—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 225. pantu,

—

ņemot vērā LESD 311. pantu un 312. panta 4. punktu,

—

ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (1),

—

ņemot vērā Komisijas 2018. gada 2. maija priekšlikumu Padomes regulai, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam (2),

—

ņemot vērā 2018. gada 14. marta rezolūcijas par nākamo DFS: Parlamenta nostājas sagatavošana attiecībā uz DFS laikposmam pēc 2020. gada (3),

—

ņemot vērā 2018. gada 14. novembra starpposma ziņojumu par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam: Parlamenta nostāja ar nolūku panākt vienošanos (4),

—

ņemot vērā 2019. gada 10. oktobra rezolūciju par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam un pašu resursiem: laiks attaisnot pilsoņu cerības (5),

—

ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru nosaka konkrētus pārejas noteikumus Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) atbalstam 2021. gadā un ar kuru attiecībā uz līdzekļiem un to sadalījumu 2021. gadam groza Regulu (ES) Nr. 228/2013, (ES) Nr. 229/2013 un (ES) Nr. 1308/2013, un ar kuru attiecībā uz līdzekļiem un piemērošanu 2021. gadā groza Regulu (ES) Nr. 1305/2013, (ES) Nr. 1306/2013 un (ES) Nr. 1307/2013 (6),

—

ņemot vērā Pamatnolīguma par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām 16. punktu (7),

—

ņemot vērā 10. punktu Iestāžu nolīgumā starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu (8),

—

ņemot vērā Reglamenta 47. un 54. pantu,

—

ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas vēstuli,

—

ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A9-0099/2020),

A.

tā kā Komisijai saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 25. pantu būtu vajadzējis iesniegt priekšlikumu līdz 2018. gada 1. janvārim, tomēr tā izvēlējās šā priekšlikuma iesniegšanu atlikt uz vairākiem mēnešiem;

B.

tā kā 2018. gada 14. martā Parlaments bija pirmā Savienības iestāde, kas pieņēma nostāju un noteica prioritātes daudzgadu finanšu shēmai pēc 2020. gada;

C.

tā kā Komisija 2018. gada 2. maijā iesniedza tiesību aktu priekšlikumu kopumu par 2021.–2027. gada DFS un Savienības pašu resursiem, kam sekoja tiesību aktu priekšlikumi par jaunu Savienības programmu un instrumentu izveidi; tā kā šajā priekšlikumā bija paredzēts kopējais DFS maksimālais apjoms 1 134,6 miljardu EUR apmērā 2018. gada cenās jeb 1,11 % apmērā no ES-27 NKI pirms krīzes (9) (tostarp 0,03 % no Eiropas Attīstības fonda), kas bija ievērojami mazāks par 2014.–2020. gada DFS lēstajiem 1,16 % no ES-27 NKI, un tā iecerētais mērķis bija nodrošināt pamatu ātrai sarunu noslēgšanai līdz 2019. gada Parlamenta vēlēšanām;

D.

tā kā Parlaments 2018. gada 14. novembrī pieņēma starpposma ziņojumu, kurā tas minēja detalizētus rādītājus, kas sasniedza DFS vispārējo maksimālo summu 1 324,1 miljardu EUR apmērā 2018. gada cenās (1,3 % no ES-27 NKI), un grozījumus, kas nosaka tā sarunu mandātu, un kopš tā laika ir bijis gatavs uzsākt sarunas ar Padomi, lai laicīgi panāktu vienošanos; tā kā šis sarunu mandāts tika atkārtoti apstiprināts 2019. gada 10. oktobrī;

E.

tā kā laikā no 2018. gada novembra līdz 2019. gada aprīlim Parlaments rekordlielā ātrumā pieņēma sarunu mandātus vai pirmā lasījuma nostājas par gandrīz visām nozaru programmām un piekrita apspriest ar Padomi vairākas daļējas vienošanās un kopējās vienošanās, lai nekavētu jauno programmu izveides procesu; tā kā Padomes izmantotā DFS sarunu satvaru izstrādes metodika, kas paredz apspriest ievērojamu skaitu nozaru noteikumu, kuriem piemēro parasto likumdošanas procedūru, nav ļāvusi Padomei ar Parlamentu apspriest nozares tiesību aktu būtiskos aspektus un tiesiskuma priekšlikumu;

F.

tā kā Eiropadome jau ir vairākas reizes pagarinājusi termiņu, līdz kuram ir jāpanāk politiska vienošanās par DFS, un tādējādi faktiski samazinājusi iespēju vienmērīgi pāriet no 2014.–2020. gada DFS uz 2021.–2027. gada DFS;

G.

tā kā Padomes Somijas prezidentūra pirmos rādītājus Vispārējo lietu padomei un Eiropadomei iesniedza tikai 2019. gada decembrī, proti, vairāk nekā 18 mēnešus pēc Komisijas priekšlikumu iesniegšanas; tā kā Somijas prezidentūras priekšlikumā tika pilnībā ignorēta Parlamenta nostāja;

H.

tā kā Eiropadomes priekšsēdētāja sasauktajā īpašajā Eiropadomes 2020. gada 20. un 21. februāra sanāksmē par DFS neizdevās pieņemt secinājumus;

I.

tā kā īpašā augstākā līmeņa sanāksme nedeva rezultātus un Eiropadome šobrīd ievērojami atpaliek no grafika, pēc kāda 2013. gadā tika apspriesta 2014.–2020. gada DFS, par kuru Eiropadomē tika panākta politiska vienošanās 2013. gada 8. februārī; tā kā sekojošās sarunās starp Parlamentu un Padomi DFS un nozaru tiesību akti tika pieņemti ļoti vēlu, kas būtiski traucēja pāriet uz 2014.–2020. gada DFS un sākt Savienības programmu īstenošanu un kaitēja līdzekļu saņēmējiem un iedzīvotājiem, jo īpaši dalītas pārvaldības programmās;

J.

tā kā minēto kavējumu virknes iespaidā un neatkarīgi no tā, kad Eiropadome galu galā pieņem secinājumus, šobrīd ir reāls risks, ka laikā netiks panākta vienošanās par DFS, lai tā varētu stāties spēkā 2021. gada 1. janvārī, un ka nenotiks vienmērīga pāreja no 2014.–2020. gada DFS uz 2021.–2027. gada DFS, ņemot vērā arī risku, ka Parlamenta un Padomes nostājas var ievērojami atšķirties un ka var būt nepieciešamas intensīvas iestāžu sarunas gan piekrišanas procedūrā, gan parastajā likumdošanas procedūrā;

K.

tā kā Covid-19 uzliesmojums, neraugoties uz to, ka tas ir akcentējis spēcīga ES budžeta nozīmi un potenciālu visaptverošās un tūlītējas Savienības atbildes nodrošināšanā, ir vēl vairāk aizkavējis Eiropadomes debates un vienošanos par nākamo DFS un ietekmē apstākļus, kādos varētu notikt iestāžu sarunas;

L.

tā kā gadījumā, ja laikā netiks pieņemta jaunā DFS, LESD 312. panta 4. punktā ir noteikts drošības tīkls Savienības programmu līdzekļu saņēmēju aizsardzībai, kas paredz automātiski uz laiku pagarināt to maksimālo apjomu un citu noteikumu piemērošanu, kuri ir spēkā pašreizējā regulējuma pēdējā gadā, un kas 2021. gadā nozīmētu maksimālo apjomu 162 243 miljonu EUR apmērā 2018. gada cenās vai 172 173 miljonu EUR apmērā pašreizējās cenās, kas būtu līdzvērtīgs 1,15 % no ES-27 NKI;

M.

tā kā tomēr daudzu kārtējo izdevumu programmu pamataktos ir noteikts darbības beigu datums, kas apvienojumā ar nepietiekamu operatīvo gatavību var apdraudēt LESD paredzētā drošības tīkla īstenošanu; tā kā šie darbības beigu datumi būtu jāpagarina vai jāatceļ, lai nodrošinātu atbilstību LESD 312. panta 4. punkta pamatprincipiem un nepieļautu attiecīgo programmu apturēšanu, kas kaitētu līdzekļu saņēmējiem un visai Savienībai, jo īpaši krīzes situācijā;

N.

tā kā Parlaments 2019. gada 10. oktobra rezolūcijā attiecīgi mudināja Komisiju sākt DFS ārkārtas rīcības plāna izstrādi līdzekļu saņēmēju aizsardzībai un finansējuma nepārtrauktības nodrošināšanai un šo plānu iesniegt 2020. gada sākumā, lai nodrošinātu ātru pieņemšanu Parlamentā un Padomē;

O.

tā kā Komisija jau ir atzinusi, ka pastāv riski attiecībā uz dažu ar nākamo DFS saistītu tiesību aktu iespējamu termiņa beigšanos vai nepieņemšanu, proti, tā ir ierosinājusi pārejas regulējumu, kas paredz nodrošināt noteiktību un nepārtrauktību gala saņēmējiem;

P.

tā kā Parlaments bija laicīgi sagatavojies un atkārtoti brīdināja par Savienības programmu apturēšanu, vienlaikus paužot nodomu nepieļaut, ka tam uzstiepj sliktas DFS vienošanās pieņemšanu laika trūkuma dēļ;

Q.

tā kā Covid-19 uzliesmojuma izraisītā veselības krīze un vēl nepieredzētā sociālekonomiskā ietekme uz pilsoņu dzīvi vēl jo vairāk saasina nepieciešamību novērst risku, ka pašreizējā DFS un programmas varētu tikt pārtrauktas vai pagarinātas haotiski; tā kā aizvien svarīgāk ir garantēt to, ka Savienība spēs veikt savas darbības un nodrošināt vērienīgu reakciju uz krīzi un atveseļošanas stratēģiju, neraugoties uz to, ka nav zināms datums, kad stāsies spēkā jaunā DFS; tā kā Komisijai būtu šajā sakarībā jādod ieinteresētajām personām nepārprotams signāls;

R.

tā kā ar Savienības 2021. gada budžetu ir jāturpina risināt Covid-19 radītās ārkārtas situācijas tūlītējās sociālās un ekonomiskās sekas; tā kā vērienīgs, atbildīgs un uz solidaritāti orientēts DFS ārkārtas rīcības plāns salīdzinājumā ar pēdējo un nepietiekamo DFS varētu nodrošināt labāku pamatu pasākumiem, ar kuriem Savienība reaģē uz krīzi, atveseļošanas stratēģijai un politiskajām prioritātēm, balstoties uz jau pastāvošām programmām ar attiecīgām korekcijas, pārorientācijas un elastības darbībām, kā arī pozitīviem pasākumiem, kas jau ir veikti 2020. gada budžeta satvarā; tā kā sarunas par nākamo DFS joprojām ir steidzamas, arī ņemot vērā laiku, kas pēc tam ir vajadzīgs, lai uzsāktu jaunās programmas, kā arī lai grozītu un ratificētu jauno lēmumu par pašu resursiem;

S.

tā kā tagad ir svarīgi, lai Komisija kā Līgumu uzraudzītāja un iniciatīvas tiesību turētāja iesniegtu vajadzīgos tiesību aktu priekšlikumus un darbības noteikumus un saskaņā ar jaunievēlētās Komisijas priekšsēdētājas 2019. gada 16. jūlijā mutiski un rakstiski pausto apņemšanos atbildētu ar tiesību akta priekšlikumu, ja Parlaments ar deputātu balsu vairākumu pieņem rezolūcijas, kurās ir prasīts, lai Komisija iesniegtu tiesību akta priekšlikumus,

1.

2.

3.