Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Infrastruktūras ieguldījumu darbības Savienībā 2016. gadā samazinājās līdz 1,8  % no ES IKP salīdzinājumā ar 2,2  % 2009. gadā un bija par aptuveni 20 % zemākas nekā ieguldījumu līmenis pirms pasaules finanšu krīzes. Tādējādi, lai gan Savienībā ir novērojama ieguldījumu attiecības pret IKP atlabšana, tā joprojām nav tik liela, kā varētu gaidīt spēcīgas atlabšanas laikā, un nav pietiekama, lai kompensētu nepietiekamo ieguldījumu gadus. Vēl svarīgāk ir tas, ka pašreizējais ieguldījumu līmenis un prognozes neatbilst Savienības strukturālo ieguldījumu vajadzībām, ņemot vērā tehnoloģiskās pārmaiņas un globālo konkurētspēju, tostarp attiecībā uz inovācijām, prasmēm, infrastruktūru, maziem un vidējiem uzņēmumiem (“MVU”), un vajadzību risināt nozīmīgas sociālas problēmas, piemēram, ilgtspējību vai iedzīvotāju novecošanu. Tādēļ ir vajadzīgs nepārtraukts atbalsts, lai novērstu tirgus nepilnības un nepietiekami optimālas ieguldījumu situācijas ar mērķi mazināt ieguldījumu nepietiekamību konkrētās nozarēs Savienības politikas mērķu īstenošanai.

Infrastruktūras ieguldījumu darbības Savienībā 2016. gadā samazinājās līdz 1,8  % no ES IKP salīdzinājumā ar 2,2  % 2009. gadā un bija par aptuveni 20 % zemākas nekā ieguldījumu līmenis pirms pasaules finanšu krīzes. Absolūtos skaitļos kopējie ieguldījumi 11 dalībvalstīs joprojām ir zem pirmskrīzes līmeņa, un vairāk nekā 40 ES reģionos 2015. gadā tie bija par vairāk nekā 25 % zemāki nekā 2007. gadā. Tādējādi, lai gan Savienībā ir novērojama ieguldījumu attiecības pret IKP atlabšana, tā ir izkliedēta nevienmērīgi, it īpaši nomaļos un/vai pierobežas apgabalos, kas atrodas starp dalībvalstīm vai starp dalībvalstīm un ārpus ES esošām valstīm, un joprojām nav tik liela, kā varētu gaidīt spēcīgas atlabšanas laikā, un nav pietiekama, lai kompensētu nepietiekamo ieguldījumu gadus. Vēl svarīgāk ir tas, ka pašreizējais ieguldījumu līmenis un prognozes neatbilst Savienības strukturālo ieguldījumu vajadzībām, ņemot vērā tehnoloģiskās pārmaiņas un globālo konkurētspēju, tostarp attiecībā uz inovācijām, prasmēm, infrastruktūru, maziem un vidējiem uzņēmumiem (“MVU”), un vajadzību risināt nozīmīgas sociālas problēmas, piemēram, ilgtspējību vai iedzīvotāju novecošanu. Tādēļ ir vajadzīgs nepārtraukts atbalsts, lai novērstu tirgus nepilnības un nepietiekami optimālas ieguldījumu situācijas ar mērķi mazināt ieguldījumu nepietiekamību konkrētās nozarēs un it īpaši reģionos, kuri atpaliek, Savienības politikas mērķu īstenošanai. Reģionos, kuri atpaliek, pirmām kārtām jāveic ieguldījumi, kas atraisa šo reģionu endogēno potenciālu, ir vērsti uz salīdzinošām konkurences priekšrocībām un uz to konkrētajām vajadzībām.

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Savienības līmenī Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgads ir satvars valsts reformu prioritāšu apzināšanai un to īstenošanas uzraudzībai. Atbalstot minētās reformu prioritātes, dalībvalstis izstrādā savu nacionālo daudzgadu ieguldījumu stratēģiju. Stratēģijas būtu jāiesniedz kopā ar ikgadējām valsts reformu programmām, lai iezīmētu un koordinētu prioritāros ieguldījumu projektus, kas atbalstāmi ar valsts vai Savienības finansējumu, vai abiem finansējuma veidiem. Tām arī būtu jākalpo tam, lai Savienības finansējumu izmantotu saskaņoti un lai maksimāli palielinātu pievienoto vērtību finansiālajam atbalstam, ko attiecīgā gadījumā saņemtu jo īpaši no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem, Eiropas investīciju stabilizācijas funkcijas un fonda InvestEU.

Savienības līmenī Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgads , kurā pirms nākamā plānošanas perioda ir jāveic izmaiņas, lai to saskaņotu ar Ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanu, ir satvars valsts reformu prioritāšu apzināšanai un to īstenošanas uzraudzībai. Atbalstot minētās reformu prioritātes, dalībvalstis izstrādā savu nacionālo daudzgadu ieguldījumu stratēģiju. Stratēģijas būtu jāiesniedz kopā ar ikgadējām valsts reformu programmām, lai iezīmētu un koordinētu prioritāros ieguldījumu projektus, kas atbalstāmi ar valsts vai Savienības finansējumu, vai abiem finansējuma veidiem. Tām arī būtu jākalpo tam, lai Savienības finansējumu izmantotu saskaņoti un lai maksimāli palielinātu pievienoto vērtību finansiālajam atbalstam, ko attiecīgā gadījumā saņemtu jo īpaši no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem, Eiropas investīciju stabilizācijas funkcijas un fonda InvestEU.

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Fondam InvestEU būtu jāpalīdz uzlabot Savienības konkurētspēju, tostarp inovācijas un digitalizācijas jomā, Savienības ekonomikas izaugsmes ilgstpējību, sociālo noturību un iekļautību un integrāciju Savienības kapitāla tirgos, tostarp risinājumus to sadrumstalotības novēršanai un Savienības uzņēmumu finansējuma avotu dažādošanai. Šajā sakarā tam būtu jāatbalsta projekti, kuri ir tehniski un ekonomiski dzīvotspējīgi, nodrošinot sistēmu, lai izmantotu parāda, riska dalīšanas un pašu kapitāla instrumentus, kuru pamatā ir Savienības budžeta garantijas un īstenošanas partneru iemaksas. Tam vajadzētu būt balstītam uz pieprasījumu, savukārt atbalstam no fonda InvestEU vajadzētu vienlaikus būt vērstam uz to, lai palīdzētu sasniegt Savienības politikas mērķus.

Fondam InvestEU būtu jāpalīdz uzlabot Savienības konkurētspēju, tostarp inovācijas un digitalizācijas jomā, Savienības ekonomikas izaugsmes ilgstpējību, Savienības sociālo noturību , spēju piemēroties pārmaiņām un iekļautību , Savienības ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un integrāciju Savienības kapitāla tirgos, tostarp risinājumus to sadrumstalotības novēršanai un Savienības uzņēmumu finansējuma avotu dažādošanai , īpašu uzmanību pievēršot MVU. Šajā sakarā tam būtu jāatbalsta projekti, kuri ir tehniski un ekonomiski dzīvotspējīgi un atbilst ilgtspējas ietekmes novērtējuma prasībām , nodrošinot sistēmu, lai izmantotu parāda, riska dalīšanas un pašu kapitāla instrumentus, kuru pamatā ir Savienības budžeta garantijas un īstenošanas partneru finansiālas iemaksas. Tam vajadzētu būt balstītam uz pieprasījumu, savukārt atbalstam no fonda InvestEU vajadzētu vienlaikus būt vērstam uz to, lai koordinēti ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem palīdzētu sasniegt Savienības politikas mērķus.

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Atspoguļojot to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām saskaņā ar Savienības apņemšanos īstenot Parīzes nolīgumu un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, programma InvestEU palīdzēs integrēt rīcību klimata jomā un sasniegt vispārējo mērķi – 25 % Savienības budžeta izdevumu veltīt klimata mērķu sasniegšanai. Ir paredzams, ka darbības saskaņā ar programmu InvestEU segs izmaksas 30 % apmērā no programmas InvestEU kopējā finansējuma klimata jomas mērķu īstenošanai. Attiecīgās darbības tiks apzinātas, sagatavojot un īstenojot programmu InvestEU, un atkārtoti izvērtētas saistībā ar attiecīgajiem novērtēšanas un pārskatīšanas procesiem.

Atspoguļojot to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām saskaņā ar Savienības apņemšanos īstenot Parīzes nolīgumu un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, programma InvestEU palīdzēs integrēt rīcību klimata jomā un sasniegt vispārējo mērķi – 30 % Savienības budžeta izdevumu veltīt klimata mērķu sasniegšanai. Ir paredzams, ka darbības saskaņā ar programmu InvestEU segs izmaksas 35 % apmērā no programmas InvestEU kopējā finansējuma klimata jomas mērķu īstenošanai. Attiecīgās darbības tiks apzinātas, sagatavojot un īstenojot programmu InvestEU, un atkārtoti izvērtētas saistībā ar attiecīgajiem novērtēšanas un pārskatīšanas procesiem.

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Saskaņā ar Pasaules Ekonomikas foruma 2018. gadā izdoto ziņojumu par globālajiem riskiem puse no desmit visbūtiskākajiem riskiem, kas apdraud pasaules ekonomiku, ir saistīti ar vidi. Šādi riski ietver gaisa, augsnes un ūdens piesārņojumu, ekstremālus laikapstākļus, bioloģiskās daudzveidības zudumu un klimata pārmaiņu seku mazināšanu un pielāgošanos tām. Vides aizsardzības principi ir stingri iestrādāti līgumos un daudzās Savienības politikas nostādnēs. Tādējādi vides aizsardzības mērķu integrēšana būtu jāveicina ar fondu InvestEU saistītās darbībās. Vides aizsardzība un saistīto risku novēršana un pārvaldība būtu jāiekļauj ieguldījumu sagatavošanā un īstenošanā. ES arī būtu jāseko līdzi tās izdevumiem, kas saistīti ar bioloģisko daudzveidību un gaisa piesārņojuma kontroli, lai izpildītu ziņošanas pienākumus saskaņā ar Konvenciju par bioloģisko daudzveidību un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/2284[1]. Tāpēc ieguldījumam, kas piešķirts vides ilgtspējības mērķu sasniegšanai, būtu jāseko līdzi, izmantojot kopīgu metodiku, kas jāizstrādā saskaņoti ar citām Savienības programmām, ko piemēro klimata, bioloģiskās daudzveidības un gaisa piesārņojuma pārvaldībai, lai būtu iespējams atsevišķi un kopīgi izvērtēt ieguldījumu ietekmi uz galvenajiem dabas kapitāla, tostarp gaisa, ūdens, zemes un bioloģiskās daudzveidības, elementiem.

Saskaņā ar Pasaules Ekonomikas foruma 2018. gadā izdoto ziņojumu par globālajiem riskiem puse no desmit visbūtiskākajiem riskiem, kas apdraud pasaules ekonomiku, ir saistīti ar vidi. Šādi riski ietver gaisa, augsnes un ūdens piesārņojumu, ekstremālus laikapstākļus, bioloģiskās daudzveidības zudumu un klimata pārmaiņu seku mazināšanu un pielāgošanos tām. Vides aizsardzības principi ir stingri iestrādāti līgumos un daudzās Savienības politikas nostādnēs. Tādējādi vides aizsardzības un noturības pret katastrofām mērķu integrēšana būtu jāveicina ar fondu InvestEU saistītās darbībās. Vides aizsardzība un saistīto risku novēršana un pārvaldība būtu jāiekļauj ieguldījumu sagatavošanā un īstenošanā. ES arī būtu jāseko līdzi tās izdevumiem, kas saistīti ar bioloģisko daudzveidību un gaisa piesārņojuma kontroli, lai izpildītu ziņošanas pienākumus saskaņā ar Konvenciju par bioloģisko daudzveidību un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/2284[1]. Tāpēc ieguldījumam, kas piešķirts vides ilgtspējības mērķu sasniegšanai, būtu jāseko līdzi, izmantojot kopīgu metodiku, kas jāizstrādā saskaņoti ar citām Savienības programmām, ko piemēro klimata, bioloģiskās daudzveidības un gaisa piesārņojuma pārvaldībai, lai būtu iespējams atsevišķi un kopīgi izvērtēt ieguldījumu ietekmi uz galvenajiem dabas kapitāla, tostarp gaisa, ūdens, zemes un bioloģiskās daudzveidības, elementiem.

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Kā izklāstīts pārdomu dokumentā par Eiropas sociālo dimensiju[1] un Eiropas sociālo tiesību pīlārā[2], iekļaujošākas un taisnīgākas Savienības izveide ir viena no Savienības būtiskākajām prioritātēm, lai novērstu nevienlīdzību un veicinātu sociālās iekļaušanas politiku Eiropā. Nevienlīdzīgas iespējas jo īpaši skar piekļuvi izglītībai, apmācībai un veselībai. Ieguldījumi ar sociālo jomu, prasmēm un cilvēkkapitālu saistītā ekonomikā, kā arī neaizsargātu iedzīvotāju integrācijā sabiedrībā var uzlabot ekonomikas iespējas, jo īpaši, ja tos koordinē Savienības līmenī. Fonds InvestEU būtu jāizmanto, lai atbalstītu ieguldījumus izglītībā un apmācībā, palīdzētu paaugstināt nodarbinātības līmeni, jo īpaši mazkvalificētiem darba ņēmējiem un ilgtermiņa bezdarbniekiem, un uzlabotu situāciju attiecībā uz paaudžu solidaritāti, veselības aprūpi, bezpajumtniecību, digitālo iekļautību, kopienu attīstību, jauniešu lomu un vietu sabiedrībā, kā arī neaizsargātiem cilvēkiem, tostarp trešo valstu valstspiederīgajiem. Programmai InvestEU būtu arī jāpalīdz atbalstīt Eiropas kultūru un radošumu. Lai nākamajā desmitgadē radītu pretsvaru sabiedrības lielajām pārmaiņas Savienībā un darba tirgū, ir jāveic ieguldījumi cilvēkkapitālā, mikrofinansēšanā, sociālās uzņēmējdarbības finansēšanā un jaunos sociālās ekonomikas darījumdarbības modeļos, tostarp sociālās ietekmes ieguldījumos un sociālo rezultātu līguma slēgšanā. Programmai InvestEU būtu jāstiprina jaunveidotā sociālā tirgus ekosistēma, palielinot finansējuma piegādi mikrouzņēmumiem un sociālajiem uzņēmumiem un to piekļuvi šim finansējumam, lai apmierinātu pieprasījumu tiem, kam tas visvairāk ir vajadzīgs. Augsta līmeņa darba grupas par ieguldījumiem Eiropas sociālajā infrastruktūrā ziņojumā[3] ir konstatēta ieguldījumu nepietiekamība sociālajā infrastruktūrā un pakalpojumos, tostarp izglītības, apmācības, veselības aprūpes un mājokļu jomā, kur ir nepieciešams atbalsts, tostarp Savienības līmenī. Tādēļ būtu jāizmanto publiskā, komerciālā un labdarības kapitāla kopīgais spēks, kā arī fondu atbalsts, lai atbalstītu sociālās tirgus vērtības ķēžu attīstību un palielinātu Savienības noturību.

Kā izklāstīts Līguma par Eiropas Savienības darbību 9. pantā, pārdomu dokumentā par Eiropas sociālo dimensiju[1] un Eiropas sociālo tiesību pīlārā[2], iekļaujošākas un taisnīgākas Savienības izveide ir viena no Savienības būtiskākajām prioritātēm, lai novērstu nevienlīdzību un veicinātu sociālās iekļaušanas politiku Eiropā. Nevienlīdzīgas iespējas jo īpaši skar piekļuvi izglītībai, apmācībai , kvalifikācijai, pirmā darba meklējumiem un veselībai. Ieguldījumi ar sociālo jomu, prasmēm un cilvēkkapitālu saistītā ekonomikā, kā arī neaizsargātu iedzīvotāju integrācijā sabiedrībā var uzlabot ekonomikas iespējas, jo īpaši, ja tos koordinē Savienības līmenī un ja tie virzīti uz nozarēm, kurās problēmas rada darbaspēka trūkums un pielāgošanās jaunajām tehnoloģijām . Fonds InvestEU būtu jāizmanto, lai atbalstītu ieguldījumus izglītībā un apmācībā, palīdzētu paaugstināt nodarbinātības līmeni, jo īpaši mazkvalificētiem darba ņēmējiem , nesenajiem augstskolu absolventiem un ilgtermiņa bezdarbniekiem, palīdzētu radīt jaunas “nodarbinātības nišas”, paverot jaunas izdevības pirmo reizi piekļūt darba tirgum, un uzlabotu situāciju attiecībā uz paaudžu solidaritāti, veselības aprūpi, mājokli, bezpajumtniecību, digitālo iekļautību, kopienu attīstību, jauniešu lomu un vietu sabiedrībā un darba tirgū , kā arī neaizsargātiem cilvēkiem, tostarp trešo valstu valstspiederīgajiem. Programmai InvestEU būtu arī jāpalīdz atbalstīt Eiropas kultūru un radošumu. Lai nākamajā desmitgadē radītu pretsvaru sabiedrības lielajām pārmaiņas Savienībā un darba tirgū, ir jāveic ieguldījumi cilvēkkapitālā, mikrofinansēšanā, sociālās uzņēmējdarbības finansēšanā un jaunos sociālās ekonomikas darījumdarbības modeļos, tostarp sociālās ietekmes ieguldījumos un sociālo rezultātu līguma slēgšanā. Programmai InvestEU būtu jāstiprina jaunveidotā sociālā tirgus ekosistēma, palielinot finansējuma piegādi mikrouzņēmumiem un sociālajiem uzņēmumiem un to piekļuvi šim finansējumam, un jāstiprina saiknes starp uzņēmumiem un mācību centriem, lai apmierinātu pieprasījumu tiem, kam tas visvairāk ir vajadzīgs. Augsta līmeņa darba grupas par ieguldījumiem Eiropas sociālajā infrastruktūrā ziņojumā[3] ir konstatēta ieguldījumu nepietiekamība sociālajā infrastruktūrā un pakalpojumos, tostarp izglītības, apmācības un kvalifikācijas , veselības aprūpes un mājokļu jomā, kur ir nepieciešams atbalsts, tostarp Savienības līmenī. Tādēļ būtu jāizmanto publiskā, komerciālā un labdarības kapitāla kopīgais spēks, kā arī fondu atbalsts, lai atbalstītu sociālās tirgus vērtības ķēžu attīstību un palielinātu Savienības noturību.

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Katrā politikas sadaļā vajadzētu būt diviem nodalījumiem, proti, ES nodalījumam un dalībvalsts nodalījumam. ES nodalījumam būtu samērīgā veidā jānovērš Savienības mēroga tirgus nepilnības vai nepietiekami optimālas ieguldījumu situācijas; atbalstītajiem pasākumiem vajadzētu būt skaidrai Eiropas pievienotajai vērtībai. Dalībvalsts nodalījumam būtu jādod dalībvalstīm iespēja daļu no to dalītas pārvaldības fondu līdzekļiem iemaksāt ES garantijas nodrošinājumam, lai izmantotu ES garantiju finansēšanas vai ieguldījumu darbībām, nolūkā novērst konkrētas tirgus nepilnības vai nepietiekami optimālas ieguldījumu situācijas to teritorijā, tostarp attiecībā uz neaizsargātām grupām un attālos reģionos, piemēram, Savienības tālākajos reģionos, lai īstenotu dalītas pārvaldības fondu mērķus. Darbības, kas atbalstītas ar fonda InvestEU palīdzību, izmantojot vai nu ES vai dalībvalsts nodalījumu, nedrīkstētu dublēt vai izspiest privāto finansējumu vai kropļot konkurenci iekšējā tirgū.

Politikas sadaļām būtu samērīgā veidā jānovērš Savienības mēroga tirgus nepilnības vai nepietiekami optimālas ieguldījumu situācijas; atbalstītajiem pasākumiem vajadzētu būt skaidrai Eiropas pievienotajai vērtībai. Darbības, kas atbalstītas ar fonda InvestEU palīdzību, nedrīkstētu dublēt vai izspiest privāto finansējumu vai kropļot konkurenci iekšējā tirgū.

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Dalībvalsts nodalījums būtu īpaši jāizstrādā tā, lai dalītas pārvaldības fondus varētu izmantot Savienības emitētas garantijas nodrošinājumam. Šīs kombinācijas mērķis ir izmantot Savienības augsto kredītreitingu, lai veicinātu valsts un reģionālos ieguldījumus, vienlaikus nodrošinot iespējamo saistību konsekventu riska pārvaldību, īstenojot Komisijas sniegto garantiju netiešās pārvaldības ietvaros. Savienībai būtu jāgarantē finansēšanas un ieguldījumu darbības, kas paredzētas starp Komisiju un īstenošanas partneri noslēgtos garantiju nolīgumos dalībvalsts nodalījuma ietvaros, dalītas pārvaldības fondiem būtu jāsniedz garantijas nodrošinājums, ievērojot nodrošinājuma likmi, ko Komisija nosaka, pamatojoties uz darbību veidu un izrietošiem paredzamiem zaudējumiem, un attiecīgā dalībvalsts uzņemtos zaudējumus, kas pārsniedz paredzamos zaudējumus, Savienības labā emitējot kompensējošu garantiju. Šādas vienošanās būtu jānoslēdz vienotā iemaksu nolīgumā ar katru dalībvalsti, kas brīvprātīgi izvēlas šādu iespēju. Iemaksu nolīgumam būtu jāietver viens vai vairāki attiecīgās dalībvalsts teritorijā īstenojami konkrēti garantiju nolīgumi. Lai noteiktu nodrošinājuma likmi par katru gadījumu atsevišķi, ir vajadzīga atkāpe no Regulas (ES, Euratom) Nr. XXXX[1] (“Finanšu regula”) [211. panta 1. punkta]. Šajā projektā ir paredzēts arī vienots noteikumu kopums par budžeta garantijām, kuras atbalsta centralizēti pārvaldīti fondi vai dalītas pārvaldības fondi, kas atvieglotu to apvienošanu.

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Fonds InvestEU būtu jānodrošina ar atbilstīgu pārvaldes struktūru, kuras funkcijai vajadzētu būt samērīgai ar tās vienīgo mērķi nodrošināt atbilstīgu ES garantijas izmantošanu. Šajā pārvaldes struktūrā būtu jāietilpst konsultatīvai padomei, valdei un investīciju komitejai. Komisijai būtu jānovērtē īstenošanas partneru iesniegto ieguldījumu un finansēšanas darbību saderība ar Savienības tiesību aktiem un politikas nostādnēm, savukārt lēmumi par finansēšanas un ieguldījumu darbībām galu galā būtu jāpieņem īstenošanas partnerim.

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Izvēloties īstenošanas partnerus fonda InvestEU izvēršanai, Komisijai būtu jāapsver darījumu partnera spēja sasniegt fonda InvestEU mērķus un ieguldīt pašu resursus, lai nodrošinātu pienācīgu ģeogrāfisko pārklājumu un dažādošanu, piesaistītu privātos ieguldītājus un nodrošinātu pietiekamu riska diversifikāciju, kā arī jaunus risinājumus, lai novērstu tirgus nepilnības un nepietiekami optimālas ieguldījumu situācijas. Ņemot vērā Eiropas Investīciju bankas (EIB) grupas lomu, kas paredzēta Līgumos, tās spēju darboties visās dalībvalstīs un tās iegūto pieredzi attiecībā uz pašreizējiem finanšu instrumentiem un ESIF, tā joprojām būtu jāuzskata par privileģētu īstenošanas partneri fonda InvestEU ES nodalījuma ietvaros. (..)

Izvēloties īstenošanas partnerus fonda InvestEU izvēršanai, Komisijai būtu jāapsver darījumu partnera spēja sasniegt fonda InvestEU mērķus un ieguldīt pašu resursus, lai nodrošinātu pienācīgu ģeogrāfisko pārklājumu un dažādošanu gan dalībvalstu starpā, gan to iekšienē , piesaistītu privātos ieguldītājus un nodrošinātu pietiekamu riska diversifikāciju, kā arī jaunus risinājumus, lai novērstu tirgus nepilnības un nepietiekami optimālas ieguldījumu situācijas. Ņemot vērā Eiropas Investīciju bankas (EIB) grupas lomu, kas paredzēta Līgumos, tās spēju darboties visās dalībvalstīs un tās iegūto pieredzi attiecībā uz pašreizējiem finanšu instrumentiem un ESIF, tā joprojām būtu jāuzskata par privileģētu īstenošanas partneri programmas InvestEU ietvaros. (..)

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Lai nodrošinātu, ka intervences pasākumi fonda InvestEU ES nodalījuma ietvaros ir galvenokārt vērsti uz tirgus nepilnībām un nepietiekami optimālām ieguldījumu situācijām Savienības līmenī, bet tajā pašā laikā tie īsteno vislabākā iespējamā ģeogrāfiskā tvēruma mērķus, ES garantija būtu jāpiešķir īstenošanas partneriem, kas vieni paši vai kopā ar citiem īstenošanas partneriem var aptvert vismaz trīs dalībvalstis. Tomēr sagaidāms, ka aptuveni 75 % no ES garantijas ES nodalījuma tiktu piešķirti īstenošanas partnerim vai partneriem, kuri fondu InvestEU ietvaros spēj piedāvāt finanšu produktus visās dalībvalstīs.

Lai nodrošinātu, ka intervences pasākumi fonda InvestEU ietvaros ir galvenokārt vērsti uz tirgus nepilnībām un nepietiekami optimālām ieguldījumu situācijām Savienības līmenī, bet tajā pašā laikā tie īsteno vislabākā iespējamā ģeogrāfiskā tvēruma mērķus, ES garantija būtu jāpiešķir īstenošanas partneriem, kas vieni paši vai kopā ar citiem īstenošanas partneriem var aptvert vismaz divas dalībvalstis. Tomēr sagaidāms, ka aptuveni 50 % no ES garantijas tiktu piešķirti īstenošanas partnerim vai partneriem, kuri fondu InvestEU ietvaros spēj piedāvāt finanšu produktus visās dalībvalstīs.

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

ES garantija dalībvalsts nodalījuma ietvaros būtu jāpiešķir jebkuram īstenošanas partnerim, kas ir atbalsttiesīgs saskaņā ar [Finanšu regulas] [62. panta 1. punkta c) apakšpunktu], tostarp valsts vai reģionālām attīstību veicinošām bankām vai iestādēm, EIB, Eiropas Investīciju fondam un citām daudzpusējām attīstības bankām. Izvēloties īstenošanas partnerus dalībvalsts nodalījuma ietvaros, Komisijai būtu jāņem vērā katras dalībvalsts iesniegtie priekšlikumi . Saskaņā ar [Finanšu regulas] [154. pantu] Komisijai ir jāveic novērtējums par īstenošanas partneru noteikumiem un procedūrām, lai pārliecinātos, ka tie nodrošina tādu Savienības finanšu interešu aizsardzības līmeni, kas ir līdzvērtīgs Komisijas nodrošinātajam.

ES garantija būtu jāpiešķir jebkuram īstenošanas partnerim, kas ir atbalsttiesīgs saskaņā ar [Finanšu regulas] [62. panta 1. punkta c) apakšpunktu], tostarp valsts vai reģionālām attīstību veicinošām bankām vai iestādēm, EIB, Eiropas Investīciju fondam un citām daudzpusējām attīstības bankām. Saskaņā ar [Finanšu regulas] [154. pantu] Komisijai ir jāveic novērtējums par īstenošanas partneru noteikumiem un procedūrām, lai pārliecinātos, ka tie nodrošina tādu Savienības finanšu interešu aizsardzības līmeni, kas ir līdzvērtīgs Komisijas nodrošinātajam.

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Lai nodrošinātu konsultāciju pakalpojumu plašu ģeogrāfisko tvērumu visā Savienībā un sekmīgi izmantotu vietējās zināšanas par fondu InvestEU, vajadzības gadījumā, ņemot vērā jau izveidotās atbalsta shēmas, būtu jānodrošina vietēja InvestEU konsultāciju centra klātbūtne, tā cenšoties uz vietas proaktīvi sniegt reālu un individuāli pielāgotu palīdzību.

Lai nodrošinātu konsultāciju pakalpojumu plašu ģeogrāfisko tvērumu visā Savienībā un sekmīgi izmantotu vietējās zināšanas par fondu InvestEU, vajadzības gadījumā un it īpaši tajās dalībvalstīs vai reģionos, kas cieš no būtiskas un pastāvīgas ieguldījumu nepietiekamības , ņemot vērā jau izveidotās atbalsta shēmas, būtu jānodrošina vietēja InvestEU konsultāciju centra klātbūtne, tā cenšoties uz vietas proaktīvi sniegt reālu un individuāli pielāgotu palīdzību.

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

“dalītas pārvaldības fondi” ir fondi, kas paredz iespēju piešķirt summu no to līdzekļiem budžeta garantijas nodrošināšanai no fonda InvestEU dalībvalsts nodalījuma, proti, Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Eiropas Sociālais fonds+ (ESF+), Kohēzijas fonds, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF) un Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA);

“dalītas pārvaldības fondi”: Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Eiropas Sociālais fonds+ (ESF+), Kohēzijas fonds, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF) un Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA);

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

“valsts attīstību veicinošas bankas vai iestādes” ir juridiskas personas, kuras profesionāli veic finanšu darbības un kuras dalībvalsts vai dalībvalsts struktūra ir pilnvarojusi centrālā, reģionālā vai vietējā līmenī veikt attīstības vai veicināšanas darbības;

“ vietējo, reģionālo un valsts attīstību veicinošas bankas vai iestādes” ir juridiskas personas, kuras profesionāli veic finanšu darbības un kuras dalībvalsts vai dalībvalsts struktūra ir pilnvarojusi centrālā, reģionālā vai vietējā līmenī veikt attīstības vai veicināšanas darbības;

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Programmas InvestEU vispārējais mērķis ir atbalstīt Savienības politikas mērķus, izmantojot finansēšanas un ieguldījumu darbības, kas veicina:

Programmas InvestEU vispārējais mērķis ir atbalstīt Savienības politikas mērķus, izmantojot finansēšanas un ieguldījumu darbības, kas veicina:

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

ES garantija ES nodalījuma vajadzībām, kas minēts 8. panta 1. punkta a) apakšpunktā, ir 38 000 000 000  EUR (faktiskajās cenās). Nodrošinājuma likmi nosaka 40 % apmērā.

ES garantija ir 38 000 000 000  EUR (faktiskajās cenās). Nodrošinājuma likmi nosaka 40 % apmērā.

Attiecīgās summas var papildināt ar ES garantijas papildu summu , ko piešķir dalībvalsts nodalījumam, kas minēts 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā , ņemot vērā dalībvalstu piešķīrumu saskaņā ar [Regulas [KNR] numurs] [10. panta 1. punktu] un [Regulas [KLP plāns] numurs] [75. panta 1. punktu].

Attiecīgās summas var papildināt ar ES garantijas papildu summu, ņemot vērā dalībvalstu piešķīrumu saskaņā ar [Regulas [KNR] numurs] [10. panta 1. punktu] un [Regulas [KLP plāns] numurs] [75. panta 1. punktu].

Iemaksas no 5. pantā minētajām trešām valstīm arī palielina ES garantiju, kas minēta pirmajā daļā, sniedzot nodrošinājumu skaidrā naudā pilnā apmērā saskaņā ar [Finanšu regulas] [218. panta 2. punktu].

Iemaksas no 5. pantā minētajām trešām valstīm arī palielina ES garantiju, kas minēta pirmajā daļā, sniedzot nodrošinājumu skaidrā naudā pilnā apmērā saskaņā ar [Finanšu regulas] [218. panta 2. punktu].

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Fonda InvestEU ES nodalījums, kas minēts 8. panta 1. punkta a) apakšpunktā, un katra politikas sadaļa, kas minēta 7. panta 1. punktā, var saņemt iemaksas no šādām trešām valstīm, lai būtu līdzdalīga konkrētos finanšu produktos saskaņā ar [Finanšu regulas] [218. panta 2. punktu]:

(..)

Katra politikas sadaļa, kas minēta 7. panta 1. punktā, var saņemt iemaksas no šādām trešām valstīm, lai būtu līdzdalīga konkrētos finanšu produktos saskaņā ar [Finanšu regulas] [218. panta 2. punktu]:

(..)

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

ilgtspējīgas infrastruktūras politikas sadaļa ietver ilgtspējīgus ieguldījumus tādās jomās kā transports, enerģētika, digitālā savienojamība, izejvielu piegāde un pārstrāde, kosmoss, okeāni un ūdens, atkritumi, dabas un cita vides infrastruktūra, iekārtas, mobilie aktīvi un inovatīvu tehnoloģiju ieviešana, kas veicina Savienības mērķu īstenošanu vides vai sociālās ilgtspējības jomā vai abās minētajās jomās vai kas atbilst Savienības standartiem vides vai sociālās ilgtspējības jomā;

ilgtspējīgas infrastruktūras politikas sadaļa ietver ilgtspējīgus ieguldījumus tādās jomās kā transports, enerģētika, mājoklis, digitālā savienojamība, izejvielu piegāde un pārstrāde, kosmoss, okeāni un ūdens, atkritumi, dabas un cita vides infrastruktūra, iekārtas, mobilie aktīvi un inovatīvu tehnoloģiju ieviešana, kas veicina Savienības mērķu īstenošanu vides vai sociālās ilgtspējības jomā vai abās minētajās jomās vai kas atbilst Savienības standartiem vides vai sociālās ilgtspējības jomā;

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

sociālo ieguldījumu un prasmju sadaļa: ietver mikrofinansēšanu, sociālās uzņēmējdarbības finansēšanu un sociālo ekonomiku; prasmes, izglītību, apmācību un saistītos pakalpojumus; sociālo infrastruktūru (tostarp sociālos un studentu mājokļus); sociālo inovāciju; veselības aprūpi un ilgtermiņa aprūpi; iekļautību un pieejamību, kultūras darbības ar sociālu mērķi; neaizsargāto cilvēku, tostarp trešo valstu valstspiederīgo, integrāciju.

sociālo ieguldījumu un prasmju sadaļa: ietver mikrofinansēšanu, sociālās uzņēmējdarbības finansēšanu un sociālo ekonomiku; prasmes , sportu un ar to saistītas nelielas infrastruktūras vietējam līmenim , izglītību, apmācību un saistītos pakalpojumus; sociālo infrastruktūru (tostarp sociālos un studentu mājokļus); sociālo inovāciju; veselības aprūpi un ilgtermiņa aprūpi; iekļautību un pieejamību, kultūras darbības ar sociālu mērķi; neaizsargāto cilvēku, tostarp trešo valstu valstspiederīgo, integrāciju.

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Īstenošanas partneri sniedz vajadzīgo informāciju, lai būtu iespējams izsekot ieguldījumiem, kas sekmē Savienības mērķu īstenošanu klimata un vides jomā, pamatojoties uz norādēm, kas Komisijai ir jāizstrādā.

Īstenošanas partneri sniedz vajadzīgo informāciju, lai būtu iespējams izsekot ieguldījumiem, kas sekmē Savienības mērķu īstenošanu ilgtspējīgas attīstības jomā, tostarp klimata un vides jomā , un Eiropas sociālo tiesību pīlāra piemērošanu , pamatojoties uz norādēm, kas Komisijai ir jāizstrādā.

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Katru 7. panta 1. punktā minēto politikas sadaļu veido divi nodalījumi, ar kuriem konkrētas tirgus nepilnības vai nepietiekami optimālu ieguldījumu situācijas tiek risinātas šādi:

Ar katru 7. panta 1. punktā minēto politikas sadaļu konkrētas tirgus nepilnības vai nepietiekami optimālu ieguldījumu situācijas tiek risinātas šādi:

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

atbilst Eiropas Savienības saistībām ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanā;

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Komisija saskaņā ar [Finanšu regulas] [154. pantu] no atbilstīgajiem darījumu partneriem izvēlas īstenošanas partneri vai to grupu, kā minēts šā punkta otrajā daļā.

Komisija saskaņā ar [Finanšu regulas] [154. pantu] no atbilstīgajiem darījumu partneriem izvēlas īstenošanas partneri vai to grupu, kā minēts šā punkta otrajā daļā.

Attiecībā uz ES nodalījumu atbilstīgie darījumu partneri ir pauduši savu ieinteresētību un spēj segt finansēšanas un ieguldījumu darbības vismaz trijās dalībvalstīs. Īstenošanas partneri, izveidojot grupu, var arī kopīgi segt finansēšanas un ieguldījumu darbības vismaz trijās dalībvalstīs.

Atbilstīgie darījumu partneri ir tie, kas pauduši savu ieinteresētību un spēj segt finansēšanas un ieguldījumu darbības vismaz divās dalībvalstīs. Īstenošanas partneri, izveidojot grupu, var arī kopīgi segt finansēšanas un ieguldījumu darbības vismaz divās dalībvalstīs.

Attiecībā uz dalībvalsts nodalījumu attiecīgā dalībvalsts var kā īstenošanas partnerus ierosināt vienu vai vairākus atbilstīgus darījumu partnerus no tiem darījumu partneriem, kuri ir pauduši savu ieinteresētību saskaņā ar 9. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

Attiecīgā dalībvalsts var kā īstenošanas partnerus ierosināt vienu vai vairākus atbilstīgus darījumu partnerus no tiem darījumu partneriem, kuri ir pauduši savu ieinteresētību saskaņā ar 9. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

Ja attiecīgā dalībvalsts neierosina īstenošanas partneri, Komisija saskaņā ar šā punkta otrajā daļā minēto izvēlas no tiem īstenošanas partneriem, kas var segt finansēšanas un ieguldījumu darbības attiecīgajās ģeogrāfiskajās teritorijās.

Ja attiecīgā dalībvalsts neierosina īstenošanas partneri, Komisija saskaņā ar šā punkta otrajā daļā minēto izvēlas no tiem īstenošanas partneriem, kas var segt finansēšanas un ieguldījumu darbības attiecīgajās ģeogrāfiskajās teritorijās.

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Izvēloties īstenošanas partnerus, Komisija nodrošina, ka finanšu produktu portfelis fonda InvestEU ietvaros:

Izvēloties īstenošanas partnerus, Komisija nodrošina, ka finanšu produktu portfelis fonda InvestEU ietvaros:

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Komisiju un Valdi konsultē konsultatīva padome.

Konsultatīvajā padomē ietilpst :

(..)

(..)

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Valde

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Riska novērtēšanas metodika

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Projekta grupa

Projekta grupa

(..)

(..)

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

atbalsta darbības un izmanto vietējās zināšanas, lai veicinātu fonda InvestEU atbalsta izmantošanu visā Savienībā, un, ja iespējams, aktīvi sekmē fonda InvestEU nozaru un ģeogrāfiskās dažādošanas mērķa īstenošanu, atbalstot īstenošanas partnerus iespējamu finansēšanas un ieguldījumu darbību izveidē un attīstīšanā;

atbalsta darbības un izmanto vietējās un reģionālās zināšanas, lai veicinātu fonda InvestEU atbalsta izmantošanu visā Savienībā, un, ja iespējams, aktīvi sekmē fonda InvestEU nozaru un ģeogrāfiskās dažādošanas mērķa īstenošanu, atbalstot īstenošanas partnerus iespējamu finansēšanas un ieguldījumu darbību izveidē un attīstīšanā;

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Par pakalpojumiem, kas minēti 2. punktā, var iekasēt maksu, lai segtu daļu no šo pakalpojumu sniegšanas izmaksām.

Par pakalpojumiem, kas minēti 2. punktā, var iekasēt maksu, lai segtu daļu no šo pakalpojumu sniegšanas izmaksām. Pakalpojumi, ko InvestEU konsultāciju centrs sniedz publiskajiem projektu virzītājiem, ir bez maksas.

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

InvestEU konsultāciju centram vajadzības gadījumā ir vietējā klātbūtne. Vietēju klātbūtni jo īpaši izveido dalībvalstīs vai reģionos, kuriem ir grūti izstrādāt projektus fonda InvestEU ietvaros. InvestEU konsultāciju centrs veicina zināšanu nodošanu reģionālā un vietējā līmenī, lai attīstītu reģionālās un vietējās spējas un īpašas zināšanas attiecībā uz 1. punktā minēto atbalstu.

InvestEU konsultāciju centram vajadzības gadījumā ir vietējā klātbūtne. Vietēju klātbūtni jo īpaši izveido dalībvalstīs vai reģionos, kuriem ir grūti izstrādāt projektus fonda InvestEU ietvaros vai kuri cieš no būtiskas un pastāvīgas ieguldījumu nepietiekamības . InvestEU konsultāciju centrs veicina zināšanu nodošanu reģionālā un vietējā līmenī, lai attīstītu reģionālās un vietējās spējas un īpašas zināšanas attiecībā uz 1. punktā minēto atbalstu. Šādas vietējās klātbūtnes raksturu nosaka, apspriežoties ar attiecīgajām valsts iestādēm un reģionālajām un vietējām pašvaldībām.

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

InvestEU portāls sniedz iespēju projektu virzītājiem piešķirt pamanāmību to projektiem, kuriem tie meklē finansējumu, un tādējādi sniegt ieguldītājiem informāciju par tiem. Projektu iekļaušana InvestEU portālā neskar lēmumus par galīgo projektu atlasi atbalsta piešķiršanai saskaņā ar šo regulu, jebkādu citu Savienības instrumentu vai publisko finansējumu.

InvestEU portāls sniedz iespēju projektu virzītājiem piešķirt pamanāmību to projektiem, kuriem tie meklē finansējumu, un tādējādi sniegt ieguldītājiem informāciju par tiem. Projektu iekļaušana vai neiekļaušana InvestEU portālā neskar lēmumus par galīgo projektu atlasi atbalsta piešķiršanai saskaņā ar šo regulu, jebkādu citu Savienības instrumentu vai publisko finansējumu.

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Īstenošanas partneri aktīvi sekmē InvestEU portāla popularizēšanu un reklamēšanu gan projektu virzītāju, gan investoru vidū.

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

dzelzceļa infrastruktūra, citi dzelzceļa projekti un jūras ostas;

dzelzceļa infrastruktūra, citi dzelzceļa projekti, iekšējo ūdensceļu infrastruktūra un jūras ostas;

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

nākamās paaudzes bateriju izstrāde elektromobilitātes vajadzībām;

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Finansiāls atbalsts vienībām, kuras nodarbina līdz 3 000 darbinieku, jo īpaši pievēršoties MVU un mazām vidējas kapitalizācijas sabiedrībām, jo īpaši veicot šādus pasākumus: (..)

Finansiāls atbalsts vienībām, kuras nodarbina līdz 3 000 darbinieku, jo īpaši pievēršoties MVU, mazām vidējas kapitalizācijas sabiedrībām un sociālās ekonomikas uzņēmumiem , jo īpaši veicot šādus pasākumus: (..)

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Transports: ieguldījumi, kas piesaistīti TEN-T projektos, no kuriem: TEN-T pamattīklos

Transports: ieguldījumi, kas piesaistīti TEN-T projektos, no kuriem: TEN-T pamattīklos , TEN-T visaptverošajā tīklā, trūkstošajos pārrobežu savienojumos