Access to European Union law
<a href="https://eur-lex.europa.eu/content/help/eurlex-content/experimental-features.html" target="_blank">More about the experimental features corner</a>
Choose the experimental features you want to try
EUR-Lex
Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

You are here
Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search

Document 52018AE4761

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par to, kā novērst teroristiska satura izplatīšanu tiešsaistē” — Eiropas Komisijas ieguldījums vadītāju sanāksmē Zalcburgā 2018. gada 19.–20. septembrī (COM(2018) 640 final – 2018-0331 (COD))

EESC 2018/04761

OV C 110, 22.3.2019, p. 67–71 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

22.3.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 110/67

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par to, kā novērst teroristiska satura izplatīšanu tiešsaistē”

Eiropas Komisijas ieguldījums vadītāju sanāksmē Zalcburgā 2018. gada 19.–20. septembrī

(COM(2018) 640 final – 2018-0331 (COD))

(2019/C 110/13)

Ziņotājs:

José Antonio MORENO DÍAZ

Apspriešanās

Eiropadome, 24.10.2018.

Eiropas Parlaments, 22.10.2018.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. panta 1. punkts un 304. pants

Atbildīgā specializētā nodaļa

Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa

Biroja lēmums

11.12.2018.

Pieņemts plenārsesijā

12.12.2018.

Plenārsesija Nr.

539

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

126/0/3

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

 EESK atzinīgi vērtē iniciatīvu panākt lielāku drošību ES iedzīvotājiem, taču diskusijās par drošību un brīvību Komiteja vienmēr ir atbalstījusi nepieciešamību aizsargāt brīvības, tostarp vārda brīvību, piekļuvi informācijai un saziņai, kā arī komunikāciju konfidencialitāti. Tas nozīmē piekļuvi efektīvai tiesību aizsardzībai tiesā un taisnīgai lietas izskatīšanai bez kavēšanās.

1.2.

 Nesenie Eiropas Savienības teritorijā notikušie teroristu uzbrukumi ir parādījuši, kā teroristi ļaunprātīgi izmanto sociālos tīklus, lai vervētu un sagatavotu atbalstītājus. Teroristi izmanto šifrētus saziņas veidus, lai plānotu un atvieglotu teroristisku darbību, slavinātu savus nežēlīgos nodarījumus, mudinātu citus sekot viņu piemēram un iedvestu bailes sabiedrībā.

1.3.

 EESK prasa pēc iespējas precīzāk konkretizēt kritērijus, lai definētu tādus nenoteiktus juridiskus jēdzienus kā “teroristu informācija”, “terora akti”, “teroristu grupējumi” un “terorisma slavināšana”.

1.4.

 Teroristisks saturs, kas šādiem mērķiem kopīgots tiešsaistē, tiek izplatīts, izmantojot mitināšanas pakalpojuma sniedzējus, kuri ļauj augšupielādēt trešo personu saturu. Izrādās, šāds saturs bijis ļoti noderīgs, jo ir radikalizējis un iedvesmojis tā dēvētos “vientuļos vilkus”, kuri darbojušies vairākos nesenajos teroristu uzbrukumos Eiropā.

1.5.

 Tāpat ļoti noderīgi ir tehnoloģiskie novēršanas līdzekļi (automatizēti parametri, algoritmi, meklētājprogrammas utt.), taču šāda satura pienācīgā vērtēšanā būtiska ir cilvēka faktora kā mediatora un starpnieka loma.

1.6.

 EESK atzīst nepieciešamību cīnīties pret teroristu informācijas izplatīšanu un digitālo vervēšanu sociālajos tīklos. Tāpat ir jācīnās pret cenzūru vai piespiedu pašcenzūru internetā. Komiteja atgādina, ka interneta jomā būtiski ir garantēt visiem ES iedzīvotājiem efektīvas tiesības uz informāciju un tiesības uz uzskatu brīvību.

1.7.

 Interneta aizsardzībai un cīņai pret radikāliem grupējumiem vajadzētu palīdzēt uzlabot uzticēšanos internetam un tādējādi garantēt šīs ekonomikas nozares ekonomisko attīstību.

1.8.

 EESK vēlas uzsvērt nepieciešamību izvērtēt šā priekšlikuma īstenošanas ietekmi uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī pārejas piemērošanas iespēju, kas atvieglotu to pielāgošanos un neietekmētu brīvu konkurenci par labu lielajiem operatoriem.

1.9.

 Ierosinātie reglamentējošie pasākumi interneta aizsardzībai, kā arī jauniešu un iedzīvotāju aizsardzības nodrošināšanai ir stingri jāreglamentē ar tiesību aktiem, un ikvienam jānodrošina tiesības uz informāciju un tiesiskās aizsardzības līdzekļi pret administratīviem lēmumiem.

1.10.

 EESK uzstāj, ka ir jānovērtē arī piekļuves nodrošinātāji un ka sociālo tīklu pārvaldītājiem ir jāpieņem proaktīvi pasākumi, lai veicinātu pret šādu saturu vērstu ziņošanu un tiešu rīcību no apvienību, NVO un lietotāju puses: šie “pretargumenti” ir efektīvi jāizmanto, lai tiem būtu preventīva iedarbība.

1.11.

 Eiropas līmenī darbojošos digitālo platformu lielais skaits un šādu uzņēmumu lieluma atšķirības ir jāņem vērā, pielāgojot priekšlikumā ierosinātos noteikumus šādiem maziem uzņēmumiem.

1.12.

 EESK iestājas par to, ka lietotājiem ir skaidri jāatgādina valstu noteikumi par teroristiska satura izmantošanu vai radīšanu. Tā arī prasa, lai tiesības pārsūdzēt administratīvo lēmumu tiktu garantētas ar skaidru paskaidrojumu par šādām tiesībām un tiešsaistes instrumentiem šo tiesību izmantošanai.

2.   Priekšlikuma konteksts

2.1.

 Interneta visuresamība ļauj lietotājiem sazināties, strādāt, socializēties un radīt, iegūt un kopīgot informāciju un saturu ar simtiem miljonu cilvēku visā pasaulē: tāpēc Komisija ierosina izveidot mehānismus, lai novērstu teroristiska satura izvietošanu un izplatīšanu (1).

2.2.

 Ir svarīgi nošķirt jēdzienus, un vārds “internets” ir pārāk globāls. Internets ir gan tīmeklis, gan sociālie tīkli, piemēram, DarkNet. Tas ir arī tādu objektu tīkls, kuri ir acīmredzami drošības caurumi elektroniskajā karā. Piemēram, ISIS vervētāji mūsdienās sazinās vieglāk, izmantojot tiešsaistes spēļu konsoles, nevis tīmekli. Jēdzienu “sagatavot un atvieglot teroristisku darbību” nevar attiecināt uz internetu un sociālajiem tīkliem, bet gan uz DarkNet. Turklāt lielie interneta uzņēmumi GAFAM (Google, Apple, Facebook, Amazon, Microsoft) neveic darbību DarkNet vai šifrētajos tīklos.

2.3.

 Tomēr spēja sasniegt šādu lielu auditoriju ar minimālām izmaksām arī piesaista noziedzniekus, kuri vēlas ļaunprātīgi izmantot internetu nelikumīgiem mērķiem. Nesenie Eiropas Savienības teritorijā notikušie teroristu uzbrukumi ir parādījuši, kā teroristi ļaunprātīgi izmanto internetu, lai piesaistītu un sagatavotu sekotājus, plānotu un atvieglotu teroristisku darbību, slavinātu savus nežēlīgos nodarījumus, mudinātu citus sekot viņu piemēram un iedvestu bailes sabiedrībā.

2.4.

 ES Interneta forums tiešām apvienoja dažādus dalībniekus, taču ne visi skartie mitināšanas pakalpojuma sniedzēji piedalās forumā, un, otrkārt, norišu mērogs un temps, kādā mitināšanas pakalpojuma sniedzēji virzās uz priekšu, kopumā nav pietiekami ātrs šīs problēmas pienācīgai risināšanai. Īpašas pūles jāvelta moderatoru pienācīgai apmācībai sociālajos tīklos.

2.5.

 Teroristisks saturs, kas šādiem mērķiem kopīgots tiešsaistē, tiek izplatīts, izmantojot mitināšanas pakalpojuma sniedzējus, kuri ļauj augšupielādēt trešo personu saturu. Izrādās, šāds saturs bijis ļoti būtisks, jo ir radikalizējis un iedvesmojis tā dēvētos “vientuļos vilkus”, kuri darbojušies vairākos teroristu uzbrukumos Eiropā. Turklāt vislielākā ietekme ir novērota jaunāka vecuma iedzīvotāju grupās.

3.   Kopsavilkums un vispārīgas piezīmes par priekšlikumu regulai

3.1.

 EESK jau ir paudusi savu nostāju (2) par nelikumīgu saturu tiešsaistē: šī jaunā Komisijas iniciatīva konkrēti pievēršas teroristiskam saturam internetā.

3.2.

 Priekšlikuma darbības jomā ietilpst mitināšanas pakalpojuma sniedzēji, kuri – neatkarīgi no uzņēmējdarbības vietas vai lieluma – savus pakalpojumus piedāvā Eiropas Savienībā.

3.3.

 Saprotams, ka informācijas un meklētājprogrammu nodrošinātāji un mitināšanas vietnes vai tīkli ir jāiekļauj.

3.4.

 Mazo un vidējo interneta uzņēmumu rīcībā nav tehnisko, cilvēku un finanšu iespēju, lai efektīvi apkarotu teroristisku saturu. EESK uzskata, ka ir jāspēj pielāgot termiņus un procedūras šim uzņēmējdarbības veidam. Maziem un vidējiem uzņēmumiem var noteikt termiņu regulas īstenošanai.

3.5.

 Tāpat būtu jāizvērtē preventīvi un proaktīvi pasākumi, ko veic NVO, arodbiedrības un pilsoniskā sabiedrība kopumā.

3.6.

 Lai nodrošinātu teroristiska satura izņemšanu, ar šo regulu tiek ieviests [satura] izņemšanas rīkojums, ko ar administratīvu vai tiesas lēmumu var izdot kompetentā iestāde dalībvalstī. Tādos gadījumos mitināšanas pakalpojuma sniedzējam šāds saturs ir jāizņem vai vienas stundas laikā jāliedz piekļuve tam.

3.7.

 Teroristiska satura definīcija katrā valstī var atšķirties, un ir svarīgi to precizēt, lai izvairītos no patvaļības un juridiskās nenoteiktības.

3.8.

 Vienas stundas termiņš nav reālistisks, jo, piemēram, Francijā pašreizējais laikposms starp paziņojumu un avota likvidēšanu ir 16 stundas attiecībā uz pedofilu vietnēm un 21 stunda attiecībā uz teroristu vietnēm, ņemot vērā, ka vietņu klasificēšanas laiks ir ļoti ilgs. EESK uzskata, ka būtu jānosaka reālistiskāks un efektīvāks termiņš.

3.9.

 Regulā ir noteikts, ka mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem vajadzības gadījumā jāveic proaktīvi pasākumi, kas būtu samērīgi ar riska līmeni, un teroristiskais materiāls no saviem pakalpojumiem jāizņem, cita starpā izmantojot automatizētus atklāšanas rīkus. Tas ir būtiski, un ir jāatzīst un jāatbalsta tehnoloģisko jauninājumu centieni, lai varētu izstrādāt tehnoloģiskos rīkus.

3.10.

 Komisija cita starpā ierosina izmantot automātiskus atklāšanas rīkus un aicina uzņēmumus veltīt ievērojamas pūles, lai sekmētu pētījumus piemērotu tehnoloģisko rīku izstrādes jomā.

3.11.

 Starp pasākumiem, kas aizsargās saturu, kas nav teroristisks saturs, no kļūdainas izņemšanas priekšlikumā ir arī pienākums ieviest tiesiskās aizsardzības līdzekļus un sūdzību mehānismus, lai nodrošinātu, ka lietotāji var apstrīdēt sava satura izņemšanu. Turklāt šī regula ievieš pārredzamības pienākumus attiecībā uz pasākumiem, ko mitināšanas pakalpojuma sniedzēji veikuši pret teroristisku saturu, tādējādi nodrošinot pārskatatbildību pret lietotājiem, iedzīvotājiem un publiskajām iestādēm.

3.12.

 Ir jāpastiprina ne tikai satura kontroles un revīzijas centieni, bet arī cilvēka un tehnoloģiju īstenotas starpniecības centieni. Jautājums par cilvēku mediatoru īstenotu cenzūru var izraisīt diskusijas attiecībā uz darba ņēmēju tiesību ievērošanu un visu ES iedzīvotāju tiesību uz informāciju ievērošanu, kā arī privātās dzīves neaizskaramību.

3.13.

 EESK uzskata, ka nodrošinātājam ir jāpaziņo vietnes īpašniekam par informāciju, ko vēlas cenzēt. Šajā sakarā ir jāatgādina personu tiesības saņemt informāciju par administratīvu lēmumu.

3.14.

 Lai attiecībā uz administratīvu lēmumu nodrošinātu personu tiesības, EESK aicina piekļuves nodrošinātājus satura veidošanas noteikumos norādīt klientu tiesības un pienākumus, piemēram, informēt informācijas veidotājus par izņemšanas lēmumiem un par klientiem pieejamajiem tiesiskajiem līdzekļiem.

4.   Priekšlikumā paredzēto noteikumu skaidrojums

4.1.

 Tiešsaistē esošās teroristu propagandas mērķis ir kūdīt teroristus uz uzbrukumu veikšanu, cita starpā viņus detalizēti instruējot, kā radīt pēc iespējas lielāku kaitējumu. Pēc šādiem nežēlīgiem uzbrukumiem parasti tiek izplatīta plašāka propaganda, kurā viņi slavina šādas darbības un aicina citus viņiem sekot. Šī regula veicina sabiedriskās drošības aizsardzību, ierobežojot piekļuvi tādam teroristiskam saturam, kas mudina un aicina uz pamattiesību pārkāpšanu.

4.2.

 Attiecībā uz definīcijām priekšlikumā minēts, ka šajā regulā izmanto šādas definīcijas:

“mitināšanas pakalpojuma sniedzējs” ir tādu informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējs, kuri ietver satura nodrošinātāja piegādātas informācijas glabāšanu pēc satura nodrošinātāja pieprasījuma un glabātās informācijas darīšanu pieejamu trešām personām (3);

“satura nodrošinātājs” ir lietotājs, kas piegādājis informāciju, kuru pēc šā lietotāja pieprasījuma glabā vai ir glabājis mitināšanas pakalpojuma sniedzējs (4);

EESK ierosina pievienot jaunu punktu, kurā iekļauts:

—

“informācijas nodrošinātāji”: meklētājprogrammas, kas ļauj atklāt saturu un piekļūt tam.

4.3.

 Attiecībā uz definīciju – “teroristisks saturs”, kopā vai atsevišķi, ir šāda informācija:

a)

kūdīšana uz teroristu nodarījumu izdarīšanu vai šādu nodarījumu aizstāvēšana, arī slavināšana, tādā veidā radot briesmas, ka tādi akti varētu tikt izdarīti;

b)

mudināšana uz palīdzēšanu teroristu nodarījumu izdarīšanā;

c)

teroristu grupas darbības veicināšana, jo īpaši iedrošinot pievienoties teroristu grupai Direktīvas (ES) 2017/541 2. panta 3) punkta nozīmē vai šādu grupu atbalstīt;

d)

norādījumu došana par teroristu nodarījumu izdarīšanas metodēm vai paņēmieniem (5);

EESK ierosina pievienot jaunu punktu, kurā iekļauts:

—

cilvēku vervēšana un apmācība nolūkā veikt vai atbalstīt terora aktus.

4.4.

 Cenzējamā satura definīcija ir ļoti īsa, jo ir daudz tādu tekstu, attēlu, videomateriālu un cita satura, kas neslavina terorismu – jo nekūda uz konkrētām darbībām –, taču veicina un izceļ ekstrēmistisku doktrīnu, kas rada vardarbību.

4.5.

 Ar regulu arī tiek sekmēta cīņa pret uzņēmumiem, kuri ar savu darbību veicina un cildina ekstrēmistu doktrīnu, kas izraisa vardarbību. Regulai būtu arī jāatbalsta cīņa pret personu vervēšanu sociālajos tīklos.

4.6.

 Regulas 1. pantā ir izklāstīts tās priekšmets un precizēts, ka tā nosaka noteikumus, kas paredzēti, lai novērstu mitināšanas pakalpojumu ļaunprātīgu izmantošanu teroristiska satura izplatīšanai tiešsaistē, tostarp rūpības pienākumus, kas mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem jāpiemēro, un pasākumus, kas dalībvalstīm jāievieš.

4.7.

 Mitināšanas pakalpojumu ļaunprātīgas izmantošanas jēdziens teroristiska satura izplatīšanai tiešsaistē jāaizvieto ar satura, ziņojumu vai propagandas līdzekļu pievienošanu, kā arī jāietver URL un informācijas atklāšana, lai piekļūtu teroristiskam saturam vai ziņojumiem, jo tas ietvers meklētājprogrammas.

4.8.

 Savukārt 5. pants paredz mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem pienākumu ieviest pasākumus, kas atvieglo tā satura ātru novērtēšanu, kurš minēts dalībvalsts kompetentās iestādes vai ES struktūras sagatavotajā signālziņā, taču neparedz pienākumu minēto saturu izņemt un nenosaka konkrētu termiņu rīcībai.

4.9.

 EESK atzīst, ka efektīvas rīcības nolūkā ir jāsāk izstrādāt kritēriju sarakstu – numerus clausus –, lai definētu tāda satura un ziņojumu veidus, kam ir teroristiskas pazīmes vai kas nozīmē terorisma slavināšanu, juridiskas noteiktības nolūkā, tādējādi izvairoties no patvaļības lēmumu pieņemšanā par satura izņemšanu, kā arī lai aizsargātu tiesības uz informāciju un uzskatu brīvību. Šajā regulā būtu jāpievieno arī kritēriji, kas Eiropas mērogā ļautu raksturot saturu, piemēram, informāciju par teroristu grupējumiem, informāciju, kas cildina terorismu vai attaisno terora aktus, tehnisko vai metodoloģisko informāciju, kas veicina tādu ieroču ražošanu, kuri spēj provocēt uzbrukumus, vai aicinājumus uz vervēšanu.

4.10.

 Regulas 14. pants paredz iespēju, ka gan mitināšanas pakalpojuma sniedzēji, gan dalībvalstis var izveidot kontaktpunktus, kas atvieglotu to savstarpējo saziņu, jo sevišķi par signālziņām un izņemšanas rīkojumiem. Cilvēktiesību nodrošināšanas interesēs EESK uzskata, ka šādos kontaktpunktos būtu jāiekļauj tiesneši, kas prastu konstatēt problēmas un būtu apmācīti ne tikai identificēt teroristisku attieksmi, uzvedību vai darbības, bet arī izmantot tehnoloģijas. Minētās prasmes ir jāparedz gan mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem, gan dalībvalstu pārstāvjiem, lai atvieglotu to savstarpējo saziņu, jo sevišķi par signālziņām un izņemšanas rīkojumiem.

4.11.

 Regulā būtu jāprecizē mitināšanas pakalpojumu sniedzēju pienākums sniegt visiem pieejamu informāciju, lai nodrošinātu kontaktpunktu pienācīgu darbību, un jānosaka veids, kādā notiek saziņa ar šo punktu locekļiem, un šādas saziņas saturs.

4.12.

 Regulas 16. pantā noteikts, ka mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, kuri neveic uzņēmējdarbību nevienā no dalībvalstīm, bet piedāvā pakalpojumus Eiropas Savienībā, jāieceļ juridiskais pārstāvis ES: EESK uzskata, ka šī prasība ir jāattiecina arī uz piekļuves nodrošinātājiem un interneta nozarēm, iekļaujot meklētājprogrammas, sociālos tīklus, mobilā interneta lietotnes un spēļu nozares.

4.13.

 Mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, kas darbojas internetā, ir svarīga loma digitālajā ekonomikā, jo tie savieno uzņēmumus un iedzīvotājus un atvieglo publiskas debates un informācijas, viedokļu un ideju izplatīšanu un iegūšanu un tādējādi būtiski veicina inovāciju, ekonomisko izaugsmi un darbvietu radīšanu Eiropas Savienībā. EESK uzskata, ka tas būtu jāattiecina arī uz interneta pakalpojumu sniedzējiem, satura mitināšanas pakalpojumiem, digitālajiem sociālajiem tīkliem un uzņēmumiem, kas nodrošina digitālās telefonijas pakalpojumus.

4.14.

 Regulas priekšlikumā ir izklāstīts pasākumu kopums, kas dalībvalstīm jāievieš, lai identificētu teroristisku saturu, padarītu mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem iespējamu tā ātru izņemšanu un atvieglotu sadarbību ar citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm, mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem un, vajadzības gadījumā, ar attiecīgajām Eiropas Savienības struktūrām; EESK uzskata, ka tas ļauj ierobežot ar terorismu saistītu saturu, mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem veikt tā ātru izņemšanu un samazināt propagandas darbības, kā arī teroristu vervēšanu internetā.

Briselē, 2018. gada 12. decembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER

(1)  COM(2018) 640 final.

(2)  OV C 237, 6.7.2018., 19. lpp.

(3)  COM(2018) 640 final, 2. panta 1. punkts.

(4)  COM(2018) 640 final, 2. panta 2. punkts.

(5)  COM(2018) 640 final, 2. panta 5. punkts.

Top