Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52020IP0266

    Eiropas Parlamenta 2020. gada 8. oktobra rezolūcija par kapitāla tirgu savienības (KTS) turpmāko veidošanu: kapitāla tirgus finansējuma pieejamības uzlabošana, jo īpaši MVU, un mazo ieguldītāju dalības iespēju palielināšana (2020/2036(INI))

    OV C 395, 29.9.2021, p. 89–100 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    29.9.2021   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 395/89


    P9_TA(2020)0266

    Kapitāla tirgu savienības (KTS) turpmāka veidošana: kapitāla tirgus finansējuma pieejamības uzlabošana, jo īpaši MVU, un mazo ieguldītāju dalības iespēju palielināšana

    Eiropas Parlamenta 2020. gada 8. oktobra rezolūcija par kapitāla tirgu savienības (KTS) turpmāko veidošanu: kapitāla tirgus finansējuma pieejamības uzlabošana, jo īpaši MVU, un mazo ieguldītāju dalības iespēju palielināšana (2020/2036(INI))

    (2021/C 395/11)

    Eiropas Parlaments,

    ņemot vērā Augsta līmeņa grupas nākamās KTS stadijas jautājumos (Next CMU) 2019. gada oktobra ziņojumu,

    ņemot vērā Augsta līmeņa foruma kapitāla tirgu savienības jomā 2020. gada 10. jūnija ziņojumu,

    ņemot vērā Komisijas 2020. gada 10. marta paziņojumu “MVU stratēģija ilgtspējīgai un digitālai Eiropai” (COM(2020)0103),

    ņemot vērā Komisijas 2020. gada 9. jūlija paziņojumu “Gatavošanās izmaiņām. Paziņojums par sagatavotību pārejas perioda beigās attiecībās starp Eiropas Savienību un Apvienoto Karalisti” (COM(2020)0324),

    ņemot vērā Komisijas 2018. gada 8. marta paziņojumu “Finanšu tehnoloģijas rīcības plāns konkurētspējīgākam un inovatīvākam Eiropas finanšu sektoram” (COM(2018)0109),

    ņemot vērā 2020. gada 24. jūlijā Komisijas ierosināto kapitāla tirgu atveseļošanas paketi,

    ņemot vērā 2015. gada 9. jūlija rezolūciju par kapitāla tirgu savienības izveidi (1),

    ņemot vērā 2016. gada 19. janvāra rezolūciju par ES finanšu pakalpojumu regulējuma izvērtēšanu un jauniem uzdevumiem — efektīvāka un lietderīgāka ES finanšu nozares regulējuma un kapitāla tirgu savienības satvara ietekme un virzība uz šī satvara izveidi (2),

    ņemot vērā regulārā ECB apsekojuma par finansējuma pieejamību uzņēmumiem rezultātus,

    ņemot vērā Komisijas 2020. gada vasaras ekonomikas prognozi,

    ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

    ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A9-0155/2020),

    A.

    tā kā visu darbību, kas tiek veiktas, lai izveidotu kapitāla tirgu savienību (KTS), pamatmērķim vajadzētu būt uzņēmumiem un iedzīvotājiem piedāvāto pievilcīgāku, stabilāku un ilgtspējīgāku finansēšanas iespēju klāsta paplašināšanai, vienlaikus saglabājot ekonomikas stabilitāti, līdz minimumam samazinot finanšu risku un atbilstoši aizsargājot mazo ieguldītāju, pensionāru un patērētāju intereses, lai stimulētu finansiālo līdzdalību un noguldītājus pārvērstu par ieguldītājiem; tā kā pašu kapitāla finansējuma pieejamība MVU, uzņēmējiem un sociālajai ekonomikai ir kļuvusi vēl jo svarīgāka, ņemot vērā ar Covid-19 saistīto atveseļošanu;

    B.

    tā kā ES iekšējam tirgum ir raksturīga atklāta konkurence, regulatīvs satvars, paļaušanās uz starptautiskiem standartiem un sadarbība uzraudzības jomā; tā kā tādēļ KTS stratēģijai būtu jābalstās uz tiem pašiem principiem;

    C.

    tā kā ES ekonomikas atveseļošanai vajadzīgā finansējuma apjoms rada obligātu nepieciešamību investēt pārdomāti un ilgtspējīgi, ņemot vērā nākamo paaudžu intereses; tā kā saskaņā ar ES zaļo kursu KTS būt jāsniedz būtisks ieguldījums pārejā uz ilgtspējīgu, konkurētspējīgu un noturīgu ekonomiku, papildinot publiskās investīcijas; tā kā pašlaik tiek izstrādāts satvars ilgtspējīgu investīciju atvieglošanai; tā kā šis satvars ir neatņemama daļa no ES centieniem KTS ietvaros finansējumu saistīt ar ekonomikas vajadzībām un ES ilgtspējīgas attīstības programmu;

    D.

    tā kā ES kapitāla tirgi varētu vislabāk kalpot ekonomikai un tik ļoti nepieciešamajai ekonomikas atveseļošanai, ja tie būtu pārredzami, konkurētspējīgi, noturīgi, ar centralizētu tīrvērti un atbalstīti ar taisnīgu regulējumu;

    E.

    tā kā dažiem ieguldītājiem ir augstāka riska tolerance nekā citiem un tā kā ne visiem uzņēmumiem ir pieejams kapitāla tirgus finansējums un iespējams gūt labumu no tā;

    F.

    tā kā eurozonas drošā aktīva izveide ir izšķiroši svarīga finanšu integrācijai un KTS attīstībai; tā kā drošs aktīvs Eiropas Savienībā ir nepieciešams, lai izveidotu integrētu, padziļinātu un likvīdu Eiropas obligāciju tirgu kā vienu no galvenajiem KTS elementiem, kas varētu kalpot kā eurozonas cenu noteikšanas atskaites punkts obligāciju, kapitāla vērtspapīru un citu aktīvu novērtēšanā, kā arī kā nodrošinājums visā eurozonā;

    G.

    tā kā lielākā daļa KTS izveides nolūkā līdz šim veikto darbību ir veiktas pareizajā virzienā — lai gan nav sasniegti vairāki mērķi — un tā kā banku aizdevumu nozīme salīdzinājumā ar akciju kapitālu pēdējos gados faktiski ir palielinājusies; tā kā vēl ir daudz darāmā pieņemto pasākumu konverģences, precizitātes, efektivitātes un vienkāršošanas ziņā; tā kā vērienīgs KTS projekta redzējums ir ļoti svarīgs, lai pārvarētu nacionālo jutīgumu un radītu impulsu KTS izveides pabeigšanai nolūkā padarīt ES par ārvalstu kapitāla investīcijām pievilcīgu tirgu un palielināt tās konkurētspēju pasaules tirgos;

    H.

    tā kā KTS attīstība iet roku rokā ar ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšanu un it īpaši ar banku savienības izveides pabeigšanu; tā kā Parlaments savā 2020. gada 19. jūnija rezolūcijā par 2019. gada ziņojumu par banku savienību (3) mudina pabeigt banku savienības izveidi, ieviešot pilnībā funkcionējošu Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmu; tā kā banku savienība nebūs pabeigta, kamēr tai trūks ticama atbalsta mehānisma vienotajam noregulējuma fondam; prasa arī apsvērt nepieciešamību izstrādāt un ieviest fiskālās stabilizācijas mehānismu eurozonai kopumā; tā kā KTS ir jāpapildina ar pretcikliskiem politikas pasākumiem, lai nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi finansējumam un investēšanas iespējām visā ES;

    I.

    tā kā finanšu noteikumi, it īpaši banku darbības un revīzijas jomā, nesen tika grozīti, reaģējot uz Covid-19; tā kā kapitāla tirgus finansējums ir nepieciešams, lai Eiropas Savienībā palielinātu vispārējo finansēšanas kapacitāti un mazinātu paļaušanos uz banku aizdevumiem; tā kā labi kapitalizētai banku nozarei arī turpmāk būs svarīga loma uzņēmumu, it īpaši MVU, finansēšanā;

    J.

    tā kā tāda centralizēta mehānisma trūkums, kurš nodrošina viegli pieejamu, ticamu, saprotamu un salīdzināmu publisko informāciju, ir viens no iemesliem, kāpēc uzņēmumiem ir grūti atrast ieguldītājus; tā kā ieguldītājiem ir grūti izvērtēt jaunus un mazus uzņēmumus ar īsu uzņēmējdarbības pieredzi un tā kā šādas grūtības kavē inovācijas iespējas, it īpaši jauniem uzņēmējiem;

    K.

    tā kā, ņemot vērā saistībā ar Lielo recesiju gūto pieredzi, ir panākta vienprātība par nepieciešamību reformēt eurozonas institucionālo struktūru, lai uzlabotu tās spēju tikt galā ar plaša mēroga ekonomikas satricinājumiem; tā kā šajā sakarā ekonomikas literatūrā parasti ir konstatēts, ka ASV labākas satricinājumu absorbcijas pamatā galvenokārt ir efektīvāka privātā sektora veikta riska dalīšana, izmantojot kredītu un kapitāla tirgus;

    L.

    tā kā MVU ir 99,8 % no visiem uzņēmumiem ES-28 nefinanšu uzņēmējdarbības nozarē un tā kā tie rada 56,4 % pievienotās vērtības un 66,6 % darbvietu šajā nozarē; tā kā ļoti mazi MVU ir 93 % no šīs nozares, mazi MVU — 5,9 % un vidēji lieli MVU — tikai 0,9 % (4);

    M.

    tā kā Covid-19 izraisītā sociālā un ekonomiskā krīze un ierobežošanas pasākumi īpaši negatīvi ietekmēs MVU un līdzīgā veidā varētu ietekmēt privātos noguldītājus; tā kā ES, reaģējot uz Covid-19, ar Eiropas atveseļošanas plāna palīdzību būtu jānodrošina apjomīga kapitāla iepludināšana un tā būtu jāpapildina ar stimuliem uz tirgu balstītas finansēšanas veicināšanai un paļaušanās uz banku aizdevumiem mazināšanai, lai uzlabotu finansējuma pieejamību Eiropas uzņēmumiem un veidotu noturīgu ES ekonomiku nolūkā aizsargāt darbvietas un dalībvalstu ražotspēju;

    N.

    tā kā skandāla, kurā iesaistīts Vācijas maksājumu pakalpojumu sniedzējs Wirecard — DAX30 uzņēmums, kas 2020. gada 24. jūnijā iesniedza maksātnespējas pieteikumu, atklājot trūkumus Eiropas regulatīvajā satvarā, sarežģītais raksturs liecina par nepieciešamību veikt rūpīgu izvērtēšanu, lai noteiktu, kas nogāja greizi, ka tik liela mēroga krāpnieciska darbība varēja notikt nepamanīta tik ilgu laiku; tā kā, ņemot vērā šo jaunāko skandālu, atkal tika īpaši uzsvērta nepieciešamība steidzami veikt pielāgojumus Eiropas uzraudzības struktūrā finanšu pārskatu sniegšanas, finanšu inovācijas, maksājumu un saistītās jomās, tostarp revīzijas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas / terorisma finansēšanas apkarošanas jomā;

    O.

    tā kā KTS izveidei ir nepieciešams mobilizēt mazumtirdzniecības pieprasījumu; tā kā, lai sasniegtu šādu mērķi, privātajiem ieguldītājiem ir jāpieredz izmaiņas ieguldīšanas kultūrā; tā kā šādas izmaiņas notiks tikai tad, kad privātie ieguldītāji būs pārliecināti, ka ieguldīšana kapitāla tirgos ir vēlama, lai gan vienlaikus pakļauta pieņemamiem un skaidri definētiem riskiem; tā kā Komisijai būtu jāizpēta turpmākas iespējas informēt par KTS projekta sniegto labumu, piemēram, mainot nosaukumu tā, lai atspoguļotu tiešo saikni starp ES iedzīvotāju noguldījumiem un ieguldījumiem ekonomikas izaugsmē un atveseļošanā pēc Covid-19, kā to ierosinājusi Augsta līmeņa grupa nākamās KTS stadijas jautājumos;

    P.

    tā kā saskaņā ar jaunākajiem ziņojumiem un uz patērētājiem koncentrētiem apsekojumiem (5) lielākā daļa Eiropas mazo ieguldītāju prioritāti dod ilgtspējai un lēmumu pieņemšanā par ieguldījumiem vēlas ņemt vērā vides, sociālos vai pārvaldības faktorus un riskus, taču tiem reti tiek piedāvāti saderīgi produkti;

    Q.

    tā kā Covid-19 radītās izmaiņas tirgū ir darbojušās kā reālās dzīves spriedzes tests attiecībā uz visas finanšu ekosistēmas noturīgumu un tā kā, ņemot vērā šīs izmaiņas, būtu jāveic detalizēts izvērtējums attiecībā uz pašreizējā ES noteikumu kopuma par finanšu stabilitāti un finanšu uzraudzību priekšrocībām un trūkumiem;

    R.

    tā kā Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES rada strukturālas izmaiņas ES finanšu sistēmā; tā kā ES kapitāla tirgiem pēc Brexit būs policentrisks raksturs un tā kā līdz ar to tie saskarsies ar lielāku sadrumstalotības risku Eiropas Savienībā; uzsver, ka ir svarīgi aktīvi atbalstīt tādas politikas un pasākumus — tostarp stingru pieeju trešo valstu piekļuvei ES tirgum un režīmu līdzvērtības dinamisku uzraudzības sistēmu —, kas nodrošina ES finanšu tirgu noturīgumu, savienojamību un konkurētspēju, kā arī to stabilitāti un vienlīdzīgus konkurences apstākļus; tā kā, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, līdzvērtību var piešķirt tikai tad, ja attiecīgās trešās valsts regulatīvais un uzraudzības režīms un standarti tiek uzskatīti par atbilstošiem attiecīgajām ES tiesību aktos noteiktajām prasībām;

    S.

    tā kā finanšu tehnoloģijai piemīt potenciāls apmierināt atsevišķas MVU un mazo ieguldītāju vajadzības, nodrošinot decentralizētus darbības veidus un efektivitātes uzlabojumus,

    Uzņēmējdarbības finansēšana

    1.

    ņem vērā Komisijas 2020. gada 24. septembra paziņojumu “Kapitāla tirgu savienība cilvēku un uzņēmumu labā — jauns rīcības plāns” (COM(2020)0590); uzstāj, ka ir jāpabeidz KTS izveide, lai veicinātu ekonomikas un sociālo atveseļošanos pēc Covid-19 pandēmijas; aicina Komisiju stingrāk apņemties panākt reālu progresu tādos jautājumos kā uzraudzība, nodokļu sistēma un maksātnespējas tiesību akti, kas joprojām ir būtiski šķēršļi ES kapitāla tirgu patiesai integrācijai;

    2.

    prasa attiecīgā gadījumā likvidēt šķēršļus un birokrātiju, tostarp vienkāršojot un samērīgāk piemērojot tiesību aktus — gadījumos, kad tas ir nepieciešams un palīdz nodrošināt finanšu stabilitāti —, lai dažādotu Eiropas uzņēmumiem pieejamos finansējuma avotus, īpašu uzmanību pievēršot MVU, tostarp jaunuzņēmumiem un uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu, lai veicinātu to spēju piekļūt kapitāla tirgiem un lai nodrošinātu daudzveidīgākas, ilgāka termiņa un konkurētspējīgākas ieguldīšanas iespējas maziem un lieliem ieguldītājiem; uzsver nepieciešamību mazināt pašreizējo noslieci par labu parāda finansēšanai; norāda, ka pašreizējā situācija padara Eiropas uzņēmumus un it īpaši MVU nenoturīgākus un neaizsargātākus; aicina ieviest MVU testu, lai varētu izvērtēt ikvienas KTS iniciatīvas ietekmi;

    3.

    atzīmē — pasākumi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka MVU, tostarp jaunuzņēmumi un uzņēmumi ar vidēji lielu kapitālu, atrod ceļu uz finanšu tirgiem, ietver pētniecības atvieglošanu investēšanas jomā, MVU definīcijas vienkāršošanu visos attiecīgajos ES tiesību aktos un emitēšanas prasību pazemināšanu; aicina dalībvalstis no jauna līdzsvarot noslieci par labu parāda, nevis kapitāla, finansēšanai (parāda-kapitāla noslieci) nodokļu uzlikšanā; atbalsta Finanšu instrumentu tirgu direktīvas (FITD II) režīma, kas paredzēts MVU pētniecības stimulēšanai investēšanas jomā, pārskatīšanu;

    4.

    aicina Komisiju izstrādāt tiesību akta priekšlikumu par Eiropas nodrošinātajām parādzīmēm (ENP) kā jaunu divējāda regresa tiesību finanšu instrumentu bankām, kurš varētu palīdzēt uzlabot finansējuma pieejamību MVU visā ES; atgādina, ka ENP varētu būt paredzētas konkrētiem mērķiem, piemēram, MVU atbalstīšanai pārejā uz konkurētspējīgāku un ilgtspējīgāku ekonomiku un finansējuma novirzīšanā reālajai ekonomikai;

    5.

    aicina Komisiju pastiprināt obligāto izvērtējošo vai korektīvo informāciju, ko bankas sniedz, kad tās noraida MVU kredīta pieteikumus, jo visaptverošāka atgriezeniskā informēšana varētu dot MVU, kuru pieteikumi ir tikuši noraidīti, iespēju pielāgot savu uzņēmējdarbības pieeju un mācīties no kļūdām;

    6.

    prasa turpināt Eiropas kapitāla tirgu integrāciju un uzlabošanu, lai padarītu tos pēc iespējas pievilcīgākus, konkurētspējīgākus un noturīgākus, tostarp un it īpaši saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES;

    7.

    uzsver, ka ir būtiski svarīgi uzlabot eurozonas riska absorbcijas spēju;

    8.

    uzsver, ka eurozonas valstis var uzlabot savu iekšējo spēju tikt galā ar makroekonomiskiem satricinājumiem, it īpaši, efektīvi mazinot vājās vietas savā ekonomikā, banku darbības nozarē un publisko finanšu jomā; turklāt uzskata, ka ekonomikas noturīgums būtu uzlabojams, veicot strukturālas reformas, ar kurām atbalsta potenciālo izaugsme un palielina elastīgumu;

    9.

    uzsver, ka efektīvi un integrēti finanšu tirgi ir svarīgs priekšnoteikums efektīvai privātā sektora riska dalīšanai eurozonā; uzskata, ka patiesa KTS varētu būtiski palīdzēt riska dažādošanā un mazināšanā;

    10.

    atzīmē sākotnējā publiskā piedāvājuma (SPP) tirgu panīkumu ES un to, ka šāds panīkums atspoguļo šo tirgu ierobežoto pievilcīgumu it īpaši mazākiem uzņēmumiem; šajā sakarā uzsver, ka MVU saskaras ar nesamērīgu administratīvo slogu un izmaksām, kas saistītas ar to prasību ievērošanu, kuras noteiktas attiecībā uz iekļaušanu biržas sarakstā; uzskata, ka būtu jāuzlabo finanšu tirgu efektivitāte un stabilitāte un jāatvieglo uzņēmumu iekļaušana biržas sarakstā; mudina izveidot un noteikt par prioritāti lielu privātu Eiropas fondu — SPP fondu —, lai atbalstītu MVU finansēšanu; atzīmē nepieciešamību nodrošināt MVU pievilcīgu vidi pirms SPP un pēc SPP;

    11.

    atzinīgi vērtē Augsta līmeņa foruma Eiropas vienotā piekļuves punkta (EVPP) izveidei ideju apkopot informāciju par uzņēmumiem ES, savstarpēji savienojot esošos valstu un ES reģistrus un uzņēmumu datubāzes, lai tādējādi palīdzētu uzņēmumiem, it īpaši mazākās dalībvalstīs, piesaistīt ieguldītājus; uzsver, ka uzņēmumiem vajadzētu būt nodrošinātai iespējai kontrolēt savu datu pieejamību EVPP; aicina Komisiju iesniegt tiesību akta priekšlikumu par Eiropas vienoto piekļuves punktu finanšu un nefinanšu informācijai attiecībā uz biržas sarakstā iekļautiem un neiekļautiem ES uzņēmumiem, vienlaikus attiecīgā gadījumā ievērojot proporcionalitātes principu; aicina Komisiju Nefinanšu informācijas atklāšanas direktīvā (NFIAD) noteiktās pārredzamības prasības saskaņot ar attiecīgajām prasībām, kas noteiktas Taksonomijas regulā un Ilgtspējīgas finanšu informācijas atklāšanas regulā;

    12.

    prasa izpētīt, vai Kapitāla prasību regulā (KPR) paredzētais režīms, ko piemēro meitasuzņēmumu mazākuma līdzdalībai, neattur no iekļaušanas biržas sarakstā, paturot prātā ar finanšu stabilitāti saistītos apsvērumus un jebkādu pievienoto vērtību reālās ekonomikas finansēšanai;

    13.

    prasa paātrināt ES riska kapitāla un privātā kapitāla tirgu attīstību Eiropas riska kapitāla fondu (EuVECAs(6) ietvaros, uzlabojot finansējuma pieejamību riska kapitāla ieguldījumiem un izveidojot lielākus agrīna un vēla attīstības posma riska kapitāla fondus, nodokļu atvieglojumu shēmas riska kapitāla un komerceņģeļu ieguldījumiem, kā arī aktīvus SPP tirgus ar riska kapitāla palīdzību finansētiem uzņēmumiem; uzsver, ka šīs nodokļu atvieglojumu shēmas būtu izstrādājamas tā, lai tās būtu ekonomiski un sociāli dzīvotspējīgas un atbildīgas, un ka tās būtu sistemātiski uzraugāmas un izvērtējamas;

    14.

    norāda uz nepieciešamību palielināt pārredzamību un mazināt sadrumstalotību Eiropas riska kapitāla tirgos; uzsver nepieciešamību stimulēt Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu fondu (ELTIF), EuVECA un Eiropas sociālās uzņēmējdarbības fondu (EuSEF) darbību, lai izveidotu Eiropas mēroga privātā kapitāla instrumentus; atbalsta Regulas (ES) 2015/760 par Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu fondiem (7) pārskatīšanu, tostarp banku darbības un apdrošināšanas nozares regulatīvajā satvarā izdarītu saistītās prudenciālās kalibrēšanas iespējamu mērķtiecīgu pielāgojumu analīzi, vienlaikus aizsargājot finanšu stabilitāti, lai tādējādi dotu iespēju mazajiem ieguldītājiem iesaistīties biržas sarakstā neiekļautu uzņēmumu, infrastruktūras projektu un ilgtspējīgu investīciju ilgtermiņa finansēšanā nolūkā pilnībā izmantot ELTIF potenciālu;

    15.

    prasa veikt pasākumus, lai atdzīvinātu vērtspapīrošanas tirgus Eiropā, padarot tos pievilcīgus emitentiem un ieguldītājiem; prasa Eiropas uzraudzības iestādēm (EUI) un Komisijai pabeigt visu regulatīvo tehnisko standartu izstrādi; prasa informācijas atklāšanai piemērojamo regulatīvo prasību vienkāršošanu un racionalizēšanu, vienkāršus, pārredzamus un standartizētus (VPS) kritērijus, VPS pārbaudi un vienkāršu un uz risku reaģējošu parametru nodrošināšanu būtiska riska pārvešanas izvērtēšanai;

    16.

    pieņem zināšanai 2020. gada 24. jūlijā Kapitāla tirgu atveseļošanas paketes ietvaros izklāstītos priekšlikumus par vērtspapīrošanu; prasa Komisijai izvērtēt, kā mērķtiecīgi grozījumi Vērtspapīrošanas regulā varētu atbrīvot finansēšanas kapacitāti, lai tādējādi izvairītos no Eiropas banku veiktās aizdošanas mazināšanās, vienlaikus risinot ar finanšu stabilitāti saistītus jautājumus, jo dažu sintētiskās vērtspapīrošanas veidu raksturs var radīt īpašus prudenciālus un sistēmiskus riskus; uzskata, ka šāda mērķtiecīga izvērtēšana varētu ietvert naudas un bilances sintētiskajai vērtspapīrošanai, regulējošām prasībām atbilstošam kapitālam un likviditātei piemērojamā režīma saskaņošanu ar segtajām obligācijām un aizdevumiem piemērojamo režīmu, kā arī trešo personu vērtspapīrošanai, segtajām obligācijām un vienkāršai, pārredzamai un standartizētai (VPS) vērtspapīrošanai piemērojamo informācijas atklāšanas un uzticamības pārbaudes prasību pārskatīšanu;

    17.

    aicina Komisiju izvērtēt, kā finanšu stabilitāti ietekmētu iespējami mērķtiecīgi pasākumi, saskaņojot un vienkāršojot tiesību aktus vērtspapīru tirgus jomā, lai atvieglotu ātru atveseļošanu pēc Covid-19 krīzes un investēšanu reālajā ekonomikā, it īpaši MVU, un ļautu ienākt tirgos jauniem dalībniekiem un jauniem produktiem, saglabājot patērētāju aizsardzību un tirgus integritāti, vienlaikus veicinot pārrobežu kapitāla investēšanu un tirdzniecību; turklāt aicina Komisiju izvērtēt nepieciešamību pārskatīt Finanšu instrumentu tirgu regulu (MiFIR), tostarp akciju tirdzniecības pienākumu (STO) un atvasināto instrumentu tirdzniecības pienākumu (DTO), lai novērstu iespējamās pretrunas, kas var ietekmēt ES uzņēmumu spēju piesaistīt kapitālu, it īpaši, ņemot vērā pārejas perioda beigas starp ES un Apvienoto Karalisti;

    18.

    pauž nožēlu par ES kolektīvās finansēšanas tirgus nepietiekamo attīstību salīdzinājumā ar citām lielām ekonomikas sistēmām; atzinīgi vērtē jauno vienoto kritēriju kopumu attiecībā uz ES mēroga noteikumiem, par kuriem tika panākta vienošanās 2019. gada decembrī (2018/0048(COD)), lai palīdzētu atrisināt šo situāciju un veicinātu pārrobežu uzņēmējdarbības finansēšanu; prasa Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (EVTI) un Komisijai cieši uzraudzīt jauno noteikumu īstenošanu, lai reaģētu un ierosinātu izmaiņas gadījumā, ja netiks novēroti būtiski uzlabojumi kolektīvajā finansēšanā kā MVU finansēšanas alternatīvā; aicina Komisiju un dalībvalstis aktīvi informēt MVU par tiem pieejamajiem alternatīvajiem finansēšanas instrumentiem;

    19.

    aicina Komisiju izpētīt iniciatīvas darbinieku akciju īpašumtiesību stimulēšanai, lai veicinātu mazo noguldītāju tiešu iesaistīšanos ekonomikas finansēšanā, un arī kā instrumentu uzņēmumu pārvaldības uzlabošanai un akciju kapitāla kultūras attīstības veicināšanai;

    20.

    aicina Komisiju veicināt mazo ieguldītāju tiešu iesaistīšanos ekonomikas finansēšanā, apsverot ieguldījumu peļņas gūšanas iespēju mazajiem ieguldītājiem;

    21.

    aicina Komisiju pārskatīt Vērtspapīru norēķinu un centrālo depozitāriju regulā (CVDR) paredzēto norēķinu disciplīnas režīmu, ņemot vērā Covid-19 krīzi un Brexit;

    Ilgtermiņa un pārrobežu ieguldījumu un finanšu produktu popularizēšana

    22.

    prasa dalībvalstīm izdarīt grozījumus savā nodokļu satvarā, lai mazinātu nodokļu šķēršļus pārrobežu ieguldījumiem, tostarp procedūrās, ko izmanto ienākumu izcelsmes vietā ieturētā dividendēm piemērotā nodokļa pārrobežu atmaksāšanai ieguldītājiem, tostarp mazajiem ieguldītājiem gadījumos, kad ir runa par dubultu aplikšanu; uzskata, ka šādām procedūrām vajadzētu būt pārredzami skaidrotām Eiropas mēroga digitālā platformā un ka tām būtu jāļauj ieguldītājiem reāllaikā noteikt peļņu no saviem ieguldījumiem; aicina dalībvalstis cieši sadarboties ar ESAO un tās Nodokļu atvieglojumu un atbilstības uzlabošanas (TRACE) projekta ietvaros, lai no jauna līdzsvarotu parāda-kapitāla noslieci, kas nostāda neizdevīgākā situācijā inovācijas finansēšanu ar privāto ieguldījumu palīdzību, un stimulēt ieguldītāju ilgtermiņa investēšanas iespējas, lai palīdzētu ES iedzīvotājiem gūt lielāku peļņu no saviem ilgtermiņa noguldījumiem;

    23.

    uzskata, ka valsts nodokļu satvara vienpusēja grozīšana ES, lai mazinātu nodokļu šķēršļus pārrobežu ieguldījumiem, vēl vairāk palielinās to nodokļu jomas noteikumu neviendabīgumu, kuri uzņēmumiem jāievēro, veicot pārrobežu darbību, jo šāda rīcība radīs daudz izmaksu un papildu iespējas apiet nodokļus; atkārtoti aicina dalībvalstis vienoties par priekšlikumu pieņemšanu attiecībā uz kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB), vienlaikus ņemot vērā Parlamenta atzinumu, kurā jau ir iekļauts virtuālās pastāvīgās uzņēmējdarbības vietas jēdziens un sadalījuma formulas; aicina dalībvalstis pārvarēt savas atšķirīgās nostājas attiecībā uz KKUINB, ņemot vērā šī instrumenta nozīmi tāda satvara izveidē, kurš veicina noteiktību, novērš nodokļu dubultu uzlikšanu un samazina administratīvās izmaksas, tādējādi veicinot pārrobežu ieguldījumus;

    24.

    uzsver, ka ir svarīgi palielināt juridisko noteiktību attiecībā uz pārrobežu ieguldījumiem, padarot efektīvākas un iedarbīgākas valstu maksātnespējas procedūras un turpinot saskaņot noteikumus par korporatīvo pārvaldību, tostarp vienojoties par kopēju akcionāra definīciju, lai atvieglotu akcionāru tiesību izmantošanu un iesaistīšanos ieguldījumu saņēmējos uzņēmumos visā ES; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt stabilu tiesiskās aizsardzības satvaru pārrobežu ieguldījumiem Eiropas Savienībā pēc ES iekšējo divpusējo ieguldījumu līgumu darbības beigām; aicina Komisiju attiecīgā gadījumā ierosināt likumdošanas iniciatīvas un/vai izdot ieteikumus dalībvalstīm;

    25.

    uzsver finanšu tirgus dalībnieku ilgtermiņa kapitāla ieguldīšanas nozīmi, lai atbalstītu neatkarīgus Eiropas uzņēmumus Savienībā, spēcīgas un noturīgas stratēģiskās nozares, ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi un labklājību ES iedzīvotājiem;

    26.

    uzsver nepieciešamību panākt progresu finanšu pakalpojumiem iekšējā tirgū piemērojama patiesi vienota noteikumu kopuma īstenošanā un izpildes panākšanā, tostarp attiecībā uz kopējām definīcijām un standartiem ilgtspējīga finansējuma jomā; aicina Komisiju un EUI īpašu uzmanību veltīt uzraudzības konverģences instrumentu izmantošanai un palielināt to efektivitāti;

    27.

    uzsver nepieciešamību veicināt pensijas kapitāla uzkrāšanu, it īpaši otrajā un trešajā pensiju līmenī, ņemot vērā lielās demogrāfiskās pārmaiņas, ar ko saskaras ES; atzinīgi vērtē Pan-Eiropas privāto pensiju (PEPP) produktu; atzīmē, ka PEPP ir papildinošs un brīvprātīgs pensiju produkts, kas papildina valsts pensiju; atgādina, ka nodokļu režīms būs svarīgs apsvērums gaidāmā PEPP pieņemšanā; atgādina par Komisijas 2017. gada 26. jūnija ieteikumu, kurā dalībvalstis aicinātas nodrošināt — lai PEPP kļūtu par izvēles iespēju noguldītājiem, tam piemēro tādu pašu nodokļu režīmu kā valsts pensiju produktiem; prasa pirms PEPP regulas nākamās leģislatīvās pārskatīšanas veikt rūpīgu uz faktiem balstītu PEPP tirgus izvērtēšanu, arī attiecībā uz vienlīdzīgu konkurences apstākļu pastāvēšanu;

    28.

    mudina dalībvalstis veicināt fondēto pensiju shēmas kā veidu, kā padziļināt ilgtermiņa investīcijām pieejamos Eiropas kapitāla finansēšanas avotu kopumus un uzlabot tirgus dinamiku un stimulus investēšanai; uzskata, ka fondētās pensijas būtu jāatdzīvina un jāpadara pievilcīgākas; prasa veikt pasākumus, lai pārvarētu šķēršļus publisko un privāto pensiju shēmu līdzāspastāvēšanai; mudina uz ieguldītāju līdzdalību ilgtermiņa produktos, šajā nolūkā izmantojot nodokļu stimulu politikas, kas izstrādātas, lai radītu labvēlīgu ekonomisko un sociālo ietekmi un veicinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem pakalpojumu sniedzējiem un attiecībā uz visiem produktu veidiem;

    29.

    mudina Komisiju apsvērt iespēju ieviest ES de minimis vai atbrīvojuma režīmu attiecībā uz izplatīšanu profesionāliem un/vai daļēji profesionāliem ieguldītājiem Direktīvas par pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) ietvaros;

    30.

    atgādina, ka līdz 2020. gada beigām ir jāpārskata direktīva “Maksātspēja II” un ka Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde (EAAPI) pēc apspriešanās ar dažādām ieinteresētajām personām sniegs Komisijai tehniskas konsultācijas, tostarp saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu gūto pieredzi, it īpaši par tādu risku segumu, kuri saistīti ar pandēmiju; prasa Komisijai un EAAPI, balstoties uz mērķtiecīgu ietekmes izvērtējumu, izvērtēt iespējamos ieguvumus no ieguldījumiem, kas izdarīti uzņēmumu, it īpaši MVU, pašu kapitālā un privātā sektora parādzīmēs, piemērojamo kapitāla prasību pielāgošanas un šādas pielāgošanas prudenciālo pamatojumu, iespējams, izmantojot arī iekšējā modeļa pieeju, lai nodrošinātu, ka apdrošinātājiem un pensiju fondiem noteiktās kapitāla prasības nekavē ilgtermiņa ieguldījumus; mudina strauji pakāpeniski atcelt valstu atbrīvojumus un mazināt pārmērīgu reglamentēšanu direktīvas “Maksātspēja II” īstenošanā dalībvalstīs;

    31.

    uzsver nepieciešamību radīt un stimulēt piemērotu ilgtspējīgu aktīvu pieejamību; mudina Komisiju nākt klajā ar likumdošanas iniciatīvu par ES zaļo obligāciju standartu; lai stiprinātu euro starptautisko lomu, stabilizētu finanšu tirgus un ļautu bankām dažādot savus portfeļus, prasa turpināt diskusijas par Eiropas droša aktīva izveidi, balstoties uz priekšlikuma ieviest ar valsts obligācijām nodrošinātus vērtspapīrus (SBBS) un iespējamu izmaiņu izvērtēšanu, ko veiktu Komisija;

    32.

    uzsver, ka atbilstoši prudenciālie noteikumi, kas nodrošina zaudējumu absorbcijas spēju, ir būtiski svarīgi finanšu stabilitātes saglabāšanai un ka vienlaikus jācenšas panākt līdzsvaru, lai nodrošinātu, ka tiek uzlabota finanšu institūciju spēja ieguldīt reālajā ekonomikā un aizdot tai, kā arī ES konkurētspēja pasaules mērogā; prasa Komisijai galīgo “Bāzele III” standartu īstenošanā pienācīgu uzmanību veltīt riska svērumiem, kas piemērojami banku ieguldījumiem pašu kapitālā, it īpaši MVU ilgtermiņa pašu kapitālā;

    33.

    uzsver, ka KTS vajadzētu būt saskaņotai ar Eiropas zaļo kursu un it īpaši ar Ilgtspējīgas Eiropas investīciju plānu un ilgtspējīgu darbību taksonomiju ES līmenī; uzskata, ka KTS mērķim vajadzētu būt ieguldījumu novirzīšanai uz videi nekaitīgiem un konkurētspējīgiem projektiem, tādējādi veicinot ES ilgtspējīgas attīstības programmas īstenošanu;

    Tirgus arhitektūra

    34.

    uzsver, ka Eiropas Savienības un valstu uzraudzības iestādēm būtu efektīvi un patiesi jāsadarbojas, lai pārvarētu to atšķirības un strādātu kopā nolūkā nodrošināt patiesu uzraudzības konverģenci un tādējādi popularizētu kopēju Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (EVTI) vadītu Eiropas līmeņa uzraudzības un izpildes panākšanas modeli, lai mazinātu pastāvošos šķēršļus pārrobežu finanšu operācijām; norāda uz EVTI, EAAPI un EBI nozīmi šajā procesā, vienlaikus ievērojot valstu kompetento iestāžu (VKI) lomu, kā noteikts Eiropas finanšu uzraudzības sistēmas (EFUS) pārskatīšanā, par kuru nesen panākta vienošanās; turklāt atgādina nepieciešamību reformēt EUI pārvaldības struktūru, lai palielinātu to neatkarību no valstu uzraudzības iestādēm;

    35.

    lai potenciāli palielinātu efektivitāti, aicina Komisiju apsvērt iespēju pakāpeniski piešķirt EVTI tiešas uzraudzības pilnvaras, tostarp attiecībā uz tiešu uzraudzību pār atsevišķiem tirgus segmentiem, tādiem kā ES centrālie darījumu partneri (CCP), centrālie vērtspapīru depozitāriji (CVD) un Eiropas vienotais piekļuves punkts, kā arī plašākas intervences pilnvaras attiecībā uz produktiem; uzsver arī nepieciešamību sadarbībā ar attiecīgajām VKI un balstoties uz kopīgu noteikumu kopumu un intervences pilnvarām attiecībā uz produktiem, iecelt vienotu Eiropas uzraudzītāju tādu ar kriptoaktīviem saistītu darbību uzraudzībai, kurām ir būtisks pārrobežu elements Eiropas Savienībā;

    36.

    pauž bažas par neseno skandālu, kurā bija iesaistīts Vācijas finanšu tehnoloģijas uzņēmums Wirecard; šajā sakarā prasa Komisijai un ES kompetentajām iestādēm izvērtēt, cik lielā mērā šī skandāla iemesls varētu būt trūkumi ES revīzijas un uzraudzības tiesiskajā regulējumā un vai valstu un ES uzraudzības iestādes ir pietiekami aprīkotas, lai efektīvi uzraudzītu lielas pārrobežu finanšu institūcijas ar sarežģītiem uzņēmējdarbības modeļiem, kas ietver dažādas trešo valstu jurisdikcijas un vairākus uzņēmumu slāņus; prasa izdarīt secinājumus no šī gadījuma saistībā ar ES tiesiskā regulējuma un uzraudzības satvara turpmāko attīstību un it īpaši saistībā ar KTS rīcības plānu; uzskata, ka šajos secinājumos būtu jāpievēršas jautājumam par to, vai tieša Eiropas līmeņa uzraudzība konkrētās jomās būtu varējusi novērst šo neveiksmi un vai būtu pamatoti veikt vērienīgu EUI pārvaldības reformu, kas palielinātu EUI lomu pastāvošo šķēršļu pārrobežu finanšu operācijām mazināšanā; it īpaši atkārtoti aicina Komisiju meklēt veidus, kā uzlabot grāmatvedības nozares darbību, tostarp ar kopīgas revīzijas palīdzību;

    37.

    vērš īpašu uzmanību uz ES mēroga konkurenci, izvēli un piekļuvi tirgus infrastruktūrai kā pamatprincipiem tirdzniecības mehānismu dažādībai KTS, izņemot gadījumus, kad šāda piekļuve varētu apdraudēt finanšu stabilitāti; ar bažām atzīmē, ka pēdējos gados aizvien lielāka tirdzniecības plūsmu daļa ir nonākusi tirdzniecības vietās ar ierobežotām pārredzamības prasībām, un norāda, ka šāda tirdzniecība būtiski neveicina cenu noteikšanu; atzīmē, ka joprojām augsts ir ārpus tirdzniecības vietām veiktas divpusējās tirdzniecības līmenis; atbalsta patiesu pāreju uz konkurētspējīgu biržā veiktu tirdzniecību Eiropas pašu kapitāla un atvasināto instrumentu tirgos, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp dažādām tirdzniecības vietām;

    38.

    uzskata, ka labi finansēti pilsoniskās sabiedrības dalībnieki un patērētāju pārstāvji finanšu pakalpojumu jomā var sniegt politikas veidotājiem un regulatoriem nenovērtējamu ieskatu un neatkarīgu vērtējumu;

    39.

    uzsver nepieciešamību pēc progresa virzībā uz vienotu Eiropas standartu noteikšanu, lai mazinātu sadrumstalotības risku, kas izriet no valstīm paredzētu izvēles iespēju un rīcības brīvības piemērošanas;

    40.

    konstatē, ka finanšu pakalpojumu regulēšana ir ļoti sarežģīta, jo tā pastāv starptautiskā, Eiropas un valsts līmenī; mudina visus attiecīgos dalībniekus pievērsties šim sarežģītības jautājumam, lai nodrošinātu finanšu regulēšanas samērīgumu un likvidētu nevajadzīgu administratīvo slogu; atzīmē arī, ka finanšu regulējuma samērīgums dažkārt var palielināt sarežģītību, un aicina Komisiju un dalībvalstis apņemties īstenot būtiskus centienus, lai racionalizētu un saskaņotu spēkā esošos un turpmākos noteikumus, attiecīgā gadījumā pakāpeniski atceļot valstu atbrīvojumus un novēršot pārmērīgu reglamentēšanu ES tiesību aktu piemērošanā dalībvalstīs; uzsver, ka noteikumi ar skaidriem termiņiem pārejas veikšanai un pašreizējo režīmu pakāpeniskai atcelšanai var nodrošināt gludu un stabilu virzību uz regulatīvo konverģenci;

    41.

    atkārtoti norāda uz aicinājumu, ko tas Komisijai paudis savā 2016. gada 19. janvāra rezolūcijā par ES finanšu pakalpojumu regulējuma izvērtēšanu un jauniem uzdevumiem, proti, sadarbībā ar EUI, vienoto uzraudzības mehānismu (VUM) un Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju (ESRK) reizi piecos gados veikt visaptverošu kvantitatīvu un kvalitatīvu izvērtēšanu attiecībā uz ES finanšu pakalpojumu regulēšanas kumulatīvo ietekmi uz finanšu tirgiem un to dalībniekiem ES un dalībvalstu līmenī, lai konstatētu trūkumus un nepilnības, izvērtētu finanšu pakalpojumu regulēšanas rezultātus, efektivitāti un lietderību un nodrošinātu, ka tā nekavē godīgu konkurenci un ekonomikas attīstību, un ziņot par to Parlamentam; pauž nožēlu, ka līdz šim šāda izvērtēšana nav veikta;

    42.

    aicina Komisiju nākt klajā ar detalizētu ceļvedi, lai stiprinātu finanšu ekosistēmas stabilitāti, ņemot vērā pieredzi, kas gūta no Covid-19 krīzes laikā konstatētajām priekšrocībām un trūkumiem pašreizējā ES noteikumu kopumā par finanšu stabilitāti un finanšu uzraudzību; pieņem zināšanai nesenos ESRK ieteikumus, it īpaši attiecībā uz likviditātes riskiem, ko rada drošības rezerves pieprasījumi, un likviditātes riskiem ieguldījumu fondos;

    Mazie ieguldītāji

    43.

    uzsver, ka stabils tirgus nevar pastāvēt bez plašas ieguldītāju bāzes; pauž bažas par to, ka mazo ieguldītāju iesaistīšanās finanšu tirgos joprojām ir zema; norāda uz nepieciešamību palielināt piemērotu ieguldīšanas iespēju portfeli mazajiem ieguldītājiem; ņemot vērā demogrāfiskos izaicinājumus, ar ko saskaras ES, prasa veikt pasākumus, lai veicinātu privātos ieguldījumus, palielinot mazo ieguldītāju līdzdalību kapitāla tirgos, šajā nolūkā izmantojot pievilcīgākus, pārredzamākus un atbilstošākus privāto pensiju produktus; prasa nodrošināt mazajiem ieguldītājiem īpaši paredzētas iniciatīvas, kuru mērķis cita starpā būtu atvieglot tīmeklī bāzētu neatkarīgu ES salīdzināšanas rīku izstrādi, lai palīdzētu mazajiem ieguldītājiem noteikt produktus, kas ir vispiemērotākie to īpašajām vajadzībām riska, ieguldījumu nestās peļņas un vērtības ziņā, un atbalstīt stimulus vides, sociālo un pārvaldības (VSP) produktu izstrādei un tādu produktu izstrādei, kuri tradicionāli saistīti ar labāku cenas un lietderības attiecību;

    44.

    pauž bažas un nožēlu par to, ka patērētāju un ieguldītāju aizsardzības noteikumi vairākos ES finanšu pakalpojumu nozares tiesību aktos nav pietiekami saskaņoti, kā rezultātā ir radīta pārmērīga sarežģītība gan finanšu starpniekiem, gan privātajiem klientiem; aicina Komisiju pieņemt horizontālāku un saskaņotāku zaļajai un digitālajai pārejai pielāgotu pieeju patērētāju un ieguldītāju aizsardzībai ES finanšu pakalpojumu tiesību aktos, lai nodrošinātu efektīvu un konsekventu aizsardzības līmeni visiem pakalpojumu sniedzējiem un attiecībā uz visiem finanšu produktiem;

    45.

    uzsver, ka ir svarīgi palielināt ieguldītāju uzticēšanos kapitāla tirgiem, šajā nolūkā nodrošinot stabilu ieguldītāju aizsardzību un uzlabojot tirgus dalībnieku finanšpratību;

    46.

    uzsver nepieciešamību nodrošināt vienlīdzīgus apstākļus konkurencei starp finanšu pakalpojumu uzņēmumiem un digitālās tehnoloģijas uzņēmumiem, ja vien netiek piemērota universāla pieeja; uzsver, ka finanšu tirgiem vajadzētu būt pieejamiem visiem uzņēmumiem saskaņā ar principu “vienāda uzņēmējdarbība — vienādi noteikumi”; atzīmē, ka šis princips ir īpaši svarīgs finanšu tehnoloģijas un finanšu inovācijas jomā un ka savstarpēja piekļuve finanšu datiem būtu līdzsvarojama ar nepieciešamību nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem pakalpojumu sniedzējiem un attiecībā uz visiem produktu veidiem;

    47.

    uzsver, ka mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu vienotais tirgus ir ļoti vāji attīstīts; atzīmē, ka tādu mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu produktu iegāde kā hipotekārie aizdevumi vai apdrošināšanas produkti pārrobežu mērogā ir ļoti reta un saskaras ar šķēršļiem; uzskata, ka mazumtirdzniecības tirgus dalībniekiem vajadzētu būt nodrošinātai iespējai pilnībā izmantot vienotā tirgus priekšrocības, lai piekļūtu mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu produktiem pārrobežu mērogā un tādējādi iegūtu piekļuvi lielākai izvēlei un labākiem produktiem; aicina Komisiju ieviest jaunu rīcības plānu attiecībā uz mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumiem, kurā būtu izklāstīta vērienīga stratēģija tam, kā novērst šķēršļus pārrobežu mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumiem, kā arī tam, kā likvidēt nevajadzīgu un pārmērīgu maksu par šādiem pakalpojumiem;

    48.

    prasa uzlabot pamatinformācijas atklāšanu un salīdzināmību un izskaust maldinošu informāciju tiesību aktos par komplektētiem privāto ieguldījumu un apdrošināšanas ieguldījumu produktiem (PRIIP) un atzīmē, ka šīm problēmām būtu jāpievēršas nākamajā pārskatīšanā; sagaida, ka 2. līmeņa PRIIP tiesību aktos par ieguldītājiem paredzēto pamatinformāciju tiks ievēroti 1. līmeņa tiesību akti, it īpaši noteikumi par precīzas, patiesas, skaidras un nemaldinošas pirmslīguma informācijas sniegšanu un par metodikām, kas attiecas uz snieguma scenārijiem, kā arī par dažādu ieguldījumu produktu salīdzināmības nodrošināšanu; atzīmē, ka ir svarīgi nodrošināt gan to, ka ieguldītājiem ir pieejama informācija par iepriekšējo sniegumu, gan to, ka iepriekšējo sniegumu nedrīkst izmantot kā rādītāju nākotnes ienākumu prognozēšanai; pauž nožēlu par kavēšanos 2. līmeņa PRIIP tiesību aktu pieņemšanā, jo tā pārklāsies ar PRIIP pirmo pārskatīšanu un līdz ar to palielinās juridisko nenoteiktību un izmaksas ieinteresētajām personām; uzstāj uz to, lai gaidāmajā pārskatīšanā tiktu paredzēta standartizētu un mašīnlasāmu dokumentu atklāšana, kas nodrošinātu salīdzināšanas iespēju digitālā formātā; aicina Komisiju un EUI saskaņot priekšlikumus savām attiecīgajām 1. un 2. līmeņa izmaiņām, lai nodrošinātu augstu paredzamības pakāpi gan starpniekiem, gan privātajiem klientiem;

    49.

    mudina Komisiju paskaidrot profesionālo un mazo ieguldītāju nošķiršanu visos MiFID līmeņos, darot iespējamu klientiem piemērojamā režīma pielāgošanu viņu zināšanām un pieredzei attiecīgo tirgu jomā; uzskata, ka ir svarīgi ļaut pēc pieprasījuma mazos ieguldītājus uzskatīt par profesionāliem ieguldītājiem saskaņā ar skaidriem kritērijiem; prasa Komisijai apsvērt, vai daļēji profesionālu ieguldītāju kategorijas ieviešana labāk atbilstu līdzdalības finanšu tirgos reālajai situācijai, un, balstoties uz saviem konstatējumiem, izvērtēt, vai šādas kategorijas ieviešana ir nepieciešama vai ne; pretējā gadījumā prasa Komisijai apsvērt iespēju paredzēt lielāku elastīgumu klientu iedalīšanā kategorijās, proti, paredzot nepiedalīšanās iespēju attiecībā uz atsevišķiem pienākumiem un piedalīšanās iespēju atsevišķiem klientiem, vai padarīt efektīvākus pastāvošos kritērijus, ko piemēro profesionāliem ieguldītājiem;

    50.

    ir informēts, ka pašreizējais MiFID II un Eiropas tirgus infrastruktūras regulā (EMIR) paredzētais ziņošanas satvars rada lielas izmaksas un ir sarežģīts, tādējādi mazinot sistēmas efektivitāti; uzskata, ka būtu jāapsver satvara vienkāršošana, pilnībā ņemot vērā līdzšinējo pieredzi, izpētot tiesību aktu racionalizēšanas iespējas un nodrošinot, ka tā nekādā veidā neapdraud MiFID II un EMIR noteiktos mērķus un netraucē piemērot noteikumus par tirgus integritāti, pārredzamību, patērētāju aizsardzību un finanšu stabilitāti;

    51.

    prasa grozīt attiecīgos tiesību aktus, lai nodrošinātu finanšu starpnieku sniegtu neatkarīgu konsultāciju pieejamību, nepamatoti nepopularizējot iekšēji ražotus produktus un rūpīgi izvērtējot vairāku citu ražotāju produktus, un lai nodrošinātu finanšu produktu godīgu un pārredzamu komercializēšanu; atzīmē, ka EVTI ir pieņēmusi niansētu viedokli par stimulu iespējamu aizliegšanu, un aicina Komisiju izpētīt alternatīvas pieejas, kurām būtu līdzīga ietekme uz interešu saskaņošanu visā izplatīšanas ķēdē; piekrīt tam, ka būtu sīkāk jāizpēta stimulu loma starpniecībā un izplatīšanā, lai novērstu interešu konfliktus un lai finanšu konsultācijas ieguldītājiem tiktu sniegtas godīgā, pārredzamā un pienācīgā veidā;

    52.

    uzsver, ka kontrolpirkumi ir svarīgs uzraudzības instruments, kas var ievērojami uzlabot patērētāju aizsardzības konsekvenci un efektivitāti visā ES; aicina EVTI pilnībā izmantot savas jaunās koordinēšanas pilnvaras, veicinot ES mēroga kontrolpirkumus, lai identificētu maldinošas pārdošanas praksi un nodrošinātu, ka gadījumos, kad tiek atklāti jebkādi patērētāju aizsardzības noteikumu vai uzņēmējdarbības ētikas normu pārkāpumi, tiek veiktas atbilstošas izpildes panākšanas darbības;

    53.

    ierosina Komisijai apsvērt iespēju kā papildinājumu valstu režīmiem izveidot ES individuālo krājkontu, kas ļautu pārvarēt valstu tirgu sadrumstalotību, darbojoties vienotā veidā un neviendabīgos tirgos un nodrošinot pārvedamību un noguldījumu drošību;

    54.

    uzstāj, ka mazajiem ieguldītājiem vajadzētu būt neatņemamai daļai no ilgtspējīgas finansēšanas programmas un ES ilgtspējīgas attīstības programmas; aicina Komisiju nodrošināt, ka taksonomijas marķējuma metodika ir skaidra un saprotama mazajiem ieguldītājiem;

    Izglītība finanšu jomā

    55.

    atzīmē, ka finanšpratības trūkums un plaši izplatītas informācijas par finanšu tirgiem pieejamības trūkums ir daži no faktoriem, kas izskaidro pašu kapitāla kultūras neesamību ES; uzsver, ka izglītība finanšu jomā ir nepieciešama, lai patērētāji zinātu savas tiesības un izprastu ar līdzdalību finanšu tirgū saistītos riskus un lai tādējādi varētu paātrināt mazo ieguldītāju iesaistīšanos finanšu tirgos, balstoties uz labākām zināšanām, uzticēšanos un riska apzināšanos; mudina Komisiju sākt un atbalstīt programmas dalībvalstīs, lai veicinātu finanšpratību un digitālo pratību, izmantojot virkni instrumentu, tostarp digitālos un sociālos plašsaziņas līdzekļus, nolūkā iesaistīt iedzīvotājus un uzņēmumus, it īpaši, izmantojot šim nolūkam izveidotas publiskās aģentūras; aicina finanšu pakalpojumu sniedzējus efektīvāk atvieglot mazo ieguldītāju līdzdalību kapitāla tirgos un palīdzēt novērst viņu noslieci uz noguldījumiem, šajā nolūkā izveidojot pašu kapitāla kultūru, atbilstoši viņu riska profilam;

    56.

    uzsver, ka izglītība finanšu jomā ir vidēji ilga termiņa instruments, kura ietekme ir ierobežota neizbēgamu kognitīvu aizspriedumu, finanšu tirgos notiekošo izmaiņu ātruma un šiem tirgiem raksturīgās sarežģītības dēļ; uzsver, ka izglītība finanšu jomā nevar aizstāt ticamu un objektīvu profesionālo finanšu konsultāciju pieejamību; atzīmē, ka darbinieku akciju īpašumtiesību programmas ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā palielināt ES pieaugušo iedzīvotāju izpratni par finansēm un viņu finanšpratību;

    57.

    uzskata, ka iedzīvotāju labāka informētība un izglītotība finanšu jautājumos nāk par labu demokrātiskajai iekārtai, veicina finanšu sistēmas stabilitāti un sekmē finanšu institūciju pārredzamību un to, ka tās ievēro informācijas sniegšanas pienākumus; aicina Komisiju ierosināt pārskatīt Padomes Ieteikumu par pamatkompetencēm mūžizglītībā un noteikt finanšpratību par patstāvīgu pamatkompetenci; mudina finanšu institūcijas izstrādāt un īstenot programmas, kuru mērķis ir paplašināt finanšpratību un finansiālās spējas, lai tādējādi palielinātu finansiālās iekļaušanas iespējas visiem iedzīvotājiem;

    58.

    mudina dalībvalstis, kā arī attiecīgā gadījumā kompetentās reģionālās, vietējās un citas publiskās iestādes apsvērt iespēju iekļaut finanšpratību visās mācību programmās no skolas līdz universitātei, izstrādājot programmas, kas būtu pielāgotas skolēnu un studentu vajadzībām, un mācību programmas, kuru mērķis būtu attīstīt autonomiju finanšu jautājumos; ierosina šādās programmās iekļaut vismaz tādus finanšu pamatjēdzienus kā saliktās procentu likmes, peļņa un anuitātes, kā arī atšķirība starp obligācijām un akcijām; iesaka finanšpratību iekļaut Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (PISA) pētījumā;

    Digitalizācija un dati

    59.

    uzskata, ka finanšu pakalpojumu digitalizācija var paātrināt kapitāla mobilizēšanu un palīdzēt pārvarēt finanšu tirgu sadrumstalotību ES, vienlaikus mazinot šķēršļus un palielinot uzraudzības efektivitāti; uzsver, ka digitalizācijai nevajadzētu izraisīt regulējuma arbitrāžu vai patērētāju aizsardzības līmeņa pazemināšanos, mazināt drošību vai radīt riskus finanšu stabilitātei; uzsver, ka ES satvars ar augstiem kiberdrošības, tostarp privātuma aizsardzības un datu aizsardzības, standartiem varētu veicināt KTS izveidi; konstatē, ka digitālajām finansēm piemīt spēcīgs kapitāla plūsmu elements, kas piesaista pārrobežu ieguldījumus; atzīmē, ka šādam ES satvaram pirmām kārtām vajadzētu būt piemērotam digitālajam laikmetam un tehnoloģiski neitrālam;

    60.

    aicina Komisiju strādāt pie rīcības plāna digitālo finanšu jomā īstenošanas, lai uzlabotu finanšu pakalpojumu pieejamību, piedāvājot plašāku izvēli un palielinot operāciju efektivitāti;

    61.

    aicina Komisiju izmantot gaidāmo finanšu pakalpojumu tiesību aktu pārskatīšanu, lai veicinātu ieguldītāju un akcionāru iesaistīšanu ar digitālu rīku palīdzību;

    62.

    uzsver, ka Eiropas tirgiem būtu jāspēj konkurēt pasaules mērogā; aicina Komisiju radīt labvēlīgu vidi inovatīviem un konkurētspējīgiem ES finanšu produktiem ar globālu tvērumu, lai piesaistītu ārvalstu kapitālu un ieguldījumus un veicinātu ES konkurētspēju pasaules tirgos, vienlaikus saglabājot augstu prudenciālās regulēšanas un finanšu stabilitātes līmeni; atkārtoti norāda uz nepieciešamību pēc saskaņotākas un sistematizētākas ES pārstāvības daudzpusējās organizācijās un struktūrās atbilstoši Parlamenta 2016. gada 12. aprīļa rezolūcijai par ES lomu starptautisko finanšu, monetāro un regulatīvo iestāžu un institūciju satvarā (8);

    63.

    uzsver, ka kriptoaktīvi — it īpaši sākotnējais virtuālās valūtas piedāvājums, kam piemīt potenciāls finansēt inovatīvus jaunuzņēmumus un augošus uzņēmumus,— kļūst par netradicionālu MVU finansēšanas kanālu; šajā sakarā uzstāj, ka ir nepieciešami skaidri un konsekventi ES līmeņa norādījumi par pašreizējo regulatīvo un prudenciālo procedūru piemērojamību kriptoaktīviem, kuri atbilst finanšu instrumentu kritērijiem — ciktāl tas attiecas uz ES tiesību aktiem —, lai nodrošinātu regulatīvo noteiktību un novērstu nevienlīdzīgus konkurences apstākļus, izdevīgākās jurisdikcijas izvēli un regulējuma arbitrāžu iekšējā tirgū;

    64.

    atzīmē, ka finanšu pakalpojumu jomā ir attīstījušās dažas oligopolistiskas struktūras un ka daži lieli tehnoloģijas uzņēmumi ir kļuvuši par nozīmīgiem finanšu pakalpojumu tirgus dalībniekiem; aicina Komisiju uzraudzīt un izpētīt, kādā veidā šiem operatoriem raksturīgās konkurences priekšrocības var izkropļot konkurenci tirgū un kaitēt patērētāju interesēm un inovācijai; uzsver, ka pirmkārt nevajadzētu radīt šķēršļus tirgus datu sniegšanai un ka būtu jāveic visaptveroša izvērtēšana attiecībā uz tirgus datu izmaksām un to pieejamību visiem tirgus dalībniekiem;

    65.

    uzsver, ka “regulatīvās smilškastes” var būt atbilstošs instruments, lai veicinātu inovāciju un konkurētspēju finanšu pakalpojumu nozarē; uzsver, ka ar jebkādu “regulatīvo smilškastu”, tostarp Eiropas mēroga “smilškastu”, palīdzību būtu jācenšas panākt līdzsvaru starp mērķi veicināt inovāciju un finanšu stabilitāti un ieguldītāju un patērētāju aizsardzību, vienlaikus ņemot vērā attiecīgo uzņēmumu lielumu, sistēmisko nozīmīgumu un pārrobežu darbību; prasa Komisijai izmantot Eiropas Inovāciju veicinātāju forumā (EFIF) gūto pieredzi, lai izvērtētu, vai kopīgs ES satvars Eiropas mēroga “regulatīvai smilškastei” finanšu pakalpojumu jomā sniegtu papildu labumu finanšu inovācijas jomā;

    66.

    prasa koncentrēt centienus uz vienlīdzīgu konkurences apstākļu saglabāšanu, balstoties uz pārrobežu piekļuvi datiem, un uz augsta patērētāju datu aizsardzības un privātuma līmeņa nodrošināšanu, padarot ES par satvaru ar augstiem kiberdrošības standartiem, tādējādi veicinot KTS izveidi;

    ES loma pasaules tirgos

    67.

    norāda, ka Eiropa konkurē par kapitālu pasaules tirgū un ka tā rezultātā dziļāki, integrētāki, labāk regulēti, stabilāki, efektīvāki un noturīgāki Eiropas kapitāla tirgi ir izšķiroši svarīgi, lai aizsargātu Eiropas ekonomisko suverenitāti, mudinātu izmantot euro trešās valstīs un piesaistītu ārvalstu ieguldītājus; uzskata, ka Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES šo mērķi padara vēl svarīgāku un ka tas būtu īstenojams saskaņā ar pārredzamiem, uz noteikumiem balstītiem kritērijiem, nevis izskatot katru gadījumu atsevišķi;

    68.

    atkārtoti norāda, ka ES tiesību akti paredz iespēju uzskatīt trešo valstu noteikumus par līdzvērtīgiem, pamatojoties uz tehnisku, samērīgu un uz risku balstītu analīzi, un ka šādi lēmumi būtu jāpieņem ar deleģētā akta palīdzību; atgādina, ka ES var vienpusēji atsaukt jebkuru lēmumu par līdzvērtību un ka būtu cieši jāuzrauga jebkādas novirzes no ES regulatīvajiem standartiem; aicina Komisiju sadarbībā ar EUI un attiecīgā gadījumā ar VKI izveidot dinamisku uzraudzības sistēmu līdzvērtības režīmu uzraudzībai gadījumos, kad trešās valstīs pastāv regulatīvās un uzraudzības atšķirības, kas varētu radīt iespējamus riskus ES finanšu stabilitātes, tirgus pārredzamības, tirgus integritātes, ieguldītāju un patērētāju aizsardzības un vienlīdzīgu konkurences apstākļu ziņā; uzsver, ka Komisijas rīcībā vajadzētu būt ārkārtas procedūrām, ar kuru palīdzību atsaukt lēmumus par līdzvērtību gadījumos, kad ir nepieciešams ātri rīkoties, vienlaikus paturot prātā iespējamās sekas, ko radītu lēmuma par līdzvērtību ārkārtas atsaukšana; uzsver nepieciešamību nodrošināt, ka ES uzraudzības iestādēm ir tiešas uzraudzības pilnvaras gadījumos, kad saskaņā ar ES līdzvērtības satvaru atzītu atsevišķu trešo valstu uzņēmumu darbības var ietekmēt finanšu stabilitāti, sakārtotu tirgus darbību vai ieguldītāju aizsardzību;

    69.

    atgādina nepieciešamību nodrošināt ES tiesiskā regulējuma sadarbspēju ar Bāzeles Banku uzraudzības komitejas un Finanšu stabilitātes padomes principiem, par kuriem panākta vienošanās starptautiskā līmenī;

    70.

    prasa rīkoties, lai stiprinātu euro starptautisko lomu un izmantošanu, pabeidzot ekonomiskās un monetārās savienības, KTS un banku savienības izveidi, atbalstot izejvielu tirgiem paredzētu euro standartlikmju izstrādi un pastiprinot euro kā atsauces valūtas lomu;

    71.

    uzskata, ka turpmākajās attiecībās ar Apvienoto Karalisti pēc pārejas perioda beigām būtu jānodrošina vienlīdzīgi konkurences apstākļi, tādējādi veicinot ES finanšu tirgu stabilitāti;

    72.

    mudina ES finanšu nozari sagatavoties daudzajām tehniskajām problēmām, ar kurām tā saskarsies, pārvietojot tirdzniecību no Londonas uz ES; atgādina, ka ECB, ESRK, EUI un Komisija secināja, ka tirgus dalībniekiem būtu vajadzīgi vismaz 18 mēneši, lai jēgpilni samazinātu savu risku saistībā ar Apvienotās Karalistes CCP; šajā kontekstā ņem vērā Komisijas lēmumu piešķirt Apvienotajai Karalistei līdzvērtīgu statusu uz 18 mēnešiem bezlīguma Brexit gadījumā; atgādina, ka Komisija jebkurā laikā var vienpusēji atsaukt lēmumus par līdzvērtību, jo īpaši, ja trešo valstu regulējums atšķiras un līdzvērtības nosacījumi vairs netiek izpildīti;

    o

    o o

    73.

    uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, EUI un Eiropas Centrālajai bankai.

    (1)  OV C 265, 11.8.2017., 76. lpp.

    (2)  OV C 11, 12.1.2018., 24. lpp.

    (3)  Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0165.

    (4)  Eiropas Komisijas gada ziņojums par Eiropas MVU 2018. un 2019. gadā.

    (5)  Sk. piemēram: https://2degrees-investing.org/wp-content/uploads/2020/03/A-Large-Majority-of-Retail-Clients-Want-to-Invest-Sustainably.pdf.

    (6)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. aprīļa Regula (ES) Nr. 345/2013 par Eiropas riska kapitāla fondiem (OV L 115, 25.4.2013., 1. lpp.).

    (7)  OV L 123, 19.5.2015., 98. lpp.

    (8)  OV C 58, 15.2.2018., 76. lpp.


    Top