Back to EUR-Lex homepage

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search
You are here

Document 52018IE4791

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Darbs ar azbestu energorenovācijā”(pašiniciatīvas atzinums)

EESC 2018/04791

OV C 240, 16.7.2019, p. 15–19 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

16.7.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 240/15

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Darbs ar azbestu energorenovācijā”

(pašiniciatīvas atzinums)

(2019/C 240/04)

Ziņotājs: Aurel Laurențiu PLOSCEANU

Līdzziņotājs: Enrico GIBELLIERI

Pilnsapulces lēmums

12.7.2018.

Juridiskais pamats

Reglamenta 32. panta 2. punkts

Pašiniciatīvas atzinums

Atbildīgā struktūrvienība

Rūpniecības pārmaiņu konsultatīvā komisija (CCMI)

Pieņemts CCMI sanāksmē

26.3.2019.

Pieņemts plenārsesijā

15.5.2019.

Plenārsesija Nr.

543

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

199/4/1

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

 EESK atzinīgi vērtē Direktīvas par ēku energoefektivitāti (EPBD) vērienīgo pārskatīšanu, vienlaikus atzīstot arī ievērojamo azbesta radīto apdraudējumu, jo tas šodien Eiropā ir visnozīmīgākais arodvēža cēlonis. EESK uzskata: lai sasniegtu vērienīgos mērķus atjaunot Eiropas ēku fondu un izveidot veselīgus un energoefektīvus mājokļus un darba vietas, ir jārada sinerģija ar pasākumiem, kuru mērķis ir energorenovācijas laikā aizvākt kaitīgās vielas, līdz ar to šo slogu neatstājot nākamajai paaudzei.

1.2.

 Eiropas Komisijai ir jāveic turpmāki pasākumi saskaņā ar Eiropas Parlamenta rezolūciju par azbesta radītu arodveselības apdraudējumu un izredzēm pilnībā izņemt visu atlikušo azbestu (2012/2065(INI) un EESK pašiniciatīvas atzinumu “Eiropas Savienības atbrīvošana no azbesta” un jāņem vērā šajos dokumentos minētie ierosinājumi.

1.3.

 Eiropas Komisijai būtu jācenšas sadarboties ar Starptautisko Darba organizāciju (SDO) un Pasaules Veselības organizāciju (PVO), izmantojot iepriekšējās SDO/PVO programmas. Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūrai un Eiropas Komisijai būtu kopīgi jāatbalsta šāda rīcība Eiropas Savienībā.

1.4.

 Eiropas Komisijai būtu aktīvi jāveicina dzīves cikla pieeja ēku projektēšanai un būvmateriāliem, lai nodrošinātu materiālu reciklējamību un izmantošanu pēc ekspluatācijas laika beigām un sekmētu ES mērķa – izveidot aprites ekonomiku – sasniegšanu.

1.5.

 Izstrādājot papildu instrumentus – piemēram, ēku digitālo reģistrācijas žurnālu un ēku renovācijas pasi, kuru mērķis ir informēt patērētājus par ēku renovācijas potenciālu un atbalstīt uz speciālistu revīziju rezultātiem balstītu pielāgotu renovācijas plānu īstenošanu –, Eiropas Komisijai kaitīgu vielu aizvākšana būtu jānosaka par prioritāti. Šis darbs varētu ietvert ES līmenī izstrādātus papildu instrumentus kaitīgu vielu reģistrācijai publiski pieejamās ēkās, lai aizsargātu patērētājus.

1.6.

 Eiropas Komisijai un dalībvalstīm ir jāpārskata direktīvas par pakļaušanu azbesta iedarbībai darba vietā (Direktīva 2009/148/EK) transponēšana un praktiska īstenošana, raugoties no dažādu riska grupu perspektīvas, lai uzlabotu visu to darba ņēmēju aizsardzību, kas ir pakļauti azbesta iedarbības riskam. Eiropas Komisijai un dalībvalstīm būtu jāsadarbojas, lai efektīvi izmantotu ES struktūrfondus un ieguldījumu fondus azbesta izskaušanai.

1.7.

 Energorenovācija ir vairāku Eiropas tiesību jomu krustpunktā. Būtu jāizvērtē ES un valstu tiesību akti, lai nodrošinātu politikas saskaņotību cīņā pret kaitīgām vielām. Tas ietver arī tiesību aktus par atkritumiem un pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt, ka azbesta atkritumu apstrādei ir pieejams pietiekams skaits atkritumu poligonu.

1.8.

 Dalībvalstīm būtu jāizstrādā kaitīgu vielu reģistri, un pašreizējās ēku renovācijas pasēs vai izstrādājot jaunas ēku pases, kaitīgas vielas būtu jānosaka par vienu no pamatkomponentiem.

1.9.

 Ir būtiski, lai dalībvalstis izstrādātu ilgtermiņa renovācijas stratēģijas, ņemot vērā azbesta un citu kaitīgo vielu bīstamību.

1.10.

 Dalībvalstīm jānodrošina, lai energorenovācijas finansiālā atbalsta kritēriji, piemēram, nodokļu atvieglojumi vai subsīdijas, būtu skaidri noteikti tādā veidā, kas ļauj ēku īpašniekiem renovācijas laikā pilnībā aizvākt kaitīgas vielas.

1.11.

 Dalībvalstīm jāatbalsta sociālie partneri, pielāgojot apmācību, kvalifikācijas un darba profilus nākotnes vajadzībām. Tas būtu jādara ar mērķi padarīt nozari pievilcīgāku gados jauniem darba ņēmējiem un sievietēm.

1.12.

 Būtu pilnībā jāatzīst un jāatbalsta sociālo partneru īpašā loma un atbildība apdraudējumu apkarošanā un darba ņēmēju aizsardzībā. Būtu jāpiedalās arī plašai organizētajai pilsoniskajai sabiedrībai, jo azbests ietekmē darba dzīvi, veselību, patērētāju aizsardzību un vidi. Tas jo īpaši attiecas uz azbesta izraisītu slimību atzīšanu un kompensāciju no azbesta cietušajiem.

1.13.

 Dalībvalstis var palīdzēt novērtēt un veicināt labu praksi un jaunas tehnoloģijas, lai aizsargātu darba ņēmēju un ēku iemītnieku veselību un drošību.

1.14.

 Ņemot vērā šā jautājuma svarīgumu, EESK šo atzinumu prezentēs konferencē, kas tiks rīkota kopā ar Eiropas Parlamentu, Eiropas Reģionu komiteju un Eiropas Komisiju.

2.   Vispārīgas piezīmes

2.1.

 Direktīvas par ēku energoefektivitāti (EPBD) pārskatīšana ievērojami ietekmēs ekonomisko darbību būvniecības nozarē, jo palielināsies gada vidējais renovācijas tempa rādītājs. Viena no būtiskākajām pārskatītās Direktīvas par ēku energoefektivitāti izmaiņām ir vērienīguma līmenis, jo vidējam gada renovācijas rādītājam būtu jāpalielinās no 1 % līdz 3 %. Tas pozitīvi ietekmēs nodarbinātību un pavērs iespējas jaunu un papildu prasmju un kvalifikāciju veicināšanai ar mērķi nodrošināt ilgtspējīgu un kvalitatīvu nodarbinātību un nozares konkurētspēju.

2.2.

 Politikas veidotājiem un ieinteresētajām personām ir jāapzinās iespējamais veselības apdraudējums, kas saistīts ar Eiropas ēku fonda atjaunošanu, jo īpaši saistībā ar pakļautību kaitīgu vielu, piemēram, azbesta, iedarbībai. Riskam ir pakļauti ēku īpašnieki, iemītnieki un darbinieki, kas strādā telpās. Pārskatītajā EPBD ir uzsvērti veselības jautājumi, un, proti, grozītās Direktīvas (ES) 2018/844 14. apsvērumā ir noteikts, ka “dalībvalstīm būtu jāatbalsta esošo ēku energoefektivitātes uzlabojumi, kas veicina veselīgas telpu vides panākšanu, tostarp aizvācot azbestu un citas kaitīgas vielas, nepieļaujot kaitīgu vielu nelikumīgu aizvākšanu un veicinot atbilstību spēkā esošajiem tiesību aktiem, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvām 2009/148/EK (1) un (ES) 2016/2284 (2)”.

2.3.

 Daudzas ēkas, kurām ir vajadzīgi energoefektivitātes raksturlielumu uzlabojumi, ir būvētas pirms azbesta izmantošanas aizlieguma. Aplēses liecina, ka pašreiz aptuveni 35 % ES ēku ir vecākas par 50 gadiem un gandrīz 75 % no ēku fonda nav energoefektīvi, kas nozīmē, ka Eiropā lielākā daļa ēku var pretendēt uz renovāciju līdz 2050. gadam. Tātad būs droši jāaizvāc liels daudzums azbesta.

2.4.

 Saskaņā ar pārskatītās EPBD 2.a panta 2. punktu dalībvalstīm ilgtermiņa renovācijas stratēģijās ir jāiekļauj ceļvedis ar rīcības plānu par to, kā līdz 2050. gadam pārveidot savu ēku fondu. Ņemot vērā azbestu saturošu ēku lielo īpatsvaru Eiropā, dalībvalstīm būtu jāizstrādā ilgtermiņa renovācijas stratēģijas, lai mazinātu risku darba ņēmēju, iemītnieku un sabiedrības veselībai.

2.5.

 Tiem, kas veic esošo ēku energorenovācijas darbus, ir vajadzīgas īpašas zināšanas un prasmes. Šīs vajadzības ir izklāstītas Eiropas būvniecības nozares sociālo partneru īstenotajā projektā “Profesionālā izglītība un apmācība zema enerģijas patēriņa ēku būvniecībai (VET4LEC)”. Tomēr ir svarīgi, lai visu profesiju pārstāvjiem, kas darbā profesionāli vai nejauši saskaras ar azbestu, būtu atbilstoša kvalifikācija.

2.6.

 Azbests joprojām ir galvenais arodvēža cēlonis Eiropas Savienībā. Saskaņā ar Starptautiskās arodveselības komisijas (ICOH) datiem azbests Eiropā katru gadu ir cēlonis aptuveni 88 000 nāves gadījumiem un 55–85 % no plaušu vēža gadījumiem darba vietā ir saistīti ar azbestu. Mirstības rādītāji turpinās palielināties līdz 21. gadsimta 20. un 30. gadu beigām. Pat darbs ar saistītu azbestu var izraisīt kaitīgu azbesta šķiedru izdalīšanos ievērojamā daudzumā.

2.7.

 EPBD pārvaldības struktūrai valsts līmenī ir jāatbilst pašreizējām un paredzamajām problēmām. EPBD 2.a panta 5. punktā ir noteikts, ka, lai atbalstītu ilgtermiņa renovācijas stratēģijas izstrādi, katra dalībvalsts rīko sabiedrisko apspriešanu. Dalībvalstīm iekļaujošā veidā ir jānosaka apspriešanās noteikumi, vienlaikus efektīvāk iesaistot attiecīgos publiskā un privātā sektora dalībniekus, pamatojoties uz plašām apspriedēm un reālu līdzdalību.

3.   Piezīmes par Eiropas iestādēm

3.1.

 Eiropas Parlaments ir pieņēmis rezolūciju par azbesta radītu arodveselības apdraudējumu un izredzēm pilnībā izņemt visu atlikušo azbestu (2012/2065 (INI)), kurā tas cita starpā aicina Komisiju izstrādāt holistisku pieeju attiecībā uz energorenovāciju un azbesta aizvākšanu. EESK pašiniciatīvas atzinumā “Eiropas Savienības atbrīvošana no azbesta” ir sniegti līdzīgi ieteikumi. Eiropas Komisija ir veikusi dažus pasākumus saistībā ar šiem priekšlikumiem, bet tai būtu jādara vairāk, lai paātrinātu šos centienus.

3.2.

 Tā kā azbestu saturoši materiāli ir sastopami gandrīz katrā pirms azbesta izmantošanas aizlieguma būvētu ēku daļā, jebkura veida renovācijas darbība var radīt potenciālu azbesta šķiedru izdalīšanās risku. Potenciālā iedarbība uz darba ņēmējiem ir jākontrolē, un Eiropas Komisijai ir jāsāk novērtēt Eiropas robežvērtību attiecībā uz azbesta šķiedrām darba vietā, kas pašreiz ir 100 000 šķiedru uz m3 (Direktīva 2009/148/EK), lai noteiktu, vai tā garantē pietiekamu drošību darbiniekiem, vai ne. Starptautiskā Arodveselības komisija (ICOH) iesaka samazināt šo robežvērtību līdz 1 000 šķiedrām uz m3.

3.3.

 Pašreizējie azbesta un citu kaitīgu vielu reģistrācijas modeļi dalībvalstīs kopumā neatbilst paredzētajam mērķim. Lai gan daudzās dalībvalstīs vai reģionos ir kaitīgu vielu reģistri, tie bieži ir nepilnīgi, nav publiski pieejami un pārsvarā nav atjaunināti. Dažās valstīs to nav vispār. Polija ir vērā ņemams izņēmums: šajā valstī ir vērienīga azbesta izskaušanas programma, kuru atbalsta sabiedrība un kuras īstenošanu atvieglo publiski pieejams azbesta reģistrs.

3.4.

 Ēkās sastopamu kaitīgu vielu mūsdienīgā reģistrā būtu jābūt šādiem elementiem: norādes par kaitīgu vielu atrašanās vietu un daudzumu ēkā, apdraudējuma potenciāla diagnostika un aizvākšanas termiņš, centralizēta datu apkopošana, ko veic publiskas iestādes statistikas vajadzībām, informācija aizvākšanas stratēģiju izstrādei un finansiālu stimulu izveidei, kā arī publiskām iestādēm, iemītniekiem, darbuzņēmējiem un darba ņēmējiem paredzēta ar drošību un veselību saistīta publiski pieejama informācija.

3.5.

 Ir jāuzlabo no azbesta iedarbības cietušo atzīšanas un kompensācijas procedūras un jāatvieglo piekļuve vajadzīgajai informācijai, lai nodrošinātu cietušajiem iespēju paust savu viedokli, kā arī jāsniedz juridisks, finansiāls un personisks atbalsts. Būtu jāatbalsta no azbesta cietušo apvienības. Tas varētu atvieglot individuālo nastu, kas gulstas uz cietušajiem atzīšanas procedūrās un vienmēr palielina personiskās, slimības radītās ciešanas.

3.6.

 EPBD pārvaldības struktūrā visos līmeņos būtu jānosaka precīzi mērķi, pamatojoties uz galveno problēmu apzināšanu un progresa novērtējumu. Lai atbalstītu valstu ilgtermiņa renovācijas stratēģiju īstenošanu, būtu jāizstrādā Eiropas mehānismi pamatnostādņu un rādītāju, salīdzinošās analīzes, paraugprakses apmaiņas un salīdzinošas izvērtēšanas veidā.

4.   Piezīmes par Direktīvas par ēku energoefektivitāti īstenošanu dalībvalstu līmenī

4.1.

 Pārskatītā EPBD uzliek dalībvalstīm pienākumu izstrādāt ilgtermiņa renovācijas stratēģijas. Saskaņā ar EPBD 7. pantu ir būtiski, lai šīs ilgtermiņa stratēģijas tiktu izstrādātas, ņemot vērā azbesta un citu kaitīgo vielu bīstamību.

4.2.

 Dalībvalstīm ir jāizstrādā un jāīsteno ilgtermiņa renovācijas stratēģijas. Tas būtu jādara saskaņoti ar attiecīgajiem dalībniekiem, aptverot dažādus teritoriālus līmeņus, piemēram, reģionus un pašvaldības. Protams, jāņem vērā valstu administratīvo un organizatorisko struktūru atšķirības.

4.3.

 Energorenovācijas finansiālā atbalsta kritēriji, piemēram, nodokļu atvieglojumi vai subsīdijas, būtu skaidri jānosaka tādā veidā, kas ļauj ēku īpašniekiem energorenovācijas laikā aizvākt kaitīgas vielas; tas var ietvert arī energoaktīvu materiālu izmantošanu, piemēram, integrētas fotoelementu sistēmas. Ir svarīgi, lai finansiāli stimuli kaitīgu vielu izskaušanai būtu pieejami arī tad, ja to aizvākšana nav tieši saistīta ar ēkas energoefektivitāti. Tas var palīdzēt veidot veselīgu un energoefektīvu dzīves un darba vidi un veicināt vērienīgu azbesta aizvākšanu.

4.4.

 Patērētājiem ir vajadzīgs papildu atbalsts, kas izpaužas kā izpratnes veidošana par to, cik bīstamas ir ēkās sastopamās kaitīgās vielas, kas var negatīvi ietekmēt veselību un telpu gaisa kvalitāti, un par šīs bīstamības mazināšanas iespējām energorenovācijas procesā. Energokonsultantiem, auditoriem un citiem patērētāju atbalsta sniedzējiem būtu jābūt kompetentiem un kvalificētiem sniegt informāciju par izskaušanas pasākumiem un finansēšanas iespējām.

4.5.

 Pašreiz daudzās dalībvalstīs apmācības prasības un noteikumi nav pietiekami, lai pienācīgi aizsargātu darba ņēmējus no azbesta radītā riska. Principā katrs būvniecības nozares darbinieks potenciāli riskē darbā saskarties ar azbestu. Saskaņā ar Direktīvu par pakļaušanu azbesta iedarbībai darba vietā (Direktīva 2009/148/EK) ir jānodrošina riska pakāpei atbilstoša apmācība visiem riskam pakļautajiem darba ņēmējiem, tomēr tas nav pietiekami atspoguļots daudzu dalībvalstu transponējošajos tiesību aktos, kas bieži attiecas tikai uz darba ņēmējiem, kuri ir potenciāli pakļauti augstai azbesta koncentrācijai (piemēram, azbesta aizvākšanas/ēku nojaukšanas darbos). Tāpēc dalībvalstis tiek aicinātas pārskatīt šīs direktīvas transponēšanu savos tiesību aktos un tās praktisko īstenošanu, raugoties no dažādu riska grupu viedokļa, lai uzlabotu visu to darba ņēmēju aizsardzību, kas ir pakļauti azbesta iedarbības riskam.

4.6.

 Ir svarīgi jo īpaši gados jaunu darba ņēmēju vidū veidot izpratni un nodrošināt īpašu aroda apmācību, tostarp vispārēju izpratnes uzlabošanu, kas var ietvert profesionālu un izglītojošu apmācību. Apmācībai būtu jābūt izstrādātai tā, lai tā atbilstu to darba ņēmēju vajadzībām, kuri epizodiski saskaras ar azbestu, un ļautu viņiem aizvākt zema riska materiālus, piemēram, nebojātus azbestcementa jumtus un caurules. Tas jo īpaši attiecas uz MVU. Visbeidzot, atsevišķi būtu jānovērtē tādu specializētu azbesta ēku nojaukšanas uzņēmumu vajadzības, kuru ikdienas darbs var būt saistīts arī ar rīkošanos ar augsta riska materiāliem un lieliem azbesta daudzumiem.

4.7.

 Eiropas sociālie partneri būvniecības nozarē ir izstrādājuši azbesta informācijas moduļus drošākai azbesta apstrādei, kas ir pieejami daudzās valodās. Dalībvalstis tiek mudinātas īstenot pašām savus izpratnes uzlabošanas pasākumus vai arī izplatīt esošo informāciju.

4.8.

 Ir pieejamas jaunas tehnoloģijas un jauni darba paņēmieni, lai aizsargātu darba ņēmēju un ēku iemītnieku veselību un drošību, un ir jāveicina to izmantošana un īstenošana. Vispārēja putekļu samazināšana darba vietā var mazināt plaša spektra nelabvēlīgu ietekmi uz veselību, ko rada kristāliskais silīcija dioksīds, koksnes putekļi un azbests. To var veikt ar dažādiem līdzekļiem, piemēram, ar putekļu nosūkšanu no avota, saistīšanu ar ūdeni vai gelu. Ar tālvadību vadāmus robotus jau izmanto materiālu aizvākšanai no virsmām, slēgtām telpām, griestiem un ēku sienām. Pienācīgas uzmanības pievēršana kaitīgu vielu bīstamībai var veicināt inovāciju.

4.9.

 Ir svarīgi pievērsties – dažkārt pamatotajai – uztverei par bīstamām un neveselīgām darba vietām būvniecības nozarē. Tas ir svarīgs apsvērums, ņemot vērā darbaspēka novecošanu. Azbesta un citu kaitīgu vielu riska holistiska pārvaldība energorenovācijas laikā var palīdzēt padarīt būvniecības nozari pievilcīgāku gados jauniem vīriešiem un sievietēm.

4.10.

 Energorenovācija rada jaunas profesijas un pārveido pašreizējos darba profilus. Tā ir iespēja uzlabot nozares pievilcību un radīt jaunas un pievilcīgas darba vietas. Arvien svarīgāk ir risināt demogrāfiskās pārmaiņas nozarē, nodrošinot darba profilus un darba apstākļus, kas atbilst gados jaunu darba ņēmēju un jo īpaši sieviešu vēlmēm.

4.11.

 Aptuveni 90 % laika cilvēki parasti pavada telpās. Mūsdienās būvmateriāli reti sastāv no viendabīgiem materiāliem. Pat šķietami vienkāršu izstrādājumu ražošanā tiek izmantoti dažādi ķīmiski produkti un piedevas; tas bieži ir saistīts ar tehniskiem procesiem. Reizēm ilgtermiņa ietekme uz cilvēku veselību nav zināma. Piemēram, nanomateriāliem piemīt azbestam līdzīgas ģeometriskās īpašības, un ilgtermiņā tie potenciāli varētu būt bīstami. Politikas veidotājiem un būvmateriālu ražotājiem būvmateriālu izpētē un izstrādē kā pamatnoteikums būtu jāpiemēro piesardzības princips.

4.12.

 Būtu jāintegrē dzīves cikla pieeja ēku projektēšanai un būvmateriāliem, lai nodrošinātu materiālu izmantošanu pēc ekspluatācijas laika beigām un reciklējamību. Politikas veidotāji varētu stimulēt vai veicināt ilgtspējīgu būvniecības tehnoloģiju un dabīgu būvmateriālu, piemēram, koksnes (bet ne tikai), izmantošanu, ideālā gadījumā no vietējiem avotiem. Piemēram, mājokļu būvniecības jomā esam liecinieki tādām tendencēm kā koka karkasa ēku lietojuma pieaugums, bioloģisku izolācijas materiālu, piemēram, kaņepju betona, tehnoloģiskā attīstība un jauni koksnes izstrādājumu lietojumi. Šī attīstība ilgtspējīgāku materiālu un izstrādājumu izmantošanas virzienā būtu aktīvāk jāveicina un jāatbalsta ar dažādiem ES instrumentiem un iniciatīvām. Tajā būtu jāņem vērā arī ES mērķis radīt aprites ekonomiku.

4.13.

 Viens no galvenajiem EPBD pārskatīšanas motīviem bija centieni mazināt klimata pārmaiņu ietekmi. Tomēr var paredzēt, ka dabas katastrofas būs biežāk, un tas var novest pie nekontrolētas azbesta šķiedru izdalīšanās no ēkām un publiskās infrastruktūras. Šim apsvērumam vajadzētu būt papildu stimulam, lai paātrinātu azbesta aizvākšanu, un tas būtu jāiekļauj rīcības plānos reaģēšanai uz dabas katastrofām. Šādās situācijās īpaši apdraudēti ir ārkārtas dienestu darbinieki, un viņi ir pienācīgi jāaizsargā.

Briselē, 2019. gada 15. maijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas

priekšsēdētājs

Luca JAHIER

Top