EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 7.6.2018

COM(2018) 441 final

2018/0231(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko izveido Vienotā tirgus, uzņēmumu, tostarp mazo un vidējo uzņēmumu, konkurētspējas un Eiropas statistikas programmu un atceļ Regulu (ES) Nr. 99/2013, Regulu (ES) Nr. 1287/2013, Regulu (ES) Nr. 254/2014, Regulu (ES) Nr. 258/2014, Regulu (ES) Nr. 652/2014 un Regulu (ES) 2017/826

(Dokuments attiecas uz EEZ)

{SEC(2018) 294 final}
{SWD(2018) 320 final}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•    Pamatojums un mērķi

Eiropas Komisija 2018. gada 2. maijā nāca klajā ar priekšlikumu Savienības daudzgadu finanšu shēmai (DFS) laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam 1 . Citstarp Komisija tajā ierosināja jaunu Vienotā tirgus programmu. Šī Programma palīdzēs sasniegt mērķus, kas izklāstīti DFS priekšlikumam pievienotajā politiskajā paziņojumā 2 . Tas tiks panākts, nostiprinot iekšējā tirgus pārvaldību, veicinot rūpniecības un it īpaši mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) konkurētspēju, atbalstot cilvēku, dzīvnieku un augu veselību un dzīvnieku labturību, kā arī izveidojot Eiropas statistikas finansēšanas satvaru. Priekšlikumā 3 ir paredzēts piešķirt budžeta līdzekļus 4089 miljonu EUR apmērā. Šīs regulas mērķu īstenošanu ievērojami sekmēs vēl 2000 miljoni EUR, kas piešķirti no fonda InvestEU, jo īpaši no ieguldījumu sadaļas, kas paredzēta MVU.

Iekšējais tirgus ir viens no Savienības stūrakmeņiem. Jau kopš izveides tas ir bijis būtisks izaugsmes, konkurētspējas un nodarbinātības dzinējspēks. Iekšējais tirgus ir palīdzējis radīt darbvietas un nodrošinājis patērētājiem plašākas izvēles iespējas par zemākām cenām. Tas vēl aizvien darbojas kā virzītājspēks spēcīgākas, līdzsvarotākas un taisnīgākas ekonomikas veidošanai. Tas ir viens no Savienības lielākajiem sasniegumiem un tās spēcīgākais aktīvs pasaulē, kas kļūst arvien globalizētāka. Taču iekšējam tirgum ir pastāvīgi jāpielāgojas strauji mainīgajai videi, ko raksturo digitālā revolūcija un globalizācija. Tas rada būtisku izaicinājumu regulējuma un tā izpildes jomā.

Liela daļa Savienības tiesību aktu ir saistīta ar iekšējā tirgus darbību. Tas it īpaši attiecas uz konkurences, standartizācijas, patērētāju tiesību aizsardzības, tirgus uzraudzības un pārtikas piegādes ķēdes regulējumu. Tas skar arī noteikumus par uzņēmējdarbību, tirdzniecību, finanšu pakalpojumiem un iestādēm, kā arī godīgas konkurences veicināšanu, kas palīdz radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus, kuri savukārt ir svarīgs iekšējā tirgus darbības priekšnosacījums. Tomēr joprojām pastāv šķēršļi pienācīgai iekšējā tirgus darbībai, turklāt rodas arvien jauni. Noteikumu pieņemšana ir tikai pirmais solis; tikpat svarīgi ir panākt, lai tie darbotos.

Tāpēc ir jāsniedz iedzīvotājiem un uzņēmumiem pietiekama informācija par to tiesībām, jānodrošina publiskajām iestādēm zināšanas par to, kā šos noteikumus piemērot, bet tiesām — nepieciešamās speciālās zināšanas par to izpildi. Tas nozīmē, ka ir jāizstrādā informācijas rīki, apmācību programmas un ārkārtas mehānismi. Tas arīdzan nozīmē, ka ir jāpastiprina dalībvalstu kompetento iestāžu sadarbība, kā arī šo iestāžu sadarbība ar Komisiju un tās decentralizētajām Savienības aģentūrām. Turklāt, lai Savienības tiesisko satvaru varētu rezultatīvi īstenot un modernizēt, un ātri pielāgot pastāvīgi mainīgajai videi, ir nepieciešamas jaunākās analīzes, pētījumi un izvērtējumi, kuru pamatā ir kvalitatīvi, salīdzināmi un drošticami dati.

Ierosinātajā Programmā ir apkopotas darbības, ko agrāk finansēja no piecām līdzšinējām programmām tādās jomās kā uzņēmumu konkurētspēja, patērētāju tiesību aizsardzība, finanšu pakalpojumu klienti un tiešie lietotāji, finanšu pakalpojumu rīcībpolitikas veidošana, kā arī pārtikas piegādes ķēde, vai ko līdz šim finansēja no vairākām ar iekšējo tirgu un MVU konkurētspēju saistītām Komisijas budžeta pozīcijām 4 . Ierosinātajā Programmā ietvertas arī jaunas iniciatīvas 5 , kuru mērķis ir uzlabot iekšējā tirgus darbību. Visas šīs darbības vieno kopīgais mērķis, proti, reglamentēt, īstenot, veicināt, izpildīt un aizsargāt dažādās darbības un dalībniekus iekšējā tirgū, kā arī nodrošināt iekšējā tirgus darbības nepārtrauktību. Tādējādi visas attiecīgās darbības katra savā veidā ir nepieciešamas, lai iekšējais tirgus labi darbotos, un ir jānodrošina to turpmāks finansiālais atbalsts. Ierosinātajā Programmā ir paredzēts turpināt daudzās līdzšinējās darbības, vienlaikus pilnveidojot un plašāk izmantojot to un jauno darbību sinerģiju.

Turpmāka pilnveidošana tiks panākta, apkopojot fondā InvestEU 6 visus Savienības līmenī centralizēti pārvaldītos finanšu instrumentus, tostarp parāda un kapitāla finanšu instrumentus MVU vajadzībām. Tāpēc MVU paredzētās aizdevumu garantijas, ko līdz šim sniedza no programmas COSME 7 , turpmāk tiks nodrošinātas no fonda InvestEU 8 MVU ieguldījumu sadaļas. Attiecībā uz programmas COSME parāda un kapitāla finanšu instrumentu līdzekļu saņēmējiem jānorāda, ka arī turpmāk tiks nodrošināta finansiālās palīdzības nepārtrauktība un pāreja uz InvestEU notiks nemanāmi.

Attiecīgi Programmas nolūks ir uzlabot iekšējā tirgus darbību. Tā nodrošina elastīgāku un dinamiskāku finansēšanas satvaru, kura mērķis ir izmaksu ziņā vislietderīgākajā veidā aizsargāt iekšējā tirgus sekmīgu darbību. Ierobežota budžeta apstākļos Savienībai ir jācenšas veidot sinerģiju un jānovērš iekšējam tirgum sniegtā atbalsta pārklāšanās un sadrumstalotība. Savienībai ir arīdzan jāpalielina attiecībā uz iedzīvotājiem, patērētājiem, uzņēmumiem un kompetentajām iestādēm īstenotās darbības redzamība un saskaņotība, jo plašais dažādo rīku un atbalsta programmu klāsts var tās mulsināt. Tāpēc Programma nodrošinās budžeta līdzekļus, lai atbalstītu dziļāka un taisnīgāka iekšējā tirgus izveidi, īstenojot pilnveidotu un elastīgu finansēšanas satvaru.

Tā kā Programmā ir paredzētas vairākas jaunas iniciatīvas un apstākļus konkurences jomā sevišķi ietekmē dinamiskās norises iekšējā tirgū, kuru tempu un apmēru ir grūti prognozēt, paredzams, ka, lai izpildītu jaunās ar šo Programmas sadaļu saistītās vajadzības, būs nepieciešama elastība.

Turklāt ar Programmu tiek izveidots tāds finanšu satvars, kas nodrošinātu augsti kvalitatīvu, salīdzināmu un drošticamu Eiropas statistiku, kas ir nepieciešama visu Savienības rīcībpolitikas izstrādē, pārraudzībā un izvērtēšanā. Ar to tiek aizstāta līdzšinējā Eiropas Statistikas programma 9 . Jāuzsver, ka, lai arī Eiropas statistika neapšaubāmi sekmē iekšējā tirgus politikas īstenošanu, tās darbības joma ir daudz plašāka nekā iekšējais tirgus, jo aptver visas Savienības rīcībpolitikas.

•    Atbilstība spēkā esošajiem rīcībpolitikas noteikumiem

Programma veicina dziļāka un taisnīgāka iekšējā tirgus izveidi, atbalstot Vienotā tirgus stratēģijas 10 , Digitālā tirgus stratēģijas 11 , Kapitāla tirgu savienības rīcības plāna 12 un uz patērētājiem orientēta jaunā kursa paketes 13 īstenošanu. Vienlaikus, kā Komisijas priekšsēdētājs norādīja savā 2017. gada runā par stāvokli Savienībā 14 , stiprākas Savienības priekšnosacījums ir arī spēcīgs vienotais tirgus.

Iekšējā tirgus pārvaldības stiprināšana arīdzan atbilst vairākiem Padomes secinājumiem un Eiropas Parlamenta rezolūcijām par vienoto tirgu. Ievērojamākie no tiem ir Konkurētspējas Padomes 2016. gada 29. februāra secinājumi par Vienotā tirgus stratēģiju (atsauces dok. Nr. 6622/16) un Eiropas Parlamenta 2016. gada 26. maija Rezolūcija par Vienotā tirgus stratēģiju (atsauces dok. Nr. 2015/2534 (INI)).

•    Atbilstība pārējām Savienības rīcībpolitikām

Ierosinātā Programma veicina ar fondu InvestEU 17 sniegtā atbalsta MVU un uzņēmējdarbībai sinerģiju un papildināmību. Šajā nolūkā papildus 1000 miljoniem EUR, kas no šīs Programmas ir atvēlēti MVU konkurētspējas atbalstam nefinanšu instrumentu veidā, no fonda InvestEU MVU ieguldījumu sadaļas tiks īstenots MVU garantiju mehānisms ar budžetu 2000 miljonu EUR apmērā.

Attiecīgā gadījumā Programmas darbības būtu jāizmanto samērīgi, lai risinātu tirgus neveiksmes vai suboptimālas situācijas ieguldījumu jomā, darbībām nevajadzētu dublēt vai izspiest no tirgus privāto finansējumu, un tām jābūt ar uzskatāmu Eiropas pievienoto vērtību. Tas nodrošinās konsekvenci starp programmas darbībām un ES noteikumiem par valsts atbalstu, tādējādi izvairoties no pārmērīgiem konkurences kropļojumiem

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Savienības tiesību akta juridiskā pamata izvēle ir jāpamato ar objektīvu informāciju, ko tiesa var pārbaudīt. Ja Līgumā pastāv specifiskāka tiesību norma, ko var izmantot par attiecīgā tiesību akta juridisko pamatu, tad šis tiesību akts ir jāpamato ar minēto tiesību normu. Ja kāda pasākuma analīze atklāj, ka tam ir divi mērķi vai divas sastāvdaļas, un ja vienu no šiem mērķiem vai sastāvdaļām var atzīt par galveno, bet otrai ir tikai palīgraksturs, tad tiesību akts ir jāpamato tikai ar vienu juridisko pamatu, proti, ar to, ar ko ir saistīts galvenais vai izšķirošais mērķis vai sastāvdaļa. Attiecībā uz pasākumu, kuram vienlaikus ir vairāki mērķi vai vairākas sastāvdaļas, kas ir nesaraujami saistītas un kam attiecībā pret citām nav palīgrakstura, Tiesa ir nospriedusi, ka, ja ir piemērojamas dažādas Līguma tiesību normas, šādam pasākumam izņēmuma kārtā ir jānorāda dažādi atbilstošie juridiskie pamati. Divu juridisku pamatu norādīšana nav pieļaujama, ja procedūras, kas ir paredzētas vienam vai otram pamatam, nav saderīgas 27 .

Pamataktiem, ar ko izveido patlaban spēkā esošās programmas, kas tiks iekļautas Programmā, ir atšķirīgs juridiskais pamats.  Tie attiecas uz šādiem Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) pantiem: 

·114. pants attiecībā uz atbalsta darbībām finanšu pārskatu un revīzijas jomā 28 (un lielu skaitu iekšējā tirgus pasākumu, kuros ir iekļauti finanšu palīgnoteikumi);

·169. panta 2. punkta b) apakšpunkts attiecībā uz patērētāju tiesību aizsardzību 29 ;

·43. pants un 168. panta 4. punkta b) apakšpunkts attiecībā uz veterinārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem 30 ;

·197. pants attiecībā uz administratīvo sadarbību;

·173. pants, kas veicina tādas vides veidošanu, kas ir labvēlīga uzņēmumu, jo īpaši MVU, attīstībai;

·195. pants attiecībā uz tūrismu, kā arī

·338. pants attiecībā uz statistiku.

Ņemot vērā paredzamo sinerģiju, līdzšinējo programmu apvienošanas rezultātā priekšlikumam vienlaikus ir četri nesaraujami saistīti mērķi, kam attiecībā pret citiem nav palīgrakstura. Nolīguma mērķi ir šādi:

·iekšējais tirgus (LESD 114. pants);

·veterinārie un fitosanitārie pasākumi (LESD 43. pants un 168. panta 4. punkta b) apakšpunkts);

·uzņēmumu un it īpaši MVU attīstībai labvēlīgas vides veicināšana (LESD 173. pants), kā arī

·statistika Savienības rīcībpolitikām (LESD 338. pants).

Attiecīgi Programmas juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 114. pants, 43. panta 2. punkts un 168. panta 4. punkta b) apakšpunkts, kā arī 173. un 338. pants.

•    Subsidiaritāte

Lai izveidotu dziļāku un taisnīgāku iekšējo tirgu, ir nepieciešams labi funkcionējošs tiesiskais satvars, informēti un iespējām nodrošināti iedzīvotāji, patērētāji un uzņēmumi, kā arī konkurētspējīga rūpniecības ekosistēma. Savienība un dalībvalstis to nevar panākt, rīkojoties atsevišķi. Arī tad, ja par iekšējā tirgus nodrošināšanu praksē galvenokārt atbild dalībvalstis, Komisija kā Līgumu sargātāja un Savienība kopumā ir ieinteresētas, lai šie mērķi tiktu sasniegti saskaņoti un lai iedzīvotājiem, patērētājiem un uzņēmumiem būtu vienādas tiesības un iespējas visā Eiropā. Ir jārīkojas Savienības līmenī, lai nodrošinātu iekšējā tirgus pastāvīgu attīstību, diskriminācijas izskaušanu, patērētāju tiesību aizsardzību, pilnvērtīgu konkurenci, dalībvalstu spēju un to sadarbības attīstību un pārrobežu problēmu novēršanu. Lai Komisija un dalībvalstu kompetentās iestādes varētu saskaņoti strādāt darbības līmenī, ir vajadzīgi kopīgi noteikumi un Eiropas mēroga sadarbība.

Šādu augstas pakāpes sadarbību un darbību saskaņotību var panākt, vienīgi izmantojot centralizētu pieeju, ideālā gadījumā — Savienības līmenī. Ierosinātajā Programmā paredzēto darbību īstenošana būs izmaksu ziņā lietderīgāka nekā katras iesaistītās dalībvalsts divpusējas vai daudzpusējas sadarbības satvara izveide. Apkopojot resursus, Programma nodrošina apjomradītus ietaupījumus. Tas vienlaikus dod iespēju vairot iedzīvotāju, patērētāju, uzņēmumu un dalībvalstu kompetento iestāžu uzticību iekšējam tirgum.

Papildus jāpiebilst, ka nepieciešamība pēc Savienības iejaukšanās tika atzīta arī līdzšinējās programmās. Ierosinātā Programma šo izvēli negrozīs.

Līdz ar to šo Programmu var izveidot vienīgi Savienības līmenī, jo, lai īstenotu tajā paredzētās darbības, ir nepieciešama aktīva dalībvalstu sadarbība un rīcības saskaņošana.

•    Proporcionalitāte

Ierosinātā Programma palīdzēs rezultatīvi īstenot un modernizēt Savienības tiesisko satvaru un to ātri pielāgot pastāvīgi mainīgajiem apstākļiem. Citstarp tas tiks panākts, vācot datus un veicot analīzes, pētījumus, izvērtēšanas un sagatavojot rīcībpolitiskus ieteikumus. Vairāk nekā puse no ierosinātā budžeta tiks atvēlēta spēju veidošanas pasākumiem, kā arī kopīgu darbību veicināšanai starp dalībvalstīm un starp to kompetentajām iestādēm, Komisiju un Savienības decentralizētajām aģentūrām. Turklāt no Programmas līdzekļiem tiks finansēti mehānismi, kas sniedz iedzīvotājiem, patērētājiem un uzņēmumu pārstāvjiem iespēju piedalīties lēmumu pieņemšanas procesos. Tā arī stiprinās speciālo un vispārīgo zināšanu apmaiņu un izplatīšanu. Programma atbalstīs ļoti konkrēta veida darbības šādās jomās: konkurētspējas, it īpaši MVU konkurētspējas, paaugstināšana, kā arī standartizācija un ārkārtas pasākumi attiecībā uz pārtikas piegādes ķēdi.

•    Juridiskā instrumenta izvēle

3.RETROSPEKTĪVO IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•    Retrospektīvie izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaude

Ierosinātajā Programmā tiek ņemti vērā iepriekšējo programmu izvērtējumu secinājumi, kā arī no iekšējā tirgus budžeta pozīcijām agrāk finansēto darbību izvērtējumu un sabiedrisko apspriešanu rezultāti un novērtējums par to, vai ir nepieciešams īstenot jaunas darbības.

Īpaši jānorāda, ka tikai 6 % no ES pilsoņiem uzskata, ka ir labi informēti par savām kā Savienības pilsoņu tiesībām, un tikai 36 % atzīst sevi par diezgan labi informētiem 32 . Vienotās digitālās vārtejas 33 sabiedriskajā apspriešanā 80 % uzņēmumu atzina, ka citu valstu prasību ievērošana ir sarežģīta. Savukārt 60 % iedzīvotāju norādīja, ka, pārceļoties uz dzīvi citā dalībvalstī, tiem ir grūti vai diezgan grūti uzzināt, kuras attiecīgās valsts prasības tiem jāievēro 34 .

Arī REFIT izvērtēšanā 35 par tirgus uzraudzības darbību attiecībā uz precēm tika konstatēts, ka uzņēmumiem ir nepietiekamas zināšanas par noteikumiem un ka preču atbilstības caurredzamība ir vāja. Izvērtējumā tika noskaidrots, ka neatbilstību papildus citiem faktoriem veicina tirgus uzraudzības organizēšanas sadrumstalotība Savienībā. Lai iekšējā tirgū samazinātu neatbilstīgo preču daudzumu, ir nepieciešama saskaņotāks tirgus uzraudzības iestāžu kopīgo darbību finansēšanas koordinācijas satvars.

Attiecībā uz konkurences politiku Eirobarometra aptaujās, kas veiktas 2010. un 2014. gadā, atklājās, ka iedzīvotāji nav pietiekami informēti par to, kur vērsties paaugstinātu cenu, šaurāka preču klāsta, mazāka piegādātāju loka vai sliktas kvalitātes gadījumos. Turklāt Eirobarometra 2016. gada aptaujā tika konstatēta vien ierobežota informētība par valsts atbalsta noteikumiem un to pārzināšana.

Patērētāju programmas 36 izvērtēšanā tika atklāta tās nespēja ātri reaģēt uz jaunām tirgus problēmām, ko rada straujas un nereti neparedzamas tehnoloģiju un sabiedrības pārmaiņas. Izvērtēšana arī izgaismoja konkrētus sarežģījumus atsevišķās dalībvalstīs, kuri liedz pilnvērtīgi izmantot pieejamos līdzekļus, galvenokārt ierobežotu resursu dēļ.

Pārtikas piegādes ķēdes programmas 37 vidusposma izvērtēšanā tika konstatēts, ka visas darbības, kuras saņem Savienības finansiālo atbalstu šajā jomā, joprojām ir būtiski nepieciešamas cilvēka, dzīvnieku un augu veselībai visā pārtikas piegādes ķēdē. Šī Programma arī ir pierādījusi, ka ar to var elastīgi risināt jaunas vajadzības pēc līdzfinansējuma, it īpaši dzīvnieku slimību un augu kaitēkļu izplatības gadījumos.

Visbeidzot, patlaban notiekošajā Eiropas Statistikas programmas 38 izvērtēšanā ir konstatēts, ka jāizveido pastāvīga darbībspēja, lai būtu iespējams ātrāk reaģēt uz jaunām vajadzībām pēc jauniem datiem. Globalizācija, digitalizācija un tehnoloģiju ātrā attīstība met izaicinājumu ekonomikas snieguma novērtēšanas pamatrādītājiem, t. i., iekšzemes kopproduktam un galvenajiem ekonomikas rezultātu rādītājiem. Tāpēc ir jāiegulda liels darbs arī jaunas metodikas izstrādē. Ir jāpielāgo datu vākšana, lai aptvertu visus pieejamos datu avotus.

•    Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Daudzgadu finanšu shēmas priekšlikuma sabiedriskā apspriešana norisinājās no 2018. gada 10. janvāra līdz 9. martam. Aptaujas anketā bija iekļauti šādi temati: ieguldījumi, pētniecība un inovācija, MVU un iekšējais tirgus.

Aptuveni 80 % ieinteresēto personu uzskatīja, ka Savienības programmas un fondi nodrošina lielāku pievienoto vērtību nekā būtu iespējams panākt valsts līmenī. Iekšējais tirgus tika atzīts par Savienības radītās pievienotās vērtības labāko piemēru, jo to uzskatīja par sabiedrisko labumu, kas nodrošina reālu un taustāmu vērtību.

Lielākais vairākums respondentu par Programmas kontekstā svarīgākajām atzina problēmas šādās jomās: atbalsts MVU un rūpnieciskajai attīstībai, godīgai konkurencei un pārtikas nekaitīgumam. Kopumā 20–50 % respondentu uzskatīja, ka ar Programmu saistītās rīcībpolitikas pilnīgi vai diezgan labi veicina šo problēmu risināšanu. Augstāko novērtējumu saņēma raita preču aprite Savienībā (50 % no visām atbildēm). Nākamo augstāko novērtējumu saņēma atbalsts rūpnieciskajai attīstībai (42 %), Savienības statistikas nodrošināšana (40 %) un atbalsts kapitāla plūsmām un ieguldījumiem (39 %). Tikai 12 % respondentu uzskatīja, ka šīs rīcībpolitikas ir pilnīgi nesekmīgas.

•    Ietekmes novērtējums

–1. variants: līdzšinējās kārtības saglabāšana — tiek turpināta pašreizējo daudzgadu programmu un budžeta pozīciju īstenošana, pievienojot jaunus izmaksu priekšlikumus, kas pieņemti ar atsevišķiem pamataktiem;

–2. variants: integrēšana — tiek pieņemta jauna programma, lai izpildītu pašreizējās un jaunās programmas un budžeta pozīcijas, kas ietilpst programmas darbības jomā. To dara, pieņemot vienu pamataktu, kas ir pietiekami elastīgs, lai saglabātu konkrētas juridiskās un institucionālās prasības;

–3. variants: pilnīga apvienošana — visas programmas, kas ietilpst programmas darbības jomā, tiek apvienotas vienā kopīgā pamataktā ar identiskām juridiskajām un institucionālajām prasībām attiecībā uz visām darbībām, kas ir tā darbības jomā.

Par vēlamāko tika uzskatīts 2. variants — jauna integrēta Programma. Tika atzīts, ka šis variants ir mazāk vērienīgs nekā 3. variants, taču tas ir īstenojams un pragmatisks risinājums, ar ko panākt programmas darbības jomā ietilpstošo programmu un budžeta pozīciju papildu vienkāršošanu, elastību un sinerģiju. Vienlaikus šis variants dotu iespēju saglabāt konkrētās juridiskās un institucionālās prasības par šo atsevišķo programmu pārvaldību. Kā piemēri jāmin ārkārtas veterinārie un fitosanitārie pasākumi un Eiropas Statistikas programma 39 , kam piemēro īpašu institucionālo un pārvaldības kārtību, kas neattiecas uz citām Programmas daļām.

•    Vienkāršošana

Kā minēts iepriekš, ierosinātajā Programmā ir apkopotas ne tikai darbības, kuras līdz šim finansēja no sešu iepriekšējo programmu, tostarp Eiropas Statistikas programmas, līdzekļiem, bet arī darbības, kuras agrāk finansēja no vairākām ar iekšējo tirgu saistītām Komisijas budžeta pozīcijām 41 . Programmā ietvertas arī jaunas iniciatīvas 42 , kuru mērķis ir uzlabot iekšējā tirgus darbību.

Tādējādi ierosinātā Programma pilnveido un izmanto dažādo darbību radīto sinerģiju. Tā arī nodrošina elastīgāku un dinamiskāku finansēšanas satvaru ar mērķi izmaksu ziņā vislietderīgākajā veidā aizsargāt un padziļināt iekšējā tirgus sekmīgu darbību.

•    Pamattiesības

Šajā Programmā tiek pilnīgi ievērotas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā noteiktās tiesības un principi, un tā sekmē vairāku šo tiesību īstenošanu. Konkrētāk, Programmas mērķi ir nodrošināt pilsoņu veselības aizsardzību atbilstīgi Hartas 35. pantam un patērētāju tiesību aizsardzību atbilstīgi Hartas 38. pantam. Programma arīdzan veicina tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu, kas noteiktas Hartas 47. pantā. Programma arī tiecas vairot uzņēmējdarbības brīvību atbilstīgi Savienības tiesību aktiem, valstu tiesību aktiem un praksei (Hartas 16. pants).

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Komisija 2018. gada 2. maijā pieņēma priekšlikumu nākamajai daudzgadu finanšu shēmai laikposmam no 2021. gada. Saskaņā ar priekšlikumu šī regula laikposmam no 2021. gada paredz budžetu 4 088 580 000 EUR apmērā (pašreizējās cenās).

5.CITI ELEMENTI

•    Īstenošanas plāni un pārraudzības, izvērtēšanas un pārskatu sniegšanas kārtība

·gādāt par iekšējā tirgus darbības uzlabošanu;

·uzlabot uzņēmumu un it īpaši MVU konkurētspēju;

·vairot standartizāciju;

·aizstāvēt patērētāju intereses;

·veicināt cilvēku, dzīvnieku un augu augstu veselības līmeni visā pārtikas piegādes ķēdē, kā arī

·sagatavot un izplatīt kvalitatīvu statistiku par Eiropu.

·atbalsts Savienības tiesiskā satvara rezultatīvai īstenošanai un modernizēšanai, vācot un analizējot datus;

·pētījumi un izvērtējumi;

·spēju veidošanas pasākumi un kopīgu darbību veicināšana starp dalībvalstīm, kā arī starp to kompetentajām iestādēm, Komisiju un Savienības decentralizētajām aģentūrām;

·finansējuma piešķiršana mehānismiem, kas sniedz iedzīvotājiem, patērētājiem un uzņēmumu pārstāvjiem iespēju piedalīties lēmumu pieņemšanas procesos, kā arī

·speciālo un vispārējo zināšanu apmaiņas un izplatīšanas stiprināšana.

2018/0231 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko izveido Vienotā tirgus, uzņēmumu, tostarp mazo un vidējo uzņēmumu, konkurētspējas un Eiropas statistikas programmu un atceļ Regulu (ES) Nr. 99/2013, Regulu (ES) Nr. 1287/2013, Regulu (ES) Nr. 254/2014, Regulu (ES) Nr. 258/2014, Regulu (ES) Nr. 652/2014 un Regulu (ES) 2017/826

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā

43. panta 2. punktu, 168. panta 4. punkta b) apakšpunktu, 114. pantu, 173. pantu un 338. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 45 ,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu 46 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Iekšējais tirgus ir Savienības stūrakmens. Jau kopš pirmsākumiem tas devis nozīmīgu ieguldījumu izaugsmē, konkurētspējā un nodarbinātībā. Tas radījis jaunas iespējas un apjomradītus ietaupījumus Eiropas uzņēmumiem, jo īpaši mikrouzņēmumiem un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), un stiprinājis to rūpniecisko konkurētspēju. Iekšējais tirgus ir veicinājis darbvietu radīšanu un patērētājiem piedāvājis plašākas izvēles iespējas par zemākām cenām. Tas vēl aizvien darbojas kā virzītājspēks spēcīgākas, līdzsvarotākas un taisnīgākas ekonomikas veidošanā. Iekšējais tirgus ir viens no Savienības lielākajiem sasniegumiem un ir tās vērtīgākais aktīvs laikā, kad pasaulē palielinās globalizācija.

(2)Iekšējam tirgum ir pastāvīgi jāspēj pielāgoties strauji mainīgai digitālās revolūcijas un globalizācijas videi. Jauna digitālo inovāciju ēra joprojām sniedz iespējas uzņēmumiem un privātpersonām, rada jaunus produktus un uzņēmējdarbības modeļus, taču vienlaikus ir izaicinājums attiecībā uz regulējumu un izpildi.

(3)Iekšējā tirgus darbības pamatu veido pamatīgs Savienības tiesību aktu kopums. Konkrētāk, tie reglamentē konkurētspēju, standartizāciju, patērētāju tiesību aizsardzību, tirgus uzraudzību un pārtikas piegādes ķēdes regulējumu, taču arī nosaka noteikumus uzņēmējdarbībai, tirdzniecībai un finanšu darījumiem, kā arī tādas godīgas konkurences veicināšanai, kura nodrošina iekšējā tirgus darbībai nepieciešamos vienlīdzīgos konkurences apstākļus.

(4)Tomēr šķēršļi iekšējā tirgus netraucētai darbībai joprojām pastāv, turklāt rodas jauni. Noteikumu pieņemšana ir tikai pirmais solis — ne mazāk svarīgi ir arī nodrošināt to iedarbīgumu. Galu galā šis ir jautājums par iedzīvotāju uzticēšanos Savienībai un tās spējai panākt rezultātus, kā arī spējai radīt izaugsmi un darbvietas, turklāt aizsargājot sabiedrības intereses.

(5)Pašlaik ir vairākas programmas Savienības darbībai tādās jomās kā uzņēmumu (tostarp mazo un vidējo uzņēmumu) konkurētspēja, patērētāju tiesību aizsardzība, patērētāji un tiešie lietotāji un finanšu pakalpojumu politikas veidošana, kā arī pārtikas piegādes ķēde. Dažas papildu aktivitātes ir finansētas tieši no iekšējā tirgus budžeta pozīcijām. Ir jāracionalizē un jāizmanto sinerģija starp dažādām darbībām un jāparedz elastīgāks un dinamiskāks satvars tādu aktivitāšu finansēšanai, kuru mērķis ir iespējami izmaksefektīvi panākt labi funkcionējošu iekšējo tirgu. Tāpēc jāizveido jauna programma, kas apvieno aktivitātes, kuras iepriekš finansētas saskaņā ar šīm citām programmām un citām attiecīgām budžeta pozīcijām. Programmā būtu jāietver arī jaunas iniciatīvas, kuru mērķis ir uzlabot iekšējā tirgus funkcionēšanu.

(6)Eiropas statistikas izstrādi, sagatavošanu un izplatīšanu reglamentē atsevišķa Eiropas Statistikas programma, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 99/2013 47 . Lai Eiropas statistikas sagatavošanā un izplatīšanā nodrošinātu nepārtrauktību, jaunajā programmā būtu jāiekļauj arī aktivitātes, kuras aptver Eiropas Statistikas programma, nodrošinot satvaru Eiropas statistikas izstrādei, apkopošanai un izplatīšanai. Ar jauno Programmu Eiropas statistikai būtu jāiedibina tāds finansēšanas satvars, lai būtu iegūstama augsti kvalitatīva, salīdzināma un drošticama Eiropai veltīta statistika, uz kuru varētu balstīties Savienības rīcībpolitiku izstrāde, īstenošana, pārraudzība un izvērtēšana.

(7)Tāpēc ir lietderīgi izveidot Iekšējā tirgus, uzņēmumu, tostarp mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu, konkurētspējas un Eiropas statistikas programmu (“Programma”). Programma būtu jāsagatavo uz darbības laiku septiņi gadi, proti, no 2021. līdz 2027. gadam.

(8)Programmai būtu jāatbalsta iekšējā tirgus pareizas darbības pamatā esošo Savienības tiesību aktu izstrāde, īstenošana un izpilde. Programmai būtu jāatbalsta tādu piemērotu apstākļu radīšana, kas nodrošinātu rīcības iespējas visiem iekšējā tirgus dalībniekiem: uzņēmumiem, iedzīvotājiem (tostarp patērētājiem), pilsoniskajai sabiedrībai un publiskajām varas iestādēm. Šajā nolūkā Programmai būtu jānodrošina uzņēmumu, sevišķi MVU, konkurētspēja, kā arī jāatbalsta patērētāju tiesību aizsardzības un drošuma noteikumu izpilde un jāveido uzņēmumu un privātpersonu izpratne, nodrošinot tiem pareizos instrumentus, zināšanas un kompetenci, ar kuru palīdzību pieņemt rūpīgi pārdomātus lēmumus un vairāk piedalīties Savienības rīcībpolitikas veidošanā. Turklāt Programmai būtu jācenšas uzlabot regulatīvo un administratīvo sadarbību, jo īpaši izmantojot paraugprakses apmaiņu, veidojot zināšanu un kompetenču bāzes, tostarp izmantojot stratēģisku publisko iepirkumu. Programmai būtu arī jāatbalsta tādu augsti kvalitatīvu starptautisko standartu izstrāde, kuri ir Savienības tiesību aktu īstenošanas pamatā. Šis darbs ietver arī standartu noteikšanu finanšu pārskatu un revīzijas jomā, tādējādi dodot ieguldījumu Savienības kapitāla tirgu caurredzamībā un labā funkcionēšanā un ieguldītāju aizsardzības uzlabošanā. Programmai būtu jāatbalsta noteikumu izstrāde un standartu noteikšana, arī nodrošinot pēc iespējas plašāku visu ieinteresēto personu iesaistīšanos. Vienam no Programmas mērķiem vajadzētu būt arī atbalstīt Savienības tiesību aktu īstenošanu un izpildi, augstā līmenī nodrošinot cilvēka, dzīvnieku un augu veselību pārtikas piegādes ķēdē un dzīvnieku labturības uzlabošanu.

(9)Mūsdienīgs iekšējais tirgus veicina konkurenci un sniedz labumu patērētājiem, uzņēmumiem un darbiniekiem. Labāk izmantojot pastāvīgā attīstībā esošā iekšējā pakalpojumu tirgus potenciālu, Eiropas uzņēmumiem vajadzētu būt vieglāk radīt jaunas darbvietas un paplašināties ārpus robežām, kā arī lielākā klāstā piedāvāt pakalpojumus par labākām cenām, turklāt patērētājiem un darbiniekiem saglabājot augstus standartus. Lai to sasniegtu, Programmai būtu jāpalīdz novērst atlikušos šķēršļus un nodrošināt tādu tiesisko satvaru, kurā ir vieta jauniem inovatīviem uzņēmējdarbības modeļiem.

(10)Izmantojot preventīvus mehānismus, pieņemot kopīgus noteikumus un — kur Savienības noteikumu nav — piemērojot savstarpējas atzīšanas principu, normatīvie šķēršļi iekšējā tirgū ir novērsti daudziem rūpnieciskiem ražojumiem. Jomās, kurās Savienības tiesību aktu nav, ir savstarpējās atzīšanas princips, kas nozīmē, ka precēm, kuras tiek likumīgi tirgotas vienā dalībvalstī, ir brīva aprite un tās var pārdot citā dalībvalstī. Tomēr uzņēmumu piekļuvi citu dalībvalstu tirgiem apgrūtina savstarpējās atzīšanas neadekvāta piemērošana. Par spīti preču tirgus augstajai integrētībai šādi tiek zaudētas iespējas ekonomikai kopumā. Tāpēc Programmai būtu jācenšas uzlabot savstarpējās atzīšanas piemērošanu preču jomā un samazināt tirgū ieviestu nelikumīgu un neatbilstīgu preču skaitu.

(11)Jaunas tiesiskās un izpildes problēmas attiecas uz strauji mainīgu digitālās revolūcijas vidi un ir saistītas ar tādiem jautājumiem kā kiberdrošība, lietu internets vai mākslīgais intelekts. Nodarīta kaitējuma gadījumā būtiski nepieciešami ir stingri noteikumi par preču drošumu un atbildību, lai nodrošinātu rīcībpolitiskus risinājumus, kas Eiropas iedzīvotājiem, tostarp patērētājiem un uzņēmumiem, dod iespēju šādus noteikumus izmantot. Tāpēc Programmai vajadzētu veicināt inovāciju stimulējoša Savienības ražojumatbildības režīma ātru pielāgošanu un izpildi.

(12)Savienības tiesību aktiem neatbilstīgu preču laišana tirgū atbilstīgu preču ražotājus atbīda sliktākās pozīcijās un var apdraudēt patērētājus. Daudzi uzņēmēji vai nu nepietiekamu zināšanu dēļ, vai apzināti, lai iegūtu konkurences priekšrocības, neievēro noteikumus. Tirgus uzraudzības iestādēm bieži vien nepietiek finansiālo līdzekļu un to darbība apstājas pie valsts robežas, turpretim uzņēmēji tirgojas Savienības vai pat pasaules mērogā. Konkrētāk, e-komercijas gadījumā tirgus uzraudzības iestādēm ir ļoti grūti atklāt no trešām valstīm importētus neatbilstīgus ražojumus un noteikt atbildīgo juridisko personu šo valstu jurisdikcijā. Tādēļ Programmai būtu jātiecas nostiprināt ražojumu atbilstību, nodrošinot pareizus stimulus uzņēmējiem, pastiprinot atbilstības pārbaudes un veicinot ciešāku pārrobežu sadarbību starp izpildiestādēm. Programmai būtu arī jāpalīdz konsolidēt līdzšinējo tirgus uzraudzības aktivitāšu satvaru, rosināt dažādu dalībvalstu tirgus uzraudzības iestādes uz kopīgām darbībām, uzlabot informācijas apmaiņu un veicināt tirgus uzraudzības aktivitāšu konverģenci un ciešāku integrāciju.

(13)Ražojumu drošums ir kopīgas rūpes. Atbilstības izvērtēšanas struktūras verificē, vai pirms laišanas tirgū ražojumi atbilst drošuma prasībām. Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi, lai atbilstības novērtēšanas struktūras būtu uzticamas un kompetentas. Savienība ir ieviesusi atbilstības novērtēšanas struktūru akreditācijas sistēmu, kas verificē to kompetenci, objektivitāti un neatkarību. Pašlaik galvenais izaicinājums ir saglabāt akreditācijas sistēmas atbilstību jaunākajiem sasniegumiem un nodrošināt, ka visā Savienībā tā tiek piemērota vienādi stingri. Tāpēc Programmai būtu jāatbalsta pasākumi, kas nodrošinātu, lai atbilstības novērtēšanas struktūras joprojām atbilst normatīvo aktu prasībām, un pilnveidotu Eiropas akreditācijas sistēmu, jo īpaši jaunās rīcībpolitiskās jomās, atbalstot Eiropas sadarbību akreditācijai (EA), kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 765/2008 48 14. pantā.

(14)Kopš attīstījušies tiešsaistes tirdzniecības un tūrisma pakalpojumi, patērētāju tirgiem nav robežu, tāpēc ir svarīgi nodrošināt, lai patērētāji, kas Savienībā dzīvo pastāvīgi, varētu izmantot pienācīgu aizsardzību, importējot preces un pakalpojumus, ko piedāvā trešās valstīs bāzēti uzņēmēji. Tāpēc Programmai vajadzētu dot iespēju atbalstīt sadarbību ar attiecīgajām struktūrām trešās valstīs, kuras ir Savienības galvenie tirdzniecības partneri.

(15)Publisko iepirkumu publiskās iestādes izmanto, lai nodrošinātu publiskā sektora līdzekļu lietderīgāku izmantošanu un palīdzētu veidot inovatīvāku, ilgtspējīgāku, iekļaujošāku un konkurētspējīgāku iekšējo tirgu. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/23/ES 49 , Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/24/ES 50 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/25/ES 51 publisko iestāžu, uzņēmumu, kā arī iedzīvotāju, tostarp patērētāju interesēs nosaka tiesisko satvaru attiecībā uz integrāciju un rezultatīvu publiskā iepirkuma tirgu darbību, kuri pārstāv 14 % no Savienības iekšzemes kopprodukta. Tāpēc Programmai būtu jāatbalsta pasākumi, kas nodrošina: stratēģiskā publiskā iepirkuma plašāku izmantošanu, publiskā iepirkuma profesionalizāciju, labāku MVU piekļuvi iepirkuma tirgiem, caurredzamības, godprātības un labāku datu vairošanu, iepirkuma digitālās pārveides izvēršanu un kopīgu iepirkumu veicināšanu, kopā ar dalībvalstīm nostiprinot partnerības pieeju, tostarp ar īpašu IT rīku izstrādi uzlabojot datu vākšanu un datu analīzi, atbalstot apmaiņu ar pieredzi un labu praksi, sniedzot konsultācijas, cenšoties noslēgt izdevīgus tirdzniecības nolīgumus, stiprinot sadarbību starp valstu iestādēm un sākot pilotprojektus.

(16)Lai sasniegtu Programmas mērķus un atvieglotu iedzīvotāju dzīvi un uzņēmumu darbību, nepieciešams ieviest uz lietotāja vajadzībām orientētus augsti kvalitatīvus publiskos pakalpojumus. Tas nozīmē, ka valsts pārvaldes iestādēm būs jāsāk izmantot jaunas metodes, jālikvidē barjeras starp dažādām to administrāciju daļām, un jāiesaistās šo publisko pakalpojumu līdzradīšanā kopā ar iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Bez tam nepārtrauktais un pastāvīgais pārrobežu aktivitāšu pieaugums iekšējā tirgū nozīmē, ka nepieciešams sagādāt atjauninātu informāciju par uzņēmumu un iedzīvotāju tiesībām, kā arī skaidrojumus par administratīvajām formalitātēm. Aizvien vajadzīgāk kļūst arī sniegt juridiskas konsultācijas un palīdzēt risināt pārrobežu problēmas. Turklāt ir nepieciešams veidot vienkāršas un efektīvas saiknes starp valstu administrācijām, kā arī izvērtēt, kā iekšējais tirgus faktiski darbojas. Tāpēc Programmai, lai uzlabotu iedzīvotāju ikdienas dzīvi un uzņēmumu spēju veikt pārrobežu tirdzniecību, būtu jāatbalsta šādi spēkā esoši iekšējā tirgus pārvaldības instrumenti: portāls “Tava Eiropa”, kam būtu jākļūst par topošās “Vienotās digitālās vārtejas” mugurkaulu, “Tavs Eiropas padomdevējs”, SOLVIT, Iekšējā tirgus informācijas pakalpojumu dienests un vienotā tirgus rezultātu tablo.

(17)Programmai būtu jāatbalsta Savienības tiesiskā satvara izstrāde uzņēmējdarbības tiesību un korporatīvās pārvaldības jomā, kā arī līgumtiesību jomā, lai — turklāt nodrošinot aizsardzību uzņēmuma darbības skartajām ieinteresētajām personām — uzņēmējdarbību padarītu efektīvāku un konkurētspējīgāku un lai būtu iespējams reaģēt uz jauniem rīcībpolitiskiem izaicinājumiem. Tai būtu arī jānodrošina attiecīgā acquis pienācīga izvērtēšana, īstenošana un izpilde, jāinformē ieinteresētās struktūras, jāpalīdz tām un jāveicina informācijas apmaiņa šajā jomā. Programmai turklāt būtu jāatbalsta Komisijas iniciatīvas, kas atbalsta skaidra un pielāgota datu ekonomikas un inovācijas tiesiskā satvara izstrādi. Minētās iniciatīvas ir nepieciešamas, lai uzlabotu juridisko noteiktību attiecībā uz līgumtiesībām un ārpuslīgumiskajām tiesībām, jo īpaši attiecībā uz atbildību un ētiku tādu jauno tehnoloģiju kontekstā, kā lietu internets, mākslīgais intelekts, robotika, 3D druka. Programmai vajadzētu būt vērstai uz datos balstītas uzņēmējdarbības attīstības veicināšanu, jo no šīs ekonomikas lielā mērā būs atkarīgs Savienības ekonomikas stāvoklis pasaules mēroga konkurencē.

(18)Programmai būtu jāveicina arī, ka dalībvalstis pareizi un pilnīgi īsteno un piemēro Savienības tiesisko satvaru nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanā un terorisma finansēšanas novēršanā, kā arī turpmāko rīcībpolitiku izstrāde jaunu problēmjautājumu risināšanai šajās jomās. Tai būtu jāatbalsta arī attiecīgas tādu Eiropas nozīmes starptautisko organizāciju darbības, kā, piemēram, Eiropas Padomes Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas pasākumu un terorisma finansēšanas apkarošanas izvērtēšanas ekspertu komiteja.

(19)Iekšējā tirgus īstenošana un attīstība finanšu pakalpojumu, finanšu stabilitātes un kapitāla tirgu savienības jomā, ieskaitot ilgtspējīgas finanses, lielā mērā ir atkarīga no Savienības veiktajiem uz pierādījumiem balstītas rīcībpolitikas pasākumiem. Lai sasniegtu šo mērķi, Komisijai būtu aktīvi jāiesaistās pastāvīgā finanšu tirgu un finansiālās stabilitātes pārraudzībā, novērtējot Savienības tiesību aktu īstenošanu dalībvalstīs, izvērtējot spēkā esošo tiesību aktu piemērotību noteiktajiem mērķiem, nosakot iespējamās darbības jomas, kurās rodas jauni riski, un pastāvīgi iesaistot ieinteresētās personas visā rīcībpolitikas ciklā. Šādas aktivitātes balstās uz analīžu sagatavošanu, pētījumiem, mācību materiāliem, aptaujām, atbilstības novērtēšanām, izvērtēšanām un statistiku, kā arī IT sistēmām un komunikāciju rīkiem.

(20)Ņemot vērā, ka iekšējais tirgus, kā noteikts 3. pantā Līgumā par Eiropas Savienību, ietver sistēmu, kas nodrošina neizkropļotu konkurenci, Programmai būtu jāatbalsta Savienības konkurences politika, tīkli un sadarbība ar valstu iestādēm un tiesām, kā arī saikne ar plašāku ieinteresēto personu grupu saziņā un skaidrojumos par tiesībām, ieguvumiem un pienākumiem Savienības konkurences politikas sakarā.

(21)Programmai jo īpaši jārisina būtiskās sekas, ko konkurencei un iekšējā tirgus darbībai izraisa pastāvīgās pārmaiņas ekonomikas un uzņēmējdarbības vidē, konkrētāk, datu apjoma eksponenciālais pieaugums un lietošana, ņemot vērā, ka uzņēmumi un to konsultanti aizvien biežāko izmanto mākslīgo intelektu un citus IT rīkus. Svarīgi arī, lai Programma atbalstītu tīklus un sadarbību ar dalībvalstu iestādēm un tiesām, ņemot vērā, ka neizkropļota konkurence un iekšējā tirgus darbība ir izšķirīgi atkarīga no šo subjektu rīcības. Konkurences politikai ir īpaša nozīme tāda iespējama iekšējam tirgum nodarīta kaitējuma nepieļaušanā, kas izriet no pretkonkurences rīcības aiz Savienības robežām, tāpēc Programmai attiecīgā gadījumā būtu jāatbalsta arī sadarbība ar trešo valstu iestādēm. Visbeidzot, jāpaplašina informēšanas pasākumi, lai vēl vairāk iedzīvotāju un uzņēmumu varētu pilnībā izmantot godīgas konkurences apstākļus iekšējā tirgū. Ņemot vērā, ka vairākas Programmas iniciatīvas ir jaunas un ka konkurencei veltīto Programmas daļu sevišķi ietekmē tādas dinamiskas iekšējā tirgus konkurences apstākļu pārmaiņas, jo īpaši attiecībā uz mākslīgo intelektu, algoritmiem, lielajiem datiem, kiberdrošību un tiesu ekspertīzes tehnoloģijām, kuru attīstības temps un apmēri ir grūti aplēšami, ir sagaidāms, ka šajā Programmas daļā būs vajadzīga elastīga pieeja, lai būtu iespējams strādāt ar augošajām vajadzībām.

(22)Ir ārkārtīgi svarīgi stiprināt Eiropas uzņēmumu konkurētspēju, vienlaikus nodrošinot patiesi vienlīdzīgus konkurences apstākļus un atvērtu un konkurētspējīgu iekšējo tirgu. MVU ir Eiropas ekonomikas dzinējspēks, kas veido 99 % no visiem Eiropas uzņēmumiem, dod divas trešdaļas darbvietu un vērā ņemami sekmē tādu jaunu darbvietu rašanos, kurām ir reģionāla un vietēja dimensija.

(23)Lai saņemtu finansējumu, atrastu prasmīgu darbaspēku, atvieglotu administratīvo slogu, izmantotu radošumu un ieviestu inovācijas, piekļūtu tirgiem un veicinātu darbību internacionalizāciju, MVU sastopas ar kopīgiem izaicinājumiem, kas lielākus uzņēmumus neietekmē tādā pašā mērā. Programmai šādas tirgus nepilnības būtu jārisina proporcionāli, vienlaikus neradot nepamatotus konkurences kropļojumus iekšējā tirgū.

(24)Daudzas Savienības konkurētspējas problēmas ir saistītas ar MVU grūtībām piekļūt finansējumam, jo tie ne vienmēr var pierādīt savu kredītspēju un tiem ir nepietiekams nodrošinājums. Papildu sarežģījumus attiecībā uz finansējumu rada MVU vajadzība saglabāt konkurētspēju, iesaistoties, piem., digitalizācijas, internacionalizācijas un inovācijas darbībās un attīstot sava darbaspēka prasmes. Ierobežota piekļuve finansējumam negatīvi ietekmē uzņēmumu izveidi un izveidoto uzņēmumu izaugsmes un dzīvotspējas rādītājus, kā arī jaunpienācēju uzņēmēju gatavību pārņemt ekonomiski dzīvotspējīgus uzņēmumus mantošanas gadījumā.

(25)Lai pārvarētu šīs tirgus nepilnības un nodrošinātu, ka MVU turpina pildīt savas funkcijas kā Savienības ekonomikas konkurētspējas pamats, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem vajadzīgs papildu atbalsts ar parāda un pašu kapitāla instrumentiem; šis atbalsts jāparedz ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu […] 52 izveidotā fonda InvestEU MVU sadaļā. Aizdevumu garantiju mehānisms, kas izveidots saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1287/2013 53 , ir pierādījis, ka tam ir pievienotā vērtība, un gaidāms, ka tam būs pozitīva ietekme uz vismaz 500 000 MVU; tā pēctecību nodrošinās mehānisms, kas tiks izveidots fonda InvestEU MVU sadaļā.

(26)Programmas rīcībpolitikas mērķi tiks īstenoti arī, izmantojot finanšu instrumentus un budžeta garantiju, kas paredzēti fonda InvestEU MVU sadaļā. Tirgus neveiksmju vai suboptimālu ieguldījumu jomas situāciju risināšanai finansiālais atbalsts būtu jāizmanto samērīgi, un darbībām nevajadzētu dublēt vai izspiest no tirgus privāto finansējumu vai izkropļot konkurenci iekšējā tirgū. Darbībām vajadzētu būt ar uzskatāmu Eiropas pievienoto vērtību.

(27)Programmai būtu jānodrošina iedarbīgs atbalsts MVU visā to dzīvesciklā. Tās pamatā vajadzētu būt unikālajām zināšanām un iegūtajām speciālajām zināšanām attiecībā uz MVU un rūpniecības nozarēm, kā arī lielajai pieredzei darbā ar Eiropas, nacionāla un reģionāla līmeņa ieinteresētajām personām. Šim atbalstam būtu jābalstās uz sekmīgo pieredzi, kas gūta Eiropas Biznesa atbalsta tīklā, kurš kā vienas pieturas aģentūra palīdz MVU vienotajā tirgū un ārpus tā uzlabot konkurētspēju un attīstīt uzņēmējdarbību. Šis tīkls plāno turpināt sniegt pakalpojumus citu Savienības programmu, piemēram, programmas “Apvārsnis 2020”, vārdā, izmantojot šo programmu finansiālos resursus. Par rīku, ar kura palīdzību jaunpienācēji uzņēmēji vai mērķtiecīgi topošie uzņēmēji varētu iegūt uzņēmējdarbības pieredzi no viņiem piemeklēta pieredzējuša uzņēmēja no citas valsts, tādējādi gūstot iespēju nostiprināt savas uzņēmējdarbības spējas, joprojām vajadzētu saglabāt arī jauno uzņēmēju mentorēšanas shēmu. Programmai būtu jācenšas vēl vairāk attīstīt un paplašināt savu ģeogrāfisko pārklājumu un tādējādi, attiecīgā gadījumā papildinot citas Savienības iniciatīvas, uzņēmējiem plašākā klāstā piedāvāt piemērotu kontaktu iespējas.

(28)Stratēģisks MVU konkurētspējas atbalsta un paplašināšanas instruments ir klasteri, jo tie piedāvā uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi. Lai paātrinātu MVU izaugsmi, kopīgajām klasteru iniciatīvām būtu jāsasniedz kritiskā masa. Savienojot specializētās ekosistēmas, klasteri mazajiem un vidējiem uzņēmumiem rada jaunas iespējas uzņēmējdarbībai un tos labāk iekļauj Eiropas un pasaules mēroga stratēģiskajās vērtībķēdēs. Atbalsts būtu jāpiešķir starpvalstu partnerību stratēģiju izstrādei un tādu kopīgu darbību īstenošanai, ko atbalsta Eiropas Klasteru kopdarbības programma (ECCP). Ilgtspējīga partnerību veidošana būtu jāveicina, turpinot finansēšanu, ja ir sasniegti starpposma mērķrādītāji attiecībā uz sniegumu un līdzdalību. Tiešais atbalsts MVU ar klasteru organizāciju starpniecību būtu jānovirza šādām vajadzībām: progresīvo tehnoloģiju, jaunu uzņēmējdarbības modeļu, mazoglekļa un resursu ziņā lietderīgāku risinājumu ieviešana, radošums un dizains, prasmju uzlabošana, talantu piesaiste, uzņēmējdarbības akcelerācija un internacionalizācija. Būtu jāpiesaista arī citi specializētie MVU atbalsta aktori, lai veicinātu rūpniecības pārveidi un pārdomātas specializācijas stratēģiju īstenošanu. Programmai tādējādi vajadzētu veicināt izaugsmi un veidot saiknes ar Savienības (digitālās) inovācijas centriem, kā arī ar kohēzijas politikas un “Apvārsnis Eiropa” ieguldījumiem. Būs iespējams izpētīt arī sinerģiju ar programmu Erasmus.

(29)Radošums un inovācijas ir būtiski svarīgi Savienības rūpniecības vērtībķēžu konkurētspējai. Kā rūpniecības modernizācijas katalizatori tie veicina gudru, integrējošu un ilgtspējīgu izaugsmi. Tomēr to plašāka izmantošana MVU joprojām nav pietiekami liela. Tāpēc Programmai būtu jāatbalsta mērķorientēti pasākumi, tīkli un partnerības, lai radošuma rosinātas inovācijas notiktu visos rūpniecības vērtībķēdes posmos.

(30)Iekšējā tirgū svarīga nozīme ir Eiropas standartiem. Standarti ir ļoti svarīgi uzņēmumu (jo īpaši MVU) konkurētspējas nodrošināšanai. Tie ir arī būtisks instruments Savienības tiesību aktu un rīcībpolitikas atbalstam vairākās tādās nozīmīgās jomās kā enerģētika, klimata pārmaiņas, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, resursu ilgtspējīga izmantošana, inovācija, ražojumu drošums, patērētāju tiesību aizsardzība, darba ņēmēju drošība un darba apstākļi, iedzīvotāju novecošana, tādējādi pozitīvi ietekmējot sabiedrību kopumā.

(31)Eiropas standartizācijas darbības reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1025/2012 54 , un tās tiek īstenotas ar ilglaicīgu publiskā un privātā sektora partnerību, kas ir ļoti svarīgi, lai sasniegtu minētajā regulā izvirzītos, kā arī Savienības standartizācijas politiku vispārīgo un nozaru mērķus.

(32)Iekšējā tirgus darbībai, rezultatīvai kapitāla tirgu darbībai, kā arī finanšu pakalpojumu integrēto tirgu īstenošanai kapitāla tirgus savienības kontekstā būtiski nepieciešams ir labi funkcionējošs kopīgs finanšu pārskatu satvars.

(33)Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002 55 , Starptautiskie finanšu pārskatu standarti (SFPS), ko pieņēmusi Starptautisko Grāmatvedības standartu Padome, un saistītās interpretācijas, ko izdevusi SFPS interpretācijas komiteja, ir jāiestrādā Savienības tiesībās, lai tos piemērotu uzņēmumiem, kuru vērtspapīri Savienībā tiek kotēti regulētā tirgū, ja vien SFPS atbilst minētajā regulā noteiktajiem kritērijiem, arī prasībai, ka pārskatiem ir jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/34/ES 56 4. panta 3. punktā, un tiem jāsniedz labums Eiropas sabiedrības interesēm. Šādi starptautiski grāmatvedības standarti ir jāizstrādā, izmantojot caurredzamu un demokrātiski atbildīgu procesu. Tādēļ SFPS ir viens no nozīmīgākajiem elementiem iekšējā tirgus darbībā, un tātad Savienība ir tieši ieinteresēta nodrošināt, lai SFPS izstrādes un apstiprināšanas procesā tiktu iegūti tādi standarti, kas atbilst iekšējā tirgus tiesiskā satvara prasībām. Tādēļ ir svarīgi iedibināt attiecīgus SFPS fonda finansēšanas pasākumus.

(34)Ņemot vērā Eiropas Finanšu pārskatu padomdevēju grupas (EFRAG) nozīmi novērtēšanā par to, vai SFPS atbilst Savienības tiesību aktu prasībām un rīcībpolitikai, kā tas noteikts Regulā (EK) Nr. 1606/2002, Savienībai ir arī jānodrošina stabila EFRAG finansēšana un tādējādi jāpiešķir tai līdzekļi. EFRAG tehniskais darbs būtu jāorientē uz Komisijas tehnisku konsultēšanu par SFPS apstiprināšanu, kā arī uz pienācīgu līdzdalību šādu SFPS izstrādes procesā, un būtu jānodrošina, ka starptautisko standartu noteikšanas procesā tiek pienācīgi ņemtas vērā Savienības intereses. Šajās interesēs būtu jāietver jēdziens “prudenciāla pieeja”, jāsaglabā prasība sniegt patiesu un skaidru priekšstatu, kā noteikts Direktīvā 2013/34/ES, un jāaizsargā Eiropas sabiedrības intereses, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 1606/2002, ņemot vērā SFPS ietekmi uz finanšu stabilitāti un ekonomiku. Lai korporatīvo pārskatu izstrādē veicinātu inovācijas un paraugprakses attīstību, Eiropas Finanšu pārskatu padomdevēju grupā (EFRAG) būtu jāizveido arī Eiropas Korporatīvo pārskatu laboratorija. Šajā forumā uzņēmumi un ieguldītāji var dalīties ar paraugpraksi, it īpaši nefinanšu pārskatu un ilgtspējības pārskatu jomā.

(35)Obligātās revīzijas jomā Pārraudzības grupa — starptautiska struktūra, kas atbildīga par Starptautiskās Grāmatvežu federācijas (IFAC) pārvaldības reformas pārraudzību, — 2005. gadā izveidoja Sabiedrības interešu Uzraudzības padomi (PIOB). PIOB uzdevums ir pārraudzīt procesu, kura rezultātā tiek pieņemti starptautiskie revīzijas standarti (SRS), kā arī citas sabiedrisko interešu darbības, ko veic IFAC. Starptautiskos revīzijas standartus var pieņemt piemērošanai Savienībā jo īpaši ar nosacījumu, ka tie ir izstrādāti atbilstīgā procesā, ar publisku pārraudzību un pārredzamā veidā, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/43/EK 57 26. pantā. Ņemot vērā SRS ieviešanu Savienībā un PIOB svarīgo uzdevumu nodrošināt šo standartu atbilstību Direktīvas 2006/43/EK prasībām, ir svarīgi nodrošināt attiecīgus PIOB finansēšanas pasākumus.

(36)Savienība, atbalstot un papildinot dalībvalstu rīcībpolitikas tā, lai mēģinātu nodrošināt to, ka iedzīvotāji, darbodamies kā patērētāji, var visā pilnībā izmantot iekšējā tirgus priekšrocības, un, to darot, bauda pienācīgu ar konkrētu darbību palīdzību nodrošinātu drošību un juridisko un ekonomisko interešu aizsardzību, palīdz nodrošināt augstu patērētāju tiesību aizsardzības līmeni un to, lai galvenā uzmanība iekšējā tirgū būtu pievērsta patērētājiem un viņu iespējām rīkoties kā pilntiesīgiem tirgus dalībniekiem. Savienībai ir arī jānodrošina, lai patērētāju un ražojumu drošuma tiesību akti visur tiktu pareizi un vienādi īstenoti un lai uzņēmumiem iekšējā tirgū būtu vienlīdzīgi apstākļi ar godīgu konkurenci. Turklāt ir nepieciešams sniegt patērētājiem vairāk rīcības iespēju, mudināt viņus veikt ilgtspējīgas izvēles un palīdzēt viņiem šo izvēļu veikšanā, tādējādi līdzdarbojoties tādas ilgtspējīgas, energoefektīvas, resursefektīvas ekonomikas veidošanā, kas būtu arī aprites ekonomika.

(37)Programmai būtu jātiecas palielināt patērētāju, uzņēmumu, pilsoniskās sabiedrības un varas iestāžu izpratni par Savienības tiesību aktiem patērētāju un drošuma jomā un dot patērētājiem un tos pārstāvošajām organizācijām iespējas rīkoties valstu un Savienības līmenī, proti, atbalstot Eiropas Patērētāju organizāciju (BEUC), kas ir sen izveidota un atzīta NVO, kura pārstāv patērētāju intereses saistībā ar visām attiecīgajām Savienības rīcībpolitikām, un Eiropas Apvienību patērētāju pārstāvības koordinēšanai standartizācijā (ANEC), kas pārstāv patērētāju intereses saistībā ar standartizācijas jautājumiem. Līdztekus īpaša uzmanība būtu jāpievērš jaunajām tirgus vajadzībām attiecībā uz ilgtspējīga patēriņa veicināšanu un mazaizsargātības novēršanu, kā arī ekonomikas digitalizācijas vai jaunu patēriņa modeļu un uzņēmējdarbības modeļu izraisītām problēmām. Programmai būtu jāatbalsta, ka tiek izstrādāta attiecīga informācija par tirgiem, rīcībpolitikas problēmjautājumiem, aktuālajiem jautājumiem un uzvedību, kā arī Savienības patēriņa tirgu rezultātu pārskatu publicēšana.

(38)Programmai būtu jāatbalsta valstu kompetentās iestādes, tostarp tās, kas atbildīgas par ražojumu drošuma pārraudzību un sadarbojas jo īpaši bīstamām precēm paredzētajā Savienības ātrās brīdināšanas sistēmā. Tai arī būtu jāatbalsta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/95/EK 58 un Regulas (EK) Nr. 765/2008 izpilde attiecībā uz patērētāju tiesību aizsardzību un ražojumu drošumu, kā arī jāatbalsta Patērētāju tiesību aizsardzības sadarbības tīkls un starptautiskā sadarbība starp attiecīgajām iestādēm trešās valstīs un Savienībā. Programmai būtu jātiecas visiem patērētājiem un tirgotājiem nodrošināt piekļuvi kvalitatīvai strīdu izšķiršanai ārpustiesas kārtībā un strīdu izšķiršanai tiešsaistē, kā arī informācijai par tiesiskās aizsardzības iespējām.

(39)Eiropas Patērētāju centru tīkls palīdz patērētājiem gūt labumu no Savienības patērētāju tiesībām, tiešsaistē vai ceļojuma laikā pērkot preces un pakalpojumus, kas tiek piedāvāti pāri robežām iekšējā tirgū un Eiropas Ekonomikas zonā. 30 centrus apvienojošais tīkls, kuru jau vairāk nekā desmit gadus kopīgi finansē Savienības patērētāju tiesību aizsardzības programmas, ir apliecinājis savu pievienoto vērtību, nostiprinot patērētāju un tirgotāju uzticēšanos iekšējam tirgum. Šis tīkls saņem vairāk nekā 100 000 patērētāju pieprasījumu gadā un ar preses un tiešsaistes informatīvo pasākumu starpniecību uzrunā miljoniem iedzīvotāju. Tas ir viens no vērtīgākajiem iedzīvotāju atbalsta tīkliem Savienībā; lielākā daļa tā centru ir arī kontaktpunkti tādu iekšējā tirgus tiesību aktu jautājumos kā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/123/EK 59 , un šā tīkla izvērtējumā ir uzsvērts, ka svarīgi ir turpināt tā darbību. Ir arī nodoms, ka tīkls izstrādās vienošanās par savstarpīgumu ar līdzīgām struktūrām trešās valstīs.

(40)Savienības patērētāju un tirgvedības tiesību atbilstības pārbaude, ko Komisija veica 2017. gada maijā, atklāja nepieciešamību uzlabot noteikumu izpildes nodrošināšanu un atvieglot tiesisko aizsardzību gadījumos, kur patērētāju tiesību aizsardzības noteikumu pārkāpumi kaitējuši patērētājiem. Tā rezultātā Komisija 2018. gada aprīlī pieņēma “Uz patērētājiem orientētu jauno kursu”, lai cita starpā nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret patērētājiem iekšējā tirgū attiecībā uz divējādas kvalitātes standartiem, panāktu stingrāku izpildes spēju dalībvalstīs, uzlabotu ražojumu drošumu, pastiprinātu starptautisko sadarbību un pavērtu jaunas iespējas tiesību aizsardzības jomā, jo īpaši izmantojot tiesīgo iestāžu pārstāvības prasības. Programmai vajadzētu būt vērstai uz to, lai atbalstītu patērētāju rīcībpolitiku ar šādiem pasākumiem: izpratnes uzlabošana, zināšanu palielināšana, darbībspējas veidošana, patērētāju organizāciju un patērētāju aizsardzības iestāžu apmaiņa ar paraugpraksi, kontaktu veidošana un tirgus izpētes attīstība, iekšējā tirgus darbībai attiecībā uz patērētājiem veltīto pierādījumu bāzes stiprināšana, IT sistēmas un saziņas līdzekļi, u. c.

(41)Iedzīvotājus jo īpaši ietekmē finanšu pakalpojumu tirgu darbība. Tirgi ir būtisks iekšējā tirgus elements, un tiem vajadzīga stabils regulējuma un uzraudzības satvars, kurš ne tikai nodrošina finansiālu stabilitāti un ilgtspējīgu ekonomiku, bet arī augstā līmenī aizsargā patērētājus un citus finanšu pakalpojumu galalietotājus, tostarp privātos ieguldītājus, noguldītājus, apdrošināšanas polises turētājus, pensiju fondu dalībniekus un labumguvējus, individuālos akcionārus, aizņēmējus un MVU. Ir svarīgi palielināt to spēju līdzdarboties finanšu nozares politikas veidošanā.

(42)Tāpēc Programmai būtu jāturpina atbalstīt īpašās darbības, uz kurām attiecas Spēju veidošanas programma 2017.–2020. gadam, ar ko pastiprina patērētāju un citu finanšu pakalpojumu tiešo lietotāju iesaistīšanos Savienības rīcībpolitikas veidošanā, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2017/826 60 , kura turpināja 2012.–2017. gada izmēģinājuma programmu un sagatavošanas darbību. Tas nepieciešams, lai rīcībpolitikas veidotājiem sagādātu tādu ieinteresēto personu viedokli, kas nav finanšu nozares profesionāļi, un nodrošinātu patērētāju un citu finanšu pakalpojumu tiešo lietotāju interešu labāku pārstāvību. Tam vajadzētu uzlabot finanšu pakalpojumu politiku, jo īpaši, pateicoties labākai sabiedrības izpratnei par to, kādas problēmas ir saistītas ar finanšu regulējumu, un uzlabotai finanšpratībai.

(43)Pilotprojektā no 2012. līdz 2013. gadam un sagatavošanas darbībā no 2014. līdz 2016. gadam Komisija pēc ikgadēja atklāta uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus piešķīra dotācijas divām organizācijām. Šīs divas organizācijas ir Finance Watch, kas ar Savienības dotācijām tika izveidota 2011. gadā saskaņā ar Beļģijas tiesību aktiem kā starptautiska bezpeļņas apvienība, un Better Finance, kas izveidojusies 2009. gadā aizsāktu procesu rezultātā, esošām Eiropas akcionāru apvienībām vairākkārt reorganizējoties un mainot zīmolvārdus. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/826 izveidotā spēju veidošanas programma šīs divas organizācijas norāda par vienīgajām labumguvējām. Tāpēc šīs organizācijas jāturpina līdzfinansēt no Programmas. Tomēr šī finansēšana būtu jāpārskata.

(44)Lai iekšējais tirgus varētu efektīvi darboties, ar pārtikas piegādes ķēdes starpniecību nepieciešams nodrošināt augstu veselības aizsardzības līmeni. Droša un ilgtspējīga pārtikas piegādes ķēde ir sabiedrības un iekšējā tirgus priekšnoteikums. Pārrobežu veselības krīzes un ar pārtiku saistīta sabiedrības izbīļa gadījumi traucē iekšējā tirgus darbību, ierobežojot personu un preču apriti un traucējot ražošanu.

(45)Savienības tiesību aktu vispārīgais mērķis attiecībā uz pārtikas piegādes ķēdi ir palīdzēt šajā ķēdē augstā līmenī nodrošināt cilvēka, dzīvnieku un augu veselību, atbalstīt dzīvnieku labturības standartu uzlabošanu, augstā līmenī aizsargāt patērētāju tiesības un nodrošināt to informētību un augstā līmenī aizsargāt vidi, tostarp saglabāt bioloģisko daudzveidību, turklāt gādājot par ilgtspējīgāku Eiropas pārtikas un barības ražošanu, visā Savienībā paaugstinot kvalitātes standartus, uzlabojot Savienības pārtikas un barības nozares konkurētspēju un veicinot darbvietu izveidi.

(46)Ņemot vērā, ka ar augstu cilvēka, dzīvnieku un augu veselības līmeni pārtikas piegādes ķēdē saistītajām darbībām ir īpašs raksturs, šajā regulā jāparedz īpaši atbalsttiesīguma kritēriji dotāciju piešķiršanā un publiskā iepirkuma izmantošanā. Jo īpaši, atkāpjoties no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 61 (“Finanšu regula”), un taisot izņēmumu tās principam par nepiemērošanu ar atpakaļejošu spēku, ārkārtas pasākumu steidzamības un neparedzamības dēļ šo pasākumu izmaksas būtu jāuzskata par attiecināmām izmaksām, un tajās būtu jāiekļauj arī izmaksas, kas radušās sakarā ar aizdomām par slimības sastopamību vai kaitīga organisma klātbūtni, ja vien minētā sastopamība vēlāk ir apstiprināta un paziņota Komisijai. Komisijai attiecīgas budžeta saistības būtu jāuzņemas un attiecināmo izdevumu maksājums jāveic pēc juridisko saistību parakstīšanas un pēc dalībvalstu iesniegto maksājuma pieteikumu novērtēšanas. Izmaksas arī būtu attiecināmas uz aizsardzības pasākumiem, kas veikti, ja, trešā valstī, dalībvalstī vai aizjūras zemēs un teritorijās esot sastopamām vai izvēršoties noteiktām dzīvnieku slimībām un zoonozēm, ir radies tiešs apdraudējums Savienības veselības statusam, kā arī attiecināmas uz aizsardzības pasākumiem vai citām attiecīgām darbībām, kas veiktas, lai Savienībā atbalstītu augu veselības statusu;

(47)Dalībvalstu veiktas oficiālas kontroles ir instruments, kas nepieciešams, lai verificētu un pārraudzītu attiecīgo Savienības prasību īstenošanu, ievērošanu un izpildīšanu. Lai pārtikas piegādes ķēdē cilvēkiem, dzīvniekiem un augiem varētu uzturēt augstu drošības līmeni, vienlaikus nodrošinot augsta līmeņa aizsardzību videi un dzīvnieku labturību, ir ļoti svarīgi, lai oficiālās kontroles sistēmas būtu rezultatīvas un efektīvas. Šādu kontroles pasākumu vajadzībām būtu jāatvēl Savienības finansiālais atbalsts. Konkrētāk, Savienības references laboratorijām vajadzētu būt tiesīgām uz finansiālu iemaksu, kas tām palīdzētu segt Komisijas apstiprinātu darba programmu īstenošanā radušās izmaksas. Turklāt oficiālo kontroļu rezultativitāte ir atkarīga arī no tā, vai kontroles iestāžu rīcībā ir labi apmācīts personāls, kam ir pienācīgas zināšanas par Savienības tiesību aktiem, tāpēc Savienībai būtu jāsniedz ieguldījums kompetento iestāžu organizētās mācībās un attiecīgās apmaiņas programmās.

(48)Eiropai veltītai augsti kvalitatīvai statistikai, kas izstrādāta, sagatavota un izplatīta saskaņā ar Eiropas Statistikas programmu, ir būtiska nozīme uz faktiem balstītu lēmumu pieņemšanā; Eiropas statistikai vajadzētu būt laikus pieejamai un būtu jāpalīdz īstenot Savienības rīcībpolitikas, kas atspoguļotas Līgumā par Eiropas Savienības darbību, proti, pastiprināta un integrēta ekonomikas pārvaldība, sociālā, ekonomikas un teritoriālā kohēzija, ilgtspējīga attīstība, lauksaimniecības politika, Eiropas sociālā dimensija un globalizācija.

(49)Eiropas statistikai ir būtiska nozīme Savienības lēmumu pieņemšanā, kā arī Savienības iniciatīvu snieguma un ietekmes novērtēšanā. Tādēļ būtu jānodrošina pastāvīga Eiropai veltītas statistikas sniegšana un attīstība, izmantojot Savienības mēroga pieeju un skatījumā raugoties tālāk par iekšējo tirgu, lai aptvertu visas Savienības darbības un rīcībpolitikas jomas, turklāt dodot iespēju uzņēmumiem un iedzīvotājiem pieņemt uz informāciju balstītus lēmumus.

(50)Ņemot vērā Eiropas Statistikas programmas horizontālo raksturu, uz to attiecas īpašas prasības, proti, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 223/2009 62 prasības, jo īpaši attiecībā uz statistikas principu ievērošanu, Eiropas statistikas sistēmas darbību un tās pārvaldību, tostarp lomu un uzdevumiem, kas uzticēti Eiropas statistikas sistēmas komitejai un Komisijai, statistikas darbību plānošanas izveidi un īstenošanu.

(51)Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 223/2009 Programma tikusi iesniegta iepriekšējai izskatīšanai Eiropas Statistikas sistēmas komitejā.

(52)Savienība un dalībvalstis ir apņēmušās īstenot Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam. Sekmējot 2030. gada programmas sasniegšanu, Savienība un dalībvalstis veicinās spēcīgāku, ilgtspējīgāku, iekļaujošāku, drošāku un pārtikušāku Eiropu. Programmai būtu jāpalīdz īstenot 2030. gada programmu, tostarp līdzsvarojot ilgtspējīgas attīstības ekonomiskos, sociālos un vidiskos aspektus.

(53)Ņemot vērā to, cik svarīgi pret klimata pārmaiņām cīnīties atbilstoši Savienības saistībām īstenot Parīzes nolīgumu un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, Programmai būtu jāpalīdz klimata darbus maģistralizēt un sasniegt vispārēju mērķrādītāju, proti, 25 % no Savienības budžeta izdevumiem, kas paredzēti klimata mērķu sasniegšanai. Attiecīgās darbības tiks formulētas Programmas sagatavošanas un īstenošanas posmā un atkārtoti novērtētas attiecīgo izvērtēšanas un pārskatīšanas procesu gaitā.

(54)Šajā regulā ir noteikts Programmas finansējums, un tas Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējās budžeta procedūras laikā ir galvenā atsauces summa tādā izpratnē, kā [reference to be updated as appropriate according to the new inter-institutional agreement: point 17 of the Interinstitutional Agreement of 2 December 2013 between the European Parliament, the Council and the Commission on budgetary discipline, on cooperation in budgetary matters and on sound financial management 63 ].

(55)Līgums par Eiropas Ekonomikas zonu paredz, ka Programmas aptvertajās jomās norit sadarbība starp Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstīm, kuras ir Eiropas Ekonomikas zonas dalībnieces, no otras puses. Būtu arī jāparedz, ka Programmā var piedalīties citas valstis, tostarp Savienības kaimiņvalstis un tādas valstis, kas ir iesniegušas pieteikumu kļūt par Savienības dalībvalstīm, kas ir kandidātvalstis vai kas pievienojas Savienībai. Turklāt saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par sadarbību statistikas jomā 64 Eiropas statistikas jomā Programmai vajadzētu būt atvērtai Šveicei.

(56)Trešās valstis, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, Savienības programmās var piedalīties sadarbības ietvaros, kura izveidota saskaņā ar EEZ līgumu, kas paredz programmas īstenot, saskaņā ar minēto līgumu pieņemot attiecīgu lēmumu. Trešās valstis var piedalīties, arī pamatojoties uz citiem juridiskiem aktiem. Šajā regulā būtu jāievieš īpašs noteikums, lai atbildīgajam kredītrīkotājam, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) un Eiropas Revīzijas palātai piešķirtu tiesības un piekļuvi, kas tiem vajadzīgi pilnīgai savas attiecīgās kompetences īstenošanai.

(57)Šai Programmai piemēro Finanšu regulu. Tajā ir izklāstīti noteikumi par Savienības budžeta izpildi, tostarp noteikumi par dotācijām, godalgām, iepirkumiem.

(58)Saskaņā ar iepriekšējām programmām un budžeta pozīcijām īstenotās darbības ir apliecinājušas, ka ir piemērotas un būtu jāsaglabā. Saskaņā ar Programmu ieviesto jauno pasākumu mērķis ir jo īpaši nostiprināt labi funkcionējošu iekšējo tirgu. Lai Programmas izpildē nodrošinātu lielāku vienkāršību un elastību un tādējādi labāk sasniegtu tās mērķus, darbības būtu jādefinē tikai kopējo, vispārīgo kategoriju jomā. Programmā būtu jāiekļauj arī to indikatīvo aktivitāšu saraksts, kas attiecas uz konkrētiem mērķiem konkurētspējas jomā, vai īpašas darbības, kas izriet no regulatīvām prasībām, piemēram, standartizācijas, pārtikas piegādes ķēdes regulējuma un Eiropai veltītas statistikas jomā.

(59)Ir nepieciešams konkretizēt noteiktas to subjektu kategorijas, kuri ir tiesīgi saņemt finansējumu, kā arī subjektus, kuri būtu tiesīgi saņemt finansējumu bez uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus.

(60)Ņemot vērā aizvien augošo pasaules ekonomikas savstarpējo atkarību, Programmai būtu jāturpina nodrošināt iespēju konkrētās darbībās iesaistīt ārējus ekspertus, piemēram, trešo valstu amatpersonas, starptautisku organizāciju pārstāvjus vai ekonomikas dalībniekus.

(61)Ir nepieciešams norādīt īpašus kritērijus attiecībā uz līdzfinansēšanas noteikumiem un attiecināmajām izmaksām.

(62)Lai ņemtu vērā Komisijas apņēmību, kas pausta tās 2010. gada 19. oktobra paziņojumā “Par ES budžeta pārskatīšanu” 65 , un lai saskaņotu un vienkāršotu finansēšanas programmas, ja ar paredzētajām darbībām saskaņā ar Programmu iecerēts sasniegt mērķus, kas dažādiem finansēšanas instrumentiem ir kopīgi, resursi būtu jāizmanto kopīgi ar citiem Savienības finansēšanas instrumentiem, tomēr novēršot divkāršu finansēšanu.

(63)Šai Programmai būtu jāveicina tas vispārējais atbalsts attālāko reģionu īpašajām vajadzībām un to integrācijai iekšējā tirgū, kuru nesen atkārtoti apstiprināja Komisijas paziņojums “Stiprāka un atjaunota stratēģiskā partnerība ar ES tālākajiem reģioniem” 66 .

(64)Programmai būtu jāveicina sinerģija, vienlaikus novēršot pārklāšanos ar saistītajām Savienības programmām un pasākumiem. Darbībām saskaņā ar Programmu būtu jāpapildina iekšējā tirgus atbalstam un uzlabošanai paredzētās muitas un Fiscalis programmas darbības, kas noteiktas ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) [...] 67 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) [...] 68 .

(65)Programmai būtu jāveicina sinerģija un papildināmības attiecībā uz MVU un uzņēmējdarbības atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) [...] 69 . Turklāt ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) [...] 70 izveidotā fonda InvestEU MVU sadaļa garantēs parāda un pašu kapitāla atbalstu, lai uzlabotu MVU piekļuvi finansējumam un finansējuma pieejamību MVU. Programmai būtu arī jācenšas panākt sinerģiju ar Kosmosa programmu, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) [...] 71 , lai MVU rosinātu gūt labumu no revolucionārām inovācijām un citiem risinājumiem, kas izstrādāti minētajās programmās.

(66)Šai Programmai būtu jāveicina sinerģija ar programmu “Apvārsnis Eiropa”, kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. [...] 72 un kuras mērķis ir veicināt pētniecību un inovāciju. Tas jo īpaši attiecas uz papildināmību ar topošajām Eiropas Inovācijas padomes darbībām inovatīviem uzņēmumiem, kā arī uz atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem paredzētiem pakalpojumiem.

(67)Programmai būtu jāveicina sinerģija un papildināmība attiecībā uz programmu “Digitālā Eiropa”, kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) [...] 73 un kuras mērķis ir veicināt Savienības ekonomikas un publiskā sektora digitalizāciju.

(68)Turklāt Programmai būtu arī jācenšas panākt sinerģiju ar Tiesiskuma, tiesību un vērtību fondu, kurš izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) [...] 74 un kura mērķis ir atbalstīt Eiropas tiesiskuma telpas turpmāko attīstību attiecībā uz valstu tiesu sistēmu labu darbību, kas ir priekšnosacījums taisnīgai un izmaksu ziņā lietderīgai Eiropas ekonomikai.

(69)Attiecībā uz darbaspēka un jaunatnes mobilitāti, kas ir būtiski svarīga labi funkcionējošam iekšējam tirgum, Programmai būtu jāveicina sinerģija ar Erasmus programmu, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) [...] 75 , Eiropas Savienības Solidaritātes fondu, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) [...] 76 , un Eiropas Sociālo fondu Plus, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) [...] 77 .

(70)Visbeidzot, tādus pārtikas piegādes ķēdes pasākumus, pkā veterināros un fitosanitāros pasākumus dzīvnieku un augu veselības krīžu gadījumā varētu papildināt ar tirgus intervenci no Savienības kopējās lauksaimniecības politikas programmas, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) [...] 78 .

(71)Attiecīgā gadījumā Programmas darbības būtu jāizmanto samērīgi, lai risinātu tirgus neveiksmes vai suboptimālas situācijas ieguldījumu jomā, darbībām nevajadzētu dublēt vai izspiest no tirgus privāto finansējumu, un tām jābūt ar uzskatāmu Eiropas pievienoto vērtību.

(72)Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras attiecībā uz tādu darba programmu pieņemšanu, ar kurām īsteno darbības, kas veicina cilvēku, dzīvnieku un augu augstu veselības līmeni pārtikas piegādes ķēdē. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 79 .

(73)Finansēšanas veidi un īstenošanas metodes saskaņā ar šo regulu būtu jāizraugās, pēc to spējas sasniegt konkrētos darbību mērķus un sasniegt rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu un sagaidāmo neatbilstības risku. Būtu arī jāapsver, vai neizmantot vienreizējus maksājumus, vienotas likmes un vienības izmaksas, kā arī finansējumu, kas nav saistīts ar izmaksām, kā minēts Finanšu regulas 125. panta 1. punktā.

(74)Lai nodrošinātu regulāru pārraudzību un pārskatu sniegšanu, jau pašā sākumā būtu jāizveido pienācīgs Programmas darbību un rezultātu pārraudzības satvars. Šādai pārraudzībai un pārskatu sniegšanai būtu jābalstās uz rādītājiem, novērtējot Programmā veikto darbību ietekmi salīdzinājumā ar iepriekš noteiktiem atskaites punktiem.

(75)Saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu 80 , proti, tā 22. un 23. punktu, Programmu nepieciešams izvērtēt, pamatojoties uz informāciju, kas ievākta, izpildot noteiktas pārraudzības prasības, vienlaikus neradot pārmērīgu regulējumu un administratīvo slogu, jo īpaši dalībvalstīm. Šajās prasībās vajadzības gadījumā būtu jāiekļauj izmērāmi rādītāji, ko izmantot, izvērtējot Programmas ietekmi praksē.

(76)To dzīvnieku slimību un zoonožu saraksts, kuras var pretendēt uz finansējumu uz ārkārtas pasākumu pamata un uz izskaušanas, kontroles un uzraudzības programmu pamata, būtu jāizveido, pamatojoties uz dzīvnieku slimībām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/429 81 I daļas 2. nodaļā, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 2160/2003 82 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 999/2001 83 .

(77)Lai ņemtu vērā situācijas, ko izraisījušas dzīvnieku slimības, kuras būtiski ietekmē lopkopību vai lopkopības produktu tirdzniecību, cilvēkus apdraudošu zoonožu izplatīšanās vai jaunas zinātniskas norises vai epidemioloģisku notikumu gaitu, kā arī dzīvnieku slimības, kas var radīt jaunu apdraudējumu Savienībai, būtu jāpiešķir Komisijai pilnvaras saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību, proti, tā 290. pantu, pieņemt tiesību aktus attiecībā uz dzīvnieku slimību un zoonožu saraksta grozīšanu. Lai nodrošinātu, ka Programmas virzība uz tās mērķu sasniegšanu tiek rezultatīvi novērtēta, Komisijai būtu jāpiešķir pilnvaras saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību, proti, tā 290. pantu, pieņemt aktus, ar kuriem vajadzības gadījumā pārskata vai papildina rādītājus, pēc kuriem novērtē konkrēto mērķu sasniegšanu, un šo regulu papildina ar noteikumiem par pārraudzības un izvērtēšanas satvara izveidi. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu attiecīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(78)Saskaņā ar [reference to be updated as appropriate according to a new decision on OCTs: Padomes Lēmuma 2013/755/ES 94. pantu 84 ] fiziskās personas un tiesību subjekti no aizjūras zemēm un teritorijām ir tiesīgi saņemt finansējumu, ja vien tiek ievēroti Programmas noteikumi un mērķi un iespējamie režīmi, kas piemērojami dalībvalstī, ar kuru attiecīgā aizjūras zeme vai teritorija ir saistīta.

(79)Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 85 , Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2988/95 86 , Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 87 un Padomes Regulu (ES) 2017/1939 88 Savienības finanšu intereses jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pārkāpumu un krāpšanas gadījumu novēršanu, konstatēšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu un — vajadzības gadījumā — administratīvus un finansiālus sodus. Konkrētāk, saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt administratīvu izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finansiālās intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) var izmeklēt un ierosināt kriminālvajāšanu par krāpšanu un citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finansiālās intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371 89 . Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, EPPO un Eiropas Revīzijas palātai nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības līdzekļu apgūšanā iesaistītās trešās personas.

(80)Uz šo regulu attiecas horizontālie finanšu noteikumi, kurus pieņēmis Eiropas Parlaments un Padome, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 322. pantu. Šie noteikumi ir noteikti Finanšu regulā un jo īpaši nosaka procedūru tādai budžeta izveidei un izpildei, kurā izmantotas dotācijas, iepirkumus, godalgas, netiešu izpildi, kā arī paredz finansiālo aktoru atbildības pārbaudes. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 322. pantu, attiecas arī uz Savienības budžeta aizsardzību gadījumos, kur dalībvalstīs pastāv vispārīgas nepilnības tiesiskuma jomā, jo tiesiskuma ievērošana ir būtisks priekšnoteikums pareizai finansiālai pārvaldībai un rezultatīvam Savienības finansējumam.

(81)Personas datu apstrādi, kas saistībā ar šo regulu un dalībvalstu kompetento iestāžu uzraudzībā tiek veikta dalībvalstīs, reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 90 . Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 91 reglamentē personas datu apstrādi, ko šīs regulas ietvaros un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja uzraudzībā veic Komisija. Jebkurai informācijas apmaiņai vai nodošanai, ko veic kompetentās iestādes, jāatbilst Regulas (ES) 2016/679 noteikumiem par personas datu nodošanu un jebkurai informācijas apmaiņai vai nodošanai, ko veic Komisija, jāatbilst Regulas (EK) Nr. 45/2001 noteikumiem par personas datu nodošanu.

(82)Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo tie ir saistīti ar pārrobežu jautājumiem, bet Savienības rīcības lielākā potenciāla dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(83)Programmai arī būtu jānodrošina labāka redzamība un saskaņotība Savienības iekšējā tirgū, lielāka uzņēmumu (tostarp MVU) konkurētspēja, kā arī jāveicina Eiropas statistikas darbības, kas vērstas uz Eiropas iedzīvotājiem, uzņēmumiem un pārvaldes iestādēm.

(84)No 2021. gada 1. janvāra būtu jāatceļ Regula (ES) Nr. 99/2013, Regula (ES) Nr. 1287/2013, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 254/2014 92 , Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 258/2014 93 , Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 652/2014 94 un Regula (ES) 2017/826.

(85)Ir lietderīgi nodrošināt netraucētu pāreju no programmām tādās jomās kā uzņēmumu un MVU konkurētspēja, patērētāju tiesību aizsardzība, finanšu pakalpojumu klienti un tiešie lietotāji, finanšu pakalpojumu politikas veidošana, pārtikas piegādes ķēde un Eiropas statistika, kas izveidotas ar Regulu (ES) Nr. 1287/2013, Regulu (ES) Nr. 254/2014, Regulu (ES) 2017/826, Regulu (ES) Nr. 258/2014, Regulu (ES) Nr. 652/2014, Regulu (ES) Nr. 99/2013 uz šo Programmu, jo īpaši attiecībā uz daudzgadu pasākumu turpināšanu un iepriekšējo programmu panākumu izvērtēšanu,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Šī regula izveido programmu, kas paredz uzlabot iekšējā tirgus darbību un uzņēmumu, tostarp mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu, konkurētspēju un kas iedibina finansēšanas satvaru Eiropas statistikas izstrādei, sagatavošanai un izplatīšanai Regulas (EK) Nr. 223/2009 13. panta nozīmē (“Programma”).

Regulā ir izklāstīti Programmas mērķi, budžets laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam, Savienības finansējuma forma un šāda finansējuma sniegšanas noteikumi.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(1)“finansējuma apvienošanas darbība” ir Savienības budžeta atbalstīta darbība, tostarp Finanšu regulas 2. panta 6. punktā minētā finansējuma apvienošanas mehānisma ietvaros, kura no Savienības budžeta finansēta neatmaksājama atbalsta formas un/vai finanšu instrumentus apvieno ar atmaksājama atbalsta formām no attīstības finansēšanas iestādēm vai citām publisko finanšu iestādēm, kā arī komerciālām finanšu iestādēm un ieguldītājiem;

(2)“Eiropas statistika” ir statistika, kas izstrādāta, sagatavota un izplatīta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 223/2009;

(3)“tiesību subjekts” ir jebkura fiziska persona vai juridiska persona, kas izveidota saskaņā ar valsts, Savienības vai starptautiskajiem tiesību aktiem un minētajos aktos par tādu ir atzīta, kam ir juridiskās personas statuss un kas, rīkodamās savā vārdā, var īstenot tiesības, un kam var būt saistoši pienākumi, vai jebkurš subjekts bez juridiskas personas statusa saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) (“Finanšu regula”) 197. panta 2. punkta c) apakšpunktu;

(4)“mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi” ir mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi saskaņā ar definīciju Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK 95 , proti, tā 2003. gada 6. maija redakcijā;

(5)“trešā valsts” ir valsts, kas nav Savienības locekle.

3. pants

Programmas mērķi

1.Programmas vispārīgie mērķi ir šādi:

(a)uzlabot iekšējā tirgus darbību un jo īpaši aizsargāt iedzīvotājus, patērētājus un uzņēmumus, jo īpaši mikrouzņēmumus, mazos un vidējos uzņēmumus (MVU), un sniegt tiem rīcības iespējas, nodrošinot Savienības tiesību aktu izpildi, atvieglojot piekļuvi tirgum, nosakot standartus un veicinot cilvēku, dzīvnieku un augu veselību un dzīvnieku labturību; kā arī uzlabot sadarbību dalībvalstu kompetento iestāžu vidū un sadarbību starp šīm iestādēm, Komisiju un decentralizētajām Savienības aģentūrām;

(b)sniegt kvalitatīvu, salīdzināmu un drošticamu Eiropai veltītu statistiku, uz kuru balstītos visu Savienības rīcībpolitiku izstrāde, pārraudzība un izvērtēšana, un palīdzēt rīcībpolitikas veidotājiem, uzņēmumiem, akadēmiskajām aprindām, iedzīvotājiem un plašsaziņas līdzekļiem pieņemt uz informētību balstītus lēmumus un aktīvi līdzdarboties demokrātiskajā procesā.

2.Programmas konkrētie mērķi ir šādi:

(a)panākt iekšējā tirgus labāku darbību, atvieglināt šķēršļu novēršanu un likvidēšanu tādās jomās kā preču un pakalpojumu iekšējais tirgus, publiskais iepirkums, tirgus uzraudzība, kā arī uzņēmējdarbības tiesības, līgumtiesības un ārpuslīgumiskās tiesības, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana, brīva kapitāla aprite, finanšu pakalpojumi, konkurences tiesības un arī pārvaldības instrumenti, un atbalstīt, ka minētajās jomās tiek izstrādāti, īstenoti un izpildīti Savienības tiesību akti;

(b)uzlabot uzņēmumu konkurētspēju, īpašu uzmanību pievēršot MVU, un panākt papildināmību, paredzot pasākumus, kas nodrošina dažāda veida atbalstu MVU, piekļuvi tirgiem, tostarp MVU internacionalizāciju, MVU labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi, nozaru konkurētspēju, rūpniecības modernizāciju un uzņēmējdarbības veicināšanu;

(c)nodrošināt sekmīgu iekšējā tirgus darbību, izmantojot standartizācijas procesus, kas:

i)dod iespēju finansēt Eiropas standartizāciju un iesaistītajām personām piedalīties Eiropas standartu izstrādē,  

ii)atbalsta augsti kvalitatīvu starptautisko finanšu pārskatu un revīzijas standartu izstrādi, sekmē to integrāciju Savienības tiesību aktos, veicina inovāciju un paraugprakses izstrādi uzņēmumu pārskatos; 

(d)atbalstīt patērētāju intereses un nodrošināt augsta līmeņa patērētāju tiesību aizsardzību un ražojumu drošumu,

i)sniedzot patērētājiem, uzņēmumiem un pilsoniskajai sabiedrībai rīcības un izglītības iespējas un palīdzību; nodrošinot augsta līmeņa patērētāju aizsardzību, ilgtspējīgu patēriņu un ražojumu drošumu, jo īpaši atbalstot kompetentās izpildiestādes, patērētāju pārstāvju organizācijas un sadarbības darbības; gādājot, ka visiem patērētājiem ir piekļuve tiesiskajai aizsardzībai, un sniedzot pietiekamu informāciju par tirgiem un patērētājiem,

ii)stimulējot patērētāju, citu finanšu pakalpojumu tiešo lietotāju un pilsoniskās sabiedrības līdzdalību finanšu pakalpojumu politikas veidošanā; uzlabojot izpratni par finanšu nozari;

(e)palīdzēt augstā līmenī nodrošināt cilvēka, dzīvnieku un augu veselību pārtikas piegādes ķēdē un ar to saistītās jomās, tostarp novēršot un izskaužot slimības un kaitīgos organismus un atbalstot dzīvnieku labturības uzlabošanu, kā arī ilgtspējīgu pārtikas ražošanu un patēriņu;

(f)savlaicīgi, objektīvi un izmaksu ziņā lietderīgi sagatavot un izplatīt Eiropai veltītu augsti kvalitatīvu statistiku, šajā nolūkā izmantojot pilnveidotas partnerības Eiropas Statistikas sistēmā, kas minēta Regulas (EK) Nr. 223/2009 4. pantā, un partnerības ar visām attiecīgajām ārējām personām, kā arī lietojot vairākus datu avotus, progresīvas datu analīzes metodes, viedās sistēmas un digitālās tehnoloģijas.

4. pants

Budžets

1.Finansējums Programmas īstenošanai laikposmā no 2021. gada līdz 2027. gadam pašreizējās cenās ir 4 088 580 000 EUR.

2.No 1. punktā minētās summas šādiem mērķiem iedala šādas indikatīvas summas:

(a)1 000 000 000 EUR mērķim, kas norādīts 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā;

(b)188 000 000 EUR mērķim, kas norādīts 3. panta 2. punkta d) apakšpunkta i) punktā;

(c)1 680 000 000 EUR mērķim, kas norādīts 3. panta 2. punkta e) apakšpunktā;

(d)552 000 000 EUR mērķim, kas norādīts 3. panta 2. punkta f) apakšpunktā.

3.Šā panta 1. punktā minēto summu var izmantot tehniskajai un administratīvajai palīdzībai, kas vajadzīga Programmas īstenošanai, jo īpaši attiecībā uz sagatavošanas, pārraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas darbībām, attiecībā uz tādu informācijas tehnoloģiju tīklu lietošanu, kuri orientēti uz informācijas apstrādi un apmaiņu, kā arī korporatīvo informācijas tehnoloģiju rīku lietošanu un izstrādi.

4.Attiecībā uz mērķiem, kas minēti 3. panta 2. punkta e) apakšpunktā, budžeta saistības, kas ilgst ilgāk par vienu finanšu gadu, var sadalīt gada maksājumos pa vairākiem gadiem.

5.Atkāpjoties no Finanšu regulas 111. panta 2. punkta, budžeta saistības attiecībā uz dotāciju, ko piešķir veterinārajiem un fitosanitārajiem ārkārtas pasākumiem saskaņā ar konkrēto mērķi, kas minēts šīs regulas 3. panta 2. punkta e) apakšpunktā, Komisija uzņemas pēc dalībvalstu iesniegto maksājumu pieteikumu novērtēšanas.

6.Pēc dalībvalstu pieprasījuma uz Programmu var pārnest resursus, kas tām iedalīti uz dalītas pārvaldības pamata. Komisija minētos resursus apgūst tieši saskaņā ar Finanšu regulas 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu vai netieši saskaņā ar minētā punkta c) apakšpunktu. Ja iespējams, minētos resursus izmanto attiecīgās dalībvalsts labā.

5. pants

Programmas asociētās trešās valstis

Programmā var piedalīties šādas trešās valstis:

(a)Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) locekles, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, — saskaņā ar nosacījumiem, kuri noteikti EEZ nolīgumā;

(b)valstis, kas pievienojas, kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis — saskaņā ar attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos nolīgumos noteiktajiem vispārīgajiem principiem un vispārīgajiem noteikumiem un nosacījumiem, kas reglamentē šo valstu dalību Savienības programmās, un saskaņā ar īpašajiem noteikumiem, kas ietverti nolīgumos starp Savienību un šīm valstīm;

(c)valstis, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika, — saskaņā ar attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos nolīgumos noteiktajiem vispārīgajiem principiem un vispārīgajiem noteikumiem un nosacījumiem, kas reglamentē šo valstu dalību Savienības programmās, un saskaņā ar īpašajiem noteikumiem, kas ietverti nolīgumos starp Savienību un šīm valstīm;

(d)trešās valstis, — saskaņā ar nosacījumiem, kuri izklāstīti īpašā nolīgumā, kas attiecas uz trešās valsts dalību jebkurā Savienības programmā, ja vien šis nolīgums:

i)nodrošina taisnīgu līdzsvaru attiecībā uz Savienības programmās līdzdalīgās trešās valsts iemaksām un ieguvumiem;

ii)nosaka nosacījumus par dalību programmās, arī par to, kā aprēķina finansiālās iemaksas dažādajās programmās un programmu administratīvās izmaksas;

iii)trešajai valstij nepiešķir pilnvaras par šo programmu pieņemt lēmumus;

iv)garantē Savienības tiesības nodrošināt pareizu finanšu pārvaldību un aizsargāt savas finansiālās intereses.

Šā panta ii) punktā minētās iemaksas veido piešķirtos ieņēmumus saskaņā ar Finanšu regulas [21. panta 5. punktu].

6. pants

ES finansējuma apgūšana un forma

1.Programmu īsteno atbilstoši tiešas pārvaldības principam saskaņā ar Finanšu regulu vai atbilstoši netiešas pārvaldības principam kopā ar struktūrām, kas minētas Finanšu regulas 62. panta 1. punkta c) apakšpunktā.

2.Programmas sniegtais finansējums var būt jebkurā Finanšu regulā noteiktajā formā, jo īpaši kā dotācijas, godalgas un iepirkumi. Tajā var būt paredzēts arī finansējums finanšu instrumentu formā finansējuma apvienošanas darbībās.

3.Risku, kas saistīts ar līdzekļu atgūšanu no saņēmējiem, var segt ar iemaksām savstarpējās apdrošināšanas mehānismā, un tās tiek uzskatītas par pietiekamu garantiju saskaņā ar Finanšu regulu. Piemēro Regulas XXX [kas nomaina Regulu par garantiju fondu] [X. pantā] paredzētos noteikumus 96 .

II NODAĻA

DOTĀCIJAS

7. pants

Dotācijas

Dotācijas saskaņā ar Programmu piešķir un pārvalda saskaņā ar Finanšu regulas VIII sadaļu.

8. pants

Attiecināmās darbības

1.Uz finansējumu var pretendēt vienīgi darbības, kas īsteno 3. pantā minētos mērķus.

2.Jo īpaši var pretendēt šādas darbības, kas īsteno 3. pantā minētos mērķus:

(a)tādu piemērotu apstākļu radīšana, lai nodrošinātu rīcības iespējas visiem iekšējā tirgus aktoriem, tostarp uzņēmumiem, iedzīvotājiem un patērētājiem, pilsoniskajai sabiedrībai un publiskajām iestādēm, izmantojot caurredzamu informāciju un izpratnes veidošanas kampaņas, paraugprakses apmaiņu, labas prakses veicināšanu, apmaiņu ar pieredzi un speciālajām zināšanām, to izplatīšanu, kā arī apmācības organizēšanu;

(b)tādu mehānismu nodrošināšana iedzīvotājiem, patērētājiem, tiešajiem lietotājiem, pilsoniskajai sabiedrībai un Savienības uzņēmumu pārstāvjiem, kas sekmētu politiskās diskusijas, rīcībpolitikas un lēmumu pieņemšanas procesu, jo īpaši atbalstot pārstāvības organizāciju darbību valsts un Savienības līmenī;

(c)spēju veidošana, kopīgu darbību atvieglināšana un koordinācija dalībvalstu vidū, dalībvalstu kompetento iestāžu vidū, kā arī dalībvalstu kompetento iestāžu un Komisijas, decentralizēto Savienības aģentūru un trešo valstu iestāžu vidū;

(d)atbalsts Savienības tiesiskā satvara rezultatīvai izpildei un modernizēšanai, kā arī tā ātrai pielāgošanai pastāvīgi mainīgajai videi, tostarp veicot datu vākšanu un analīzes; pētījumi, izvērtējumi un rīcībpolitikas ieteikumi; demonstrējumu pasākumu un pilotprojektu organizēšana; komunikācijas pasākumi; īpašu IT rīku izstrāde, kas nodrošina iekšējā tirgus caurredzamu un efektīvu darbību.

3.Uz finansējumu var pretendēt šādas darbības, kas īsteno 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto konkrēto mērķi:

(a)sniegt dažāda veida atbalstu MVU;

(b)atvieglināt MVU piekļuvi tirgiem, atbalstīt tos globālu un sabiedrisku problēmjautājumu risināšanā un uzņēmējdarbības internacionalizācijā, kā arī stiprināt Savienības rūpniecības vadošo lomu pasaules mēroga vērtībķēdēs, tostarp Eiropas Biznesa atbalsta tīklā;

(c)pievērsties tirgus šķēršļu un administratīvā sloga problēmjautājumu risināšanai un radīt labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi, kas MVU dotu iespēju izmantot iekšējā tirgus priekšrocības;

(d)atvieglināt uzņēmumu izaugsmi, tostarp prasmju attīstīšanu, un rūpniecisko pārveidi ražošanas un pakalpojumu nozarēs;

(e)atbalstīt uzņēmumu konkurētspēju un visas ekonomikas nozares, atbalstīt MVU inovāciju ieviešanā un kopdarbībā dažādos vērtībķēdes posmos, stratēģiski savienojot ekosistēmas un klasterus, tostarp Kopīgo klasteru iniciatīvu;

(f)stimulēt uzņēmējdarbības garu un uzņēmējdarbības kultūru, tostarp jaunajiem uzņēmējiem paredzēto mentorēšanas shēmu, un atbalstīt jaunuzņēmumus, uzņēmējdarbības ilgtspēju un augošus uzņēmumus.

4.Uz finansējumu var pretendēt Regulas (ES) Nr. 1025/2012 15. un 16. pantā aprakstītās darbības un darbības, kas īsteno šīs regulas 3. panta 2. punkta c) apakšpunkta i) punktā minēto konkrēto mērķi.

5.Uz finansējumu var pretendēt darbības, kas sniedz atbalstu aktivitātēm, kuru mērķis ir izstrādāt, piemērot, novērtēt un pārraudzīt starptautiskos standartus finanšu pārskatu un revīzijas jomā, kā arī pārraudzīt šo jomu standartizācijas procesus un īstenot 3. panta 2. punkta c) apakšpunkta ii) punktā minēto konkrēto mērķi.

6.Uz finansējumu var pretendēt I pielikumā minētās darbības, kas īsteno 3. panta 2. punkta e) apakšpunktā minēto konkrēto mērķi.

7.Uz finansējumu var pretendēt II pielikumā minētās darbības, kas īsteno 3. panta 2. punkta f) apakšpunktā minēto konkrēto mērķi.

9. pants

Atbalsttiesīgie subjekti

1.Papildus Finanšu regulas 197. pantā noteiktajiem kritērijiem piemēro šā panta 2. līdz 7. punktā noteiktos attiecināmības kritērijus.

2.Papildus 3. līdz 7. punktā noteiktajiem attiecināmības nosacījumiem saskaņā ar Programmu atbalsttiesīgi ir šādi subjekti:

(a)tiesību subjekti, kas veic uzņēmējdarbību kādā no šādām valstīm:

i)dalībvalsts vai aizjūras zeme vai teritorija, kas ar to ir saistīta;

ii)Programmas asociētā trešā valsts saskaņā ar 5. pantu;

(b)jebkurš tiesību subjekts, kas izveidots saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, vai jebkura starptautiska organizācija;

(c)tiesību subjekti, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, kura nav Programmas asociētā valsts, izņēmuma kārtā ir tiesīgi piedalīties programmā, ja vien darbība tiecas sasniegt Savienības mērķus un ja vien ārpus Savienības veiktās darbības sekmē dalībvalstu teritorijās, uz kurām attiecas Līgumi, veiktu intervenču rezultativitāti.

3.Tiesību subjekti, kas uzņēmējdarbību veic trešā valstī, kura nav Programmas asociētā valsts, drīkst piedalīties šādās darbībās:

(a)darbībās, kas īsteno 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto konkrēto mērķi;

(b)darbībās, kas atbalsta patērētāju tiesību aizsardzību, īstenojot 3. panta 2. punkta d) apakšpunkta i) punktā minēto konkrēto mērķi.

Subjekti, kas piedalās a) un b) apakšpunktā minētajās darbībās, nav tiesīgi saņemt Savienības finanšu maksājumus, izņemot gadījumos, kad tas ir būtiski nepieciešams no Programmas īstenošanas viedokļa, jo īpaši attiecībā uz Savienības uzņēmumu konkurētspēju un piekļuvi tirgiem vai attiecībā uz Savienībā pastāvīgi dzīvojošu patērētāju aizsardzību. Šis izņēmums neattiecas uz peļņu gūstošiem subjektiem.

4.Attiecībā uz darbībām, kas īsteno šīs regulas 3. panta 2. punkta c) apakšpunkta i) punktā minēto konkrēto mērķi, atbalsttiesīgi ir Regulas (ES) Nr. 1025/2012 15. un 16. pantā norādītie subjekti.

5.Attiecībā uz darbībām, kas atbalsta patērētāju tiesību aizsardzību, īstenojot 3. panta 2. punkta d) apakšpunkta i) punktā minēto konkrēto mērķi, un kas ir saistītas ar Eiropas Patērētāju centru tīklu, atbalsttiesīgas ir šādas struktūras:

(a)struktūra, kuru iecēlusi kāda no dalībvalstīm vai kāda no trešām valstīm, kas minēta 5. pantā, un kura ir bezpeļņas struktūra, kas izraudzīta, ievērojot caurredzamu procedūru;

(b)publiska struktūra.

6.Trešās valstis, kuras ir Programmas asociētās valstis, vai trešās valstis, kuras nav Programmas asociētās valstis, ir tiesīgas piedalīties šādās darbībās, kas īsteno 3. panta 2. punkta e) apakšpunktā minēto konkrēto mērķi:

(a)aizsardzības pasākumi, kuri jāveic, ja, trešās valsts vai dalībvalsts teritorijā esot sastopamai vai izvēršoties kādai no III pielikuma sarakstā norādītajām dzīvnieku slimībām un zoonozēm vai augiem kaitīgajiem organismiem, kas norādīti 16. pantā minētās darba programmas sarakstā, var rasties tiešs apdraudējums Savienības veselības statusam;

(b)aizsardzības pasākumi vai citas attiecīgas darbības, kas veiktas, lai atbalstītu augu veselības statusu Savienībā.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 20. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu III pielikumu, ja tas nepieciešams, ņemot vērā situācijas, kas radušās sakarā ar dzīvnieku slimībām, kas būtiski ietekmē lopkopību vai lopkopības ražojumu tirdzniecību, ņemot vērā cilvēkus apdraudošu zoonožu izplatīšanos vai jaunas zinātniskas vai epidemioloģiskas norises, kā arī dzīvnieku slimības, kas var radīt jaunu apdraudējumu Savienībai.

Ja vien dzīvnieku slimībām un augiem kaitīgajiem organismiem nav būtiskas ietekmes uz Savienību, neasociētajām valstīm principā būtu jāfinansē sava dalība a) un b) apakšpunktā minētajās darbībās.

7.Attiecībā uz darbībām, kas īsteno 3. panta 2. punkta f) apakšpunktā minēto konkrēto mērķi, atbalsttiesīgi ir šādi tiesību subjekti:

(a)valstu statistikas institūti un citas valstu iestādes, kā tas minēts Regulas (EK) Nr. 223/2009 5. panta 2. punktā;

(b)attiecībā uz darbībām, kas atbalsta kopdarbības tīklus, — citas struktūras, kas darbojas statistikas jomā un kas nav šā punkta a) apakšpunktā minētās iestādes;

(c)bezpeļņas subjekti, kas ir neatkarīgi no nozares, komerciālām un uzņēmējdarbības vai citām pretrunīgām interesēm un kas par galvenajiem mērķiem un darbībām noteikuši Regulas (EK) Nr. 223/2009 11. pantā minētā Eiropas Statistikas prakses kodeksa īstenošanas veicināšanu un atbalstīšanu un jaunu Eiropai veltītas statistikas sagatavošanas metožu īstenošanu, kuru mērķis ir efektivizācija un kvalitātes uzlabojumi Savienības līmenī.

10. pants

Izraudzītie labumguvēji

Neizsludinot uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, dotācijas saskaņā ar Programmu drīkst piešķirt šādiem subjektiem:

(a)attiecībā uz tirgus uzraudzības jomas darbībām, kuras īsteno šīs regulas 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto konkrēto mērķi, dalībvalstu tirgus uzraudzības iestādes, kas minētas Regulas (EK) Nr. 765/2008 17. pantā un [Priekšlikuma Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko paredz noteikumus un procedūras attiecībā uz Savienības saskaņošanas tiesību aktu par produktiem atbilstību un izpildi] 97 11. pantā;

(b)attiecībā uz akreditācijas un tirgus uzraudzības jomas darbībām, kuras īsteno konkrēto mērķi, kas minēts šīs regulas 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā, struktūra, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 765/2008 14. pantu atzīta Regulas (EK) Nr. 765/2008 32. pantā minēto darbību veikšanai;

(c)attiecībā uz darbībām, kas īsteno 3. panta 2. punkta c) apakšpunkta i) punktā minēto konkrēto mērķi, Regulas (ES) Nr. 1025/2012 17. pantā minētie subjekti;

(d)attiecībā uz darbībām, kas īsteno 3. panta 2. punkta c) apakšpunkta ii) punktā minēto konkrēto mērķi, Eiropas Finanšu pārskatu padomdevēja grupa (EFRAG), Starptautiskais finanšu pārskatu standartu fonds un Sabiedrības interešu uzraudzības padome (PIOB);

(e)attiecībā uz darbībām, kas īsteno 3. panta 2. punkta d) apakšpunkta i) punktā minēto konkrēto mērķi attiecībā uz patērētāju interešu pārstāvību Savienības līmenī, Eiropas Patērētāju organizācija (BEUC) un Eiropas Asociācija patērētāju pārstāvības koordinācijai standartizācijā (ANEC), ja vien tām nav konfliktējošu interešu un ja vien tās ar savu dalībnieku starpniecību pārstāv Savienības patērētāju intereses vismaz divās trešdaļās dalībvalstu;

(f)attiecībā uz darbībām, kas īsteno 3. panta 2. punkta d) apakšpunkta ii) punktā minēto konkrēto mērķi, Finance Watch un Better Finance, ja ir izpildīti šādi nosacījumi, kas jānovērtē katru gadu:

i)subjekti joprojām ir nevalstiskas bezpeļņas organizācijas, kuras nav atkarīgas no rūpnieciskām darbībām, komerciālām darbībām vai uzņēmējdarbības;

ii)tiem nav interešu konflikta, un tie ar savu dalībnieku starpniecību pārstāv Savienības patērētāju un citu tiešo lietotāju intereses finanšu pakalpojumu jomā;

(g)attiecībā uz darbībām, kas īsteno šīs regulas 3. panta 2. punkta e) apakšpunktā minēto konkrēto mērķi:

i)dalībvalstu kompetentās iestādes un ar tām saistītie subjekti, Eiropas Savienības references laboratorijas un Eiropas Savienības references centri, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/625 98 92., 95. un 97. pantā, un starptautiskās organizācijas;

ii)tikai attiecībā uz darbībām, kas aprakstītas šīs regulas 9. panta 6. punkta a) un b) apakšpunktā, trešās valstis, kuras ir vai nav Programmas asociētās valstis;

(h)attiecībā uz darbībām, kas īsteno šīs regulas 3. panta 2. punkta f) apakšpunktā minēto konkrēto mērķi, valstu statistikas iestādes un citas valsts iestādes, kas minētas Regulas (EK) Nr. 223/2009 5. panta 2. punktā.

11. pants

Izvērtēšanas un piešķiršanas kritēriji

Izvērtēšanas komiteju vai komitejas 3. panta 2. punktā minētā konkrētā mērķa vai konkrēto mērķu īstenošanai var pilnīgi vai daļēji veidot no ārējiem ekspertiem.

12. pants

Līdzfinansēšanas noteikumi

1.Darbībām, kas attiecībā uz dalībvalstu tirgus uzraudzības iestādēm un Programmas asociētajām trešām valstīm un attiecībā uz Savienības testēšanas iestādēm, kas minētas [Priekšlikuma Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko paredz noteikumus un procedūras attiecībā uz Savienības saskaņošanas tiesību aktu par produktiem atbilstību un izpildi] 20. pantā īsteno šīs regulas 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto konkrēto mērķi, Programma var finansēt līdz 100 % no darbības attiecināmajām izmaksām, ja vien netiek pārkāpts Finanšu regulā definētais līdzfinansēšanas princips.

2.Attiecībā uz dotācijām, ko piešķir Sabiedrības interešu uzraudzības padomei (PIOB), lai īstenotu 3. panta 2. punkta c) apakšpunkta ii) daļā minēto konkrēto mērķi, ja Starptautiskās Grāmatvežu federācijas (IFAC) finansējums attiecīgajā gadā pārsniedz divas trešdaļas no gada kopējā finansējuma, gada iemaksas šajā gadā nepārsniedz maksimālo summu, kas noteikta 16. pantā minētajā darba programmā.

3.Attiecībā uz darbībām, kas īsteno šīs regulas 3. panta 2. punkta e) apakšpunktā minēto konkrēto mērķi, Programma var finansēt līdz 100 % no attiecināmajām izmaksām, ja vien netiek pārkāpts Finanšu regulas 190. pantā noteiktais līdzfinansēšanas princips.

4.Attiecībā uz darbībām, kas īsteno šīs regulas 3. panta 2. punkta f) apakšpunktā minēto konkrēto mērķi, Programma var finansēt līdz 95 % no darbību attiecināmajām izmaksām, lai atbalstītu kopdarbības tīklus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 223/2009 15. pantā.

13. pants

Attiecināmās izmaksas

Papildus Finanšu regulas 186. pantā noteiktajiem kritērijiem, attiecībā uz darbībām, kas īsteno šīs regulas 3. panta 2. punkta e) apakšpunktā minēto konkrēto mērķi, piemēro šādus izmaksu attiecināmības kritērijus:

(a)kā minēts Finanšu regulas 193. panta 2. punkta b) apakšpunktā, izmaksas ir attiecināmas pirms darbības sākuma dienas;

(b)šādas izmaksas var būt attiecināmas arī tad, ja tiek veikti pasākumi attiecībā uz aizdomām par slimības sastopamību vai kaitīgā organisma klātbūtni, ja vien šī sastopamība vai klātbūtne pēc tam tiek apstiprināta.

Pirmās daļas a) punktā minētās izmaksas ir attiecināmas no dienas, kad Komisijai paziņots par slimības sastopamību vai kaitīgā organisma klātbūtni.

14. pants

Kumulatīvs, papildinošs un kombinēts finansējums

1.Darbība, kurai no citas Savienības programmas piešķirta iemaksa, var saņemt iemaksu arī šajā Programmā, ja vien iemaksa nesedz tās pašas izmaksas. Katras iemaksu piešķīrējas Savienības programmas noteikumus piemēro attiecīgajam pasākumam. Kumulatīvais finansējums nepārsniedz darbības kopējās attiecināmās izmaksas, un dažādu Savienības programmu atbalstu var aprēķināt proporcionāli saskaņā ar dokumentiem, kuros izklāstīti atbalsta nosacījumi.

2.Darbības, kurām piešķirts Izcilības zīmoga sertifikāts vai kuras atbilst šādiem kumulatīviem, salīdzinošiem nosacījumiem:

(a)ir novērtētas Programmas uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus;

(b)atbilst minētā uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus kvalitātes prasību minimumam;

(c)budžeta ierobežojumu dēļ tās nedrīkst finansēt uz minētā uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus pamata;

var saskaņā ar Regulas (ES) XX [Kopīgo noteikumu regula] [67]. panta 5. punktu un [8.] pantu vai Regulu (ES) XX [Finanšu, pārvaldības un kopējās lauksaimniecības politikas pārraudzība] saņemt atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Kohēzijas fonda, Eiropas Sociālā fonda Plus vai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, ja vien šādas darbības atbilst attiecīgās programmas mērķiem. Piemēro atbalsta sniedzēja fonda noteikumus.

3.Darbībai drīkst piešķirt atbalstu no vienas vai vairākām Savienības programmām. Šādos gadījumos maksājuma pieteikumā deklarētie izdevumi netiek deklarēti maksājuma pieteikumā citai programmai.

4.Maksājuma pieteikumā iekļaujamo izdevumu summu katrai attiecīgajai programmai var aprēķināt proporcionāli saskaņā ar dokumentu, kurā izklāstīti atbalsta nosacījumi.

III NODAĻA

FINANSĒJUMA APVIENOŠANAS DARBĪBAS

15. pants

Finansējuma apvienošanas darbības

Finansējuma apvienošanas darbības, par kurām nolemts saskaņā ar Programmu, īsteno atbilstoši [InvestEU regulai] un Finanšu regulas X sadaļai.

IV NODAĻA

PLĀNOŠANA, PĀRRAUDZĪBA, ĪSTENOŠANA UN KONTROLE

16. pants

Programmas īstenošana

1.Programmu īsteno ar darba programmām, kas minētas Finanšu regulas 110. pantā. Darba programmās attiecīgā gadījumā norāda kopējo summu, kas atvēlēta finansējuma apvienošanas darbībām.

2.Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem darba programmas, kas īsteno 3. panta 2. punkta e) apakšpunktā noteikto konkrēto mērķi, kas izklāstīts I pielikumā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

3.Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, šīs regulas II pielikumā izklāstītās darbības, kas īsteno šīs regulas 3. panta 2. punkta f) apakšpunktā minēto konkrēto mērķi, īsteno saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 223/2009 14. un 17. pantu.

17. pants

Pārraudzība un pārskatu sniegšana

1.Regulas IV pielikumā ir noteikti rādītāji, ar kuriem ziņo par Programmas virzību uz 3. panta 2. punktā izklāstīto konkrēto mērķu sasniegšanu.

2.Lai nodrošinātu, ka tiek rezultatīvi novērtēta Programmas virzība uz tās mērķu sasniegšanu, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 20. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem pārskata vai papildina IV pielikumā minētos rādītājus, ja tas uzskatāms par vajadzīgu, un šo regulu papildina ar noteikumiem par pārraudzības un izvērtēšanas satvara izveidi.

3.Snieguma pārskatu sniegšanas sistēma nodrošina, ka programmas īstenošanas un rezultātu pārraudzībai vajadzīgie dati tiek savākti efektīvi, rezultatīvi un savlaicīgi. Šim nolūkam Savienības līdzekļu saņēmējiem un attiecīgā gadījumā dalībvalstīm nosaka samērīgas pārskatu sniegšanas prasības.

18. pants

Izvērtēšana

1.Izvērtēšanu veic laikus, lai tās rezultātus varētu ņemt vērā lemšanas procesā.

2.Programmas starpposma izvērtēšanu veic, tiklīdz par Programmas īstenošanu ir pieejama pietiekama informācija, bet ne vēlāk kā pēc četriem gadiem kopš Programmas īstenošanas sākuma.

3.Attiecībā uz darbībām, kas īsteno 3. panta 2. punkta c) apakšpunkta ii) punktā minēto konkrēto mērķi, Komisija sagatavo gada pārskatu par Starptautiskā finanšu pārskatu standartu fonda darbību saistībā ar starptautisko finanšu pārskatu standartu, PIOB un EFRAG izstrādi. Pārskatu Komisija nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

4.Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 223/2009 13. pantu, pirms Komisija pieņem un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei to izvērtējumu daļu, kas attiecas uz darbībām, kuras īsteno šīs regulas 3. panta 2. punkta f) apakšpunktā minēto konkrēto mērķi, Komisija par to apspriežas ar Eiropas Statistikas sistēmas komiteju.

5.Programmas īstenošanas beigās, bet ne vēlāk kā pēc četriem gadiem no 1. pantā norādītā termiņa, Komisija veic Programmas galīgo izvērtēšanu.

6.Šīs izvērtēšanas rezultātus kopā ar saviem apsvērumiem Komisija paziņo Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai.

19. pants

Savienības finansiālo interešu aizsardzība

Ja trešā valsts Programmā piedalās, pamatojoties uz lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar starptautisku nolīgumu, vai uz kādu citu juridisku aktu, šī trešā valsts piešķir vajadzīgās tiesības un piekļuvi, lai atbildīgais kredītrīkotājs, Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) un Eiropas Revīzijas palāta varētu pilnīgi īstenot savu attiecīgo kompetenci. OLAF gadījumā šīs tiesības ietver tiesības veikt izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, kā paredzēts Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic OLAF.

20. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.Pilnvaras pieņemt 19. panta 9. un 17. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir līdz 2028. gada 31. decembrim.

3.Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 9. un 17. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.Saskaņā ar 9. un 17. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

21. pants

Komiteju procedūra

1.Komisijai palīdz Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 178/2002 99 58. pantu. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

Ja komitejas atzinums ir jāsaņem rakstiskā procedūrā, minēto procedūru izbeidz, nepanākot rezultātu, ja atzinuma sniegšanas termiņā tā nolemj komitejas priekšsēdētājs vai to pieprasa komitejas locekļi ar vienkāršu balsu vairākumu.

V NODAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

22. pants

Informācija, komunikācija un publicitāte

1.Savienības finansējuma saņēmēji atzīst Savienības finansējuma izcelsmi un nodrošina tā redzamību (jo īpaši darbību un to rezultātu popularizēšanā), sniedzot dažādām auditorijām, tostarp plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir konsekventa, lietderīga un samērīga.

2.Saistībā ar Programmu, tās darbībām un rezultātiem Komisija rīko informācijas un komunikācijas pasākumus. Programmai iedalītie finanšu resursi veicina arī Savienības politisko prioritāšu korporatīvo komunikāciju, ciktāl šīs prioritātes saistītas ar 3. pantā minētajiem mērķiem.

3.Komisija (EUROSTAT) informācijas un komunikācijas pasākumus, kas attiecas uz 3. panta 2. punkta f) apakšpunktā minētā konkrētā mērķa īstenošanu, tā darbībām un rezultātiem, īsteno tad, ja tie attiecas uz Eiropas statistikas izstrādi, sagatavošanu un izplatīšanu saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 223/2009 noteiktajiem statistikas principiem.

23. pants

Atcelšana

Regulas (ES) Nr. 99/2013, (ES) Nr. 1287/2013, (ES) Nr. 254/2014, (ES) Nr. 258/2014, (ES) Nr. 652/2014 un (ES) 2017/826 no 2021. gada 1. janvāra atceļ.

24. pants

Pārejas noteikumi

1.Šī regula neietekmē attiecīgo darbību turpināšanu vai grozīšanu — līdz to slēgšanai — saskaņā ar Regulām (ES) Nr. 99/2013, (ES) Nr. 1287/2013, (ES) Nr. 254/2014, (ES) Nr. 258/2014, (ES) Nr. 652/2014 un (ES) 2017/826, ko attiecīgajām darbībām turpina piemērot līdz to noslēgumam.

2.No Programmas finansējuma var segt arī izdevumus par tehnisko un administratīvo palīdzību, kas ir vajadzīga, lai nodrošinātu pāreju starp Programmu un pasākumiem, kuri pieņemti saskaņā ar iepriekšējām programmām, kas izveidotas ar 1. punkta sarakstā norādītajiem tiesību aktiem.

3.Lai varētu pārvaldīt darbības, kuras nav pabeigtas līdz 2027. gada 31. decembrim, apropriācijas 4. panta 3. punktā paredzēto izmaksu segšanai budžetā vajadzības gadījumā var iekļaut arī pēc 2027. gada.

25. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2021. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgā(-s) rīcībpolitikas joma(-s) (programmu kopums)

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

1.4.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.Ilgums un finansiālā ietekme

1.6.Paredzētie pārvaldības veidi

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem 

3.2.1.Uz izdevumiem paredzamās ietekmes kopsavilkums

3.2.2.Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.3.Trešo personu iemaksas

3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgā(-s) rīcībpolitikas joma(-s) (programmu kopums)

1.3.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:

☒ jaunu darbību 

◻ jaunu darbību, kas balstās uz iepriekš veiktu pilotprojektu/sagatavošanas darbību 100  

☒ spēkā esošas darbības turpināšanu 

☒ vienas vai vairāku darbību apvienošanu vai pārorientēšanu uz citu /jaunu darbību 

1.4.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.4.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

1.4.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība

1.4.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.4.4.Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem attiecīgiem instrumentiem

1.5.Ilgums un finansiālā ietekme

☒ Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva

–☒    darbības laiks no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim

–☒    finansiālā ietekme no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim saistību apropriāciju jomā un no 2021. gada 1. janvāra līdz 2032. gada 31. decembrim maksājumu apropriāciju jomā

◻ Neierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva

–īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG.,

pēc kura turpinās normāla darbība

1.6.Plānotais(-ie) pārvaldības veids(-i) 103  

☒ Komisijas tieša pārvaldība

–☒ ar savu direktorātu starpniecību, tostarp personālu Savienības pārstāvniecībās;

–☒    ko veic izpildaģentūras

◻ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

☒ Netieša pārvaldība, kurā budžeta īstenošanas uzdevumi uzticēti:

–◻ trešām valstīm vai to izraudzītām struktūrām;

–◻ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

–◻ EIB un Eiropas Investīciju fondam*;

–◻ Finanšu regulas 70. un 71. pantā minētajām struktūrām;

–◻ publisko tiesību subjektiem;

–◻ struktūrām, uz kurām attiecas privāttiesības un kuras veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja misiju, ja vien tās sniedz pietiekamas finanšu garantijas;

–◻ struktūrām, kuru darbību reglamentē dalībvalsts privāttiesības, kurām ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuras sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības KĀDP jomā, kāda tā paredzēta Līguma par Eiropas Savienību V sadaļā, un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā.

Piezīmes

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Pārraudzības un pārskatu sniegšanas noteikumi

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma(-as)

2.2.1.Ierosinātā(-o) pārvaldības veida(-u), finansējuma apgūšanas mehānisma, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto(-ajām) iekšējās kontroles sistēmu(-ām)

2.2.3.Kontroles izmaksu lietderības (attiecība “kontroles izmaksas ÷ attiecīgo pārvaldīto fondu vērtība”) vērtējums un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas un programmas slēgšanas brīdī)

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija un jauna(-as) ierosinātā(-ās) budžeta izdevumu pozīcija(-as)

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.Uz izdevumiem paredzamās ietekmes kopsavilkums

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.2.2.Uz administratīvajām apropriācijām paredzamās ietekmes kopsavilkums

–◻    Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot administratīvās apropriācijas

–☒    Priekšlikums/iniciatīva paredz izmantot administratīvās apropriācijas šādā veidā:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvu izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā iedalītos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

3.2.2.1.Paredzamās cilvēkresursu vajadzības

–◻    Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu.

–☒    Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu

Vajadzības pēc cilvēkresursiem tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā iedalītos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts

3.2.3.Trešo personu iemaksas

Priekšlikums/iniciatīva:

–◻    neparedz trešo personu līdzfinansējumu

–☒    paredz trešo personu sniegtu līdzfinansējumu:

Apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

–☒    Priekšlikums/iniciatīva ieņēmumus finansiāli neietekmē.

–◻    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

(1)◻    pašu resursus

(2)◻    citus ieņēmumus

Norādīt, ja ieņēmumi ir piešķirti izdevumu pozīcijām ◻    

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Attiecībā uz piešķirtajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgo(-ās) izdevumu pozīciju(-as).

[…]

Citas piezīmes (piem., metode/formula, ko izmanto, lai aprēķinātu ietekmi uz ieņēmumiem, vai jebkura cita informācija).

[…]

(1)    COM(2018) 322 final.

(2)    COM(2018) 321, 7.–9. lpp.

(3)    COM(2018) 321, 29. lpp.

(4)    Finanšu pakalpojumu iekšējā tirgus īstenošana un attīstība; uzņēmējdarbības tiesības; iekšējā tirgus pārvaldības rīki; atbalsts standartizācijas pasākumiem, preču un pakalpojumu iekšējā tirgus darbība un attīstība, muitas un nodokļu rīcībpolitikas pilnveide.

(5)    Vērienīga un inovatīva konkurences politika spēcīgākai Savienībai digitālajā laikmetā, Kopīga klasteru iniciatīva.

(6)    COM(2018) 439 galīgā redakcija.

(7)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1287/2013, ar ko izveido Uzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas programmu (COSME) (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1639/2006/EK (OV L 347, 20.12.2013., 33. lpp.).

(8)    Moderns budžets Savienībai, kas aizsargā, dod iespējas un aizstāv: daudzgadu finanšu shēma 2021.–2027. gadam, COM(2018) 321 final, 18.–19. lpp.

(9)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 15. janvāra Regula (ES) Nr. 99/2013 par Eiropas statistikas programmu 2013.–2017. gadam (OV L 39, 9.2.2013., 12. lpp.).

(10)    COM(2015) 192 final, “Digitālā vienotā tirgus stratēģija Eiropai”.

(11)    COM(2015) 550 final, “Vienotā tirgus pilnīgošana — plašākas iespējas cilvēkiem un uzņēmējdarbībai”.

(12)    COM(2015) 468 final, “Rīcības plāns kapitāla tirgu savienības izveidei”.

(13)    COM(2018) 0185 galīgā redakcija.

(14)    http://europa.eu/rapid/press-release_SPEECH-17-3165_lv.htm

(15)    COM(2018) 442 galīgā redakcija.

(16)    COM(2018) 443 final.

(17)    COM(2018) 439 galīgā redakcija.

(18)    COM(2018) 372 galīgā redakcija.

(19)    COM(2018) 435 galīgā redakcija.

(20)    COM(2018) 447 final.

(21)    COM(2018) 434 galīgā redakcija.

(22)    COM(2018) 375 galīgā redakcija.

(23)    COM(2018) 367 […].

(24)    COM(2018) 393 galīgā redakcija.

(25)    COM(2018) 382 galīgā redakcija.

(26)    COM(2018) 322 final, 10. pants.

(27)    ECLI:EU:C:2012:525, lieta C-490/10, Parlaments/Padome, 44.–47. punkts.

(28)    Regula (ES) Nr. 258/2014.

(29)    Regula (ES) Nr. 254/2014, Regula (ES) Nr. 2017/826.

(30)    Regula (ES) Nr. 652/2014.

(31)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta Regula (EK) Nr. 223/2009 par Eiropas statistiku un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1101/2008 par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte, Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku un Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom, ar ko nodibina Eiropas Kopienu Statistikas programmu komiteju (OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp.).

(32)    Eirobarometra zibensaptauja Nr. 430: Eiropas Savienības pilsonība, 2016. gada marts.

(33)    https://ec.europa.eu/growth/content/public-consultation-single-digital-gateway-0_en

(34)    Komisijas dienestu darba dokuments “Kopsavilkuma ziņojums par apspriešanos ar ieinteresētajām personām par vienoto digitālo vārteju” — Pavaddokuments dokumentam “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par vienotas digitālās vārtejas informācijas, procedūru, palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumu sniegšanai un par grozījumiem Regulā (ES) Nr. 1024/2012 (SWD/2017/0212 final — 2017/086 (COD)).

(35)     http://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=SWD:2017:0469:FIN

(36)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Regula (ES) Nr. 254/2014 par daudzgadu patērētāju tiesību aizsardzības programmu no 2014. līdz 2020. gadam un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 1926/2006/EK (OV L 84, 20.3.2014., 42. lpp.).

(37)     Regulas (ES) Nr. 652/2014 vidusposma izvērtēšana .

(38)    Attiecīgais ziņojums vēl nav publicēts, taču ir pieejams pēc pieprasījuma Eiropas Savienības Statistikas birojā (Eurostat).

(39)    Kā formulēts Regulā (EK) Nr. 223/2009 par Eiropas statistiku.

(40)    SEC(2018)294.

(41)    Finanšu pakalpojumu iekšējā tirgus īstenošana un attīstība; uzņēmējdarbības tiesības; iekšējā tirgus pārvaldības rīki; atbalsts standartizācijas darbībām, preču un pakalpojumu iekšējā tirgus darbība un attīstība, budžeta pozīcija muitas un nodokļu politikas izstrādes atbalstam.

(42)    Vērienīga un inovatīva konkurences politika spēcīgākai Savienībai digitālajā laikmetā, Kopīga klasteru iniciatīva.

(43)    Iestāžu 2016. gada 13. aprīļa nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu (OV L 123, 12.5.2016., 1.–14. lpp.).

(44)    OV L 90, 28.3.2006., 2. lpp.

(45)    OV C [...], [...], [...]. lpp.

(46)    OV C [...], [...], [...]. lpp.

(47)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 15. janvāra Regula (ES) Nr. 99/2013 par Eiropas statistikas programmu 2013.–2017. gadam (OV L 39, 9.2.2013., 12. lpp.).

(48)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regula (EK) Nr. 765/2008, ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību un atceļ Regulu (EEK) Nr. 339/93 (OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp.).

(49)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/23/ES par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu (OV L 94, 28.3.2014., 1. lpp.).

(50)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV L 94, 28.3.2014., 65. lpp.).

(51)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/25/ES par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/17/EK (OV L 94, 28.3.2014., 243. lpp.).

(52)    COM(2018) 439 galīgā redakcija.

(53)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1287/2013, ar ko izveido Uzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas programmu (COSME) (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1639/2006/EK (OV L 347, 20.12.2013., 33. lpp.).

(54)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regula (ES) Nr. 1025/2012 par Eiropas standartizāciju, ar ko groza Padomes Direktīvas 89/686/EEK un 93/15/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/9/EK, 94/25/EK, 95/16/EK, 97/23/EK, 98/34/EK, 2004/22/EK, 2007/23/EK, 2009/23/EK un 2009/105/EK un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 87/95/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1673/2006/EK (OV L 316, 14.11.2012., 12. lpp.).

(55)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija Regula (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (OV L 243, 11.9.2002., 1. lpp.).

(56)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/34/ES par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).

(57)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 17. maija Direktīva 2006/43/EK, ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas, groza Padomes Direktīvu 78/660/EEK un Padomes Direktīvu 83/349/EEK un atceļ Padomes Direktīvu 84/253/EEK (OV L 157, 9.6.2006., 87. lpp.).

(58)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 3. decembra Direktīva 2001/95/EK par produktu vispārēju drošību (OV L 11, 15.1.2002., 4. lpp.).

(59)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīva 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū (OV L 376, 27.12.2006., 36. lpp.).

(60)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 17. maija Regula (ES) 2017/826, ar ko izveido Savienības programmu laikposmam no 2017. gada līdz 2020. gadam, lai atbalstītu īpašas darbības, ar kurām pastiprina patērētāju un citu finanšu pakalpojumu galalietotāju iesaistīšanos Savienības politikas veidošanā finanšu pakalpojumu jomā (OV L 129, 19.5.2017., 17. lpp.).

(61)    [tiks ievietots]

(62)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta Regula (EK) Nr. 223/2009 par Eiropas statistiku un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1101/2008 par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte, Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku un Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom, ar ko nodibina Eiropas Kopienu Statistikas programmu komiteju (OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp.).

(63)    Atsauce jāatjaunina: OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp. Nolīgums pieejams šeit: http://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=uriserv:OJ.C_.2013.373.01.0001.01.ENG&toc=OJ:C:2013:373:TOC.

(64)    OV L 90, 28.3.2006., 2. lpp.

(65)    COM(2010) 700, galīgā redakcija, 2010. gada 19. oktobris.

(66)    COM(2017) 623 galīgā redakcija.

(67)    COM(2018) 442 galīgā redakcija.

(68)    COM(2018) 443 galīgā redakcija.

(69)    COM(2018) 372 galīgā redakcija.

(70)    COM(2018) 439 galīgā redakcija.

(71)    COM(2018) 447 galīgā redakcija.

(72)    COM(2018) 435 galīgā redakcija.

(73)    COM(2018) 434 galīgā redakcija.

(74)    COM(2018) 375 galīgā redakcija.

(75)    COM(2018) 367 galīgā redakcija.

(76)    COM(2018) 322 final, 10. pants.

(77)    COM(2018) 382 galīgā redakcija.

(78)    COM(2018) 393 galīgā redakcija.

(79)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(80)    OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(81)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regula (ES) 2016/429 par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā (“Dzīvnieku veselības tiesību akts”) (OV L 84, 31.3.2016., 1. lpp.).

(82)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 17. novembra Regula (EK) Nr. 2160/2003 par salmonellas un dažu citu pārtikā sastopamu zoonozes īpašu izraisītāju kontroli (OV L 325, 12.12.2003., 1. lpp.).

(83)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Regula (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai (OV L 147, 31.5.2001., 1. lpp.).

(84)    Padomes 2013. gada 25. novembra Lēmums 2013/755/ES par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību (“Lēmums par aizjūras asociāciju”) (OV L 344, 19.12.2013., 1. lpp.).

(85)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. septembra Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

(86)    Padomes 1995. gada 18. decembra Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.).

(87)    Padomes 1996. gada 11. novembra Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).

(88)    Padomes 2017. gada 12. oktobra Regula (ES) 2017/1939, ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.).

(89)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 5. jūlija Direktīva (ES) 2017/1371 par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.).

(90)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(91)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(92)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Regula (ES) Nr. 254/2014 par daudzgadu patērētāju tiesību aizsardzības programmu no 2014. līdz 2020. gadam un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 1926/2006/EK (OV L 84, 20.3.2014., 42. lpp.).

(93)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 3. aprīļa Regula (ES) Nr. 258/2014, ar ko izveido Savienības programmu, lai atbalstītu īpašas darbības finanšu pārskatu un revīzijas jomā laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam, un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 716/2009/EK (OV L 105, 8.4.2014., 1. lpp.).

(94)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regula (ES) Nr. 652/2014, ar ko paredz noteikumus tādu izdevumu pārvaldībai, kuri attiecas uz pārtikas apriti, dzīvnieku veselību un dzīvnieku labturību, augu veselību un augu reproduktīvo materiālu, un ar ko groza Padomes Direktīvas 98/56/EK, 2000/29/EK un 2008/90/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 178/2002, (EK) Nr. 882/2004 un (EK) Nr. 396/2005, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/128/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 un atceļ Padomes Lēmumus 66/399/EEK, 76/894/EEK un 2009/470/EK (OV L 189, 27.6.2014, 1. lpp.).

(95)    Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikums 2003/361/EK par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).

(96)    [tiks ievietots]

(97)    COM(2017) 795 galīgā redakcija.

(98)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. marta Regula (ES) 2017/625 par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti pārtikas un barības aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību un augu aizsardzības līdzekļiem, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001, (EK) Nr. 396/2005, (EK) Nr. 1069/2009, (EK) Nr. 1107/2009, (ES) Nr. 1151/2012, (ES) Nr. 652/2014, (ES) 2016/429 un (ES) 2016/2031, Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2005 un (EK) Nr. 1099/2009 un Padomes Direktīvas 98/58/EK, 1999/74/EK, 2007/43/EK, 2008/119/EK un 2008/120/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004, Padomes Direktīvas 89/608/EEK, 89/662/EEK, 90/425/EEK, 91/496/EEK, 96/23/EK, 96/93/EK un 97/78/EK un Padomes Lēmumu 92/438/EEK (Oficiālo kontroļu regula) (OV L 95, 7.4.2017., 1. lpp.).

(99)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 031, 1.2.2002., 1. lpp.). 

(100)    Kā paredzēts Finanšu regulas 58. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā.

(101)    http://ec.europa.eu/DocsRoom/documents/28084

(102)    [Ievietot atsauci uz fonda InvestEU regulu]

(103)    Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļvietnē: https://myintracomm.ec.europa.eu/budgweb/EN/man/budgmanag/Pages/budgmanag.aspx  

(104)    COM(2011)376, 24.6.2011.

(105)    Dif. = Diferencētas apropriācijas / Nedif. = Nediferencētas apropriācijas.

(106)    EBTA: Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

(107)    Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

(108)    Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(109)    Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(110)    AC — līgumdarbinieki; AL — vietējie darbinieki; END — valstu norīkotie eksperti; INT — aģentūras darbinieki; JED — jaunākie eksperti delegācijās.

(111)    Ārštata darbiniekiem paredzēto maksimālo summu finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām “BA” pozīcijām).

(112)    Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 20 % apmērā.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē,7.6.2018

COM(2018) 441 final

PIELIKUMI

dokumentam

PRIEKŠLIKUMS EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI,

ar ko izveido Vienotā tirgus, uzņēmumu, tostarp mazo un vidējo uzņēmumu, konkurētspējas un Eiropas statistikas programmu un atceļ Regulu (ES) Nr. 99/2013, Regulu (ES) Nr. 1287/2013, Regulu (ES) Nr. 254/2014, Regulu (ES) Nr. 258/2014, Regulu (ES) Nr. 652/2014 un Regulu (ES) 2017/826

{SEC(2018) 294 final}
{SWD(2018) 320 final}

I PIELIKUMS

Attiecināmās darbības, kas īsteno 3. panta 2. punkta e) apakšpunktā minēto konkrēto mērķi

Uz finansējumu var pretendēt šādas galvenokārt ar dotāciju un iepirkumu starpniecību veiktas darbības, ar kurām īsteno 3. panta 2. punkta e) apakšpunktā minēto konkrēto mērķi:

1.veterinārie un fitosanitārie ārkārtas pasākumi;

1.1.veterinārie un fitosanitārie ārkārtas pasākumi, kuri jāīsteno, ja apstiprināts kādas III pielikuma sarakstā norādītas dzīvnieku slimības vai zoonozes gadījums, viena vai vairāku kaitīgo organismu klātbūtne vai ja ir tieši draudi cilvēka, dzīvnieku vai augu veselības statusam Savienībā.

Pirmajā punktā minētos pasākumus īsteno nekavējoties un to piemērošana atbilst attiecīgo Savienības tiesību aktu normām.

1.2.Attiecībā uz fitosanitārām ārkārtas situācijām dalībvalstīm Savienības finansējumu var piešķirt par šādiem pasākumiem, kas vērsti pret pirmo augiem kaitīgo organismu uzliesmojumu kādā konkrētā teritorijā:

(a)pasākumi, ko uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/2031 1  16. panta vai uz Savienības pasākumu pamata, kuri pieņemti saskaņā ar minētās regulas 28. panta 1. punktu, īsteno kādas dalībvalsts kompetentā iestāde, lai izskaustu kādu Savienības karantīnas organismu;

(b)pasākumi, ko uz Regulas (ES) 2016/2031 29. panta pamata īsteno kādas dalībvalsts kompetentā iestāde, lai izskaustu kādu kaitīgo organismu, kurš nav norādīts Savienības karantīnas organismu sarakstā un kuru saskaņā ar tās pašas regulas minētajā pantā vai 30. panta 1. punktā minētajiem kritērijiem var kvalificēt par Savienības karantīnas organismu;

(c)ja Savienības aizsardzībai pret attiecīgā kaitīgā organisma tālāku izplatību tas nepieciešams — papildu aizsardzības pasākumi, kas veikti pret tāda kaitīgā organisma izplatību, attiecībā uz kuru uz Regulas (ES) 2016/2031 28. panta 1. punkta un 30. panta 1. punkta pamata ir pieņemti Savienības pasākumi, kas nav šā punkta a) apakšpunktā minētie izskaušanas pasākumi un b) apakšpunktā minētie ierobežošanas pasākumi.

1.3.Savienības finansējumu jo īpaši var nodrošināt šādiem pasākumiem.

1.3.1.Aizsardzības pasākumi, kuri tiek veikti, ja, trešā valstī, dalībvalstī vai aizjūras zemē vai teritorijā esot sastopamai vai izvēršoties kādai no III pielikuma sarakstā norādītajām dzīvnieku slimībām un zoonozēm, rodas tiešs apdraudējums Savienības veselības statusam, vai aizsardzības pasākumi vai citi relevanti pasākumi, kuri veikti Savienības augu veselības statusa atbalstīšanai.

1.3.2.Šajā pielikumā minēti pasākumi, kurus īsteno viena vai vairākas dalībvalstis, kas cieši sadarbojas attiecīgās epidēmijas kontrolēšanā.

1.3.3.III pielikuma sarakstā norādīto dzīvnieku slimību un zoonožu kontrolēšanai paredzēto bioloģisko produktu krājumi, ja pēc dalībvalsts pieprasījuma Komisija šādu krājumu izveidi attiecīgajā dalībvalstī uzskata par nepieciešamu.

1.3.4.Bioloģisko produktu krājumu izveidošana vai vakcīnu devu iegāde, ja, trešā valstī vai dalībvalstī esot sastopamai vai izvēršoties kādai no III pielikuma sarakstā norādītajām dzīvnieku slimībām un zoonozēm, var rasties apdraudējums Savienībai.

2.Ikgadējas un daudzgadējas veterināras un fitosanitāras programmas

2.1.Ikgadējas un daudzgadējas veterināras un fitosanitāras programmas, kuru uzdevums ir III pielikuma sarakstā norādīto dzīvnieku slimību, zoonožu un augiem kaitīgo organismu izskaušana, kontrole un uzraudzība, jāīsteno atbilstoši attiecīgo Savienības tiesību aktu normām.

Nosacījumi attiecībā uz darbībām, kas var pretendēt uz finansējumu, ir noteikti 16. pantā minētajā darba programmā.

Programmas Komisijai tiek iesniegtas līdz 31. maijam gadā tieši pirms plānotās īstenošanas perioda.

Pēc tam, kad labumguvēji iesnieguši starpposma finanšu pārskatus, vajadzības gadījumā Komisija dotācijas nolīgumu attiecībā uz visu attiecināmības periodu var grozīt.

2.2.Ja, esot sastopamai vai izvēršoties kādai no dzīvnieku slimībām vai zoonozēm, kas norādītas III pielikuma sarakstā, varbūtīgs kļūst Savienības veselības statusa apdraudējums un lai Savienību aizsargātu pret šādas slimības vai zoonozes introducēšanos, vai ja Savienības augu veselības statusa atbalstam ir nepieciešami aizsardzības pasākumi, dalībvalstis savās programmās var iekļaut pasākumus, kuri sadarbībā ar blakus esošo trešo valstu iestādēm īstenojami šādu valstu teritorijā. Tādos pašos apstākļos un tādā pašā nolūkā Savienības finansējumu var piešķirt arī tieši trešo valstu kompetentajām iestādēm.

2.3.Kas attiecas uz fitosanitārām programmām, Savienības finansējumu dalībvalstīm var piešķirt par šādiem pasākumiem:

(a)konkrētos laikposmos īstenoti apsekojumi, kuros tiek pārbaudīta vismaz klātbūtne tādam Savienības karantīnas organismam un tādu kaitīgu organismu pazīmes vai simptomi, uz ko attiecas Regulas (ES) 2016/2031 29. pantā minētie pasākumi vai pasākumi, kuri pieņemti uz minētās regulas 30. panta 1. punkta pamata;

(b)konkrētos laikposmos īstenoti apsekojumi, kuros tiek pārbaudīta vismaz klātbūtne tādiem kaitīgiem organismiem, kas nav a) apakšpunktā minētie kaitīgie organismi, kas varētu nozīmēt jaunu risku Savienības teritorijai un kā ievešana vai izplatīšanās varētu būtiski skart Savienības lauksaimniecību vai mežus;

(c)pasākumi, ko uz Regulas (ES) 2016/2031 17. panta vai uz Savienības pasākumu pamata, kuri pieņemti saskaņā ar tās pašas regulas 28. panta 1. punktu, īsteno kādas dalībvalsts kompetentā iestāde, lai izskaustu kādu Savienības karantīnas organismu;

(d)pasākumi, ko uz Regulas (ES) 2016/2031 29. panta pamata īsteno kādas dalībvalsts kompetentā iestāde, lai izskaustu kādu kaitīgo organismu, kurš nav norādīts Savienības karantīnas organismu sarakstā un kuru saskaņā ar tās pašas regulas minētajā pantā vai 30. panta 1. punktā minētajiem kritērijiem var kvalificēt par Savienības karantīnas organismu;

(e)ja Savienības aizsardzībai pret attiecīgā kaitīgā organisma tālāku izplatību tas nepieciešams — papildu aizsardzības pasākumi, kas veikti pret tāda kaitīgā organisma izplatību, attiecībā uz kuru uz Regulas (ES) 2016/2031 28. panta 1. punkta un 30. panta 1. punkta pamata ir pieņemti Savienības pasākumi, kas nav šā punkta c) apakšpunktā minētie izskaušanas pasākumi un d) apakšpunktā minētie ierobežošanas pasākumi;

(f)ja Savienības aizsardzībai pret attiecīgā kaitīgā organisma tālāku izplatību tas nepieciešams — pasākumi, ko invadētā teritorijā, kurā minēto kaitēkli nav iespējams izskaust, īsteno tāda kaitīgā organisma izplatības ierobežošanai, pret ko uz Regulas (ES) 2016/2031 28. panta 2. punkta vai tās pašas regulas 30. panta 3. punkta pamata ir pieņemti Savienības mēroga ierobežošanas pasākumi.

Šo pasākumu aptverto augiem kaitīgo organismu saraksts ir noteikts 16. pantā minētajā darba programmā.

3.Dzīvnieku labturības pilnveidošanas aktivitātes.

4.Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/625 92., 95. un 97. pantā 2 minētās Eiropas Savienības references laboratorijas un Eiropas Savienības references centri.

5.Regulas (ES) 2017/625 112. pantā minētās koordinētās kontroles programmas un informācijas un datu vākšana.

6.Pret pārtikas izšķērdēšanu un ar pārtikas likumdošanas pārkāpumiem saistītu krāpšanu vērstas aktivitātes.

7.Ilgtspējīgas pārtikas ražošanas un patēriņa aktivitātes.

8.Ar 3. panta 2. punkta e) apakšpunktā minēto konkrēto mērķi saistītu tiesību aktu rezultatīvai un efektīvai īstenošanai nepieciešamās datubāzes un datorizētas informācijas pārvaldības sistēmas, par kurām pierādīts, ka tās dod pievienoto vērtību visai Savienībai.

9.Mācības, kas paredzētas par oficiālajām kontrolēm atbildīgajiem kompetento iestāžu darbiniekiem un citām dzīvnieku slimību vai augiem kaitīgo organismu pārvaldībā un/vai profilaksē iesaistītām personām un kas minētas Regulas (ES) 2017/625 130. pantā.

10.Ceļa izdevumi, izmitināšanas un uzturēšanās izdevumi, kas dalībvalstu ekspertiem radušies tādēļ, ka Komisija tos norīkojusi palīdzēt saviem ekspertiem, kā paredzēts Regulas (ES) 2017/625 116. panta 4. punktā un 120. panta 4. punktā.

11.Tehniskais un zinātniskais darbs, ieskaitot pētījumus un koordinēšanas aktivitātes, kas nepieciešams, lai būtu drošība, ka jomā, kura saistīta ar 3. panta 2. punkta e) apakšpunktā minēto konkrēto mērķi, tiek pareizi īstenoti tiesību akti un ka šie akti ir pielāgoti norisēm zinātnē, tehnikā un sabiedrībā.

12.Aktivitātes, ko īsteno dalībvalstis vai starptautiskas organizācijas, darbojoties 3. panta 2. punkta e) apakšpunktā minētā konkrētā mērķa īstenošanai un atbalstot ar minēto mērķi saistīto noteikumu izstrādi un īstenošanu.

13.Projekti, kurus viena vai vairākas dalībvalstis organizē, lai ar inovatīvu paņēmienu un protokolu starpniecību efektivizētu 3. panta 2. punkta e) apakšpunktā minētā konkrētā mērķa īstenošanu.

14.Atbalsts, kas 3. panta 2. punkta e) apakšpunktā minētā konkrētā mērķa jomu reglamentējošo noteikumu īstenošanas ietvaros sniegts Savienības un dalībvalstu īstenotām informācijas un izpratnes veidošanas iniciatīvām, kuru nolūks ir nodrošināt kvalitatīvāku, atbilstīgu un ilgtspējīgu pārtikas ražošanu un patēriņu, ieskaitot aktivitātes, kuru nolūks ir novērst pārtikas izšķērdēšanu un ar pārtikas likumdošanas pārkāpumiem saistītu krāpšanos.

15.Cilvēka, dzīvnieku un augu veselības aizsardzības un dzīvnieku labturības nolūkā veiktu pasākumu īstenošana ar dzīvniekiem, dzīvnieku izcelsmes produktiem, augiem un augu produktiem, kuri no trešām valstīm nonāk pie kādas no Eiropas Savienības robežām.

16.

II PIELIKUMS

Attiecināmās darbības, kas īsteno 3. panta 2. punkta f) apakšpunktā minēto konkrēto mērķi

Savienības rīcībpolitiku īstenošanai ir nepieciešama augsti kvalitatīva, salīdzināma un drošticama statistiska informācija par Savienības ekonomisko, sociālo, teritoriālo un vidisko situāciju. Turklāt Eiropas statistika Eiropas iedzīvotājiem paver iespēju saprast demokrātisko procesu, tajā piedalīties un diskutēt par Savienības pašreizējo stāvokli un tās nākotni.

Kopā ar Regulu (EK) Nr. 223/2009 par Eiropas statistiku Programma dod Eiropas statistikas izstrādes, sagatavošanas un izplatīšanas satvaru 2021.–2027. gadam. Eiropas statistika ciešā un koordinētā sadarbībā Eiropas Statistikas sistēmā (ESS) tiek izstrādāta, sagatavota un izplatīta uz minētā satvara pamata un saskaņā ar Eiropas Statistikas prakses kodeksa principiem.

Uz šā satvara pamata izstrādātā, sagatavotā un izplatītā Eiropas statistika palīdz īstenot LESD izklāstītās un tālāk Komisijas stratēģiskajās prioritātēs atspoguļotās Savienības politiskās nostādnes.

Īstenojot 3. panta 2. punkta f) apakšpunktā minēto konkrēto mērķi, tiek veiktas šādas darbības:

Ekonomiskā un monetārā savienība, globalizācija un tirdzniecība

–sniegt augsti kvalitatīvu statistiku, uz kuras balstās pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra, Reformu atbalsta programma un Savienības ikgadējais ekonomikas pārraudzības un vadības cikls;

–sniegt un attiecīgā gadījumā pastiprināt galvenos Eiropas ekonomiskos rādītājus (PEEI);

–sniegt statistiku un metodoloģiskus norādījumus par to, kā statistiski traktēt investīcijas un budžetāros instrumentus ekonomiskās konverģences, finansiālās stabilitātes un darbvietu radīšanas atbalsta kontekstā;

–sniegt statistiku pašu resursu, kā arī ES darbinieku atalgojuma un pensiju vajadzībām;

–labāk novērtēt pakalpojumu tirdzniecību, ārvalstu tiešos ieguldījumus, globālās vērtībķēdes un globalizācijas ietekmi uz Savienības ekonomiku.

Vienotais tirgus, inovācija un digitālā pārveide

–sniegt augsti kvalitatīvu un drošticamu statistiku vienotā tirgus, Eiropas aizsardzības rīcības plāna un galveno inovācijas un pētniecības jomu vajadzībām;

–vairāk un savlaicīgāk sniegt statistiku par sadarbīgo ekonomiku un par digitalizācijas ietekmi uz Eiropas uzņēmumiem un iedzīvotājiem.

Eiropas sociālā dimensija

–sniegt augsti kvalitatīvu, savlaicīgu un drošticamu statistiku, kas atbalsta Eiropas sociālo tiesību pīlāru un Savienības prasmju politiku, tostarp sniegt statistiku par darba tirgu, nodarbinātību, izglītību un apmācību, ienākumu līmeni, dzīves apstākļiem, nabadzību, nevienlīdzību, sociālo aizsardzību, nedeklarētu darbu, kā arī prasmēm veltītu satelītkontu statistiku;

–sniegt statistiku, kas attiecas uz ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām;

–bagātināt migrācijas statistiku, jo īpaši statistiku par migrantu stāvokli un integrāciju un par patvēruma meklētāju izglītības vajadzībām un kvalifikācijas līmeņiem;

–izstrādāt modernizētas iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanas programmas un iedzīvotāju statistiku laikposmam pēc 2021. gada;

–sniegt iedzīvotāju skaita prognozes un to ikgadējus atjauninājumus.

Ilgtspējīga attīstība, dabas resursi un vide

–pārraudzīt virzību uz ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšanu;

–turpināt izstrādāt statistiku, kas balsta Enerģētikas stratēģiju, aprites ekonomiku un stratēģiju attiecībā uz plastmasu;

–sniegt svarīgāko statistiku un rādītājus par vidi, arī par atkritumiem, ūdeni, bioloģisko daudzveidību, mežiem, zemes izmantojumu un zemes segumu, statistiku par klimatu un rādītājus un statistiku par vides ekonomiskajiem kontiem;

–sniegt statistiku par kravu un pasažieru transportu, lai atbalstītu Savienības rīcībpolitikas

–un atbalstītu tālākus rādītājus, ar kuru palīdzību pārraudzīt intermodalitāti un modālu pāreju uz videi nekaitīgākiem transporta veidiem;

–laikus sniegt relevantus datus kopējās lauksaimniecības politikas un kopējās zivsaimniecības politikas un citu ar vidi, pārtikas drošumu un dzīvnieku labturību saistītu rīcībpolitiku vajadzībām.

Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija

–laikus un daudzpusīgi sniegt statistikas rādītājus par Savienības reģioniem, arī attālākajiem reģioniem, pilsētām un lauku apgabaliem, lai pārraudzītu un izvērtētu, cik iedarbīgas ir teritoriālās attīstības politikas un kāda ir nozaru politiku teritoriālā ietekme;

–atbalstīt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas rādītāju izstrādi un apkarot terorisma finansēšanu; un izstrādāt statistiku par policiju un drošību;

–vairāk izmantot ģeotelpiskos datus un statistikas sagatavošanā sistemātiski integrēt un maģistralizēt ģeotelpiskās informācijas pārvaldību.

Uzlabot Eiropas statistikas komunicēšanu un popularizēt to kā uzticamu informācijas avotu dezinformācijas apkarošanai tiešsaistē

–sistemātiski popularizēt Eiropas statistiku kā uzticamu pierādījumu avotu un faktu pārbaudītājiem, pētniekiem un publiskām iestādēm atvieglot tās izmantošanu cīņai pret dezinformāciju tiešsaistē;

–statistiku padarīt lietotājiem vieglāk piekļūstamu un labāk saprotamu, arī sniedzot pievilcīgas un interaktīvas vizualizācijas un tādus individualizētākus pakalpojumus kā dati pēc pieprasījuma un pašapkalpošanās ceļā izdarīta analīze;

–tālāk izstrādāt un pārraudzīt Eiropas statistikas kvalitātes nodrošināšanas satvaru, ieskaitot profesionālvērtēšanu par dalībvalstu atbilstību Eiropas Statistikas prakses kodeksam;

–pētniecības vajadzībām sniegt piekļuvi mikrodatiem, turklāt aizsargājot visaugstākos datu aizsardzības un statistiskās konfidencialitātes standartus.

Datu revolūcijas priekšrocību izmantošana un pāreja uz uzticamu viedo statistiku

–intensīvāk izmantot jaunus digitālus datu avotus un iedibināt uzticamas viedās statistikas pamatus, ar kuras palīdzību gandrīz reāllaikā ar uzticamu algoritmu starpniecību sagatavot jaunu statistiku;

–pārņemot privātumu pasargājošas datošanas metodes un drošas daudzpusējas datošanas metodes, izstrādāt jaunas pieejas privāti turētu datu izmantošanai;

–oficiālā statistikā veicināt progresīvu pētniecību un inovāciju, tostarp izmantojot kopdarbības tīklus un nodrošinot Eiropas statistikas mācībprogrammas.

Izvērstas partnerības un sadarbība statistikā

–pastiprināt ESS partnerību un sadarbību ar Eiropas Centrālo banku sistēmu;

–veicināt partnerības ar publisku un privātu datu turētājiem un tehnoloģiju nozari, lai atvieglinātu piekļuvi datiem statistikas vajadzībām, no dažādiem avotiem nākošu datu integrāciju un jaunāko tehnoloģiju izmantošanu;

–pastiprināt sadarbību ar pētniekiem un akadēmiskajām aprindām, jo īpaši attiecībā uz jaunu datu avotu izmantošanu, datu analīzi un statistikpratības veicināšanu;

–globālās oficiālās statistikas interesēs sadarboties ar starptautiskām organizācijām un trešām valstīm.

III PIELIKUMS

Dzīvnieku slimību un zoonožu saraksts

(1)Āfrikas zirgu mēris

(2)Āfrikas cūku mēris

(3)liesas sērga

(4)putnu gripa (ļoti patogēniskā)

(5)putnu gripa (mazpatogēniskā)

(6)kampilobakterioze

(7)klasiskais cūku mēris

(8)mutes un nagu sērga

(9)kazu infekciozā pleiropneimonija

(10)zirgu ļaunie ienāši

(11)inficēšanās ar infekciozā katarālā drudža vīrusu (serotipi 1–24)

(12)inficēšanās ar Brucella abortus, B. melitensis un B. suis

(13)inficēšanās ar epizootiskās hemorāģiskās slimības vīrusu

(14)inficēšanās ar nodulārā dermatīta vīrusu

(15)inficēšanās ar Mycoplasma mycoides subsp. mycoides SC (govju infekciozā pleiropneimonija)

(16)inficēšanās ar Mycobacterium tuberculosis kompleksu (M. bovis, M. caprae un M. tuberculosis)

(17)inficēšanās ar Ņūkāslas slimības vīrusu

(18)inficēšanās ar mazo atgremotāju mēra vīrusu

(19)inficēšanās ar trakumsērgas vīrusu

(20)inficēšanās ar Rifta ielejas drudzi (infekciozais enzootiskais hepatīts)

(21)inficēšanās ar govju mēra vīrusu

(22)inficēšanās ar zoonozi izraisošiem Salmonella serotipiem

(23)invadēšanās ar Echinococcus spp.

(24)listerioze

(25)aitu bakas un kazu bakas

(26)transmisīvās sūkļveida encefalopātijas

(27)trihineloze

(28)Venecuēlas zirgu encefalomielīts

(29)verotoksigēniskā E. coli

IV PIELIKUMS
RĀDĪTĀJI

(1)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 26. oktobra Regula (ES) 2016/2031 par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 228/2013, (ES) Nr. 652/2014 un (ES) Nr. 1143/2014 un atceļ Padomes Direktīvas 69/464/EEC, 74/647/EEK, 93/85/EEK, 98/57/EK, 2000/29/EK, 2006/91/EK un 2007/33/EK (OV L 317, 23.11.2016., 4. lpp.).

(2)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. marta Regula (ES) 2017/625 par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti pārtikas un barības aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību un augu aizsardzības līdzekļiem, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001, (EK) Nr. 396/2005, (EK) Nr. 1069/2009, (EK) Nr. 1107/2009, (ES) Nr. 1151/2012, (ES) Nr. 652/2014, (ES) 2016/429 un (ES) 2016/2031, Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2005 un (EK) Nr. 1099/2009 un Padomes Direktīvas 98/58/EK, 1999/74/EK, 2007/43/EK, 2008/119/EK un 2008/120/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004, Padomes Direktīvas 89/608/EEK, 89/662/EEK, 90/425/EEK, 91/496/EEK, 96/23/EK, 96/93/EK un 97/78/EK un Padomes Lēmumu 92/438/EEK (Oficiālo kontroļu regula) (OV L 95, 7.4.2017., 1. lpp.).