Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Ilgtspēju sekmējoša ķimikāliju stratēģija. Ceļā uz vidi, kas brīva no toksikantiem””

(COM(2020) 667 final)

(2021/C 286/30)

Ziņotāja:	Maria NIKOLOPOULOU
Līdzziņotājs:	John COMER

Atzinuma pieprasījums	Eiropas Komisija, 28.10.2020.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 192. panta 1. punkts un 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	15.4.2021.
Pieņemts plenārsesijā	27.4.2021.
Plenārsesija Nr.	560
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	242/1/7

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atbalsta Komisijas mērķi nodrošināt no toksikantiem brīvu vidi, kur ķimikālijas tiek ražotas tā, lai maksimāli palielinātu to pozitīvo devumu sabiedrībai un mazinātu ietekmi uz vidi.

1.2.

Ir jādefinē, kādi ķimikāliju lietojumi ir “būtiski”, un skaidri jāizstrādā metodes “konceptuāli drošu un ilgtspējīgu” ķimikāliju nodrošināšanai. Šajā sakarā mēs uzsveram, ka “vielas, kas rada bažas”, ir jāidentificē, jānovērtē un jāklasificē visaptverošākajā, nepārprotamākajā un vienkāršotā veidā, lai nozare varētu pielāgoties.

1.3.

EESK atbalsta Komisijas viedokli, ka ES vajadzētu kļūt par pasaules mēroga līderi drošu un ilgtspējīgu ķimikāliju ražošanā un izmantošanā, un uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt uzņēmumiem vienlīdzīgus konkurences apstākļus starptautiskās tirdzniecības darījumos un taisnīgas pārkārtošanās pasākumus visu ES iedzīvotāju labā.

1.4.

Lai stratēģija būtu sekmīga, ir jāiesaista cilvēki un nozare, kā arī jārod novatoriski domāšanas veidi un jānodrošina pārredzamība un iesaiste lēmumu pieņemšanas procesā.

1.5.

Stratēģijas mērķis ir paplašināt vispārējo riska pārvaldības pieeju, attiecinot to arī uz patēriņa precēm, kas satur bīstamas ķimikālijas, piemēram, kancerogēnus, mutagēnus vai endokrīnos disruptorus. Tomēr, lai nozarei būtu vieglāk pielāgoties, ir jānodrošina līdzsvars starp vispārējiem un riska novērtējumiem.

1.6.

EESK aicina noteikt, ka pienācīgs un konsekvents marķējums ir obligāts visā piegādes ķēdē, tostarp attiecībā uz nanomateriālus saturošiem produktiem.

1.7.

EESK atzinīgi vērtē centienus stiprināt ES stratēģisko autonomiju, jo īpaši attiecībā uz ķimikālijām, ko izmanto veselības aprūpē, un vēlas, lai tādi paši centieni tiktu īstenoti arī citās nozarēs, kā arī aicina pārskatīt ES industriālo politiku, lai daļēji pārceltu galveno ķimikāliju ražošanu ES valstīs.

1.8.

EESK uzsver, ka ir jānovērš ķīmisko datu nepieejamība, lai varētu veicināt inovāciju un palielināt patērētāju uzticēšanos, kā arī veikt pienācīgus ietekmes novērtējumus. Būtiski ir nodrošināt pieejamas un uzticamas datu bāzes attiecībā uz pētniecības rezultātiem, pārskatīt rūpnieciskā īpašuma tiesības un patentus, kas ierobežo piekļuvi datiem, un stiprināt principu “ja nav datu, nav tirgus”.

1.9.

EESK uzskata, ka ķīmisko vielu maisījumu jautājuma risināšana ir būtisks solis uz priekšu ķimikāliju riska novērtēšanā. Tomēr lielāka pētniecība un izstrāde ir izšķiroša, lai novērstu faktisko zināšanu trūkumu un nodrošinātu ķīmisko maisījumu novērtēšanu un pārvaldību.

2.   Komisijas priekšlikums

2.1.

Šī stratēģija sniedz iespēju panākt līdzsvaru starp ķimikāliju sabiedrisko vērtību un cilvēku veselību, kā arī planētas iespēju robežām, reaģējot uz ES iedzīvotāju likumīgajiem centieniem panākt augsta līmeņa aizsardzību pret bīstamām ķimikālijām, kā arī iespēju popularizēt ES rūpniecību kā pasaules līderi drošu un ilgtspējīgu ķimikāliju ražošanā un izmantošanā.

2.2.

Lai panāktu no toksikantiem brīvu vidi, ir noteikta jauna ķimikāliju apsaimniekošanas hierarhija, kas paredz to, ka ķimikālijas tiek izmantotas droši un ilgtspējīgi, ķimikālijas, kuras rada bažas un kurām ir hroniska iedarbība uz cilvēka veselību un vidi, tiek izmantotas pēc iespējas mazāk vai tiek aizstātas, un notiek pakāpeniska atteikšanās no sabiedrībai nebūtiskas viskaitīgāko vielu izmantošanas, jo īpaši patēriņa precēs. Attēls. No toksikantiem brīva hierarhija – jauna ķimikāliju apsaimniekošanas hierarhija

2.3.   Stratēģija ir vērsta uz pieciem galvenajiem mērķiem:

2.3.1.

Inovēt ar mērķi apgādāt ES ar drošām un ilgtspējīgām ķimikālijām. Ierosinātie pasākumi cita starpā ietver kritēriju izstrādi konceptuāli drošām un ilgtspējīgām ķimikālijām ES; juridisko prasību ieviešanu attiecībā uz bažas raisošu vielu klātbūtni produktos, īstenojot ilgtspējīgu produktu iniciatīvu, un grozījumu izdarīšanu ES tiesību aktos par rūpnieciskajām emisijām nolūkā veicināt drošāku ķimikāliju izmantošanu ES rūpniecībā.

2.3.2.

Stiprināt ES tiesisko regulējumu, ar ko risināt aktuālos vides un veselības jautājumus. Ierosinātie pasākumi ir vērsti uz patērētāju un darba ņēmēju aizsardzību, lai novērstu viskaitīgāko ķimikāliju klātbūtni visos patēriņa produktos, piemēram, materiālos, kas nonāk saskarē ar pārtiku, rotaļlietās, bērnu aprūpes precēs, kosmētikas līdzekļos, mazgāšanas līdzekļos, mēbelēs un tekstilizstrādājumos. Īpaša uzmanība tiks pievērsta ķimikālijām, kas var izraisīt vēzi, gēnu mutācijas, ietekmēt reproduktīvo sistēmu vai endokrīno sistēmu, kā arī noturīgām un bioakumulatīvām vielām. Šī pieeja galu galā attieksies uz ķimikālijām, kas ietekmē imūnsistēmu, neiroloģiskās vai elpošanas sistēmas, un ķimikālijām, kas ir toksiskas konkrētam orgānam. Kamēr minētā vispārējā riska pārvaldības pieeja vēl nav ieviesta, par prioritāti izvirzīs ierobežojumu noteikšanu visām vielām ar iepriekš minētajiem riskiem attiecībā uz visiem lietojumiem un to darīs, vielas grupējot, nevis reglamentējot katru vielu atsevišķi.

2.3.3.

Vienkāršot un konsolidēt pasākumus, lai uzlabotu tiesisko regulējumu. Priekšlikumā paredzēts arī izveidot procesu “viena viela – viens novērtējums”, kas palīdzēs koordinēt dažādos ķimikāliju jomas tiesību aktos noteikto ķimikāliju bīstamības/riska novērtēšanu, stiprināt Eiropas Ķimikāliju aģentūras pārvaldību un uzlabot tās finansēšanas modeļa ilgtspēju. Turklāt stratēģijā ir ierosināti konkrēti grozījumi Ķimikāliju reģistrēšanas, vērtēšanas, licencēšanas un ierobežošanas regulā (REACH) un Klasificēšanas, marķēšanas un iepakojumu regulā (CLP), kas veicami saskaņā ar labāka regulējuma principiem, attiecīgā gadījumā ņemot vērā novērtējumus un ietekmes novērtējumus.

2.3.4.

Veidot visaptverošu zināšanu bāzi par ķimikālijām. Tiks izveidota ES agrīnās brīdināšanas un rīcības sistēma ķimikāliju jomā, lai nodrošinātu, ka ES rīcībpolitikas pievēršas jauniem ķīmiskajiem riskiem, tiklīdz tie konstatēti, veicot monitoringu un izpēti; un tiks izstrādāta vajadzīgo rādītāju sistēma, lai uzraudzītu ķīmisko piesārņojumu veicinošos faktorus un ietekmi un izvērtētu ķimikāliju jomas tiesību aktu efektivitāti.

2.3.5.

Rādīt piemēru ķimikāliju pareizai globālai apsaimniekošanai. Šo darbību mērķis būs atbalstīt trešo valstu spēju veidošanu ķimikāliju novērtēšanā un pārvaldībā, kā arī nodrošināt, ka ES aizliegtas bīstamās ķimikālijas netiek ražotas eksportam.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

Pēdējo 50 gadu laikā ķimikāliju nozīme mūsu dzīvē ir būtiski pieaugusi, pozitīvi ietekmējot mūsu kultūru un sabiedrības attīstību kopumā, ņemot vērā iedzīvotāju skaita pieaugumu. Tajā pašā laikā ķimikālijām – gan sintētiskajām, gan dabīgas izcelsmes ķimikālijām – var būt bīstamas īpašības, kas rada risku cilvēku veselībai un videi. Neaugoties uz to, cilvēces atkarība no ķimikālijām aizvien pieaug. Saskaņā ar ANO datiem ķimikāliju produkcijas pieaugums būs septiņas reizes lielāks nekā pasaules iedzīvotāju skaits laika posmā no 1990. līdz 2030. gadam.

3.2.

Mums visiem vajadzētu atbalstīt šo apsveicamo mērķi – virzību uz vidi, kas brīva no toksikantiem,– lai cik grūti būtu to sasniegt, jo necenšanās virzīties uz priekšu nav attaisnojama. EESK atzinīgi vērtē Komisijas nodomu šajā nolūkā rīkot apaļā galda augsta līmeņa diskusijas ar visām ieinteresētajām personām.

3.3.

Joprojām no dažādiem avotiem vidē izplūst liels daudzums bīstamu ķimikāliju, piemēram, no attīrītiem vai neattīrītiem sadzīves un rūpnieciskajiem notekūdeņiem, atkritumu poligoniem, sadedzināšanas un ražošanas procesiem u. c., un šīs ķimikālijas var izplatīties gaisā, augsnē un ūdenī, kur tās nodara nopietnu kaitējumu (1).

3.4.

Pastāv daudz problēmu saistībā ar novecojušām vielām ķīmiskā piesārņojuma dēļ. Piemēram, PBDE (polibromētie difenilēteri) un citi antipirēni viegli migrē no izstrādājumiem, kam tie pievienoti, piemēram, poliuretāna putām, un pēc tam piesārņo gaisu un putekļus. Lai gan daudzi kaitīgie PBDE ir aizliegti, savas noturības un plašā lietojuma dēļ tie joprojām saglabājas vidē.

3.5.

Aizstājot šādas bīstamas ķimikālijas, mums ir jābūt pārliecinātiem, ka šāda maiņa radīs būtisku uzlabojumu. Piemēram, palmu eļļas biodīzeļdegvielas izmantošana veicina mežu izciršanu, tāpēc videi var būt pat kaitīgāka par fosilā kurināmā izmantošanu.

3.6.

Turklāt regulatoriem ir jāapzinās un jānovērš mēģinājumi aizstāt vienu bīstamu ķimikāliju ar citām ķimikālijām, kurām ir līdzīgas bīstamas īpašības. Piemēram, PFAS būtu jāaplūko kā grupa, nevis individuāli. Jauni pētījumi liecina, ka daži alternatīvie risinājumi novecojušiem PFAS var nemaz nebūt drošāki (2).

3.7.

EESK pauž bažas, ka ar dekontaminācijas pasākumiem cilvēku veselības un vides atjaunošanai var nepietikt, jo īpaši attiecībā uz būtiskām ķimikālijām, kurām vēl nav pieejami no toksikantiem brīvi risinājumi vai kurām ir nepieciešams ilgstošs attīstības process, kā arī uz tām pakāpeniski izskaustajām ķimikālijām, kuras joprojām rada lielas bažas, ņemot vērā to noturību vidē. Tā kā joprojām lielas pūles ir veltītas dekontaminācijas stratēģiju pieņemšanai, EESK ar nepacietību gaida “Nulles piesārņojuma rīcības plānu”.

3.8.

EESK aicina noteikt obligātu pienācīgu un konsekventu marķējumu visā piegādes ķēdē, paredzot to produktiem, kas satur nanomateriālus (rotaļlietas, biocīdi, apģērbs, pesticīdi, zāles, krāsas, bērnu aprūpes produkti utt.).

3.9.

EESK arī vēlas zināt, vai vairāku paralēli veicamu pasākumu grafiks ir reāls un īstenojams, ņemot vērā nozares nepieciešamību pārkārtoties un pielāgoties pakāpeniski, lai neradītu smagas un negatīvas sociālekonomiskās sekas. Turklāt ir jāstiprina iestāžu spēju veidošana; tas ir būtiski, lai veiksmīgi īstenotu plānotās atjauninātās rīcībpolitikas.

3.10.

Stratēģijā daži aspekti nav aplūkoti vai nav pietiekami izskaidroti, piemēram, attiecībā uz prognozēto enerģijas bilanci saistībā ar ierosināto pārkārtošanos ķimikāliju jomā, kā arī ietekme uz darba ņēmējiem un lielajiem un mazajiem uzņēmumiem Eiropā. No Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem būtu jāatvēl finanšu resursi, lai nodrošinātu stratēģijas efektīvu īstenošanu.

4.   Īpašas piezīmes

4.1.   Inovēt ar mērķi apgādāt ES ar drošām un ilgtspējīgām ķimikālijām

4.1.1.

Ir atzīts, ka pārkārtošanās uz konceptuāli drošām un ilgtspējīgām ķimikālijām ir sabiedriska un ekonomiska prasība ES rūpniecības zaļās un digitālās pārkārtošanās sekmēšanai. Tas būs milzīgs izaicinājums, savukārt nepieciešamie pētījumi, iespējams, izmaksās ļoti dārgi, bet sniegs arī zināmas konkurences priekšrocības. Tomēr varētu rasties daži darbvietu zaudējumi un ekonomiskie zaudējumi, jo ne visi uzņēmumi spētu pielāgoties un ne visi darba ņēmēji tiktu pārkvalificēti vai paaugstināta viņu kvalifikācija. Tāpēc finansiālie un stimulējošie pasākumi ir būtiski, lai nodrošinātu taisnīgu pārkārtošanos, īpašu uzmanību pievēršot tam, lai darba ņēmējiem saglabātos darbvietas vai tiktu izmantota dzīvotspējīga alternatīva, atbalstīti ieguldījumi un inovatīvi uzņēmējdarbības modeļi.

4.1.2.

Pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt darba ņēmēju pilnīgu pielāgošanos, piemēram, pārkvalificēšanās un specializācijas apmācības stimulēšana un finansēšana, lai novērstu darbvietu zudumu, nav konkretizēti. Bažas rada arī tas, cik lielā mērā stratēģijas ietekmi noteiks rūpniecības nozaru ģeogrāfiskais sadalījums. Jāņem vērā nomaļos rajonos esošās nozares, kā arī šajā sektorā lielais MVU īpatsvars.

4.1.3.

Jēdziens “konceptuāli drošas un ilgtspējīgas ķimikālijas”, kas tiks izstrādāts, rada bažas ieinteresētajām personām. Tāpēc attiecībā uz to definēšanu, kā arī to ražošanas veicināšanai nepieciešamajām atbilstošajām prasmēm būtu jāparedz kritēriji visiem attiecīgajiem dalībniekiem.

4.1.4.

Ķimikāliju reģistrēšanas, vērtēšanas un licencēšanas process ir sarežģīts, un tam ir nepieciešama specializācija, kas dažkārt ir sarežģīta MVU un parasti saistīta ar augstām atbilstības un administratīvajām izmaksām. Lai atvieglotu REACH un CLP regulā paredzēto riska pārvaldības procesu izpildi, šis process būtu jāvienkāršo vai varētu stimulēt nespeciālistu apmācību.

4.1.5.

Jauni un tīrāki rūpnieciskie procesi un tehnoloģijas mazinās ķimikāliju ražošanas ietekmi uz vidi, uzlabos gatavību tirgum un veicinās virzību uz ilgtspējīgas attīstības un visaptverošā Eiropas zaļā kursa mērķiem. Šādu pāreju padarītu iespējamu novērtējuma vadlīnijas un paraugprakses apmaiņa par tīrāku rūpniecisko procesu un tehnoloģiju izstrādi un izmantošanu. Jāņem vērā labākās pieejamās tehnoloģijas.

4.1.6.

Komisijas mērķis ir reciklētos materiālos samazināt tādu vielu klātbūtni, kas rada bažas, ilgtspējīgu produktu rīcībpolitikas iniciatīvas satvarā ieviešot informācijas prasības par ķīmisko saturu un drošu izmantošanu. Reciklētos materiālos turpmāk nedrīkstētu ļaut izmantot bīstamas ķimikālijas augstākā koncentrācijā (3). “Vielas, kas rada bažas”, ir jāidentificē, jāvērtē un jāklasificē visaptverošākajā, nepārprotamākajā un vienkāršotā veidā, lai nozare varētu pielāgoties.

4.1.7.

Šie pasākumi palielinās patērētāju un ražotāju uzticēšanos reciklētiem produktiem. Trūkst pietiekamas informācijas par tādu produktu ķīmisko saturu, kas ražoti no reciklētiem materiāliem, un datu aizsardzības ierobežojumi varētu radīt problēmas šajā jomā.

4.1.8.

Stratēģija paredz lielākus ieguldījumus inovatīvās tehnoloģijās. Tā ir lieliska iespēja veicināt pētniecību rūpniecisko atkritumu, jo īpaši lauksaimniecības pārtikas atkritumu, valorizācijas jomā, jo tās potenciālu kavēja nepietiekamie ieguldījumi. Tomēr ne stratēģijā “No lauka līdz galdam”, ne ilgtspējīgu ķimikāliju stratēģijā gandrīz nemaz netiek aplūkotas juridiskās prasības lauksaimniecības pārtikas atkritumu valorizācijas produktiem. Piemēram, farmaceitisko atlieku klātbūtne apstrādātos dzīvnieku kūtsmēslos mēslošanai, attīrīto notekūdeņu atkārtota izmantošana kultūraugu apūdeņošanai, farmaceitisko līdzekļu un pesticīdu, herbicīdu un insekticīdu atliekas optimizētos pārtikas atkritumos ir īpaši svarīgi jautājumi, jo šīs bioloģiski aktīvās vielas var izplatīties visā vidē, nelabvēlīgi ietekmējot ekosistēmas. Tāpēc šie jautājumi būtu jāidentificē, jāizvērtē un jāregulē. Iedzīvotājus var ietekmēt ne tikai šo vielu iedarbība, bet arī patēriņš, jo tās var bioakumulēties un bioloģiski palielināties visā pārtikas ķēdē.

4.1.9.

Vielas, kuras tiek uzskatītas par tādām, kas rada bažas, rada neskaidrības ieinteresētajām personām. Lai vieglāk saprastu šā pasākuma ietekmi uz pašreizējiem materiālu aprites cikliem, būtu nepieciešams paskaidrojums par ieviešamajām prasībām un īstenošanas grafiks.

4.1.10.

Bažas rada prognozētā enerģijas bilance saistībā ar ierosināto pārkārtošanos ķimikāliju jomā. Tā kā galvenā būtiskā pārkārtošanās zaļo materiālu aprites ciklu īstenošanai ir saistīta ar nopietniem endotermiskiem procesiem (piemēram, atdalīšana, reciklēšana, dekontaminācija, ķīmiskā pārveide), sagaidāms, ka enerģijas pieprasījums palielināsies. Turklāt ir jāsamazina ķimikāliju ražošanas oglekļa pēdas nospiedums, jo parasti tas ir energoietilpīgs process.

4.1.11.

Šajā sakarībā liels potenciāls ir ūdeņradim – gan kā enerģijas avotam, gan kā ķīmiskajam reducētājam attiecīgajos procesos (piemēram, lai aizstātu oglekli kā reduktoru). Tomēr ūdeņraža kurināmā elementiem joprojām izmanto dārgo un vidiski vērtīgo platīnu. Lai rastu alternatīvu risinājumu platīna izmantošanai, ir jāveic būtiska ķīmiskā izpēte.

4.1.12.

Komisija paredz lielāku izturētspēju tādu ķimikāliju piegādē un ilgtspējā, kuras izmanto ES sabiedrībai būtiskos lietojumos, mazinot ES atkarību un uzlabojot stratēģisko prognozēšanu ķimikāliju jomā. Veselības aprūpes lietojumos izmantoto ķimikāliju noturības palielināšana iezīmēs ievērojamu progresu ES tirgū un veselības aprūpē izmantoto ķimikāliju rūpniecībā. Mums ir jāzina, kā šie pasākumi attiektos uz citām būtiskām ķimikālijām.

4.1.13.

Ražojumi, kas izgatavoti no izejvielām, kuras importētas no trešām valstīm, piemēram, piemēram, retzemju elementiem (REE), kas iegūti rūdas ieguves darbībās, kuras apdraud vidi un veselību, ir īpaši svarīgi vairākām modernām tehnoloģijām, sākot ar aizsardzības sistēmām, mobilajiem tālruņiem un televizoriem, līdz pat LED spuldzēm un vēja turbīnām. Tāpēc rodas jautājums, kādas stratēģijas tiks ieviestas, lai mazinātu atkarību no citām būtiskām vielām, kuru ražošanas procesu ietekmē piegāde no trešām valstīm.

4.1.14.

Tāpat EESK vēlas uzzināt, kā “konceptuāli drošu un ilgtspējīgu ķimikāliju” pieeja tiks piemērota trešo valstu piegādātājiem, kuriem ir savi noteikumi ķimikāliju jomā. Tā kā šādu ķimikāliju ražošanas kritēriju ierobežojumi vēl nav noteikti, nav skaidrs, vai šis princips un novērtēšanas pasākumi attieksies uz izejvielu avotiem neatkarīgi no to izcelsmes. Joprojām nav skaidrs, kā ierosinātie pasākumi būs savstarpēji saistīti un līdzsvaroti ar dažādām spēkā esošām rīcībpolitikām trešās valstīs, kuras ir iesaistītas ES ķimikāliju vērtību ķēdēs.

4.1.15.

Tāpēc EESK ierosina pārskatīt ES rūpniecības stratēģiju un apsvērt iespēju stimulēt ķimikāliju ražošanas atgriešanos ES valstīs. Tas ne tikai veicinās ES stratēģisko autonomiju, bet radīs arī jaunas kvalitatīvas darbvietas un atvieglos ķimikāliju stratēģijas īstenošanu.

4.2.   Stingrāks ES tiesiskais regulējums, ar ko risināt vides un veselības jautājumus

4.2.1.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas mērķi paplašināt vispārējo pieeju riska pārvaldībai. Tomēr, tā kā daži produkti tiks ierobežoti, ir jānodrošina visu ķimikāliju vispārējo un specifisko riska novērtējumu saskaņotība, lai nozare varētu pakāpeniski pielāgoties.

4.2.2.

EESK arī atzinīgi vērtē grupēšanas izmantošanu saistībā ar PFAS regulējumu un atbalsta to, ka, iespējams, varētu būt jāpalielina grupēšanas stratēģiju pieņemšanas apmērs, lai palielinātu tiesību aktu efektivitāti un lietderību (4).

4.2.3.

Stratēģija CLP regulā ierosinās jaunas bīstamības klases un kritērijus, lai pilnībā ņemtu vērā toksiskumu videi, noturību, mobilitāti un bioakumulāciju. Ir svarīgi, lai ķimikāliju nelabvēlīgās ietekmes uz vidi novērtējums un dažādu bīstamības klašu noteikšana ķimikālijām tiktu veikta visaptveroši un pārredzami. Šīs klasifikācijas kritēriji būtu sīki jādefinē, lai paredzētu iespējamās bažas par citiem izstrādē esošiem produktiem.

4.2.4.

SVHC (vielas, kas rada ļoti lielas bažas) kategoriju ieviešanai attiecībā uz endokrīnajiem disruptoriem, noturīgām, mobilām un toksiskām vielām, kā arī ļoti noturīgām un ļoti mobilām vielām jābūt balstītai uz visaptverošu un pārredzamu novērtējumu. Turklāt ir vajadzīga lielāka saskaņotība starp SVHC, kas ir noteiktas REACH regulā un citos Eiropas tiesību aktos (piemēram, ES Ūdens pamatdirektīvā).

4.2.5.

Stratēģijā galvenā uzmanība ir pievērsta EDC un PFAS, bet kā bīstamas vielas ir norādīti arī atsevišķi pesticīdi, biocīdi, farmaceitiskie līdzekļi, smagie metāli, plastifikatori un antipirēni. Tomēr citas ķimikālijas, kas rada bažas, piemēram, nanomateriāli, gandrīz nemaz nav pieminētas. Lai gan tās ir iekļautas REACH, definīcijas pārskatīšana vēl nav pabeigta, un to regulējums joprojām ir nepietiekams (piemēram, nav regulējuma attiecībā uz nanomateriālu noplūdi vidē, nav ierobežojumu to laišanai tirgū, pārredzamības un ES reģistra ieviešanas, lai nodrošinātu to izsekojamību no ražošanas līdz patērētājiem).

4.2.6.

Ņemot vērā plaši dokumentētos pierādījumus par risku, kas saistīts ar dažām vielu grupām, ES būtu ne tikai jāierobežo, bet dažkārt pat jāaizliedz tādu jau identificētu EDC izmantošana kā bisfenols un ftalāti – tas attiecas arī tādu ķimikāliju izmantošanu, kurām pārtikas produktos nav uzturvērtības, piemēram, nanomateriālu izmantošanu.

4.2.7.

Pasākumus, ar ko veicina un atvieglo SVHC un citu bīstamu sastāvdaļu aizstāšanu, varētu īstenot ar finanšu mehānisma palīdzību (bonus/malus).

4.2.8.

Tas, ka īpaša uzmanība tiek pievērsta maisījumiem, ir būtisks solis uz priekšu attiecībā uz riska novērtējumu ķimikālijām, kas rada bažas, un EESK atzinīgi vērtē to, ka uzmanība tiks pievērsta gan tīšiem, gan netīšiem maisījumiem. Tomēr joprojām trūkstošās zināšanas par maisījumu toksicitāti un iedarbību, kā arī lielais izmantoto ķimikāliju skaits ir pamats tādiem priekšlikumiem kā maisījuma novērtēšanas koeficienta (MAF) sistemātiska izmantošana atsevišķām ķimikālijām, lai pievērstos netīšiem maisījumiem. MAF uzticamība ķīmiskā riska novērtējumā rada bažas, jo tas nav scenārijam raksturīgs faktors. Tāpēc EESK stingri atbalsta prioritātes un ieteikumus attiecībā uz pētniecību un izstrādi, kas minēti ziņojumā (SWD(2020) 250 (5)), lai efektīvi novērtētu un pārvaldītu ķīmiskos maisījumus.

4.3.   Tiesiskā regulējuma vienkāršošana un konsolidācija

4.3.1.

EESK atbalsta pieeju “viena viela – viens novērtējums” kā ķimikāliju drošuma efektīvu novērtējumu.

4.3.2.

Tas vienkāršos un paātrinās apstiprināšanas procesu, kas dos labumu ražotājiem un atvieglos pētniecību un izstrādi attiecībā uz alternatīvām no toksikantiem brīvām vielām. Tomēr nevajadzētu ignorēt vienas un tās pašas vielas atšķirīgo ietekmi dažādos apstākļos un arī maisījumos.

4.3.3.

Aptuveni 30 % brīdinājumu par tirgū sastopamiem bīstamiem produktiem ir saistīti ar ķimikāliju radītu risku, un tikai trešdaļa to ķīmisko vielu reģistrācijas dokumentu, kuras nozare reģistrējusi saskaņā ar REACH, pilnībā atbilst informācijas prasībām.

4.3.4.

Atzinīgi vērtējama nulles tolerance pret neatbilstību un ierosinātie pasākumi paātrināt tiesību aktu īstenošanu un izpildi ķimikāliju jomā. Stingri ieteicams pienācīgi īstenot principu “ja nav datu, nav tirgus”, nevis pieļaut nereglamentētu produktu un ķimikāliju laišanu tirgū.

4.3.5.

Turklāt dati par ķīmiskām vielām, kuras apstiprinātas laišanai tirgū, būtu regulāri jāatjaunina pašiem reģistrētājiem, jo REACH dažos aspektos ir nepietiekama. Saskaņā ar Ķīmiskā novērtējuma ziņojumu (6) par 64 % no novērtētajām vielām (126 no 196) trūka informācijas, kas apliecinātu Eiropā tirgoto ķimikāliju drošumu.

4.3.6.

Gandrīz 90 % produktu, kurus uzskata par bīstamiem, importē no valstīm ārpus ES. Tiek prognozēts, ka ķimikāliju ražošana pasaulē turpinās pieaugt. Iespējams, ka ES un ESAO valstis galveno uzmanību pievērsīs tehnoloģiski progresīvu ķīmisku produktu izstrādei un ražošanai, piemēram, specializēto un dabaszinātņu ķimikāliju ražošanai. Āfrikā, Tuvajos Austrumos un Āzijā, visticamāk, tiks saražots liels daudzums “plaša patēriņa” ķimikāliju. Tas ES radīs milzīgas problēmas robežkontroles un ekonomiskās konkurētspējas ziņā. Būs vajadzīgi pasākumi, lai brīvās tirdzniecības nolīgumos nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus ES uzņēmumiem.

4.3.7.

EESK atzinīgi vērtē pasākumus, kuru mērķis ir stiprināt ES robežkontroli un sadarbību ar tiešsaistes tiešās tirdzniecības platformām.

4.4.   Visaptveroša zināšanu bāze par ķimikālijām

4.4.1.

Tā kā ES trūkst visaptverošas informācijas bāzes par visām vielām, priekšlikumi par pasākumiem ķīmisko datu pieejamības uzlabošanai ir apsveicami, ja vien tie ir efektīvi.

4.4.2.

Raugoties no nozares skatpunkta, apšaubāmās patentu sistēmas dēļ nav iespējams atklāt visus tirgū laisto patentēto produktu aspektus.

4.4.3.

Raugoties no zinātniskā skatpunkta, ierobežota bezmaksas atvērtā zinātne kavē zināšanu brīvu apmaiņu, kā arī centienu un ieguldījumu apvienošanu. Zinātnisko datu aizsardzības noteikumi, rūpnieciskā īpašuma tiesības, kas nav pietiekami pamatotas, ierobežo visu attiecīgo ķīmisko datu pieejamību un tātad arī inovācijas.

4.4.4.

Datu pieejamības konflikti būtu jārisina, paredzot stratēģijā pasākumus, ar ko paplašina pieejamos datus un uzlabo to kvalitāti. Piemēram, varētu izveidot mehānismu, kurā nozares, kas importē ražošanas nanomateriālus, finansē neatkarīgu izpēti par nanomateriālu radīto risku, ja trūkst zinātniskās informācijas.

4.4.5.

Komisijas mērķis ir turpināt veicināt pētniecību un (bio)monitoringu, ko veic, lai izprastu un novērstu ar ķimikālijām saistītos riskus, un sekmēt inovāciju ķīmiskā riska novērtēšanas un regulatīvās zinātnes jomā.

4.4.6.

Lai veicinātu inovāciju, izmantojot pētniecību, darba ņēmēju līdzdalība un finansiālais atbalsts būtu jāorientē arī uz to, lai optimizētu paraugpraksi informācijas nodošanas jomā gan rūpniecībā, gan zinātnē, nodrošinot brīvu un vienkāršu piekļuvi uzticamām datubāzēm. Turklāt piekļuve inovācijai būtu jānodrošina ikvienam dalībniekam, uz kuru attiecas ES ķīmiskā rūpniecība.

4.4.7.

Atzinīgi tiek vērtēti pasākumi, kuru mērķis ir veicināt inovācijas drošuma testēšanā un ķīmiskā riska novērtēšanā, samazinot testus ar dzīvniekiem, jo īpaši ņemot vērā sasniegumus pētniecībā, kā arī progresīvas, jaunas metodes (piemēram, in vitro testus), kas uzlabos ķīmiskā apdraudējuma riska novērtējumu kvalitāti, efektivitāti un ātrumu.

4.4.8.

Ir būtiski nodrošināt lielāku pārredzamību lēmumu pieņemšanā. Daudzi svarīgi jautājumi tiek apspriesti slēgtās sanāksmēs un raisa ES iedzīvotājos neizpratni par pasākumiem, kurus ES veic, lai ierobežotu iedzīvotāju pakļaušanu bīstamu ķimikāliju iedarbībai. Turklāt izejas datiem, uz kuriem balstās novērtējumi un pieņemtie lēmumi (ECHA un EFSA) (7), ir jābūt pieejamiem. Ir jānodrošina lielāka pārredzamība attiecībā uz dalībvalstu lēmumiem un nostājām saistībā ar ķīmiskajām vielām tirgū.

4.5.   Rādīt piemēru ķimikāliju pareizai globālai apsaimniekošanai

4.5.1.

Ņemot vērā ietekmi pasaulē, EESK pauž gandarījumu par to, ka līdzās pasākumiem drošuma un ilgtspējas standartu popularizēšanai ārpus ES Komisija ir apņēmusies nodrošināt, ka bīstamās ķimikālijas, kas aizliegtas Eiropas Savienībā, netiek ražotas eksportam. Tomēr joprojām nav skaidrs, kā pasaules mērogā tiks piemēroti pārējie tiesību akti, kas vēl jāizstrādā un jāsaskaņo. Aizliegums eksportēt produktus var ietekmēt rūpniecību citās valstīs, uz kurām neattiecas ķimikāliju stratēģijas mērķi. Nav skaidrs, kā tiks risināta ietekme uz trešo valstu nozarēm kā konkrēta produkta bijušajām ražotājām un eksportētājām.

4.6.   Ķimikāliju pārmērīga lietošana veselības aprūpē

Būtu nepieciešama krietni plašāka izpēte slimību profilakses politikas izstrādē, īpašu uzmanību pievēršot imūnsistēmai. Par mērķi jāizvirza pozitīva attieksme pret veselīgu dzīvesveidu, kas ļauj cilvēkiem piemērotos gadījumos lietot mazāk ķimikāliju saturošu terapiju. Jebkāda ķīmiskā terapija būtu jāorientē uz tiem, kam tā ir būtiska, tādējādi izvairoties no pārmērīgas lietošanas.

4.7.   Ķimikālijas lauksaimniecībā

4.7.1.

Jāsamazina lauksaimniecībā izmantoto pesticīdu negatīvā ietekme uz vidi, vienlaikus nemazinot pārtikas ražošanas kvalitāti un pārtikas nodrošinājumu Eiropas Savienībā.

4.7.2.

Jānodrošina pienācīgs finansējums pašreizējai Eiropas Pētniecības aliansei, kuras uzdevums ir atrast un testēt bioloģiskās alternatīvas sintētiskajām ķimikālijām lauksaimniecībā. Investīcijas būtu jākoncentrē uz bioloģiskajiem organiskajiem pesticīdiem. Tāpat būtu jāpalielina finansiālais atbalsts pētniecības un inovācijas sekmēšanai dabiskas izcelsmes augu augšanas veicinātāju un augu aizsardzības līdzekļu jomā. Piemēram, augu aizsardzībai pret ārējiem patogēniem var izmantot bioaktivitāti, kas piemīt dažiem dabiskiem savienojumiem, kurus metabolizē rizobaktērija.

4.7.3.

Ķīmiskos mēslošanas līdzekļus vēlams izmantot mērķtiecīgāk, tādējādi sekmējot ķīmisko mēslošanas līdzekļu lietojuma samazinājumu. Jāturpina pētījumi, lai izstrādātu alternatīvus risinājumus, kas ļautu turpināt atbilstīgu pārtikas ražošanu un nodrošināt lauksaimniekiem pienācīgus ienākumus.

4.7.4.

Ir vajadzīgi turpmāki vides un veselības risku novērtējumi, lai izdarītu secinājumus, vai biotehnoloģijas un ģenētiskās inženierijas izmantošana varētu palīdzēt izstrādāt alternatīvus risinājumus ķīmiskajiem mēslošanas līdzekļiem un pesticīdiem.

4.7.5.

Ja netiks piedāvāti citi dzīvotspējīgi risinājumi, ievērojamais pesticīdu lietošanas samazinājums palielinās ražošanas izmaksas un/vai samazinās ražu. Tāpēc ir jāskata jautājums par ekonomisko slogu ražotājiem un patērētājiem, kā arī pārtikas produktu importētājiem no trešām valstīm.

4.7.6.

Jaunā ES Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam ir ļoti vērienīga, jo tiek prognozēts, ka vismaz 30 % Eiropas zemes tiks pārveidoti par aktīvi pārvaldītu un aizsargātu teritoriju tīklu. Tam vajadzētu sniegt nozīmīgu ieguldījumu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un dabas atjaunošanā, kā arī palīdzēt atbalstīt ilgtspējīgu ķimikāliju stratēģiju lauksaimniecības nozarē.

4.7.7.

Šajā ziņā ir jāpieliek īpašas pūles, lai labāk aizsargātu bioloģisko daudzveidību un jo īpaši pasargātu apputeksnētājus no pesticīdiem. Piemēram, EFSA vadlīniju dokuments par augu aizsardzības līdzekļu radītā riska bitēm novērtējumu ir ļoti nepilnīgs. Tajā jāiekļauj dati par hronisko toksiskumu, pesticīdu ietekmi uz kāpuriem, kā arī dati par akūtu toksiskumu bitēm un citiem apputeksnētājiem.

4.7.8.

Lai ķimikāliju stratēģija būtu sekmīga, ir vajadzīgs ievērojams sabiedrības atbalsts un reāla kultūras maiņa attiecībā uz mūsu pieeju ķimikāliju lietošanai, klimata pārmaiņām un vides piesārņojumam.

---

(1)  Joyce Msuya, ANO Vides programmas direktora vietniece.

(2)  ES ziņu brīdinājuma dokuments Nr. 517, 22/11/18.

(3)  EESK atzinums “ES vides tiesību aktu īstenošana gaisa kvalitātes, ūdens un atkritumu jomā” (OV C 110, 22.3.2019., 33. lpp.).

(4)  EK pētījums par 7. vides rīcības programmas stratēģiju attiecībā uz vidi, kas ir brīva no toksikantiem.

(5)  Komisijas progresa ziņojums par vairāku ķimikāliju (ķīmisko maisījumu) un saistīto risku kombinētas iedarbības novērtējumu un pārvaldību.

(6)  Eiropas Vides birojs https://eeb.org/chemical-evaluation-report-achievements-challenges-and-recommendations-after-a-decade-of-reach/.

(7)  Akronīmi: Eiropas Ķimikāliju aģentūra (ECHA) un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA).