EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 27.3.2019

COM(2019) 155 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par dalībvalstu 2018. gadā iesniegto fiskālo datu kvalitāti

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par dalībvalstu 2018. gadā iesniegto fiskālo datu kvalitāti

SATURS

1.    Vispārīga informācija    

2.    Galvenie konstatējumi par 2018. gada paziņojumiem par valdības budžeta deficīta un parāda līmeni    

2.1.    Savlaicīgums, ticamība un pilnīgums    

2.1.1.    Savlaicīgums    

2.1.2.    Ticamība    

2.1.3.    Tabulu pilnīgums un papildu informācija    

2.1.4.    Papildu tabula ziņošanai par valdības intervencēm finanšu iestāžu atbalstam    

2.1.5.    Anketa par starpvaldību aizdevumiem    

2.2.    Statistikas datu atbilstība uzskaites noteikumiem un saskaņotība    

2.2.1.    Informācijas apmaiņa un precizējumi    

2.2.2.    Ar dialogu un metodikas izpēti saistītie apmeklējumi    

2.2.3.    Eurostat īpašās konsultācijas    

2.2.4.    Jaunākie metodikas jautājumi    

2.2.5.    Saskaņotība ar attiecīgajiem valdības kontiem    

2.3.    Publikācija    

2.3.1.    Galveno rādītāju un detalizētu paziņošanas tabulu publicēšana    

2.3.2.    Piezīmes par datu kvalitāti    

2.3.3.    Iesniegto datu grozījumi    

2.3.4.    Metadatu (aprakstu) publicēšana    

3.    Secinājumi    

1.Vispārīga informācija

8. panta 3. punktā Padomes Regulā Nr. 479/2009 par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienoto Protokolu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru 1 (excessive deficit procedure — EDP), ir noteikts, ka Komisijai (Eurostat) regulāri jāiesniedz ziņojumi Eiropas Parlamentam un Padomei par dalībvalstu iesniegto faktisko 2 fiskālo datu kvalitāti. Šajā gada ziņojumā tiek sniegts vispārējs novērtējums par datu savlaicīgumu, ticamību, pilnīgumu un konsekvenci, kā arī par to atbilstību uzskaites noteikumiem. Iepriekšējo ziņojumu (par 2017. gada datiem) Komisija pieņēma 2018. gada 8. martā 3 .

Eurostat regulāri novērtē dalībvalstu iesniegto faktisko EDP datu kvalitāti, kā arī tajos izmantoto vispārējās valdības sektora kontu kvalitāti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 549/2013 4 (EKS 2010). Tā novērtējumā galvenā uzmanība tiek pievērsta faktoriem, kas paskaidro vispārējās valdības budžeta pārpalikumu/deficītu (procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP)) un pārmaiņas valsts parāda attiecībā pret IKP. Dalībvalstis nosūta šo informāciju Eurostat divreiz gadā, iesniedzot datus EDP paziņošanas tabulās, Aptaujā par EDP paziņošanas tabulām, Papildu tabulā par valdības intervencēm finanšu iestāžu atbalstam un divpusējos precizējumos. Eurostat arī sazinās ar dalībvalstīm, veicot regulārus apmeklējumus saistībā ar EDP dialogu.

Šā ziņojuma pamatā ir galvenie konstatējumi un rezultāti, kas iegūti, izmantojot dalībvalstu 2018. gadā iesniegtos EDP datus. Tajā galvenā uzmanība pievērsta jaunākajiem ziņojumiem, kas iesniegti 2018. gada oktobrī, vajadzības gadījumā salīdzinot datus ar 2018. gada aprīlī un 2017. gadā sniegtajiem datiem.

2.Galvenie konstatējumi par 2018. gada paziņojumiem par valdības budžeta deficīta un parāda līmeni

2.1.Savlaicīgums, ticamība un pilnīgums

2.1.1.Savlaicīgums

Dalībvalstīm divreiz gadā, proti, līdz 1. aprīlim un 1. oktobrim, ir jāiesniedz Eurostat faktiskie un plānotie EDP dati 5 . 2018. gadā iesniegtie EDP paziņojumi bija par 2014.–2018. gadu. 2018. gada rādītāji ir valsts iestāžu plānotie rādītāji, savukārt 2014.–2017. gada rādītāji ir faktiskie dati 6 . Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2009 8. panta 1. punktu Eurostat novērtē faktiskos datus, nevis plānotos datus.

Visas dalībvalstis iesniedza abus paziņojumus noteiktajos iesniegšanas termiņos.

2.1.2.Ticamība

Salīdzinot 2018. gada aprīļa un oktobra EDP paziņojumus, korekcijas galvenokārt bija jāveic šādu iemeslu dēļ: sākotnējo datu (galvenokārt darba bilances un nodokļu datu) atjaunināšana, kā arī metodikas grozījumi, piemēram, vienību vai darījumu pārklasificēšana.

Salīdzinot 2017. gada datus, kas sniegti 2018. gada aprīļa un oktobra paziņojumos, desmit dalībvalstīm valdības budžeta pārpalikums/deficīts (procentos no IKP) bija uzlabojies, bet astoņām dalībvalstīm — pasliktinājies. Lielākās pozitīvās korekcijas notikušas Polijā, Slovākijā, Zviedrijā (+0,3 procentpunkti katrā valstī) un Bulgārijā (+0,2 procentpunkti), bet lielākās negatīvās korekcijas notikušas Maltā (-0,4 procentpunkti), Ungārijā un Vācijā (-0,3 procentpunkti katrā). Lielākās augšupējas korekcijas 2017. gada parādā ar IKP korekciju nesaistītu iemeslu dēļ ir veiktas Francijā (+1,7 procentpunkti), Bulgārijā (+0,8 procentpunkti), Nīderlandē un Kiprā (abās +0,5 procentpunkti), Beļģijā (+0,4 procentpunkti) un Maltā (+0,3 procentpunkti), savukārt Dānijā veikta parāda lejupēja korekcija (-0,3 procentpunkti).

IKP korekcijas ievērojami ietekmējušas parāda attiecību vairākām dalībvalstīm. Jo īpaši IKP korekcijas dēļ parāda attiecības palielināšanās tika novērota Slovēnijai, Īrijai (abām +0,5 procentpunkti), Zviedrijai (+0,2 procentpunkti), Slovākijai un Čehijai (abām +0,1 procentpunkts), bet samazināšanās — 22 dalībvalstīm, no kurām lielākā bija Grieķijai (-2,5 procentpunkti), Kiprai (-1,8 procentpunkti), Portugālei (-1,0 procentpunkts), Itālijai un Bulgārijai (abām -0,6 procentpunkti).

2.1.3.Tabulu pilnīgums un papildu informācija

Paziņojumu tabulu aizpildīšana ir svarīgs juridisks pienākums, kas jāizpilda, lai Eurostat varētu pareizi novērtēt datu kvalitāti. Regulas (EK) Nr. 479/2009 8. panta 2. punktā paredzēts, ka dalībvalstīm jāsniedz Eurostat attiecīgā statistikas informācija, kas “jo īpaši .. ir:

a)    nacionālo kontu dati;

b)    apraksti;

c)    EDP paziņošanas tabulas;

d)    paziņojumiem pievienotās papildu aptaujas un skaidrojumi.”

Ir četras galvenās EDP paziņošanas tabulas:

-1. tabula attiecas uz paziņojumiem par valdības budžeta pārpalikumu/deficītu (kopumā un sadalījumā pa valdības apakšsektoriem) un parāda līmeni (kopumā 7 un sadalījumā pa finanšu instrumentu kategorijām). Tajā ietverts arī IKP faktiskajās tirgus cenās un valdības bruto pamatkapitāla veidošanas izmaksas un procentu izmaksas,

-2.A līdz 2.D tabulā sniedz datus, ar kuriem paskaidro pāreju no valdības bilances (nacionālo kontu metodikā saukta “darba bilance”) valsts definīcijas uz katra valdības apakšsektora budžeta pārpalikumu/deficītu (nacionālo kontu metodikā saukti “neto aizdevumi / neto aizņēmumi”) 8 , 

-3.A līdz 3.D tabulā sniedz datus, ar kuriem paskaidro valdības budžeta pārpalikuma/deficīta un pārējo attiecīgo faktoru ietekmi uz valdības parāda līmeņa svārstībām un parāda konsolidāciju, un

-4. tabula galvenokārt ietver datus par tirdzniecības kredītiem un avansiem 9 .

2018. gadā EDP 1. un 2. tabula attiecās uz 2014.–2018. gadu 10 , savukārt pārējās tabulas attiecās uz 2014.–2017. gadu.

Aprīlī un oktobrī visas dalībvalstis iesniedza Eurostat visas EDP paziņošanas tabulas 11 . Oktobra paziņojumos visas dalībvalstis pilnībā aizpildīja EDP 1. tabulu un sniedza detalizētu informāciju EDP 2. tabulā par saikni starp darba bilanci un EDP pārpalikumu/deficītu visos apakšsektoros. Dažas valstis (Vācija, Austrija) nepaziņoja par visiem veidnē pieprasītajiem pārejas posteņiem, bet citas valstis (Vācija, Itālija, Nīderlande, Somija un Zviedrija) iekļāva dažus atlikušos pārejas posteņus.

Atsevišķas dalībvalstis neiesniedza visus prasītos dalījumus visās EDP 3. tabulās, jo īpaši attiecībā uz vietējo valdību.

Par vispārējās valdības visiem tirdzniecības kredītiem un avansiem ir jāziņo EDP 4. tabulā. Tomēr visu valdības apakšsektoru pilnīgu aptvērumu, kā arī aptvērumu šajos apakšsektoros vēl nav panākušas visas dalībvalstis. Atsevišķas dalībvalstis apzīmēja datus kā provizoriskus vai aptuvenus. Tādējādi Beļģijas, Bulgārijas, Vācijas, Īrijas, Francijas, Itālijas, Kipras, Luksemburgas, Maltas, Nīderlandes, Polijas un Apvienotās Karalistes dati nākamajos paziņojumos varētu tikt pārskatīti.

Lai gan EDP tabulu pilnīgumu vēl var uzlabot, sagaidāms, ka neatrisinātie jautājumi maz ietekmēs datu kvalitāti.

Visas dalībvalstis iesniedza atbildes uz jautājumiem, kas iekļauti Aptaujā par EDP paziņošanas tabulām 12 . Lai gan atbilžu pilnīgums un kvalitāte turpināja uzlaboties, iesāktais darbs joprojām jāturpina, jo dažas dalībvalstis nesniedza visas pieprasītās ziņas. Tas jo īpaši attiecas uz datiem par centrālās valdības prasību un parādu anulēšanu, citu debitoru/kreditoru saistību dalījumu, valdības garantiju ierakstīšanu (galvenokārt vietējās valdības aptvērumam) un datiem par kapitālieguldījumiem.

2.1.4.Papildu tabula ziņošanai par valdības intervencēm finanšu iestāžu atbalstam 

Kopš 2009. gada 15. jūlija Eurostat vāc papildu datu kopu par valdības intervencēm finanšu iestāžu atbalstam. 2018. gadā savāktie dati attiecas uz 2007.–2017. gadu. Visas dalībvalstis, izņemot Igauniju, Maltu, Poliju, Rumāniju un Slovākiju, paziņoja par valdības intervencēm šajā periodā. Somijā (2008. gadā) un Čehijā (2013.–2015. gadā) vienīgās paziņotās intervences attiecās uz iespējamām saistībām. 2017. gadā vairums valstu ziņoja, ka valdības intervence finanšu iestāžu atbalstam ir radījusi neitrālu vai ierobežotu ietekmi uz valsts deficīta pieaugumu, savukārt Portugālē, Itālijā un Kiprā šī ietekme bija lielāka. Lielākā kopējā ietekme uz valdības parādu 2017. gada beigās tika novērota Grieķijā, Kiprā un Īrijā.

Eurostat līdz ar EDP paziņojumu presei publicēja arī informatīvu piezīmi 13 par valdības intervencēm finanšu iestāžu atbalstam, sniedzot vairāk informācijas par papildu tabulas saturu un datu konstatējumiem. 

2.1.5.Anketa par starpvaldību aizdevumiem

Dalībvalstis sniedz datus arī par divpusējiem starpvaldību aizdevumiem, kas parasti tiek nodrošināti saskaņā ar finanšu atbalsta programmām. Šie dati un papildu informācija par Eiropas Finanšu stabilitātes instrumentu ir ietverti EDP paziņojumā presei. 2014.–2017. gadā starpvaldību aizdevumu rādītāji galvenokārt attiecās uz aizdevumiem Grieķijai, Īrijai un Portugālei.

Divpusējos starpvaldību aizdevumus atskaita no 28 ES valstu un eurozonas valstu Māstrihtas valdības parāda agregātiem, jo abi aizdevumi tiek parādīti konsolidēti.

2.2.Statistikas datu atbilstība uzskaites noteikumiem un saskaņotība

2.2.1.Informācijas apmaiņa un precizējumi

Triju nedēļu paziņošanas periodā starp paziņojumu pavasara/rudens iesniegšanas termiņu un datu publicēšanu Eurostat sazinājās ar visu dalībvalstu statistikas iestādēm, lai pieprasītu papildu informāciju un precizētu, kā uzskaites noteikumi piemēroti konkrētiem darījumiem. Šis process noritēja vairākās sarakstes kārtās.

Attiecībā uz 2018. gada rudens pārskata periodu pirmās kārtas precizējumu pieprasījumi tika nosūtīti visām dalībvalstīm līdz 5. oktobrim, bet otrās kārtas pieprasījumi — līdz 12. oktobrim; trešās kārtas pieprasījumi tika nosūtīti 16 dalībvalstīm, bet ceturtās kārtas pieprasījumi — vienai dalībvalstij. Eurostat prasīja dažām dalībvalstīm iesniegt pārskatītas EDP paziņošanas tabulas, pārskatītas tabulas par attiecīgajiem valdības kontiem (t. i., gada izdevumu un ieņēmumu kontiem un ceturkšņa finanšu un nefinanšu kontiem), kā arī pārskatītās atbildes Aptaujā par EDP paziņošanas tabulām. Vairumā gadījumu grozījumi datos bija tehnisku kļūdu, iekšēju neatbilstību un pielāgojumu labojumi. Daži grozījumi attiecās uz sākotnējo datu atjauninājumiem saistībā ar faktiskiem un plānotiem datiem.

2.2.2.Ar dialogu un metodikas izpēti saistītie apmeklējumi

Regulā (EK) Nr. 479/2009 paredzēts, ka Eurostat ir jāveic ar dialogu un metodikas izpēti saistīti dalībvalstu apmeklējumi. ECFIN ĢD un Eiropas Centrālās bankas pārstāvji regulāri piedalās šajos apmeklējumos kā novērotāji.

Ar dialogu saistītus dalībvalstu apmeklējumus Eurostat veic regulāri (vismaz reizi divos gados), lai pārskatītu iesniegtos datus, izskatītu metodikas jautājumus, apspriestu statistikas procesus un aprakstos minētos avotus, novērtētu atbilstību attiecīgajiem uzskaites noteikumiem (par vispārējās valdības nošķiršanu, ierakstīšanas laiku un valdības darījumu un saistību klasifikāciju).

Metodikas izpētes apmeklējumus veic tikai īpašos gadījumos, ja ir skaidri konstatēti ievērojami riski vai problēmas saistībā ar datu kvalitāti.

Ja Eurostat izvirza kādu konkrētu svarīgu jautājumu dalībvalstij, ko nevar atrisināt citādi kā tiekoties ar attiecīgo iestāžu pārstāvjiem, var rīkot arī ad hoc vai tehniskus apmeklējumus.

2018. gadā Eurostat veica ar EDP dialogu saistītus apmeklējumus Nīderlandē, Somijā, Rumānijā, Vācijā, Polijā, Grieķijā (divas reizes), Lietuvā, Maltā, Bulgārijā, Beļģijā, Horvātijā un Itālijā. Eurostat veica arī ad hoc apmeklējumus Francijā un Spānijā un vienu tehnisku apmeklējumu Islandē, savukārt metodikas izpētes apmeklējumus Eurostat neveica.

Galīgie konstatējumi par katru ar dialogu saistītu apmeklējumu, tostarp rīcības priekšlikumi, par kuriem tika panākta vienošanās, un informācija par izvirzīto jautājumu statusu, tika nosūtīti Ekonomikas un finanšu komitejai un publicēti Eurostat tīmekļa vietnē 14 . Ar dialogu saistīti apmeklējumi un rīcības priekšlikumu īstenošana ir būtiski uzlabojuši datu kvalitāti laika griezumā.

2.2.3.Eurostat īpašās konsultācijas

Dalībvalstis regulāri apspriežas ar Eurostat, lai noskaidrotu valstu uzskaites jautājumus saistībā ar iepriekšējām vai turpmākajām darbībām. Eurostat sniedz padomus saskaņā ar publicētajām pamatnostādnēm 15 . Kopš 2016. gada jūlija pārredzamības nolūkā Eurostat publicē visas savas padomu vēstules 16 , neprasot vispirms attiecīgās dalībvalsts piekrišanu, kā tas bija līdz tam. 2018. gadā Eurostat publicēja 21 padomu vēstuli.

2.2.4.Jaunākie metodikas jautājumi

Eurostat uzrauga EKS 2010 noteikumu un metodisko lēmumu piemērošanu, analizējot datus, ko dalībvalstis iesniegušas EDP tabulās un Aptaujā par EDP paziņošanas tabulām, kā arī apspriežoties ar valsts statistikas iestādēm EDP dialoga apmeklējumu laikā.

Eurostat nodrošina papildu metodiskās vadlīnijas par uzskaites noteikumiem EDP statistikas un valdības finanšu statistikas (VFS) vajadzībām, kuras papildina EKS 2010 vispārīgos noteikumus. Metodiskos norādījumus izdod Eurostat pēc apspriešanās ar valstu statistikas iestādēm. Eurostat izdod arī precizējumus, kuros paskaidro uzskaites noteikumus attiecībā uz dažiem ļoti īpašiem jautājumiem.

Eurostat 2018. gada 8. maijā publicēja norādījumus 17 par energoefektivitātes līgumu statistikas apstrādi.

Jautājumi, kas pašreizējās rokasgrāmatās un vadlīnijās nav pietiekami aplūkoti, tika sīkāk analizēti un apspriesti tehniskajās darba grupās un uzdevumgrupās.

Papildus EDP Statistikas darba grupas divām regulārajām sanāksmēm Eurostat organizēja trīs uzdevumgrupu sanāksmes (divas par EDP metodikas jautājumiem un vienu par valdības finanšu statistiku).

Ievērojot ECOFIN padomes 2017. gada novembra secinājumus, Eurostat analizēja jauno EDP datu metodikas izstrādes un īstenošanas procedūru 18 efektivitāti pēc viena darbības gada, īpašu uzmanību pievēršot to piemērošanai, lai izstrādātu dažāda veida metodikas pamatnostādnes, kas interpretē un papildina EKS 2010. ECOFIN padomes 2018. gada novembra secinājumos par ES statistiku 19 tika uzsvērts, ka Padome ir gandarīta par progresu, kas panākts, lai strukturāli un plānoti ieviestu metodiskas izmaiņas, un saistībā ar jaunajām procedūrām attiecībā uz jaunajiem norādījumiem. Eurostat turpinās sadarboties ar dalībvalstīm, lai papildinātu un precizētu pašreizējās EDP datu procedūras un nodrošinātu to efektīvu piemērošanu.

Komisija 2017. gada 22. februārī pieņēma ziņojumu 20 par izmeklēšanu saistībā ar manipulāciju ar statistikas datiem Austrijā, kā minēts Regulā (ES) Nr. 1173/2011 21 un Ieteikumā 22 Padomes Īstenošanas lēmumam, ar ko Austrijai piemēro sodanaudu par manipulāciju ar parāda datiem Zalcburgas federālajā zemē. Saskaņā ar regulas 8. panta 1. punktu Padome 2018. gada 28. maijā pieņēma Īstenošanas lēmumu 23 un piemēroja Austrijai sodanaudu 26,82 miljonu EUR apmērā par valdības parāda datu nepareizu atspoguļojumu trīs valdības struktūru nopietnas nolaidības dēļ.

2.2.5.Saskaņotība ar attiecīgajiem valdības kontiem

Paziņošanas termiņi 1. aprīlī un 1. oktobrī, ko noteica ar Regulu (EK) Nr. 479/2009, tika ieviesti, lai nodrošinātu saskaņotību ar attiecīgajiem gada un ceturkšņa valdības sektora kontiem, kuri vairākās EKS nosūtīšanas tabulās tiek iesniegti Eurostat. Jo īpaši valdības kopējiem izdevumiem un ieņēmumiem jābūt saskaņotiem ar iesniegto EDP budžeta pārpalikuma/deficīta rādītāju.

EDP dati kopumā saskanēja ar paziņotajiem EKS 2010 valdības kontiem, lai gan ir zināmas bažas par finanšu aktīvu un saistību bilancēm (uzkrātie lielumi) un vispārējās valdības ceturkšņa finanšu kontiem (EKS, 27. tabula). Dažām dalībvalstīm vēl joprojām ir jāpieliek pūles, lai uzlabotu EDP 3. tabulu saskaņotību ar EKS 27. tabulu.

Attiecībā uz neto finanšu darījumiem būtiskas neatbilstības par vairākiem gadiem joprojām ir novērotas Grieķijai, jo finanšu konti, par kuriem ziņoja Grieķijas Banka, nav pielīdzināti ELSTAT paziņotajiem EDP datiem. Grieķijas Banka nav ievērojusi Eurostat vadlīnijas par EKS 2010 uzskaiti attiecībā uz vairākiem jautājumiem. Eurostat 2015. gada oktobrī nolēma nepublicēt EKS 27. tabulu par Grieķiju, kamēr šie jautājumi nav atrisināti.

Būtiskas neatbilstības konstatētas arī Francijai saistībā ar citu debitoru saistību ierakstīšanu attiecībā uz centrālo valdību un sociālā nodrošinājuma fondiem 2017. gadā.

Vācijai, Portugālei (2014.–2017. gads) un Spānijai (2014.–2016. gads) ziņojumi par statistikas neatbilstībām 2018. gada oktobra paziņošanas tabulās atšķiras no EKS 27. tabulā pieņemtā un rada būtiskas neatbilstības par visiem gadiem.

Dalībvalstu iesniegtie dati par budžeta pārpalikumu/deficītu, bruto pamatkapitāla veidošanas un procentu izmaksām pilnībā saskan ar ikgadējiem un ceturkšņa datiem par valsts izdevumiem un ieņēmumiem (EKS 2. un 25. tabula). Dati par valdības gada un ceturkšņa parādu (EKS 28. tabula) arī pilnībā atbilst visām dalībvalstīm.

2.3.Publikācija

2.3.1.Galveno rādītāju un detalizētu paziņošanas tabulu publicēšana

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2009 14. panta 1. punktu “[t]rīs nedēļās pēc .. pārskatu sniegšanas termiņa .. Komisija (Eurostat) paziņo faktiskos valdības budžeta deficīta un valdības parāda datus, lai piemērotu Protokolu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru. Datus paziņo, tos publicējot.”

Eurostat 23. aprīlī 24 un 22. oktobrī 25 publicēja datus par valdības budžeta deficītu un parādu savā tīmekļa vietnē kopā ar visām dalībvalstu iesniegtajām galīgajām paziņošanas tabulām 26 un arī paziņojumu par:

-budžeta deficīta un parāda korekciju,

-valdības intervencēm finanšu iestāžu atbalstam,

-visām tirdzniecības kredītu un avansu saistībām,

-valdības budžeta pārpalikuma/deficīta un parāda korekcijām.

Eurostat arī publicēja paziņojumu presei par Māstrihtas ceturkšņa parādu aptuveni t+115 27 dienās, kā arī paziņojumu presei par vispārējās valdības ceturkšņa budžeta deficītu.

Regulā (EK) Nr. 479/2009 paredzēts, ka dalībvalstīm jāpublicē faktiskie dati par budžeta deficītu un parādu. Visas dalībvalstis publicē budžeta deficīta un parāda rādītājus valsts līmenī. Vairums dalībvalstu ir informējušas Eurostat, ka tās publicē visas EDP tabulas. Piecas dalībvalstis (Bulgārija, Itālija, Luksemburga, Polija un Slovākija) publicē tikai dažas EDP tabulas. Francija publicēja budžeta deficīta un parāda datus valsts līmenī no EDP tabulām atšķirīgā formātā.

2.3.2.Piezīmes par datu kvalitāti

2018. gada aprīlis

Eurostat saglabāja savu piezīmi par Ungārijas un Francijas iesniegto datu kvalitāti. Piezīme par Ungārijas iesniegto datu kvalitāti saistībā ar Ungārijas Valsts bankas izveidoto fondu sektoru klasifikāciju tika saglabāta, savukārt piezīme saistībā ar Eximbank sektoru klasifikāciju tika atsaukta. Piezīme par Francijas iesniegto datu kvalitāti tika grozīta salīdzinājumā ar 2017. gada oktobra paziņojumu presei saistībā ar Agence Française de Développement sektoru klasifikāciju un uzņēmumā AREVA veikto kapitālieguldījumu uzskaiti.

Eurostat atsauca savu piezīmi par Beļģijas iesniegto datu kvalitāti saistībā ar slimnīcu sektora klasifikāciju, līdz kļūst zināmi pašlaik ES līmenī apspriežamā jautājuma rezultāti.

2018. gada oktobris

Eurostat saglabāja savu piezīmi par Ungārijas iesniegto datu kvalitāti saistībā ar Ungārijas Valsts bankas izveidoto fondu sektoru klasifikāciju.

Eurostat atsauca savu piezīmi par Francijas iesniegto datu kvalitāti saistībā ar Agence Française de Développement sektoru klasifikāciju un uzņēmumā AREVA veikto kapitālieguldījumu uzskaiti.

2.3.3.Iesniegto datu grozījumi

Eurostat nav izdarījis grozījumus datos, ko dalībvalstis iesniegušas 2018. gada aprīļa vai oktobra EDP paziņojumos.

2.3.4.Metadatu (aprakstu) publicēšana 28

Regulā (EK) Nr. 479/2009 paredzēts, ka EDP apraksti ir daļa no statistikas informācijas, kas dalībvalstīm ir jāsniedz. Turklāt tajā arī noteikts, ka EDP aprakstus publicē valsts mērogā.

2014. gadā tika uzlabots EDP aprakstu formāts (veicot izmaiņas struktūrā un detalizācijas pakāpē) un panākta vienošanās ar dalībvalstīm par jauno EKS 2010 apraksta veidni. Līdz 2018. gada beigām Eurostat publicēja labotos aprakstus 24 dalībvalstīm. Pārējās četras dalībvalstis (Francija, Īrija, Luksemburga un Nīderlande) ir iesniegušas EDP apraksta projektu jaunajā formātā, un tiek gaidīta turpmāka virzība.

3.Secinājumi

Eurostat atzīst, ka kopumā turpina uzlaboties iesniegto fiskālo datu saskaņotība un pilnīgums. Tomēr jāturpina uzlabot fiskālo datu kvalitāti. Eurostat 2018. gadā centās uzlabot fiskālo datu kvalitāti, EDP paziņojumu novērtēšanas laikā sniedzot divpusējus precizējumus un paziņojumu starplaikā biežāk sazinoties un apspriežoties ar dalībvalstīm. Visu Eurostat metodisko padomu vēstuļu publicēšana ir uzlabojusi zināšanu apmaiņu un pārredzamību, tāpat kā to ir darījuši Eurostat visaptverošie centieni veicināt statistikas sagatavotāju un tās lietotāju saziņu attiecībā uz metodikas pilnveidojumiem.

Dažās dalībvalstīs, jo īpaši Grieķijā, ir problēmas ar ceturkšņa finanšu kontu saskaņotību.

Eurostat saglabāja savas piezīmes par to datu kvalitāti, ko EDP paziņojumos sniedza Francija (aprīlī) un Ungārija (aprīlī un oktobrī). Tas atsauca piezīmes Beļģijai (aprīlī) un Francijai (oktobrī).

Vispārīgi Eurostat secina, ka 2018. gadā turpināja uzlaboties iesniegto fiskālo datu kvalitāte. Kopumā dalībvalstis ir nodrošinājušas augstāku datu kvalitāti un sniegušas pilnīgāku informāciju gan EDP paziņošanas tabulās, gan citās attiecīgās statistikas atskaitēs.

(1)

   Padomes Regula (EK) Nr. 479/2009 par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienoto Protokolu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru (EDP) (OV L 145, 10.6.2009., 1. lpp.).

(2)

Dati par pēdējiem četriem gadiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2009 3. panta 2. punktu.

(3)

   COM(2018) 112 final.

(4)

   Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regula (ES) Nr. 549/2013 par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (EKS 2010) (OV L 174, 26.6.2013., 1. lpp.).

(5)

   Regulas (EK) Nr. 479/2009 3. panta 1. un 3. punkts.

(6)

   Faktiskie dati varētu būt aptuveni, provizoriski, daļēji pabeigti vai gala rādītāji.

(7)

     Saskaņā ar Līgumam par Eiropas Savienības darbību pievienoto Protokolu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru valdības parāds ir vispārējās valdības sektora konsolidētā parāda kopapjoms (tā nominālvērtībā), kas līdz gada beigām nav nomaksāts. Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 479/2009 valdības parāds ietver valūtu un noguldījumus (AF.2), parāda vērtspapīrus (AF.3) un aizdevumus (AF.4), kā noteikts EKS 2010.

(8)

     Regulas (EK) Nr. 479/2009 3. panta 2. punkts.

(9)

   Sk. Padomes 1993. gada 22. novembra protokolam pievienotos paziņojumus;    
https://webgate.ec.europa.eu/fpfis/mwikis/gfs/images/e/e7/Statements_9817.en93.pdf

(10)

   Regulā (EK) Nr. 479/2009 ir tikai tieši prasīts, ka dalībvalstīm ir jāsniedz plānotie dati EDP 1. un 2.A tabulā.

(11)

   Dalībvalstu iesniegtās EDP paziņošanas tabulas ir pieejamas Eurostat tīmekļa vietnē:    
http://ec.europa.eu/eurostat/web/government-finance-statistics/excessive-deficit-procedure/edp-notification-tables

(12)

   Šajā aptaujas anketā ir 13 iedaļas, kurās jānorāda kvantitatīva un dažreiz arī kvalitatīva informācija vairākās jomās, piemēram, nodokļu un sociālo iemaksu darījumi un darījumi ar ES, militāru iekārtu iegāde, valdības garantijas, parādu anulēšana, valdības kapitālieguldījumi publiskās sabiedrībās, publiskās un privātās partnerības, pārvirzīšanas darījumi un citi jautājumi.

(13)

    https://ec.europa.eu/eurostat/documents/1015035/9306957/Background-note-on-gov-interventions-Oct2018.pdf  

(14)

      http://ec.europa.eu/eurostat/web/government-finance-statistics/excessive-deficit-procedure/eurostat-edp-visits-to-member-states

(15)

      http://ec.europa.eu/eurostat/web/government-finance-statistics/methodology/guidance-on-accounting-rules

(16)

      http://ec.europa.eu/eurostat/web/government-finance-statistics/methodology/advice-to-member-states

(17)

https://ec.europa.eu/eurostat/documents/1015035/8885635/guide_to_statistical_treatment_of_epcs_en.pdf  

(18)

https://ec.europa.eu/eurostat/documents/1015035/2041329/Procedures-Dev-and-Implt-Methodology-EDP-data.pdf  

(19)

http://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-13865-2018-INIT/lv/pdf

(20)

COM(2017) 94 final.

(21)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra Regula (ES) Nr. 1173/2011 par efektīvu budžeta uzraudzības īstenošanu eurozonā (OV L 306, 23.11.2011., 1. lpp.).

(22)

COM(2017) 93 final.

(23)

Padomes 2018. gada 28. maija Īstenošanas lēmums (ES) 2018/818, ar ko Austrijai piemēro sodanaudu par manipulāciju ar parāda datiem Zalcburgas federālajā zemē (OV L 137, 4.6.2018., 23. lpp.).

(24)

    https://ec.europa.eu/eurostat/documents/2995521/8824490/2-23042018-AP-EN.pdf

(25)

    https://ec.europa.eu/eurostat/documents/2995521/9328077/2-22102018-AP-EN.pdf  

(26)

      http://ec.europa.eu/eurostat/web/government-finance-statistics/excessive-deficit-procedure/edp-notification-tables

(27)

     “t” ir tā perioda beigas, uz kuru attiecas paziņošana.

(28)

   To metožu, procedūru un avotu apraksti, kurus izmanto, lai apkopotu faktiskos datus par budžeta deficītu un parādu un tajos izmantotajiem valdības sektora kontiem.