EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 13.8.2019

COM(2019) 368 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par to, kā īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 453/2008 attiecībā uz ceturkšņa statistiku par brīvajām darbvietām Kopienā

1.Ievads

1.1.Pamatinformācija

Statistika par brīvajām darbvietām (SBD) atspoguļo brīvo darbvietu skaitu konkrētajā brīdī. Tā atbilst tai darbaspēka pieprasījuma daļai, ko neapmierina darbaspēka piedāvājums, tādējādi sniedzot pamatinformāciju par darba tirgus neatbilstību apmēru un struktūru.

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa Regulu (EK) Nr. 453/2008 attiecībā uz ceturkšņa statistiku par brīvajām darbvietām Kopienā 1 (“SBD regula”) tika izveidots regulējums brīvo darbvietu ceturkšņa statistikas sagatavošanai un novērtēšanai.

Saskaņā ar SBD regulas 10. pantu Komisija līdz 2010. gada 24. jūnijam un pēc tam reizi trijos gados iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par regulas īstenošanu. Ziņojuma mērķis ir novērtēt a) dalībvalstu iesniegtās statistikas un b) Eiropas summāro rādītāju kvalitāti, kā arī norādīt jomas, kuras būtu iespējams uzlabot.

Šis ir Komisijas ceturtais ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei 2 . Tā pamatā ir pieredze, kas uzkrāta, apkopojot ceturkšņa datus, un dokumentācija, ko dalībvalstis sniedz ikgadējos kvalitātes ziņojumos. Tā kā iepriekšējos ziņojumos ir analizētas agrākās sērijas, šajā ziņojumā uzmanība ir pievērsta pēc šiem ziņojumiem saņemtās SBD kvalitātei. Tajā ir vērtēta SBD, kas Komisijai nosūtīta par pārskata ceturkšņiem, sākot ar 2016. gada pirmo ceturksni (2016Q1) un beidzot ar 2018. gada ceturto ceturksni (2018Q4).

2. iedaļā ir aprakstīti pēdējos trijos gados gūtie rezultāti SBD regulas īstenošanā, savukārt 3. iedaļā ir izvērtēts, cik kvalitatīva ir statistika par brīvajām darbvietām. Visbeidzot, 4. iedaļā izdarīti secinājumi un ierosināti veidi, kā nākotnē labāk attaisnot lietotāju cerības.

1.2.Tiesiskais regulējums

Lai papildinātu vispārīgo regulējumu, kas izveidots ar SBD regulu, Komisija ir pieņēmusi divas īstenošanas regulas:

- Komisijas Regulu (EK) Nr. 1062/2008 3 , ar ko nosaka sezonālās koriģēšanas procedūras, kuras piemērojamas no 2014. gada pirmā ceturkšņa, kā arī ikgadējo kvalitātes ziņojumu, kuri dalībvalstīm jāiesniedz Komisijai, struktūru un saturu, un nosūtīšanas termiņus;

- Komisijas Regulu (EK) Nr. 19/2009 4 , kurā sniegta termina “brīva darbvieta” definīcija, noteikti datu nosūtīšanas termiņi un konkretizēti laikposmi, kas aptverami, pirmoreiz nosūtot datus. Šā tiesību akta pielikumā ir minētas dalībvalstis, kas veic priekšizpēti, un šajos pētījumos aptvertie temati.

Saskaņā ar iepriekš minētajiem tiesību aktiem visām dalībvalstīm, sākot no 2010. gada pirmā ceturkšņa, ir jāsniedz laikrindas par brīvo un aizņemto darbvietu skaitu. Tas jādara ne vēlāk kā 70 dienās pēc ceturkšņa beigām (T+70). Turklāt dalībvalstīm, kuru nodarbināto kopējais skaits ir lielāks par 3 % no ES kopējā rādītāja, ne vēlāk kā 45 dienās pēc katra ceturkšņa beigām (T+45) jānosūta ātrie novērtējumi.

Dalībvalstīm jāsniedz dati par brīvo un aizņemto darbvietu skaitu attiecībā uz visām uzņēmējdarbības vienībām un katru NACE 2. redakcijas (“NACE 2. red.”) saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas sadaļu 5 . Tomēr attiecībā uz mazajiem uzņēmumiem (kas definēti kā vienības, kurās ir mazāk par 10 nodarbinātajiem) un attiecībā uz NACE 2. red. O–S sadaļu 6 (kur galvenās darbības jomas ir valsts pārvalde, veselība un izglītība) SBD regulā paredzēts, ka dalībvalstīm, kurām ir grūtības sniegt datus, ir jāveic priekšizpēte.

Lai gan priekšizpēte ir ļāvusi dažām dalībvalstīm panākt, ka pilnībā tiek aptverta visa ekonomika, četrās valstīs (Dānijā, Francijā, Itālijā un Maltā), kuru dati nav pilnīgi salīdzināmi ar pārējās ES datiem, tas vēl nav noticis. Francijā un Itālijā apsekojumos ir iekļautas tikai uzņēmējdarbības vienības, kurās ir 10 vai vairāk darbinieku, savukārt valsts pārvalde, izglītība un veselība (NACE 2. red. O, P un Q sadaļa) neaptver valsts iestādes. Maltā apsekojumos ir iekļautas tikai vienības ar 10 un vairāk darbiniekiem. Dānija apseko tikai darījumdarbības ekonomikas vienības (NACE 2. red. B–N sadaļa).

2.Vispārīgi rezultāti kopš iepriekšējā ziņojuma

Kopš pēdējā ziņojuma pieņemšanas 2016. gadā nav notikušas izmaiņas tiesību aktos.

Attiecībā uz izstrādes procesu SBD izstrādes ķēdē ir veikti vairāki uzlabojumi, kas sīkāk izklāstīti turpmākajos punktos.

 2.1. SDMX standarti datu vākšanai

Visas dalībvalstis SBD ir nosūtījušas, izmantojot statistikas datu un metadatu apmaiņas (SDMX) 7 datu struktūru un starptautiski noteiktus kodu sarakstus (pieejami tiešsaistē, īpaši izveidotā reģistrā 8 ). Tas pats kodējums tika izmantots arī Eurostat SBD datubāzē, kā arī, lai nosūtītu ES SBD Eiropas Centrālajai bankai.

Standartizācija ļauj izvairīties no neskaidrībām un pārpratumiem ar dalībvalstīm un vienkāršo datu validācijas procesu, padarot to piemērotu automatizācijai. Tas tika paveikts, izmantojot jaunu IT validācijas rīku, kas aprakstīts nākamajā punktā.

2.2.    IT validācija

Lai pārbaudītu SBD struktūru un kodējumu, ir ieviests jauns IT rīks (STRUVAL), kas vienkāršo izstrādes procesu un samazina nepareiza kodējuma izraisītu kļūdu rašanās risku. Ja pārsūtītais fails neatbilst spēkā esošajam SDMX standartam, to automātiski noraida; dalībvalstis saņem e-pasta paziņojumu par sekmīgu vai nesekmīgu iesniegšanu. Tās var piekļūt IT validācijas ziņojumam, izmantojot tīmekļa pakalpojumu.

2.3.    Statistiskā validācija

Katrā ceturkšņa ziņojumā Eurostat veic ticamības pārbaudi, salīdzinot datus laika griezumā un pa NACE 2. red. saimnieciskās darbības veidiem. Ja starp ceturkšņiem ir būtiski mainījies aizņemto vai brīvo darbvietu skaits, Eurostat lūdz dalībvalstis apstiprināt datus vai nosūtīt izlabotu datu failu. Vairāku pēdējo gadu laikā, veicot ticamības pārbaudes, nav atklātas būtiskas problēmas. Tomēr attiecībā uz dažām valstīm ir konstatētas sīkas neatbilstības starp atsevišķajām un apvienotajām NACE 2. red. sadaļām. Tās ir tikušas izlabotas.

Somijas rezultāti nedaudz pārsniedza vidējo rādītāju svārstīguma ziņā. Somija pētīs, vai datu svārstīgumu būtu iespējams samazināt, palielinot izlases lielumu vai uzlabojot izmantoto metodiku.

Malta uzlaboja savu valsts metodiku, lai mērītu tikai pārskata atsauces datumā brīvo darbvietu skaitu (“krājumu dati”), nodrošinot, ka pirms šā datuma aizpildītās vakances netiek uzskaitītas.

Eurostat validācijā tika konstatēti būtiski labojumi Francijas nosūtītajos 2018Q4 datos par laikposmu kopš 2015Q4. Francija paskaidroja, ka to iemesls bija Acemo apsekojuma tvēruma uzlabošana (Acemo: “Activité et conditions d’emploi de la main-d’oeuvre”), kas bija izraisījusi gan aizņemto, gan brīvo darbvietu līmeņa nobīdi, būtiski nemainot brīvo darbvietu skaitu.

2.4.    Atzīmju pārvaldība

Eurostat arī ieviesa jaunus noteikumus attiecībā uz tādu atzīmju pārvaldību, kas signalizē par īpašiem notikumiem, piemēram, sērijas pārtraukumiem, un norāda datu konfidencialitātes statusu. Tādējādi SBD atzīmes visā ES, kā arī starp valstu rādītājiem un Eiropas summārajiem rādītājiem tagad ir harmonizētas.

2.5.    Sezonālā koriģēšana

Saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 1062/2008 1. pantu ES valstīm ir arī jāiesūta sezonāli koriģēti (SK) dati. Obligāti ir jāsniedz SK dati par brīvajām un aizņemtajām darbvietām vismaz attiecībā uz atsevišķajām/apvienotajām NACE 2. red. sadaļām B–E, F, G–I, J, K, L, M–N, O–Q, R–S. Eurostat izmanto par brīvajām un aizņemtajām darbvietām sniegtos SK datus, lai attiecības veidā aprēķinātu katras valsts SK brīvo darbvietu skaitu.

2016. gada decembrī Eurostat papildus esošajiem SK datiem par atsevišķām dalībvalstīm sāka publicēt arī SK datus par ES un eurozonu. Šie rādītāji tiek izplatīti par šādām NACE 2. red. apvienotajām sadaļām: B–S, B–N, B–F un G–N.

ES un eurozonas līmenī aizņemto un brīvo darbvietu dati vispirms tiek apkopoti pa dalībvalstīm un pēc tam sezonāli koriģēti (tiešā sezonālā koriģēšana).

Eurostat ir sācis palielināt SK datu redzamību, publicējot Eiropas summāros rādītājus “Statistics Explained” rakstā par SBD kopā ar sezonāli nekoriģētiem (SN) datiem.

3.Datu kvalitāte

Šajā iedaļā ir vērtēti visi Eiropas statistikas par brīvajām darbvietām kvalitātes aspekti: nozīmība, precizitāte, savlaicīgums, punktualitāte, saskanība un salīdzināmība.

3.1.Nozīmība

SBD vākšana ir ļoti nozīmīga, jo tie ir vienīgie statistikas dati, ar ko mēra neapmierināto pieprasījumu pēc darbaspēka. Ceturkšņa datus par brīvajām darbvietām izmanto Komisija (Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāts un Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts) un Eiropas Centrālā banka, lai uzraudzītu īstermiņa svārstības darījumdarbības ciklā un darba tirgū. Brīvo darbvietu skaits ir viens no galvenajiem Eiropas ekonomiskajiem rādītājiem (PEEI) 9 , kas ir primārais informācijas avots, kuru lieto, lai analizētu un uzraudzītu ekonomikas īstermiņa cikliskās svārstības Eiropas Savienībā, eurozonā un atsevišķās ES valstīs.

SBD izmanto arī strukturālajā analīzē, kas balstās uz rādītājiem un ko veic stratēģijas “Eiropa 2020” gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei ietvaros 10 . Brīvo darbvietu skaits ir iekļauts arī Nodarbinātības pārraudzības instrumentā — darba tirgus pamatrādītāju izlasē, ko uzrauga Komisijas vienotā nodarbinātības ziņojuma (VNZ) vajadzībām.

Tomēr SBD būtu vēl nozīmīgāka, ja tiktu aizpildīti pašreizējie robi statistikā, kas saistīti ar NACE 2. red. klasifikācijas O–S sadaļu un mazajiem uzņēmumiem.

3.2.Precizitāte

Lai noteiktu precizitāti, dalībvalstis rēķina variācijas koeficientus brīvo darbvietu (sezonāli nekoriģētajā) skaitā, ņemot vērā valsts statistiskās izlases veidošanas struktūru. Variācijas koeficients izsaka standartkļūdu procentos no aplēstā daudzuma. Tas ir brīvo darbvietu aplēstā skaita mainīguma mērs. Saskaņā ar informāciju kvalitātes ziņojumos 2017. atsauces gadā variācijas koeficienti attiecībā uz brīvo darbvietu kopskaitu bija zemāki par 15 % visās dalībvalstīs, izņemot Kipru un Grieķiju 11 .

Izlases lielums un atbildējušo rādītājs ievērojami ietekmē aplēšu precizitāti. Saskaņā ar kvalitātes ziņojumiem izlases lielums bija no aptuveni 2324 uzņēmumiem Maltā, 3200 — Kiprā un 7451 — Grieķijā līdz aptuveni 85 000 Vācijā 12 un 100 000 — Polijā.

Atbilžu sniegšanas rādītājs bija atšķirīgs — 14 % Vācijā 13 (ceturtajā ceturksnī veiktajā apsekojumā pa pastu), no 55 % līdz 62 % Grieķijā (atkarībā no ceturkšņa), līdz pat 85 % vai vairāk Kiprā un 99 % Rumānijā.

Attiecībā uz abiem brīvo darbvietu skaita paziņojumiem, proti, ātrajiem novērtējumiem un galīgajām aplēsēm, situācija pārskatīšanu ziņā atšķiras. Ātrie novērtējumi, kuri Eurobase tiek publicēti 50 dienas pēc ceturkšņa beigām (T+50), var tikt pārskatīti 78 dienas pēc ceturkšņa beigām (T+78), kad tiek publicēts informatīvais paziņojums ar galīgajām aplēsēm. Lai gan ātro aprēķinu dati neattiecās uz visām dalībvalstīm, pārskatīšana nepārsniedza 0,1 procentpunktu eurozonas un ES mērogā.

Galīgo aplēšu, ko publicē T+78 dienās, pārskatīšanu var mērīt, salīdzinot konkrēta ceturkšņa pirmo un otro SBD sūtījumu. Šā ziņojuma pārskata periodā eurozonas un ES brīvo darbvietu skaita pārskatīšana nepārsniedza 0,1 procentpunktu.

3.3.Savlaicīgums un punktualitāte

SBD nosūtīšanas savlaicīgums kopumā bija apmierinošs gan attiecībā uz ātrajiem novērtējumiem, gan galīgo publikāciju. Lai gan dažām valstīm šad un tad tika konstatēti nelieli kavējumi, nebija tādu strukturēti novēlotas iesniegšanas gadījumu, kas varētu apdraudēt savlaicīgu SBD paziņojuma publicēšanu. Dalībvalstīm regulāri ir ticis atgādināts par to, cik svarīgi ir ievērot PEEI datu, tostarp statistikas par brīvajām darbvietām, nosūtīšanas obligātos termiņus.

3.4.Saskanība un salīdzināmība

Nav iespējams tieši pārbaudīt, cik konsekventi tiek mērīts brīvo darbvietu skaits, jo nav cita saskaņota Eiropas līmeņa avota, ar ko mērītu neapmierināto pieprasījumu darba tirgū. Lai gan daudzās valstīs tiek skaitītas brīvās darbvietas, kas paziņotas valstu nodarbinātības dienestiem, šo skaitļu izmantošana, lai pārbaudītu SBD saskanību, ir problemātiska. Tas tā ir tādēļ, ka tajos daudz kas nav aptverts un/vai tiek pieskaitīts divreiz, ja administratīvais reģistrs nav ticis atjaunots, lai ņemtu vērā aizpildītās darbvietas. Turklāt no administratīviem avotiem iegūtā SBD ir balstīta uz valstīs lietotajām definīcijām, kas dažādās valstīs savstarpēji atšķiras.

Aizņemto darbvietu skaitu — mainīgo, kas ir daļa no brīvo darbvietu rādītāja saucēja, — var salīdzināt ar informāciju no citiem avotiem, jo īpaši darbinieku skaitu, kas norādīts darbaspēka apsekojumā (LFS). Tomēr, salīdzinot atšķirības un veicot to turpmāku vērtēšanu, ir jāņem vērā konceptuālās un ar apsekojumiem saistītās atšķirības starp avotiem.

Atšķirība starp darbinieku skaitu, kas reģistrēts darbaspēka apsekojumā, un aizņemto darbvietu skaitu, kas SBD reģistrēts attiecībā uz ekonomiku kopumā, parasti svārstās aptuveni -20 % un +20 % robežās. Izņēmumi ir Luksemburga, Bulgārija, Grieķija, Portugāle, Ungārija un Rumānija.

Ungārija savā SBD neietver uzņēmumus, kuros ir mazāk par pieciem darbiniekiem, bet attiecina uz tiem aplēses, kas balstās uz datiem, kuri ievākti no uzņēmumiem ar 5–9 darbiniekiem; iespējams, tas daļēji izskaidro reģistrēto starpību.

Negatīvo starpību Luksemburgas statistikā var skaidrot ar ievērojamu pārrobežu nodarbinātības īpatsvaru, kas rada lielu nesakritību starp darba tirgu iekšzemes izpratnē, ko izmanto LFS, un nacionālajā izpratnē, kuru piemēro SBD; LFS tiek apsekotas vienīgi rezidentu mājsaimniecības, savukārt SBD aptver rezidentu uzņēmumus, ieskaitot tajos strādājošos nerezidentus (proti, pārrobežu) darbiniekus.

Bulgārijas kvalitātes ziņojumā bija minēts, ka LFS lietotā darbinieka definīcija ir plašāka par SBD lietoto un aptver personas, kas strādā uz civiltiesisku līgumu (līgums par noteikta gabaldarba veikšanu) un vadības un kontroles līgumu pamata, kā arī personas, kas strādā bez jebkāda līguma. SBD arī neiekļauj militārpersonas.

Rumānija savā kvalitātes ziņojumā paskaidroja, ka LFS un SBD nesakritības attiecībā uz aizņemtajām darbvietām atspoguļoja faktu, ka ar SBD metodēm ievāktās ziņas par aizņemtajām darbvietām neietvēra:

·personas, kuru darba līgums uz noteiktu laiku ir ticis apturēts (uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma, bērna kopšanas atvaļinājuma, slimības atvaļinājuma vai bezalgas atvaļinājuma, kā arī cita veida prombūtnes laiku);

·darbvietas, kuras, lai gan ir īslaicīgi apturētas, varētu atbrīvoties un tikt aizņemtas uz ierobežotu laiku;

·darbvietas bruņotajos spēkos vai neformālajā sektorā.

Portugāle un Grieķija sniedza vispārīgus paskaidrojumus, norādot uz abu avotu metodikas un definīciju atšķirībām.

Eurostat kopā ar minēto valstu kompetentajām iestādēm uzraudzīs neatbilstības starp LFS reģistrēto darbinieku skaitu un SBD reģistrēto aizņemto darbvietu skaitu.

Ir svarīgi arī, lai tiktu aptvertas un NACE 2. red. N sadaļā iekļautas pagaidu darbinieku aģentūru apmaksātās darbvietas.

Visbeidzot galvenais uzdevums saistībā ar salīdzināmību ir nodrošināt, ka visās dalībvalstīs, veicot apsekojumus par brīvajām darbvietām, tiek aptverta ekonomika kopumā, t. i., tiek iekļauti mazie uzņēmumi un NACE 2. red. O–S sadaļa. Kā norādīts iepriekš 2.2. un 2.3. iedaļā, četras dalībvalstis joprojām nav sasniegušas šo mērķi.

3.5.Pieejamība un skaidrība

Statistika par brīvajām darbvietām tiek izplatīta, izmantojot parastos Eurostat izplatīšanas kanālus, proti, tiešsaistes datubāzi un “Statistics Explained” lapas Eurostat tīmekļa vietnē 14 . Tīmekļa vietne sniedz savlaicīgu informāciju par brīvo darbvietu rādītāju, nodrošinot gan Eiropas summāros rādītājus, gan rādītājus par atsevišķām dalībvalstīm, tostarp grafikus par izmaiņām laika gaitā.

Metadati, ko lietotājiem sniedz datu paziņošanas vajadzībām, ir aktualizēti, izmantojot dalībvalstu iesniegtos ikgadējos kvalitātes ziņojumus.

4.Secinājumi

Pēdējo triju gadu laikā ir daudz paveikts, lai uzlabotu Eiropas statistikas par brīvo darbvietu skaitu validēšanu un izplatīšanu. Turklāt Eurostat ir sācis publicēt sezonāli koriģētus datus par Eiropas summārajiem rādītājiem; tie ir aprakstīti “Statistics Explained” publicētā rakstā.

Pilnīgā IT programmu pārstrādāšana ļāva tās salāgot ar SMDX standartiem, uzlabot izstrādes ķēdes IT un statistisko uzticamību, kā arī labāk apstrādāt atzīmes par konfidencialitāti. Arī SBD validācija ir ieguvusi no uzlabotajiem validācijas ziņojumiem, kuros labāk tiek izceltas apjomīgas pārskatīšanas starp diviem secīgiem sūtījumiem.

SBD ir tikusi nosūtīta savlaicīgi, un Eiropas summārie rādītāji publicēti saskaņā ar grafiku. Kopumā gan ātrajos novērtējumos, gan galīgajās aplēsēs publicētos Eiropas summāros rādītājus ir nācies tikai nedaudz koriģēt.

Dalībvalstu kvalitātes ziņojumi ir apstrādāti ar Eiropas Statistikas sistēmas metadatu apstrādes programmas jaunāko versiju un darīti pieejami ikvienam lietotājam.

Tomēr nepilnīgs tvērums joprojām ir galvenais iemesls, kādēļ SBD netiek plašāk izmantota. Ir ļoti svarīgi, lai dalībvalstis statistikā pilnīgi ietvertu publisko sektoru (Dānijas, Francijas un Itālijas gadījumā) un mazos uzņēmumus (Francijas, Itālijas un Maltas gadījumā). Uzlabots tvērums ļautu arī līdztekus vakanču rādītājiem publicēt arī brīvo darbvietu skaita Eiropas summāros rādītājus. Eurostat šo jautājumu plāno risināt nākamajā no uzņēmumiem ievāktajai darba tirgus statistikai veltīto ES tiesību aktu pārskatīšanas reizē, cieši sadarbojoties ar attiecīgajām valstīm.

Komisija turpinās regulāri uzraudzīt atbilstību un datu kvalitāti, izmantojot iesniegtos datus un citus valstu dokumentus, tostarp kvalitātes ziņojumus, un veikt pēcpārbaudes ciešā sadarbībā ar kompetentajām valstu statistikas iestādēm.

(1)    OV L 145, 4.6.2008., 234. lpp.

(2)    Skatīt iepriekšējo ziņojumu COM(2016) 449 (2016. gada 8. jūlijs).

(3)    Komisijas 2008. gada 28. oktobra Regula (EK) Nr. 1062/2008, ar ko attiecībā uz sezonālās koriģēšanas procedūrām un kvalitātes ziņojumiem īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 453/2008 attiecībā uz ceturkšņa statistiku par brīvajām darbvietām Kopienā (OV L 285, 29.10.2008., 3. lpp.).

(4)    Komisijas 2009. gada 13. janvāra Regula (EK) Nr. 19/2009, ar ko attiecībā uz brīvās darbvietas definīciju, datu vākšanas atsauces datumiem, datu nosūtīšanas specifikācijām un priekšizpēti īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 453/2008 attiecībā uz ceturkšņa statistiku par brīvajām darbvietām Kopienā (OV L 9, 14.1.2009., 3. lpp.).

(5)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 1893/2006, ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām (OV L 393, 30.12.2006., 1. lpp.).

(6)    Ietvertas: valsts pārvalde un aizsardzība, obligātā sociālā apdrošināšana (O sadaļa), izglītība (P sadaļa), veselība un sociālā aprūpe (Q sadaļa), māksla, izklaide un atpūta (R sadaļa) un citi pakalpojumi, piemēram, sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbība, datoru, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remonts un pārējo individuālo pakalpojumu sniegšana (S sadaļa).

(7)       http://sdmx.org/ (pieejams tikai angļu valodā).

(8)       https://webgate.ec.europa.eu/sdmxregistry/ (pieejams tikai angļu valodā).

(9)    Komisijas Paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par eurozonas statistiku “Eurozonas statistikas un rādītāju metodikas uzlabošana” (COM(2002) 661).

(10)    Komisijas paziņojums “EIROPA 2020 — stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010) 2020).

(11)    Skatīt SBD metadatus: http://ec.europa.eu/eurostat/cache/metadata/en/jvs_esms.htm.

(12)      Tas ir izlases lielums katrā ceturtajā ceturksnī, kad tiek veikts pilns apsekojums pa pastu. Pārējo triju ceturkšņu apsekojumus veic, atkārtoti vēršoties pie visiem respondentiem, kuri aizpildījuši apsekojumu pa pastu.

(13) Apsekojums par brīvajām darbvietām Vācijā nav obligāts — tas izskaidro uz katra gada ceturtajā ceturksnī rīkoto apsekojumu pa pastu sniegto atbilžu zemo skaitu. Minētā apsekojuma rezultāti tiek pārrēķināti pēc administratīviem datiem, izmantojot vispārinātās regresijas novērtējumu (GREG), lai koriģētu atbilžu nesniegšanas radītās noslieces.

(14)    Skatīt rakstus Eurostat tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php/Job_vacancy_statistics un http://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php/Job_vacancy_and_unemployment_rates_-_Beveridge_curve (tikai angļu valodā).