52020DC0504

Ieteikums

PADOMES IETEIKUMS

par Dānijas 2020. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Dānijas 2020. gada konverģences programmu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 121. panta 2. punktu un 148. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97 (1997. gada 7. jūlijs) par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu 1 un jo īpaši tās 9. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta rezolūcijas,

ņemot vērā Eiropadomes secinājumus,

ņemot vērā Nodarbinātības komitejas atzinumu,

ņemot vērā Ekonomikas un finanšu komitejas atzinumu,

ņemot vērā Sociālās aizsardzības komitejas atzinumu,

ņemot vērā Ekonomikas politikas komitejas atzinumu,

tā kā:

(1)Komisija 2019. gada 17. decembrī pieņēma gada ilgtspējīgas izaugsmes stratēģiju, tādējādi uzsākot 2020. gada Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu. Tajā pienācīgi ņēma vērā Eiropas sociālo tiesību pīlāru, ko Eiropas Parlaments, Padome un Komisija pasludināja 2017. gada 17. novembrī. Komisija 2019. gada 17. decembrī uz Regulas (ES) Nr. 1176/2011 pamata pieņēma arī brīdināšanas mehānisma ziņojumu, kurā Dānija nebija minēta to dalībvalstu vidū, par kurām tiks izstrādāts padziļināts pārskats.

(2)2020. gada ziņojums par Dāniju 2 tika publicēts 2020. gada 26. februārī. Tajā bija izvērtēts, kā Dānija īstenojusi tai adresētos ieteikumus, ko Padome pieņēma 2019. gada 9. jūlijā 3 , turpmākie pasākumi, kas veikti pēc iepriekšējos gados pieņemtajiem ieteikumiem, un Dānijas progress virzībā uz stratēģijas “Eiropa 2020” valsts mērķu sasniegšanu.

(3)2020. gada 11. martā Pasaules Veselības organizācija oficiāli pasludināja Covid-19 uzliesmojumu par pasaules mēroga pandēmiju. Tā ir nopietna sabiedrības veselības ārkārtas situācija, kas skar iedzīvotājus, sabiedrību kopumā un ekonomiku. Tā pakļauj valstu veselības sistēmas smagai spriedzei, rada traucējumus globālajās piegādes ķēdēs, nestabilitāti finanšu tirgos un patērētāju pieprasījuma satricinājumus un negatīvi ietekmē dažādas nozares. Tā apdraud cilvēku darbvietas un ienākumus un uzņēmumu darbību. Tā ir izraisījusi milzīgu ekonomikas satricinājumu, kam jau ir nopietnas sekas Eiropas Savienībā. Komisija 2020. gada 13. martā pieņēma paziņojumu 4 , kurā aicināja koordinēt rīcību, reaģējot uz krīzi ekonomikā, un iesaistīt visus dalībniekus valstu un Savienības līmenī.

(4)Vairākas dalībvalstis ir izsludinājušas ārkārtas stāvokli vai ieviesušas ārkārtas pasākumus. Visiem ārkārtas pasākumiem vajadzētu būt pilnībā samērīgiem, nepieciešamiem, ierobežotiem laikā un atbilst Eiropas un starptautiskajiem standartiem. Turklāt uz tiem būtu jāattiecina demokrātiskā pārraudzība un iespēja tos neatkarīgi pārskatīt tiesā.

(5)2020. gada 20. martā Komisija pieņēma paziņojumu par Stabilitātes un izaugsmes pakta vispārējās izņēmuma klauzulas iedarbināšanu 5 . Šī klauzula, kuru veido Regulas (EK) Nr. 1466/97 5. panta 1. punkts, 6. panta 3. punkts, 9. panta 1. punkts un 10. panta 3. punkts un Regulas (EK) Nr. 1467/97 3. panta 5. punkts un 5. panta 2. punkts, atvieglo budžeta politikas koordināciju nopietnas ekonomikas lejupslīdes laikā. Komisija savā paziņojumā pauda Padomei viedokli, ka pašreizējos apstākļos, ņemot vērā paredzamo nopietno ekonomikas lejupslīdi Covid-19 uzliesmojuma dēļ, ir pieļaujams iedarbināt šo klauzulu. Dalībvalstu finanšu ministri 2020. gada 23. martā piekrita Komisijas novērtējumam. Vispārējās izņēmuma klauzulas iedarbināšana ļauj uz laiku atkāpties no korekcijām vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai, ja tas neapdraud fiskālo stabilitāti vidējā termiņā. Attiecībā uz korektīvo daļu Padome uz Komisijas ieteikuma pamata var arī nolemt pieņemt pārskatītu fiskālo trajektoriju. Vispārējā izņēmuma klauzula neaptur Stabilitātes un izaugsmes paktā paredzētās procedūras. Tā ļauj dalībvalstīm atkāpties no budžeta prasībām, kas tiktu piemērotas parastā situācijā, un vienlaikus dod iespēju Komisijai un Padomei veikt vajadzīgos politikas koordinācijas pasākumus pakta ietvaros.

(6)Ir jāturpina pasākumi, lai ierobežotu un kontrolētu pandēmijas izplatīšanos, stiprinātu valstu veselības sistēmu noturību, mazinātu sociālekonomiskās sekas, izmantojot atbalsta pasākumus uzņēmumiem un mājsaimniecībām, un nodrošinātu pienācīgus veselības un drošības apstākļus darbavietā nolūkā atsākt saimniecisko darbību. Savienībai būtu pilnībā jāizmanto dažādie tās rīcībā esošie instrumenti, lai atbalstītu dalībvalstu centienus minētajās jomās. Vienlaikus dalībvalstīm un Savienībai būtu jāsadarbojas, sagatavojot pasākumus, kas vajadzīgi, lai atjaunotu mūsu sabiedrības un ekonomikas normālu darbību un ilgtspējīgu izaugsmi, citstarp integrējot zaļo pārkārtošanos un digitālo pārveidi un mācoties no krīzes laikā gūtās pieredzes.

(7)Covid-19 krīze ir apliecinājusi ka vienotais tirgus ir pietiekami elastīgs, lai spētu pielāgoties ārkārtas situācijām. Tomēr, lai nodrošinātu ātru un vienmērīgu pāreju uz ekonomikas atlabšanas posmu, preču un pakalpojumu brīvu apriti un darba ņēmēju brīvu pārvietošanos, ir jāatceļ steidzamie ārkārtas pasākumi, kas kavē vienotā tirgus normālu darbību, tiklīdz tie vairs nav nepieciešami. Pašreizējā krīze ir pierādījusi, ka veselības aprūpes nozarē ir vajadzīgi krīzes gatavības plāni, kur iekļautas uzlabotas iepirkuma stratēģijas, dažādotas piegādes ķēdes un svarīgāko materiālu stratēģiskās rezerves. Tie ir galvenie elementi, kas nepieciešami plašāku krīzes gatavības plānu izstrādāšanai.

(8)Savienības likumdevējs jau ir grozījis attiecīgos tiesiskos regulējumus 6 , lai ļautu dalībvalstīm mobilizēt visus neizmantotos līdzekļus no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem nolūkā novērst Covid-19 pandēmijas ārkārtējās sekas. Šie grozījumi nodrošinās papildu elastīgumu, kā arī vienkāršotas un racionalizētas procedūras. Lai mazinātu spiedienu uz naudas plūsmu, dalībvalstis arī drīkst 2020.–2021. grāmatvedības gadā izmantot 100 % līdzfinansējuma likmi no Savienības budžeta. Dānija tiek mudināta pilnībā izmantot šīs iespējas, lai palīdzētu personām un nozarēm, ko šīs problēmas skar visvairāk.

(9)Dānija savu 2020. gada valsts reformu programmu iesniedza 2020. gada 7. maijā un 2020. gada konverģences programmu – 2020. gada 5. maijā. Lai ņemtu vērā abu programmu savstarpējo saistību, tās izvērtētas vienlaikus.

(10)Uz Dāniju pašlaik attiecas Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvā daļa.

(11)Valdība savā 2020. gada konverģences programmā plāno, ka nominālā bilance pasliktināsies no pārpalikuma, kas bija 3,7 % no IKP 2019. gadā, līdz deficītam 8,0 % apmērā no IKP 2020. gadā. Paredzams, ka deficīts 2021. gadā samazināsies līdz 2,4 % no IKP. Vispārējās valdības parāda attiecība pret IKP 2019. gadā bija samazinājusies līdz 33,2 % no IKP, taču saskaņā ar 2020. gada konverģences programmu ir paredzams, ka 2020. gadā tā palielināsies līdz 40,7 %. Makroekonomikas un fiskālo perspektīvu ietekmē liela nenoteiktība Covid-19 pandēmijas dēļ.

(12)Reaģējot uz Covid-19 pandēmiju un īstenojot saskaņotu Savienības pieeju, Dānija ir noteikusi budžeta pasākumus, lai palielinātu veselības aprūpes sistēmas kapacitāti, ierobežotu pandēmiju un sniegtu atbalstu vissmagāk skartajiem iedzīvotājiem un nozarēm. Saskaņā ar 2020. gada konverģences programmu minētie budžeta pasākumi sasniedz 4,9 % no IKP. Tie ietver veselības aprūpes pakalpojumu stiprināšanu, pagaidu kompensāciju par uzņēmumu fiksētajām izmaksām, pagaidu atalgojuma kompensācijas shēmu un ārkārtas palīdzību grūtībās nonākušām nozarēm. Turklāt Dānija ir paziņojusi par pasākumiem, kuri, lai gan bez tiešas ietekmes uz budžetu, palīdzēs nodrošināt uzņēmumu likviditāti; saskaņā ar 2020. gada konverģences programmu prognozi tie sasniegs apmēram 15 % no IKP. Šie pasākumi ietver iedzīvotāju un uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājumu atlikšanu un aizdevumu garantijas (3,7 % no IKP). Salīdzinot ar Komisijas 2020. gada pavasara prognozi, galvenā atšķirība ir tā, ka konverģences programmā ir iekļauti paredzamie nākotnes zaudējumi, kas izriet no valsts garantijām saistībā ar Covid-19 (0,5 % no IKP). Kopumā Dānijas veiktie pasākumi atbilst pamatnostādnēm, kas sniegtas Komisijas paziņojumā par koordinētu ekonomisko reakciju uz Covid-19 uzliesmojumu. Minēto pasākumu pilnīga īstenošana, kam sekotu fiskālās politikas pārorientēšana uz piesardzīga vidēja termiņa fiskālā stāvokļa sasniegšanu, kad to ļaus ekonomikas apstākļi, palīdzēs saglabāt fiskālo stabilitāti vidējā termiņā.

(13)Pamatojoties uz Komisijas 2020. gada pavasara prognozi nemainīgas politikas apstākļos Dānijas vispārējās valdības bilance tiek prognozēta -7,2 % apmērā no IKP 2020. gadā un -2,3 % apmērā no IKP 2021. gadā. Paredzams, ka vispārējās valdības parāda attiecība pret IKP 2020. gadā un 2021. gadā nepārsniegs 60 %.

(14)Komisija 2020. gada 20. maijā nāca klajā ar ziņojumu, kas sagatavots saskaņā ar Līguma 126. panta 3. punktu, jo Dānija 2020. gadā plāno pārkāpt deficīta robežvērtību, kas ir 3 % no IKP. Kopumā analīze liecina, ka Līgumā un Regulā (EK) Nr. 1467/1997 noteiktais deficīta kritērijs nav izpildīts.

(15)Covid-19 pandēmija smagi skāra Dāniju 2020. gada pirmajā pusē, radot spiedienu uz veselības aprūpes sistēmu un ievērojami samazinot saimniecisko darbību dažās nozarēs. Dānija savlaicīgi īstenoja pasākumus, lai apturētu pandēmiju un stiprinātu veselības aprūpes sistēmu, tostarp tālejošas iniciatīvas pandēmijas ekonomisko seku mazināšanai. Lai cīnītos ar ekonomikas lejupslīdi, tika veikti vairāki jaudīgi valdības un Centrālās bankas ekonomikas un finanšu pasākumi, tostarp tiešs atbalsts uzņēmumu fiksēto izmaksu un algu izdevumu daļējai segšanai, nodokļu atlikšana un likviditātes nodrošināšana bankām un uzņēmumiem, kredītu shēmas un citi monetārās politikas pasākumi. Izstrādājot un īstenojot šos pasākumus, jāņem vērā banku nozares noturība. Pasākumi efektīvi samazināja pandēmijas radīto ekonomisko satricinājumu, bet nenovērsa ievērojamu produkcijas samazinājumu, lielu skaitu bankrotu un maksātnespējas gadījumu un ievērojamu bezdarba un nabadzības riskam pakļauto personu skaita pieaugumu, arī starp neaizsargātām personām, piemēram, personām ar invaliditāti. Saskaņā ar Komisijas prognozi paredzams, ka bezdarbs 2020. gadā mēreni pieaugs līdz apmēram 6,5 %, bet 2021. gadā samazināsies zem 6 % līmeņa.

(16)Pašreizējā Covid-19 krīze izceļ faktu, ka Dānijai ir pastāvīgi jāstrādā, lai stiprinātu savas veselības aprūpes sistēmas noturību. Viens no jautājumiem, kas rada īpašas bažas, ir veselības aprūpes darbinieku trūkums un specializēto ārstu un māsu (īpaši māsu–anesteziologu) trūkums, piemēram, intensīvajā aprūpē. Nerimtīgiem centieniem risināt šo darbaspēka trūkumu ir izšķiroša nozīme. Īstermiņā Dānijai būtu jāstrādā, lai nodrošinātu, ka veselības aprūpes darbiniekiem ir pieejams kritiski svarīgs medicīniskais aprīkojums, tostarp individuālie aizsardzības līdzekļi. Notiek pētījumi ar mērķi rast ne tikai pretvīrusa ārstēšanu un vakcīnu, bet arī labāku un ātrāku testēšanu.

(17)Lai veicinātu ekonomikas atlabšanu, būs svarīgi pasteidzināt tādu publisko investīciju projektu īstenošanu, kuri jau sagatavoti realizēšanai, un veicināt privātās investīcijas, tostarp, veicot attiecīgas reformas. Dānijai ir labi rezultāti digitalizācijas jomā, par ko liecina Eiropas Komisijas digitalizācijas rezultātu pārskats. Tomēr, lai šo spēcīgo pozīciju saglabātu ilgtermiņā un nodrošinātu tās konkurētspēju un gūtu labumu no digitālās pārveides, Dānijai būs vajadzīgas investīcijas digitālajā infrastruktūrā, kā arī izglītībā, apmācībā un profesionālajā pilnveidē. Dānijas nacionālajā enerģētikas un klimata plānā tiek ziņots par būtiskām investīcijām, kas vajadzīgas, lai sekmīgi veiktu klimata un enerģētikas pārkārtošanu. Lielākās investīcijas vajadzīgas, lai uzstādītu jaunu atjaunojamās enerģijas jaudu, taču būtiskas investīcijas prasa arī mājsaimniecības (energoefektivitāte un siltumenerģijas pārveide elektroenerģijā), ilgtspējīgs transports, rūpniecība, kā arī biogāze un centralizētā siltumapgāde. Dānijas klimata politikas mērķi ir līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 70 % salīdzinājumā ar 1990. gadu un, vēlākais, līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti. Lai to atspoguļotu, būtu jāsāk samazināt enerģijas patēriņu, kas nozīmē, ka būs jāveic investīcijas, izmantojot visaptverošu pieeju un koncentrējoties uz nozarēm, kurās iespējams ietaupīt īpaši daudz enerģijas. Ekonomikas atveseļošanu no Covid-19 krīzes varētu veicināt, paātrināti veicot plānotos “zaļos” ieguldījumus un virzot vērienīgus vides, klimata, enerģētikas un infrastruktūras investīciju projektus, piemēram, mājokļu, jūras vēja enerģijas, energoapgādes savienojamības un dzelzceļa elektrifikācijas jomā. Transports ir Dānijas lielākais siltumnīcefekta gāzu emisiju avots, tāpēc turpmāka politikas rīcība šajā jomā ir īpaši aktuāla. Pašlaik tiek apspriesta valdības “zaļā transporta politika”, kuras mērķis ir piešķirt 15 miljardus EUR (112,7 miljardus DKK) galvenokārt transporta infrastruktūras projektiem 2021.–2030. gadā, lai vairāk ņemtu vērā klimata un vides mērķus. Taisnīgas pārkārtošanās fonda līdzekļu 2021.–2027. gada plānojums varētu palīdzēt Dānijai risināt dažas no problēmām, ko rada pāreja uz klimatneitrālu ekonomiku, īpaši teritorijās, kas ietvertas valsts ziņojuma D pielikumā. Tas ļautu Dānijai optimāli izmantot minēto fondu.

(18)Kopumā izdevumi pētniecībai un izstrādei nav veicinājuši augstāku produktivitātes pieaugumu Dānijā. Trūkst integrētas inovācijas stratēģijas, kurā būtu skaidri noteikts, ko Dānija vēlas sasniegt globālajā inovācijas vidē. Pētniecības un inovācijas darbības joprojām ir koncentrētas nedaudzos lielos uzņēmumos un fondos un galvenokārt farmācijas un biotehnoloģijas nozarēs. Astoņi lielākie uzņēmumi veido gandrīz 40 % no kopējiem privātajiem pētniecības un izstrādes izdevumiem (salīdzinājumam – pasaules vidējais rādītājs ir 19 %). Kopējie pētniecības un izstrādes izdevumi joprojām ir lieli, bet to uzņēmumu kopējais skaits, kas nodarbojas ar pētniecību un izstrādi, kopš 2009. gada ir samazinājies, galvenokārt tāpēc, ka mazāki uzņēmumi pētniecībā un izstrādē neiesaistās. Produktu vai procesu inovācijas ir ieviesuši tikai 33 % no MVU. Tādēļ varētu būt vajadzīgi turpmāki politikas centieni paplašināt inovācijas bāzi ar mērķi iekļaut vairāk uzņēmumu. Lai apmierinātu vajadzības pēc jaunām prasmēm pēc Covid-19, ņemot vērā arī nākotnes tehnoloģiskās pārmaiņas, ir vajadzīgas pastāvīgas investīcijas prasmju pilnveides un pārkvalificēšanās shēmās, tostarp ar pieaugušo izglītības palīdzību.

(19)Dānija ir veikusi pasākumus, lai stiprinātu savu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas (AML) regulējumu. 2019. gadā tika pieņemti jauni tiesību akti, un valstu iestādes un regulatori sāka īstenot virkni pasākumu, lai stiprinātu Dānijas preventīvo AML regulējumu. Finanšu uzraudzības iestādei ir piešķirtas sankciju piemērošanas pilnvaras un lielāks budžets, lai uzlabotu tās AML uzraudzības spējas. Arī finanšu ziņu vākšanas vienība ir saņēmusi papildu personālu un finansējumu. Ir būtiski, lai uzlabotais AML regulējums tiktu pārvērsts efektīvā uzraudzībā un izpildē. Konkrēti AML uzraudzības iestādei būs pilnībā jāīsteno uz riska novērtēšanu balstīta pieeja. Pēc finanšu ziņu vākšanas vienības spēju uzlabošanas tai būs jāpierāda, ka trūkumi, uz kuriem norādīts Dānijas Revīzijas palātas ziņojumā, ir pienācīgi novērsti.

(20)Šie ieteikumi pievēršas pandēmijas sociālekonomiskās ietekmes novēršanai un ekonomikas atlabšanas veicināšanai, taču Īrijai 2019. gadā adresētie ieteikumi, ko Padome pieņēma 2019. gada 9. jūlijā, attiecās arī uz reformām, kuras ir būtiskas, lai risinātu strukturālās problēmas vidējā līdz ilgākā termiņā. Šie ieteikumi nav zaudējuši aktualitāti un arī turpmāk tiks pārraudzīti visā nākamā gada Eiropas pusgada ciklā. Tas attiecas arī uz ieteikumiem, kas skar ar investīcijām saistīto ekonomikas politiku. Minētie ieteikumi būtu jāņem vērā kohēzijas politikas finansējuma stratēģiskajā plānošanā pēc 2020. gada, t. sk. pašreizējās krīzes ietekmes mazināšanas pasākumos un izejas stratēģijās.

(21)Eiropas pusgads nodrošina satvaru pastāvīgai ekonomikas un nodarbinātības politikas koordinēšanai Savienībā, un tādējādi var veicināt ekonomikas ilgtspēju. Dalībvalstis savās 2020. gada valsts reformu programmās ir izvērtējušas progresu saistībā ar ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) īstenošanu. Nodrošinot tālāk sniegto ieteikumu pilnīgu īstenošanu, Dānija sekmēs progresu IAM sasniegšanā un kopīgus pūliņus konkurētspējīgas ilgtspējas nodrošināšanai Savienībā.

(22)Komisija 2020. gada Eiropas pusgada kontekstā ir veikusi Dānijas ekonomikas politikas visaptverošu analīzi un publicējusi to 2020. gada ziņojumā par šo valsti. Tā ir arī novērtējusi 2020. gada konverģences programmu un 2020. gada valsts reformu programmu un to, kā īstenoti Dānijai iepriekšējos gados adresētie ieteikumi. Komisija ņēma vērā ne tikai programmu lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas nodrošināšanā Dānijā, bet arī to, cik lielā mērā tās atbilst Savienības noteikumiem un norādēm, ņemot vērā vajadzību nostiprināt Savienības vispārējo ekonomikas pārvaldību, turpmākajos valsts lēmumos nodrošinot Savienības līmeņa ieguldījumu.

(23)Ņemot vērā minēto novērtējumu, Padome ir izskatījusi 2020. gada konverģences programmu, un tās atzinums 7 ir atspoguļots jo īpaši 1. ieteikumā,

Choose the experimental features you want to try