52018DC0595

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 17.8.2018

COM(2018) 595 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS

Gada ziņojums par atkrastes naftas un gāzes nozares darbību drošumu Eiropas Savienībā 2016. gadā

Satura rādītājs

1. IEVADS

2. JURIDISKAIS PAMATS

3. METODIKA UN NO DALĪBVALSTĪM SAŅEMTĀ INFORMĀCIJA

4. ATKRASTES NAFTAS UN GĀZES NOZARES DARBĪBAS EIROPAS SAVIENĪBĀ

4.1. Iekārtas un ieguve

4.2. Jūrā veiktās inspekcijas, izmeklēšanas, izpildes darbības un tiesiskais regulējums

5. STARPGADĪJUMU DATI UN ATKRASTES DARBĪBU DROŠUMA RĀDĪTĀJI

6. SECINĀJUMI

1. IEVADS

Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. jūnija Direktīvas 2013/30/ES 1 par to darbību drošumu, kas saistītas ar naftas un gāzes nozares darbībām jūrā, un ar kuru groza Direktīvu 2004/35/EK, proti, Atkrastes darbību drošuma direktīvas, mērķis ir panākt augstu drošuma līmeni attiecīgo darbību veikšanā. Augsts drošuma līmenis nāk par labu darba ņēmēju veselībai, videi, atkrastes darbību veikšanā izmantotajām platformām un aprīkojumam, kā arī tādiem saimnieciskās darbības veidiem kā zvejniecība un tūrisms. Direktīvas noteikumu īstenošana dalībvalstīs palīdzēs nepieļaut smagus negadījumus, samazinās starpgadījumu skaitu un nodrošinās efektīvus negadījumu un starpgadījumu novēršanas pēcpasākumus to seku mazināšanai.

Šā gada ziņojuma mērķis ir sniegt datus par Eiropas Savienībā izvietoto iekārtu skaitu un tipiem un informēt par starpgadījumiem un atkrastes naftas un gāzes nozares darbību drošumu. Gada ziņojumi, kas tiks sagatavoti turpmākajos gados, palīdzēs uzraudzīt dalībvalstīs un reģionos veikto darbību drošuma attīstību hronoloģiskā griezumā.

Pamatojoties uz dalībvalstu iesniegtajiem ziņojumiem, Komisija secina, ka 2016. gadā Eiropas atkrastes nozarē tika nodrošināts labs drošuma līmenis.

Kopsavilkums

Saskaņā ar Atkrastes darbību drošuma direktīvas prasībām un pamatojoties uz dalībvalstu iesniegtajiem gada ziņojumiem, Komisija publicēs gada ziņojumu par atkrastes naftas un gāzes nozares darbību drošumu Eiropas Savienībā.

Komisija ir saņēmusi datus no Bulgārijas, Horvātijas, Kipras, Grieķijas, Nīderlandes, Dānijas, Vācijas, Īrijas, Itālijas, Polijas, Rumānijas, Spānijas un Apvienotās Karalistes. Lielākā daļa iekārtu atrodas Ziemeļjūrā un Atlantijas okeānā (410), 165 iekārtas ir izvietotas Vidusjūrā un deviņas — Melnajā jūrā.

Dalībvalstu iesniegtie rādītāji, jo īpaši negadījumu skaits un to smaguma rādītāji, liecina, ka atkrastes naftas un gāzes nozare Eiropā 2016. gadā strādāja droši.

2. JURIDISKAIS PAMATS

Saskaņā ar Atkrastes darbību drošuma direktīvas 25. pantu Komisijai ir pienākums publicēt gada ziņojumu par atkrastes naftas un gāzes nozares darbību drošumu un ietekmi uz vidi, pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju. Dalībvalstīm ir pienākums iesniegt Komisijai gada ziņojumu, kurā iekļauta Atkrastes darbību drošuma direktīvas IX pielikumā (3. punktā) norādītā informācija.

Gada ziņojumā, kas dalībvalstīm jāiesniedz, ievērojot 25. pantu, jānorāda vismaz šāda informācija:

a) iekārtu skaits, vecums un atrašanās vieta;

b) veikto pārbaužu un izmeklēšanu, kā arī izpildes darbību un notiesājošu spriedumu skaits un veids;

c) starpgadījumu dati saskaņā ar 23. pantā paredzēto kopējo ziņojumu sniegšanas sistēmu;

d) visas būtiskas izmaiņas jūras tiesiskajā regulējumā;

e) naftas un gāzes darbību jūrā rezultāti.

Dalībvalstīm noteiktais prasītās informācijas publicēšanas termiņš ir tā gada 1. jūnijs, kas seko pārskata periodam (piemēram, 2016. gada gadījumā tas ir 2017. gada 1. jūnijs).

Dalībvalstīm ziņojums ir jāiesniedz, izmantojot kopēju formātu, kas noteikts Komisijas 2014. gada 13. oktobra Īstenošanas regulā (ES) Nr. 1112/2014. Šī Īstenošanas regula nosaka kopēju formātu, kādā atkrastes naftas un gāzes iekārtu operatori un īpašnieki apmainās ar informāciju par smagu apdraudējumu rādītājiem, un kopēju formātu, kādā dalībvalstis publicē informāciju par smagu apdraudējumu rādītājiem 2 . Komisijas 2015. gada 25. novembra Vadlīnijās 3 , kuras izstrādājusi un saskaņojusi Par naftas un gāzes ieguvi jūrā atbildīgo Eiropas Savienības iestāžu grupa (EUOAG), ir sniegta plašāka un konkrētāka informācija par Īstenošanas regulu un paskaidrots, kā kopējo datu sniegšanas formātu izmantot praksē.

3. METODIKA UN NO DALĪBVALSTĪM SAŅEMTĀ INFORMĀCIJA

Saskaņā ar Atkrastes darbību drošuma direktīvas IX pielikumu (3. punktu) dalībvalstīm ir pienākums iesniegt skaidri noteiktu un ierobežotu informāciju par to atkrastes naftas un gāzes nozarē notikušajiem starpgadījumiem, izmantojot veidnes, kas sniegtas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 1112/2014. Iesniegtajos datos jāiekļauj informācija par atkrastes naftas un gāzes iekārtām, kas tiek izmantotas ES teritorijā, piemēram, to skaits, tips, atrašanās vieta un vecums. Dalībvalstu ziņojumos jānorāda arī jūrā veikto inspekciju, izmeklēšanu un izpildes darbību skaits un informācija par dažādu kategoriju starpgadījumu skaitu un traumu skaitu.

Papildus datiem par atsevišķām dalībvalstīm Komisija ir izvērtējusi arī darbību drošumu reģionos. Šajā nolūkā Komisija uzskata, ka Vācija, Dānija, Francija, Apvienotā Karaliste, Īrija un Nīderlande veido “Ziemeļjūras un Atlantijas okeāna grupu”, Spānija, Grieķija, Horvātija, Itālija un Malta — “Vidusjūras grupu”, Bulgārija un Rumānija — “Melnās jūras grupu”, un Latvija un Polija — “Baltijas jūras grupu”.

Izstrādājot gada ziņojumu par drošumu, Komisija izmantoja Bulgārijas, Horvātijas, Kipras, Grieķijas, Nīderlandes, Dānijas, Vācijas, Īrijas, Itālijas, Polijas, Rumānijas, Spānijas un Apvienotās Karalistes sniegto informāciju. Citas dalībvalstis nebija iesaistītas atkrastes naftas un gāzes nozares darbībā vai arī neiesniedza šajā ziņojumā izmantojamu informāciju.

Visas dalībvalstis, kuras ir iesaistītas atkrastes naftas un gāzes nozares darbībā, izņemot Apvienoto Karalisti, iesniedza pilnīgu informāciju par visām to iekārtām. Savukārt Apvienotā Karaliste atsevišķas sava atkrastes darbību drošuma ziņojuma daļas attiecināja tikai uz tām iekārtām, par kurām veikta riska novērtējumu dokumentācijas regulatīvā pārskatīšana (Atkrastes darbību drošuma direktīvas 42. panta 2. punkts). Tāpēc Apvienotās Karalistes iesniegtā informācija par izmeklēšanām, izpildes darbībām, starpgadījumiem un atkrastes darbību drošumu attiecas tikai uz 129 iekārtām no kopējā iekārtu skaita (225 iekārtas).

Lai novērtētu dalībvalstu darbību drošumu, Komisija salīdzināja starpgadījumu un smagu negadījumu skaitu attiecībā uz atkrastes naftas un gāzes nozares darbinieku skaitu un darba stundu skaitu.

4. ATKRASTES NAFTAS UN GĀZES NOZARES DARBĪBAS EIROPAS SAVIENĪBĀ

4.1. Iekārtas un ieguve

Lielākā daļa ES ūdeņos izvietoto atkrastes iekārtu atrodas Ziemeļjūrā, jo īpaši Apvienotajā Karalistē un Nīderlandē (attiecīgi aptuveni 38 % un 26 % no atkrastes iekārtām ES ūdeņos). Vidusjūrā visaktīvākā dalībvalsts šajā nozarē ir Itālija, nākamā aktīvākā ir Horvātija. Melnās jūras reģionā aktīva atkrastes naftas un gāzes nozare ir Rumānijai, savukārt Bulgārija ir uzsākusi atkrastes naftas un gāzes ieguves izpētes darbus. Saskaņā ar ziņojumiem, kas saņemti no dalībvalstīm, kuras atrodas Baltijas jūras krastos, šajā reģionā atkrastes naftu un gāzi iegūst tikai Polija (sk. 1. tabulu).

1. tabula. Stacionārās iekārtas: “Iekārtas tips” pa reģioniem un dalībvalstīm

Reģions/valsts		Iekārtas tips(*)
		FMI	FNP	FPI	NUI	Kopā
Baltijas jūra		1	0	0	1	2
	Polija	1	0	0	1	2
Melnā jūra		8	0	0	1	9
	Bulgārija	0	0	0	1	1
	Rumānija	8	0	0	0	8
Vidusjūra		16	0	3	146	165
	Horvātija	2	0	0	18	20
	Grieķija	1	0	0	1	2
	Itālija	12	0	3	125	140
	Spānija	1	0	0	2	3
Ziemeļjūra un Atlantijas okeāns		158	1	21	211	410
	Dānija	10	0	0	19	29
	Vācija	2	0	0	0	2
	Īrija	1	0	0	1	2
	Nīderlande	56	0	0	96	152
	Apvienotā Karaliste	89	1	21	114	225
Kopā		182	1	24	359	586
(*) FMI — stacionāra iekārta, uz kuras ir personāls; FNP — stacionāra, ar ieguvi nesaistīta iekārta; FPI — peldoša ieguves iekārta; NUI — iekārta, uz kuras (parasti) nav personāla

Vairums ES ūdeņos izvietoto atkrastes iekārtu tika izveidotas laikposmā no 1980. līdz 2000. gadam. Kopš 2010. gada ir ievērojami samazinājusies jaunu ieguves iekārtu attīstīšana Ziemeļjūrā, Atlantijas reģionā un Vidusjūrā (2. tabula un 1. attēls). Ziņojuma I pielikumā ir sniegts detalizēts pārskats par iekārtu būvniecības gadiem pa dalībvalstīm.

Lielākā daļa (aptuveni 94 %) no ES teritorijā iegūtās naftas un gāzes tiek iegūta Ziemeļjūrā un Atlantijas okeāna reģionā (3. tabula). Vislielāko ieguldījumu šajā nozarē noteikti sniedz Apvienotā Karaliste, kurai seko Nīderlande un Dānija. Itālija un Horvātija ir aktīvas naftas un gāzes ieguvējas Vidusjūrā, savukārt Melnajā jūrā ievērojamu naftas un gāzes apjomu šobrīd iegūst vienīgi Rumānija.

2. tabula. Ekspluatācijā nodoto iekārtu skaits pa desmitgadēm un reģioniem

Būvniecības gads	REĢIONS
	Baltijas jūra	Melnā jūra	Vidusjūra	Ziemeļjūra un Atlantijas okeāns	Kopā ES
1960.–1969. g.	0	0	7	23	30
1970.–1979. g.	0	1	14	55	70
1980.–1989. g.	0	7	51	99	157
1990.–1999. g.	1	0	42	118	161
2000.–2009. g.	1	1	41	69	112
2010.–2019. g.	0	0	10	36	46
Kopā ES	2	9	165	400	576

3. tabula. Atkrastes naftas un gāzes ieguves apjoms ES tūkstošos tonnu naftas ekvivalenta

REĢIONS	Valsts	Tūkst. tonnu	% no ES kopā
Baltijas jūra		122,91	0,11 %
	Polija	122,91	0,11 %
Melnā jūra		1558,89	1,34 %
	Bulgārija	61,78	0,05 %
	Rumānija	1497,11	1,29 %
Vidusjūra		5462,40	4,71 %
	Horvātija	867,89	0,75 %
	Grieķija	180,51	0,16 %
	Itālija	4217,00	3,63 %
	Spānija	197,00	0,17 %
Ziemeļjūra un Atlantijas okeāns		108932,45	93,85 %
	Dānija	11341,00	9,77 %
	Vācija	1038,09	0,89 %
	Īrija	130,88	0,11 %
	Nīderlande	13853,00	11,93 %
	Apvienotā Karaliste	82569,48	71,13 %
Kopā		116076,65	100,00 %

1. attēls. Jaunas stacionārās iekārtas pa desmitgadēm un reģioniem

4.2. Jūrā veiktās inspekcijas, izmeklēšanas, izpildes darbības un tiesiskais regulējums

Ne visām dalībvalstīm līdz Atkrastes darbību drošuma direktīvas īstenošanas termiņam (2015. gada 19. jūlijam) izdevās izveidot funkcionējošas kompetentās iestādes. Divas dalībvalstis, kurām ir atkrastes iekārtas, 2016. gada pārskata perioda sākumā vēl nebija pilnīgi īstenojušas Atkrastes darbību drošuma direktīvu un turpināja darbu pie šā uzdevuma izpildes.

Ziņojuma 4. tabulā ir sniegta informācija par jūrā veikto inspekciju skaitu. Papildus oficiālo ziņojumu par negadījumiem analīzei izmeklēšanas un to pēcpasākumi ir galvenais instruments, ar ko tiek panākta drošuma un vides aizsardzības noteikumu un tiesību aktu izpilde atkrastes nozarē. Inspekciju skaits parasti pieaug līdz ar iekārtu skaita palielināšanos. Taču Itālijas un Vācijas kompetento iestāžu veikto inspekciju skaits attiecībā pret iekārtu skaitu ir samērā liels salīdzinājumā ar citām dalībvalstīm.

Atkrastes darbību drošuma direktīvas 18. pantā ir noteiktas dalībvalstu kompetento iestāžu pilnvaras attiecībā uz atkrastes darbībām un iekārtām. Tās var aizliegt iekārtu ekspluatāciju un pieprasīt veikt pasākumus, ar ko nodrošina risku pārvaldības vispārīgo principu ievērošanu, lai novērstu negadījumus un nodrošinātu iekārtu drošu darbību. Šādas izpildes darbības un notiesājošus spriedumus ir īstenojušas tikai tās dalībvalstis, kuras naftu un gāzi iegūst Ziemeļjūras reģionā (2016. gadā 10 gadījumos).

Kompetentās iestādes ir regulāri veikušas inspekcijas atkrastes iekārtās, kas ir to jurisdikcijā. Pēc nopietniem starpgadījumiem divas dalībvalstis pārskata perioda laikā veica izmeklēšanu: Apvienotā Karaliste (21 izmeklēšana drošuma un vides apsvērumu dēļ, viena izmeklēšana smaga negadījuma dēļ) un Nīderlande (viena izmeklēšana smaga negadījuma dēļ). Smago negadījumu skaitā ir iekļauti arī starpgadījumi, kam ir liela iespēja izraisīt cilvēku nāves gadījumus vai smagus ievainojumus, pat ja tas nav noticis.

Apvienotā Karaliste ir īstenojusi septiņas izpildes darbības, galvenokārt sniedzot norādījumus par veicamajiem uzlabojumiem 129 iekārtās (no 225 iekārtām), kas iekļautas šajā Apvienotās Karalistes ziņojuma daļā, savukārt Nīderlande — divas izpildes darbības (administratīvi sodi) un Īrija — vienu izpildes darbību. Tiesiskā regulējuma jomā turpmākus panākumus Atkrastes darbību drošuma direktīvas izpildē dalībvalstis guva, ieviešot valsts līmeņa noteikumus. Itālija ziņoja, ka Vidusjūras reģiona sadarbības satvarā ir izstrādājusi papildu pasākumus, lai nodrošinātu sagatavotību ārkārtas situācijām un reaģēšanu.

4. tabula. 2016. gadā jūrā veikto inspekciju skaits pa reģioniem un dalībvalstīm

REĢIONS	Valsts	Inspekcijas	Iekārtā pavadīto cilvēkdienu skaits (neskaitot ceļā pavadīto laiku)	Inspicēto iekārtu skaits
Baltijas jūra		4	14	2
	Polija	4	14	2
Melnā jūra		1	1	1
	Bulgārija	1	1	1
	Rumānija	0	0	0
Vidusjūra		424	431	121
	Horvātija	22	22	20
	Itālija	401	408	100
	Spānija	1	1	1
Ziemeļjūra un Atlantijas okeāns		306	1466,5	257
	Dānija	14	50	15
	Vācija	11	11	2
	Īrija	3	11	1
	Nīderlande	68	72	49
	Apvienotā Karaliste	210	1322,5	190
Kopā		735	1912,5	381

5. STARPGADĪJUMU DATI UN ATKRASTES DARBĪBU DROŠUMA RĀDĪTĀJI

No visām dalībvalstīm, kas aktīvi darbojas atkrastes naftas un gāzes nozarē, par starpgadījumiem ziņoja tikai Apvienotā Karaliste, Nīderlande un Dānija:

– Apvienotā Karaliste: 27 notikumi, par kuriem jāziņo (saskaņā ar Atkrastes darbību drošuma direktīvas IX pielikumu), tostarp viens smags negadījums. Apvienotās Karalistes ziņojums attiecas uz 129 iekārtām (no 225 iekārtām). Apvienotā Karaliste savā gada ziņojumā nesniedza papildu informāciju par smago negadījumu, kura izmeklēšana vēl nebija pabeigta.

– Nīderlande: 13 notikumi, par kuriem jāziņo (saskaņā ar Atkrastes darbību drošuma direktīvas IX pielikumu), tostarp viens smags negadījums. Smagā negadījuma cēloņi bija procesuālas/organizatoriskas kļūdas un darbības kļūda.

-Dānija: divi notikumi, par kuriem jāziņo (saskaņā ar Atkrastes darbību drošuma direktīvas IX pielikumu). Smagu negadījumu nebija.

Lielākā daļa notikumu, par kuriem jāziņo, bija saistīti ar neplānotu noplūdi (59,5 % no kopējā skaita), 26,2 % — ar urbuma kontroles zudumu (erupcija / novadīšanas sistēmas aktivizācija), 7,1 % — ar kritisko drošuma un vidisko elementu (SECE) atteices gadījumiem, un 4,8 % — ar strukturālās integritātes zudumu. Viena starpgadījuma dēļ bija nepieciešama personāla evakuācija.

5. tabula. Starpgadījumi pa kategorijām (Atkrastes darbību drošuma direktīvas IX pielikums, ES līmenī)

IX pielikuma kategorijas		Notikumu skaits	Procentuālais īpatsvars (kategorijā kopā)	Procentuālais īpatsvars (no kopējā notikumu skaita)
a) Nejaušas noplūdes		25	59,5 %	59,5 %
	Naftas/gāzes noplūdes ar uzliesmojumu — ugunsgrēki	0	0,0 %	0,0 %
	Naftas/gāzes noplūdes ar uzliesmojumu — sprādzieni	0	0,0 %	0,0 %
	Gāzes noplūdes bez uzliesmojuma	13	52,0 %	31,0 %
	Naftas noplūdes bez uzliesmojuma	7	28,0 %	16,7 %
	Bīstamu vielu noplūdes	5	20,0 %	11,9 %
b) Urbuma kontroles zudums		11	26,2 %	26,2 %
	Erupcijas	0	0,0 %	0,0 %
	Erupcija / novadīšanas sistēmas aktivizācija	11	100,0 %	26,2 %
	Urbuma aizsargmehānisma atteice	0	0,0 %	0,0 %
c) Kritisko drošuma un vides elementu (SECE) atteice		3	7,1 %	7,1 %
d) Strukturālās integritātes zudums		2	4,8 %	4,8 %
	Stabilitātes/peldspējas zudums	0	0,0 %	0,0 %
	Neplānota pozīcijas maiņa	1	50,0 %	2,4 %
	Strukturālās integritātes zudums	1	50,0 %	2,4 %
e) Sadursmes ar kuģiem		0	0,0 %	0,0 %
f) Helikopteru negadījumi		0	0,0 %	0,0 %
g) Fatāli negadījumi(*)		0	0,0 %	0,0 %
h) Nopietnas traumas pieciem vai vairāk cilvēkiem vienā negadījumā(*)		0	0,0 %	0,0 %
i) Personāla evakuācija		1	2,4 %	2,4 %
j) Vides starpgadījumi(**)		0	0,0 %	0,0 %
KOPĀ		42	100 %	100 %
() Tikai tad, ja saistīti ar smagu negadījumu. (*) Saskaņā ar dalībvalstu ziņojumiem šie smagie negadījumi nebija uzskatāmi par vides avārijām.

6. SECINĀJUMI

Komisija vērtē ES atkrastes naftas un gāzes nozares darbību drošumu, pamatojoties uz datiem, kurus dalībvalstis sniegušas saskaņā ar Īstenošanas regulas noteikumiem par ziņojumu sniegšanu. Tāpēc Komisijas vērtējuma precizitāte ir atkarīga no dalībvalstu iesniegtās informācijas. Tā kā šis gada ziņojums ir pirmais šai nozarei veltītais ziņojums, salīdzināt ar iepriekšējo gadu datiem un izdarīt secinājumus par drošuma tendencēm Eiropas Savienībā pagaidām nav iespējams.

Ņemot vērā dalībvalstu iesniegtos datus, kā arī negadījumu nelielo skaitu un to smaguma zemo līmeni, šķiet, ka Eiropas atkrastes naftas un gāzes nozare ir spējusi nodrošināt pienācīgu drošuma līmeni. Šis secinājums atbilst arī valstu kompetento iestāžu novērtējumam, kā tas ir, piemēram, Apvienotās Karalistes gadījumā — tā ziņo par bīstamo situāciju skaita un traumu biežuma samazināšanos attiecībā pret nostrādāto stundu skaitu.

Komisija jo īpaši norāda, ka 2016. gadā netika ziņots par nāves gadījumiem. Nākamie ziņojumi, gada rādītāju salīdzināšana un tendenču uzraudzība parādīs, vai atkrastes nozare var saglabāt šādu drošuma līmeni vai arī to uzlabot.

(1)

OV L 178, 2013. gada 28. jūnijs, 66. lpp.

(2)

OV L 302, 2014. gada 22. oktobris, 2. lpp.

(3)

https://euoag.jrc.ec.europa.eu/files/attachments/2015_11_25_implementing_regulation_guidance_document_final.pdf.

Top

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 17.8.2018

COM(2018) 595 final

PIELIKUMS

dokumentam

KOMISIJAS ZIŅOJUMS

Gada ziņojums par atkrastes naftas un gāzes nozares darbību drošumu Eiropas Savienībā 2016. gadā

PIELIKUMS: PAPILDU TABULAS UN ATTĒLI

A.1 tabula. Ekspluatācijā nodoto iekārtu skaits pa desmitgadēm, reģioniem un dalībvalstīm

Reģions	Valsts	Būvniecības gads
		1960.–1969. g.	1970.–1979. g.	1980.–1989. g.	1990.–1999. g.	2000.–2009. g.	2010.–2019. g.	Kopā
Baltijas jūra		0	0	0	1	1	0	2
	Polija	0	0	0	1	1	0	2
Melnā jūra		0	1	7	0	1	0	9
	Bulgārija	0	0	0	0	1	0	1
	Rumānija	0	1	7	0	0	0	8
Vidusjūra		7	14	51	42	41	10	165
	Horvātija	0	0	0	1	18	1	20
	Grieķija	0	0	2	0	0	0	2
	Itālija	7	14	47	40	23	9	140
	Spānija	0	0	2	1	0	0	3
Ziemeļjūra un Atlantijas okeāns		23	55	99	118	69	36	400
	Dānija	0	2	2	11	8	6	29
	Vācija	0	0	1	0	1	0	2
	Īrija	0	2	0	0	0	0	2
	Nīderlande	0	18	50	38	34	12	152
	Apvienotā Karaliste	23	33	46	69	26	18	215
Kopā ES		30	70	157	161	112	46	576

A.1 attēls. 2016. gadā strādājošās mobilās iekārtas pa reģioniem

A.2 attēls. Uzstādīto gultasvietu skaits pa desmitgadēm

Top

Choose the experimental features you want to try