52020AE1835

EUR-Lex

Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

EUROPA
EUR-Lex home
EUR-Lex - 52020AE1835 - EN

Help

Search tips

Need more search options? Use the Advanced search

Document 52020AE1835

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Padomes lēmumam par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm” (COM(2020) 70 final)

EESC 2020/01835

OV C 232, 14.7.2020, p. 18–28 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

HTML

PDF

Official Journal

14.7.2020

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 232/18

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Padomes lēmumam par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm”

(COM(2020) 70 final)

(2020/C 232/03)

Galvenā ziņotāja:

Ellen NYGREN

Atzinuma pieprasījums	Eiropas Savienības Padome, 6.3.2020.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 148. panta 2. punkts
Atbildīgā specializētā nodaļa	Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa
Pieņemts plenārsesijā	7.5.2020.
Plenārsesija Nr.	551 – Neklātienes plenārsesija
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	251/03/07

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atzinīgi vērtē priekšlikumu par pārskatītajām nodarbinātības pamatnostādnēm. To funkcija kalpot par ilgtermiņa kompasu ES dalībvalstu nodarbinātības politikā ir svarīga arī krīzes laikā. Nodarbinātības politikai ir būtiska loma gan visas Eiropas Savienības, gan tās dalībvalstu ekonomiskajā un sociālajā attīstībā. Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošana ir kopīgs līdzeklis, kā tiekties uz ilgtspējīgu augšupēju konverģenci, un šajā saistībā ir lietderīgi pārskatīt nodarbinātības pamatnostādnes. Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm ir jāturpina darbs pie nevienlīdzības mazināšanas. Augšupēja konverģence ir transversāls princips, kas jāņem vērā un jāintegrē visās ES politikas jomās.

1.2.

Pārskatīto nodarbinātības pamatnostādņu priekšlikums tika publicēts pirms plašā Covid-19 uzliesmojuma. Kopš tā laika Covid-19 ir izvērsusies par pandēmiju, un tās seku dēļ ir radusies neatliekama nepieciešamība steidzami rīkoties arī attiecībā uz darba tirgus politiku. Lai ierobežotu slimības izplatīšanos, visās ES dalībvalstīs un ārpus tām ir ieviesti bezprecedenta pasākumi. EESK uzskata, ka vajag vairāk koordinētu pasākumu.

1.3.

EESK ir pārliecināta, ka tikai visaptverošs Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāns ļautu ES dalībvalstīm, iedzīvotājiem, uzņēmumiem un strādājošajiem vislabāk stāties pretī Covid-19 pandēmijas sekām un atjaunot Eiropas ekonomiku tā, lai tā būtu ilgtspējīgāka un noturīgāka. Lai gan nav zināms, cik ilgi turpināsies Covid-19 krīzes radītā ārkārtas situācija, ir skaidrs, ka tās ietekme uz darba tirgu būs jūtama ilgākā laikposmā. Tādēļ būtu jāpielāgo arī 2020. gadam izstrādātās nodarbinātības pamatnostādnes, lai tajās tiktu ņemta vērā šī jaunā situācija.

1.4.

Covid-19 uzliesmojuma izraisītais ekonomikas satricinājums jau ir izraisījis nodarbinātības un sociālo krīzi, kas var smagi un ilgstoši ietekmēt Eiropas darba tirgu. Šajā saistībā būtu jāapsver iespēja šogad pieņemt papildu un ārkārtas/izņēmuma stāvokļa nodarbinātības pamatnostādni, lai sniegtu norādes par ES dalībvalstīs nepieciešamajiem nodarbinātības politikas pielāgojumiem nolūkā pārvarēt šo bezprecedenta situāciju. Šādā ārkārtas Covid-19 nodarbinātības pamatnostādnē varētu iekļaut atsauces uz efektīviem pagaidu pasākumiem, kas vajadzīgi, lai mazinātu krīzes ietekmi, piemēram, īstermiņa darbalaika regulējumu, ienākumu atbalstu, slimības pabalsta pagarināšanu un tāldarba veicināšanu (vienlaikus respektējot darba devēju atbildību par darba ņēmēju veselību un drošību).

1.5.

Saskaņā ar 5. pamatnostādni dalībvalstis joprojām tiek mudinātas veicināt “inovatīvās nodarbinātības formas”. Lai gan jauni darba un inovācijas veidi paver izaugsmes iespējas, EESK jau iepriekš ir uzsvērusi daudzās problēmas, kas saistītas ar šādiem darba veidiem. Nodarbinātības pamatnostādnēs būtu jācenšas ar šiem jaunajiem darba veidiem saistītās tendences pārvērst taisnīgās nodarbinātības iespējās. Atzinīgi vērtējams ir aicinājums noteikt atbilstošu un taisnīgu atalgojumu, vai nu uzlabojot likumā noteikto minimālo atalgojumu mehānismus, ja tādi pastāv, vai slēdzot koplīgumus. Sociālo partneru iesaistīšanai ir izšķiroša nozīme, un ļoti pozitīvi ir tas, ka 5. pamatnostādnē ir norādīts: “Lai noteiktu algas, dalībvalstīm būtu jāveicina sociālais dialogs un darba koplīguma slēgšanas sarunas.” Šajā saistībā pamatnostādnē visbeidzot būtu jāiekļauj priekšlikumi, kā stiprināt koplīgumu efektivitāti, paplašinot to tvērumu.

1.6.

Saistībā ar 6. pamatnostādni “Stiprināt darbaspēka piedāvājumu un uzlabot piekļuvi nodarbinātībai, prasmēm un kompetencēm” EESK atzinīgi vērtē to, ka pamatnostādne attiecas uz visaptverošu redzējumu par kompetencēm, kas saskaņotas ar ilgtspējīgu ražošanas sistēmu. EESK atzinīgi vērtē pamatnostādnēs pausto aicinājumu dalībvalstīm pielāgot savas izglītības un apmācības sistēmas un tajās ieguldīt, lai nodrošinātu kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību, tostarp arī profesionālo izglītību un apmācību. Šajā saistībā EESK aicina izstrādāt efektīvākas Eiropas un valstu stratēģijas, ar kurām nodrošināt ilgtspējīgu finansējumu visu pieaugušo pārkvalifikācijai un kvalifikācijas celšanai, izmantojot mūžizglītību, kas īpaši koncentrētos uz efektīvu atbalstu darba ņēmējiem un bezdarbniekiem.

1.7.

Attiecībā uz 7. pamatnostādni “Uzlabot darba tirgu darbību un sociālā dialoga efektivitāti” pienācīgi funkcionējošs sociālais dialogs ir būtiski svarīgs jebkurā nodarbinātības politikā, tostarp ES nodarbinātības pamatnostādņu īstenošanā. Tādēļ ir jāiegulda lielāks darbs, lai atvieglotu un veicinātu sociālo dialogu gan valstu, gan Eiropas līmenī. Turklāt Komisija ir panākusi progresu attiecībā uz pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanu Eiropas pusgada procesā; tas ir vērtējams pozitīvi un būtu jāattīsta. Viens no šajā pamatnostādnē trūkstošajiem elementiem ir vajadzība pēc labākas darba aizsardzības. Covid-19 uzliesmojuma kontekstā veselīga un droša darba vieta ir vitāli svarīga cīņā pret inficēšanās un vīrusa un citu slimību izplatīšanās risku. Kā vienmēr – un jo īpaši šajos ārkārtas apstākļos – darba devējiem jāuzņemas atbildība par savu darba ņēmēju veselību un drošību un jāsniedz viņiem un viņu pārstāvjiem pienācīga informācija, kā arī jāveic riska novērtējumi un preventīvi pasākumi. Visiem – publiskā sektora struktūrām, uzņēmumiem, darba ņēmējiem un sociālajiem partneriem – ir jāuzņemas sava loma darba ņēmēju, viņu ģimeņu un visas sabiedrības aizsargāšanā.

1.8.

Ekonomiskie un vadības resursi lielākajai daļai mazo uzņēmumu un mikrouzņēmumu ir ierobežoti, tāpēc tiem būtu jāsaņem praktisks finansiāls un pielāgots atbalsts attiecībā uz darba aizsardzības (OSH) programmām, lai šie uzņēmumi varētu pielāgot darba vietas un ātri īstenot jaunas procedūras un praksi ar mērķi aizsargāt darba ņēmējus. Darba inspektori, EU-OSHA (Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra), Eiropas Biznesa atbalsta tīkls un kompetentās iestādes valsts līmenī var piedāvāt praktisku atbalstu, piemēram, rentablus, bezmaksas un ērti lietojamus rīkus, informāciju, norādījumus un padomus.

1.9.

Attiecībā uz 8. pamatnostādni “Veicināt vienlīdzīgas iespējas visiem, sekmēt sociālo iekļaušanu un apkarot nabadzību” jācīnās pret visiem diskriminējošas prakses veidiem. Sociālā aizsardzība un veselības aprūpe ir jānodrošina visiem. Sieviešu lielāka līdzdalība darba tirgū, kā arī aktīvas vecumdienas visiem būtu jāatbalsta ar atbilstošiem pasākumiem, tādiem kā, piemēram, kvalitatīvu sabiedrisko pakalpojumu pieejamība un pienācīgi darba apstākļi visiem. Nodarbinātības pamatnostādnēs būtu jāņem vērā arī tādi sociālās aizsardzības mērķi kā pilnīgs un efektīvs segums, atbilstība un pārredzamība.

2. Vispārīga informācija

2.1.

Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD) noteikts, ka dalībvalstis ekonomikas politiku un nodarbinātības veicināšanu uzskata par vispārsvarīgu jautājumu un savu darbību šajā jomā koordinē Padomē (1). LESD 148. pantā ir paredzēts, ka Padome pieņem nodarbinātības pamatnostādnes. Pamatnostādnes nosaka dalībvalstu politikas tvērumu un koordinēšanas ievirzi un kalpo par pamatu konkrētām valstīm adresētu ieteikumu sagatavošanai Eiropas pusgada procesa ietvaros.

2.2.

Nodarbinātības pamatnostādnes un ekonomikas politikas pamatnostādnes kā integrēta pakete pirmo reizi kopā tika pieņemtas 2010. gadā saistībā ar stratēģiju “Eiropa 2020”. 2018. gadā nodarbinātības pamatnostādnes tika saskaņotas ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra principiem. EESK jau no paša sākuma šo saskaņošanu novērtēja atzinīgi (2), taču šajā saistībā un vairākos turpmākajos savos atzinumos (3) pieprasīja darīt vairāk, lai patiešām pildītu un īstenotu pīlāru.

2.3.

Tā kā Eiropas pusgads ir atjaunināts, lai integrētu ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM), gada izaugsmes pētījums ir pārveidots par gada ilgtspējīgas izaugsmes stratēģiju, un tagad tiek ierosināts pārskatīt nodarbinātības pamatnostādnes.

2.4.

Komisijas priekšlikums Padomes lēmumam par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm tika pieņemts 2020. gada 26. februārī, pirms tika uzsākta Covid-19 uzliesmojuma novēršanai paredzēto ārkārtas pasākumu koordinēšana. Publisko iestāžu tiešais mērķis būtu nodrošināt pareizo līdzsvaru starp sabiedrības veselības aizsardzību, samazinot vīrusa izplatību, un vitāli svarīgas saimnieciskās darbības saglabāšanu.

2.5.

SDO ir brīdinājusi, ka Covid-19 ietekme uz nodarbinātību ir “dziļa, tālejoša un nepieredzēta” (4) un varētu izraisīt miljoniem darbvietu zaudējumu, kā arī radīt nepietiekamas nodarbinātības un nabadzīgu strādājošo skaita pieaugumu, kas ievērojami pārsniedz 2008.–2009. gada finanšu krīzes ietekmi. Ietekmes apjoma samazināšana būs atkarīga no tā, cik ātri un izlēmīgi tiks pieņemti un īstenoti politiski lēmumi.

2.6.

EESK ir pārliecināta, ka tikai visaptverošs Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāns ļautu ES dalībvalstīm, iedzīvotājiem, uzņēmumiem un strādājošajiem vislabāk stāties pretī Covid-19 pandēmijas sekām un atjaunot Eiropas ekonomiku tā, lai tā būtu ilgtspējīgāka un noturīgāka (5). Dalībvalstīm būtu ātri jāpanāk vienošanās par jaunu daudzgadu finanšu shēmu (DFS), samazinot nenoteiktību attiecībā uz ES investīciju finansējumu no 2021. gada.

2.7.

Krīze ir smagi skārusi uzņēmumus un darba ņēmējus vairākās ekonomikas nozarēs. Daudziem uzņēmumiem, jo īpaši mikrouzņēmumiem, MVU un sociālajiem uzņēmumiem draud maksātnespēja, un miljoniem darba ņēmēju ir neaizsargāti pret ienākumu zaudējumu un darbinieku skaita samazināšanu (6). Vidēji aptuveni 90 % MVU ziņo par ekonomiskiem zaudējumiem un sagaida, ka bezdarba līmenis paaugstināsies par 3–5 procentpunktiem (7). Ir vajadzīgi mērķtiecīgi pasākumi, ar kuriem atbalstīt uzņēmumus un darbvietas īpaši smagi skartās svarīgās nozarēs.

2.8.

Eiropā un visā pasaulē veselības aprūpes darbinieki pamatoti tiek godināti kā varoņi frontes pirmajā līnijā, kuri dara visu iespējamo, lai glābtu dzīvības, un pārāk bieži paši par savas dzīvības cenu. Vairākās valstīs pēc 2008. gada krīzes viņi tāpat kā skolotāji, citi publiskā sektora darbinieki, mājsaimniecībās dzīvojošie aprūpes darbinieki un aprūpētāji netika pietiekami novērtēti un izjuta vislielāko smagumu no taupības pasākumiem. Ir būtiski, lai šī atjaunotā atzinība turpmāk konkrēti izpaustos uzlabotos noteikumos un nosacījumos un nepieciešamajos ieguldījumos sabiedrisko pakalpojumu un it īpaši sociālās drošības sistēmas jomā.

2.9.

Covid-19 krīze arī skaidri uzrāda pašreizējās strukturālās problēmas Eiropas darba tirgos. Joprojām pastāv nevienlīdzība starp darba ņēmējiem, kuri gūst labumu no stabilākiem un drošākiem nodarbinātības veidiem, un tiem, kuri ir nodarbināti mazāk aizsargātos darba attiecību veidos. Lai pārvarētu straujās pārmaiņas nodarbinātības pasaulē, ir vajadzīga gan darba devēju, gan darba ņēmēju elastība, un iepriekšminētā pamatā jābūt drošības un taisnīgu darba apstākļu veicināšanai visos nodarbinātības veidos.

2.10.

Daudzi darba ņēmēji, kuri parasti tiek uzskatīti par “mazkvalificētiem” un kuri ir samērā mazapmaksāti, faktiski ir galvenie strādājošie, kuri, bieži vien pakļaujot sevi un savus tuviniekus riskam, neļauj pasaulei apstāties.

2.11.

Šie darba ņēmēji, kuri jau tāpat ir visneaizsargātākie attiecībā uz piekļuvi darba tirgum un līdzdalību tajā, ir pakļauti lielākam atstumtības riskam. Tas attiecas arī uz sievietēm, jauniešiem, personām ar invaliditāti un citām grupām, kuras saskaras ar diskrimināciju darbavietā, piemēram, migrantiem un romiem. Daži darba ņēmēji, lielākoties sievietes, var būt spiesti pamest darbu, lai rūpētos par bērniem un citiem ģimenes locekļiem.

2.12.

Eiropas uzņēmumu galvenā rūpe bija noturēt savu pozīciju tirgū un saglabāt darbvietas miljoniem darba ņēmēju. Uzņēmumi un sociālie partneri ir atraduši pragmatiskus risinājumus, piemēram, pielāgot uzņēmējdarbības plānus, ieviest saīsināta darbalaika shēmas, tāldarbu vai citas elastīgas alternatīvas un radīt apstākļus tālmācībai uzņēmumu līmenī.

2.13.

Ņemot vērā šīs norises, Eiropas Savienības nodarbinātības politikas koordinācija ir jāpielāgo, lai reaģētu uz šo jauno un bezprecedenta situāciju. Komisijas priekšlikums Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas pagaidu atbalsta instrumentu bezdarba riska mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE) pēc Covid-19 uzliesmojuma (8), ir atzinīgi vērtējama iniciatīva nolūkā sniegt tūlītēju atbalstu darba ņēmējiem un uzņēmumiem. Ja to īstenos ātri, tā palīdzēs mazināt negatīvo ietekmi uz nodarbinātību un sekmēt nosacījumus ātrai atveseļošanai. Lai gan nav zināms, cik ilgi turpināsies Covid-19 krīzes radītā ārkārtas situācija, ir skaidrs, ka tās sekas būs jūtamas ilgākā laikposmā. Tādēļ, ņemot vērā šo jauno situāciju, būtu jāpielāgo arī 2020. gadam izstrādātās nodarbinātības pamatnostādnes.

2.14.

Nodarbinātības pamatnostādnēm vajadzētu būt stabilām ilgākā laikposmā un spēkā esošām visās dalībvalstīs, ņemot vērā valstu atšķirīgos apstākļus. Tomēr, ņemot vērā pašreizējo Covid-19 uzliesmojumu, kam jau ir vērojamas pazīmes, kas liecina par pārvēršanos ekonomikas un sociālajā krīzē, kurai būs smaga un ilgstoša ietekme uz Eiropas darba tirgiem, būtu jāapsver iespēja šogad pieņemt papildu ārkārtas/izņēmuma stāvokļa nodarbinātības pamatnostādni, lai virzītu nepieciešamos nodarbinātības politikas pielāgojumus šīs bezprecedenta situācijas risināšanai ES dalībvalstīs. Pašreizējā atvērtā koordinācijas metode būtu vēl vairāk jāuzlabo, lai palīdzētu dalībvalstīm salīdzinoši novērtēt progresu, kas panākts centienos reformēt un uzlabot savu nodarbinātības politiku un valstu sociālās aizsardzības sistēmas.

2.15.

Ārkārtas Covid-19 nodarbinātības pamatnostādnē varētu iekļaut atsauces uz efektīviem pagaidu pasākumiem, kas vajadzīgi, lai mazinātu krīzes ietekmi, piemēram, īstermiņa darbalaika regulējumu, ienākumu atbalstu, slimības pabalsta pagarināšanu, darba devēju sociālā nodrošinājuma iemaksu atlikšanu, provizorisku nodokli attiecībā uz algām un pievienotās vērtības nodokli, un tāldarba veicināšanu (vienlaikus respektējot darba devēju atbildību par darba ņēmēju veselību un drošību).

2.16.

Ņemot vērā Covid-19 krīzi, EESK uzskata šo atzinumu par iespēju izteikt piezīmes un ieteikumus par to, kā novērst arvien lielākā valstu skaita darba tirgos radušos bezprecedenta traucējumus, kam seko sociālās un ekonomiskās dzīves daļēja apturēšana nolūkā cīnīties pret vīrusu infekciju. Šīs situācijas dēļ ES dalībvalstīm būs jāpielāgo sava nodarbinātības politika.

3. Vispārīgas piezīmes

3.1.

EESK atsaucas uz iepriekšējiem atzinumiem par nodarbinātības pamatnostādnēm un atkārtoti uzsver vairākas pamatotas piezīmes no minētajiem atzinumiem.

—	Ir vairāk jācenšas ieguldīt kvalitatīvu darbvietu izveidē un nestabilas nodarbinātības mazināšanā, jo arī tā ierobežo produktivitāti (9).

—	Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm ir jāturpina darbs pie nevienlīdzības mazināšanas. Augšupēja konverģence ir transversāls princips, kas jāņem vērā un jāintegrē visās ES politikas jomās (10).

—	EESK atkārtoti aicina izstrādāt atbilstošu sociālo ieguldījumu paketi, kas būtu daļa no Eiropas izaugsmes un ieguldījumu programmas, kurai atvēlēti 2 % no IKP (11).

—	Katrā pamatnostādnē jāiekļauj noteikumi par dzimumu līdztiesību, un liela uzmanība jāvelta ar zemu darba samaksu saistītajiem jautājumiem, lai novērstu darba samaksas atšķirības starp dzimumiem (12).

—	Vairākos atzinumos ir atkārtoti apstiprināta cilvēku ar invaliditāti, migrantu un romu sociālās iekļaušanas stratēģija.

—	Labi funkcionējošam sociālajam dialogam ir svarīga nozīme augšupējas sociālās konverģences, kvalitatīvas nodarbinātības, kvalifikācijas un prasmju pieejamības mērķu sasniegšanā un ar tiem saistīto reformu izstrādes un īstenošanas uzlabošanā (13).

—

Taisnīgāku sabiedrību varēs izveidot tikai tad, ja tiks radīta izaugsme un ilgtspējīgākas un iekļaujošākas darbvietas apvienojumā ar uzlabotu produktivitāti un konkurētspēju, lai garantētu iedzīvotājiem pienācīgus darba apstākļus, pietiekamu darba samaksu un pensijas un iespēju īstenot savas tiesības (14).

—

Vienā no atzinumiem par Eiropas sociālo tiesību pīlāru (15) Komiteja ir arī vērsusi uzmanību uz to, ka ir jāuzlabo rezultātu pārskats un ka ir nepieciešams gan ekonomikas, gan sociālais Eiropas pusgads. Saikne starp makroekonomikas jautājumu uzraudzību un nodarbinātības un sociālās politikas uzraudzību ir būtiska.

—

EESK joprojām uzskata: neskatoties uz pīlāra darbības jomā gūtajiem sasniegumiem un nodarbinātības pamatnostādņu integrēšanu vispārējās ekonomikas politikas pamatnostādnēs, joprojām pastāv konverģences trūkums starp šiem diviem pamatnostādņu kopumiem. EESK atzinīgi vērtē pamatnostādņu atjaunināšanu, kuras pamatā ir ilgtspējīgas attīstības mērķu integrācija Eiropas pusgadā.

3.2.

EESK atkārtoti norāda, ka darba tirgus un sociālo tiesību reglamentējošo politiku izstrādē ir saskaņoti jāapvieno konkurētspējas, ražīguma un sociālās ilgtspējas, tostarp darba ņēmēju tiesību, dimensijas, kuras ir savstarpēji saistītas. Visās ES, valstu un vietējo iestāžu īstenotajās politikās vajadzētu paredzēt pienācīgu līdzsvaru starp ekonomisko, sociālo un vides ilgtspēju (16).

3.3.

Nodarbinātības politikai ir būtiska loma visas ES un tās dalībvalstu ekonomiskajā un sociālajā attīstībā. Nodarbinātības pamatnostādnēm ir svarīga nozīme centienos pulcēt kopā Komisiju, valstu valdības, darba devējus un arodbiedrības, lai atbilstoši mainīgajai ekonomiskajai un sociālajai situācijai Eiropā modernizētu nodarbinātības politiku un sociālās aizsardzības sistēmas.

3.4.

Eiropas sociālo tiesību pīlārs (ESTP) var būt līdzeklis augšupējas konverģences un labāku dzīves un darba apstākļu veicināšanai visā Eiropas Savienībā. Darba tirgus nākotni vajadzētu izvirzīt par galveno tematiku debatēs par sociālo tiesību pīlāru, un tajās būtu jāapspriež būtiskās pārmaiņas darba tirgū, kā arī jāpieņem saskaņota ES stratēģija nodarbinātības jomā, kas ietvertu šādus jautājumus:

—	ieguldījumi un inovācija,

—	nodarbinātība un kvalitatīvu darbvietu izveide,

—	taisnīgi darba apstākļi visiem,

—	taisnīga un vienmērīga pāreja, kas balstīta uz aktīvu darba tirgus politiku,

—	vienlīdzīgas iespējas visiem,

—	visu ieinteresēto personu, īpaši sociālo partneru, iesaiste,

—	ieguldījumi izglītības un apmācības sistēmās, lai nodrošinātu kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību, tostarp profesionālo izglītību un apmācību, mūžizglītību, prasmju pilnveidi un pārkvalifikāciju, jo īpaši, ņemot vērā prasības digitālo un zaļo prasmju jomā.

3.5.

Dalībvalstīs Eiropas sociālo tiesību pīlāru varēs efektīvi īstenot tikai tad, ja tiks piešķirti pietiekami līdzekļi ieguldījumiem sociālajā politikā, kuras mērķis ir tiesības un principus pārvērst konkrētās politiskās iniciatīvās. Šajā nolūkā ir jāizmanto tādi mehānismi kā Eiropas Sociālais fonds un Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (17).

3.6.

Jo īpaši bezdarbs vairumā valstu rada ievērojamu problēmu. Covid-19 krīzes seku dēļ aktīvas darba tirgus politikas īstenošanā ir jāiegulda lielāks darbs nekā parastos apstākļos. Ir jādara vairāk gan ES, gan valstu līmenī.

3.7.

Saskaņotas ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra principiem, nodarbinātības pamatnostādnes var būt svarīgs instruments dalībvalstīm, izstrādājot un īstenojot politiku un pasākumus, ar kuriem īstermiņā mazināt Covid-19 krīzes ekonomisko un sociālo ietekmi un izkļūt no krīzes, neapdraudot darba ņēmēju tiesības un nezaudējot konkurētspēju. To var koordinēt Eiropas pusgada ietvaros. Nodarbinātības pamatnostādnēs prioritātei vajadzētu būt sociālā dialoga veicināšanai. Visos līmeņos būtu jānodrošina spēcīgs sociālais dialogs, lai ilgtspējīgi pārvarētu krīzes sekas gan ekonomiskā, gan sociālā ziņā.

3.8.

Darbvietu saglabāšana un pienācīgi kompensēts saīsināts darba laiks šajā saistībā gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem ir labāka alternatīva nekā atlaišana. Šādu darba tirgus instrumentu popularizēšana un tiem sniegts finansiālais atbalsts visā ES būtu nozīmīgs ieguldījums ekonomiskās un sociālās dzīves stabilizēšanā šajos ārkārtas apstākļos.

3.9.

Šajā kontekstā EESK atzinīgi novērtēja ES Komisijas paziņoto SURE instrumentu (18), kas izveidots, lai finansiāli atbalstītu saīsināta darbalaika režīmu, ienākumu kompensācijas mehānismus un citus pasākumus, kuru mērķis ir novērst bezdarbu pēc Covid-19 uzliesmojuma.

3.10.

Attiecībā uz pamatnostādnēm dalībvalstīm par to, kā piemērot šo instrumentu, EESK aicina Komisiju nodrošināt vismaz to, lai a) visas dalībvalstis ieviestu saīsinātu darba laiku vai līdzīgus pasākumus, b) šādi pasākumi attiektos uz visiem darba ņēmējiem, nozarēm un uzņēmumiem, c) maksājumi tiktu veikti pirmkārt tiem uzņēmumiem, kuri pastiprina centienus izvairīties no darbinieku atlaišanas, un d) sociālie partneri tiktu pilnībā iesaistīti shēmu izstrādē, plānošanā un īstenošanā valsts, nozaru un uzņēmumu līmenī, un būtu jāpiešķir pienācīgs ES finansējums, lai palīdzētu dalībvalstīm īstenot nepieciešamos pasākumus.

3.11.

Nesenajā kopīgajā paziņojumā par Covid-19 (19) Eiropas sociālie partneri mudina pielikt visas pūles, lai palīdzētu darba ņēmējiem, uzņēmumiem, saimnieciskās darbības veicējiem un publiskajiem dienestiem pārvarēt krīzi un lai pēc krīzes beigām tie varētu atsākt darbu, vienlaikus saglabāt darba ņēmējiem darbvietas, aizsargāt viņus pret bezdarbu un ienākumu zudumu un mazināt finansiālos zaudējumus.

3.12.

Sociālie partneri mudina valdības apstiprināt konkrētus pasākumus, ar kuriem būtu paredzēts:

—

novērst vienotā tirgus izkropļojumus, tostarp aizliegumus un eksporta ierobežojumus, jo īpaši attiecībā uz medicīnas iekārtu un zāļu eksportu, un apturēt robežu slēgšanu attiecībā uz preču pārvadājumiem; visu kravu pārvadājumu veidu nodrošināšana ir ES prioritāte, un tai ir arī būtiska loma koordinēšanā un informēšanā par dalībvalstīs veiktajiem pasākumiem,

—	rosināt dalībvalstis novirzīt savus izdevumus un ieguldījumus jo īpaši valsts veselības aprūpes dienestu, sociālās aizsardzības sistēmu un citu vispārējas nozīmes pakalpojumu personāla, aprīkojuma un līdzekļu stiprināšanai,

—	mobilizēt neizlietotos struktūrfondu un citu ES fondu līdzekļus, lai palīdzētu dalībvalstīm nodrošināt finansiālu un ienākumu atbalstu darba ņēmējiem, kurus skāris bezdarbs vai darba līguma apturēšana,

—	nodrošināt kredītu pieejamību un finansiālu atbalstu uzņēmumiem, jo īpaši visu veidu MVU, kurus skārusi slēgšana un ārkārtas pasākumi, ar koordinētu atbalstu no ES budžeta, ECB, EIB un attīstību veicinošu banku līdzekļiem,

—	aktivizēt Solidaritātes fondu dabas katastrofu gadījumiem un jebkādu citu ES līmenī pieejamu finansējumu, pielāgojot pašlaik nepietiekamo budžetu,

—	būtu arī jāatzīst Eiropas Komisijas centieni izmantot pilnīgu elastību valsts atbalsta noteikumos.

3.13.

Dalībvalstīm valsts pasākumu plānošanā un īstenošanā būtu jāiesaista valsts sociālie partneri.

3.14.

Komisijai un dalībvalstīm ir jānodrošina, ka finansiālais atbalsts sasniedz uzņēmumus, jo īpaši visu veidu MVU, un visus darba ņēmējus, tostarp personas ar nestabilām darbvietām, kuras ir visneaizsargātākās.

3.15.

Komisijas plāns piemērot elastību attiecībā uz tās fiskālo un valsts atbalsta noteikumu piemērošanu ir būtisks, lai atbalstītu sabiedriskos pakalpojumus, kas ir sasnieguši savu iespēju robežu, kā arī krīzes skartos uzņēmumus un darba ņēmējus.

3.16.

ES līdzekļiem, kas tiek ieguldīti, lai aizsargātu darba ņēmējus un uzņēmumus no krīzes smagākajām sekām, būtu jāpapildina dalībvalstu izdevumi.

3.17.

Eiropai saskarsmē ar šo ārkārtas situāciju ir jāizrāda atbildība, solidaritāte un efektivitāte, aizsargājot visus savus skartos iedzīvotājus, darba ņēmējus un uzņēmumus.

4. Īpašas piezīmes

4.1.

Nodarbinātības pamatnostādņu kā kompasa loma ir svarīga arī Covid-19 krīzes laikā, kad vislielākā uzmanība ir pievērsta īstermiņa pasākumiem. Pat ārkārtas apstākļos nedrīkst aizmirst ilgtermiņa perspektīvu, kas vērsta uz centieniem panākt ilgtspējīgu augšupēju konverģenci.

4.2. 5. pamatnostādne. Palielināt pieprasījumu pēc darbaspēka

4.2.1.

Ilgtermiņa perspektīvā šī pamatnostādne nenodrošina efektīvus pasākumus, ar kuriem tiktu palielināts pieprasījums pēc darbaspēka. Visi ierosinātie pasākumi attiecas uz šķēršļiem uzņēmumu ienākšanai tirgū un priekšlikumu pārvirzīt nodokļus, lai samazinātu darbaspēka fiskālo slogu. Šim priekšlikumam ir īstermiņa raksturs, un tajā nav ņemtas vērā valsts finansiālās spējas mazināšanās politiskā ietekme.

4.2.2.

4.2.3.

Atzinīgi vērtējams ir aicinājums noteikt atbilstošu atalgojumu, vai nu uzlabojot likumā noteikto minimālo atalgojumu noteikšanas mehānismus, ja tādi pastāv, vai slēdzot koplīgumus. Sociālo partneru iesaistīšanai ir izšķiroša nozīme, un ļoti pozitīvi ir tas, ka pamatnostādnēs ir norādīts: “Lai noteiktu algas, dalībvalstīm būtu jāveicina sociālais dialogs un darba koplīguma slēgšanas sarunas”. EESK pašlaik izstrādā atzinumu par pienācīgām minimālajām algām (21).

4.2.4.

Pamatnostādnēs paredzētā nodokļu ieņēmumu novirzīšana no darbaspēka uz citiem avotiem, kā arī jaunā specifikācija ir vērtējama atzinīgi. Tomēr ir vajadzīga lielāka skaidrība par citiem iespējamiem avotiem. EESK ir pieņēmusi atzinumus, kuros aplūkoti tādi jautājumi kā agresīva nodokļu plānošana, krāpšana un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas (22).

4.2.5.

Šajā pamatnostādnē visbeidzot būtu jāiekļauj priekšlikumi, ar kuriem tiktu stiprināta koplīgumu efektivitāte, paplašinot to tvērumu. Tajā pašā laikā ir būtiski un ārkārtīgi svarīgi pilnībā ievērot subsidiaritātes principu, kā arī sociālo partneru autonomiju (23).

4.3. 6. pamatnostādne. Stiprināt darbaspēka piedāvājumu un uzlabot piekļuvi nodarbinātībai, prasmēm un kompetencēm

4.3.1.

Pozitīvi ir tas, ka šajā pamatnostādnē ir atsauce uz visaptverošu redzējumu par kompetencēm, kas saskaņotas ar ilgtspējīgu ražošanas sistēmu. EESK atzinīgi vērtē pamatnostādnēs pausto aicinājumu dalībvalstīm pielāgot savas izglītības un apmācības sistēmas un tajās ieguldīt, lai nodrošinātu kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību, tostarp profesionālo izglītību un apmācību.

4.3.2.

EESK mudina dalībvalstis pēc iespējas labāk izmantot ES fondu iespējas, kuras būtu jāatbalsta arī ar valstu līdzekļiem. EESK aicina izstrādāt efektīvākas Eiropas un valstu stratēģijas, ar ko nodrošina ilgtspējīgu finansējumu visu pieaugušo pārkvalificēšanai un prasmju pilnveidei, īpašu uzmanību pievēršot tam, lai valsts nodarbinātības dienesti, uzņēmumi, individuālie mācību konti un citas valstu līmenī izmantotās shēmas sniegtu efektīvu atbalstu darba ņēmējiem un bezdarbniekiem. Ņemot vērā Covid-19 uzliesmojuma ietekmi, varētu būt vajadzīgi tūlītēji pasākumi, ar kuriem darbaspēka piedāvājumu pielāgo pašreizējām vajadzībām un prasībām, piemēram, attiecībā uz pakalpojumu nozares uzņēmumiem, kas savus darbiniekus uz laiku norīko darbā veselības aprūpes nozarē.

4.3.3.

EESK ierosina Eiropas Komisijai noteikt vērienīgākus rādītājus un kritērijus attiecībā uz līdzdalību pieaugušo izglītībā un piekļuvi darbinieku apmācībai, un 6. nodarbinātības pamatnostādnē būtu jāparedz un jāpieprasa tādi pasākumi kā noteikt rādītājus publiskā un privātā sektora ieguldījumiem profesionālajā izglītībā un apmācībā, kā arī darba ņēmēju tiesības ņemt apmaksātu atvaļinājumu mācību nolūkā (24).

4.3.4.

Pārkvalifikācija un kvalifikācijas celšana būs galvenie faktori, kas palīdzēs pielāgot darba tirgus Covid-19 krīzes laikā un nodrošināt, ka Eiropa no tās izkļūst spēcīgāka un konkurētspējīgāka. Dalībvalstīm ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu būtu jāizveido vai jāstiprina profesionālās pārejas atbalsta mehānismi un sistēmas. Šādu mehānismu mērķis ir radīt veidus, kā atgriezties nodarbinātības apritē, novērst darbinieku atlaišanu, kas izraisa ilgstošu bezdarbu, kā arī pavērt ceļu jaunām darbvietām un dažādiem darbvietu radīšanas procesiem.

4.3.5.

Labāka izpratne par pārmaiņām darba raksturā un darba attiecībās digitālajā laikmetā dotu iespēju palielināt ES nodarbinātības politikas efektivitāti. Covid-19 pandēmija ir izraisījusi situāciju, ka vairāk cilvēku nekā jebkad agrāk veic tāldarbu. Tāldarbs nav piemērots visiem apstākļiem vai visu veidu amatiem, bet, ja tāldarbs tiek veikts pareizi, tas var būt svarīgs elements centienos nodrošināt darba laika elastīgumu, lai palīdzētu darba ņēmējiem labāk līdzsvarot darba un privāto dzīvi uzņēmumu interesēs. Ir būtiski nodrošināt pienācīgus veselības aizsardzības un drošības pasākumus gan darba vietā, gan attiecībā uz tāldarba apstākļiem, tostarp ievērot darba laika ierobežojumus. Vajadzīgi arī papildu pētījumi un ieguldījumi pasākumos, ar kuriem novērst jaunus riskus un riskus, kas var rasties nākotnē, tostarp stresu un citus psihosociālos riskus.

4.3.6.

Lai visiem skolotāji un skolēni, kā arī visi Eiropas iedzīvotāji, to skaitā marginalizētu teritoriju iedzīvotāji, apgūtu pilnīgu digitālo pratību, ir jāparedz atbilstīgi publiskie līdzekļi un jāpieņem darbā kompetents tehniskais personāls. Ir svarīgi, lai piekļuve internetam un digitālās pratības apmācībai būtu garantēta personām, kuras pakļautas riskam, un tām būtu nodrošināta iespēja īstenot savas tiesības un piekļūt sociālajiem pakalpojumiem.

4.3.7.

EESK jau ir uzsvērusi, ka apmācības laikā ir jānodrošina pienācīgi ienākumi. Būtu jāapsver iespējas izmantot instrumentus, ko jau lieto dažās ES dalībvalstīs, lai laba prakse obligāto standartu jomā, kas saistīta ar tiesībām uz mācību atvaļinājumu, kļūtu par standarta praksi arī pārējās dalībvalstīs.

4.3.8.

Attiecībā uz bezdarbniekiem paredzētu atbalstu un ņemot vērā, ka ir palielinājies to darba ņēmēju skaits, kuri ir ilgstoši bezdarbnieki, nodarbinātības pamatnostādnēs būtu jāpievēršas vajadzībai veikt agrīnus pasākumus, lai izvairītos no biedējošās ietekmes, ko rada atstumtība no darba tirgus. Bezdarbnieka pabalstu segumam un līmenim jābūt pietiekamam. Dažu valstu sistēmas ir pārāk neelastīgas attiecībā uz kvalifikāciju, un atmaksāšanas līmenis ir pārāk zems. Šajā sakarā EESK nesen ir aicinājusi īstenot Eiropas līmeņa pasākumus, lai virzītos uz valstu bezdarba apdrošināšanas shēmu obligātajiem standartiem (25).

4.3.9.

Veicinot nodarbinātības iespējas visos darba veidos, ES nodarbinātības ilgtermiņa redzējuma pamatā būtu jāliek kvalitatīvu darbvietu iekļaušana darba kārtībā.

4.4. 7. pamatnostādne. Uzlabot darba tirgu darbību un sociālā dialoga efektivitāti

4.4.1.

Pozitīvs signāls ir aicinājums cīnīties par pārredzamiem un paredzamiem nosacījumiem, novērst segmentāciju un nestabilu nodarbinātību, kā arī veicināt pāreju uz beztermiņa līgumiem. Tas pats attiecas uz sociālo partneru spēju stiprināšanu un uzlabošanu attiecībā uz koplīguma slēgšanu. Ar nodarbinātības pamatnostādnēm vajadzētu censties arī veicināt koplīgumu slēgšanu un nodrošināt, ka visiem darba ņēmējiem ir tiesības apvienoties organizācijās un brīvi piekļūt arodbiedrību pārstāvības iespējām.

4.4.2.

Noteikumiem par piekļuvi objektīvai strīdu izšķiršanai šajā pamatnostādnē vajadzētu būt vispārpiemērojamiem, nevis izmantojamiem tikai “nepamatotas atlaišanas” gadījumos. Tomēr būtu jāievēro pušu tiesības izmantot tiesas, ja strīdu alternatīva izšķiršana nav bijusi sekmīga (26).

4.4.3.

Citi pozitīvi Komisijas priekšlikuma elementi salīdzinājumā ar pašreizējām nodarbinātības pamatnostādnēm ir uzsvars uz taisnīgiem nosacījumiem mobilajiem darba ņēmējiem un atsauces uz cīņu pret diskrimināciju un nodarbinātu personu nabadzības izskaušanu. Dalībvalstīm būs svarīgi ņemt vērā mobilos darba ņēmējus, tostarp pārrobežu darba ņēmējus, īstenojot tādus pasākumus kā robežu slēgšana, lai mazinātu Covid-19 uzliesmojuma ietekmi.

4.4.4.

Viens no šajā pamatnostādnē trūkstošajiem elementiem ir vajadzība pēc labākas darba aizsardzības. Saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu veselīga un droša darbvieta ir vitāli svarīga cīņā pret inficēšanās un vīrusa un citu slimību izplatīšanās risku. Darba devējiem jāuzņemas atbildība par savu darba ņēmēju veselību un drošību un jāsniedz viņiem un viņu pārstāvjiem pienācīga informācija, kā arī jāveic riska novērtējumi un preventīvi pasākumi. Visiem – publiskā sektora struktūrām, uzņēmumiem, darba ņēmējiem un sociālajiem partneriem – ir jāuzņemas sava loma darba ņēmēju, viņu ģimeņu un visas sabiedrības aizsargāšanā. Lai uzlabotu darba tirgu darbību, dalībvalstīm būtu jāveic ieguldījumi darba aizsardzībā un jānodrošina atbilstīgi līdzekļi un nosacījumi darba inspekcijām vai arodbiedrības pārstāvjiem darba aizsardzības jomā un atbalsts darba devējiem.

4.4.5.

4.4.6.

EESK ierosina darīt vairāk, lai veicinātu sociālo partneru spēju veidošanu sociālā dialoga jomā, paredzēt ieguldījumus struktūrās sociālā dialoga atbalstam un sekmēt procedūras, kas veicina sociālo dialogu. Ir valstis, kurās sociālais dialogs ir mazāk attīstīts, un pat tādas, kurās krīzes ietekmē šajā jomā ir vērojams regress. Komiteja atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas centienus saistībā ar Eiropas pusgadu uzlabot sadarbību ar sociālajiem partneriem. Ņemot vērā sociālā dialoga nozīmi sociālo tiesību pīlāra, nodarbinātības pamatnostādņu un konkrētām valstīm adresēto ieteikumu īstenošanā, EESK atkārtoti aicina rūpēties par to, lai tas notiktu visās dalībvalstīs, un mudina visus politiskos dalībniekus valstu un Eiropas līmenī stiprināt struktūras, kas saistītas ar darba koplīgumu slēgšanas sarunām jebkurā līmenī. Turklāt Komisija ir panākusi progresu attiecībā uz pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanu valstu īpašo ziņojumu procesā; tas ir vērtējams pozitīvi un būtu jāattīsta.

4.5. 8. pamatnostādne. Veicināt vienlīdzīgas iespējas visiem, sekmēt sociālo iekļaušanu un apkarot nabadzību

4.5.1.

Sociālās aizsardzības segums tiek aplūkots, ņemot vērā demogrāfiskās problēmas un nepieciešamību darba ņēmējiem ilgāk turpināt darba dzīvi. Nodarbinātības pamatnostādnēs būtu jāņem vērā arī tādi mērķi kā pilnīgs un efektīvs segums, atbilstība un pārredzamība.

4.5.2.

Dzimumu līdztiesību var panākt tikai tad, ja tiks palielināta sieviešu līdzdalība visos darba tirgus līmeņos – gan nodarbinātības līmeņa ziņā, gan palielinoties sieviešu darba laika vidējam ilgumam. Ir vajadzīgi turpmāki pasākumi, lai novērstu šķēršļus sieviešu nodarbinātībai, piemēram, izmaksu ziņā pieņemamas un pieejamas aprūpes trūkumu, un likvidētu vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības. Lai to paveiktu, Eiropas un valstu līmenī ir jānovērš dažādi strukturāli šķēršļi, tostarp jāpalielina ieguldījumi kvalitatīvos sabiedriskajos pakalpojumos un jāīsteno pasākumi, kas uzlabo darba samaksas pārredzamību. Uzņēmējdarbība var būt iespēja sieviešu ekonomiskajai neatkarībai ar kvalitatīvām darbvietām, veiksmīgu karjeru, sieviešu nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanu, un tā var veicināt līdzsvarotāku dzimumu pārstāvību lēmumu pieņemšanā.

4.5.3.

Attiecībā uz personām ar invaliditāti ir īpaši svarīgi atvieglot piekļuvi darba tirgum, vēršoties pret diskriminējošu praksi. Nodarbinātības dienestiem jārūpējas par to, lai tiktu sniegts pienācīgs atbalsts, un jāorganizē arī sabiedriskas kampaņas, lai novērstu aizspriedumus un veicinātu personu ar invaliditāti nediskrimināciju. Jautājumā par personu ar invaliditāti piekļuvi pakalpojumiem ir jāatsaucas uz neatkarīgu dzīvi, kā arī pieejamību.

4.5.4.

Lai nodrošinātu veselības aprūpes pieejamību visiem, ir jāpievērš uzmanība tam, ka ir nepieciešams ilgtspējīgs, efektīvs, cenas un piekļuves ziņā pieejams kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošinājums un ka veselības aprūpes darbinieki ir atbilstoši jāapmāca un jānodrošina viņiem pienācīgs finansējums.

4.5.5.

Saistībā ar aktīvām vecumdienām ir vajadzīgi konkrēti priekšlikumi, lai izvairītos no neatbilstošas politikas veicināšanas attiecībā uz vecāka gadagājuma darba ņēmējiem. Kā vienojušies Eiropas sociālie partneri savā autonomajā pamatnolīgumā par aktīvām vecumdienām un paaudžu solidaritāti (27), “aktīvas vecumdienas tiek nodrošinātas, optimizējot visu vecumu darba ņēmēju iespējas strādāt kvalitatīvos, produktīvos un veselīgos apstākļos līdz likumā noteiktajam pensionēšanās vecumam, pamatojoties uz darba devēju un darba ņēmēju savstarpēju apņemšanos un motivāciju”.

4.5.6.

Šajā sakarā EESK vairākos atzinumos arī ir uzsvērusi nepieciešamību veicināt paaudžu solidaritāti, ko papildinātu efektīva izaugsmes un nodarbinātības politika. Ir vajadzīga reāla “aktīvu vecumdienu” politika, labi darba apstākļi, veselības aizsardzības, drošības un darba laika politika, un ir jāpalielina līdzdalība mūžizglītībā. Jāturpina veicināt nodarbinātības iespējas vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuri bieži ir spiesti priekšlaikus pārtraukt darbu tādēļ, ka viņi saskaras ar veselības problēmām, pārmērīgu darba slodzi vai priekšlaicīgu atlaišanu un viņiem nav iespēju piedalīties apmācībā vai no jauna iesaistīties darba tirgū (28).

Briselē, 2020. gada 7. maijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER

(1) Līguma par Eiropas Savienības darbību 146. panta 2. punkts.

(2) OV C 237, 6.7.2018., 57. lpp.

(3) OV C 14, 15.1.2020., 1. lpp.

(4) Sk. ILO Monitor 2nd edition: COVID-19 and the world of work.

(5) Sk. EESK deklarāciju “ES reakcija uz Covid-19 uzliesmojumu un nepieciešamība panākt nepieredzētu solidaritāti starp dalībvalstīm”.

(6) Eiropas Amatniecības, mazo un vidējo uzņēmumu asociācija (SMEunited) “A view on the COVID impact on and support measures for SMEs” (Covid ietekmes uz MVU un MVU paredzētu pasākumu apskats); BusinessEurope“Eiropadomes locekļu 2020. gada 23. aprīļa videokonference – Pierre Gattaz un Markus J. Beyrer vēstule Eiropadomes priekšsēdētājam Charles Michel”.

(7) SMEunited “ A view on the COVID impact on and support measures for SMEs” (Covid ietekmes uz MVU un MVU paredzētu pasākumu apskats).

(8) COM(2020) 139 final.

(9) OV C 282, 20.8.2019., 32. lpp., 3.1.4. punkts.

(10) OV C 282, 20.8.2019., 32. lpp., 1.7. punkts.

(11) OV C 237, 6.7.2018., 57. lpp., 1.3. un 4.3. punkts.

(12) OV C 237, 6.7.2018., 57. lpp., 1.13. punkts.

(13) OV C 282, 20.8.2019., 32. lpp., 3.3.1. punkts.

(14) OV C 282, 20.8.2019., 32. lpp., 3.4.1. punkts.

(15) OV C 81, 2.3.2018., 145. lpp.

(16) OV C 282, 20.8.2019., 32. lpp., 1.3. punkts.

(17) OV C 282, 20.8.2019., 32. lpp., 3.5.5. punkts.

(18) Eiropas pagaidu atbalsta instruments bezdarba riska mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE) pēc Covid-19 uzliesmojuma.

(19) Eiropas sociālo partneru kopīgais paziņojums par Covid-19.

(20) OV C 237, 6.7.2018., 57. lpp., 5.1. punkts.

(21) EESK atzinums “Pienācīgas minimālās algas visā Eiropā” (SOC/632) (tiek izstrādāts).

(22) OV C 237, 6.7.2018., 57. lpp., OV C 129, 11.4.2018., 1. lpp.

(23) OV C 237, 6.7.2018., 57. lpp., 5.5. punkts.

(24) EESK atzinums “Ilgtspējīgs finansējums mūžizglītībai un prasmju attīstīšanai kvalificēta darbaspēka trūkuma apstākļos” (izpētes atzinums pēc prezidentvalsts Horvātijas pieprasījuma) (SOC/629) (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 8. lpp.).

(25) OV C 97, 24.3.2020., 32. lpp.

(26) OV C 237, 6.7.2018., 57. lpp., 5.9. punkts.

(27) “Eiropas sociālo partneru autonomais pamatnolīgums par aktīvām vecumdienām un paaudžu solidaritāti”.

(28) OV C 237, 6.7.2018., 57. lpp., 5.9. punkts, un atzinums par tematu “Pārmaiņas darba pasaulē un ilgdzīvošana/sabiedrības novecošana. Nosacījumi gados vecāku darba ņēmēju aktivitātes saglabāšanai jaunajā darba pasaulē” (OV C 14, 15.1.2020., 60. lpp.).

Top

Choose the experimental features you want to try