Reģionu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par ūdens atkalizmantošanas minimālajām prasībām”

(2019/C 86/19)

Ziņotājs: Oldřich VLASÁK (CZ/ECR), Hradeckrāloves pilsētas domes loceklis Atsauces dokuments: Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par ūdens atkalizmantošanas minimālajām prasībām COM(2018) 337 final

I.   IETEIKUMI GROZĪJUMIEM

1. grozījums

4. panta 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
1.   Pārgūšanas staciju operatori nodrošina, ka pārgūtais ūdens, kas paredzēts kādam no I pielikuma 1. iedaļā norādītajiem izmantojumiem, pārgūšanas stacijas izejas punktā (atbilstības punktā) atbilst šādiem nosacījumiem:	1.   Pārgūšanas staciju operatori nodrošina, ka pārgūtais ūdens, kas paredzēts kādam no I pielikuma 1. iedaļā norādītajiem izmantojumiem, galaizmantotāja sistēmas sākumpunktā (atbilstības punktā) atbilst šādiem nosacījumiem:

Pamatojums

Šī ir pēdējā vieta, kur pārgūšanas stacijas operatoru var padarīt atbildīgu par viņa produktu. Savukārt pēc tam nodrošināt pārgūtā ūdens kvalitāti, piemēram, ūdens uzkrāšanas un uzglabāšanas laikā, ir galaizmantotāja pienākums.

2. grozījums

6. pants

Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
6. pants	6. pants
Pieteikums atļaujai piegādāt pārgūto ūdeni	Pieteikums atļaujai piegādāt pārgūto ūdeni
1.   Lai pārgūto ūdeni piegādātu kādam no I pielikuma 1. iedaļā norādītajiem izmantojumiem, ir vajadzīga atļauja.	1.   Lai pārgūto ūdeni piegādātu kādam no I pielikuma 1. iedaļā norādītajiem izmantojumiem, ir vajadzīga atļauja.
2.   Operators pieteikumu 1. punktā minētās atļaujas saņemšanai vai esošas atļaujas grozīšanai iesniedz tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā notiek vai tiek plānota pārgūšanas stacijas ekspluatācija.	2.   Operators pieteikumu 1. punktā minētās atļaujas saņemšanai vai esošas atļaujas grozīšanai iesniedz tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā notiek vai tiek plānota pārgūšanas stacijas ekspluatācija.
3.   Pieteikumā iekļauj:	3.   Pieteikumā iekļauj:
a) ūdens atkalizmantošanas riska pārvaldības plānu, kas sagatavots saskaņā ar 5. panta 2. punktu;	a) ūdens atkalizmantošanas riska pārvaldības plānu, kas sagatavots saskaņā ar 5. panta 2. punktu;
b) aprakstu par to, kā pārgūšanas stacijas operators izpildīs I pielikuma 2. iedaļā izklāstītās ūdens kvalitātes un monitoringa minimālās prasības;	b) aprakstu par to, kā pārgūšanas stacijas operators izpildīs I pielikuma 2. iedaļā izklāstītās ūdens kvalitātes un monitoringa minimālās prasības;
c) aprakstu par to, kā pārgūšanas stacijas operators izpildīs ūdens atkalizmantošanas riska pārvaldības plānā ierosinātās papildu prasības.	c) aprakstu par to, kā pārgūšanas stacijas operators izpildīs ūdens atkalizmantošanas riska pārvaldības plānā ierosinātās papildu prasības.
	4.     Lai pārgūto ūdeni izmantotu kādai no I pielikuma 1. iedaļā norādītajām vajadzībām, dalībvalsts nosaka, ka galaizmantotājam ir vajadzīga vai nu atļauja, vai arī tam jāsniedz paziņojums.
	5.     Saskaņā ar valstu tiesību aktiem galaizmantotājs tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā notiek vai tiek plānota pārgūšanas stacijas ekspluatācija, iesniedz vai nu pieteikumu 1. punktā minētās atļaujas saņemšanai vai esošas atļaujas grozīšanai, vai arī iesniedz minētajai iestādei paziņojumu.

Pamatojums

No regulas izriet, ka ES neuzskata pārgūto ūdeni par tādu pašu (tikpat drošu) produktu kā dzeramo ūdeni, tāpēc galaizmantotājam tas būtu jāapzinās un arī jāuzņemas atbildība par šāda ūdens izmantošanu. Tādēļ dalībvalsts no galaizmantotāja pieprasa vai nu saņemt atļauju, vai sniegt paziņojumu, ja tas izmanto pārgūto ūdeni. Galaizmantotājam šīs prasības izpildi kompensētu fakts, ka sausuma periodā, kad ar citiem noteikumiem tiek ierobežota gruntsūdeņu vai virszemes ūdeņu izmantošana, šis jaunais produkts ļautu kopumā saglabāt lauksaimniecības kultūraugu audzēšanu (un daudzos gadījumos no tās atkarīgo lopkopību).

Kompetentajām iestādēm vienlaikus ir jāzina, kādam mērķim izmanto pārgūto ūdeni, bet atļauja nav vajadzīga.

3. grozījums

7. pants

Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
7. pants Atļaujas piešķiršana	7. pants Atļaujas piešķiršana
1.   Lai novērtētu pieteikumu, kompetentā iestāde vajadzības gadījumā konsultējas un apmainās ar relevanto informāciju ar:	1.   Lai novērtētu pieteikumu, kompetentā iestāde vajadzības gadījumā konsultējas un apmainās ar relevanto informāciju ar:
a) citām relevantām iestādēm tajā pašā dalībvalstī, jo īpaši ar ūdeņu iestādi, ja tā nav tā pati kompetentā iestāde;	a) citām relevantām iestādēm tajā pašā dalībvalstī, jo īpaši ar ūdeņu iestādi, ja tā nav tā pati kompetentā iestāde;
b) potenciāli skarto dalībvalstu kontaktpunktiem, kas nozīmēti saskaņā ar 9. panta 1. punktu.	b) potenciāli skarto dalībvalstu kontaktpunktiem, kas nozīmēti saskaņā ar 9. panta 1. punktu.
2.   Kompetentā iestāde 3 mēnešu laikā pēc pilnīga 6. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētā pieteikuma saņemšanas nolemj, vai atļauju piešķirt. Ja pieteikuma sarežģītības dēļ kompetentajai iestādei vajadzīgs vairāk laika lēmuma pieņemšanai, tā par to informē pieteikuma iesniedzēju, norāda paredzamo atļaujas piešķiršanas datumu un izklāsta termiņa pagarinājuma iemeslus.	2.   Kompetentā iestāde 3 mēnešu laikā pēc pilnīga 6. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētā pieteikuma saņemšanas nolemj, vai atļauju piešķirt. Ja pieteikuma sarežģītības dēļ kompetentajai iestādei vajadzīgs vairāk laika lēmuma pieņemšanai, tā par to informē pieteikuma iesniedzēju, norāda paredzamo atļaujas piešķiršanas datumu un izklāsta termiņa pagarinājuma iemeslus.
3.   Ja kompetentā iestāde nolemj atļauju piešķirt, tā nosaka piemērojamos nosacījumus, kuru starpā vajadzības gadījumā ir šādi:	3.   Ja kompetentā iestāde nolemj atļauju piešķirt, tā nosaka piemērojamos nosacījumus, kuru starpā vajadzības gadījumā ir šādi:
a) nosacījumi, kuri saistīti ar I pielikuma 2. iedaļā noteiktajām ūdens kvalitātes un monitoringa minimālajām prasībām;	a) nosacījumi, kuri saistīti ar I pielikuma 2. iedaļā noteiktajām ūdens kvalitātes un monitoringa minimālajām prasībām;
b) nosacījumi, kuri saistīti ar papildu prasībām, kas ierosinātas ūdens atkalizmantošanas riska pārvaldības plānā;	b) nosacījumi, kuri saistīti ar papildu prasībām, kas ierosinātas ūdens atkalizmantošanas riska pārvaldības plānā;
c) jebkādi citi nosacījumi, kas vajadzīgi, lai vēl vairāk mazinātu jebkādu nepieņemamu risku cilvēka un dzīvnieku veselībai un videi.	c) jebkādi citi nosacījumi, kas vajadzīgi, lai vēl vairāk mazinātu jebkādu nepieņemamu risku cilvēka un dzīvnieku veselībai un videi.
4.   Atļauju regulāri un vismaz reizi piecos gados pārskata un vajadzības gadījumā groza.	4.   Atļauju regulāri un vismaz reizi piecos gados pārskata un vajadzības gadījumā groza.
	5.     Dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā izmantotājs iesniedzis paziņojumu vai no kuras saņēmis atļauju, nosaka galaizmantotājam pienākumu pārgūto ūdeni izmantot tikai saskaņā ar regulas I pielikuma 2. iedaļas 1. tabulu.

Pamatojums

No regulas izriet, ka ES neuzskata pārgūto ūdeni par tādu pašu (tikpat drošu) produktu kā dzeramo ūdeni, tāpēc galaizmantotājam tas būtu jāapzinās un arī jāuzņemas atbildība par šāda ūdens izmantošanu. Tādēļ dalībvalsts no galaizmantotāja pieprasa vai nu saņemt atļauju, vai sniegt paziņojumu, ja tas izmanto pārgūto ūdeni. Galaizmantotājam šīs prasības izpildi kompensētu fakts, ka sausuma periodā, kad ar citiem noteikumiem tiek ierobežota gruntsūdeņu vai virszemes ūdeņu izmantošana, šis jaunais produkts ļautu kopumā saglabāt lauksaimniecības kultūraugu audzēšanu (un daudzos gadījumos no tās atkarīgo lopkopību).

4. grozījums

8. panta 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
8. pants Atbilstības pārbaude	8. pants Atbilstības pārbaude
1.   Kompetentā iestāde verificē, vai pārgūtais ūdens atbilstības punktā atbilst atļaujā izklāstītajiem nosacījumiem. Atbilstības pārbaudi veic ar šādiem paņēmieniem:	1.   Kompetentā iestāde verificē, vai pārgūtais ūdens atbilstības punktā atbilst atļaujā izklāstītajiem nosacījumiem. Atbilstības pārbaudi veic ar šādiem paņēmieniem:
a) pārbaudes uz vietas ;	a) atbilstības pārbaudes piegādātāja vai galaizmantotāja atrašanās vietā, kā paredzēts attiecīgajā atļaujā . Šīs pārbaudes tiek veiktas saskaņā ar attiecīgās valsts paraugu ņemšanas un analīžu standartiem un normām. Jāņem vērā arī ISO standarti, kas attiecas uz apūdeņošanai paredzētā pārgūtā ūdens kvalitāti dažādās kvalitātes klasēs atkarībā no apūdeņojamo kultūraugu kategorijām. Katra dalībvalsts nosaka pārbaužu biežumu, pamatojoties uz riska analīzi; jo augstāks ir risks, jo biežāki ir kontroles intervāli;
b) saskaņā ar šo regulu, Direktīvu 91/271/EEK un Direktīvu 2000/60/EK iegūto monitoringa datu izmantošana ;	b) jebkādi citi piemēroti paņēmieni , lai panāktu, ka pārgūtā ūdens kvalitāti nodrošina ne tikai piegādātājs, bet arī galaizmantotājs .
c) jebkādi citi piemēroti paņēmieni.
2.   Ja konstatēta neatbilstība, tad kompetentā iestāde prasa, lai pārgūšanas stacijas operators veic visus nepieciešamos pasākumus, lai bez kavēšanās atbilstību atjaunotu.	2.   Ja konstatēta neatbilstība, tad kompetentā iestāde prasa, lai pārgūšanas stacijas operators veic visus nepieciešamos pasākumus, lai bez kavēšanās atbilstību atjaunotu.
3.   Ja neatbilstība rada nopietnu risku videi vai cilvēka veselībai, pārgūšanas stacijas operators nekavējoties aptur jebkādas turpmākas pārgūtā ūdens piegādes līdz brīdim, kad kompetentā iestāde konstatē, ka atbilstība ir atjaunota.	3.   Ja neatbilstība rada nopietnu risku videi vai cilvēka veselībai, pārgūšanas stacijas operators nekavējoties aptur jebkādas turpmākas pārgūtā ūdens piegādes līdz brīdim, kad kompetentā iestāde konstatē, ka atbilstība ir atjaunota.
4.   Ja notiek incidents, kas ietekmē atbilstību atļaujas nosacījumiem, pārgūšanas stacijas operators nekavējoties informē kompetento iestādi un potenciāli skartos galaizmantotājus un kompetentajai iestādei sniedz šāda incidenta seku novērtēšanai nepieciešamo informāciju.	4.   Ja notiek incidents, kas ietekmē atbilstību atļaujas nosacījumiem, pārgūšanas stacijas operators nekavējoties informē kompetento iestādi un potenciāli skartos galaizmantotājus un kompetentajai iestādei sniedz šāda incidenta seku novērtēšanai nepieciešamo informāciju.
	5.     Galaizmantotājs nodrošina, ka lauksaimniecības un pārtikas ražošanas jomā kompetentās valsts iestādes regulāri veic viņa produktu pārbaudi.

Pamatojums

Šis pants ir ļoti svarīgs, lai veiksmīgi īstenotu regulu kopumā, bet tā pirmā daļa ir formulēta ļoti vispārīgi un nav izmantojama regulas praktiskai piemērošanai.

Attiecībā uz a) apakšpunktu:

Nav skaidras norādes par vietu, kur notiks pārbaudes un kas konkrēti tiks pārbaudīts. Vajadzētu vismaz norādīt uz standartiem, ko piemēro paraugu ņemšanai un analīzēm, un apūdeņošanai paredzētā pārgūtā ūdens kvalitātes ISO standartu dažādās kvalitātes klasēs atkarībā no apūdeņojamo kultūraugu kategorijām. Pārbaužu intervāli jānosaka atkarībā no attiecīgās riska situācijas. Lai stimulētu ūdens atkārtotu izmantošanu, ūdens, attiecībā uz mazām iekārtām ar zemu risku būtu jāpiemēro vienkāršota procedūra.

Attiecībā uz b) apakšpunktu:

Mēs nesaskatām saistību ar norādītajām ES direktīvām (91/271/EEK un 2000/60/EK). Dati, kas iegūti saskaņā ar šīm direktīvām, ir dati par attīrītu notekūdeņu kvalitāti, un tam nav nekāda sakara ar pārgūtu notekūdeņu kvalitāti, jo tos (ar dažiem izņēmumiem) ar citiem procesiem apstrādās notekūdeņu pārgūšanas stacijās.

Attiecībā uz 5. punktu:

8. pantā nav paredzēts neviens noteikums par savu lauksaimniecības produktu nekaitīguma un, attiecīgajā gadījumā, ar pārgūto ūdeni apūdeņoto zemes platību kontroli. Šādai prasībai būtu jāpakļauj galaizmantotājs, un lauksaimniecības (pārtikas) inspekcijas kompetentajai iestādei vai sanitārajiem dienestiem būtu jāpieprasa šāda kontrole.

5. grozījums

10. pants – grozīt

Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Sabiedrības informēšana	Sabiedrības informēšana
1.   Neskarot Direktīvu 2003/4/EK un Direktīvu 2007/2/EK, dalībvalstis nodrošina, ka sabiedrībai tiešsaistē ir pieejama pienācīga jaunākā informācija par ūdens atkalizmantošanu. Šī informācija ietver šādas ziņas:	1.   Neskarot Direktīvu 2003/4/EK un Direktīvu 2007/2/EK, dalībvalstis nodrošina, ka sabiedrībai tiešsaistē ir pieejama pienācīga jaunākā informācija par ūdens atkalizmantošanu. Šī informācija ietver šādas ziņas:
a) saskaņā ar šo regulu piegādātā pārgūtā ūdens daudzums un kvalitāte;	a) saskaņā ar šo regulu piegādātā pārgūtā ūdens daudzums un kvalitāte;
b) saskaņā ar šo regulu piegādātā pārgūtā ūdens procentuālais daudzums dalībvalstī salīdzinājumā ar attīrīto komunālo notekūdeņu kopējo daudzumu;	b) saskaņā ar šo regulu piegādātā pārgūtā ūdens procentuālais daudzums dalībvalstī salīdzinājumā ar attīrīto komunālo notekūdeņu kopējo daudzumu;
c) saskaņā ar šo regulu piešķirtās vai grozītās atļaujas, tostarp nosacījumi, ko saskaņā ar 7. panta 3. punktu noteikušas kompetentās iestādes;	c) saskaņā ar šo regulu piešķirtās vai grozītās atļaujas, tostarp nosacījumi, ko saskaņā ar 7. panta 3. punktu noteikušas kompetentās iestādes;
d) saskaņā ar 8. panta 1. punktu veiktās atbilstības pārbaudes iznākums;	d) saskaņā ar 8. panta 1. punktu veiktās atbilstības pārbaudes iznākums;
e) saskaņā ar 9. panta 1. punktu nozīmētie kontaktpunkti.	e) saskaņā ar 9. panta 1. punktu nozīmētie kontaktpunkti.
2.   Šā panta 1. punktā minēto informāciju atjaunina vismaz reizi gadā.	2.   Šā panta 1. punktā minēto informāciju atjaunina vismaz reizi gadā.
3.   Komisija var ar īstenošanas aktiem paredzēt sīkus noteikumus par atbilstīgi 1. punktam sniedzamās informācijas formātu un izklāstu. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 15. pantā minēto pārbaudes procedūru.	3.   Komisija ar īstenošanas aktiem paredz sīkus noteikumus par atbilstīgi 1. punktam sniedzamās informācijas formātu un izklāstu. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 15. pantā minēto pārbaudes procedūru.

Pamatojums

Ierosinām “var paredzēt” aizstāt ar “paredz”, lai būtu skaidrs, ka regulā paredzētie pienākumi ir jāveic obligāti.

6. grozījums

12. panta 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
3.   To, kas uzskatāms par pietiekamu ieinteresētību un tiesību aizskārumu, nosaka dalībvalstis, ievērojot mērķi nodrošināt, ka attiecīgajai sabiedrības daļai tiesu iestādes ir plaši pieejamas.	3.   To, kas uzskatāms par pietiekamu ieinteresētību un tiesību aizskārumu, nosaka dalībvalstis, ievērojot mērķi nodrošināt, ka attiecīgajai sabiedrības daļai tiesu iestādes ir plaši pieejamas.
Tādēļ ikvienas tādas nevalstiskās organizācijas ieinteresētību, kura iestājas par vides aizsardzību un atbilst valsts tiesību aktu prasībām, atzīst par pietiekamu 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē.	Tādēļ ikvienas tādas nevalstiskās organizācijas ieinteresētību, kura konkrēti iestājas par vides aizsardzību un atbilst valsts tiesību aktu prasībām, atzīst par pietiekamu 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē.
Tāpat atzīst, ka šādām organizācijām ir tiesības, ko iespējams aizskart 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē.	Tāpat atzīst, ka šādām organizācijām ir tiesības, ko iespējams aizskart 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē.

Pamatojums

Reģionu komiteja uzskata, ka regulā par ūdens atkalizmantošanas minimālajām prasībām nevajadzētu skatīt jautājumus, kas saistīti ar nevalstiskajām organizācijām. Taču Reģionu komiteja nav ieinteresēta ierobežot vides jomā darbojošos nevalstisko organizāciju tiesības. Ierosinātais grozījums precizē, kuras nevalstiskās organizācijas var izmantot šīs tiesības.

7. grozījums

17. pants

Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Stāšanās spēkā un piemērošana	Stāšanās spēkā un piemērošana
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.	Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no… [ viens gads pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas].	To piemēro no… [ trīs gadi pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas].
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.	Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Pamatojums

Viens gads nav pietiekams laikposms, lai varētu ieviest uzlabojumus ūdens attīrīšanas, iekārtu, ekspluatācijas, kontroles, riska novērtējuma un regulatīvo režīmu saskaņošanas jomā.

8. grozījums

I PIELIKUMS

1. iedaļa

Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
I PIELIKUMS IZMANTOJUMI UN MINIMĀLĀS PRASĪBAS 1. iedaļa. 2. pantā minētie pārgūtā ūdens izmantojumi	I PIELIKUMS IZMANTOJUMI UN MINIMĀLĀS PRASĪBAS 1. iedaļa. 2. pantā minētie pārgūtā ūdens izmantojumi
a) Lauksaimnieciskā apūdeņošana Lauksaimnieciskā apūdeņošana ir šādu kultūru apūdeņošana:	a) Lauksaimnieciskā apūdeņošana Lauksaimnieciskā apūdeņošana ir šādu kultūru apūdeņošana:
— svaigā veidā patērējami pārtikas kultūraugi, proti, kultūraugi, kas paredzēti cilvēka patēriņam un ēdami svaigi vai nepārstrādāti; — pārstrādātā veidā patērējami pārtikas kultūraugi, proti, kultūraugi, kas paredzēti cilvēka patēriņam un ēdami nevis svaigi, bet gan apstrādāti (piem., termiski apstrādāti, rūpnieciski pārstrādāti); — nepārtikas kultūraugi, proti, kultūraugi, kas nav paredzēti cilvēka patēriņam (piem., ganības, lopbarības augi, šķiedraugi, dekoratīvi augi, sēklas kultūraugi, enerģētiskie kultūraugi, zālāji).	— svaigā veidā patērējami pārtikas kultūraugi, proti, kultūraugi, kas paredzēti cilvēka patēriņam un ēdami svaigi vai nepārstrādāti; — pārstrādātā veidā patērējami pārtikas kultūraugi, proti, kultūraugi, kas paredzēti cilvēka patēriņam un ēdami nevis svaigi, bet gan apstrādāti (piem., termiski apstrādāti, rūpnieciski pārstrādāti); — nepārtikas kultūraugi, proti, kultūraugi, kas nav paredzēti cilvēka patēriņam (piem., ganības, lopbarības augi, šķiedraugi, dekoratīvi augi, sēklas kultūraugi, enerģētiskie kultūraugi, zālāji).
	b) Publiskai lietošanai (piemēram, atpūtai un sportam) paredzētu pilsētas zaļo zonu, parku un dārzu apūdeņošana.

Pamatojums

Mēs atkārtoti ierosinām papildināt darbības jomu vienīgi ar izmantošanu apūdeņošanas vajadzībām, turklāt ne tikai attiecībā uz lauksaimniecisko ražošanu, bet arī citiem minētajiem elementiem, piemēram, publiskai lietošanai paredzētām pilsētas zaļajām zonām, parkiem un dārziem, jo arī to apūdeņošanai ar pārgūto ūdeni var piemērot tādas pašas pieejas un minimālās kvalitātes prasības kā lauksaimnieciskajai apūdeņošanai. Pilsētas ūdens resursu apsaimniekošanas jomā pārgūtā ūdens izmantošana šādiem mērķiem sausuma periodā varētu būtiski palīdzēt risināt problēmas, kas saistītas ar pilsētas centru spēcīgu sasilšanu.

9. grozījums

I PIELIKUMS

2. iedaļa

1. tabula

Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
1. tabula. Pārgūtā ūdens kvalitātes klases, pieļaujamie lauksaimnieciskie izmantojumi un apūdeņošanas metodes	1. tabula. Pārgūtā ūdens kvalitātes klases, pieļaujamie lauksaimnieciskie izmantojumi , publiskai lietošanai paredzētu pilsētas zaļo zonu, parku un dārzu apūdeņošana un apūdeņošanas metodes
Pārgūtā ūdens minimālā kvalitātes klase Kultūraugu kategorija Apūdeņošanas metode A Visi pārtikas kultūraugi, tostarp svaigā veidā patērējami sakņaugi un pārtikas kultūraugi, kuru ēdamā daļa ir tiešā saskarē ar pārgūto ūdeni Visas apūdeņošanas metodes B Svaigā veidā patērējami pārtikas kultūraugi, kuru ēdamā daļa atrodas virs zemes un nav tiešā saskarē ar pārgūto ūdeni, pārstrādājami pārtikas kultūraugi un nepārtikas kultūraugi, tostarp kultūraugi, ko izbaro piena vai gaļas lopiem Visas apūdeņošanas metodes C Tikai pilienveida apūdeņošana (*1) D Rūpnieciskie kultūraugi, enerģētiskie kultūraugi un sētie kultūraugi Visas apūdeņošanas metodes	Pārgūtā ūdens minimālā kvalitātes klase Kultūraugu kategorija Apūdeņošanas metode A Visi pārtikas kultūraugi, tostarp svaigā veidā patērējami sakņaugi un pārtikas kultūraugi, kuru ēdamā daļa ir tiešā saskarē ar pārgūto ūdeni ; publiskai lietošanai paredzētu pilsētas zaļo zonu, parku un dārzu apūdeņošana Visas apūdeņošanas metodes B Svaigā veidā patērējami pārtikas kultūraugi, kuru ēdamā daļa atrodas virs zemes un nav tiešā saskarē ar pārgūto ūdeni, pārstrādājami pārtikas kultūraugi un nepārtikas kultūraugi, tostarp kultūraugi, ko izbaro piena vai gaļas lopiem Visas apūdeņošanas metodes C Tikai pilienveida apūdeņošana (*2) D Rūpnieciskie kultūraugi, enerģētiskie kultūraugi un sētie kultūraugi Visas apūdeņošanas metodes

Pamatojums

Atzinums paplašina regulas priekšlikuma darbības jomu, kā izklāstīts 2. pantā un kā noteikts I pielikuma 1. iedaļā, pievienojot b) punktu par pilsētas zaļo zonu, parku un dārzu apūdeņošanu.

10. grozījums

I PIELIKUMS

2. iedaļa

4. tabula

Lauksaimnieciskajai apūdeņošanai domātā pārgūtā ūdens validācijas monitorings

Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Pārgūtā ūdens kvalitātes klase Indikatormikroorganismi (*3) Attīrīšanas ķēdes veikuma mērķrādītāji (log10 samazinājums) A E. coli ≥ 5,0 Visi kolifāgi/F-specifiskie kolifāgi/somatiskie kolifāgi/kolifāgi (*4) ≥ 6,0 Clostridium perfringens sporas/sporveidotājas sulfātreducējošās baktērijas (*5) ≥ 5,0	Pārgūtā ūdens kvalitātes klase Indikatormikroorganismi (*6) Attīrīšanas ķēdes veikuma mērķrādītāji (log10 samazinājums) A E. coli ≥ 5,0 Visi kolifāgi/F-specifiskie kolifāgi/somatiskie kolifāgi/kolifāgi (*7) ≥ 6,0 Clostridium perfringens sporas/sporveidotājas sulfātreducējošās baktērijas (*8) ≥ 5,0

Pamatojums

Praksē šīs prasības nebūs iespējams ievērot gadījumos, kad ūdens daudzums, kas no attīrīšanas iekārtas ieplūst ūdens pārgūšanas stacijā, kaut kāda iemesla dēļ (piemēram, daļa rūpniecisko notekūdeņu nonāk pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtā), ir mazāks salīdzinājumā ar ierasto attīrītā ūdens daudzumu.

II.   IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

Pašreizējā situācija

1.

norāda, ka ūdens atkalizmantošanu var veicināt ar dažādiem politikas instrumentiem. Viens no tiem ir saistoši standarti vai norādes, ar kurām nosaka minimālās prasības, kas jāievēro attiecībā uz pārgūto ūdeni, lai to varētu izmantot atkārtoti, piemēram, lauksaimnieciskās apūdeņošanas vajadzībām. Patlaban šādi instrumenti ir tikai sešās dalībvalstīs;

2.

uzskata, ka galvenais šķērslis pārgūtā ūdens izmantošanai, pat ierobežotā apmērā, ir bažas par pārtikas nekaitīgumu saistībā ar lauksaimniecības produktiem, kas audzēti zemes platībās, kuras tiek apūdeņotas ar attīrītiem pilsētas notekūdeņiem;

3.

pauž bažas par to, ka ūdens atkārtota izmantošana ES joprojām ir ierobežota un ka ir maz kvantitatīvas informācijas par to, cik liels ir pārgūtā ūdens īpatsvars un kā to izmanto dažādās dalībvalstīs. Daļēji tas skaidrojams ar atšķirīgu priekšstatu par to, ko nozīmē jēdziens “ūdens atkalizmantošana”, vai atšķirīgiem datu ieguves un sniegšanas veidiem;

Nepieciešamība pieņemt tiesisko regulējumu

4.

konstatē, ka izskatāmā regula ir vajadzīga, ņemot vērā arvien lielāku ūdens resursu trūkumu ES dalībvalstīs, īpaši izmantošanai lauksaimniecībā un ūdens taupīšanas nolūkā. Balstoties uz faktiem, ir jānoskaidro, cik daudz ūdens Eiropas Savienībā varētu šādi ietaupīt. Izskatāmā regula vajadzīga arī tāpēc, lai radītu vienlīdzīgus nosacījumus lauksaimniekiem visās dalībvalstīs. Visbeidzot, šī regula ir konkrēts apliecinājums darbam, ko ES iegulda aprites ekonomikas izveidē arī ūdens nozarē;

5.

uzskata, ka atbalstam šādai notekūdeņu apsaimniekošanas metodei būtu jākļūst par priekšrocību dalībvalstīm, jo šāda veida atbalsts nodrošina lauksaimniecības uzņēmumu darbību pat sausuma periodos. Minētajos sausuma periodos, kad ar citiem noteikumiem tiek ierobežota gruntsūdeņu vai virszemes ūdeņu izmantošana, šis jaunais produkts ļautu kopumā saglabāt lauksaimniecības kultūraugu audzēšanu (un daudzos gadījumos no tās atkarīgo lopkopību);

6.

piekrīt, ka Eiropas Komisijas apsvērumi izskatāmā regulas priekšlikuma iesniegšanai ir pamatoti, bet, tā kā visa regula koncentrējas uz pārgūšanas staciju operatoriem noteiktajiem pienākumiem, trūkst analīzes (jo īpaši ekonomiskas analīzes) par motivāciju, kas mudinātu komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtu operatoru kļūt par pārgūšanas stacijas operatoru;

7.

norāda, ka konkrētā pieredze valstīs, kuras apūdeņošanai jau izmanto pārgūto ūdeni, liecina, ka izmaksas saistībā ar ieguldījumiem, kas pārgūšanas stacijām jāveic, lai saņemtu pārgūtā ūdens kvalitātes A klasi, būs lielākas, nekā norādīts regulas priekšlikuma sadaļā “Ietekmes novērtējums”;

8.

konstatē, ka izskatāmā regula galu galā palielinās izmaksas, kas saistītas ar notekūdeņu attīrīšanu, jo lauksaimniecības nozarei nebūs obligāti jāpērk attīrīti ūdeņi visa gada garumā. Jāpanāk, lai šādas papildu izmaksas netiktu nesamērīgi pārnestas uz iedzīvotājiem, pašvaldībām un operatoriem;

9.

uzskata, ka ir svarīgi nodrošināt šīs regulas saskaņotību ar citiem attiecīgiem tiesību aktiem, jo īpaši ar Kontroles regulu un citiem uz pārtikas produktu ražošanas jomu attiecināmiem noteikumiem;

Regulas darbības jomas paplašināšana

10.

norāda, ka notekūdeņu apsaimniekošanas jomā svarīgākie ES tiesību akti ir Direktīva 91/271/EEK un Direktīva 2000/60/EK, taču tām ir ļoti vāja saikne ar izskatāmo priekšlikumu. Abās direktīvās notekūdeņu atkārtota izmantošana minēta vienīgi deklaratīvi, piemēram, liekot uzsvaru uz vides aizsardzību;

11.

uzskata, ka vispārējā Eiropas Savienības tiesību aktā notekūdeņu atkārtotas izmantošanas jēdzienu nedrīkstētu sašaurināt, attiecinot to vienīgi uz lauksaimniecību; tomēr atzīst, ka tā attiecināšana arī uz tādām jomām kā rūpniecība un enerģētika nozīmētu pilnībā pārveidot teksta struktūru;

12.

tādēļ ierosina papildināt regulas darbības jomu, lai to attiecinātu ne tikai uz ūdens izmantošanu apūdeņošanas vajadzībām lauksaimniecībā, bet arī citiem mērķiem, piemēram, lai apūdeņotu publiskai lietošanai (atpūtai, sportam) paredzētās pilsētas zaļās zonas, parkus, dārzus un zālienus, jo arī to apūdeņošanai ar pārgūto ūdeni var piemērot tādas pašas pieejas un minimālās kvalitātes prasības kā lauksaimnieciskajai apūdeņošanai. Pilsētas ūdens resursu apsaimniekošanas jomā pārgūtā ūdens izmantošana šādiem mērķiem varētu ievērojami palīdzēt risināt problēmas, kas saistītas ar pilsētas centru spēcīgu sasilšanu sausuma periodos;

Galaizmantotāja atbildība

13.

uzskata, ka šīs struktūras galvenā nepilnība ir tā, ka “galaizmantotājs” tiek uzskatīts tikai par patērētāju, kurš pasīvi izmanto pārgūto ūdeni, bet nav atbildīgs ne par ko, pat ne par iespējamām izmaiņām šā ūdens kvalitātē pēc tam, kad to piegādājis pārgūšanas stacijas operators, vai par tā izmantošanu, piemēram, augsnes apūdeņošanai;

14.

prasa ieviest atbilstīgus paraugu ņemšanas un analīžu standartus, ņemot vērā ISO standartus, kas attiecas uz apūdeņošanai paredzētā pārgūtā ūdens kvalitāti dažādās kvalitātes klasēs atkarībā no kultūraugu kategorijām. No regulas izriet, ka ES neuzskata pārgūto ūdeni par tādu pašu (drošu) produktu kā dzeramo ūdeni, un tāpēc atbildība par tā izmantošanu būtu jāuzņemas arī galaizmantotājam, pilnībā apzinoties situāciju. Lauksaimniecības (vai pārtikas) inspekcijas kompetentajai iestādei vai sanitārajiem dienestiem būtu jāpieprasa, lai tiktu veiktas pārbaudes. Pārbaužu vajadzībām ir jāizvēlas tādas zemes platības, kas būtu reprezentatīvas visai teritorijai, kuras apūdeņošanai izmantots pārgūtais ūdens no attiecīgās pārgūšanas stacijas;

Pārgūšanas stacijas izejas punkts

15.

aicina Eiropas Komisiju definēt, kas ir “stacijas izejas punkts”. Izskatāmajā priekšlikumā šāds “izejas punkts” nav definēts, un tas tiek interpretēts dažādi. Ar jēdzienu “stacijas izejas punkts” var saprast pārgūšanas stacijas efluentu vai uzkrāšanas tvertni, kurā veidojas ūdens rezerve, kas būs nepieciešama, lai segtu galaizmantotāja neregulāro patēriņu, vai arī kā apūdeņošanas sistēmu, kas produktu no stacijas piegādā gala patēriņam;

Subsidiaritātes princips

16.

uzskata, ka ierosinātā regula atbilst subsidiaritātes principam (LES 5. pants). Saskaņā ar subsidiaritātes principu ir pareizi teikt, ka ūdens apsaimniekošanas jomā kompetentās vietējās iestādes katrā dalībvalstī lems, kā izmantot pārgūtos notekūdeņus, taču juridisks instruments ES līmenī tomēr ir vajadzīgs, ņemot vērā ES vienotā lauksaimniecības produktu tirgus īpašo raksturu.

---

(*1)  Pilienveida apūdeņošana ir mikroapūdeņošanas sistēma, kur ūdeni augiem padod pilienu vai sīku tērcīšu veidā; ūdeni ļoti lēni (2–20 l/h) pilina uz augsnes vai tieši zem augsnes virskārtas pa maza diametra plastmasas caurulītēm, kam ir speciālas izlaides – pilinātāji.

(*2)  Pilienveida apūdeņošana ir mikroapūdeņošanas sistēma, kur ūdeni augiem padod pilienu vai sīku tērcīšu veidā; ūdeni ļoti lēni (2–20 l/h) pilina uz augsnes vai tieši zem augsnes virskārtas pa maza diametra plastmasas caurulītēm, kam ir speciālas izlaides – pilinātāji.

(*3)  Validācijas monitoringā šo mikroorganismu vietā var izmantot arī references patogēnus Campylobacter, Rotavirus un Cryptosporidium. Tādā gadījumā piemēro šādus veikuma mērķrādītājus (log 10 samazinājums): Campylobacter (≥ 5,0), Rotavirus (≥ 6,0) un Cryptosporidium (≥ 5,0).

(*4)  Par vispiemērotāko vīrusindikatoru ir izraudzīts “visi kolifāgi”. Tomēr, ja visu kolifāgu analīze nav iespējama, jāanalizē vismaz viens no tiem (F-specifiskie vai somatiskie kolifāgi).

(*5)  Par vispiemērotāko protozoju indikatoru ir izraudzīts Clostridium perfringens sporas. Tomēr, ja Clostridium perfringens sporu koncentrācija nav tāda, lai būtu iespējams validēt vajadzīgo log10 samazinājumu, kā alternatīvu var izmantot sporveidotājas sulfātreducējošās baktērijas.

Operators monitoringā izmantojamās analīzes metodes validē un dokumentē saskaņā ar EN ISO/IEC-17025 vai citiem nacionāliem vai starptautiskiem standartiem, kas nodrošina līdzvērtīgu kvalitāti.

(*6)  Validācijas monitoringā šo mikroorganismu vietā var izmantot arī references patogēnus Campylobacter, Rotavirus un Cryptosporidium. Tādā gadījumā piemēro šādus veikuma mērķrādītājus (log10 samazinājums): Campylobacter (≥ 5,0), Rotavirus (≥ 6,0) un Cryptosporidium (≥ 5,0).

(*7)  Par vispiemērotāko vīrusindikatoru ir izraudzīts “visi kolifāgi”. Tomēr, ja visu kolifāgu analīze nav iespējama, jāanalizē vismaz viens no tiem (F-specifiskie vai somatiskie kolifāgi).

(*8)  Par vispiemērotāko protozoju indikatoru ir izraudzīts Clostridium perfringens sporas. Tomēr, ja Clostridium perfringens sporu koncentrācija nav tāda, lai būtu iespējams validēt vajadzīgo log10 samazinājumu, kā alternatīvu var izmantot sporveidotājas sulfātreducējošās baktērijas.

Operators monitoringā izmantojamās analīzes metodes validē un dokumentē saskaņā ar EN ISO/IEC-17025 vai citiem nacionāliem vai starptautiskiem standartiem, kas nodrošina līdzvērtīgu kvalitāti.

Ja log10 samazinājuma rādītājus nav iespējams sasniegt indikatororganismu zemās koncentrācijas dēļ attīrītajos notekūdeņos, kas ieplūst ūdens pārgūšanas stacijā, validēšanas mērķi var uzskatīt par sasniegtu, ja pārgūtajā ūdenī nav attiecīgā indikatororganisma.