EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52018AR3765

Eiropas Reģionu komitejas atzinums par tematu “Vienotā tirgus programma”

COR 2018/06261

OV C 86, 7.3.2019, p. 259–271 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

7.3.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 86/259


Eiropas Reģionu komitejas atzinums par tematu “Vienotā tirgus programma”

(2019/C 86/13)

Ziņotāja:

Deirdre FORDE (IE/PPE), Korkas grāfistes padomes locekle

Atsauces dokumenti:

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko izveido vienotā tirgus, uzņēmumu, tostarp mazo un vidējo uzņēmumu, konkurētspējas un Eiropas statistikas programmu un atceļ Regulu (ES) Nr. 99/2013, Regulu (ES) Nr. 1287/2013, Regulu (ES) Nr. 254/2014, Regulu (ES) Nr. 258/2014, Regulu (ES) Nr. 652/2014 un Regulu (ES) 2017/826

COM(2018) 441 final

Pielikumi dokumentam – Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido vienotā tirgus, uzņēmumu, tostarp mazo un vidējo uzņēmumu, konkurētspējas un Eiropas statistikas programmu un atceļ Regulu (ES) Nr. 99/2013, Regulu (ES) Nr. 1287/2013, Regulu (ES) Nr. 254/2014, Regulu (ES) Nr. 258/2014, Regulu (ES) Nr. 652/2014 un Regulu (ES) 2017/826

COM(2018) 441 final, 1.–4. pielikums

I.   IETEIKUMI GROZĪJUMIEM

1. grozījums

7. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Tāpēc ir lietderīgi izveidot Iekšējā tirgus, uzņēmumu, tostarp mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu, konkurētspējas un Eiropas statistikas programmu (“Programma”). Programma būtu jāsagatavo uz darbības laiku septiņi gadi, proti, no 2021. līdz 2027. gadam.

Tāpēc ir lietderīgi izveidot vienotā tirgus programmu iekšējā tirgus stiprināšanai un tā darbības uzlabošanai gan uzņēmumu, tostarp mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu, konkurētspējas , gan standartizācijas, patērētāju aizsardzības un Eiropas statistikas jomā (“Programma”). Programma būtu jāsagatavo uz darbības laiku septiņi gadi, proti, no 2021. līdz 2027. gadam.

2. grozījums

9. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Mūsdienīgs iekšējais tirgus veicina konkurenci un sniedz labumu patērētājiem, uzņēmumiem un darbiniekiem. Labāk izmantojot pastāvīgā attīstībā esošā iekšējā pakalpojumu tirgus potenciālu, Eiropas uzņēmumiem vajadzētu būt vieglāk radīt jaunas darbvietas un paplašināties ārpus robežām, kā arī lielākā klāstā piedāvāt pakalpojumus par labākām cenām, turklāt patērētājiem un darbiniekiem saglabājot augstus standartus. Lai to sasniegtu, Programmai būtu jāpalīdz novērst atlikušos šķēršļus un nodrošināt tādu tiesisko satvaru, kurā ir vieta jauniem inovatīviem uzņēmējdarbības modeļiem.

Mūsdienīgs iekšējais tirgus balstās uz taisnīguma un pārredzamības principiem, un tādā veidā tas veicina konkurenci un sniedz labumu patērētājiem, uzņēmumiem un darbiniekiem. Labāk izmantojot pastāvīgā attīstībā esošā iekšējā pakalpojumu tirgus potenciālu, Eiropas uzņēmumiem vajadzētu būt vieglāk radīt jaunas darbvietas un paplašināties ārpus robežām, kā arī lielākā klāstā piedāvāt pakalpojumus par labākām cenām, turklāt patērētājiem un darbiniekiem saglabājot augstus standartus. Lai to sasniegtu, Programmai būtu jāpalīdz labāk uzraudzīt iekšējā tirgus norises, tostarp jauno tehnoloģiju un inovatīvu uzņēmējdarbības modeļu ietekmi, apzināt un novērst atlikušos šķēršļus un nodrošināt tādu tiesisko satvaru, kurā ir vieta jauniem inovatīviem uzņēmējdarbības modeļiem , tai skaitā sociālajai uzņēmējdarbībai .

3. grozījums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Publisko iepirkumu publiskās iestādes izmanto, lai nodrošinātu publiskā sektora līdzekļu lietderīgāku izmantošanu un palīdzētu veidot inovatīvāku, ilgtspējīgāku, iekļaujošāku un konkurētspējīgāku iekšējo tirgu. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/23/ES[49], Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/24/ES[50] un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/25/ES[51] publisko iestāžu, uzņēmumu, kā arī iedzīvotāju, tostarp patērētāju interesēs nosaka tiesisko satvaru attiecībā uz integrāciju un rezultatīvu publiskā iepirkuma tirgu darbību, kuri pārstāv 14 % no Savienības iekšzemes kopprodukta. Tāpēc Programmai būtu jāatbalsta pasākumi, kas nodrošina: stratēģiskā publiskā iepirkuma plašāku izmantošanu, publiskā iepirkuma profesionalizāciju, labāku MVU piekļuvi iepirkuma tirgiem, caurredzamības, godprātības un labāku datu vairošanu, iepirkuma digitālās pārveides izvēršanu un kopīgu iepirkumu veicināšanu, kopā ar dalībvalstīm nostiprinot partnerības pieeju, tostarp ar īpašu IT rīku izstrādi uzlabojot datu vākšanu un datu analīzi, atbalstot apmaiņu ar pieredzi un labu praksi, sniedzot konsultācijas, cenšoties noslēgt izdevīgus tirdzniecības nolīgumus, stiprinot sadarbību starp valstu iestādēm un sākot pilotprojektus.

Publisko iepirkumu publiskās iestādes izmanto, lai nodrošinātu publiskā sektora līdzekļu lietderīgāku izmantošanu un palīdzētu veidot inovatīvāku, ilgtspējīgāku, iekļaujošāku un konkurētspējīgāku iekšējo tirgu. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/23/ES[49], Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/24/ES[50] un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/25/ES[51] publisko iestāžu, uzņēmumu, kā arī iedzīvotāju, tostarp patērētāju interesēs nosaka tiesisko satvaru attiecībā uz integrāciju un rezultatīvu publiskā iepirkuma tirgu darbību, kuri pārstāv 14 % no Savienības iekšzemes kopprodukta. Tāpēc Programmai būtu jāatbalsta pasākumi, kas nodrošina: stratēģiskā publiskā iepirkuma plašāku izmantošanu, publiskā iepirkuma profesionalizāciju, iepirkuma procesu racionalizēšanu un vienkāršošanu nolūkā uzlabot MVU spēju piekļūt iepirkuma tirgiem, caurredzamības, godprātības un labāku datu vairošanu, iepirkuma digitālās pārveides izvēršanu un kopīgu iepirkumu veicināšanu, kopā ar dalībvalstīm nostiprinot partnerības pieeju, tostarp ar īpašu IT rīku izstrādi uzlabojot datu vākšanu un datu analīzi, atbalstot apmaiņu ar pieredzi un labu praksi, sniedzot konsultācijas, tirdzniecības nolīgumiem piemērojot ar iepirkumu saistītus un savstarpīguma principam atbilstīgus noteikumus , stiprinot sadarbību starp valstu un – attiecīgā gadījumā – reģionālajām iestādēm un sākot pilotprojektus.

Pamatojums

Atsauce uz “(cenšanos noslēgt) izdevīgus tirdzniecības nolīgumus” ir formulēta neskaidri un nenorāda uz aplūkojamo jautājumu, proti, publisko iepirkumu.

4. grozījums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Lai sasniegtu Programmas mērķus un atvieglotu iedzīvotāju dzīvi un uzņēmumu darbību, nepieciešams ieviest uz lietotāja vajadzībām orientētus augsti kvalitatīvus publiskos pakalpojumus. Tas nozīmē, ka valsts pārvaldes iestādēm būs jāsāk izmantot jaunas metodes, jālikvidē barjeras starp dažādām to administrāciju daļām, un jāiesaistās šo publisko pakalpojumu līdzradīšanā kopā ar iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Bez tam nepārtrauktais un pastāvīgais pārrobežu aktivitāšu pieaugums iekšējā tirgū nozīmē, ka nepieciešams sagādāt atjauninātu informāciju par uzņēmumu un iedzīvotāju tiesībām, kā arī skaidrojumus par administratīvajām formalitātēm. Aizvien vajadzīgāk kļūst arī sniegt juridiskas konsultācijas un palīdzēt risināt pārrobežu problēmas. Turklāt ir nepieciešams veidot vienkāršas un efektīvas saiknes starp valstu administrācijām, kā arī izvērtēt, kā iekšējais tirgus faktiski darbojas. Tāpēc Programmai, lai uzlabotu iedzīvotāju ikdienas dzīvi un uzņēmumu spēju veikt pārrobežu tirdzniecību, būtu jāatbalsta šādi spēkā esoši iekšējā tirgus pārvaldības instrumenti: portāls “Tava Eiropa”, kam būtu jākļūst par topošās “Vienotās digitālās vārtejas” mugurkaulu, “Tavs Eiropas padomdevējs”, SOLVIT, Iekšējā tirgus informācijas pakalpojumu dienests un vienotā tirgus rezultātu tablo.

Lai sasniegtu Programmas mērķus un atvieglotu iedzīvotāju dzīvi un uzņēmumu darbību, nepieciešams ieviest uz lietotāja vajadzībām orientētus augsti kvalitatīvus publiskos pakalpojumus. Tas nozīmē, ka valsts pārvaldes iestādēm būs jāsāk izmantot jaunas metodes, jālikvidē barjeras starp dažādām to administrāciju daļām, un jāiesaistās šo publisko pakalpojumu līdzradīšanā kopā ar iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Bez tam nepārtrauktais un pastāvīgais pārrobežu aktivitāšu pieaugums iekšējā tirgū nozīmē, ka nepieciešams sagādāt atjauninātu informāciju par uzņēmumu un iedzīvotāju tiesībām, kā arī skaidrojumus par administratīvajām formalitātēm. Aizvien vajadzīgāk kļūst arī sniegt juridiskas konsultācijas un palīdzēt risināt pārrobežu problēmas. Turklāt ir nepieciešams veidot vienkāršas un efektīvas saiknes starp valstu administrācijām, kā arī izvērtēt, kā iekšējais tirgus faktiski darbojas. Tāpēc Programmai, lai uzlabotu iedzīvotāju ikdienas dzīvi un uzņēmumu spēju veikt pārrobežu tirdzniecību, būtu jāatbalsta šādi spēkā esoši iekšējā tirgus pārvaldības instrumenti: portāls “Tava Eiropa”, kam būtu jākļūst par topošās “Vienotās digitālās vārtejas” mugurkaulu, “Tavs Eiropas padomdevējs”, SOLVIT, Iekšējā tirgus informācijas pakalpojumu dienests un vienotā tirgus rezultātu tablo. Lai varētu tikt izmantos viss šo pārvaldības instrumentu potenciāls, būtu jācenšas uzlabot arī informētību, it īpaši par portālu “Tava Eiropa”, starp vietējām un reģionālajām pašvaldībām un citām organizācijām, kas palīdz iedzīvotājiem un uzņēmumiem uz vietas.

Pamatojums

Centieni vairāk un efektīvāk izmantot tādus iekšējā tirgus pārvaldības instrumentus kā uz iedzīvotājiem un uzņēmumiem orientēti tiešsaistes portāli ir jāpapildina ar centieniem palielināt informētību par to pastāvēšanu un pieejamību. Šajos centienos galvenā nozīme ir izpratnes veicināšanai starp vietējām un reģionālajām pašvaldībām un to ievēlētajiem pārstāvjiem, ņemot vērā to ikdienas darbu, kas veltīts uzņēmumiem un iedzīvotājiem un to atbalstīšanai.

5. grozījums

23. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Lai saņemtu finansējumu, atrastu prasmīgu darbaspēku, atvieglotu administratīvo slogu, izmantotu radošumu un ieviestu inovācijas, piekļūtu tirgiem un veicinātu darbību internacionalizāciju, MVU sastopas ar kopīgiem izaicinājumiem, kas lielākus uzņēmumus neietekmē tādā pašā mērā. Programmai šādas tirgus nepilnības būtu jārisina proporcionāli, vienlaikus neradot nepamatotus konkurences kropļojumus iekšējā tirgū.

Lai saņemtu finansējumu, atrastu prasmīgu darbaspēku, atvieglotu administratīvo slogu, izmantotu radošumu un ieviestu inovācijas, piekļūtu tirgiem un veicinātu darbību internacionalizāciju, MVU sastopas ar kopīgiem izaicinājumiem, kas lielākus uzņēmumus neietekmē tādā pašā mērā. Šie izaicinājumi jo īpaši nozīmīgi ir lauku apvidu un/vai nomaļo, kā arī tālāko reģionu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Programmai šādas tirgus nepilnības būtu jārisina proporcionāli, veltot īpašu uzmanību pasākumiem, kas dod tiešu labumu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un uzņēmumu tīkliem, un vienlaikus neradot nepamatotus konkurences kropļojumus iekšējā tirgū.

Pamatojums

Ar 23. apsvērumā izklāstītajām problēmām saskaras visi MVU, tomēr lauku apvidu un/vai nomaļo reģionu mazie un vidējie uzņēmumi ziņo par lielākām grūtībām atrast kvalificētu darbaspēku un piekļūt infrastruktūrai, piemēram, platjoslai un cita veida savienojumiem, kas vajadzīgi, lai ieviestu inovācijas un veicinātu internacionalizācijas darbu.

6. grozījums

39. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Eiropas Patērētāju centru tīkls palīdz patērētājiem gūt labumu no Savienības patērētāju tiesībām, tiešsaistē vai ceļojuma laikā pērkot preces un pakalpojumus, kas tiek piedāvāti pāri robežām iekšējā tirgū un Eiropas Ekonomikas zonā. 30 centrus apvienojošais tīkls, kuru jau vairāk nekā desmit gadus kopīgi finansē Savienības patērētāju tiesību aizsardzības programmas, ir apliecinājis savu pievienoto vērtību, nostiprinot patērētāju un tirgotāju uzticēšanos iekšējam tirgum. Šis tīkls saņem vairāk nekā 100 000 patērētāju pieprasījumu gadā un ar preses un tiešsaistes informatīvo pasākumu starpniecību uzrunā miljoniem iedzīvotāju. Tas ir viens no vērtīgākajiem iedzīvotāju atbalsta tīkliem Savienībā; lielākā daļa tā centru ir arī kontaktpunkti tādu iekšējā tirgus tiesību aktu jautājumos kā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/123/EK (59), un šā tīkla izvērtējumā ir uzsvērts, ka svarīgi ir turpināt tā darbību. Ir arī nodoms, ka tīkls izstrādās vienošanās par savstarpīgumu ar līdzīgām struktūrām trešās valstīs.

Ar Programmu būtu jāatbalsta arī Eiropas Patērētāju centru tīkls , kas palīdz patērētājiem gūt labumu no Savienības patērētāju tiesībām, tiešsaistē vai ceļojuma laikā pērkot preces un pakalpojumus, kas tiek piedāvāti pāri robežām iekšējā tirgū un Eiropas Ekonomikas zonā. 30 centrus apvienojošais tīkls, kuru jau vairāk nekā desmit gadus kopīgi finansē Savienības patērētāju tiesību aizsardzības programmas, ir apliecinājis savu pievienoto vērtību, nostiprinot patērētāju un tirgotāju uzticēšanos iekšējam tirgum. Šis tīkls saņem vairāk nekā 100 000 patērētāju pieprasījumu gadā un ar preses un tiešsaistes informatīvo pasākumu starpniecību uzrunā miljoniem iedzīvotāju. Tas ir viens no vērtīgākajiem iedzīvotāju atbalsta tīkliem Savienībā; lielākā daļa tā centru ir arī kontaktpunkti tādu iekšējā tirgus tiesību aktu jautājumos kā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/123/EK (59), un šā tīkla izvērtējumā ir uzsvērts, ka svarīgi ir turpināt tā darbību. Eiropas Patērētāju centru tīkls var būt arī vērtīgs informācijas avots par izaicinājumiem un problēmām, ar ko patērētāji saskaras vietējā līmenī un kam ir nozīme Savienības politikas veidošanā un patērētāju interešu aizsardzībā. Tāpēc ar Programmu vajadzētu pavērt iespēju veidot un nostiprināt sinerģiju starp patērētāju pārstāvību vietējā un Savienības līmenī, lai stiprinātu patērētāju aizsardzību. Ir arī nodoms, ka tīkls izstrādās vienošanās par savstarpīgumu ar līdzīgām struktūrām trešās valstīs.

Pamatojums

Pašsaprotams.

7. grozījums

41. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Iedzīvotājus jo īpaši ietekmē finanšu pakalpojumu tirgu darbība. Tirgi ir būtisks iekšējā tirgus elements, un tiem vajadzīga stabils regulējuma un uzraudzības satvars, kurš ne tikai nodrošina finansiālu stabilitāti un ilgtspējīgu ekonomiku, bet arī augstā līmenī aizsargā patērētājus un citus finanšu pakalpojumu galalietotājus, tostarp privātos ieguldītājus, noguldītājus, apdrošināšanas polises turētājus, pensiju fondu dalībniekus un labumguvējus, individuālos akcionārus, aizņēmējus un MVU. Ir svarīgi palielināt to spēju līdzdarboties finanšu nozares politikas veidošanā.

Iedzīvotājus jo īpaši ietekmē finanšu pakalpojumu tirgu darbība. Tirgi ir būtisks iekšējā tirgus elements, un tiem vajadzīga stabils regulējuma un uzraudzības satvars, kurš ne tikai nodrošina finansiālu stabilitāti un ilgtspējīgu ekonomiku, bet arī augstā līmenī aizsargā patērētājus un citus finanšu pakalpojumu galalietotājus, tostarp privātos ieguldītājus, noguldītājus, apdrošināšanas polises turētājus, pensiju fondu dalībniekus un labumguvējus, individuālos akcionārus, aizņēmējus un MVU. Ir svarīgi palielināt to spēju līdzdarboties finanšu nozares politikas veidošanā un atbalstīt izpratnes veicināšanas pasākumus par patērētāju tiesībām šajā jomā, tostarp attiecīgā gadījumā par pārsūdzības procedūrām .

Pamatojums

Centieni uzlabot patērētāju un galalietotāju līdzdalību finanšu nozares politikas veidošanā ir vērtējami atzinīgi. Tomēr, ņemot vērā iespēju, ka iedzīvotāju dzīvi var ietekmēt ļaunprātīga izmantošana vai nepienācīga finanšu nozares pārvaldība, īpaša uzmanība ir jāpievērš informētības palielināšanai par patērētāju aizsardzību šai jomā.

8. grozījums

58. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Saskaņā ar iepriekšējām programmām un budžeta pozīcijām īstenotās darbības ir apliecinājušas, ka ir piemērotas un būtu jāsaglabā. Saskaņā ar Programmu ieviesto jauno pasākumu mērķis ir jo īpaši nostiprināt labi funkcionējošu iekšējo tirgu. Lai Programmas izpildē nodrošinātu lielāku vienkāršību un elastību un tādējādi labāk sasniegtu tās mērķus, darbības būtu jādefinē tikai kopējo, vispārīgo kategoriju jomā. Programmā būtu jāiekļauj arī to indikatīvo aktivitāšu saraksts, kas attiecas uz konkrētiem mērķiem konkurētspējas jomā, vai īpašas darbības, kas izriet no regulatīvām prasībām, piemēram, standartizācijas, pārtikas piegādes ķēdes regulējuma un Eiropai veltītas statistikas jomā.

Saskaņā ar iepriekšējām programmām un budžeta pozīcijām īstenotās darbības ir apliecinājušas, ka ir piemērotas un būtu jāsaglabā. Saskaņā ar Programmu ieviesto jauno pasākumu mērķis ir jo īpaši nostiprināt labi funkcionējošu iekšējo tirgu. Lai Programmas izpildē nodrošinātu lielāku vienkāršību un elastību un tādējādi labāk sasniegtu tās mērķus, darbības būtu jādefinē tikai kopējo, vispārīgo kategoriju jomā. Programmā būtu jāiekļauj arī to indikatīvo aktivitāšu saraksts, kas attiecas uz konkrētiem mērķiem konkurētspējas jomā, vai īpašas darbības, kas izriet no regulatīvām prasībām, piemēram, tirgus uzraudzības un produktu drošuma, patērētāju, standartizācijas, pārtikas piegādes ķēdes regulējuma un Eiropai veltītas statistikas jomā.

Pamatojums

Pašsaprotams.

9. grozījums

1. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Priekšmets

Priekšmets

Šī regula izveido programmu, kas paredz uzlabot iekšējā tirgus darbību un uzņēmumu, tostarp mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu, konkurētspēju un kas iedibina finansēšanas satvaru Eiropas statistikas izstrādei, sagatavošanai un izplatīšanai Regulas (EK) Nr. 223/2009 13. panta nozīmē (“Programma”).

Šī regula izveido programmu, kas paredz uzlabot iekšējā tirgus darbību un uzņēmumu, tostarp mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu un sociālo uzņēmumu , konkurētspēju, uzņēmumu tīklus, kā arī standartizāciju un patērētāju aizsardzību un kas iedibina finansēšanas satvaru Eiropas statistikas izstrādei, sagatavošanai un izplatīšanai Regulas (EK) Nr. 223/2009 13. panta nozīmē (“Programma”).

Regulā ir izklāstīti Programmas mērķi, budžets laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam, Savienības finansējuma forma un šāda finansējuma sniegšanas noteikumi.

 

Pamatojums

Nodrošināt saskaņotību attiecībā uz programmas darbības jomu (sk. it īpaši 7. apsvēruma grozījumu).

10. grozījums

3. panta 1. punkta a) apakšpunkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

uzlabot iekšējā tirgus darbību un jo īpaši aizsargāt iedzīvotājus, patērētājus un uzņēmumus, jo īpaši mikrouzņēmumus, mazos un vidējos uzņēmumus (MVU), un sniegt tiem rīcības iespējas, nodrošinot Savienības tiesību aktu izpildi, atvieglojot piekļuvi tirgum, nosakot standartus un veicinot cilvēku, dzīvnieku un augu veselību un dzīvnieku labturību; kā arī uzlabot sadarbību dalībvalstu kompetento iestāžu vidū un sadarbību starp šīm iestādēm, Komisiju un decentralizētajām Savienības aģentūrām;

radīt ilgtspējīgas darbvietas, novērst tirgus nepilnības, uzlabot iekšējā tirgus darbību un jo īpaši stiprināt vietējo ekonomiku un veicināt aprites ekonomiku, aizsargāt iedzīvotājus, patērētājus un uzņēmumus, jo īpaši mikrouzņēmumus, mazos un vidējos uzņēmumus (MVU), un sniegt tiem rīcības iespējas, nodrošinot Savienības tiesību aktu izpildi, atvieglojot piekļuvi tirgum, nosakot standartus un veicinot cilvēku, dzīvnieku un augu veselību un dzīvnieku labturību; kā arī uzlabot sadarbību dalībvalstu kompetento iestāžu vidū un sadarbību starp šīm iestādēm, Komisiju un decentralizētajām Savienības aģentūrām;

Pamatojums

11. grozījums

3. panta 2. punkta a) apakšpunkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

panākt iekšējā tirgus labāku darbību, atvieglināt šķēršļu novēršanu un likvidēšanu tādās jomās kā preču un pakalpojumu iekšējais tirgus, publiskais iepirkums, tirgus uzraudzība, kā arī uzņēmējdarbības tiesības, līgumtiesības un ārpuslīgumiskās tiesības, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana, brīva kapitāla aprite, finanšu pakalpojumi, konkurences tiesības un arī pārvaldības instrumenti, un atbalstīt, ka minētajās jomās tiek izstrādāti, īstenoti un izpildīti Savienības tiesību akti;

panākt iekšējā tirgus labāku darbību, veicināt vietējās ekonomikas attīstību, atvieglināt šķēršļu novēršanu un likvidēšanu tādās jomās kā preču un pakalpojumu iekšējais tirgus, tostarp sociālā ekonomika, publiskais iepirkums, tirgus uzraudzība, kā arī uzņēmējdarbības tiesības, līgumtiesības un ārpuslīgumiskās tiesības, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana, brīva kapitāla aprite, finanšu pakalpojumi, konkurences tiesības un arī pārvaldības instrumenti, un atbalstīt, ka minētajās jomās tiek izstrādāti, īstenoti un izpildīti Savienības tiesību akti;

Pamatojums

12. grozījums

8. panta 3. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

e)

atbalstīt uzņēmumu konkurētspēju un visas ekonomikas nozares, atbalstīt MVU inovāciju ieviešanā un kopdarbībā dažādos vērtībķēdes posmos, stratēģiski savienojot ekosistēmas un klasterus, tostarp Kopīgo klasteru iniciatīvu;

e)

atbalstīt uzņēmumu konkurētspēju un visas ekonomikas nozares, atbalstīt MVU inovāciju ieviešanā un it īpaši jaunu uzņēmējdarbības modeļu ieviešanā, tostarp saistībā ar sociālo ekonomiku un sadarbīgo ekonomiku, kā arī to dalību kopdarbībā dažādos vērtībķēdes posmos, stratēģiski savienojot ekosistēmas un klasterus, tostarp Kopīgo klasteru iniciatīvu;

II.   IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

1.

atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu izveidot jaunu vienotā tirgus programmu, lai uzlabotu iekšējā tirgus darbību laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam; programmas mērķis ir nostiprināt tā pārvaldību, atbalstīt MVU konkurētspēju, uzlabot patērētāju aizsardzību un patērētāju tiesību ievērošanu, veicinot cilvēku, dzīvnieku un augu veselību un dzīvnieku labturību, kā arī nodrošinot pienācīgu Eiropas statistikas sistēmu;

2.

atzīst, ka iekšējais tirgus ir viens no galvenajiem ES sasniegumiem, taču tam ir jāturpina pielāgoties strauji mainīgajai videi, ko raksturo digitalizācija un globalizācija. Norāda, ka joprojām pastāv šķēršļi, kas ievērojami traucē iekšējam tirgum pareizi funkcionēt, turklāt parādās arī iepriekš nepieredzēti kavēkļi;

3.

atzīst, ka pienācīgā iekšējā tirgus darbībā ārkārtīgi svarīga loma ir iedzīvotāju un uzņēmēju informēšanai par viņu tiesībām, valsts iestāžu zināšanām par to, kā noteikumus piemērot, un tiesu kompetencei un prasmei garantēt to ievērošanu; šajā saistībā ir svarīgi, lai pamatzināšanas par Eiropas Savienību tiktu iekļautas atsevišķu valstu izglītības sistēmās, lai visi gados jaunie iedzīvotāji pakāpeniski iepazītos ar savām tiesībām un labāk varētu izmantot iekšējā tirgus piedāvātās priekšrocības;

4.

uzsver pastāvīgās MVU grūtības piekļūt finansējumam, nepārtraukto administratīvo slogu uzņēmējdarbībai, grūtības izmantot internacionalizācijas piedāvātās iespējas un nespēju pilnā mērā gūt labumu no vienotā tirgus; tāpēc daudzās nozarēs un reģionos turpinās sadrumstalotība un tirgus anomālijas, kuru radītās izmaksas nākas segt gan uzņēmumiem, gan patērētājiem; atzinīgi vērtē to, ka Komisija šai programmā likusi uzsvaru uz stingrāku atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem;

5.

atzīst: lai iekšējais tirgus varētu darboties pareizi, milzīga nozīme ir informācijas instrumentu un apmācības programmu pilnveidošanai, turklāt to attīstības pamatā ir jābūt stabilai datu analīzei, pētījumiem un novērtējumiem, kurus veic ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm un to kompetentajām iestādēm, tostarp reģionālajām un vietējām pašvaldībām;

6.

atzīst, ka programmai ir plaša darbības joma un ka tās mērķis ir racionalizēt centienus uzlabot iekšējā tirgus pārvaldības koordināciju, taču norāda, ka efektīva koordinācija prasīs daudz pūļu no pārraudzības viedokļa;

7.

uzsver, ka programmai jābūt pietiekami elastīgai, lai spētu ātri un proaktīvi reaģēt uz jebkādiem iekšējā tirgus darbības traucējumiem vai MVU tirdzniecības pārrāvumiem, ko varētu izraisīt, piemēram, Brexit iespējamā negatīvā ietekme;

Vienotais tirgus

8.

atzīst, ka vienotais tirgus ir viens no centrālajiem ES ekonomiskās un politiskās integrācijas elementiem, kas aptver 500 miljonus patērētāju un 21 miljonu uzņēmumu un ko atbalsta ievērojams daudzums tiesību aktu, kuri garantē personu brīvu pārvietošanos un preču, pakalpojumu un kapitāla brīvu apriti gan Eiropas Savienībā, gan visā Eiropas Ekonomikas zonā (1);

9.

atgādina, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 3. pantu Savienības iekšējā tirgus “darbība ir vērsta uz to, lai panāktu stabilu Eiropas attīstību, kuras pamatā ir līdzsvarota ekonomiskā izaugsme un cenu stabilitāte, sociālā tirgus ekonomika ar augstu konkurētspēju, kuras mērķis ir panākt pilnīgu nodarbinātību un sociālo attīstību, kā arī vides augsta līmeņa aizsardzību un tās kvalitātes uzlabošanu. Tā veicina zinātnes un tehnikas attīstību”;

10.

atzīst, ka Komisijas priekšlikums atbilst subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem;

11.

atzīmē, ka konkurencei vienotajā tirgū vajadzētu palīdzēt sekmēt minēto mērķu sasniegšanu, cita starpā, nodrošinot patērētājiem un uzņēmumiem ekonomiski visizdevīgāko cenu, kas galvenokārt tiek panākta ar zemākām darījumu izmaksām un lielāku tirgu, kas nodrošina apjomradītus ietaupījumus; stimulējot lielāku inovāciju un nodrošinot ātrāku reakciju uz patērētāju vajadzībām godīgas konkurences apstākļos un vienlaikus izvairoties no visiem dempinga veidiem. Tomēr Komiteja uzskata, ka iedzīvotāji, uzņēmumi un citi ekonomikas dalībnieki ir labāk jāiepazīstina ar vienotā tirgus sniegtajām priekšrocībām, un atzīst, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir nozīmīga loma šā svarīgā vēstījuma sniegšanā;

12.

atzīst, ka vienotais tirgus ir nepārtraukts process, kurš vairākos svarīgos aspektos joprojām ir nepilnīgs, un ka vienotā tirgus darbības uzlabošana un atlikušo šķēršļu novēršana tirdzniecībā – galvenokārt tādās jomās kā pakalpojumu nozare un digitālais vienotais tirgus – ievērojami stimulētu ekonomikas izaugsmi;

Vienotais pakalpojumu tirgus

13.

pieņem zināšanai Komisijas centienus Eiropā vēl vairāk nostiprināt pakalpojumu sniegšanas brīvību, it īpaši saistībā ar t.s. pakalpojumu paketi (2), jo vēl ir daudz darāmā, kā norādīts Eiropas Komisijas veiktajā salīdzinošajā izvērtējumā par pakalpojumu direktīvas īstenošanu, kurā apliecināts, ka joprojām ir pārāk daudz šķēršļu, tostarp ierobežojumi attiecībā uz tiesībām veikt uzņēmējdarbību (3). Vienlaikus uzskata, ka ES līmenī ir vajadzīga lielāka normatīvā skaidrība attiecībā uz pakalpojumiem, kas saistīti ar sadarbīgo ekonomiku;

14.

uzskata, ka ir svarīgi, lai jaunās programmas palīdzētu uzlabot iekšējā pakalpojumu tirgus darbību, un aicina pievērsties jautājumam par to, kā iekšējā tirgus instrumentus efektīvāk izmantot pakalpojumu tirgus integrācijas uzlabošanai;

Vienotais preču tirgus

15.

atzīst, ka joprojām pastāv nopietna problēma ar ES produktu noteikumu izpildi, jo tirgū ir pārāk daudz neatbilstīgu ražojumu. Ierosina steidzami ieviest skaidrību zīmolradē, nodrošināt redzamību un nepieļaut dublēšanos starp daudzajiem jau pastāvošajiem vai ierosinātajiem instrumentiem, lai garantētu, ka iedzīvotāji un uzņēmumi izprot gan piemērojamos noteikumus, gan savas tiesības un pienākumus, kā arī ir informēti par kanāliem, kas tiem ir pieejami, ja tie uzskata, ka noteikumi tiek pārkāpti;

16.

norāda, ka visā Eiropā pastāv vairāk nekā 500 tirgus uzraudzības iestāžu, daudzas ar nepietiekamiem resursiem, un par maz ir faktoru, kas atturētu no spēkā esošo noteikumu pārkāpumiem. Norāda, ka līdzās sadarbības aktivizēšanai un ciešāk integrētu tīklu nodrošināšanai šajās jomās ir vajadzīgs arī lielāks tiešais finansējums. Stingri iesaka nodrošināt pienācīgus resursus valstu konkurences iestādēm, kam jābūt neatkarīgām no valdības, lai tās varētu efektīvi veikt savu darbu, kas stabili jāatbalsta arī dalībvalstu tieslietu sistēmām un tiesu iestādēm, taču vienlaikus ir jāievēro dažādās šādu iestāžu pilnvaras dalībvalstīs. Tā ir absolūta nepieciešamība, ja vēlamies panākt ES tiesību aktu efektīvu īstenošanu uz vietas;

Standarti

17.

atzinīgi vērtē Komisijas pastāvīgo apņemšanos 28 valstu standartus aizstāt ar vienu Eiropas standartu. Atzinīgi vērtē arī ierosmi plašāk izmantot IT sistēmas un procedūras, lai samazinātu administratīvo slogu un dalītos informācijā ar ieinteresētajām personām. Iesaka veikt piemērotus pasākumus, lai panāktu, ka MVU tiek pienācīgi iesaistīti standartu izstrādē, tādējādi nodrošinot pienācīgu pārredzamību un nepieļaujot, ka procesā ir iespējams dominēt lielajiem uzņēmumiem vai struktūrām;

Publiskais iepirkums

18.

uzsver, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir svarīgi uzdevumi ES politikas un tiesību aktu īstenošanā, arī tādās jomās kā patērētāju labklājība (kur tās atrodas tuvu iedzīvotājiem) un publiskais iepirkums;

19.

piekrīt mērķim uzlabot gan valsts iestāžu, gan reģionālo un vietējo pašvaldību spējas labāk īstenot spēkā esošos noteikumus, tomēr uzskata, ka publiskā iepirkuma tiesību aktu sarežģītība var būt šķērslis lielākai MVU dalībai publiskā iepirkuma procesā;

20.

uzsver: ja mērķis ir panākt, lai iepirkuma tirgū valdītu konkurence un lai tas būtu atvērts un labi regulēts, Komisijai ir svarīgi sadarboties ar valstu, reģionālajām un vietējām iestādēm. Tas ir būtiski, ja vēlamies panākt, ka publiskais finansējums tiek izmantots pēc iespējas labāk;

Vienotā tirgus pārvaldības instrumenti

21.

atzinīgi vērtē Komisijas apņēmību nodrošināt pastāvīgus ieguldījumus jau izveidotajos iekšējā tirgus pārvaldības instrumentos, piemēram, portālā “Tava Eiropa” un tīklā SOLVIT; uzskata, ka vēl ir jāiegulda darbs, lai šos instrumentus popularizētu iedzīvotāju, patērētāju un dažādu līmeņu iestāžu vidū, nodrošinātu to sameklējamību tiešsaistē un pastiprinātu to spējas sniegt aktuālu informāciju; iesaka panākt daudz aktīvāku vietējo un reģionālo pašvaldību līdzdalību šo pārvaldības instrumentu ieviešanā, tādējādi uzlabojot to darbību; vienlaikus norāda, ka minēto instrumentu uzlabošana nedrīkst palielināt finansiālo un administratīvo slogu vietējām un reģionālajām pašvaldībām;

MVU un konkurētspēja

22.

atzīst, ka mazie un vidējie uzņēmumi, veidodami 99 % no visiem ES uzņēmumiem un pēdējos piecos gados nodrošinādami vairāk nekā 85 % no jaunajām darbvietām, ir Eiropas ekonomikas pamats un ka līdz ar uzņēmējdarbības garu tie ir ekonomikas izaugsmes, inovācijas un darbvietu radīšanas ķīla. Atbalsta aicinājumus rast stabilu ES satvaru laikposmam pēc 2020. gada, kā arī plašāk iesaistīt vietējās un reģionālās pašvaldības uzņēmējdarbības vides atbalstīšanā un publiskā un privātā sektora partnerību pilnveidošanā (4);

23.

atzīst, ka būtiskākais ir panākt, ka dažādās ES programmas papildina dalībvalstu līmenī pieejamos uzņēmumu atbalsta pasākumus, nevis konkurē ar tiem. Tādēļ stingri iesaka gan vienotā tirgus programmā paredzētos, gan valstu un reģionālo struktūru piedāvātos MVU atbalsta pasākumus īstenot, izmantojot “vienas pieturas” pieeju;

24.

pieņem zināšanai priekšlikumu, ka aizdevumu garantiju mehānisms, kas pašlaik darbojas kā daļa no programmas COSME, nākamajā finansēšanas periodā būtu jāiekļauj fondā InvestEU. Šajā saistībā iesaka turpināt izmantot starpniekus, kuriem ir ilgstošas saiknes ar MVU, taču bažījas, ka ne visās dalībvalstīs ir valsts vai reģionālā līmeņa struktūras, kas var nodrošināt piekļuvi ar InvestEU saistītajiem garantiju fondiem. Ja starpniekstruktūras nav ērti sasniedzamas jebkurā dalībvalsts teritorijā, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem var būt grūti piekļūt InvestEU piedāvātajiem aizdevuma garantiju fondiem; turklāt Komiteja iesaka Eiropas iestādēm sadarboties ar valstīm, lai nodrošinātu, ka MVU var vienādā veidā piekļūt šim finansējumam visās dalībvalstīs;

25.

aicina ES gādāt, ka ar iniciatīvu InvestEU saistītajos garantiju fondos ir paredzēts arī reģionālā līdzsvara elements, jo tas īpaši interesēs vietējās un reģionālās pašvaldības, sevišķi tās, kas pārstāv mazāk attīstītos reģionus;

26.

prasa lielāku skaidrību attiecībā uz MVU garantijas budžetu, kas piešķirts saskaņā ar programmu COSME un būs pieejams garantiju fondā, kurš saistīts ar programmu InvestEU, un vēlas zināt, kā tas atbalstīs augsta riska MVU finansēšanu, it sevišķi attālos un nomaļos reģionos;

27.

visnotaļ uzsver, ka konkrēti ir jānorāda uz Mazās uzņēmējdarbības aktu Small Business Act, kas joprojām ir galvenais ES MVU politikas ietvardokuments. Tā pamatnostādnes būtu jāievēro, pieņemot gada darba programmas, kas nodrošina atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem. Šajā saistībā Komiteja uzskata, ka vienlīdz svarīgi ir norādīt uz MVU sūtņu tīklu, kas nodrošina visu to ES līmeņa politikas pasākumu saskaņošanu, kuri ietekmē mazos un vidējos uzņēmumus. Komiteja uzsver, ka uz vienotā tirgus programmu, tāpat kā uz visām attiecīgajām jaunās daudzgadu finanšu shēmas programmām, ir jāattiecina princips “vispirms domāt par mazajiem uzņēmumiem”, kurš nodrošina MVU interešu ņemšanu vērā jau pašos agrīnākajos politikas veidošanas posmos;

28.

pieprasa papildu informāciju gan par Eiropas Biznesa atbalsta tīkla (EEN) turpmāko lomu un mērķiem, ņemot vērā MVU problēmas, ko Komisija izklāstījusi, gan par to, kā digitalizācijas un globalizācijas laikmetā tiek ierosināts tīklu pielāgot šo problēmu risināšanai, lai tas precīzāk atbilstu uzņēmumu vajadzībām un būtu saskaņots ar dalībvalstu sniegto atbalstu;

29.

atzinīgi vērtē to, ka paredzēts turpināt programmu, kas bija zināma ar nosaukumu “Erasmus jaunajiem uzņēmējiem” (EYE), un atzīmē, ka tās nosaukums ir mainīts un to tagad dēvē par “jauno uzņēmēju mentorēšanas shēmu”, jo tā sniedz būtisku ieguldījumu uzņēmējdarbības vides uzlabošanā un uzņēmīgas domāšanas veida popularizēšanā. Komiteja visnotaļ atbalsta iespēju paplašināt programmas ģeogrāfisko darbības jomu, lai jauniem uzņēmējiem pavērtu vairāk iespēju;

30.

stingri atbalsta uzņēmējdarbības ekosistēmu tīklu un klasteru attīstību Eiropā, kā norādījusi jau iepriekš (5); tāpēc ir gandarīta par Komisijas apņemšanos turpināt pilnveidot Kopīgās klasteru iniciatīvas un atbalstīt kopīgu darbību īstenošanu, kā arī starpvalstu partnerību stratēģiju izstrādi, nodrošinot arī nepieciešamo saikni ar ES digitālās inovācijas centriem;

31.

norāda, ka ārkārtīgi svarīgi ir atvieglot finansējuma pieejamību visplašākajam MVU lokam, kuri darbojas dažādās teritorijās, un ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām sadarbībā ar starpniecības iestādēm ir svarīga loma informācijas izplatīšanā un mērķtiecīgā komunikācijā ar saņēmējiem par dažādu instrumentu un atbalsta shēmu pieejamību mazajiem un vidējiem uzņēmumiem;

32.

apzinās papildu problēmas, ar kurām saskaras lauku apvidu, un/vai nomaļo reģionu vai demogrāfisko pārmaiņu skarto reģionu mazie un vidējie uzņēmumi, piemēram, grūtības atrast kvalificētu darbaspēku un piekļūt tādai infrastruktūrai kā platjosla un cita veida savienojumi, kas vajadzīgi, lai ieviestu inovācijas un veicinātu internacionalizācijas darbu. Aicina Komisiju precīzāk paskaidrot, kā programma risinās šos būtiskos uzdevumus.

33.

atgādina par Eiropas Komisijas apņemšanos attiecībā uz tālākajiem reģioniem turpmākajos MVU atbalsta plānos ņemt vērā tālāko reģionu uzņēmumu īpašās vajadzības, lai uzlabotu šo reģionu konkurētspēju starptautiskajos tirgos un atbalstītu to integrāciju ES iekšējā tirgū;

Konkurences politika

34.

atzinīgi vērtē Komisijas pastāvīgo apņemšanos nodrošināt godīgu konkurenci iekšējā tirgū, ieguldot līdzekļos un zināšanās, lai digitālajā ekonomikā varētu garantēt konkurences noteikumu ievērošanu. Plašākā nozīmē uzsver, ka Komisijai un valstu iestādēm ir vajadzīga nepārtraukta savstarpēja sadarbība un efektīva līdzdalība;

Statistika

35.

atzīst, ka ir svarīgi, lai būtu pieejami augstas kvalitātes statistikas dati, ar kuriem pamatot uz pierādījumiem balstītus lēmumus, un nav pārliecināta, ka Eiropas statistikas programma (ESP) būtu jāintegrē vienotā tirgus programmā, jo būtiska nozīme ir statistikas programmas pamanāmībai un neatkarībai. Norāda, ka vietējā un reģionālajā līmenī trūkst pietiekami detalizētu un savlaicīgu statistikas datu, un aicina Eurostat risināt šo jautājumu sadarbībā ar valstu statistikas institūtiem;

36.

iesaka topošo Eiropas statistikas programmu saglabāt tās pašreizējā juridiskajā formā, t. i., noteikt ar atsevišķu un neatkarīgu regulu;

37.

atzinīgi vērtē to, ka rādītāji par reģioniem, it īpaši tālākajiem reģioniem, ir iekļauti darbībās, kas var pretendēt uz Eiropas statistikas programmas finansējumu; aicina noteikt, lai līdztekus jau pieejamās informācijas sniegšanai uz programmas finansējumu varētu pretendēt arī tādu papildu datu vākšana un tādu jaunu, piemērotāku rādītāju izstrāde, kuri labāk raksturo tālāko reģionu apstākļus;

Patērētāji, patērētāju tiesību aizsardzība un pārtikas politika

38.

atzinīgi vērtē jaunajā programmā pausto apņemšanos panākt patērētāju tiesību ievērošanu un patērētājiem nodrošināt augsta līmeņa aizsardzību, produktu drošumu un palīdzību problēmu gadījumā. Norāda, ka programmā aprakstītie instrumenti ļaus brīdināt patērētājus par bīstamiem produktiem un nodrošināt tiešsaistes patērētāju centrus, kas cilvēkiem palīdzēs risināt problēmas, taču aicina ņemt vērā, ka efektīva un spēcīga patērētāju pārstāvība, ko varētu radīt pienācīgs finansējums neatkarīgām struktūrām, palielinātu šo struktūru spēju efektīvi iesaistīties un risināt vienotā tirgus problēmas, kas skar patērētājus, tostarp tiesu iestāžu pieejamības jautājumu;

39.

pozitīvi vērtē atziņu, ka iedzīvotājus īpaši ietekmē finanšu pakalpojumu tirgu darbība, un uzsver, ka programmai ir jāspēj reāli atbalstīt patērētāju tiesības un informētības uzlabošanu šajā jomā. Atzīmē gan apņemšanos turpināt atbalstīt patērētāju aktīvāku iesaistīšanos Savienības finanšu pakalpojumu politikas veidošanā, gan pasākumus, ar kuriem uzlabot izpratni par finanšu nozari. Aicina Komisiju turpināt un papildināt šo darbu, sadarbojoties ar patērētāju organizācijām no visas ES;

40.

uzsver vajadzību arī nodrošināt pienācīgu finansējumu patērētāju organizācijām, lai tās varētu efektīvi aizstāvēt patērētāju intereses un kolektīvās tiesiskās aizsardzības procedūrās darboties kā kvalificēti tiesību subjekti. Vērš uzmanību uz to, ka patērētāju organizācijas, īpaši mazākajās dalībvalstīs, ir ļoti noraizējušās;

41.

atzinīgi vērtē to, ka jaunajā vienotā tirgus programmā ir ieviesta īpaša pārtikai veltīta sadaļa (Food strand). Pārtikas un dzērienu nozarei – lielākajai ražošanas nozarei Eiropas Savienībā – ir vajadzīga stingra, konkurētspējīga un ilgtspējīga piegādes ķēde, kuras pamatā ir stabils tiesiskais regulējums un labāk funkcionējoša savstarpējās atzīšanas sistēma nesaskaņotajās jomās;

42.

atkārtoti aicina īstenot politikas pasākumus, kas stimulētu un atbalstītu tādu pārtikas ražošanas un patēriņa sistēmu attīstību, kuras veicina ilgtspējīgu ražošanas praksi, tādējādi mazinot ietekmi uz vidi, palielinot pārtikas nekaitīgumu, uzlabojot produktu kvalitāti un nodrošinot samērīgas cenas, kā norādīts iepriekšējos atzinumos (6); vēlas vērst uzmanību uz faktu, ka pārtikas publiskais iepirkums var būt katalizators, kas pārtikas ražošanu virza uz lielāku ilgtspēju; tāpēc iesaka veikt pasākumus, kas atvieglotu par pārtikas publisko iepirkumu atbildīgo amatpersonu apmācību, un veidot atbalsta tīklus valsts, reģionu un vietējā līmeņa kompetentajām iestādēm;

Plānošanas pieeja

43.

atzīst, ka Komisijas ierosinātā jaunā plānošanas pieeja, domājams, palīdzēs uzlabot efektivitāti un ietaupīt izmaksas, nodrošinās zināmu elastīgumu, lai budžeta pozīcijas varētu reaģēt uz mainīgiem apstākļiem, un uzlabos izpildi un rezultātus; norāda, ka galvenokārt tas ir iekšējās administratīvās koordinācijas jautājums un ka nav skaidrs, vai vienotas programmas pieeja pati par sevi var radīt vajadzīgo sinerģiju un ieekonomēt līdzekļus;

44.

norāda, ka programmā ietvertās budžeta pozīcijas vienlaikus attiecas uz vairākiem ģenerāldirektorātiem, kas liek uzdot jautājumu, kā tas darbosies praksē. Pieļauj, ka budžeta pozīciju elastīguma nodrošināšana praksē varētu izrādīties grūti sasniedzama, jo vēl nav apzinātas tam nepieciešamās struktūras;

45.

uzsver, ka attiecībā uz budžeta pozīcijām trūkst pārredzamības, jo dažos gadījumos administratīvās izmaksas ir skaidri noteiktas, taču citos nav. Ierosina skaidrāk noteikt tehniskās palīdzības budžeta veidu, lai plānošanas izmaksas varētu nošķirt no tām, kas saistītas ar pasākumu faktisko īstenošanu.

Briselē, 2018. gada 5. decembrī

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Karl-Heinz LAMBERTZ


(59)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīva 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū (OV L 376, 27.12.2006., 36. lpp.).

(59)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīva 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū (OV L 376, 27.12.2006., 36. lpp.).

(1)  RK atzinums “Vienotā tirgus pilnīgošana” (ECON-VI/010).

(2)  RK atzinums “Pakalpojumu pakete. Pakalpojumu ekonomika, kas darbojas Eiropas iedzīvotāju labā” (ECON-VI/022).

(3)  http://ec.europa.eu/growth/single-market/services/services-directive/implementation/evaluation_lv

(4)  RK atzinums “Programmas COSME nākotne pēc 2020. gada: reģionālā un vietējā perspektīva” (ECON-VI/027).

(5)  RK atzinums “Atbalsts jaunuzņēmumiem un augošajiem uzņēmumiem Eiropā: vietējā un reģionālā perspektīva” (ECON-VI/021).

(6)  RK atzinums “Virzībā uz ilgtspējīgu ES pārtikas politiku” (NAT-VI/014).


Top