Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Strukturālās reformas var palīdzēt dalībvalstīm sasniegt augstu iekšzemes ekonomikas noturības un ilgtspējīgas pārrobežu konverģences līmeni, kas ir būtiski, lai nodrošinātu sekmīgu un netraucētu dalību ekonomiskajā un monetārajā savienībā. Augsts noturīgas konverģences līmenis ir jo īpaši svarīgs dalībvalstīm, kuru valūta nav euro, tām gatavojoties pievienoties eurozonai.

Eiropas pusgada gaitā apzinātās, Eiropas Savienībai būtiskās strukturālās reformas var palīdzēt dalībvalstīm palielināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un sasniegt augstu iekšzemes ekonomikas noturības un ilgtspējīgas pārrobežu konverģences līmeni, kas ir būtiski, lai nodrošinātu sekmīgu un netraucētu dalību ekonomiskajā un monetārajā savienībā. Augsts noturīgas konverģences līmenis ir jo īpaši svarīgs dalībvalstīm, kuru valūta nav euro, tām gatavojoties pievienoties eurozonai.

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Strukturālo reformu īstenošanas līmenis Savienības dalībvalstīs vēl joprojām nav pietiekams. Pieredze, kas gūta, Eiropas pusgada gaitā īstenojot ekonomikas politikas koordinācijas mehānismu, liecina, ka strukturālo reformu īstenošana kopumā ir bijusi lēna un nevienmērīga un ka valstu reformu centieni būtu jāpastiprina un jāstimulē.

Eiropas Savienībai būtisku strukturālo reformu īstenošanas līmenis Savienības dalībvalstīs vēl joprojām nav pietiekams. Pieredze, kas gūta, Eiropas pusgada gaitā īstenojot ekonomikas politikas koordinācijas mehānismu, liecina, ka strukturālo reformu īstenošana kopumā ir bijusi lēna un nevienmērīga un ka valstu reformu centieni būtu jāpastiprina un jāstimulē , jo īpaši palielinot vietējo un reģionālo pašvaldību iesaisti, kuras ir atbildīgas par apzināto reformu vajadzību lielākās daļas īstenošanu .

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Lai nodrošinātu, ka programmas atbalstītās reformas attieksies uz visām galvenajām ekonomikas un sociālajām jomām, Komisija pēc dalībvalsts pieprasījuma no programmas nodrošinās gan finansiālo, gan tehnisko atbalstu dažādām politikas jomām, tostarp jomām, kas saistītas ar publisko finanšu un aktīvu pārvaldību, institucionālo un administratīvo reformu, uzņēmējdarbības vidi, finanšu nozari, preču, pakalpojumu un darba tirgu, izglītību un apmācību, ilgtspējīgu attīstību, sabiedrības veselību un sociālo labklājību.

Lai nodrošinātu, ka programmas atbalstītās reformas attieksies uz attiecīgajām politikas jomām, Komisija pēc dalībvalsts pieprasījuma no programmas nodrošinās gan finansiālo, gan tehnisko atbalstu dažādām ar ES politikas mērķiem saistītām politikas jomām, tostarp jomām, kas saistītas ar publisko finanšu un aktīvu pārvaldību, institucionālo un administratīvo reformu, uzņēmējdarbības vidi, finanšu nozari, preču, pakalpojumu un darba tirgu, izglītību un apmācību, ilgtspējīgu attīstību, sabiedrības veselību un sociālo labklājību.

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Lai ņemtu vērā papildu vajadzības saskaņā ar programmu, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai saskaņā ar attiecīgo procedūru uz programmas budžetu pārvietot līdzekļus no Savienības fondiem, kurus bija plānots apgūt dalītā pārvaldībā. Pārvietotos līdzekļus vajadzētu apgūt saskaņā ar šīs programmas noteikumiem un izlietot attiecīgās dalībvalsts labā.

Ja saskaņā ar pašreizējā priekšlikuma 26. pantu piešķirtie līdzekļi netiek apgūti, dalībvalstij vai Komisijai vajadzētu būt iespējai lūgt tos pārvietot uz ESI fondiem attiecīgās dalībvalsts labā.

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Attiecībā uz reformu īstenošanas instrumentu ir jānosaka, kādi reformu veidi būs tiesīgi saņemt finansiālu atbalstu. Lai nodrošinātu to ieguldījumu programmas mērķu sasniegšanā, atbalsttiesīgajām reformām jābūt tādām, kas risina Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadā konstatētās problēmas, arī tās, kurām ieteikts pievērsties konkrētai valstij adresētajos ieteikumos.

Attiecībā uz reformu īstenošanas instrumentu ir jānosaka, kādi reformu veidi būs tiesīgi saņemt finansiālu atbalstu. Lai nodrošinātu to ieguldījumu programmas mērķu sasniegšanā, atbalsttiesīgajām reformām jābūt tādām, kas risina Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadā konstatētās problēmas, arī tās, kurām ieteikts pievērsties konkrētai valstij adresētajos ieteikumos un kuras apzinātas, analizējot attiecīgās reģionālās perspektīvas.

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Lai dalībvalstīm dotu pārliecinošu stimulu pabeigt strukturālās reformas, ir lietderīgi noteikt tām pieejamo maksimālo finansiālo ieguldījumu, ko tās var saņemt no instrumenta katrā līdzekļu piešķiršanas posmā un katrā uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus. Šo maksimālo summu būtu jāaprēķina atkarībā no dalībvalsts iedzīvotāju skaita . Lai nodrošinātu finansiālo stimulu vienmērīgu sadalījumu visā programmas piemērošanas perioda laikā, līdzekļu piešķiršana dalībvalstīm būtu jāorganizē pa posmiem. Pirmajā posmā, kas būs divdesmit mēnešus ilgs, dalībvalstīm tiktu darīta pieejama puse (11 000 000 000  EUR) no reformu īstenošanas instrumenta kopējā finansējuma, un šajā posmā dalībvalstis, iesniegušas reformu saistību priekšlikumus, varētu saņemt līdz maksimālajam piešķīruma apmēram.

Lai dalībvalstīm dotu pārliecinošu stimulu pabeigt Eiropas Savienībai būtiskas strukturālās reformas, ir lietderīgi noteikt tām pieejamo maksimālo finansiālo ieguldījumu, ko tās var saņemt no instrumenta katrā līdzekļu piešķiršanas posmā un katrā uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus. Šo maksimālo summu būtu jāaprēķina atkarībā no rādītājiem, kurus jāpieņem kohēzijas politikas vajadzībām 2021.–2027. gadam (IKP uz vienu iedzīvotāju, jauniešu bezdarbs, zems izglītības līmenis, klimata pārmaiņas un migrantu uzņemšana un integrācija). Lai nodrošinātu finansiālo stimulu vienmērīgu sadalījumu visā programmas piemērošanas perioda laikā, līdzekļu piešķiršana dalībvalstīm būtu jāorganizē pa posmiem. Pirmajā posmā, kas būs divdesmit mēnešus ilgs, dalībvalstīm tiktu darīta pieejama puse (11 000 000 000  EUR) no reformu īstenošanas instrumenta kopējā finansējuma, un šajā posmā dalībvalstis, iesniegušas reformu saistību priekšlikumus, varētu saņemt līdz maksimālajam piešķīruma apmēram.

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Lai nodrošinātu atbildīgumu un pievērstos attiecīgajām reformām, dalībvalstīm reformu saistības būtu jānosaka, reaģējot uz Eiropas pusgadā konstatētajām problēmām (arī tām, kas minētas konkrētai valstij adresētajos ieteikumos), un jāierosina sīki izstrādāts reformu īstenošanas pasākumu kopums, kurā būtu jāietver attiecīgi starpposma un galīgie mērķrādītāji un īstenošanas grafiks, kas nepārsniedz trijus gadus. Visā procesa gaitā būtu jāmeklē un jāpanāk cieša sadarbība starp Komisiju un dalībvalstīm.

Lai nodrošinātu atbildīgumu un pievērstos attiecīgajām reformām, dalībvalstīm , iesaistot visus pārvaldības līmeņus, reformu saistības būtu jānosaka, reaģējot uz Eiropas pusgadā konstatētajām problēmām (arī tām, kas minētas konkrētai valstij adresētajos ieteikumos un kas apzinātas, analizējot attiecīgās reģionālās perspektīvas ), un jāierosina sīki izstrādāts reformu īstenošanas pasākumu kopums, kurā būtu jāietver attiecīgi starpposma un galīgie mērķrādītāji un īstenošanas grafiks, kas nepārsniedz trijus gadus. Dalībvalstīm būtu arī jānorāda, kā attiecīgie pašreizējie ES politikas pasākumi ir tikuši koordinēti nolūkā atbalstīt ierosinātās reformas. Visā procesa gaitā būtu jāmeklē un jāpanāk cieša sadarbība starp Komisiju un dalībvalstīm.

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Dalībvalstīm būtu jānorāda, kā tās iesaistījušas vietējās un reģionālās pašvaldības reformu vajadzību novērtēšanā un reformu saistību izstrādē, īstenošanā, uzraudzībā un izvērtēšanā. Šī iesaiste norisināsies strukturēti un pastāvīgi saistībā ar Eiropas pusgadu tā, lai vietējās un reģionālās pašvaldības jau no sākuma un kā pilntiesīgas partneres varētu piedalīties dialogā ar Eiropas Komisiju, pēc kura tiks publicēti ziņojumi par valstīm un konkrētām valstīm adresēti ieteikumi. Dalībvalstis pieņems lēmumu par to, kā rīkot šādu iesaisti saskaņā ar savu konstitucionālo uzbūvi un pašreizējo pilnvaru sadalījumu visos pārvaldības līmeņos.

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Pareizas finanšu pārvaldības nolūkā būtu jāparedz īpaši noteikumi par budžeta saistībām, maksājumiem, to apturēšanu, atcelšanu un līdzekļu atgūšanu. Maksājumu pamatā vajadzētu būt pozitīvam Komisijas novērtējumam par reformu saistību īstenošanu dalībvalstī. Ja dalībvalsts nav apmierinoši īstenojusi savas reformu saistības, vajadzētu būt iespējai apturēt un atcelt finansiālā ieguldījuma izmaksu. Lai nodrošinātu reformu ilgtspējīgu ietekmi pēc to īstenošanas, būtu jānosaka saprātīgs laikposms reformu ilgstamībai pēc finansiālā ieguldījuma izmaksas. Piecu gadu periods būtu jāuzskata par piemērotu minimumu. Būtu jāievieš atbilstošas ierunu procedūras, lai nodrošinātu, ka Komisijas lēmumā par izmaksāto summu apturēšanu, atcelšanu un atgūšanu tiek ņemtas vērā dalībvalstu tiesības iesniegt apsvērumus.

Pareizas finanšu pārvaldības nolūkā būtu jāparedz īpaši noteikumi par budžeta saistībām, maksājumiem, to apturēšanu, atcelšanu un līdzekļu atgūšanu. Maksājumi būtu jāveic ar gada maksājumiem, pamatojoties uz pozitīvu Komisijas novērtējumu par reformu saistību īstenošanas progresu dalībvalstī. Ja dalībvalsts nav apmierinoši īstenojusi savas reformu saistības, vajadzētu būt iespējai apturēt un atcelt finansiālā ieguldījuma izmaksu. Lai nodrošinātu reformu ilgtspējīgu ietekmi pēc to īstenošanas, būtu jānosaka saprātīgs laikposms reformu ilgstamībai pēc finansiālā ieguldījuma izmaksas. Piecu gadu periods būtu jāuzskata par piemērotu minimumu. Būtu jāievieš atbilstošas ierunu procedūras, lai nodrošinātu, ka Komisijas lēmumā par izmaksāto summu apturēšanu, atcelšanu un atgūšanu tiek ņemtas vērā dalībvalstu tiesības iesniegt apsvērumus.

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Attiecībā uz tehniskā atbalsta instrumentu jānorāda, ka dalībvalstis ir sākušas aizvien vairāk izmantot tehnisko atbalstu no SRAP, pārsniedzot sākotnējās prognozes. Gandrīz visas dalībvalstis ir pieprasījušas atbalstu no SRAP, un pieprasījumi skar visas minētajā programmā ietvertās politikas jomas. Šā iemesla dēļ būtu jāsaglabā galvenās SRAP iezīmes, tostarp attiecībā uz darbībām, kuras ir tiesīgas saņemt finansējumu no tehniskā atbalsta instrumenta.

Attiecībā uz tehniskā atbalsta instrumentu jānorāda, ka dalībvalstis ir sākušas aizvien vairāk izmantot tehnisko atbalstu no SRAP, pārsniedzot sākotnējās prognozes. Gandrīz visas dalībvalstis ir pieprasījušas atbalstu no SRAP, un pieprasījumi skar visas minētajā programmā ietvertās politikas jomas. Šā iemesla dēļ būtu jāsaglabā galvenās SRAP iezīmes, tostarp attiecībā uz darbībām, kuras ir tiesīgas saņemt finansējumu no tehniskā atbalsta instrumenta. Eiropas Komisijai un valstu valdībām būtu jāmudina vietējās un reģionālās pašvaldības izmantot tehniskā atbalsta instrumentus, proti, šādi instrumenti jāpadara atvērti visos pārvaldības līmeņos un aktīvi jāveicina to izmantošana.

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Vispārīgie mērķi

Vispārīgie mērķi

Programma visās dalībvalstīs atbalsta šādus vispārīgus mērķus:

Programma visās dalībvalstīs atbalsta šādus vispārīgus mērķus:

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Darbības joma

Regulas 4. un 5. pantā izklāstītie vispārīgie un konkrētie mērķi attiecas uz politikas jomām, kas saistītas ar kohēziju, konkurētspēju, ražīgumu, pētniecību, inovāciju, gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, nodarbinātību un ieguldījumiem, un jo īpaši uz vienu vai vairākām šādām jomām:

Darbības joma

Regulas 4. un 5. pantā izklāstītie vispārīgie un konkrētie mērķi attiecas uz politikas jomām, kas ir būtiskas ES līguma mērķu īstenošanai, ir saistītas ar ES kompetenci un attiecas uz kohēziju, konkurētspēju, ražīgumu, pētniecību, inovāciju, gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, nodarbinātību un ieguldījumiem, un jo īpaši uz vienu vai vairākām šādām jomām:

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Budžets

Budžets

līdz 22 000 000 000  EUR – reformu īstenošanas instrumentam;

līdz 22 000 000 000  EUR – reformu īstenošanas instrumentam;

līdz 840 000 000  EUR – reformu īstenošanas instrumentam;

līdz 840 000 000  EUR – reformu īstenošanas instrumentam;

līdz 2 160 000 000  EUR – konverģences mehānismam, kurā:

līdz 2 160 000 000  EUR – konverģences mehānismam, kurā:

Ja līdz 2023. gada 31. decembrim kāda eurozonā neietilpstoša dalībvalsts nav saskaņā ar konverģences mehānismu īstenojusi apliecināmus centienus noteiktā termiņā pieņemt vienoto valūtu, tad šai dalībvalstij no konverģences mehānisma finansiālā atbalsta komponenta maksimālā pieejamā summa saskaņā ar 26. pantu tiks pārvietota uz reformu īstenošanas instrumentu, kas minēts šā punkta pirmās daļas a) apakšpunktā. Komisija par to pieņem lēmumu pēc tam, kad tā attiecīgajai dalībvalstij ir devusi iespēju divu mēnešu laikā no secinājumu paziņošanas iesniegt savus apsvērumus.

Ja līdz 2023. gada 31. decembrim kāda eurozonā neietilpstoša dalībvalsts nav saskaņā ar konverģences mehānismu īstenojusi apliecināmus centienus noteiktā termiņā pieņemt vienoto valūtu, tad šai dalībvalstij no konverģences mehānisma finansiālā atbalsta komponenta maksimālā pieejamā summa saskaņā ar 26. pantu tiks pārvietota uz reformu īstenošanas instrumentu, kas minēts šā punkta pirmās daļas a) apakšpunktā. Komisija par to pieņem lēmumu pēc tam, kad tā attiecīgajai dalībvalstij ir devusi iespēju divu mēnešu laikā no secinājumu paziņošanas iesniegt savus apsvērumus.

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Regulas I pielikumā ir noteikts maksimālais finansiālais ieguldījums, kas katrai dalībvalstij ir pieejams no reformu īstenošanas instrumenta kopējā finansējuma, kurš minēts 7. panta 2. punkta a) apakšpunktā. Maksimālo finansiālo ieguldījumu aprēķina katrai dalībvalstij atsevišķi, izmantojot minētajā pielikumā noteiktos kritērijus un metodiku, kuras pamatā ir katras dalībvalsts iedzīvotāju skaits . Šāds maksimālais finansiālais ieguldījums būs pieejams, lai to pilnā vai daļējā apmērā piešķirtu konkrētajai dalībvalstij katrā 10. pantā aprakstītās piešķiršanas procedūras posmā un uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus.

Regulas I pielikumā ir noteikts maksimālais finansiālais ieguldījums, kas katrai dalībvalstij ir pieejams no reformu īstenošanas instrumenta kopējā finansējuma, kurš minēts 7. panta 2. punkta a) apakšpunktā. Maksimālo finansiālo ieguldījumu aprēķina katrai dalībvalstij atsevišķi, izmantojot minētajā pielikumā noteiktos kritērijus un metodiku, kuras pamatā ir rādītāji, kas jāpieņem kohēzijas politikas vajadzībām 2021.–2027. gadam (IKP uz vienu iedzīvotāju, jauniešu bezdarbs, zems izglītības līmenis, klimata pārmaiņas un migrantu uzņemšana un integrācija) . Šāds maksimālais finansiālais ieguldījums būs pieejams, lai to pilnā vai daļējā apmērā piešķirtu konkrētajai dalībvalstij katrā 10. pantā aprakstītās piešķiršanas procedūras posmā un uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus.

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

iekšējā kārtība, kā attiecīgā dalībvalsts efektīvi īstenos savas reformu saistības, ieskaitot ierosinātos starpposma un galīgos mērķrādītājus un saistītos rādītājus, un

iekšējā kārtība, kā attiecīgā dalībvalsts efektīvi īstenos savas reformu saistības, ieskaitot ierosinātos starpposma un galīgos mērķrādītājus un saistītos rādītājus, tas, kā vietējās un reģionālās pašvaldības ir tikušas iesaistītas reformu saistību noteikšanā saistībā ar Eiropas pusgadu, kā arī to īstenošanā, uzraudzībā un izvērtēšanā, un

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

kā daļa no reformu saistību īstenošanas iekšējās kārtības – konkrēti pasākumi, ar kuriem nodrošina saskaņotību un koordināciju starp programmu, ESI fondiem un – attiecīgā gadījumā – citām ES finansētām programmām; tiem būtu jāietver īpašs spēju veidošanas ceļvedis vietējām un reģionālajām pašvaldībām;

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Ekonomikas politikas komiteja, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 2000/604/EK par Ekonomikas politikas komitejas sastāvu un statūtiem (1), var sniegt atzinumu par dalībvalstu iesniegtajiem reformu saistību priekšlikumiem.

Ekonomikas politikas komiteja, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 2000/604/EK par Ekonomikas politikas komitejas sastāvu un statūtiem, sniedz atzinumu par dalībvalstu iesniegtajiem reformu saistību priekšlikumiem.

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Šā panta 1. punktā minētajā lēmumā nosaka finansiālo ieguldījumu, ko izmaksā vienā maksājumā , tiklīdz dalībvalsts ir apmierinoši izpildījusi visus starpposma un galīgos mērķrādītājus, kas noteikti katru reformu saistību īstenošanai.

Šā panta 1. punktā minētajā lēmumā nosaka finansiālo ieguldījumu, ko izmaksā ikgadējos maksājumos , tiklīdz dalībvalsts ir apmierinoši izpildījusi visus starpposma un galīgos mērķrādītājus, kas katram gadam noteikti katru reformu saistību īstenošanai.

Lēmumā nosaka reformu saistību īstenošanas termiņu, kas nedrīkst pārsniegt trīs gadus kopš lēmuma pieņemšanas. Tajā arī nosaka: sīki izstrādātu kārtību un laika grafiku, saskaņā ar kuriem attiecīgajai dalībvalstij jāīsteno reformu saistības un jāziņo par tām Eiropas pusgada procesā; attiecīgos rādītājus, kas attiecas uz starpposma un galīgo mērķrādītāju izpildīšanu; kārtību, kā Komisija nodrošina piekļuvi lēmuma pamatā esošajiem attiecīgajiem datiem.

Lēmumā nosaka reformu saistību īstenošanas termiņu, kas nedrīkst pārsniegt trīs gadus kopš lēmuma pieņemšanas. Tajā arī nosaka: sīki izstrādātu kārtību un laika grafiku, saskaņā ar kuriem attiecīgajai dalībvalstij jāīsteno reformu saistības un jāziņo par tām Eiropas pusgada procesā; attiecīgos rādītājus, kas attiecas uz starpposma un galīgo mērķrādītāju izpildīšanu; kārtību, kā Komisija nodrošina piekļuvi lēmuma pamatā esošajiem attiecīgajiem datiem.

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Dalībvalsts ziņošanas pienākumi Eiropas pusgadā

Dalībvalsts ziņošanas pienākumi Eiropas pusgadā

Neskarot 12. panta 3. punkta otro daļu, attiecīgā dalībvalsts Eiropas pusgada procesā regulāri ziņo par to, kādi panākumi gūti reformu saistību īstenošanā. Tālab dalībvalstis tiek aicinātas izmantot valsts reformu programmas, lai to satvarā ziņotu par progresu virzībā uz reformas pabeigšanu. Lēmumā, kas minēts 12. panta 1. punktā, nosaka sīku kārtību un laika grafiku, kā notiek šī ziņošana, un arī noteikumus par to, kā Komisija nodrošina piekļuvi pamatā esošajiem attiecīgajiem datiem.

Neskarot 12. panta 3. punkta otro daļu, attiecīgā dalībvalsts Eiropas pusgada procesā regulāri ziņo par to, kādi panākumi gūti reformu saistību īstenošanā. Tālab dalībvalstis tiek aicinātas izmantot valsts reformu programmas, lai to satvarā ziņotu par progresu virzībā uz reformas pabeigšanu , tostarp par pasākumiem, kas veikti, lai nodrošinātu koordināciju starp programmu, ESI fondiem un – attiecīgā gadījumā – citām ES finansētām programmām. Lēmumā, kas minēts 12. panta 1. punktā, nosaka sīku kārtību un laika grafiku, kā notiek šī ziņošana, un arī noteikumus par to, kā Komisija nodrošina piekļuvi pamatā esošajiem attiecīgajiem datiem. Komisija attiecīgi pārstrādā savas pamatnostādnes par valsts reformu programmu saturu.

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

spēju veidošanas darbībām, ko vietējās un reģionālās pašvaldības veikušas saistībā ar valsts reformu programmām. Vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir iespēja savus pieprasījumus iesniegt, izmantojot īpašu programmas sadaļu, un tās var būt sniegtā tehniskā atbalsta tiešas saņēmējas.

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Regulas X pielikumā ir noteikts maksimālais finansiālais ieguldījums, kas katrai dalībvalstij ir pieejams no kopējā finansējuma, kurš minēts 7. panta 2. punkta c) apakšpunkta i) punktā. Šādu maksimālo finansiālo ieguldījumu aprēķina katrai atbalsttiesīgajai dalībvalstij, izmantojot kritērijus un metodiku, kuri izklāstīti minētajā pielikumā un kuru pamatā ir katras dalībvalsts iedzīvotāju skaits , un to piemēro katrā finansējuma piešķiršanas posmā un uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus, kas precizēti 10. pantā.

Regulas X pielikumā ir noteikts maksimālais finansiālais ieguldījums, kas katrai dalībvalstij ir pieejams no kopējā finansējuma, kurš minēts 7. panta 2. punkta c) apakšpunkta i) punktā. Šādu maksimālo finansiālo ieguldījumu aprēķina katrai atbalsttiesīgajai dalībvalstij, izmantojot kritērijus un metodiku, kuri izklāstīti minētajā pielikumā un kuru pamatā ir rādītāji, kas jāpieņem kohēzijas politikas vajadzībām 2021.–2027. gadam (IKP uz vienu iedzīvotāju, jauniešu bezdarbs, zems izglītības līmenis, klimata pārmaiņas un migrantu uzņemšana un integrācija) , un to piemēro katrā finansējuma piešķiršanas posmā un uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus, kas precizēti 10. pantā.

Neskarot 7. panta 2. punkta otro daļu, katrai atbalsttiesīgajai dalībvalstij ir pieejams šāds maksimālais finansiālais ieguldījums, ko piešķir pilnā vai daļējā apmērā katrā līdzekļu piešķiršanas procesa posmā saskaņā ar 10. pantā izklāstīto procedūru, un tas ir papildu ieguldījums, kas papildina 9. pantā minēto finansiālo ieguldījumu, kuru piešķir apmaiņā pret papildu reformām, ko attiecīgā dalībvalsts veic saskaņā ar 25. pantu.

Neskarot 7. panta 2. punkta otro daļu, katrai atbalsttiesīgajai dalībvalstij ir pieejams šāds maksimālais finansiālais ieguldījums, ko piešķir pilnā vai daļējā apmērā katrā līdzekļu piešķiršanas procesa posmā saskaņā ar 10. pantā izklāstīto procedūru, un tas ir papildu ieguldījums, kas papildina 9. pantā minēto finansiālo ieguldījumu, kuru piešķir apmaiņā pret papildu reformām, ko attiecīgā dalībvalsts veic saskaņā ar 25. pantu.

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Jo īpaši lai palīdzētu dalībvalstīm, kuru valūta ir euro, labāk reaģēt uz strauji mainīgajiem ekonomiskajiem apstākļiem un stabilizēt to ekonomiku, lielu asimetrisku satricinājumu gadījumā saglabājot publiskās investīcijas, būtu jāizveido Eiropas Investīciju stabilizācijas funkcija (EISF).

Jo īpaši lai palīdzētu dalībvalstīm, kuru valūta ir euro, labāk reaģēt uz strauji mainīgajiem ekonomiskajiem apstākļiem un stabilizēt to ekonomiku, lielu asimetrisku satricinājumu gadījumā saglabājot publiskās investīcijas, būtu jāizveido Eiropas Investīciju stabilizācijas funkcija (EISF). Tā kā vietējās un reģionālās pašvaldības ir atbildīgas par 66 % investīciju un to investīcijas vēl nav sasniegušas pirmskrīzes līmeni, EISF būtu jāsniedz ieguldījums, stabilizējot visu pārvaldības līmeņu veiktās publiskās investīcijas. Dodot vietējām un reģionālajām struktūrām iespēju saglabāt savas investīcijas līdzšinējā līmenī, varētu novērst vēl lielākus asimetriskus satricinājumus.

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Lai nevājinātu stimulu konkrētai dalībvalstij īstenot piesardzīgu budžeta politiku, dalībvalstij, kura pieprasa EISF atbalstu, divu gadu laikā pirms EISF atbalsta pieprasījuma iesniegšanas būtu jāizpilda stingri atbilstības kritēriji, pamatojoties uz lēmumu un ieteikumu ievērošanu saskaņā ar Savienības fiskālo un makroekonomisko uzraudzības satvaru.

Lai nevājinātu stimulu konkrētai dalībvalstij īstenot piesardzīgu un ilgtspējīgu budžeta politiku, dalībvalstij, kura pieprasa EISF atbalstu, divu gadu laikā pirms EISF atbalsta pieprasījuma iesniegšanas būtu jāizpilda stingri atbilstības kritēriji, pamatojoties uz lēmumu un ieteikumu ievērošanu saskaņā ar Savienības fiskālo un makroekonomisko uzraudzības satvaru , tostarp Komisijas paziņojumu “Elastīguma vislabākā izmantošana saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta esošajiem noteikumiem”  (1a) , un pamatojoties uz konverģences kodeksu, kurā ietverti izšķiroši kritēriji, kas veicina līdzatbildību .

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Dalībvalstīm saskaņā ar EISF saņemtais atbalsts būtu jāinvestē attiecināmās publiskās investīcijās un jāsaglabā publisko investīciju līmenis kopumā salīdzinājumā ar publisko investīciju vidējo līmeni pēdējos piecos gados, lai nodrošinātu šajā regulā paredzētā mērķa sasniegšanu. Šajā sakarā ir sagaidāms, ka dalībvalstīm būtu jāpiešķir prioritāte attiecināmo investīciju saglabāšanai programmās, ko Savienība atbalsta no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Kohēzijas fonda, Eiropas Sociālā fonda, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai.

Dalībvalstīm saskaņā ar EISF saņemtais atbalsts būtu jāinvestē attiecināmās publiskās investīcijās un jāsaglabā publisko investīciju līmenis kopumā salīdzinājumā ar publisko investīciju vidējo līmeni pēdējos piecos gados, lai nodrošinātu šajā regulā paredzētā mērķa sasniegšanu. Šajā sakarā ir sagaidāms, ka dalībvalstīm būtu jāpiešķir prioritāte attiecināmo investīciju saglabāšanai programmās, ko Savienība atbalsta no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Kohēzijas fonda, Eiropas Sociālā fonda, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai.

Tomēr, ja izrādās, ka krīzes smaguma dēļ dalībvalstīm nav iespējams saglabāt publiskās investīcijas līmenī, ko atbalsta saņemšanas brīdī tās bija apņēmušās nodrošināt, Eiropas Komisijai būtu jānosaka zemāks publisko investīciju līmenis, kas dalībvalstīm būtu jānodrošina.

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

EISF būtu jāuzskata par pirmo soli ceļā uz tāda pilnvērtīga apdrošināšanas mehānisma izstrādi laika gaitā, kura mērķis ir makroekonomiskā stabilizācija. Pašlaik EISF tiktu balstīts uz aizdevumiem un procentu likmes subsīdiju piešķiršanu. Vienlaikus nav izslēgts, ka ESM vai tā tiesību pārņēmējs publisko investīciju atbalsta nolūkā nākotnē būtu iesaistīts finansiālas palīdzības sniegšanā dalībvalstīm, kuru valūta ir euro un kuras saskaras ar nelabvēlīgiem ekonomiskiem apstākļiem. Turklāt, lai nodrošinātu spēcīgu instrumentu makroekonomiskās stabilizācijas mērķiem pret asimetriskiem satricinājumiem, nākotnē varētu izveidot brīvprātīgu apdrošināšanas mehānismu ar aizņemšanās spēju, kas balstās uz dalībvalstu brīvprātīgām iemaksām.

EISF būtu jāuzskata par pirmo soli ceļā uz tāda pilnvērtīga apdrošināšanas mehānisma izstrādi laika gaitā, kura mērķis ir makroekonomiskā stabilizācija. Pirmajā posmā EISF tiktu balstīts uz aizdevumiem un procentu likmes subsīdiju piešķiršanu. Vienlaikus ESM vai tā tiesību pārņēmējs publisko investīciju atbalsta nolūkā varētu iesaistīties finansiālas palīdzības sniegšanā dalībvalstīm, kuru valūta ir euro un kuras saskaras ar nelabvēlīgiem ekonomiskiem apstākļiem. Turklāt, lai nodrošinātu spēcīgu instrumentu makroekonomiskās stabilizācijas mērķiem pret asimetriskiem satricinājumiem, nepieciešams izveidot apdrošināšanas mehānismu ar aizņemšanās spēju, kas balstās uz dalībvalstu iemaksām.

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 8. punktu vai 126. panta 11. punktu pieņemtais Padomes lēmums, ar ko konstatē, ka tā divu gadu laikā pirms atbalsta pieprasīšanas no EISF nav efektīvi rīkojusies, lai novērstu pārmērīgu budžeta deficītu;

saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 8. punktu vai 126. panta 11. punktu pieņemtais Padomes lēmums, ar ko konstatē, ka tā divu gadu laikā pirms atbalsta pieprasīšanas no EISF nav efektīvi rīkojusies, lai novērstu pārmērīgu budžeta deficītu , ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Elastīguma vislabākā izmantošana saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta esošajiem noteikumiem”  (1);

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Nākamajā gadā pēc EISF aizdevuma izmaksas Komisija pārbauda, vai attiecīgā dalībvalsts ir ievērojusi 1. punktā minētos kritērijus. Komisija arī jo īpaši pārbauda, cik lielā mērā attiecīgā dalībvalsts ir saglabājusi attiecināmās publiskās investīcijas programmās, ko Savienība atbalsta no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Kohēzijas fonda, Eiropas Sociālā fonda, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai.

Nākamajā gadā pēc EISF aizdevuma izmaksas Komisija pārbauda, vai attiecīgā dalībvalsts ir ievērojusi 1. punktā minētos kritērijus. Komisija arī jo īpaši pārbauda, cik lielā mērā attiecīgā dalībvalsts ir saglabājusi attiecināmās publiskās investīcijas programmās, ko Savienība atbalsta no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Kohēzijas fonda, Eiropas Sociālā fonda, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai.

Ja pēc attiecīgās dalībvalsts uzklausīšanas Komisija secina, ka 1. punktā minētie nosacījumi nav ievēroti, tā pieņem lēmumu:

Ja pēc attiecīgās dalībvalsts uzklausīšanas Komisija secina, ka 1. punktā minētie nosacījumi nav ievēroti, tā pieņem lēmumu:

Tomēr Komisija varētu arī secināt, ka krīzes ietekmes dēļ attiecīgajai dalībvalstij nebija iespējams saglabāt 1. punktā paredzēto investīciju līmeni.

Komisija bez liekas kavēšanās pieņem lēmumu un dara to publiski pieejamu.

Komisija bez liekas kavēšanās pieņem lēmumu un dara to publiski pieejamu.

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

brīvprātīga apdrošināšanas mehānisma izstrādes lietderīgumu makroekonomiskās stabilizācijas nolūkā.

pilnvērtīga apdrošināšanas mehānisma izstrādes iespējas makroekonomiskās stabilizācijas nolūkā.