EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 12.3.2018

COM(2018) 123 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Gada ziņojums par Eiropas Savienības ārējās darbības finansēšanas instrumentu īstenošanu 2016. gadā

{SWD(2018) 64 final}

1.Globālās saistības

2016. gadā Eiropas Savienība sāka diskusijas par Eiropas nākotni un to, kā tiek īstenota Ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam un tās 17 ilgtspējīgas attīstības mērķi (IAM), kuri 2015. gadā tikta pieņemti ANO Ģenerālajā asamblejā, kā arī noteica ES globālo ārpolitikas un drošības politikas stratēģiju (globālo stratēģiju).

2016. gadā ES ar tās dalībvalstīm joprojām bija lielākais attīstības finansējuma nodrošinātājs pasaulē, kas sniedza vairāk nekā pusi no oficiālās attīstības palīdzības (OAP) visā pasaulē. Eiropas Komisija vien ir ES vārdā izmaksājusi vairāk nekā EUR 10,3 miljardus OAP vajadzībām, lai mazinātu nabadzību pasaulē, nodrošinātu ilgtspējīgu ekonomisko, sociālo un vides attīstību un veicinātu demokrātiju, tiesiskumu, labu pārvaldību un cilvēktiesību ievērošanu.

Reaģējot uz lielo skaitu cilvēku izraisītu un dabas radītu katastrofu, kas notika 2016. gadā, ES humānās palīdzības budžets 2016. gadā sasniedza līdz šim augstāko līmeni, ar EUR 2,3 miljardiem (ietverot EAF papildinājumus) nodrošinot neatliekamo palīdzību, tostarp pārtiku, patvērumu, aizsardzību, veselības aprūpi un tīru ūdeni, vairāk nekā 120 miljoniem iedzīvotāju vairāk nekā 80 valstīs.

ES globālā ārpolitikas un drošības politikas stratēģija (globālā stratēģija)

2016. gada globālās stratēģijas mērķis ir izveidot “kopīgu redzējumu” un “kopīgu rīcību” “stiprākai Eiropai” 1 . Stratēģijā ir izklāstītas ES galvenās intereses un principi un nodrošināts ceļvedis uzticamākai, atbildīgākai un reaģētspējīgākai Eiropas Savienībai pasaules kontekstā —tas noteiks ES darbību virzienu daudzu turpmāko gadu laikā. ES ārējās darbības mērķi ir pilnīgi saskaņoti ar 2030. gada programmas redzējumu, un IAM būs ES globālās stratēģijas īstenošanas transversālā dimensija.

Saskaņā ar šo stratēģiju ES 2016. gadā pievērsās piecām prioritārajām politikas jomām: ieguldījumiem noturības veidošanā valstīs un sabiedrībās, kas atrodas uz austrumiem un dienvidiem no Eiropas, un integrētas pieejas nodrošināšanai attiecībā uz konfliktiem un krīzēm; drošības un aizsardzības nostiprināšanai; iekšpolitikas/ārpolitikas saiknes pastiprināšanai, īpaši pievēršoties migrācijai; pašreizējo reģionālo un tematisko stratēģiju atjaunināšanai vai jaunu stratēģiju sagatavošanai; publiskās diplomātijas centienu pastiprināšanai.

Spēcīgāks dalībnieks pasaules norisēs

ES pastāvīgi strādā, lai veidotu mierīgu pasauli, un ir vadījusi un atbalstījusi sarunas saspīlējumu mazināšanai visā pasaulē. 2016. gadā šā darba ietvaros tika sākta vēsturiska starptautiska nolīguma par Irānas kodolprogrammu īstenošana un miera līguma starp Kolumbijas valdību un Revolucionāro bruņoto spēku (Fuerzas Armadas Revolucionarias de Colombia — FARC) kustību īstenošana.

2016. gadā ES arī saglabāja vadošās pozīcijas starptautiskajos centienos saistībā ar krīzes novēršanu Ukrainā un turpināja sadarbību ar starptautiskajiem partneriem, lai nodrošinātu atbalstu Sīrijā, Irākā un Lībijā pret organizācijas “Islāma valsts” darbību.

Stabilitātes un miera veicināšanas instruments (IcSP) 2 ir viens no instrumentiem, kas palīdz ES būt par “spēcīgāku dalībnieku pasaules norisēs”, jo palielina Savienības darbību efektivitāti un saskaņotību reaģēšanā uz krīzēm, konfliktu novēršanā, miera veidošanā un gatavībā krīzēm, kā arī globālo un starpreģionālo draudu novēršanā.

Darbības reaģēšanai krīzes situācijā dod iespēju nekavējoties rīkoties neparedzētu notikumu gadījumā; tās ir galvenais līdzeklis, kas ļauj ES ātri izveidot politiskus projektus, kuri var palīdzēt sensitīvos diplomātiskos procesos un konflikta situācijās, un radīt jaunas iespējas dialogam un konfliktu risināšanai. 

Šis instruments arī dod iespēju sniegt vajadzīgo atbalstu spēju veidošanā un stiprināšanā pilsoniskām sabiedrībām un citām organizācijām, kas iesaistītas miera veidošanā. 

ES turpināja palielināt trešo valstu noturību un gatavību aizstāvēt savus stratēģiskos resursus gadījumos, kad tos apdraud dažādi iespējamie hibrīduzbrukumi, sākot no terorisma, līdz organizētajai noziedzībai, kā arī ķīmiskiem, bioloģiskiem, radioloģiskiem un kodolmateriālu (CBRN) riskiem, kā norādīts Kopīgajā paziņojumā par hibrīddraudu apkarošanu 3 .

Jauns konsenss par attīstību

Starptautiskā kopiena reaģēja uz jaunajām tendencēm un globālajām problēmām un 2015. gada septembrī pieņēma 2030. gada programmu un tās 17 ilgtspējīgas attīstības mērķus 4 .  

Šajā kontekstā Eiropas Komisija 2016. gadā iesniedza priekšlikumu jaunam Eiropas konsensam par attīstību 5 , ar kuru ES attīstības politika tiek saskaņota ar 2030. gada programmu, vienlaikus pienācīgi ņemot vērā Adisabebas rīcības programmu un Parīzes klimata nolīgumu. Jaunais Eiropas konsenss par attīstību, kas pēc trīspusējām sarunām ar Eiropas Parlamentu un Padomi tika parakstīts 2017. gada jūnijā, nodrošina Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm kopīgu redzējumu un darbības satvaru sadarbībai attīstības jomā.

Tas veicina saskaņotu pieeju cilvēkiem, planētai, labklājībai, mieram un partnerībai (2030. gada programmas pieci “P” — people, planet, prosperity, peace, partnership). Primārais mērķis joprojām ir nabadzības izskaušana, vienlaikus visaptveroši integrējot ilgtspējīgas attīstības sociālo, ekonomikas un vides dimensiju. Konsenss par attīstību atkārtoti apliecina ES apņemšanos attiecībā uz politikas saskaņotību attīstībai (PCD), kas nosaka, ka politikā, kura, iespējams, varētu ietekmēt jaunattīstības valstis, ir jāņem vērā attīstības sadarbības mērķi, jo tas ir nozīmīgs ieguldījums IAM sasniegšanā partnervalstīs.

Pēc Kotonū nolīguma

Spēkā esošais Kotonū partnerattiecību nolīgums, kas noslēgts starp ES un 79 Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstīm, darbību beigs 2020. gadā. Nolīgums ir bijis lielākā, plašākā un ilgstošākā ģeogrāfiskā partnerība pasaulē. Tas ir palīdzējis samazināt nabadzību, palielināt stabilitāti un integrēt ĀKK valstis pasaules ekonomikā.

Pēc plašas apspriešanās 2016. gada Kopīgajā paziņojumā “Atjaunota partnerība ar Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna reģiona valstīm” 6 tika noteikti pamatelementi, kas nepieciešami, lai radītu tādu spēcīgāku, atjauninātu politisko partnerību ar ĀKK valstīm, kuras pamatā ir patiesi vienlīdzīga pušu partnerība un kopīgu risinājumu rašana kopīgām problēmām.

Dzimumu līdztiesība

Kopš dibināšanas ES ir apņēmusies nodrošināt dzimumu līdztiesību, kā arī tiesības un pilnvērtīgas iespējas sievietēm un meitenēm. Dzimumu līdztiesības rīcības plāns ārējās attiecībās 2016.–2020. gadam 7 ietver vērienīgu darbības satvaru, lai atbalstītu dzimumu līdztiesības aspekta iekļaušanu visos ES programmu projektos, politikā un politiskajos dialogos ar partnervalstīm, kā arī starptautiskajās sarunās un lai stiprinātu partnerību ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām. Tas aptver četras galvenās jomas: meiteņu un sieviešu fiziskās un psiholoģiskās integritātes nodrošināšanu, tostarp cīņu pret jebkādu vardarbību un kaitīgām darbībām; ekonomisko un sociālo iespēju nodrošināšanu; sieviešu ietekmes un līdzdalības pastiprināšanu un institucionālās kultūras maiņu.

Lai sasniegtu šos mērķus, 2016. gadā tika veikts sagatavošanās darbs, piemēram, valstu analītiskie pētījumi.

Ilgtspējīga enerģētika un klimata pārmaiņas

ES pamatiniciatīva Pasaules klimata pārmaiņu alianse (GCCA+) atjaunināja savu stratēģiju, lai atspoguļotu Parīzes klimata nolīgumu un 2030. gada programmu, un septembrī organizēja globālu mācību pasākumu Briselē, piesaistot vairāk nekā 250 dalībnieku no 45 valstīm. 2016. gadā GCCA+ apstiprināja septiņas jaunas valstu rīcības, turpinot sniegt atbalstu visneaizsargātākajām valstīm (mazo salu jaunattīstības valstīm (SIDS) un vismazāk attīstītajām valstīm (VAV)). ES un tās dalībvalstu finansējums jaunattīstības valstu atbalstam, lai samazinātu to siltumnīcefekta gāzu emisijas un cīnītos pret klimata pārmaiņu radīto ietekmi, 2016. gadā kopumā veidoja EUR 20,2 miljardus (no kuriem EUR 2,7 miljardi tika piešķirti no ES budžeta un Eiropas Attīstības fonda un EUR 1,9 miljardi — no Eiropas Investīciju bankas) 8 .

Partnerības instrumenta 9 ietvaros ES turpināja pieņemt jaunas rīcības klimata politikas jomā ar stratēģiskajiem partneriem, piemēram, Ķīnu, Brazīliju, Meksiku un Dienvidkoreju. Šīs rīcības nostiprina ES vadošās pozīcijas pasaules mērogā klimata pārmaiņu radītās ietekmes novēršanā un atbalstā pārejai uz mazoglekļa ekonomiku.

Eiropas Komisijas strādā, lai uzlabotu piekļuvi uzticamiem un ilgtspējīgiem energoresursiem, kas ir “zaļais” virzītājspēks izaugsmei. Īstenojot 2016. gadā pieņemtās saistības, Eiropas Komisijas mērķis ir 40 miljoniem cilvēku visā pasaulē (30 miljoniem Āfrikā) uzlabot piekļuvi elektroenerģijai, palielināt atjaunojamo energoresursu enerģijas jaudu par sešarpus gigavatiem (GW) visā pasaulē (par pieciem GW Āfrikā), kā arī līdz 2020. gadam samazināt oglekļa dioksīda emisijas par 15 miljoniem tonnu visā pasaulē (par 11 tonnām Āfrikā).

Cilvēktiesības un laba pārvaldība

2016. gadā ES sāka dialogus un apspriešanos cilvēktiesību jautājumos ar 43 partnervalstīm un reģionālām grupām un turpināja atbalstīt cilvēktiesību pilsoniskās sabiedrības organizācijas un cilvēktiesību aizstāvjus.

Tika ieviesta jauna, daudznozaru pieeja korupcijas apkarošanai. Tā turpinās nostiprināt saiknes starp dažādām nozarēm (tādām kā tieslietas, valsts pārvaldes reforma, drošības sektora reforma, darījumdarbības vides uzlabošana un muitas reforma) un dalībniekiem, kas pilda kādu pārraudzības un kontroles funkciju (pilsonisko sabiedrību, plašsaziņas līdzekļiem, ziņotājiem, augstākajām revīzijas iestādēm un parlamentu).

Galvenais pārvaldības uzlabošanas elements ir atbalsta sniegšana partnervalstīm to drošības sistēmu pārveidē. Viens no galvenajiem mērķiem, kas ietverts jaunajā ES mēroga stratēģiskajā satvarā drošības sektora reformas (SSR) atbalstam 10 , ir atbalsts pamatbrīvībām un kopdarbībā veikts novērtējums par dažādu grupu, tostarp visneaizsargātāko grupu, drošības vajadzībām. 

Attīstības finansēšana

Papildus pārdomātām politikām būs nepieciešami lieli ieguldījumi IAM sasniegšanai, jo īpaši jaunattīstības valstīs. Oficiālā attīstības palīdzība, kas tiek sniegta dotāciju veidā, joprojām ir būtiska, taču tā ir jāpapildina ar citiem finansēšanas instrumentiem un avotiem, piemēram, valsts iekšējo resursu mobilizēšanu vai privātiem ieguldījumiem. 2016. gadā tika turpināta inovatīvās rīcības programmas īstenošana — tā tika pieņemta 2015. gadā Adisabebā Trešajā Starptautiskajā konferencē par attīstības finansēšanu 11 , un tajā aplūkoti visi finansēšanas avoti un aptverta sadarbība dažādos jautājumos, tostarp tehnoloģijas, zinātnes, inovācijas, tirdzniecības un spēju veidošanas jomā.

Ierosinātais Eiropas Ārējo investīciju plāns (EIP) 12 skaidri parāda ES stingro apņemšanos īstenot šo programmu. Lai sasniegtu IAM, EIP ievieš programmas jauno filozofiju attiecībā uz plašākiem īstenošanas līdzekļiem. Jaunais Eiropas Fonds ilgtspējīgai attīstībai būs ES galvenais instruments, lai piesaistītu privātos un valsts ieguldījumus nabadzīgām un nestabilām valstīm. Tas ir jauns, integrēts veids, kā sadarboties ar ES partnervalstīm, dalībvalstīm, starptautiskām finanšu iestādēm, citiem līdzekļu devējiem un privāto sektoru, lai palielinātu ieguldījumus Āfrikā un ES kaimiņreģionos, veicinātu pienācīgas kvalitātes darbvietu izveidi un ilgtspējīgu attīstību, kā arī novērstu neatbilstīgās migrācijas un piespiedu pārvietošanas pamatcēloņus.

2.Globālā ietekme

Migrācija un mobilitāte

2016. gadā ES pastiprināja centienus, lai saskaņā ar 2015. gada Eiropas programmu migrācijas jomā 13 izpildītu savas saistības attiecībā uz migrāciju un mobilitāti. Eiropas Komisijas dienesti reaģēja uz neatliekamajām situācijām, kuras radīja bēgļu un migrantu lielais pieplūdums, vienlaikus pievēršoties arī migrācijas pamatcēloņiem. Migrācijas un piespiedu pārvietošanas ilgāka termiņa problēmu risināšana — un iespēju izmantošana — ir neatņemama daļa ES integrētās attīstības politikā un sadarbībā šajā jomā.

ES īstenoja virkni pasākumu, lai risinātu problēmas, kuras radījis pieaugošais to migrantu un bēgļu skaits, kas riskē ar dzīvību, lai sasniegtu Eiropu. Pēc ES un Turcijas 2016. gada 18. marta paziņojuma 14 un Rietumbalkānu maršruta veiksmīgas slēgšanas tika ievērojami samazināts migrantu īstenoto robežšķērsošanas gadījumu un šajā procesā bojā gājušo skaits. Tomēr neatkarīgi no šiem centieniem 2016. gadā bija līdz šim vislielākais bojā gājušo migrantu un bēgļu skaits ceļā uz Eiropu, tostarp ievērojami pieauga nāves gadījumu skaits Vidusjūras reģiona centrālās daļas maršrutā no Lībijas. Lai uzlabotu migrācijas plūsmu pārvaldību, ES pastiprināja atbalstu un dialogu ar visām ieinteresētajām personām, kas aktīvi iesaistās migrācijas jautājumos Lībijā.

2016. gada jūnijā tika izveidots jauns uz rezultātiem orientēts partnerības satvars 15 , ar kuru tiek iedibināta jauna ES pieeja migrācijas jautājumiem un pastiprināta sadarbība ar tās prioritārajām partnervalstīm. Satvara mērķis ir, apvienojot tūlītējus un ilgtermiņa pasākumus, glābt cilvēkiem dzīvību, apkarot cilvēku kontrabandu un tirdzniecību un novērst neatbilstīgās migrācijas un piespiedu pārvietošanas pamatcēloņus.

2016. gada aprīlī Eiropas Komisija publicēja paziņojumu “Cieņpilna dzīve — atkarības no atbalsta vietā stājoties pašpaļāvībai; piespiedu pārvietošana un attīstība” 16 , ar kuru tiek nostiprināta ES uz attīstību orientētā pieeja piespiedu pārvietošanai. Šis politikas satvars, kurš ietver atbalstu gan pārvietotajiem iedzīvotājiem, gan uzņēmējkopienām, bija nozīmīgs ES pienesums pasaules humānās palīdzības samitā, kas notika 2016. gada maijā, un nosaka ES finansiālā atbalsta pamatprincipus piespiedu pārvietošanās jautājumos.

Attiecībā uz finansiālo atbalstu — saistībā ar iepriekš aprakstīto strauji mainīgo migrācijas situāciju tika ātri mobilizēts ES finansējums, tostarp ES un tās dalībvalstu EUR 3 miljardu ieguldījums, kas tika koordinēts ES Bēgļu atbalsta mehānisma Turcijā 17 un ES Reģionālā trasta fonda reaģēšanai uz krīzi Sīrijā 18 ietvaros. 2016. gada beigās tika noslēgti arī divi ES pakti ar Jordāniju un Libānu, lai palīdzētu uzņēmējkopienās nodrošināt izglītību un darbvietas tām personām, kuras pārvietotas saistībā ar krīzi Sīrijā.

2015. gada novembrī izveidotais ES Ārkārtas trasta fonds stabilitātes nodrošināšanai un neatbilstīgas migrācijas un personu pārvietošanas pamatcēloņu novēršanai Āfrikā 19 nodrošina jaunu īstenošanas instrumentu neatbilstīgas migrācijas pamatcēloņu novēršanai. Tas nodrošina, ka ES spēj koordinētāk, elastīgāk un ātrāk nekā jebkad iepriekš reaģēt uz konkrēto gadījumu reālajām vajadzībām. Savā pirmajā pilnajā darbības gadā Trasta fonds Āfrikai deva iespēju apstiprināt vairāk nekā 100 projektus vairāk nekā EUR 1,5 miljardu apmērā.

Drošības un attīstības saikne

ES Stabilitātes un miera veicināšanas instruments (IcSP) risina jautājumus, kas saistīti ar nepieciešamību reaģēt uz krīzi drošības jomā kā priekšnoteikumu sadarbībai attīstības jomā. IcSP ietvaros finansētās darbības veicina drošību, atbalstot mediāciju un miera veidošanu, nekavējoties nodrošinot “miera dividendes”, apkarojot nelikumīgu ieroču tirdzniecību, atbalstot drošības sektoru un citas saistītās darbības.

2016. gada jūlijā tika ierosināts veikt grozījumu IcSP, lai ļautu ES paplašināt instrumenta ietvaros sniegto palīdzību ar mērķi ietvert finansējumu spēju veidošanai drošībai un attīstībai (CBSD), īpaši pievēršoties drošības un attīstības saiknei programmu izstrādē 20 . Grozījums ļautu ES nodrošināt apmācību un konsultācijas, aprīkojumu, kas nav paredzēts nonāvēšanai, un infrastruktūras uzlabojumus, kā arī ārkārtas apstākļos atbalstu partnervalstu militārajiem dalībniekiem saistībā ar plašāku drošības sektora reformas procesu vai spēju veidošanu attīstības atbalsta un attīstības drošības jomā. Tas ir saskaņā ar vispārējo mērķi ilgtspējīgas attīstības un citās jomās, kurās pastāv vienprātība starp Eiropas Savienību un attiecīgo partnervalsti, ka šī pieeja ir nozīmīga, lai saglabātu vai atjaunotu nosacījumus, kas nepieciešami ilgtspējīgai attīstībai, tostarp krīzes situācijās un nestabilos un nelīdzsvarotos apstākļos.

Humānās palīdzības un attīstības saikne

ES piešķir lielu nozīmi saiknei starp humāno palīdzību, kas nepieciešama kā tūlītēja atbilde krīzes situācijās, un vidēja un ilgāka termiņa rīcību attīstības jomā. Humānās palīdzības un attīstības saikne ir sarežģīta, un tai ir nepieciešama pastiprināta koordinācija.

Humānās palīdzības un attīstības kopīgā programma jau ilgstoši tiek dēvēta par neatliekamās palīdzības, rehabilitācijas un attīstības sasaisti (LRRD), un tā ir starptautiskās palīdzības galvenais mērķis. Padomes 2016. gada 12. maija secinājumos par pasaules humānās palīdzības samitu 21 tika atkārtoti apstiprināts, ka ir svarīgi turpināt attīstīt šo pieeju.

Piemēram, lai risinātu problēmas, kas saistītas ar situācijas stabilizēšanu pēc organizācijas “Islāma valsts” darbības Irākā, ir nepieciešama ātra un koordinēta atbildes reakcija. Šim nolūkam Eiropas Komisija ir izveidojusi koordinētas humānās palīdzības un attīstības darbības, lai ilgtermiņa attīstība tiktu ņemta vērā pašā procesa sākumā, un Eiropas Komisijas dienesti ir kopīgi sagatavojuši visaptverošu rīcības plānu, visas darbības un plānus integrējot LRRD koncepcijā, lai turpinātu ciešo sadarbību ar dalībvalstīm un citiem līdzīgi domājošiem līdzekļu devējiem programmu plānošanā.

3.Atbildība un rezultāti

Eiropas Komisija regulāri uzrauga ES finansētās darbības visā pasaulē un ziņo par to rezultātiem, izmantojot ES starptautiskās sadarbības un attīstības rezultātu ietvaru.

Turpmāk norādīti dažādi globālie rezultāti, kas attiecināmi uz ES finansētajiem projektiem un programmām, kuru darbības beidzās laika posmā no 2015. gada vidus līdz 2016. gada vidum.

ES rīcība — svarīgākie rezultāti 2016. gadā

Laba pārvaldība

923 000 cilvēku saņēma tiešu atbalstu no juridiskās palīdzības programmām, kuru galvenais mērķis ir garantēt vienlīdzību likuma priekšā, nodrošinot tiesības izmantot advokāta pakalpojumus un tiesības uz taisnīgu tiesu.

Konfliktu novēršana, miera veidošana un drošība

314 000 cilvēku saņēma tiešu atbalstu no programmām, kuru specifiskais mērķis ir atbalstīt civilo miera veidošanu pēc konflikta un/vai novērst konfliktus.

Ilgtspējīga lauksaimniecība, pārtikas nodrošinājums un uzturs

1 118 000 cilvēku saņēma ar lauksaimniecību saistītus konsultāciju pakalpojumus, lai piešķirtu to produkcijai lielāku vērtību un uzlabotu saiknes starp lauksaimniekiem un tirgiem.

Enerģētika 22

1 103 000 cilvēku tika nodrošināta piekļuve ilgtspējīgas enerģijas pakalpojumiem.

Izglītība

Tika apmācīti 84 000 skolotāju, nodrošinot pamatu turpmākai izglītībai un prasmēm.

Veselība

Tika izdalīti 165 000 000 moskītu tīklu, kas apstrādāti ar insekticīdiem, lai novērstu malārijas izplatīšanos 23 .

Dabas resursi, vide un klimata pārmaiņas

Tika apsaimniekotas aizsargājamās teritorijas 12 694 000 hektāru platībā, lai palīdzētu nodrošināt bioloģisko daudzveidību un aizsargātu dabas mantojumu.

Transports

Tika izbūvēti, atjaunoti vai uzturēti ceļi 4100 km garumā, lai nodrošinātu labāku piekļuvi transportam, jo īpaši visneaizsargātākajām iedzīvotāju grupām.

Nodarbinātība un sociālā aizsardzība

198 000 cilvēku piedalījās profesionālās izglītības un apmācības (PIA) / prasmju pilnveidošanas un citās aktīvā darba tirgus programmās, kuru mērķis ir uzlabot nodarbināmību, produktivitāti un konkurētspēju partnervalstīs.

Tirdzniecības un privātā sektora attīstība

13 000 uzņēmumu ieguva piekļuvi kredītiem, lai palīdzētu tiem izvairīties no riskiem un veikt ieguldījumus.

4.Globālais tvērums

Āfrikā

2016. gada aprīlī Āfrikas Savienības Komisija un Eiropas Komisija tikās Adisabebā, lai apspriestu ES un Āfrikas kopējās stratēģijas (JAES) 24 prioritārās jomas, tostarp migrāciju, mieru, drošību un ilgtspējīgu izaugsmi.

Šīs stratēģiskās Āfrikas un ES partnerības stiprināšana bija 2016. gada galvenā politiskā un sadarbības prioritāte, un ES turpināja īstenot savus centienus, lai veicinātu ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi visā Āfrikā. Kopīgajā paziņojumā “Atjaunota partnerība ar Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna reģiona valstīm” 25 tika izklāstīts redzējums, kura mērķis ir pārveidot partnerību par spēcīgāku aliansi, kas spēj efektīvi sekmēt mierīgu, stabilu, plaukstošu un noturīgu valstu un sabiedrību veidošanu visā kontinentā.

2016. gadā ievērojami pieauga ES sadarbība ar Āfriku miera un drošības jomā un būtisks atbalsts tika sniegts Āfrikas Miera nodrošināšanas fonda (APF) ietvaros, lai nostiprinātu Āfrikas miera un drošības sistēmu un finansētu Āfrikas vadītās miera atbalsta operācijas, piemēram, daudznacionālo apvienoto taktisko grupu pret grupējumu “Boko Haram” (MNJTF).

Paplašināšanās reģionā

Kā izklāstīts 2016. gada novembrī pieņemtajā Paziņojumā par ES paplašināšanās politiku 26 , Eiropas Komisija turpināja īstenot savu vidējā termiņa paplašināšanās stratēģiju. Pievienošanās procesā joprojām galvenā uzmanība tiek pievērsta principam “pamatjautājumi vispirms”, kurā galvenie punkti ir tiesiskums, pamattiesības, demokrātisko iestāžu stiprināšana, tostarp valsts pārvaldes reforma, kā arī ekonomiskā attīstība un konkurētspēja.

Eiropas kaimiņvalstīs

2016. gadā tika ieviesta pārskatītā Eiropas kaimiņattiecību politika (EKP) 27 . EKP par būtisku ES politisko prioritāti nosaka stabilizāciju ES kaimiņvalstīs. Pagājušajā gadā ES ir nostiprinājusi attiecības ar EKP valstīm, gan austrumos, gan dienvidos sākot sarunas par partnerības prioritātēm. Tika padziļinātas attiecības ar Ukrainu, Gruziju un Moldovu, turpinot īstenot attiecīgos asociācijas nolīgumus. Lai veicinātu reģionālo sadarbību dienvidos, 2016. gadā Eiropas Komisija turpināja politisko dialogu ar Savienību Vidusjūrai.

2014. gada decembrī tika izveidots ES Reģionālais trasta fonds reaģēšanai uz krīzi Sīrijā, lai nodrošinātu saskaņotu un vienotu ES palīdzību, reaģējot uz krīzi. Fonda sākotnējā ģeogrāfiskā darbības joma bija Sīrijas kaimiņvalstis: Jordānija, Libāna un Turcija, taču 2015. gadā tā tika paplašināta, ietverot Irāku, kā arī Rietumbalkānu valstis, kuras arī ir bēgļu krīzes skartās trešās valstis.

Līdz 2016. gada beigām ES Reģionālais trasta fonds reaģēšanai uz krīzi Sīrijā bija mobilizējis saskaņotos ieguldījumus EUR 932 miljonu apmērā, no kuriem EUR 815 miljoni tika piešķirti no ES budžeta, dalībvalstis nodrošināja EUR 92 miljonus un Turcija — EUR 24 miljonus.

Āzijā, Vidusāzijā un Klusā okeāna valstīs

2016. gadā ar globālā stratēģijas palīdzību tika vēl vairāk nostiprinātas ES attiecības ar Āziju. Globālajā stratēģijā tiek atzītas Eiropas vēsturiskās saites ar Āziju un tiešā saistība starp Eiropas labklājību un Āzijas drošību. Tās prioritārās jomas ir ES un Āzijas sadarbības padziļināšana drošības jautājumos, tostarp terorisma apkarošanā, un ES un Āzijas sasaistes uzlabošana.

ES turpināja īstenot centienus, lai uzlabotu attiecības ar galvenajiem ārpussavienības palīdzības nodrošinātājiem ANO 2030. gada programmas ietvaros, un 2016. gada tika nostiprinātas stratēģiskās partnerības, organizējot veiksmīgus samitus ar Indiju, Ķīnu un Japānu.

ES turpināja sniegt atbalstu valsts veidošanas un samierināšanas procesiem Āzijā, piemēram, Afganistānā, Mjanmā un Nepālā. ES 2016. gada oktobrī Briselē sarīkoja konferenci par Afganistānu, kuras iznākums bija ļoti veiksmīgs — no dalībniekiem tika saņemti solījumi nodrošināt vairāk nekā EUR 13 miljardus.

Latīņamerikā un Karību jūras reģiona valstīs

Noslēdzot miera līgumu starp Kolumbijas valdību un FARC, 2016. gadā tika izbeigts pasaules vēsturē ilgākais iekšējais konflikts. 50 vardarbības gados dzīvības zaudēja 200 000 cilvēku un vairāk nekā pieci miljoni iedzīvotāju bija spiesti pamest savas mājas.

ES bija būtiska nozīme miega līguma starpniecībā, un decembrī darbu sāka jauns Eiropas Trasta fonds Kolumbijai, kurā iesaistīts līdz šim lielākais skaits dalībvalstu — 19 28 . Pamatojoties uz iepriekš veiksmīgi īstenotajiem trasta fondu modeļiem, šī iniciatīva ļauj apvienot resursus, pieredzi un pasākumus un nodrošina mērķtiecīgākas, koordinētākas un reaģētspējīgākas darbības, lai atbalstītu miera procesus un sniegtu cerību Kolumbijas iedzīvotājiem.

(1)

  http://eeas.europa.eu/archives/docs/top_stories/pdf/eugs_review_web.pdf  

(2)

  http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32014R0230&qid=1518193799068&from=LV  

(3)

JOIN(2016) 18 final, 6.4.2016.

(4)

 Pārveidosim mūsu pasauli: ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam, ANO Ģenerālā asamblejas 2015. gada 25. septembrī pieņemtā rezolūcija (UNGA A/RES/70/1).

(5)

Galīgā redakcija: OV C 210, 30.6.2017., 1. lpp.

(6)

JOIN(2016) 52 final, 22.11.2016.

(7)

SWD(2015) 182 final, 21.9.2015.; Padomes secinājumi 13183/15, 26.10.2015.

(8)

  http://www.consilium.europa.eu/lv/press/press-releases/2017/10/17/climate-finance-eu/  

(9)

  http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=celex:32014R0234  

(10)

JOIN(2016) 31 final, 5.7.2016.

(11)

https://www.un.org/esa/ffd/ffd3/

(12)

Komisijas paziņojums COM(2016) 581 final; http://europa.eu/rapid/press-release_MEMO-16-3006_lv.htm

(13)

 COM(2015) 240 final, 13.5.2015.

(14)

  http://www.consilium.europa.eu/lv/press/press-releases/2016/03/18/eu-turkey-statement/

(15)

COM(2016) 385 final, 7.6.2016.

(16)

COM(2016) 234 final, 26.4.2016.

(17)

Komisijas Lēmums C(2015) 9500.

(18)

Komisijas Lēmums C(2014) 9614.

(19)

Komisijas Lēmums C(2015) 7293.

(20)

COM(2016) 447 final/2, 5.7.2016.

(21)

  http://www.consilium.europa.eu/lv/meetings/fac/2016/05/12/  

(22)

Neietver rezultātus, kas gūti, apvienojot ieguldījumus.

(23)

Šos rezultātus palīdzēja sasniegt ES pastāvīgais atbalsts Pasaules fondam AIDS, tuberkulozes un malārijas apkarošanai.

(24)

  https://ec.europa.eu/europeaid/regions/africa/continental-cooperation/joint-africa-eu-strategy_en  

(25)

JOIN(2016) 52 final, 22.11.2016.

(26)

COM(2016) 715 final, 9.11.2016.

(27)

http://europa.eu/rapid/press-release_IP-17-1334_lv.htm

(28)

Apvienotā Karaliste, Čehijas Republika, Francija, Horvātija, Itālija, Īrija, Kipra, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Portugāle, Slovākija, Slovēnija, Spānija, Ungārija, Vācija un Zviedrija.