīvotājiem un uzņēmumiem visā Eiropā un Āfrikā, un būtisks elements ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā. Lai to panāktu, vēlams ciešāk sadarboties sadarbspējīgu digitālo risinājumu īstenošanā, lai novērstu digitālo prasmju trūkumu, veicinātu atvērto datu izmantošanu, stiprinātu kiberdrošību un izmantotu jaunās tehnoloģijas, piemēram, mākslīgo intelektu, blokķēdi un lielos datus. Šajā sakarā ir svarīgi pilnveidot publiskā sektora spējas, lai atbalstītu plašāku digitālās pārveides programmu.

Digitalizācija jāpapildina stingriem pasākumiem ar mērķi panākt drošību, izturētspēju un atturēšanu no kibernoziegumiem, tostarp starptautiskajai sadarbībai esošā tiesiskā regulējuma ietvaros. ES un Āfrikai būtu jāpadziļina sadarbība šajā jomā, tostarp lai novērstu interneta izmantošanu terorismam un vardarbīgam ekstrēmismam.

Lai panāktu progresu šajās jomās un ierobežotu draudus demokrātijai un cilvēktiesībām tiešsaistē, būs vajadzīgi attiecīgi tiesību akti un operatīvās spējas. Attiecībā uz dezinformācijas apkarošanu ES ir izstrādājusi noderīgus instrumentus un turpinās cieši sadarboties ar Āfrikas partneriem, lai rastu kopīgu pieeju un apmainītos ar paraugpraksi.

Digitālā ekonomika prasa labākas digitālās prasmes un rakstpratību un rada lielu pieprasījumu pēc kvalificēta vietējā darbaspēka visās nozarēs, kas var gūt labumu no digitālās pārveides. Jāturpina attīstīt kvalitatīvas izglītības un profesionālās apmācības iespējas, ko sniedz valsts un privātās iestādes.

Kosmosa datu un tehnoloģiju izmantošana veicina viedu un drošu transportu, zaļās pilsētas, dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un efektīvu lauksaimniecību. Atvērtie, bezmaksas dati, ko nodrošina ES kosmosa programmas, var stimulēt topošo Āfrikas kosmosa privāto sektoru, ļaujot jaunuzņēmumiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) izstrādāt vietējus inovatīvus risinājumus un pakalpojumus. Dabas resursu, zemes izmantošanas, iekšējo ūdeņu resursu un jūras un piekrastes ekosistēmu Zemes novērošanas monitorings var būt par pamatu politikai un lēmumu pieņemšanai Āfrikā.

Ierosinātā darbība Nr. 2. Partnerībā ar Āfriku veicināt kontinenta digitālo pārveidi. 3

Tādēļ ir jākoncentrējas uz regulējuma konverģenci, tostarp personas datu aizsardzības stiprināšanu, ieguldījumiem svarīgā ilgtspējīgā infrastruktūrā, valsts pārvaldes iestāžu digitalizāciju e-pakalpojumu sniegšanai, lielākām izglītības un apmācības iespējām, kā arī drošām datu plūsmām. ES arī būtu jāturpina sadarbību ar Āfriku mākslīgā intelekta jomā, kurš būtu jāizstrādā un jāizmanto atbildīgi.

III.Ilgtspējīgas izaugsmes un nodarbinātības partneri

Ciešās saites un ģeogrāfiskais tuvums starp ES un Āfriku padara tās par dabiskiem sabiedrotajiem iekļaujošas un ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmes nodrošināšanā abos kontinentos. Ekonomiskās iespējas un pienācīgu darbvietu radīšanu Āfrikā un ES varētu būtiski uzlabot, īstenojot kopīgus pasākumus četrās prioritārās jomās:

(a)tirdzniecības un ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšana Āfrikā;

(b)ieguldījumu vides un uzņēmējdarbības vides uzlabošana;

(c)piekļuves uzlabošana kvalitatīvai izglītībai, prasmēm, pētniecībai, inovācijai, veselības aprūpei un sociālajām tiesībām;

(d)reģionālās un kontinentālās ekonomiskās integrācijas veicināšana.

Eiropas zaļais kurss 4 vienlaikus ir gan ES jaunā izaugsmes stratēģija, gan plāns līdz 2050. gadam padarīt Eiropu par pasaulē pirmo klimatneitrālo kontinentu. Pieaugot Āfrikas ekonomikai, kontinentam ar savu milzīgo atjaunojamās enerģijas un bioloģiskās daudzveidības potenciālu ir ļoti labas iespējas izstrādāt un īstenot ilgtspējīgus risinājumus.

Pamatojoties uz Āfrikas un Eiropas ilgtspējīgu investīciju un darbvietu alianses sākotnējiem panākumiem un uz darbu, ko veic digitālās ekonomikas, enerģētikas, transporta un Āfrikas lauku reģionu kopīgās darba grupas, ES ierosina pārveidot aliansi 5 par abu kontinentu ekonomisko attiecību galveno balstu.

a.Ilgtspējīgi ieguldījumi

Publiskajiem un privātajiem ieguldījumiem ir izšķiroša nozīme uzņēmējdarbības stimulēšanā un ilgtspējīgā ekonomikas dažādošanā. Galvenā uzmanība jāpievērš šādiem jautājumiem: kvalitatīva pamata infrastruktūra, kas ir klimatnoturīga; finansējuma pieejamība; izsmeļošāki dati, kas palīdzētu noteikt, kā visefektīvāk un lietderīgāk izveidot jaunus ilgtspējīgas enerģijas avotus; tāda privātā sektora attīstīšana, kas rada pievienoto vērtību un kam ir liels ekonomiskās izaugsmes un pienācīgu darbvietu radīšanas potenciāls. ES ir lielākais ieguldītājs Āfrikā, jo tās ārvalstu tiešo ieguldījumu apjoms tur sasniedz 222 miljardus euro, krietni apsteidzot Amerikas Savienotās Valstis (42 miljardi euro) vai Ķīnu (38 miljardi euro) 6 . Āfrikas un Eiropas ilgtspējīgu investīciju un darbvietu alianses paspārnē ES instrumenti, piemēram, ārējo aizdevumu pilnvaras, Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna ieguldījumu mehānisms un nesenais Eiropas Ārējo investīciju plāns, Āfrikā ir piesaistījuši ievērojamus ieguldījumus.

Tie ietver ieguldījumus transporta, tīras enerģijas un lauksaimniecības nozarēs un privātā sektora attīstībā. Āfrikai un ES jāturpina sadarboties, lai paātrinātu šādus ilgtspējīgus ieguldījumus vēl vairāk.

Saskaņā ar Komisijas priekšlikumu par kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu (NDICI) 7 ES būtu jāspēj pilnībā izmantot dažādus ES finanšu instrumentus, piemēram, budžeta garantijas un finansējuma apvienošanu Eiropas Fonda ilgtspējīgai attīstībai ietvaros, kas būtu jāievieš no 2021. gada. Saskaņā ar ierosināto NDICI Ārējās darbības garantija varētu nodrošināt līdz pat 60 miljardiem euro garantiju darbībās, kam jāveicina ilgtspējīgi ieguldījumi laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam, galvenokārt koncentrējoties uz Āfriku.

Šīs operācijas būtu jāīsteno koordinēti ar Eiropas attīstības finansēšanas iestādēm. Kopā ņemtas, šīs iestādes ir visvairāk pārstāvētas un koncentrējušās uz Subsahāras Āfriku; to apvienotais portfelis veido trešdaļu no visām attīstības finansēšanas iestāžu darbībām un atbilst trim ceturtdaļām no risku visvairāk absorbējošā kapitāla. Vienotāka pieeja starp ES finanšu instrumentiem un Eiropas attīstības finansēšanas iestādēm palielinās privāto ieguldītāju un vietējo resursu piesaisti, paātrinās pāreju uz atbildīgākiem un klimatneitrālākiem ieguldījumiem un stimulēs privātā sektora attīstību Āfrikā.

b.Reģionālā un kontinentālā ekonomiskā integrācija

Ekonomikas integrācijas virzīšana uz priekšu reģionālā un kontinentālā līmenī ir saskaņotas un ilgtspējīgas ekonomikas stratēģijas būtiska sastāvdaļa.

Mēs atzinīgi vērtējam kopš 2019. gada maija spēkā esošo Āfrikas Kontinentālās brīvās tirdzniecības nolīgumu, kas dod ievērojamu stimulu kontinenta integrācijai, kā arī tālāko mērķi izveidot kontinentālu vienotu tirgu. Tas palielinās Āfrikas iekšējo tirdzniecību, tostarp ar Ziemeļāfrikas valstīm, dažādos eksportu un uzlabos produktu kvalitāti un drošumu.

Uzticamu un ilgtspējīgu kontinentālo enerģijas, transporta un digitālo sistēmu izveide iedzīvotājiem, uzņēmumiem un nozarēm palīdzēs attīstīt vērtības ķēdes, kas var sekmēt Āfrikas Kontinentālās brīvās tirdzniecības zonas izveidi. ES un Āfrikas Savienība ir kopīgi ieinteresētas stabilā, uz noteikumiem balstītā daudzpusējā tirdzniecības sistēmā, kuras pamats ir Pasaules Tirdzniecības organizācija (PTO).

Ierosinātā darbība Nr. 3. Partnerattiecībās ar Āfriku būtiski palielināt ekoloģiski, sociāli un finansiāli ilgtspējīgus ieguldījumus, kas ir noturīgi pret klimata pārmaiņu ietekmi; veicināt ieguldījumu iespējas, paplašinot inovatīvu finansēšanas mehānismu izmantošanu 8 ; veicināt reģionālo un kontinentālo ekonomisko integrāciju, sevišķi izmantojot Āfrikas Kontinentālās brīvās tirdzniecības nolīgumu 9 .

To panāks, par svarīgu prioritāti nosakot politisko, tehnisko un finansiālo atbalstu Āfrikas Kontinentālās brīvās tirdzniecības nolīgumam (kam ES atbalsts jau ir palielinājies no 12,5 miljoniem euro 2014.–2017. gadā līdz 60 miljoniem euro 2018.–2020. gadā). Mēs esam gatavi dalīties savā pieredzē par muitas savienību un vienoto tirgu. Kopīgu darbu pie stratēģiskajiem koridoriem, kas veicina Āfrikas iekšējo un Āfrikas–Eiropas tirdzniecību un ieguldījumus un uzlabo ilgtspējīgu, efektīvu un drošu savienojamību starp abiem kontinentiem, veicinās arī iespēja ilgtermiņā izveidot visaptverošu Āfrikas un Eiropas brīvās tirdzniecības zonu. ES uzņēmēju apvienībām var būt svarīga loma uzņēmējdarbības forumā, ko organizē līdztekus gaidāmajam ĀS un ES samitam. To var sasniegt, izmantojot tādus instrumentus kā sadarbība un dialogs, uzņēmējdarbības partnerības svarīgākajās vērtības ķēdēs, kā arī ekonomisko partnerattiecību nolīgumu padziļināšana un citi ES tirdzniecības nolīgumi ar Āfrikas partnervalstīm.

**Nolīgums vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti par grozījumiem Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu asociācijas nolīguma, kas stājās spēkā 2019. gada 19. jūlijā, 1. un 4. protokolā, paredz tarifa preferenču attiecināšanu uz produktiem no Rietumsahāras teritorijas, kurai nav savas pārvaldes.

c.Uzņēmējdarbības un ieguldījumu vide

Privātā sektora ieguldījumu palielināšanai ir izšķiroša nozīme ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmes paātrināšanā un pienācīgas kvalitātes darbvietu radīšanā. Ieguldītāju uzticības pieaugums Āfrikai būs ļoti atkarīgs no uzlabotas drošības, efektīva, pārredzama un stabila tiesiskā regulējuma apvienojumā ar ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību, makroekonomisku stabilitāti, stabilām finanšu sistēmām, kā arī kredītu pieejamības, inovācijām un datiem, kas nepieciešami zaļās pārkārtošanās atbalstam.

Būtiski ir arī reformēt politiku tādās svarīgās jomās kā: pārvaldība; tiesiskums; tiesu sistēma; publisko finanšu pārvaldība (tostarp publisko izdevumu kvalitāte un efektivitāte); parādu pārvaldība; pārredzams publiskais iepirkums; konkurence; standarti un tirdzniecības veicināšana; ieguldījumu sistēmas un zaļās izaugsmes nodokļi. Tas attiecas arī uz cīņu pret korupciju, krāpšanu, nelikumīgām finanšu plūsmām, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu.

Ierosinātā darbība Nr. 4. Partnerībā ar Āfriku piesaistīt ieguldītājus, atbalstot Āfrikas valstis tādas politikas un regulējuma reformu pieņemšanā, kas uzlabo uzņēmējdarbības un ieguldījumu vidi, tostarp rada vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem. 10

Ņemot to vērā, ES tiek ierosināts izstrādāt vērienīgākus pasākumus ieguldījumu veicināšanai, piesaistei un atbalstam Āfrikā. ES būtu jāturpina attīstīt tādu platformu izmantošana kā “Ilgtspējīga uzņēmējdarbība Āfrikai” un starptautiskā platforma ilgtspējīga finansējuma jomā. Vienlaikus ir svarīgi veicināt regulējuma reformas un stiprināt valsts iestāžu, uzņēmējdarbības organizāciju un uzņēmēju, tostarp sociālo uzņēmēju, institucionālās spējas, kā arī stiprināt spēju veidošanu saistībā ar MVU piekļuvi tirgiem un finansējumam. Šajā sakarā Eiropas uzņēmēju organizācijām būtu jāturpina atbalstīt uzņēmējdarbība Āfrikā.

ES arī būtu jārosina dialogs par regulējumu ar valsts pārvaldes iestādēm, lai apmainītos ar paraugpraksi. Dialogs par budžeta atbalstu arī turpmāk būs svarīgs reformu veicināšanas instruments. Visbeidzot, uzņēmējdarbības vidi palīdzēs uzlabot arī tirdzniecības nolīgumi un ieguldījumu noteikumi ilgtspējīgu ieguldījumu piesaistei, veicināšanai un atbalstam.

d.Izglītība, prasmes, pētniecība, inovācija, veselības aprūpe un sociālās tiesības

Ieguldījumi cilvēkos, sevišķi jaunatnē, ir ārkārtīgi svarīgi, lai veidotu vēl spēcīgāku partnerību starp abiem kontinentiem. Paredzams, ka nākamo 15 gadu laikā darbspējīgu vecumu Āfrikā sasniegs aptuveni 375 miljoni jauniešu.

Pašlaik kādā pēcvidusskolas izglītībā vai apmācībā ir iesaistījušies mazāk nekā 10 % Āfrikas jauniešu vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem. Izglītības, apmācības un prasmju nodrošināšana jauniešiem un viņu sagatavošana jaunajām iespējām nākotnes darba tirgū ir kopīga stratēģiska prioritāte. Lai jaunas sievietes un vīrieši varētu pilnībā izmantot ekonomiskās iespējas, viņiem būs vajadzīga labāka piekļuve iekļaujošai un vienlīdzīgi pieejamai kvalitatīvai izglītībai, tostarp augstākās izglītības, mācību un apmācības iespējām. Tādēļ jāpievērš īpaša uzmanība meitenēm un sievietēm. Lai atbalstītu pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm, ir jācīnās pret diskriminējošiem noteikumiem un praksi un jāpanāk, ka viņām ir pieejamas zināšanas, prasmes, mikrokredīti un finansējums uzņēmējdarbībai.

Lai palielinātu absolventu nodarbināmību un viņu uzņēmējdarbības izpratni, izglītības sistēmām ir labāk jāsaskaņo prasmes un mācību rezultāti ar darba tirgus pieprasījumu un jaunām nozarēm, sevišķi attiecībā uz digitālo nozari un zaļajām un klimatam draudzīgajām tehnoloģijām. Būtiski būs arī stimulēt sadarbību starp akadēmiskajām aprindām, pētniecību un vietējiem uzņēmumiem un atbalstīt inovatīvas mācīšanās pieejas. Tāpat sadarbības pastiprināšanai kultūras nozarē ir liels potenciāls darbvietu radīšanā un cilvēku savstarpējo kontaktu padziļināšanā.

Pienācīgas kvalitātes nodarbinātības izredzes būs ļoti svarīgas iespēju nodrošināšanā Āfrikas jauniešiem, kuru skaits strauji pieaug. Šis aspekts ir cieši saistīts ar veselīgu darbaspēku, vidi un pienācīgiem darba apstākļiem. Tam sevišķi nepieciešama veselības aizsardzība un darba drošība, iekļaujošas sociālās aizsardzības sistēmas, vispārēja veselības apdrošināšana, piekļuve kvalitatīviem veselības aprūpes pakalpojumiem, tostarp ģimenes plānošanai, un cīņa pret nevienlīdzību un diskrimināciju, bērnu darbu (īpaši lauksaimniecības nozarē) un piespiedu darbu. Nepieciešama arī pāreja no neoficiālās uz oficiālo ekonomiku. Šajā sakarā efektīvs sociālais dialogs ar valsts iestādēm, darba ņēmēju un darba devēju organizācijām uzlabos gan sociālo, gan uzņēmējdarbības vidi.

ES un Āfrika arī ir ieinteresētas veicināt ieguldījumus veselības pamataprūpē, tīrā ūdenī, mājokļos, kā arī attīstīt infrastruktūru un spēju tikt galā ar slimību uzliesmojumiem.

Ierosinātā darbība Nr. 5. Partnerībā ar Āfriku strauji uzlabot mācīšanās, zināšanu un prasmju, pētniecības un inovācijas spējas, sevišķi sievietēm un jauniešiem, aizsargāt un uzlabot sociālās tiesības un izskaust bērnu darbu 11 .

Tiek ierosināts, ka ES paplašina ES un Āfrikas akadēmisko un zinātnisko sadarbību, tostarp tehniskās un profesionālās izglītības un apmācības jomā, un uzlabo prasmju attīstību (arī sadarbībā ar ES uzņēmumiem) ar mērķi veidot zināšanu sabiedrību un ekonomiku. ES būtu jāveicina studentu, skolotāju, pasniedzēju un pētnieku mobilitāte. ES būtu jāatbalsta arī spēju veidošana Āfrikā; kvalitatīva skolotāju apmācība; pētniecības un inovācijas spēju attīstīšana; mijiedarbības starp izglītību, zinātni, tehnoloģiju un inovāciju izmantošana tam, lai uzlabotu mācību procesu. Turklāt ES būtu jācenšas iesaistīties dialogā par nodarbinātību ar Āfrikas valstīm, lai aizsargātu sociālās tiesības un īpaši lai izskaustu bērnu darbu. ES ierosina palielināt atbalstu veselības aprūpes sistēmu stiprināšanai.

IV.Partneri mieram, drošībai, pārvaldībai un izturētspējai

Gan Āfrikas, gan ES interesēs ir nodrošināt ilgstošu mieru un drošību Āfrikā. Miers un drošība ir galvenie ilgtspējīgas attīstības nosacījumi.

Lai gan mērķis ir panākt mieru un drošību visā Āfrikā, prioritāte būtu jāpiešķir reģioniem, kuros ir vislielākā spriedze. Te galvenā atbildība ir jāuzņemas Āfrikas valstīm ar reģionālo un kontinentālo organizāciju atbalstu, jo valstis ir primārais savas drošības garants. Tomēr ES sadarbībā ar starptautisko sabiedrību ir gatava ievērojami palielināt atbalstu Āfrikai. Āfrikas un ES centieniem risināt ieilgušus konfliktus un nestabilitāti vajadzētu īpaši balstīties uz izturētspēju.

Nestabilitāti Āfrikā vairs nenosaka starpvalstu konflikti, bet gan ierobežota valsts kontrole pār iekšzemes un jūras teritorijām, sociālās kohēzijas trūkums, pašmāju ekstrēmisms, starpkopienu konflikti, bruņotu grupējumu izplatīšanās, terorisms un transnacionālā noziedzība, tostarp kibernoziegumi. Papildu nestabilitāti rada klimata pārmaiņas, lielāka konkurence par dabas resursiem, vides problēmas, sociālo pamatpakalpojumu trūkums, pandēmijas un citi veselības apdraudējumi.

Valdībām ir grūti attaisnot pieaugošā jauniešu skaita politiskās un ekonomiskās cerības, tostarp attiecībā uz cilvēktiesībām, kuru atstāšana novārtā palielina slēpto spriedzi kopienās.

a.Miers un drošība

Lai gan, īstenojot ES un Āfrikas partnerību miera un drošības jomā (kas ir iekļauta ES un ĀS Saprašanās memorandā par mieru, drošību un pārvaldību), ir sasniegts daudz labu rezultātu, uzdevuma sarežģītība un situācijas pasliktināšanās dažos reģionos liek mums ievērojami paplašināt mūsu kopīgās saistības. Tas nozīmē arī sadarbību ar starptautiskajiem partneriem, sevišķi ar Apvienoto Nāciju Organizāciju. Šajā sakarā svarīga ir ĀS vadītā “ieroču apklusināšanas” iniciatīva.

Būtu jāturpina saskaņot ES rīcībā esošie līdzekļi un Āfrikas spējas. Ir skaidrs, ka ir jāpārskata un stratēģiskākā un pielāgotākā veidā vēl vairāk jāstiprina mūsu sadarbība, pamatojoties uz savstarpējām saistībām, pārskatatbildību un līdzatbildību. Neraugoties uz panākumiem saistībā ar ĀS Miera fondu, vēl ir jārisina jautājums par Āfrikas valstu vadītu miera atbalsta iniciatīvu finansēšanu, tostarp ar ANO novērtētiem ieguldījumiem. Lai pozitīvi ietekmētu pārvaldību vietējā līmenī, ES un Āfrikai ir arī jāpielāgo savs sadarbības veids nestabilās teritorijās.

ES pašreizējā integrētā pieeja liek lietā visus instrumentus, tostarp augstāko politisko diplomātiju, regulāras konsultācijas, starpniecību konfliktu novēršanā un atrisināšanā, ierobežojošus pasākumus un sadarbību terorisma, organizētās noziedzības, tostarp cilvēku tirdzniecības, apkarošanā un jūras drošības jomā. Izmantojot "Āfrikas Miera nodrošināšanas fondu" 12 , ES atbalsta Āfrikas vadītas miera operācijas un Āfrikas miera un drošības sistēmu (APSA). Operatīvā līmenī kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) misijas, kā arī citas ES dalībvalstu veiktās drošības un aizsardzības operācijas sniedz jūtamu ieguldījumu mieram un drošībai Sāhelā, Āfrikas ragā, Gvinejas līcī, Čadas ezera baseinā un Centrālāfrikas Republikā.

Ierosinātā darbība Nr. 6. Partnerībā ar Āfriku pielāgot un padziļināt ES atbalstu Āfrikas miera centieniem ar strukturētāku un stratēģiskāku sadarbību, īpašu uzmanību pievēršot reģioniem, kuros spriedze un neaizsargātība ir vislielākā 13 .

Lai sasniegtu mūsu mērķus, samitos un augsta līmeņa diplomātijā īpaša uzmanība tiks pievērsta stratēģiju izstrādei un konkrētiem pasākumiem, kas palīdzētu atrisināt krīzes, piemēram, Lībijā, Sāhelā, Lielo ezeru reģionā vai Āfrikas ragā. ES ierosina atbalstīt savu Āfrikas partneru centienus risināt visu problēmu spektru un palielināt to vispārējo izturētspēju. ES arī piedāvā atbalstīt Āfrikas spējas aizsardzības un drošības jomā, izmantojot ierosināto Eiropas Miera nodrošināšanas fondu, savas KDAP misijas un ar drošību un aizsardzību saistītos instrumentus, lai sekmīgāk risinātu problēmas, ar kurām Āfrikas drošības un aizsardzības jomas dalībnieki saskaras uz vietas. ES ierosina pastiprināt pašreizējos centienus nodrošināt cilvēktiesību, civiliedzīvotāju aizsardzības un starptautisko humanitāro tiesību ievērošanu. Darbības tiks veiktas ciešā sadarbībā ar ES dalībvalstīm, Āfrikas Savienību, Āfrikas reģionālajām organizācijām, ANO un citiem svarīgākajiem partneriem, tostarp izmantojot ĀS, ES un ANO trīspusēju sadarbību. Īpaša uzmanība tiks pievērsta arī sieviešu, miera un drošības programmas un jaunatnes, miera un drošības programmas īstenošanai.

ES būtu jāpielāgo un jāpadziļina atbalsts Āfrikas miera centieniem, galveno uzmanību pievēršot integrētai pieejai konfliktiem un krīzēm, rīkojoties visos konflikta cikla posmos, ieguldot radikalizācijas novēršanā, atrisināšanā un stabilizācijā un labāk sasaistot humanitāros, attīstības, miera un drošības centienus.

b.Pārvaldība, demokrātija, cilvēktiesības un tiesiskums

Drošība un attīstība ilgtermiņā var būt ilgtspējīga tikai tad, ja tās pamatā ir pilnīga cilvēktiesību ievērošana bez jebkādas diskriminācijas 14 , demokrātijas principi, dzimumu līdztiesība un tiesiskums. Atzīstot, ka visas cilvēktiesības ir universālas, nedalāmas, savstarpēji atkarīgas un savstarpēji saistītas, ES un Āfrikas valstis ir apņēmušās stiprināt un aizsargāt visas cilvēktiesības un pamatbrīvības visā pasaulē.

Laba pārvaldība, efektīva un iekļaujoša ekonomikas, sociālā, izglītības un veselības politika, vienlīdzīga piekļuve sociālajiem pamatpakalpojumiem, vienlīdzīga piekļuve resursiem un to taisnīga pārdale, kā arī atvērta un iekļaujoša sabiedrība veicina mieru un stabilitāti un veido pamatu nodarbinātībai un izaugsmei, piesaistot ieguldījumus. Īpaša uzmanība jāpievērš bērnu tiesību nodrošināšanai un aizsardzībai.

Ierosinātā darbība Nr. 7. Partnerība ar Āfriku labas pārvaldības, demokrātijas, cilvēktiesību, tiesiskuma un dzimumu līdztiesības integrēšanai darbībā un sadarbībā 15 .

Vispārējo cilvēktiesību ievērošana – politisko, pilsonisko, ekonomisko, sociālo vai kultūras – arī turpmāk būs pamatiezīme mūsu partnerībā ar visiem attiecīgajiem dalībniekiem, tāpat kā atbalsts tādām nozīmīgām iniciatīvām kā Āfrikas pārvaldības mehānisms. Tiks ieviesta stratēģiskāka un strukturētāka pieeja politiskajiem dialogiem cilvēktiesību jomā ar Āfrikas valstīm, ko papildinās regulāras konsultācijas ar Āfrikas reģionālajām organizācijām un labi nostādītais ĀS un ES dialogs cilvēktiesību jomā.

ES cenšas turpināt atbalstīt ticamus, iekļaujošus un pārredzamus vēlēšanu un demokrātijas procesus, tostarp uzlabojot koordināciju starp ĀS un ES attiecībā uz vēlēšanu novērošanu un turpmākiem pasākumiem. ES arī gatavojas pastiprināt sadarbību demokrātiskas pārvaldības un tiesiskuma jomā abos kontinentos, tostarp attiecībā uz valsts iestāžu pārskatatbildību un pārredzamību, neatkarīgu un objektīvu tiesu sistēmu, korupcijas un starptautisku noziegumu, kā arī cilvēku tirdzniecības apkarošanu.

ES būtu jāatbalsta konkrētas iniciatīvas, lai stiprinātu pilsoniskās sabiedrības organizācijas un cilvēktiesību aizstāvjus, izbeigtu nesodāmību, nodrošinātu tiesisko aizsardzību cietušajiem un veicinātu izlīgumu. Tiks īstenotas iniciatīvas sieviešu un jauniešu (tostarp bērnu) labā un sadarbībā ar viņiem, sniedzot viņiem ekonomiskās iespējas, nodrošinot viņu aktīvu iesaistīšanos lēmumu pieņemšanas procesos par pilsonisko un politisko dzīvi, veicinot seksuālo un reproduktīvo veselību un tiesības un novēršot un izskaužot visa veida vardarbību pret sievietēm un meitenēm, tostarp konfliktu izraisītu seksuālu un ar dzimumu saistītu vardarbību.

c.    Izturētspēja

Izturētspēja, miers, drošība un pārvaldība ir cieši saistītas. Tādēļ ES būtu jāsadarbojas ar Āfrikas ieinteresētajām personām, lai uzlabotu izturētspēju, ņemot vērā visu problēmu spektru: sākot ar konfliktu pamatcēloņiem un beidzot ar krīžu ietekmi. Lai to panāktu, tiks padziļināts ES atbalsts Āfrikas miera centieniem, izmantojot integrētu pieeju un iesaistoties visos konfliktu un krīžu cikla posmos. Tas nozīmē novēršanas, noregulējuma un stabilizācijas centienus ar mērķtiecīgiem humānās palīdzības, attīstības, miera un drošības pasākumiem atkarībā no to pievienotās vērtības un attiecīgajām pilnvarām.

Ierosinātā darbība Nr. 8. Nodrošināt izturētspēju, sasaistot humānās palīdzības, attīstības, miera un drošības pasākumus visos konfliktu un krīžu cikla posmos.

V.Migrācijas un mobilitātes partnerība

Demogrāfiskās tendences, ekonomisko iespēju un politiskās stabilitātes meklējumi, bēgšana no krīzēm un konfliktiem, pielāgošanās klimata pārmaiņām un vides degradācijai nozīmē, ka migrācijas un piespiedu pārvietošanas līmenis turpinās radīt gan problēmas, gan iespējas abiem kontinentiem.

Sekmīgi pārvaldīta migrācija un mobilitāte var pozitīvi ietekmēt gan izcelsmes, gan tranzīta, gan galamērķa valstis. Āfrikas migrācijas un mobilitātes plūsmas lielākoties norit Āfrikas iekšienē, un gan reģionālā, gan kontinentālā līmenī tiek ieviesti brīvas pārvietošanās režīmi. Dažas Āfrikas Savienības dalībvalstis uzņem ievērojamu skaitu migrantu, bēgļu un pārvietotu personu un tādējādi saskaras ar ievērojamām problēmām un iespējām. Migrācija rada problēmas un iespējas arī ES dalībvalstīm.

Kopš 2015. gada ES un Āfrikas valstis ir izstrādājušas kopīgu pieeju migrācijas un mobilitātes pārvaldībai 16 . Šī pieeja ir ļāvusi samazināt neatbilstīgo ieceļotāju skaitu Eiropā, uzlabot sadarbību cīņā pret migrantu kontrabandu un izstrādāt ilgtspējīgākus risinājumus bēgļiem uzņēmējvalstīs Āfrikā.

Tomēr joprojām pastāv būtiskas problēmas. Subsahāras Āfrika ir uzņēmusi vairāk nekā ceturtdaļu pasaules bēgļu. Bīstami braucieni un mēģinājumi šķērsot Vidusjūru joprojām izraisa cilvēku bojāeju un veicina kriminālu uzņēmējdarbību. Lai risinātu šīs problēmas, Āfrikai un ES ir vajadzīga līdzsvarota, saskaņota un visaptveroša pieeja migrācijai un mobilitātei, kura vadās pēc solidaritātes, partnerības un kopīgas atbildības principiem un kuras pamatā ir cilvēktiesību un starptautisko tiesību ievērošana. ES un Āfrikas partneru kopīgajam mērķim vajadzētu būt ilgtspējīgai un efektīvai migrācijas pārvaldībai.

Visās savās darbībās ES turpinās pievērst īpašu uzmanību savu pamatvērtību ievērošanai un jo īpaši tam, lai ņemtu vērā neaizsargātu personu, tostarp sieviešu, bērnu, nepavadītu nepilngadīgo un personu ar invaliditāti, īpašās vajadzības.

Kopīgai prioritātei arī turpmāk vajadzētu būt to personu aizsardzībai, kurām tas ir nepieciešams, piemēram, bēgļiem, iekšzemē pārvietotām personām un citām neaizsargātām personām. ES joprojām ir apņēmības pilna palīdzēt Āfrikas partneriem tikt galā ar bēgļu krīzēm un rast ilgtspējīgus risinājumus bēgļiem uzņēmējvalstīs. ES arī būtu jāturpina centieni pārmitināt uz Eiropu personas, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība.

Nepieciešama pastiprināta iesaistīšanās, lai novērstu neatbilstīgu migrāciju un izbeigtu cilvēku bojāeju jūrā. Tas ietver intensīvāku cīņu pret migrantu kontrabandu, īpašu uzmanību pievēršot noziedzīgo tīklu lomai; paralēli būtu jācīnās arī pret cilvēku tirdzniecību. Īpaši svarīga ir spēju veidošana efektīvā migrācijas pārvaldībā, tostarp efektīvā robežu pārvaldībā, un ES būtu jāturpina atbalstīt Āfrikas partnerus šajā jomā. Jāturpina strādāt arī pie neatbilstīgas migrācijas un piespiedu pārvietošanas pamatcēloņu novēršanas, balstoties uz daudzveidīgo atbalstu, kas tiek sniegts no ES trasta fonda Āfrikai.

Būtu jāuzlabo sadarbība atgriešanas un atpakaļuzņemšanas jomā un reālie atgriešanas rādītāji. ES un Āfrikai būtu jāstrādā pie efektīvākiem un ilgtspējīgākiem mehānismiem, tostarp atbalstot brīvprātīgu atgriešanos un efektīvi īstenojot un noslēdzot atpakaļuzņemšanas nolīgumus. Pēc atgriešanās būtu jāseko ilgtspējīgai reintegrācijai izcelsmes valstīs.

Vienlaikus ievērojamus abpusējus ieguvumus var sniegt intensīvāka sadarbība legālās migrācijas jomā, nodrošinot nodarbinātības iespējas, kas atbilst darba tirgus vajadzībām abos kontinentos. Likumīgas un cirkulāras migrācijas un darbaspēka mobilitātes projekti ar Āfrikas valstīm un centieni uzlabot migrācijas sniegtos attīstības ieguvumus, tostarp atvieglojot naudas pārvedumus, varētu ievērojami veicināt likumīgu un drošu migrāciju un mobilitāti.

Ierosinātā darbība Nr. 9. Partnerība ar Āfriku ar mērķi nodrošināt līdzsvarotu, saskaņotu un visaptverošu pieeju migrācijai un mobilitātei 17 .

Tas tiks darīts, līdzsvaroti integrējot migrāciju un mobilitāti visos mūsu vispārējās partnerības līmeņos. Mēs īstenosim “visa maršruta” pieeju, sadarbojoties ar izcelsmes, tranzīta un galamērķa valstīm. Notiks arī intensīva koncentrēšanās uz migrācijas pārvaldības uzlabošanu, partnervalstu spēju labāk pārvaldīt savas robežas, spēju stiprināšanu un uz pierādījumiem balstītu sadarbību.

Kontinentu līmenī ES ierosina izveidot kopīgu satvaru starpkontinentu migrācijas un mobilitātes dialogam un turpināt uzlabot ĀS, ES un ANO trīspusējo sadarbību, pamatojoties uz migrācijas jautājumu darba grupas sekmīgo pieredzi. Reģionālā līmenī ES ierosina kopā ar ĀS, ANO un ES dalībvalstīm un reģionālām organizācijām veicināt kopīgā Valletas rīcības plāna un Hartūmas un Rabātas procesu īstenošanu.

Divpusējā līmenī ES būtu jāizstrādā īpaši pielāgoti dialogi un partnerības kā daļa no tās vispārējām attiecībām ar Āfrikas valstīm. Ir svarīgi panākt esošo un turpmāko sadarbības sistēmu papildināmību un pievienoto vērtību.

VI.Noslēgums. Sadarbība partnerības īstenošanā

Lai sasniegtu iepriekš izklāstītos mērķus un efektīvi īstenotu jauno partnerību, ES un Āfrikai ir jārod iespējas sadarboties ciešāk.

a.Pasaules līmenī: jāstiprina uz noteikumiem balstīts multilaterālisms

Āfrikas Savienība un ES ir apņēmušās ievērot uz starptautiskiem noteikumiem balstītu kārtību un daudzpusēju sistēmu, kuras centrā ir Apvienoto Nāciju Organizācija 18 . Mēs esam vienisprātis, ka neviena valsts vai valstu grupa atsevišķi nevar atrisināt globālas problēmas. Pasaules mēroga sadarbība un reģionālā integrācija ir vislabākā starptautiskās stabilitātes un ekonomikas izaugsmes garantija. Tāpēc mūsu kopīgās interesēs ir sadarboties multilaterālisma un kopīgu programmu (piemēram, klimata pasākumu, digitalizācijas pārvaldības u. c.) jomās, kuras var efektīvi risināt tikai kopā. Āfrika un Eiropa kopā veido lielāko balsošanas bloku ANO. Apvienojot spēkus, mēs esam panākuši, ka tiek pieņemti svarīgi starptautiski nolīgumi, piemēram, Ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam un tās ilgtspējīgas attīstības mērķi, kā arī Parīzes nolīgums par klimata pārmaiņām, un esam apņēmušies tos īstenot. Šāda pieeja būtu jāizmanto arī dažādās specializētajās ANO aģentūrās. Āfrikai un ES būtu jāizmanto ikviena iespēja turpināt efektīvi sadarboties visās stratēģiskajās savstarpējo interešu jomās visos trīs ANO pīlāros un vajadzības gadījumā jānodrošina kopdarbs un nostāju saskaņošana. Mums būtu arī jāsadarbojas un jācenšas panākt viedokļu saskaņotību visos citos daudzpusējos forumos, piemēram, G20 un Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO).

Visām ES un Āfrikas Savienības dalībvalstīm ir jāiesaistās kopīgā rīcībā un informatīvos pasākumos, lai atbalstītu starptautisko uz noteikumiem balstīto kārtību un daudzpusējo sistēmu. Pasaulē, kurā pieaug konkurence, idejas ir brīvā apritē un tiek apdraudētas vērtības, īpaša uzmanība tiks pievērsta publiskajai diplomātijai, kas atbalsta multilaterālismu gan abos kontinentos, gan visā pasaulē, uzrunājot jauniešus, akadēmisko aprindu pārstāvjus un citas ieinteresētās personas, kas kolektīvi veido nākotnes pasaules kārtību.

Ierosinātā darbība Nr. 10. Partnerībā ar Āfriku stiprināt uz starptautiskajiem noteikumiem balstītu kārtību un daudzpusēju sistēmu, kuras centrā ir ANO 19 .

Regulāros politiskos dialogos ar Āfrikas partneriem par sadarbību daudzpusējā sistēmā divpusējā līmenī un ANO ietvaros būtu jāpievēršas dažādām tēmām, sākot ar jauniem globāliem izaicinājumiem un beidzot ar sadarbību jautājumos par ANO Drošības padomi. ES būtu jācenšas izveidot strukturētāku trīspusēju ĀS, ES un ANO sadarbību abpusēju interešu jomās. Tai būtu jāatbalsta arī nepieciešamās reformas un esošo daudzpusējo iestāžu modernizācija, lai nodrošinātu, ka tās atbilst iecerētajam mērķim. Lai atbalstītu centienus piešķirt Āfrikai lielāku ietekmi ANO, starptautiskajās finanšu iestādēs un citās daudzpusējās organizācijās, ES atbalsta ĀS lūgumu piešķirt tai privileģēta novērotāja statusu PTO.

b.Divpusējā līmenī: sadarbības pastiprināšana ar Āfriku

ES un ĀS valstu un valdību vadītāju samiti un ministru sanāksmes nodrošinās politisko vadību ES sadarbībai ar Āfriku. Būtu jānodrošina saskaņotība starp šo stratēģiju un juridiski saistošajiem nolīgumiem starp ES un Āfrikas valstīm gan ar jaunā partnerattiecību nolīguma starp ES un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm protokolu, kas attiecas uz Subsahāras Āfrikas valstīm, gan ar asociācijas nolīgumiem starp ES un Ziemeļāfrikas valstīm. Šādu saskaņotību nodrošinās, balstoties uz esošajām pārvaldības struktūrām, piemēram, samitiem, ministru sanāksmēm, abu Komisiju sanāksmēm un politisko/miera un drošības komiteju. Tai būtu arī jāuzsāk dialogs ar svarīgākajām grupām, piemēram, jauniešiem, sievietēm, uzņēmumu vadītājiem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, akadēmiskajām aprindām un domnīcām 20 . ES vajadzētu būt gatavai atbalstīt ĀS uzsākto iestāžu reformu procesu. ES arī vajadzētu turpināt sadarboties ar diasporu, lai paplašinātu dažādās iespējas, kā tā var sniegt savu ieguldījumu.

Papildus oficiāliem dialogiem ES un Āfrikai būtu jāmeklē iespējas pastiprināt cilvēku savstarpējos kontaktus, izmantojot apmaiņas programmas, kopīgus pētniecības pasākumus vai mērķsadarbības iniciatīvas starp akadēmiskajām un kultūras iestādēm, privātā sektora pārstāvjiem, uzņēmumiem, aģentūrām un komunālajiem dienestiem, parlamentiem, vietējām pašvaldībām vai pilsētām un reģioniem. ES ierosina sadarboties ar Āfrikas partneriem, lai novērstu nestabilitāti, uzlabotu izturētspēju un saskaņoti izmantotu tās rīcībā esošos instrumentus. Struktūrām būtu jāatbalsta politiskais un rīcībpolitikas dialogs, ātri mobilizējot īpašās zināšanas un izveidojot dažādām ieinteresētajām personām pieejamas zināšanu platformas. Būtu jāturpina un, iespējams, jāatkārto veiksmīgā pieredze, ko guvušas nozaru darba grupas, kuras izveidotas Āfrikas un Eiropas ilgtspējīgu ieguldījumu un nodarbinātības alianses ietvaros. Būtu jāveicina paraugprakses un speciālo zināšanu apmaiņa.

c.No ES puses: vienota rīcība un līdzekļu mobilizēšana

ES joprojām ir Āfrikas lielākais partneris ieguldījumu, tirdzniecības un attīstības jomā. Lai nodrošinātu, ka ES apjomīgā sadarbība ar Āfriku sniedz gaidītos rezultātus, ES būtu jāpalielina stratēģiskā un operatīvā koordinācija un kopīga rīcība centrālo iestāžu un partnervalstu līmenī ar ES dalībvalstīm un citiem dalībniekiem, piemēram, privāto sektoru, attīstības finanšu iestādēm, bankām, attīstības īstenošanas aģentūrām, eksporta kredītaģentūrām, vietējām iestādēm, pilsoniskās sabiedrības organizācijām vai kultūras, izglītības un pētniecības iestādēm. Svarīgi ir labāk izmantot un koordinēt ES un tās dalībvalstu ievērojamo līdzdalību un darbu starptautiskajās finanšu iestādēs. Patlaban notiekošais darbs, piemēram, pieeja “labāka sadarbība”, kas izmanto kopīgu plānošanu un kopīgu īstenošanu, jau atbalsta saskaņotu un koordinētu Eiropas stratēģisko pieeju valstu līmenī.

ES un Āfrikas partnerībai ir jāpiesaista arī tās stratēģiskajai nozīmei atbilstoši resursi. Komisija ierosināja no 2021. gada jaunajā Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentā iekļaut vairāk nekā 60 % līdzekļu Subsahāras Āfrikai un ES kaimiņvalstīm.

Atbilstoši principam “politika pirmajā vietā” ES būtu jāizmanto savi instrumenti pilnīgā saskaņā ar ES ārpolitikas mērķiem, standartiem un noteikumiem un atbilstīgi iekšējai politikai.

Saskaņā ar Adisabebas rīcības programmu ES būtu jāpastiprina sadarbība ar ES dalībvalstīm un iestādēm, tostarp Eiropas attīstības finanšu iestādēm, ar mērķi piesaistīt privāto finansējumu. Lai piesaistītu starptautiskos ieguldītājus, ES būtu jāturpina vadīt inovatīvus centienus izveidot finanšu sistēmu, kas atbalsta ilgtspējīgu izaugsmi. Šajā procesā ES balstīsies uz tādām iniciatīvām kā ārējo investīciju plāns, Āfrikas un Eiropas ilgtspējīgu investīciju un darbvietu alianse un Starptautiskā platforma ilgtspējīga finansējuma jomā.

Āfrikas un ES partnerības panākumus vērtēs pēc šajā dokumentā izklāstīto darbību konkrētajiem rādītājiem un pēc taustāmajiem rezultātiem, ko partnerība būs sasniegusi abu kontinentu iedzīvotāju labā.

(1)

UNDESA pasaules iedzīvotāju skaita prognoze 2017. gadā.

(2)

Šī ierosinātā darbība ir saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem Nr. 2 (bada izskaušana), Nr. 6 (tīrs ūdens), Nr. 7 (cenas ziņā pieejama un tīra enerģija), Nr. 8 (pienācīga nodarbinātība un ekonomikas izaugsme), Nr. 9 (rūpniecība, inovācija un infrastruktūra), Nr. 11 (ilgtspējīgas pilsētas un kopienas), Nr. 12 (atbildīgs patēriņš un ražošana), Nr. 13 (rīcība klimata jomā), Nr. 14 (dzīvība ūdenī) un Nr. 15 (dzīvība uz zemes).

(3)

Šī ierosinātā darbība ir saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības mērķi Nr. 4 (kvalitatīva izglītība), Nr. 5 (dzimumu līdztiesība) un Nr. 9 (rūpniecība, inovācija un infrastruktūra).

(4)

 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un Eiropas Investīciju bankai. Eiropas zaļais kurss (2016. gada 11. decembris) COM (2019) 640 final.

(5)

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei un Padomei par jaunu Āfrikas un Eiropas ilgtspējīgu investīciju un darbvietu aliansi: līdzšinējās investīciju un nodarbinātības partnerības pacelšana jaunā līmenī (2018. gada 12. septembris) COM(2018) 643 final.

(6)

 ANO Tirdzniecības un attīstības konference, 2018. gada ziņojums par ieguldījumiem pasaulē, dati par 2016. gadu.

(7)

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu (2018. gada 14. jūnijs) COM(2018)460 final.

(8)

Šī ierosinātā darbība ir saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības mērķi Nr. 1 (nabadzības novēršana), Nr. 2 (bada izskaušana), Nr. 7 (cenas ziņā pieejama un tīra enerģija), Nr. 8 (pienācīga nodarbinātība un ekonomikas izaugsme) un Nr. 9 (rūpniecība, inovācija un infrastruktūra).

(9)

Šī ierosinātā darbība ir saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības mērķi Nr. 8 (pienācīga nodarbinātība un ekonomikas izaugsme).

(10)

Šī ierosinātā darbība ir saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības mērķi Nr. 1 (nabadzības novēršana), Nr. 9 (rūpniecība, inovācija un infrastruktūra) un Nr. 16 (miers, tiesiskums un spēcīgas iestādes).

(11)

Šī ierosinātā darbība ir saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības mērķi Nr. 1 (nabadzības novēršana), Nr. 3 (laba veselība), Nr. 4 (kvalitatīva izglītība), Nr. 5 (dzimumu līdztiesība) Nr. 8 (pienācīga nodarbinātība un ekonomikas izaugsme) un Nr. 10 (mazināta nevienlīdzība).

(12)

Kopš 2004. gada ES tam ir piešķīrusi 3,5 miljardus euro.

(13)

Šī ierosinātā darbība ir saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības mērķi Nr. 16 (miers, taisnīgums un spēcīgas institūcijas).

(14)

Piemēram, dzimuma, rases, etniskās vai sociālās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, politisko vai jebkuru citu uzskatu, invaliditātes, vecuma, seksuālās orientācijas un dzimumidentitātes dēļ.

(15)

Šī ierosinātā darbība ir saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības mērķi Nr. 5 (dzimumu līdztiesība), Nr. 10 (mazināta nevienlīdzība), un Nr. 16 (miers, taisnīgums un spēcīgas institūcijas).

(16)

Te var minēt Kopīgo Valletas rīcības plānu, Hartūmas un Rabātas procesus, ES partnerības satvaru migrācijas jomā divpusējām attiecībām ar partnervalstīm, kopīgo ĀS, ES un ANO trīspusējo darba grupu migrācijas jautājumos vai apņemšanos izstrādāt kopīgu satvaru abu kontinentu migrācijas un mobilitātes dialogam.

(17)

Šī ierosinātā darbība ir saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības mērķi Nr. 1 (nabadzības izskaušana) un Nr. 10 (mazināta nevienlīdzība).

(18)

Kā atspoguļots Līgumā par Eiropas Savienību, Āfrikas Savienības “Programmā 2063”, globālajā ES ārpolitikas un drošības politikas stratēģijā un Eiropas Konsensā par attīstību.

(19)

Šī ierosinātā darbība ir saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības mērķi Nr. 17 (sadarbība).

(20)

Nozaru politikas dialogi Āfrikas un Eiropas aliansē (par digitālo ekonomiku, transportu, laukiem / lauksaimniecību un ieguldījumiem ilgtspējīgā enerģijā) piedāvā modeli, kas ir jāpadziļina un jāpaplašina. Piemēram, attiecībā uz zaļo pārkārtošanos.