52017PC0795

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Dziļāks un taisnīgāks vienotais tirgus, kas balstās uz savām priekšrocībām un pilnībā izmanto savu potenciālu visās dimensijā, ir viena no Eiropas Komisijas galvenajām politikas prioritātēm 1 . Viens no Komisijas 2017. gada darba programmas 2 galvenajiem mērķiem ir 2015. gada paziņojuma “Vienotā tirgus pilnīgošana — plašākas iespējas cilvēkiem un uzņēmējdarbībai” ievērošana un īstenošana.

Vienotajā tirgū brīva preču aprite ir visattīstītākā no visām četrām pamatbrīvībām. Tā nodrošina aptuveni 25 % no ES IKP un 75 % no preču tirdzniecības apjoma starp ES dalībvalstīm. ES veido aptuveni vienu sestdaļu no pasaules preču tirdzniecības apjoma. Preču tirdzniecība starp ES dalībvalstīm 2015. gadā tika lēsta 3063 miljardu EUR vērtībā 3 . Tomēr joprojām jāpaveic darbs, lai nodrošinātu dziļu un taisnīgu Eiropas vienoto tirgu.

Nelikumīgu un neatbilstīgu produktu pieaugošais skaits tirgū izkropļo konkurenci un apdraud patērētājus. Daudzi uzņēmēji neievēro noteikumus vai nu nepietiekamu zināšanu dēļ, vai apzināti, lai iegūtu konkurences priekšrocību. Ir vajadzīgi spēcīgāki preventīvie pasākumi, taču tirgus uzraudzības iestādēm nereti trūkst resursu, un to iespējas ierobežo valstu robežas. Uzņēmumi nereti strādā gan ES, gan pasaules mērogā, un strauji attīstās modernas piegādes ķēdes. It sevišķi e-komercijas jomā tirgus uzraudzības iestādēm ir ļoti grūti izsekot Savienībā importētus neatbilstīgus produktus un noteikt atbildīgo subjektu savā jurisdikcijā.

Savā 2017. gada darba programmā 4 Komisija paziņoja, ka tiks īstenota iniciatīva, lai stiprinātu produktu atbilstību un Savienības saskaņošanas tiesību aktu piemērošanu produktiem preču tiesību aktu kopuma ietvaros. Ar iniciatīvu ir plānots risināt jautājumu par neatbilstīgu produktu pieaugošo skaitu Savienības tirgū, vienlaikus nodrošinot stimulus, lai tiktu veicināta regulatīvā atbilstība, un garantējot taisnīgu un vienlīdzīgu attieksmi pret uzņēmumiem un iedzīvotājiem.

Iniciatīva ir galvenokārt vērsta uz atbilstīgu stimulu nodrošināšanu uzņēmumiem, pastiprinot atbilstības pārbaudes un veicinot izpildiestāžu ciešāku pārrobežu sadarbību. Iniciatīva:

·konsolidēs pašreizējo tirgus uzraudzības darbību regulējumu;

·mudinās vairāku dalībvalstu tirgus uzraudzības iestādes īstenot kopīgas darbības;

·uzlabos informācijas apmaiņu un veicinās tirgus uzraudzības programmu koordināciju;

·izveidos spēcīgāku regulējumu kontroles darbībām attiecībā uz produktiem, ko ieved Savienības tirgū, un tirgus uzraudzības iestāžu un muitas dienestu labākai sadarbībai.

1.2.Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem politikas jomā

(a)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 765/2008 5 un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 768/2008/EK 6

Regula (EK) Nr. 765/2008 nodrošina pašreizējo produktu tirgus uzraudzības regulējumu un papildina Lēmumu Nr. 768/2008/EK. Lēmums paredz atsauces noteikumus attiecībā uz Savienības tiesību aktiem, lai saskaņotu produktu tirdzniecības nosacījumus, it sevišķi piegādes ķēdē iesaistīto uzņēmumu pienākumus.

Tiek ierosināts Regulas (EK) Nr. 765/2008 15.–29. pantu vairs nepiemērot tiesību aktiem, kas ir uzskaitīti šā tiesību akta priekšlikuma pielikumā.

Lēmumā Nr. 768/2008/EK paredzētie atsauces noteikumi arī turpmāk vispārēji reglamentēs ražotāju, pilnvaroto pārstāvju, importētāju un izplatītāju pienākumus.

(b)Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, kas attiecas uz ražojumu tirgus uzraudzību un ar ko groza Padomes Direktīvu 89/686/EEK un Direktīvu 93/15/EEK, un direktīvas 94/9/EK, 94/25/EK, 95/16/EK, 97/23/EK, 1999/5/EK, 2000/9/EK, 2000/14/EK, 2001/95/EK, 2004/108/EK, 2006/42/EK, 2006/95/EK, 2007/23/EK, 2008/57/EK, 2009/48/EK, 2009/105/EK, 2009/142/EK, 2011/65/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 305/2011, Regulu (EK) Nr. 764/2008 un Regulu (EK) Nr. 765/2008 7 .

Šis priekšlikums atbilst priekšlikumam regulai, kas attiecas uz ražojumu tirgus uzraudzību un ko patēriņa preču drošuma un tirgus uzraudzības tiesību aktu kopuma ietvaros Komisija pieņēma 2013. gada februārī (COM(2013)75). COM(2013)75 vispārējais mērķis bija būtiski vienkāršot Savienības tirgus uzraudzības regulējumu nepārtikas produktu jomā, samazinot tādu tiesību aktu skaitu, kas paredz tirgus uzraudzības noteikumus, un nodrošināt vienlīmeņa sistēmu, kura visus šos noteikumus apvienotu vienā instrumentā. It sevišķi ar COM(2013)75 paredzēja pārskatīt un racionalizēt tirgus uzraudzības noteikumus, kas ietverti Produktu vispārējās drošības direktīvā 2001/95/EK, Regulā (EK) 765/2008 un daudzajos nozaru Savienības saskaņošanas tiesību aktos, apvienojot tos vienā tiesību aktā, kurš būtu horizontāli piemērojams visām nozarēm.

Eiropas Parlaments 2014. gada 15. aprīlī pirmajā lasījumā pieņēma savu nostāju par priekšlikumu. Tomēr 2015. gadā likumdošanas diskusijas pārtrūka. Ja likumdošanas diskusijas par COM(2013)75 tiktu atsāktas, analīzi par attiecīgajā brīdī spēkā esošajiem Savienības saskaņošanas tiesību aktiem, ņemot vērā attīstību kopš 2013. gada, un par šo priekšlikumu varētu izmantot likumdevēju virzībai darbā pie šā priekšlikuma saskaņā ar Iestāžu nolīgumu starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu.

Šis priekšlikums ietver “lex generalis noteikumus”, lai nepieļautu nekādu iespējamu noteikumu pārklāšanās vai pretrunu risku attiecībā pret tirgus uzraudzības priekšlikuma COM(2013)75 noteikumiem.

(c)Savienības saskaņošanas tiesību akti par produktiem

Savienības saskaņošanas tiesību akti par produktiem nosaka kopīgas prasības par to, kā produkti ir jāražo, ietverot noteikumus par produktu, lielumu un sastāvu. To mērķis ir ne tikai likvidēt šķēršļus, kas ierobežo preču brīvu apriti vienotajā tirgū, bet arī panākt, ka ES tiek tirgoti droši un atbilstīgi produkti. Tādējādi godīgi tirgotāji iegūst vienlīdzīgus konkurences apstākļus, tiek aizsargāti patērētāji un profesionāli lietotāji un tiek veicināts konkurētspējīgs vienotais tirgus

Šā regulas priekšlikuma pielikumā uzskaitītie Savienības saskaņošanas tiesību akti par produktiem nosaka konkrētu regulējumu katras ietvertās produktu kategorijas tirdzniecībai un tādējādi arī katra uzņēmuma un piegādes ķēdes pienākumus.

Lai nodrošinātu produktu atbilstību Savienības saskaņošanas tiesību aktiem, būtiska nozīme ir netraucētai sadarbībai un labai komunikācijai starp ražotājiem un tirgus uzraudzības iestādēm. Saskaņā ar šo iniciatīvu produktu var darīt pieejamu tirgū tikai tad, ja Savienībā ir reģistrēta par atbilstības informāciju atbildīgā persona, kas var funkcionēt kā tirgus uzraudzības iestāžu tiešā kontaktpersona. Šī persona var būt ražotājs, importētājs vai kāds cits ražotāja pilnvarots uzņēmējs.

(d)Direktīva 2001/95/EK par produktu vispārēju drošību 8

Direktīva nodrošina, lai Savienības tirgū laistie produkti būtu droši; sevišķi tā ir vērsta uz produktiem, kas rada būtisku risku, un gadījumiem, kad dalībvalsts iestādes plāno liegt vai aizliegt produkta tirdzniecību vai lietošanu, lai mazinātu risku patērētāju veselībai un drošībai.

(e)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 952/2013 (Savienības Muitas kodekss) 9

Lai efektīvi izpildītu Savienības saskaņošanas tiesību aktus par produktiem, izšķiroša nozīme ir tirgus uzraudzības iestāžu un muitas dienestu sadarbībai. Tas tā ir tādēļ, ka neatbilstīgu produktu galvenā atklāšanas vieta ir ES ārējās robežas, kur iestādēm ir pilnīgs priekšstats par tirdzniecības plūsmām.

Turklāt drošības un atbilstības noteikumi ir jāizpilda vienādākā veidā. To var panākt tikai un vienīgi ar sistemātisku sadarbību starp tirgus uzraudzības iestādēm un iestādēm, kas atbild par produktu pārbaudēm uz ES ārējām robežām.

Efektīva un lietderīga sadarbība ir svarīga arī gadījumos, kad par importēto preču atbilstības pārbaudīšanu produktu drošības noteikumiem atbild vairāk par vienu dalībvalsts iestādi. Šīm iestādēm ir jāsadarbojas, it sevišķi koplietojot attiecīgo informāciju.

1.3.Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

Komisija ir atzinusi būtisko nozīmi, kas piemīt izpildes tīkliem, un ir centusies mudināt un atbalstīt dalībvalstis, lai tās uzlabotu savu spēju īstenot Savienības tiesību aktus un pārliecināties, ka administratīvajām iestādēm un inspekcijām ir atbilstīgi resursi to uzdevumu īstenošanai 10 .

Lai nostiprinātu Savienības saskaņošanas tiesību aktu par produktiem īstenošanu, Komisija ņēma vērā nesen paveiktu līdzīgu darbu, kura mērķis bija uzlabot īstenošanu citās jomās. Viena no šādām jomām ir pārtika un barība, kurā Regula (ES) 2017/625 par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti pārtikas un barības aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību un augu aizsardzības līdzekļiem 11 , uzlabos dalībvalstu spēju novērst, likvidēt vai samazināt veselības riskus cilvēkiem, dzīvniekiem un augiem. Komisija ir arī ierosinājusi priekšlikumu īstenot regulas par sadarbību patērētāju tiesību aizsardzības jomā 12 reformu saistībā ar izpildes iestāžu pilnvarām un veidu, kādā tās var sadarboties.

Komisija ir arī ierosinājusi jaunus noteikumus, lai nostiprinātu dalībvalstu konkurences iestāžu pilnvaras un nodrošinātu, ka to rīcībā ir visi nepieciešamie instrumenti, lai efektīvāk izpildītu ES pretmonopola noteikumus 13 . Spēcīgākas izpildes pilnvaras ir viens no pamatjautājumiem arī citās pēdējā laikā pieņemtajās likumdošanas iniciatīvās 14 , datu aizsardzības tiesību aktos 15 un jaunos tiesību aktos par mēslošanas līdzekļiem 16 .

Produktu importa pieaugums un muitas resursu samazināšanās nozīmē, ka muitas savienībai ir jānodrošina labāki resursi, lai tā spētu risināt aktuālās un gaidāmās problēmas. Šā priekšlikuma noteikumos ņem vērā ierosinātos koordinācijas un aģentūru sadarbības mehānismus, kā arī uzlabotus riska novērtējumus, tostarp muitas savienības līmenī, lai panāktu kontroles darbību lielāku lietderību un efektivitāti 17 .

Attiecībā uz globālo tirdzniecību Komisija ir atkārtoti apstiprinājusi, ka tās politikas pamatā ir atvērtība un sadarbība. Tomēr, lai izskaustu situācijas, kad noteikumi ir, taču tie netiek ievēroti, būs nepieciešams, ka ES rīcībā ir instrumenti, lai atjaunotu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un izlēmīgi vērstos pret valstīm vai uzņēmumiem, kas īsteno negodīgu praksi. Savienības noteikumu stingra izpilde arī nodrošinātu sodu piemērošanu visiem uzņēmumiem, kas atrodas vai darbojas Savienībā un pārkāpj noteikumus. To panāks sadarbībā ar dalībvalstu iestādēm un ar stingrāku Savienības muitas riska pārvaldību, lai sekmētu un paātrinātu likumīgu ES tirdzniecību, vienlaikus nodrošinot iedzīvotāju drošumu un drošību, jo tiktu apturēta viltotu vai bīstamu preču ievešana pāri ES robežām 18 .

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

2.1.Juridiskais pamats

Šā priekšlikuma pamatā ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 33., 114. un 207. pants.

2.2.Subsidiaritāte

Tirgus uzraudzības darbības un it sevišķi Savienības saskaņošanas tiesību aktu par produktiem īstenošana ir dalībvalstu iestāžu kompetencē. Tas nemainīsies. Tomēr, lai panāktu efektivitāti, visā Savienībā ir jābūt vienotiem tirgus uzraudzības centieniem. Ja tirgus uzraudzība kādās ES daļās būs mazāk stingra, radīsies vājie posmi, kas apdraud sabiedrības intereses, rada negodīgus tirdzniecības nosacījumus un veicina labvēlīgāku apstākļu meklēšanu.

Risks, kas apdraud dažādās sabiedrības intereses, kuras cenšas aizsargāt Savienības saskaņošanas tiesību akti, būtu jāaplūko arī saistībā ar produktiem, ko importē Savienībā. Tādēļ ir jānodrošina efektīva tirgus uzraudzība visā Savienības ārējo robežu garumā.

Tas nozīmē, ka ir jānostiprina Savienības saskaņošanas tiesību aktu par produktiem izpilde, jāsaglabā šajā kontekstā aizsargātās sabiedrības intereses, it sevišķi veselības aizsardzība, un jānodrošina vienlīdzīgi konkurences apstākļi uzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību ES un ārpus tās. Tirgus uzraudzības iestādēm būtu jāpiešķir pilnvaru kopums, kas tām ļauj efektīvi izpildīt Savienības saskaņošanas tiesību aktus par produktiem. Būtu jāpaplašina to sadarbība pārrobežās un ar muitas dienestiem. Tāpat būtu jānostiprina kontrole uz Savienības ārējām robežām. Tādēļ ir jāizveido tirgus uzraudzības instrumenti un mehānismi, lai būtu iespējams īstenot šos centienus un lai tos sekmētu, it sevišķi ar Savienības produktu atbilstības tīkla izveidi, kura galvenais uzdevums būs koordinēt izpildi Savienībā. Tāpat ES līmenī būs jārisina jautājums par finansēšanu un ziņošanu.

2.3.Proporcionalitāte

Priekšlikums neskar dalībvalstu kompetenci izpildes jomā. Tomēr dažām dalībvalstīm var nākties pielāgot savus procesuālos tiesību aktus, lai nodrošinātu, ka to tirgus uzraudzības iestādes spēj efektīvi izmantot to izpildes pilnvaras pārrobežu kontekstā, lai sadarbotos un lai novērstu produktu neatbilstību ES.

Šajā priekšlikumā paredzētie pasākumi aptver tikai to, kas nepieciešams, lai atrisinātu apzinātās problēmas un sasniegtu izvirzītos mērķus. Priekšlikumā ir paredzēts kopīgs pilnvaru kopums visām dalībvalstu kompetentajām iestādēm, un tam vajadzētu palīdzēt stiprināt izpildi un atbilstību Savienības saskaņošanas tiesību aktiem par produktiem. Izvēlētais saskaņošanas līmenis ir vajadzīgs, lai nodrošinātu netraucētu sadarbību un pierādījumu apmaiņu starp kompetentajām iestādēm. Turklāt tas ir vajadzīgs, lai labotu situāciju, kad vienotajā tirgū netiek konsekventi un saskaņoti izpildītas konkrētas Savienības saskaņošanas tiesību aktos noteiktās prasības, jo tirgus uzraudzības iestādēm dažās dalībvalstīs nav vajadzīgo pilnvaru, lai izmeklētu un izbeigtu neatbilstību.

Priekšlikums uzlabos sadarbību izpildes jomā, neuzliekot nesamērīgu vai pārmērīgu slogu dalībvalstu iestādēm. Tādēļ priekšlikumā paredzēts vienīgi tas, kas nepieciešams mērķu sasniegšanai.

2.4.Juridiskā instrumenta izvēle

Vienīgais instruments, kas ir piemērots, lai sasniegtu mērķi uzlabot Savienības saskaņošanas tiesību aktu par produktiem izpildi un atbilstību šiem tiesību aktiem, ir regula. Direktīva nesasniegtu mērķus, jo pēc tās transponēšanas joprojām pastāvētu jurisdikcijas robežas un iespējami jurisdikciju konflikti.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

3.1.Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaude

Komisijas 2017. gada darba programmas ietvaros tika izvērtēts pašreizējais tirgus uzraudzības tiesiskais regulējums, it sevišķi Regulas (EK) Nr. 765/2008 15.–29. panta noteikumi 19 . Izvērtējums attiecās uz laikposmu no 2010. (regulas piemērošanas datums) līdz 2015. gadam.

Efektivitāte

Regulas (EK) Nr. 765/2008 izvērtējums parādīja, ka tā ir tikai daļēji sasniegusi savus konkrētos un stratēģiskos mērķus. Galvenokārt to nosaka tas, ka joprojām nav panākta apmierinoši plaša koordinācija un sadarbība. Ir ieviesti tādi instrumenti kā Savienības ātrās brīdināšanas sistēma bīstamu nepārtikas preču jomā (RAPEX) un Tirgus uzraudzības informācijas un saziņas sistēma (ICSMS), lai nodrošinātu pārrobežu sadarbību tirgus uzraudzības jomā, taču dalībvalstis šos instrumentus neizmanto pietiekamā mērā. Rezultātā tirgus uzraudzības iestādes reti kad ierobežo produkta tirdzniecību, ja citas dalībvalsts iestādes tās informē par pasākumiem, kas saistīti ar attiecīgo produktu. Šķiet, ka tirgus uzraudzības un muitas dienestu iespējas izmantot citas dalībvalsts iestāžu konstatējumus (arī testu ziņojumus) un tādējādi izvairīties no centienu dublēšanās ir ierobežotas. Turklāt Regula (EK) Nr. 765/2008 joprojām netiek piemērota vienoti, jo dalībvalstīs būtiski atšķiras tās īstenošana. Tas attiecas uz tirgus uzraudzības organizēšanu valsts līmenī, finanšu resursu, cilvēkresursu un tehnisko resursu pieejamību, tirgus uzraudzības stratēģiju, pārbaudes un sankciju pilnvarām un pārraudzības un ziņošanas sistēmām. Visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi ir tas, ka netiek veikta pietiekama importēto produktu robežkontrole. Galvenos sarežģījumus rada tas, ka tirgus uzraudzības iestādēm nav jurisdikcijas ārpus savas dalībvalsts, it sevišķi tiešsaistes pārdošanas kontekstā.

Tādēļ var droši sacīt, ka Regula (EK) Nr. 765/2008 nav pilnībā sasniegusi savus stratēģiskos mērķus, proti, nostiprināt sabiedrības interešu aizsardzību un nodrošināt godīgus tirdzniecības nosacījumus uzņēmējiem, samazinot neatbilstīgu produktu skaitu vienotajā tirgū. Pieejamie dati liecina, ka tirgū joprojām tiek laisti neatbilstīgi produkti un ka to skaits, iespējams, pieaug.

Lietderīgums

Lielāko daļu tirgus uzraudzības izmaksu sedz dalībvalstis un to tirgus uzraudzības iestādes, un katrā dalībvalstī šīs izmaksas būtiski atšķiras. To nosaka dažādi valstu organizatoriskie modeļi, kam vajadzīgi atšķirīgi cilvēkresursu un finanšu resursu līmeņi, kā arī tas izriet no dažādām tirgus uzraudzības iestāžu pieejām attiecībā uz datu ziņošanu par izmantotajiem finanšu resursiem un īstenotajām darbībām.

Uzņēmēju informācijas izmaksas, kas saistītas ar Regulu (EK) Nr. 765/2008, tiek uzskatītas par nebūtiskām. Tomēr uzņēmumi ir norādījuši uz negatīvo ietekmi, ko rada vispārējā nekonsekvence dalībvalstu pieejā tirgus uzraudzībai, uzsverot, ka pašreizējais izpildes mehānisms nespēj uzņēmumiem nodrošināt vienlīdzīgus nosacījumus,

Runājot par ieguvumiem, Regula (EK) Nr. 765/2008 nav uzlabojusi drošību patērētājiem un citiem tiešajiem lietotājiem, kā bija plānots. Tas, ka tirgū joprojām ir neatbilstīgi produkti un ka to skaits pieaug, parāda, ka regula arī nav nodrošinājusi godīgus tirdzniecības nosacījumus uzņēmumiem.

Saskaņotība

Izvērtējums norādīja uz nekonsekvenci ar Produktu vispārējās drošības direktīvu 2001/95/EK (GPSD), kuras definīcijas ne vienmēr ir saskaņotas ar regulas definīcijām. Šis priekšlikums precizē robežas starp GPSD un Regulu (EK) Nr. 765/2008. Regulas (EK) Nr. 765/2008 saskaņotību ar nozaru direktīvām pietiekamā mērā aizsargā lex specialis noteikums. Tomēr konkrētos gadījumos dažādajos tiesību aktos noteikto definīciju un terminoloģijas neatbilstības un plaisas samazina tirgus uzraudzības regulējuma vispārējo skaidrību, taču nekavē Regulas (EK) Nr. 765/2008 īstenošanu.

Nozīmīgums

Izvērtējums izcēla dažus sarežģījumus saistībā ar izpratni par Regulas (EK) Nr. 765/2008 darbības jomu. Lai gan regulas definīcijas kopumā ir skaidras un atbilstīgas, tās ir nepilnīgas un nav atjauninātas, it sevišķi attiecībā uz tiešsaistes pārdošanu. Regula (EK) Nr. 765/2008 ir nozīmīga saistībā ar tādām ieinteresēto personu aktuālajām vajadzībām kā sadarbība, informācijas apmaiņa un robežkontrole, taču tās nozīmīgums mazinās, ja runa ir par vajadzībām, kas saistītas ar pašreizējo tirgus dinamiku (pieaugošo tiešsaistes tirdzniecības apjomu, budžeta ierobežojumiem valsts līmenī), uz kuru ir ātri jāreaģē.

Tikai pārskatīts tirgus uzraudzības regulējums varētu palīdzēt panākt plānoto sabiedrības interešu aizsardzības līmeni un nodrošināt godīgus tirdzniecības nosacījumus uzņēmējiem tirgū.

ES pievienotā vērtība

Dalībvalstis atbild par Savienības saskaņošanas tiesību aktu un efektīvas rīcības īstenošanu, lai cīnītos pret produktiem, kas rada risku. Vienotais tirgus bez iekšējām robežām apgrūtina valsts iestāžu darbu saistībā ar šo tiesību aktu piemērošanu, jo tās ierobežo jurisdikcija. Turklāt tirgus uzraudzības organizācijas nepilnības vienā dalībvalstī var radīt vājos posmus šajā ķēdē.

Lai nodrošinātu konsekventu izpildi un efektīvi cīnītos pret neatbilstību vairākās dalībvalstīs, visā Savienībā ir jākoordinē darbības. Izvērtējums parādīja, ka ir plaši atzīti ieguvumi, ko sniegtu viens Eiropas tiesību akts par tirgus uzraudzības saskaņošanu vairāku dažādu valsts līmeņa tiesību aktu vietā.

Regulas (EK) Nr. 765/2008 ES pievienotā vērtība galvenokārt izriet no noteikumiem, kas paredz kopīgas informācijas sistēmas, kuras atbalstīs administratīvo sadarbību un uzlabos sadarbību starp tirgus uzraudzības iestādēm un iestādēm, kas atbild par produktu pārbaudēm uz ES ārējām robežām.

Pilnvērtīgu ES pievienoto vērtību joprojām ierobežo patlaban neoptimālā informācijas apmaiņa un sadarbība pārrobežās, tirgus uzraudzības regulējuma nekonsekventa īstenošana valstu līmenī un resursu trūkums.

3.2.Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Ar tirgus uzraudzības iestādēm apspriedās vairākās Produktu iekšējā tirgus ekspertu grupas sanāksmēs, kas norisinājās 2016. gada 1. februārī un 21. oktobrī, un 2017. gada 31. martā. Pēdējā sanāksmē uzmanību koncentrēja uz tiesību akta priekšlikumu un tā galvenajiem mērķiem, kā arī it sevišķi uz to, kā uzlabot dalībvalstu sadarbību, izveidot vienotu un pietiekamu tirgus uzraudzību un nostiprināt Savienības tirgū importēto produktu robežkontroli.

Komisija 2016. gada 17. jūnijā organizēja ieinteresēto personu konferenci, kurā varēja piedalīties nozare, patērētāji, iestādes utt. Tās mērķis bija apzināt galvenos jautājumus, kas saistīti ar produktu atbilstību vienotajā tirgū, to, kā labāk īstenot saskaņošanas tiesību aktus, un noteikt iespējamās turpmākās rīcības pieejas.

Europa nodrošinātajā apspriešanas tīmekļa vietnē publicēja sabiedrisko apspriešanu visās oficiālajās ES valodās. Sabiedriskā apspriešana noritēja no 2016. gada 1. jūlija līdz 31. oktobrim. Tās mērķis bija apkopot liecības un viedokļus par darbībām, kas uzlabotu izpildi un atbilstību vienotajā preču tirgū. Eiropas Biznesa atbalsta tīkls mudināja mazu un vidēju uzņēmumu dalību apspriešanā un atbalstīja tos. Tika saņemtas 239 atbildes no uzņēmumiem (127), valsts iestādēm (80) un iedzīvotājiem (32).

Apspriešanas rezultāti parāda, ka ir jārīkojas, lai palielinātu produktu atbilstību vienotajā tirgū, jo neatbilstība negatīvi ietekmē patērētājus un citus tiešos lietotājus, kā arī tādu uzņēmumu pārdevumus un/vai tirgus daļas, kuri ievēro juridiskos pienākumus. Turklāt respondenti norādīja, ka labākais veids, kā samazināt neatbilstību, ir informācijas, atbalsta un valsts iestāžu īstenotās izpildes apvienošana. Attiecībā uz neatbilstīgiem produktiem, ko tirgo trešā valstī esoši uzņēmumi, apspriešanas rezultāti izceļ nepieciešamību muitas un tirgus uzraudzības iestādēm labāk koordinēt Savienības tirgū ievesto produktu kontroli. Tāpat apliecinājās nepieciešamība trešās valstīs reģistrētiem uzņēmumiem piemērot pienākumu norīkot Savienībā esošu personu, kas būtu atbildīga par atbilstības informāciju.

3.3.Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Komisija un ārējie darbuzņēmēji laikposmā no 2012. līdz 2016. gadam īstenoja vairākus apsekojumus, apspriešanas un pētījumus. Ar dalībvalstīm apspriedās arī par to, cik efektīvi Savienībā funkcionē tirgus uzraudzība.

Laikposmā no 2016. gada jūlija līdz 2017. gada maijam veica ārēju izvērtējumu par Regulas (EK) Nr. 765/2008 piemērošanu.

Tā rezultāti ir ņemti vērā šajā tiesību akta priekšlikumā, lai uzlabotu Savienības saskaņošanas tiesību aktu produktu jomā izpildi.

3.4. Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Izvērtējumā par tirgus uzraudzības pašreizējo tiesisko regulējumu (sk. 3.1. iedaļu iepriekš) secināja, ka lielāko daļu izpildes izmaksu, kas izriet no pašreizējiem tirgus uzraudzības noteikumiem, sedz valsts iestādes, savukārt uzņēmumu izmaksas ir galvenokārt saistītas ar informācijas pienākumiem (atbilžu sniegšana uz iestāžu pieprasījumiem, informācija par atklātajām neatbilstībām), tādēļ tie tās uzskata par nebūtiskām. Labāka izpildes koordinācija un prioritāšu noteikšana ar Savienības produktu atbilstības tīkla un izpildes stratēģiju salīdzinošās izvērtēšanas atbalstu labāk nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, samazinot daļu no negatīvās ietekmes, ko rada vispārējas izpildes nekonsekvences, ar kurām saskaras uzņēmumi.

Tomēr vislielākās iespējas panākt vienkāršojumus un samazināt slogu ir tieši iestādēm. Šā priekšlikuma ietekmes novērtējumā izskatīja iespējamos vienkāršojumus un/vai administratīvā sloga samazinājumus saistībā ar katru no mērķiem, piemēram, IT rīku labāka izmantošana vienkāršākai un ātrākai informācijas apmaiņai par plānoto kontroli, efektīvāki savstarpējās palīdzības pieprasījumi, iespēja koplietot izpildes pierādījumus un lēmumus, lai izvairītos no iestāžu darba dublēšanās, kopīgs izmeklēšanas un izpildes pilnvaru kopums un tirgus uzraudzības iestāžu vieglāka piekļuve atbilstības informācijai, jo būtu pieejama persona, kas atbild par atbilstības informāciju.

3.5. Ietekmes novērtējums

Komisijas izstrādātajā ietekmes novērtējuma ziņojumā ir ietverti visi ar šo tiesību akta priekšlikumu saistītie aspekti 20 .

Paredzētie politikas varianti ietver dažādas iespējas no status quo saglabāšanas līdz vērienīgākiem pasākumiem un ES koordinācijai un rīcībai, proti:

(1)pamatscenārijs;

(2)esošo instrumentu un sadarbības mehānismu uzlabošana;

(3)2. variants, ko papildina ar lielāku atturošu iedarbību attiecībā uz izpildes instrumentiem un ar plašāku ES sadarbību; un

(4)papildu centralizēta ES līmeņa izpilde konkrētos gadījumos.

Vēlamais variants ir 3. variants, kas it sevišķi paredz:

(a)produktu informācijas punktu konsultatīvo funkciju paplašināšanu, ietverot uzņēmumus un ad hoc publiskā un privātā sektora partnerības;

(b)digitālu sistēmu izstrādi, kurās ražotāji vai importētāji darītu pieejamu atbilstības informāciju gan patērētājiem, gan tirgus uzraudzības iestādēm; ražotāju pienākumu norīkot Savienībā reģistrētu personu, kas būtu atbildīga par atbilstības informāciju; un kopīga Eiropas brīvprātīgo pasākumu portāla izveidi;

(c)noteikumu izstrādi par to, kā ir jāpublisko lēmumi par produktu tirdzniecības ierobežošanu; iestāžu pilnvaru precizēšanu (it sevišķi saistībā ar tiešsaistes tirdzniecības importu no trešām valstīm); tādas kontroles izmaksu atgūšanu, kurā tiek atklāti neatbilstīgi produkti; un

(d)stingrākus pienākumus attiecībā uz savstarpējo palīdzību un juridisku prezumpciju, ka produkts, kas atzīts par neatbilstīgu vienā dalībvalstī, ir neatbilstīgs visā ES.

Turklāt katras dalībvalsts izpildes stratēģijai, kurā izklāstītas valsts kontroles darbības un spēju veidošana, ir vajadzīgs Savienības produktu atbilstības tīkls. Šis tīkls nodrošinātu administratīvā atbalsta struktūru, lai būtu iespējams salīdzinoši novērtēt dalībvalstu rezultātus, kā arī koordinēt dalībvalstu kopīgās izpildes darbības un atbalstīt to īstenošanu.

Sākotnēji ietekmes novērtējums 2017. gada 7. aprīlī saņēma Regulējuma kontroles padomes negatīvu atzinumu, pēc tam, 2017. gada 8. jūnijā, pozitīvu atzinumu ar piezīmēm. Atzinumos ietvertie ieteikumi ir iekļauti ziņojumā 21 . Grozītajā ziņojumā ir plašāk aprakstīts pašreizējais tirgus uzraudzības regulējums, attiecības ar 2013. gada patēriņa preču drošumu un tirgus uzraudzības tiesību aktu kopumu un izvērtējuma rezultāti. Tika pārstrādāts problēmu, mērķu un variantu atspoguļojums, kā arī pievienotas pamatojošas liecības un izmaksu aplēses. Saistībā ar Savienības produktu atbilstības tīklu ziņojumā ir uzskaitīti dažādo scenāriju plānotie rezultāti un izmaksas un aplūkota pārvaldības variantu ietekme un iespējamība, proti, vai nu Savienības produktu atbilstības tīklu uzturēt kādā esošā aģentūrā, vai Komisijā. Tā kā esošas aģentūras dibināšanas regulas grozīšana ir sarežģīta, ar šo priekšlikumu Komisijai uzdod atbalstīt Tīkla sekretariātu. Saistībā ar ražotāju pienākumu norīkot Savienībā reģistrētu personu, kas būtu atbildīga par atbilstības informāciju, ietekmes novērtējuma ziņojumā ir aprakstīti galvenie skartie tirdzniecības un uzņēmējdarbības modeļi, it sevišķi tālpārdošana no ārpussavienības valstīm. Ziņojumā ir precizētas par atbilstības informāciju atbildīgās personas pilnvaras. Tāpat ir aplēstas izmaksas, kas saistītas ar atbilstības informācijas veicināšanu un aplūkota ietekme uz trešo valstu tirgotājiem, kā arī godīgiem tirgus apstākļiem Savienībā strādājošiem uzņēmumiem.

3.6.Pamattiesības

Saistībā ar dažādo izskatīto variantu ietekmi ņēma vērā ietekmi uz attiecīgajām pamattiesībām. Šajā tiesību akta priekšlikumā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas it sevišķi atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Priekšlikums ir jāinterpretē un jāpiemēro, ņemot vērā minētās tiesības un principus. Tirgus uzraudzības iestādes īstenos šajā regulā noteiktās pilnvaras, pamatojoties uz samērīgumu un nepieciešamību, kā arī atbilstīgi valsts procesuālajām garantijām.

Šis tiesību akta priekšlikums nodrošina delikātu līdzsvaru starp interesēm, ko aizsargā pamattiesības, t. i., veselību un drošību, patērētāju aizsardzību, vides aizsardzību, darījumdarbības brīvību un informācijas brīvību.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Priekšlikumam ir vajadzīgi cilvēkresursi un administratīvie resursi, kā arī darbības apropriācijas, kā uzsvērts finanšu pārskatā.

5.CITI ELEMENTI

5.1.Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Komisija pārskatīs šīs regulas īstenošanu pēc 5 gadiem pēc tās piemērošanas sākšanas un iesniegs izvērtējuma ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei. Ziņojumā novērtēs, vai regula ir sasniegusi savus mērķus, it sevišķi saistībā ar neatbilstīgu produktu skaita samazināšanu, Savienības saskaņošanas tiesību aktu efektīvas un lietderīgas izpildes nodrošināšanu, kompetento iestāžu sadarbības uzlabošanu un Savienības tirgū ievesto produktu kontroles nostiprināšanu, ņemot vērā regulas ietekmi uz uzņēmējdarbību un it sevišķi uz maziem un vidējiem uzņēmumiem.

5.2.Stāšanās spēkā

Priekšlikums aizkavētu regulas piemērošanas sākšanu līdz 2020. gada 1. janvārim, lai ļautu dalībvalstīm, tirgus uzraudzības iestādēm un Eiropas Komisijai ar Savienības produktu atbilstības tīkla starpniecību veikt vajadzīgos praktiskos sagatavošanās darbus un tiesību aktu izmaiņas.

5.3.Konkrēto priekšlikuma noteikumu detalizēts skaidrojums

Priekšlikumam ir 11 nodaļas ar 64 pantiem un viens pielikums.

I nodaļa. Vispārīgi noteikumi

Šajā nodaļā ir noteikta darbības joma un regulā izmantotie galvenie termini. Ir atjauninātas Regulā (EK) Nr. 765/2008 izmantotās definīcijas, lai it sevišķi ņemtu vērā piegādes ķēdes dalībnieku daudzveidību un nepieciešamību tiem visiem piemērot Savienības saskaņošanas tiesību aktus produktu jomā. Ierosinātā “uzņēmēja” definīcija ietver visus dalībniekus, ko tieši skar šis tiesību akts.

II nodaļa. Informācija par atbilstību

Šajā nodaļā tiek ieviests “Savienībā reģistrētas personas, kas atbild par atbilstības informāciju” jēdziens kā priekšnoteikums, lai produktus varētu laist tirgū. Galvenie mērķi ir izpildīt Savienības saskaņošanas tiesību aktus par produktiem, nodrošinot labu komunikāciju starp ražotājiem vai to norīkotajiem pārstāvjiem un tirgus uzraudzības iestādēm, un radīt godīgus tirdzniecības apstākļus Savienības tirgū.

Par atbilstības informāciju atbildīgā persona var būt ražotājs, importētājs vai kāds cits ražotāja norīkots uzņēmējs.

Par atbilstības informāciju atbildīgās personas uzdevums pamatā ir sniegt tirgus uzraudzības iestādēm informāciju par produktu un sadarboties ar iestādēm.

III nodaļa. Palīdzība uzņēmējiem un sadarbība ar tiem

Šajā nodaļā ir noteikts, kā izraudzīties kompetentās iestādes un vienotos sadarbības birojus šīs regulas vajadzībām, un ir precizētas vienoto sadarbības biroju funkcijas. Dalībvalstis tiek aicinātas nodrošināt izpildes tīkla locekļu netraucētu sadarbību savā teritorijā. Dalībvalstīm ir jānodrošina, lai citas valsts iestādes atbalstītu kompetento iestāžu darbu, it sevišķi gadījumos, kad pārkāpuma apturēšanai ir nepieciešami krimināltiesību pasākumi.

IV nodaļa. Tirgus uzraudzības organizēšana un vispārēji principi

Regulā ir noteikti dalībvalstu pienākumi saistībā ar tirgus uzraudzības organizēšanu to teritorijā. Tāpat ir noteiktas procedūras, kas dalībvalstīm ir jāparedz, lai veiktu turpmākus pasākumus attiecībā uz sūdzībām vai problēmām, kas saistītas ar risku; uzraudzītu negadījumus un kaitējumu tiešo lietotāju veselībai; pārbaudītu uzņēmumu īstenotās korektīvās darbības; un veiktu turpmākus pasākumus attiecībā uz zinātniskām un tehniskām zināšanām par drošības problēmām.

Regulā ir noteikts, kā dalībvalstīm būtu jāizraugās tirgus uzraudzības iestādes un vienotie sadarbības biroji. Tāpat ir noteikti tirgus uzraudzības iestāžu darbības principi, proti, ka uzraudzībai jābūt efektīvai, ka pasākumiem jābūt samērīgiem attiecībā pret atbilstību un ka iestādēm jāpiemēro uz risku balstīta pieeja saskaņā ar noteiktu faktoru kopumu un jārīkojas pārredzami, neatkarīgi un objektīvi.

Regulā ir arī noteikts, ka dalībvalstij ir jāizdod regulāra valsts tirgus uzraudzības stratēģija, un norādīts, kas šādā stratēģijā jāietver.

V nodaļa. Tirgus uzraudzības pilnvaras un pasākumi

Regulā ir noteikts tirgus uzraudzības iestāžu pilnvaru kopums, lai nodrošinātu Savienības saskaņošanas tiesību aktu par produktiem efektīvu izpildi pārrobežās. Šīs pilnvaras ietver tiesības piekļūt datiem un dokumentiem, kas saistīti ar neatbilstības gadījumiem, un pieprasīt uzņēmējiem un publiskām struktūrām sniegt visu ar neatbilstības gadījumiem saistīto informāciju; veikt pārbaudes uz vietas; izdarīt kontrolpirkumus un anonīmu iepirkšanos; pieņemt pagaidu pasākumus; uzsākt izmeklēšanas vai procedūras, kuru mērķis ir apturēt neatbilstību; aizliegt produktu piegādi vai izņemt, atsaukt no aprites un iznīcināt produktus; uzlikt sodus un pieprasīt neatbilstības rezultātā gūtās peļņas atgriešanu; un publiskot lēmumus, arī attiecīgā uzņēmēja identitāti.

Saistībā ar šīm pilnvarām dalībvalstis patur rīcības brīvību, lai izlemtu, vai kompetentajām iestādēm minimālās pilnvaras būs to tiešā rīcībā vai arī šīs pilnvaras īstenos, vēršoties tiesā saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

Regulā ir arī noteikti tirgus uzraudzības pasākumi un procedūras un principi, kas ir jāievēro. Attiecībā uz produktiem, kas rada nopietnu risku, kurš prasa steidzamu iejaukšanos, nodaļa paredz saikni ar Direktīvu 2001/95/EK un šajā direktīvā noteikto Savienības ātrās brīdināšanas sistēmu.

Regula arī ievieš iespēju izraudzīties Savienības testēšanas iestādes un nosaka to uzdevumus.

Papildus tirgus uzraudzības finansēšanas principam šajā nodaļā ir paredzēts, ka tirgus uzraudzības iestādes atgūs savas izmaksas, neatbilstības gadījumā piemērojot uzņēmējiem administratīvas maksas.

VI nodaļa. Sadarbība un savstarpējās palīdzības procedūra

Var būt divu veidu savstarpējā palīdzība:

·informācijas pieprasījumi, kas ļauj vienas dalībvalsts tirgus uzraudzības iestādēm iegūt informāciju un pierādījumus no citas dalībvalsts; un

·izpildes pasākumu pieprasījumi, kas ļauj tirgus uzraudzības iestādēm pieprasīt citas dalībvalsts tirgus uzraudzības iestādēm īstenot izpildes pasākumus.

Regulā ir noteikta savstarpējās palīdzības pieprasījumu procedūra. Šie pieprasījumi ir jānosūta vienotajiem sadarbības birojiem gan lūguma iesniedzējas, gan lūguma saņēmējas iestādes dalībvalstī, izmantojot standarta veidlapas informācijas un saziņas sistēmā. Turklāt regulā ir noteikts, ka vienā dalībvalstī iegūtos pierādījumus un izmeklēšanas konstatējumus var izmantot arī citā dalībvalstī.

Tam pamatā ir princips, ka produktus, kas atzīti par neatbilstīgiem saskaņā ar vienas dalībvalsts tirgus uzraudzības iestāžu lēmumu, par neatbilstīgiem uzskata arī citas dalībvalsts tirgus uzraudzības iestādes, ja vien attiecīgais uzņēmējs nespēj pierādīt pretējo. Savstarpējās palīdzības instrumenta mērķis ir risināt produkta neatbilstības gadījumus pārrobežu kontekstā un paredzēt pasākumus, lai izbeigtu neatbilstību vai aizliegtu produktu visās dalībvalstīs. Regula arī palīdzēs pārrobežās izmantot pierādījumus un izmeklēšanas konstatējumus, kas iegūti, izmantojot tirgus uzraudzības iestāžu minimālās pilnvaras.

Saskaņā ar regulu iestādei, kas saņēmusi pieprasījumu, ir jāatbild uz savstarpējās palīdzības pieprasījumu īstenošanas pasākumos noteiktajā termiņā.

Regula nodrošina dienesta noslēpumu un komercnoslēpumu aizsardzību, nosakot, ka tirgus uzraudzības iestādēm sniegto informāciju izmantos tikai un vienīgi atbilstības nodrošināšanai Savienības saskaņošanas tiesību aktiem.

VII nodaļa. Produkti, ko ieved Savienības tirgū

Regulā ir paredzēts stingrāks regulējums Savienības tirgū ievesto produktu kontrolei. Tas izriet no pieņēmuma, ka efektīvākais veids, kā novērst neatbilstīgu produktu laišanu Savienības tirgū, ir atbilstīgas pārbaudes pirms produktu laišanas brīvā apgrozībā. Muitas dienesti īsteno kontroli, balstoties uz riska analīzi.

Tāpat regula nostiprina informācijas apmaiņu starp tirgus uzraudzības iestādēm un muitas dienestiem, it sevišķi pateicoties produktu izlaišanas un brīvas apgrozības apturēšanas un liegšanas procedūrām. Atklājot augstāku neatbilstības risku, tirgus uzraudzības iestādēm var prasīt sniegt informāciju par produktiem un uzņēmējiem. Muitas dienestiem ir pienākums laikus informēt tirgus uzraudzības iestādes par produktu laišanu brīva apgrozībā un par kontroles rezultātiem, ja šāda informācija ir nozīmīga saistībā ar Savienības saskaņošanas tiesību aktu piemērošanu.

Laišanu brīvā apgrozībā var apturēt, ja:

·produktam nav pievienota vajadzīgā dokumentācija, tas nav atbilstīgi apzīmēts vai marķēts, tam nav CE zīmes vai cits marķējums, kas vajadzīgs saskaņā ar Savienības saskaņošanas tiesību aktiem;

·nav iespējams identificēt nevienu Savienībā reģistrētu personu, kas ir atbildīga par atbilstības informāciju; vai

·ir iemesls uzskatīt, ka produkts netiek laists tirgū saskaņā ar Savienības saskaņošanas tiesību aktos noteiktajām prasībām.

Regulā ir arī paredzēts labvēlīgs režīms pret produktiem, ko brīvai apgrozībai ir deklarējuši atzītie uzņēmēji, kuriem saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 952/2013 ir īpašs statuss. Tāpat ir paredzēti nosacījumi šā labvēlīgā režīma apturēšanai, ja kontroles laikā tiek atklāta neatbilstība. Procesuālos noteikumus par informācijas apmaiņu starp tirgus uzraudzības iestādēm un muitas dienestiem attiecībā uz atzītajiem uzņēmējiem paredzēs īstenošanas pasākumos.

VIII nodaļa. Koordinētas izpildes panākšana un starptautiska sadarbība

Ar regulu Komisijā tiek izveidots Savienības produktu atbilstības tīkls (turpmāk — Tīkls). Tīkls ietver padomi, administratīvās koordinācijas grupas un sekretariātu; Tīkla uzdevumi ir noteikti regulā.

Tīkla uzdevums būs koordinēt izpildes uzdevumus, tādējādi sekmējot ES līmeņa sadarbību tirgu uzraudzības jomā. Turklāt tīkls atbildēs par informācijas un saziņas sistēmu, ar kuru apkopo un kurā uzglabā informāciju par Savienības saskaņošanas tiesību aktu par produktiem izpildi. Sistēma ir pieejama Komisijai un dalībvalstu tirgu uzraudzības iestādēm. Tai būs publiska saskarne, lai pildītu pienākumu informēt plašāku sabiedrību un nodrošinātu pārredzamību.

Regulā ir noteikts satvars starptautiskajai sadarbībai ar trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām, lai nodrošinātu Savienības saskaņošanas tiesību aktu par produktiem izpildi. Tāpat regula paredz sistēmu ar produktiem saistītai pirmseksporta kontrolei, ko trešā valsts veic produktam pirms eksportēšanas uz Savienību. Šīs sistēmas īstenošanas nosacījumus paredzēs īstenošanas aktos.

IX nodaļa. Finanšu noteikumi

Regulā ir paredzēts, ka Komisija finansēs darbības saistībā ar visiem jautājumiem, kas ietilpst Savienības vispārējās tirgus uzraudzības politikas darbības jomā.

Regula ietver noteikumus par Savienības finanšu interešu aizsardzību.

X nodaļa. Nobeiguma noteikumi

Regulā ir noteikts, ka tās pielikumā uzskaitītos Savienības saskaņošanas tiesību aktus nereglamentēs Regulas (EK) Nr. 765/2008 15.–29. pants.

Šīs regulas pielikumā uzskaitītie 23 tiesību akti ir jāgroza, svītrojot atsauces uz Regulas (EK) Nr. 765/2008 15.–29. pantu. Regula groza arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/42/EK 22 .

XI nodaļa. Sodi, izvērtēšana, komiteju procedūra un stāšanās spēkā un piemērošana

Atzīstot, ka sodu noteikšana ir valstu kompetencē, regulā ir noteikts sodu pamatprincips.

Regulā ir arī paredzēti standarta noteikumi par šīs regulas piemērošanas izvērtēšanu un par komiteju procedūru īstenošanas aktu pieņemšanai.

Pielikums

Pielikumā ir uzskaitīti Savienības saskaņošanas tiesību akti par produktiem, tādējādi nosakot regulas piemērošanas jomu.

2017/0353 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko paredz noteikumus un procedūras attiecībā uz Savienības saskaņošanas tiesību aktu par produktiem atbilstību un izpildi un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 305/2011, (ES) Nr. 528/2012, (ES) 2016/424, (ES) 2016/425, (ES) 2016/426 un (ES) 2017/1369 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/42/EK, 2009/48/EK, 2010/35/ES, 2013/29/ES, 2013/53/ES, 2014/28/ES, 2014/29/ES, 2014/30/ES, 2014/31/ES, 2014/32/ES, 2014/33/ES, 2014/34/ES, 2014/35/ES, 2014/53/ES, 2014/68/ES un 2014/90/ES

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 33., 114. un 207. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 23 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Lai Savienībā nodrošinātu produktu brīvu apriti, ir nepieciešams gādāt, lai tie atbilstu prasībām, kas nodrošina augsta līmeņa aizsardzību sabiedrības interesēm, piemēram, veselībai un drošībai kopumā, veselībai un drošībai darba vietā, patērētāju aizsardzību un vides un sabiedriskās drošības aizsardzību. Šo prasību stingra izpilde ir būtiska pienācīgai šo interešu aizsargāšanai un tādu apstākļu izveidošanai, kas ir labvēlīgi godīgai konkurencei Savienības preču tirgū. Tāpēc, lai minēto izpildi nodrošinātu visā iekšējā tirgū, tostarp attiecībā uz produktiem, ko ieved Savienībā no trešām valstīm, ir nepieciešami noteikumi.

(2)Komisijas paziņojumā “Vienotā tirgus pilnīgošana – plašākas iespējas cilvēkiem un uzņēmējdarbībai” 24 kā prioritāte tika noteikta vienotā preču tirgus stiprināšana, vēl vairāk pastiprinot centienus nepieļaut neatbilstīgu produktu laišanu Savienības tirgū. Tas būtu jāpanāk, stiprinot tirgus uzraudzību, nodrošinot pareizus stimulus uzņēmējiem, pastiprinot atbilstības kontroles un veicinot ciešāku pārrobežu sadarbību starp izpildiestādēm, ieskaitot sadarbību ar muitas dienestiem.

(3)Būtu jāstiprina tirgus uzraudzības regulējums, lai vēl vairāk uzlabotu atbilstību Savienības saskaņošanas tiesību aktiem par produktiem un to izpildi.

(4)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2001/95/EK 25 ir noteiktas vispārējas drošības prasības attiecībā uz visām patēriņa precēm un paredzēti īpaši dalībvalstu pienākumi un pilnvaras attiecībā uz bīstamiem produktiem, kā arī prasības attiecībā uz informācijas apmaiņu, izmantojot Savienības ātrās brīdināšanas sistēmu bīstamu nepārtikas preču jomā (RAPEX). Būtu jādod iespēja tirgus uzraudzības iestādēm veikt specifiskākus pasākumus, kas tām pieejami saskaņā ar minēto direktīvu. Lai sasniegtu augstāku patēriņa preču drošuma līmeni, Direktīvā 2001/95/EK paredzētie un ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 765/2008 26 pastiprinātie mehānismi informācijas apmaiņai un ātras reaģēšanas situācijām būtu jāpapildina nolūkā padarīt tos efektīvākus.

(5)Šī regula būtu jāattiecina uz produktiem, uz kuriem attiecas pielikumā uzskaitītie Savienības saskaņošanas tiesību akti. Pielikumā uzskaitītajiem tiesību aktiem būtu jāaptver visi Savienības saskaņošanas tiesību akti par rūpnieciski ražotiem produktiem, kas nav pārtika, barība, cilvēkiem paredzētās un veterinārās zāles, dzīvi augi un dzīvnieki, cilvēku izcelsmes produkti un augu un dzīvnieku produkti, kuri ir tieši saistīti ar to turpmāku pavairošanu. Tādējādi Savienības līmenī tiks nodrošināts vienots minēto produktu tirgus uzraudzības regulējums. Šā iemesla dēļ jāgroza vairāki Savienības saskaņošanas tiesību aktu par produktiem instrumenti, jo īpaši nolūkā svītrot atsauces uz konkrētiem Regulas (EK) Nr. 765/2008 noteikumiem. Ja nākotnē tiks pieņemti jauni Savienības saskaņošanas tiesību akti, tad tajos jānosaka, vai šī regula ir piemērojama arī šiem minētajiem tiesību aktiem.

(6)Lai racionalizētu un vienkāršotu vispārējo tiesisko regulējumu, vienlaikus tiecoties izstrādāt labāku regulējumu, noteikumi, kas piemērojami to produktu kontrolēm, ko ieved Savienības tirgū, būtu jāpārskata un jāiekļauj vienotā tiesiskajā regulējumā par produktu kontrolēm pie ārējām robežām.

(7)Patērētāju drošība lielā mērā ir atkarīga no tādu Savienības saskaņošanas tiesību aktu par produktiem aktīvas izpildes, kuros paredzētas drošības prasības. Tāpēc ir nepieciešams stiprināt izpildes pasākumus. Šie pasākumi būtu pastāvīgi jāuzlabo un tiem būtu jākļūst aizvien efektīvākiem, lai risinātu pašreizējās pasaules tirgus un aizvien sarežģītākās piegādes ķēdes problēmas.

(8)Ar šo regulu izveidotajam tiesiskajam regulējumam būtu jāpapildina un jāstiprina spēkā esošie Savienības saskaņošanas tiesību aktu noteikumi, kas saistīti ar produktu atbilstības informācijas sniegšanu, sadarbības sistēmu ar uzņēmējiem, produktu tirgus uzraudzību un to produktu kontroli, ko ieved Savienībā. Tomēr saskaņā ar lex specialis principu šī regula būtu jāpiemēro tikai tiktāl, ciktāl citos esošajos vai turpmākajos Savienības saskaņošanas tiesību aktos nav konkrētu noteikumu ar tādu pašu mērķi, būtību vai ietekmi. Tāpēc šīs regulas attiecīgie noteikumi nebūtu jāpiemēro jomās, uz kurām attiecas šādi konkrēti noteikumi, piemēram, tie, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 273/2004 par narkotisko vielu prekursoriem 27 , Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1223/2009 par kosmētikas līdzekļiem 28 , Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2017/745 par medicīniskām ierīcēm 29 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2017/746 par in vitro diagnostikas medicīniskām ierīcēm 30 .

(9)Atbildība par Savienības saskaņošanas tiesību aktu izpildi būtu jāuzņemas dalībvalstīm, kuru tirgus uzraudzības iestādēm būtu jānodrošina, ka tiesību akti tiek pilnībā ievēroti. Tādēļ dalībvalstīm būtu jāiedibina sistemātiska pieeja tirgus uzraudzības un citu izpildes pasākumu efektivitātes nodrošināšanai.

(10)Konkrētas definīcijas, kas pašlaik noteiktas Regulā (EK) Nr. 765/2008, būtu jāsaskaņo ar definīcijām citos Savienības tiesību aktos, un tām attiecīgā gadījumā būtu jāatspoguļo mūsdienu piegādes ķēžu struktūra.

(11)Lai nodrošinātu atbilstību Savienības saskaņošanas tiesību aktiem par produktiem, uzņēmējiem, laižot produktus tirgū vai darot tos pieejamus tirgū, visā piegādes ķēdē būtu jārīkojas atbildīgi un pilnā saskaņā ar piemērojamajām tiesību aktu prasībām. Šai regulai nebūtu jāskar pienākumi atbilstīgi katra uzņēmēja lomai piegādes un izplatīšanas procesā saskaņā ar konkrētiem Savienības saskaņošanas tiesību aktu noteikumiem, vienlaicīgi ražotājam saglabājot galīgo atbildību par produkta atbilstību Savienības saskaņošanas tiesību aktu prasībām.

(12)Mūsdienu piegādes ķēdes aptver dažādus uzņēmējus; uz tiem visiem būtu jāattiecina Savienības saskaņošanas tiesību aktu izpilde, vienlaikus pienācīgi ņemot vērā viņu attiecīgo lomu piegādes ķēdē un to, cik lielu ieguldījumu viņi sniedz, lai produktus darītu pieejamus Savienības tirgū. Tāpēc šī regula ir jāpiemēro uzņēmējiem, kurus tieši skar Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 273/2004 31 , Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1907/2006 32 , Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1272/2008 33 , Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1222/2009 34 , Regula (EK) Nr. 1223/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/424 35 , Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/425 36 , Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/426 37 , Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1369 38 , Regula (ES) 2017/745 un Regula (ES) 2017/746, un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/42/EK 39 , Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/66/EK 40 , Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/48/EK 41 , Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/35/ES 42 , Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/29/ES 43 , Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/53/ES 44 , Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/28/ES 45 , Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/29/ES 46 , Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/30/ES 47 , Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/31/ES 48 , Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/32/ES 49 , Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/33/ES 50 , Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/34/ES 51 , Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/35/ES 52 , Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/68/ES 53 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/90/ES 54 .

(13)E-komercijas attīstība lielā mērā notiek, arī pateicoties tam, ka pieaug informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēju skaits, kuri piedāvā starpniecības pakalpojumus – parasti izmantojot platformas un pret atlīdzību –, glabājot trešo personu saturu, bet nekādi to nekontrolējot, tādējādi nedarbojoties neviena uzņēmēja vārdā. Satura par neatbilstīgiem produktiem izņemšanai vai, ja izņemšana nav iespējama, piekļuves šādiem ar minēto pakalpojumu starpniecību piedāvātiem neatbilstīgiem produktiem bloķēšanai nebūtu jāskar noteikumi, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2000/31/EK 55 . Konkrētāk, nebūtu jāuzliek pakalpojumu sniedzējiem nedz vispārīgs pienākums pārraudzīt informāciju, ko tie pārraida vai uzglabā, nedz vispārīgs pienākums aktīvi meklēt faktus vai apstākļus, kas norāda uz nelegālu darbību. Turklāt mitināšanas pakalpojumu sniedzēji nebūtu saucami pie atbildības, ja tiem nav faktisku zināšanu vai informācijas par nelikumīgu darbību un tie nezina par faktiem vai apstākļiem, kas liecina par nelegālu darbību vai informāciju.

(14)Taisnīgākam vienotam tirgum būtu jānodrošina vienādi konkurences apstākļi visiem uzņēmējiem un aizsardzība pret negodīgu konkurenci. Tādēļ ir nepieciešama pastiprināta Savienības saskaņošanas tiesību aktu par produktiem izpilde. Laba sadarbība starp ražotājiem un tirgus uzraudzības iestādēm ir būtisks elements, kas saistībā ar produktu ļauj nekavējoties iejaukties un veikt korektīvu pasākumu. Lai tirgus uzraudzības iestādēm būtu kāds, kuram var uzdot jautājumus par produktu atbilstību Savienības saskaņošanas tiesību aktiem, ir svarīgi, lai būtu kontaktpersona, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā. Personai, kas ir atbildīga par šādas atbilstības informācijas sniegšanu, vajadzētu būt ražotājam vai importētājam, vai kādai citai personai, ko šim nolūkam izraudzījies ražotājs, piemēram, citam uzņēmējam. Tās personas lomai, kas ir atbildīga par atbilstības informāciju un uzņēmējdarbību veic Savienībā, ir būtiska nozīme, lai tirgus uzraudzības iestādes nodrošinātu ar kontaktpersonu, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, un lai savlaicīgi veiktu konkrētus uzdevumus nolūkā nodrošināt to, ka produkti atbilst Savienības saskaņošanas tiesību aktu prasībām, tādējādi dodot labumu patērētājiem, darba ņēmējiem un uzņēmumiem Savienībā. Šīs regulas noteikumi, kas paredz, ka jābūt personai, kura veic uzņēmējdarbību Savienībā un ir atbildīga par atbilstības informāciju, nebūtu jāpiemēro, ja īpašas prasības, kas noteiktas konkrētos tiesību instrumentos par produktiem, faktiski sasniedz tādu pašu rezultātu, proti, Regulas (EK) Nr. 1223/2009 4. pants, Regulas (ES) 2017/745 15. pants un Regulas (ES) 2017/746 15. pants.

(15)Dalībvalstīm būtu jāsniedz palīdzība uzņēmējiem, vai nu ar Regulu (ES) [Ievietot atsauci uz jauno regulu par savstarpēju atzīšanu] 56 izveidotajos produktu informācijas punktos informējot par piemērojamiem Savienības saskaņošanas tiesību aktiem, vai arī tirgus uzraudzības iestādēm atbilstības partnerības nolīgumu ietvaros sniedzot norādes par piemērojamiem Savienības saskaņošanas tiesību aktiem. Tirgus uzraudzības iestādēm vajadzētu būt iespējai balstīties uz esošo sadarbību ar ieinteresētajām personām un būtu jāatļauj tām noslēgt saprašanās memorandus ar ieinteresētajām personām, lai veicinātu atbilstību vai noteiktu produktu kategoriju neatbilstību attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

(16)Dalībvalstīm būtu jāizraugās savas tirgus uzraudzības iestādes. Lai atvieglotu administratīvas palīdzības sniegšanu un sadarbību, dalībvalstīm būtu jāizraugās arī vienots sadarbības birojs. Sadarbības birojiem būtu jānodrošina izpildes un tirgus uzraudzības darbību koordinācija, kā arī saziņa ar citu dalībvalstu tirgus uzraudzības iestādēm un Komisiju.

(17)Ir jāizveido Savienības produktu atbilstības tīkls, kuru uztur Komisija un kura mērķis ir koordinēt un veicināt kopīgu izpildes darbību īstenošanu, ko veic dalībvalstis, piemēram, kopīgas izmeklēšanas. Šai administratīvā atbalsta struktūrai būtu jārada iespēja apvienot resursus un uzturēt sakaru un informācijas sistēmu starp dalībvalstīm un Komisiju, tādējādi palīdzot stiprināt Savienības saskaņošanas tiesību aktu par produktiem izpildi un atturot no pārkāpumiem.

(18)Tirgus uzraudzības darbībām vajadzētu būt pamatīgām un efektīvām, lai nodrošinātu, ka Savienības saskaņošanas tiesību akti par produktiem tiek piemēroti pareizi. Ņemot vērā, ka uzņēmējiem kontroles var būt slogs, tirgus uzraudzības iestādēm pārbaudes darbības būtu jāorganizē un jāveic, ņemot vērā uzņēmēju intereses un gādājot, lai slogs būtu tikai tāds, kāds nepieciešams efektīvu un lietderīgu kontroļu veikšanai. Turklāt dalībvalstu kompetentajām iestādēm tirgus uzraudzības darbības būtu jāveic vienādi rūpīgi neatkarīgi no tā, vai konkrētā produkta neatbilstība ir svarīga attiecīgās dalībvalsts teritorijā, vai arī tai var būt ietekme uz citas dalībvalsts tirgu.

(19)Lai nodrošinātu, ka Savienības saskaņošanas tiesību akti par produktiem tiek izpildīti pareizi, tirgus uzraudzības iestādēm vajadzētu būt vienotam izmeklēšanas un izpildes pilnvaru kopumam, kas dod iespēju veidot ciešāku sadarbību starp tirgus uzraudzības iestādēm un efektīvāk attur uzņēmējus no apzinātas Savienības saskaņošanas tiesību aktu pārkāpšanas. Minētajām pilnvarām vajadzētu būt pietiekami plašām, lai risinātu Savienības saskaņošanas tiesību aktu izpildes problēmas un e-komercijas un digitālās vides problēmas un lai novērstu to, ka uzņēmēji izmanto nepilnības izpildes sistēmā, pārceļoties uz dalībvalstīm, kuru tirgus uzraudzības iestādes nespēj apturēt nelikumīgu praksi. Konkrētāk, pilnvarām būtu jānodrošina, ka kompetentās iestādes var apmainīties ar informāciju un pierādījumiem, lai izpildi varētu vienādi veikt visās dalībvalstīs.

(20)Šai regulai nevajadzētu skart dalībvalstu brīvību izvēlēties tādu izpildes sistēmu, kādu tās uzskata par piemērotu. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai brīvi izvēlēties, vai to tirgus uzraudzības iestādes var veikt izmeklēšanu un izpildi tieši saskaņā ar tām piešķirtajām pilnvarām vai vēršoties kompetentajās tiesās.

(21)Tirgus uzraudzības iestādēm būtu jāspēj pēc savas iniciatīvas sākt izmeklēšanu, ja tās uzzina par neatbilstīgiem produktiem, kas laisti tirgū.

(22)Tirgus uzraudzības iestādēm vajadzētu būt piekļuvei visiem pierādījumiem, datiem un informācijai saistībā ar izmeklēšanas priekšmetu, kas nepieciešami, lai noteiktu, vai piemērojamie Savienības saskaņošanas tiesību akti ir pārkāpti, un jo īpaši — lai noteiktu atbildīgo uzņēmēju neatkarīgi no attiecīgo pierādījumu, informācijas vai datu īpašnieka, un neatkarīgi no to atrašanās vietas un formāta, kādā tie tiek turēti. Tirgus uzraudzības iestādēm vajadzētu būt iespējai pieprasīt, lai digitālajā vērtības ķēdē iesaistītās trešās personas sniegtu visus vajadzīgos pierādījumus, datus un informāciju.

(23)Tirgus uzraudzības iestādēm būtu jāspēj veikt nepieciešamās pārbaudes uz vietas, un tām vajadzētu būt pilnvarām iekļūt jebkurās telpās, teritorijās vai transportlīdzekļos, ko uzņēmējs izmanto nolūkos, kas saistīti ar tā komercdarbību, darījumdarbību, amatniecisko darbību vai profesiju.

(24)Tirgus uzraudzības iestādēm vajadzētu būt iespējai pieprasīt jebkuram attiecīgā uzņēmēja pārstāvim vai darbiniekam sniegt paskaidrojumus vai faktus, informāciju vai dokumentus, kas saistīti ar pārbaudes uz vietas priekšmetu, un fiksēt minētā pārstāvja vai darbinieka sniegtās atbildes.

(25)Tirgus uzraudzības iestādēm vajadzētu būt iespējai pārbaudīt to produktu atbilstību Savienības saskaņošanas tiesību aktiem, kurus paredzēts darīt pieejamus tirgū, un iegūt pierādījumus par neatbilstību. Tādēļ tās būtu jāpilnvaro veikt pārbaudes pirkumus un, ja pierādījumus nevar iegūt ar citiem līdzekļiem, iegādāties produktus, izmantojot citu identitāti.

(26)Jo īpaši digitālajā vidē tirgus uzraudzības iestādēm būtu jāspēj ātri un efektīvi izbeigt neatbilstību, jo īpaši tad, ja uzņēmējs, kas pārdod produktu, slēpj savu identitāti vai pārceļas uz citu Savienības dalībvalsti vai trešo valsti, lai izvairītos no izpildes. Gadījumos, kad neatbilstības dēļ ir iespējams smags un nelabojams kaitējums tiešajiem lietotājiem, tirgus uzraudzības iestādēm būtu jāspēj veikt pagaidu pasākumus, ja nav pieejami citi līdzekļi šāda kaitējuma novēršanai vai mazināšanai, tostarp vajadzības gadījumā apturēt tīmekļa vietnes, pakalpojuma vai konta darbību vai uz konkrētu laiku apturēt pilnā domēna nosaukuma darbību saskaņā ar Direktīvā 2000/31/EK noteiktajiem principiem. Turklāt tirgus uzraudzības iestādēm vajadzētu būt pilnvarotām slēgt vai pieprasīt trešās puses pakalpojuma sniedzējam slēgt tīmekļa vietni, pakalpojumu vai kontu vai tā daļu, vai dzēst pilno domēna nosaukumu.

(27)Tirgus uzraudzības iestādes rīkojas uzņēmēju, tiešo lietotāju un plašas sabiedrības interesēs, lai nodrošinātu, ka sabiedrības intereses, kas noteiktas Savienības saskaņošanas tiesību aktos par produktiem, tiek pastāvīgi uzturētas un aizsargātas ar atbilstošām izpildes darbībām un ka atbilstība šādiem tiesību aktiem visā piegādes ķēdē tiek nodrošināta ar atbilstīgu kontroli. Līdz ar to tirgus uzraudzības iestādēm būtu jāatskaitās uzņēmējiem, tiešajiem lietotājiem un plašai sabiedrībai par veikto darbību efektivitāti un lietderīgumu. Tām būtu jānodrošina piekļuve informācijai par darbību organizāciju un izpildi, ieskaitot kontroles pasākumus, un regulāri jāpublicē informācija par veiktajām darbībām un par šo darbību rezultātiem. Ievērojot konkrētus nosacījumus, tām arī vajadzētu būt tiesīgām publicēt vai darīt pieejamu informāciju par atsevišķu uzņēmēju atbilstību, pamatojoties uz tirgus uzraudzības kontroļu rezultātiem.

(28)Uzņēmējiem būtu pilnībā jāsadarbojas ar tirgus uzraudzības iestādēm un citām kompetentām iestādēm, lai nodrošinātu tirgus uzraudzības darbību netraucētu norisi un lai ļautu iestādēm pildīt to uzdevumus.

(29)Šai regulai nebūtu jāskar RAPEX darbība saskaņā ar Direktīvu 2001/95/EK un Regulu (EK) Nr. 765/2008.

(30)Šai regulai nebūtu jāskar drošības klauzulas procedūra, ko paredz Savienības nozaru saskaņošanas tiesību akti saskaņā ar Līguma 114. panta 10. punktu. Lai nodrošinātu līdzvērtīgu aizsardzības līmeni visā Savienībā, būtu jāļauj dalībvalstīm veikt ierobežojošus pasākumus attiecībā uz produktiem, kas rada apdraudējumu cilvēku veselībai un drošībai vai citiem sabiedrības interešu aizsardzības aspektiem. Tām būtu arī pienākums paziņot par šādiem pasākumiem pārējām dalībvalstīm un Komisijai, lai Komisija varētu paust nostāju par valstu pasākumiem, kas ierobežo produktu brīvu apriti nolūkā nodrošināt iekšējā tirgus darbību.

(31)Uz informācijas apmaiņu starp tirgus uzraudzības iestādēm un pierādījumu un izmeklēšanas secinājumu izmantošanu būtu jāattiecina visstingrākās konfidencialitātes un dienesta noslēpuma un komercnoslēpuma garantijas. Informācija būtu jāapstrādā saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem, lai nodrošinātu, ka netiek traucēta izmeklēšana un uzņēmēja reputācijai netiek nodarīts kaitējums.

(32)Ja šīs regulas nolūkiem ir jāapstrādā personas dati, tas būtu jāveic saskaņā ar Savienības tiesību aktiem par personas datu aizsardzību. Jebkādai personas datu apstrādei saskaņā ar šo regulu ir jāpiemēro attiecīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 57 vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 58 .

(33)Lai tirgus uzraudzības sistēmas ietvaros visā Savienībā nodrošinātu testu ticamību un konsekvenci, Komisijai būtu jāizraugās Savienības testēšanas iestādes. Turklāt būtu jāizstrādā visaptverošāka informācijas sistēma testa rezultātu apmaiņai Savienībā, lai izvairītos no nevajadzīgas dublēšanās un Savienības līmenī nodrošinātu lielāku saskaņotību.

(34)Laboratorijām, kuras Komisija izraudzījusies kā Savienības testēšanas iestādes, vajadzētu būt nodrošinātām ar speciālajām zināšanām, aprīkojumu, infrastruktūru un darbiniekiem, lai tās spētu veikt uzdevumus atbilstoši augstākajiem standartiem. Lai nodrošinātu pamatotus un uzticamus rezultātus, Savienības testēšanas iestādēm vajadzētu būt akreditētām saskaņā ar attiecīgajiem Savienības saskaņotajiem standartiem. Akreditācija būtu jāveic valsts akreditācijas iestādei, kura darbojas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 765/2008.

(35)Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka vienmēr ir pieejami pietiekami finanšu resursi tirgus uzraudzības iestāžu pienācīgai nodrošināšanai ar personālu un aprīkojumu. Efektīva tirgus uzraudzības darbība prasa lielus resursus, un katrā konkrētā brīdī būtu jānodrošina stabili resursi tādā līmenī, kāds atbilst izpildes vajadzībām. Tāpēc publiskais finansējums būtu jāpapildina ar maksu iekasēšanu, lai segtu izmaksas, kas radušās, veicot tirgus uzraudzības darbības saistībā ar produktiem, kuriem konstatēta neatbilstība; būtu pienācīgi jāņem vērā uzņēmēja līdzšinējā atbilstība.

(36)Tirgus uzraudzības darbību finansēšanai, izmantojot no uzņēmējiem iekasētās maksas, būtu jānotiek pilnīgi pārredzami, lai pilsoņi un uzņēmumi varētu saprast, kāda metode un dati ir izmantoti maksu noteikšanai, un būtu informēti par to, kā tiek izlietoti ieņēmumi no maksām.

(37)Ir lietderīgi, ka dalībvalstis izraugās iestādes, kas ir atbildīgas par muitas tiesību aktu piemērošanu, un citas iestādes, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem atbild par tādu produktu kontroli, ko ieved Savienības tirgū.

(38)Efektīvs veids, kā nodrošināt, lai nedroši vai neatbilstīgi produkti netiktu laisti Savienības tirgū, būtu atklāt šādus produktus, pirms tie tiek laisti brīvā apgrozībā. Muitas dienestiem kā iestādēm, kuras atbild par tādu produktu kontroli, ko ieved Savienības muitas teritorijā, ir pilnīgs pārskats par tirdzniecības plūsmu pāri ārējām robežām, un tāpēc tiem, pamatojoties uz riska novērtējumu, būtu jāveic atbilstošas kontroles, lai uzlabotu tirgus drošību. Vienotu Savienības saskaņošanas tiesību aktu par produktiem izpildi var panākt vienīgi tad, ja tirgus uzraudzības iestādes un muitas dienesti sistemātiski sadarbojas un apmainās ar informāciju. Šiem dienestiem būtu laikus jāsaņem no tirgus uzraudzības iestādēm visa vajadzīgā informācija par neatbilstīgiem produktiem vai informācija par uzņēmējiem, saistībā ar kuriem ir konstatēts lielāks neatbilstības risks. Savukārt muitas dienestiem būtu laikus jāinformē tirgus uzraudzības iestādes par produktu laišanu brīvā apgrozībā un par kontroļu rezultātiem, ja tāda informācija ir būtiska saistībā ar Savienības saskaņošanas tiesību aktu par produktiem izpildi. Turklāt, ja Komisija uzzina par nopietnu risku, ko rada importēts produkts, tai būtu jāinformē dalībvalstis par minētajiem riskiem, lai pirmajās ievešanas vietās Savienībā nodrošinātu koordinētas un efektīvākas atbilstības un izpildes kontroles.

(39)Lai atbalstītu muitas dienestus un tirgus uzraudzības iestādes ar tādu produktu kontrolēm saistītu uzdevumu veikšanā, ko ieved Savienības muitas teritorijā, labvēlīgāks režīms būtu jānodrošina attiecībā uz produktiem, kurus laišanai brīvā apgrozībā deklarējis atzītais uzņēmējs, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 952/2013 38. panta 2. punktā, kamēr nav izveidota procedūra apmaiņai ar informāciju par atzīto uzņēmēju statusu un to atbilstības vēsturi saistībā ar produktu drošumu. Attiecībā uz produktiem, ko laiž brīvā apgrozībā, šāda pieeja ļautu veikt daudz mērķtiecīgu un uz riska novērtējumu balstītu kontroli.

(40)Komisijai vajadzētu būt iespējai apmainīties ar tirgus uzraudzības informāciju ar trešo valstu regulatīvajām iestādēm vai starptautiskām organizācijām, lai nodrošinātu atbilstību pirms to produktu eksporta uz Savienības tirgu.

(41)Šajā sakarā ir nepieciešams saglabāt un turpmāk attīstīt pašreizējo Tirgus uzraudzības informācijas un saziņas sistēmu (ICSMS). Nolūkā vākt informāciju, kas saistīta ar Savienības saskaņošanas tiesību aktu par produktiem izpildi, ICSMS būtu jāuzlabo un jādara pieejama Komisijai, vienotajiem sadarbības birojiem un tirgus uzraudzības iestādēm, kā arī, izmantojot publisku saskarni, – plašai sabiedrībai. Turklāt būtu jāizstrādā elektroniska saskarne, lai valstu muitas sistēmas un tirgus uzraudzības iestādes varētu efektīvi apmainīties ar informāciju.

(42)Komisijai būtu jāveic šīs regulas izvērtējums attiecībā pret tās mērķiem. Saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu 59 22. punktu izvērtēšanai, kuras pamatā ir lietderība, efektivitāte, būtiskums, saskaņotība un pievienotā vērtība, būtu jāveido pamats ietekmes novērtējumiem par turpmākās rīcības iespējām.

(43)Savienības finanšu intereses būtu jāaizsargā, visā izdevumu ciklā piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pārkāpumu novēršanu, konstatēšanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu un — vajadzības gadījumā — administratīvus un finansiālus sodus.

(44)Sankciju dažādība Savienībā ir viens no galvenajiem nepietiekamas atturēšanas un nevienlīdzīgas aizsardzības iemesliem. Noteikumi par sankciju, tostarp naudassodu, piemērošanu ir valsts jurisdikcijā, un tāpēc būtu jānosaka ar valsts tiesību aktiem. Tomēr attiecībā uz sodu lieluma noteikšanu būtu jāizveido vienoti kritēriji un vadoši principi, lai panāktu vienotu un efektīvu atturošu iedarbību visā Savienībā. Lai novērstu vājās vietas, kas varētu veicināt labvēlīgāku apstākļu meklēšanu, ir būtiski noteikt kritēriju kopumu, kas ļauj noteikt efektīvu, samērīgu un atturošu sodu apmēru visā Savienībā, jo īpaši attiecībā uz uzņēmēju rīcību pagātnē, sadarbību izmeklēšanas laikā, ko veic tirgus uzraudzības iestādes, un kaitējuma līmeni.

(45)Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras, kas saistītas ar Savienības testēšanas iestāžu izraudzīšanās procedūrām, ar procedūru pieprasījumiem sniegt informāciju un pieprasījumiem veikt piespiedu izpildes pasākumus, ar statistikas datiem par muitas dienestu veiktām kontrolēm tiem produktiem, uz kuriem attiecas Savienības saskaņošanas tiesību akti, ar savstarpēji sniedzamiem datiem un procedūrām, kuras jāievēro, lai muitas dienesti un tirgus uzraudzības iestādes apmainītos ar informāciju par atzīto uzņēmēju statusu, ar sīku informāciju par informācijas un saziņas sistēmas īstenošanas pasākumiem un muitas dienestu sniegtiem datiem par muitas procedūras “laišana brīvā apgrozībā” piemērošanu produktiem un ar tādu pirmseksporta kontroļu sistēmas īstenošanu, kas saistītas ar produktiem, tostarp atbilstības sertifikātu vai apliecinājumu paraugiem, kas jāizmanto. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 60 .

(46)Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, nodrošināt, lai Savienības tirgū laistie produkti atbilstu Savienības saskaņošanas tiesību aktu prasībām, nevar pietiekami labi sasniegt dalībvalstīs, jo ir nepieciešams, lai visu dalībvalstu visas kompetentās iestādes iesaistītos ļoti augsta līmeņa sadarbībā, mijiedarbībā un saskaņotā rīcībā, bet ka minēto mērķi tā vēriena un seku dēļ var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(47)Šajā regulā ir respektētas pamattiesības un ievēroti principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Tādējādi šī regula jāinterpretē un jāpiemēro, ievērojot minētās tiesības un principus. Konkrēti, šīs regulas nolūks ir pilnībā nodrošināt patērētāju tiesību aizsardzību, darījumdarbības brīvību, vārda un informācijas brīvību, tiesības uz īpašumu un tiesības uz personas datu aizsardzību,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I nodaļa

Vispārīgi noteikumi

1. pants

Priekšmets

Šajā regulā paredzēti noteikumi un procedūras atbilstības informācijas sniegšanai par konkrētiem produktiem, uz kuriem attiecas Savienības tiesību akti, ar ko saskaņo minēto produktu tirdzniecības nosacījumus. Ar to izveido sistēmu sadarbībai ar uzņēmējiem šādu produktu jomā.

Šajā regulā ir paredzēta arī tirgus uzraudzības sistēma šādiem produktiem, lai nodrošinātu, ka tie atbilst prasībām, kas nodrošina augsta līmeņa aizsardzību sabiedrības interesēm, piemēram, veselībai un drošībai kopumā, veselībai un drošībai darbavietā, patērētāju aizsardzībai un vides un drošības aizsardzībai.

Tāpat ar šo regulu paredz sistēmu šādu produktu kontrolei, tos ievedot Savienības tirgū.

2. pants

Darbības joma

1.Šo regulu piemēro visiem produktiem, uz kuriem attiecas šīs regulas pielikumā noteiktie Savienības saskaņošanas tiesību akti (“Savienības saskaņošanas tiesību akti”).

2.Katru no šīs regulas noteikumiem piemēro tiktāl, ciktāl Savienības saskaņošanas tiesību aktos nav konkrētu noteikumu ar tādu pašu mērķi, kas daudz precīzāk reglamentē konkrētus tirgus uzraudzības un izpildes aspektus.

3. Šīs regulas piemērošana neierobežo tirgus uzraudzības iestāžu tiesības veikt specifiskākus pasākumus, kā paredzēts Direktīvā 2001/95/EK.

4.Šī regula neskar Direktīvas 2000/31/EK 12., 13., 14. un 15. pantu.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā izmanto šādas definīcijas:

1)“darīt pieejamu tirgū” nozīmē par maksu vai bez maksas piegādāt produktu izplatīšanai, patēriņam vai izmantošanai Savienības tirgū, veicot komercdarbību;

2)“laist tirgū” nozīmē produktu pirmo reizi darīt pieejamu Savienības tirgū;

3)“tirgus uzraudzība” ir darbības un pasākumi, ko tirgus uzraudzības iestādes veic, lai nodrošinātu, ka produkti atbilst Savienības saskaņošanas tiesību aktu prasībām, un lai nepieļautu, ka tie apdraud veselību, drošību vai jebkuru citu sabiedrības interešu aizsardzības aspektu;

4)“tirgus uzraudzības iestāde” ir iestāde, ko dalībvalsts saskaņā ar 11. pantu ir izraudzījusies par tirgus uzraudzības iestādi minētās dalībvalsts teritorijā;

5)“lūguma iesniedzēja iestāde” ir tirgus uzraudzības iestāde, kas iesniedz savstarpējas palīdzības lūgumu;

6)“lūguma saņēmēja iestāde” ir tirgus uzraudzības iestāde, kas saņem savstarpējas palīdzības lūgumu;

7)“neatbilstība” ir jebkāda neatbilstība Savienības saskaņošanas tiesību aktu prasībām, kas piemērojami attiecīgajam produktam;

8) “ražotājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas ražo kādu produktu vai pasūtījusi šā produkta izveidi vai ražošanu un laiž šo produktu tirgū ar savu nosaukumu, vārdu vai preču zīmi;

9)“importētājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas Savienībā veic uzņēmējdarbību un kas Savienības tirgū laiž kādas trešās valsts produktu;

10)“izplatītājs” ir jebkura tāda fiziska vai juridiska persona piegādes ķēdē, kas nav ražotājs vai importētājs un kas produktu dara pieejamu tirgū;

11) “pilnvarotais pārstāvis” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas Savienībā veic uzņēmējdarbību un ir saņēmusi rakstisku ražotāja pilnvaru rīkoties tā vārdā attiecībā uz konkrētiem uzdevumiem, ņemot vērā ražotāja saistības saskaņā ar attiecīgajiem Savienības saskaņošanas tiesību aktiem;

12)“uzņēmējs” ir ražotājs, pilnvarotais pārstāvis, importētājs vai izplatītājs, tostarp:

(a)uzņēmēji, kas minēti Direktīvās 2006/66/EK, 2009/48/EK, 2010/35/ES, 2013/29/ES, 2013/53/ES, 2014/28/ES, 2014/29/ES, 2014/30/ES, 2014/31/ES, 2014/32/ES, 2014/33/ES, 2014/34/ES, 2014/35/ES, 2014/53/ES, 2014/68/ES, 2014/90/ES, Regulās (ES) Nr. 305/2011, (ES) 2016/424, (ES) 2016/425, (ES) 2016/426, (ES) 2017/745 un (ES) 2017/746;

(b)uzņēmēji, kas definēti Regulā (EK) Nr. 273/2004;

(c)izstrādājuma ražotājs un pakārtotais lietotājs, kas attiecīgi definēti Regulā (EK) Nr. 1907/2006 un Regulā (EK) Nr. 1272/2008;

(d)privātimportētājs, kas definēts Direktīvā 2013/53/ES;

(e)uzstādītājs, kas definēts Direktīvā 2006/42/EK un Direktīvā 2014/33/ES;

(f)piegādātājs un izplatītājs, kas definēti Regulā (EK) Nr. 1222/2009;

(g)tirgotājs, kas definēts Regulā (ES) 2017/1369;

(h)jebkura cita fiziska vai juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un kas nav izplatītājs, kurš glabā noliktavā, iesaiņo un nosūta produktus uz Savienības tirgu vai Savienības tirgū;

13)“korektīvs pasākums” ir jebkura rīcība, ko veic uzņēmējs, lai izbeigtu neatbilstību, tostarp darbība, ar ko ierobežo produktu darīšanu pieejamus tirgū vai iznīcina tirgū esošu produktu;

14)“pagaidu pasākums” ir jebkurš pagaidu pasākums, ko veic tirgus uzraudzības iestāde nolūkā apturēt vai ierobežot produktu darīšanu pieejamus tirgū, kamēr tiem nav veikts galīgais novērtējums par neatbilstību, neskarot jebkādus turpmākus lēmumus;

15)“nopietns risks” ir jebkāds nopietns risks, ieskaitot nopietnu risku, kura ietekme nav tūlītēja, kur vajadzīga ātra tirgus uzraudzības iestāžu iejaukšanās;

16)“tiešais lietotājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas pastāvīgi dzīvo vai veic uzņēmējdarbību Savienībā un kam produkts bijis darīts pieejams vai nu kā patērētājam, ārpus tā komercdarbības, darījumdarbības, amatnieciskās darbības vai profesijas, vai arī kā profesionālam tiešajam lietotājam tā rūpnieciskajā vai profesionālajā darbībā;

17)“atsaukšana” ir jebkāds pasākums, kura mērķis ir saņemt atpakaļ produktu, kas jau darīts pieejams tiešajam lietotājam;

18)“izņemšana” ir jebkāds pasākums, kas paredzēts, lai novērstu, ka produkts no piegādes ķēdes tiek darīts pieejams tirgū;

19)“muitas dienesti” ir muitas dienesti, kas definēti Regulas (ES) Nr. 952/2013 5. panta 1. punktā;

20)“laišana brīvā apgrozībā” ir procedūra, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 952/2013 201. pantā;

21)“produkti, ko ieved Savienības tirgū” ir tādi produkti no trešām valstīm, ko paredzēts laist Savienības tirgū vai kas paredzēti privātai lietošanai vai patēriņam Savienības muitas teritorijā un kam piemērota muitas procedūra “laišana brīvā apgrozībā”;

22)“atzītais uzņēmējs” ir uzņēmējs, kam šāds statuss piešķirts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 38. panta 1. punktu.

II nodaļa

Informācija par atbilstību

4. pants

Persona, kas ir atbildīga par atbilstības informāciju

1. Produktu var darīt pieejamu tirgū tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

(a)ražotājs uzņēmējdarbību veic Savienībā vai Savienībā ir vismaz viena no turpmāk norādītajām personām, kas saistīta ar produktu:

i) importētājs;

ii) fiziska vai juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un kam ir ražotāja rakstiska pilnvara, ar kuru tā izraudzīta par personu, kas ir atbildīga par 3. punktā uzskaitīto uzdevumu veikšanu, un ar kuru tai ir uzdots veikt minētos uzdevumus ražotāja vārdā;

(b)ražotāja, importētāja vai citas personas, kas atbilst a) apakšpunkta prasībām, identitāte un kontaktinformācija ir publiski pieejama saskaņā ar 4. punktu un ir norādīta vai identificējama saskaņā ar 5. punktu.

2.Šā panta nolūkos “persona, kas ir atbildīga par atbilstības informāciju” ir persona – ražotājs, importētājs vai cita persona –, kas saistībā ar produktu atbilst 1. punkta a) apakšpunkta prasībām, vai, ja ir vairāk nekā viena šāda persona, tad jebkura no tām.

3.Persona, kas ir atbildīga par atbilstības informāciju, veic šādus uzdevumus:

(a)ja produktam piemērojamie Savienības saskaņošanas tiesību akti paredz ES atbilstības deklarāciju un tehnisko dokumentāciju, tirgus uzraudzības iestādes vajadzībām, tik ilgi, cik prasīts minētajos tiesību aktos, glabā deklarāciju un tehnisko dokumentāciju;

(b)pēc tirgus uzraudzības iestādes pamatota pieprasījuma sniedz minētajai iestādei visu produkta atbilstības pierādīšanai nepieciešamo informāciju un dokumentāciju kādā no Savienības oficiālajām valodām, ko noteikusi attiecīgā dalībvalsts;

(c)pēc tirgus uzraudzības iestāžu pieprasījuma sadarbojas ar tām jebkādās darbībās, kas tiek veiktas, lai novērstu vai, ja tas nav iespējams, mazinātu produkta radītus riskus.

4. Ražotāji tās personas identitāti un kontaktinformāciju, kas attiecībā uz produktu ir atbildīga par atbilstības informāciju, publisko vai nu savā tīmekļa vietnē, vai, ja tiem nav savas tīmekļa vietnes, ar jebkādiem citiem līdzekļiem, kas dod iespēju plašai sabiedrībai Savienībā bez maksas viegli piekļūt šai informācijai.

5.Tās personas identitāti un kontaktinformāciju, kas attiecībā uz produktu ir atbildīga par atbilstības informāciju, norāda uz produkta, tā iepakojuma, pakas vai pavaddokumentā, vai arī tā ir identificējama no informācijas, kas uz tiem norādīta.

6.Šā panta 1. punkta nolūkā:

(a)ražotāji 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktā minēto personu var izraudzīties neatkarīgi no tā, vai viņiem ir tiesības vai pienākums iecelt pilnvaroto pārstāvi saskaņā ar tiem Savienības saskaņošanas tiesību aktiem, kas piemērojami attiecīgajam produktam;

(b)ja ražotājam saskaņā ar Savienības saskaņošanas tiesību aktiem ir šādas tiesības vai šāds pienākums, pilnvarotā pārstāvja iecelšanu saskaņā ar minētajiem tiesību aktiem var uzskatīt par izraudzīšanos šā panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nolūkā ar nosacījumu, ka iecelšana atbilst minētā punkta prasībām.

7.Šo pantu nepiemēro produktiem, uz kuriem attiecas Regula (EK) Nr. 1223/2009 , Regula (ES) 2017/745, Regula (ES) 2017/746 vai Regula (ES) 2017/1369.

5. pants

Atbilstības deklarācija

Ja Savienības saskaņošanas tiesību akti paredz, ka jāsagatavo ES atbilstības deklarācija, ražotājs to publisko vai nu savā tīmekļa vietnē, vai, ja tam nav savas tīmekļa vietnes, ar jebkādiem citiem līdzekļiem, kas dod iespēju plašai sabiedrībai Savienībā bez maksas viegli piekļūt šai deklarācijai.

III nodaļa

Palīdzība uzņēmējiem un sadarbība ar tiem

6. pants

Informācija uzņēmējiem

Produktu informācijas punkti, kas minēti [Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 764/2008 / Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES)...], pēc uzņēmēju pieprasījuma sniedz tiem bezmaksas informāciju par produktam piemērojamajiem Savienības saskaņošanas tiesību aktiem.

7. pants

Atbilstības partnerības nolīgumi

1.Tirgus uzraudzības iestāde ar uzņēmēju, kas veic uzņēmējdarbību tās teritorijā, var noslēgt partnerības nolīgumu, saskaņā ar kuru iestāde piekrīt sniegt uzņēmējam padomus un norādījumus saistībā ar Savienības saskaņošanas tiesību aktiem, kas piemērojami produktiem, par kuriem attiecīgais uzņēmējs ir atbildīgs.

Nolīgums neattiecas uz atbilstības novērtēšanas darbībām, kas saskaņā ar Savienības saskaņošanas tiesību aktiem uzticētas paziņotajām struktūrām.

2.Ja tirgus uzraudzības iestāde noslēdz partnerības nolīgumu saskaņā ar 1. punktu, tā šo faktu ievada 34. pantā minētajā sistēmā, kā arī norāda ziņas par vienošanās darbības jomu un savu un attiecīgā uzņēmēja nosaukumu un adresi.

3.Ja tirgus uzraudzības iestāde noslēdz partnerības nolīgumu saskaņā ar 1. punktu, citas tirgus uzraudzības iestādes informē minēto iestādi par visiem pagaidu pasākumiem, ko tās veikušas pret uzņēmēju, un visiem uzņēmēja veiktajiem korektīvajiem pasākumiem, kas saistīti ar atbilstību piemērojamajiem Savienības saskaņošanas tiesību aktiem.

4.Tirgus uzraudzības iestāde, kas noslēdz partnerības nolīgumu saskaņā ar 1. punktu, var piemērot uzņēmējam maksu, kas atbilst izmaksām, kuras iestādei pamatoti radušās, pildot savas funkcijas saskaņā ar 1. un 2. punktu.

8. pants

Saprašanās memorandi ar ieinteresētajām personām

1. Tirgus uzraudzības iestādes var noslēgt saprašanās memorandus ar uzņēmumiem vai organizācijām, kas pārstāv uzņēmumus, vai tiešajiem lietotājiem, veicot vai finansējot kopīgus pasākumus, kuru mērķis ir noteikt neatbilstību vai veicināt atbilstību konkrētos ģeogrāfiskos apgabalos vai saistībā ar konkrētām produktu kategorijām.

Attiecīgā tirgus uzraudzības iestāde memorandu dara pieejamu plašai sabiedrībai un informāciju par to ievada 34. pantā minētajā sistēmā.

2.Tirgus uzraudzības iestāde, veicot izmeklēšanu par neatbilstību, var izmantot visu informāciju, kas iegūta, citām tā saprašanās memoranda pusēm, ko tirgus uzraudzības iestāde noslēgusi saskaņā ar šā panta 1. punktu, veicot vai finansējot darbības, bet tikai, ja attiecīgā darbība tika veikta neatkarīgi, neitrāli un objektīvi.

3.Informācijas apmaiņa starp tirgus uzraudzības iestādēm un 1. punktā minētajiem uzņēmumiem vai organizācijām nolūkā sagatavot vai īstenot saprašanās memorandu, ko tās noslēdz saskaņā ar minēto punktu, nav uzskatāma par dienesta noslēpuma prasību pārkāpumu.

9. pants

Brīvprātīgu pasākumu publicēšana

1. Komisija izveido un uztur tiešsaistes portālu, kurā uzņēmēji var publicēt informāciju par brīvprātīgi veiktiem pasākumiem saistībā ar produktu, kas definēts Direktīvā 2001/95/EK, vai produktu, ko tās darījušas pieejamu tirgū, ja produkta radītais risks sniedzas ārpus vienas dalībvalsts teritorijas.

Tiešsaistes portāls ir tāds, lai pie tā varētu piekļūt gan tiešie lietotāji, gan tirgus uzraudzības iestādes.

2. Ja uzņēmējs izvēlas publicēt informāciju šā panta 1. punktā minētajā portālā, tas nodrošina, ka no publicētās informācijas produktu var precīzi identificēt un ka riski ir izskaidrot tā, lai tiešie lietotāji varētu izvērtēt, kādus pasākumus tiem būtu lietderīgi veikt, reaģējot uz šiem riskiem. Publicētā informācija ir visās to dalībvalstu oficiālajās valodās, kurās produkti ir darīti pieejami tirgū, un uzņēmējs ir atbildīgs par šīs informācijas sniegšanu un par tās precizitāti.

3.Šā panta 1. punktā minētā publicēšana neskar uzņēmēju pienākumus saskaņā ar piemērojamajiem Savienības saskaņošanas tiesību aktiem vai saskaņā ar Direktīvu 2001/95/EK.

IV nodaļa

Tirgus uzraudzības organizēšana un vispārēji principi

10. pants

Tirgus uzraudzības iestāžu pienākumi attiecībā uz organizēšanu

1. Tirgus uzraudzības iestādes izveido piemērotus mehānismus saziņai un koordinācijai ar citām tirgus uzraudzības iestādēm.

2. Tirgus uzraudzības iestādes saistībā ar produktiem, uz kuriem attiecas pielikumā noteiktie Savienības saskaņošanas tiesību akti, izstrādā šādas procedūras:

(a)procedūras, kas paredzētas, lai izskatītu sūdzības vai ziņojumus par jautājumiem, kas saistīti ar riskiem;

(b)procedūras, kas paredzētas, lai uzraudzītu tādus nelaimes gadījumus vai kaitējumu cilvēku veselībai vai tiešo lietotāju drošībai, par kuriem ir aizdomas, ka tos izraisījuši šādi produkti;

(c)procedūras, ar kurām pārbauda, vai ir veikti korektīvie pasākumi, kas uzņēmējiem jāveic;

(d)procedūras ar drošuma jautājumiem saistīto zinātnisko un tehnisko zināšanu vākšanai un pētīšanai.

11. pants

Tirgus uzraudzības iestādes un vienotie sadarbības biroji

1. Katra dalībvalsts savā teritorijā izraugās vienu vai vairākas tirgus uzraudzības iestādes. Tā informē Komisiju, izmantojot Tīklu, kas izveidots saskaņā ar 31. pantu, un pārējās dalībvalstis, izmantojot 34. pantā minēto informācijas un saziņas sistēmu, par izraudzītajām tirgus uzraudzības iestādēm un par katras minētās iestādes kompetences jomu.

2.Katra dalībvalsts izraugās vienu no tās tirgus uzraudzības iestādēm vai jebkuru citu kompetento iestādi par vienoto sadarbības biroju.

3. Dalībvalsts vienotais sadarbības birojs atbild par minētās dalībvalsts izraudzīto tirgus uzraudzības iestāžu izpildes un tirgus uzraudzības darbību koordinēšanu.

4. Dalībvalstis nodrošina, ka to tirgus uzraudzības iestāžu un vienotā sadarbības biroja rīcībā ir nepieciešamie resursi, tostarp pietiekami budžeta un citi resursi, speciālās zināšanas, procedūras un citi pasākumi pienācīgai savu pienākumu pildīšanai.

5. Ja dalībvalstu teritorijā ir vairāk nekā viena tirgus uzraudzības iestāde, dalībvalstis nodrošina, ka minēto iestāžu attiecīgie pienākumi ir skaidri definēti un ka minētās iestādes cieši sadarbojas, lai tās varētu efektīvi pildīt savus pienākumus.

12. pants

Tirgus uzraudzības iestāžu darbības

1.Tirgus uzraudzības iestādes veic savas darbības, lai nodrošinātu, ka:

(a)to teritorijā attiecībā uz visiem produktiem, uz kuriem attiecas pielikumā noteiktie Savienības saskaņošanas tiesību akti, tiek veikta efektīva tirgus uzraudzība;

(b)tās pašas veic pienācīgus un samērīgus pagaidu pasākumus un ka uzņēmēji veic pienācīgus un samērīgus korektīvos pasākumus saistībā ar atbilstību minētajiem tiesību aktiem un šai regulai.

2.Tirgus uzraudzības iestādes savu 1. punktā noteikto darbību ietvaros veic kontroles, izmantojot uz risku balstītu pieeju un ņemot vērā vismaz šādus faktorus:

(a)apzinātos riskus, kas saistīti ar:

i) produktu, piemēram, produktu skaits tirgū un jebkādi apdraudējumi, kas saistīti ar šo produktu;

ii) pasākumiem un darbībām uzņēmēja kontrolē;

(b)agrākiem datiem par uzņēmēja neatbilstību, tostarp par riska profilēšanu un atzītā uzņēmēja statusu;

(c)jebkādu citu informāciju, kas varētu liecināt par konkrēta produkta neatbilstību.

3.Tirgus uzraudzības iestādes nodrošina, ka produktu izņem vai atsauc no tirgus vai ka produkta laišanu tirgū aizliedz vai ierobežo, ja, to izmantojot vai nu saskaņā ar tam paredzēto nolūku, vai saprātīgi paredzamos apstākļos un to pareizi uzstādot un apkopjot, tiek izpildīts kāds no turpmāk minētajiem nosacījumiem:

(a)produkts var kaitēt tiešo lietotāju veselībai vai drošībai;

(b)produkts neatbilst piemērojamajām Savienības saskaņošanas tiesību aktu prasībām.

Ja produkti tiek izņemti, atsaukti, aizliegti vai ierobežoti, tirgus uzraudzības iestāde nodrošina, ka Komisija, izmantojot Tīklu, kurš izveidots saskaņā ar 31. pantu, citas dalībvalstis un tiešie lietotāji tiek attiecīgi informēti.

4.Tirgus uzraudzības iestādes veic savu darbību, ievērojot augsta līmeņa pārredzamību, un plašai sabiedrībai dara pieejamu visu informāciju, ko tās uzskata par būtisku plašai sabiedrībai. Tās arī nodrošina, ka 34. pantā minētajā sistēmā tiek ievadīta šāda informācija:

(a)to veikto pārbaužu veids, skaits un rezultāts;

(b)to konstatēto neatbilstību veids un skaits;

(c)to pret uzņēmējiem veikto pagaidu pasākumu un uzņēmēju veikto korektīvo pasākumu būtība;

(d)sīka informācija par neatbilstības gadījumiem, ja tās ir uzlikušas sodu.

5. Tirgus uzraudzības iestādes īsteno savas pilnvaras un pilda pienākumus neatkarīgi, neitrāli un objektīvi.

13. pants

Valstu tirgus uzraudzības stratēģijas

1. Katra dalībvalsts ne retāk kā ik pēc trim gadiem izstrādā valsts tirgus uzraudzības stratēģiju. Šī stratēģija veicina konsekventu, visaptverošu un integrētu pieeju tirgus uzraudzībai un Savienības saskaņošanas tiesību aktu izpildei dalībvalsts teritorijā, un tā aptver visas produktu piegādes ķēdes nozares un posmus, ieskaitot importu un digitālās piegādes ķēdes.

2. Valsts tirgus uzraudzības stratēģija ietver vismaz šādus elementus:

(a)neatbilstīgu produktu parādīšanās novērtējumu, jo īpaši ņemot vērā uz risku balstītās kontroles, kas minētas 12. panta 2. punktā un 26. panta 3. punktā, un tirgus tendences, kas var ietekmēt neatbilstības līmeni produktu kategorijās;

(b)jomas, kas Savienības saskaņošanas tiesību aktu izpildes nolūkos ir atzītas par prioritārām;

(c)izpildes darbības, kas plānotas, lai samazinātu neatbilstību rašanos jomās, kuras ir atzītas par prioritārām, tostarp attiecīgā gadījumā minimālos kontroles līmeņus, kas paredzēti produktu kategorijām, kurām ir būtiski neatbilstības līmeņi;

(d)saskaņā ar šo regulu veikto tirgus uzraudzības darbību efektīvas īstenošanas un koordinācijas novērtējumu un attiecīgā gadījumā spēju veidošanas vajadzību un citu pasākumu noteikšanu;

(e)sadarbības ar citu dalībvalstu tirgus uzraudzības iestādēm un attiecīgā gadījumā vienotas rīcības novērtējumu;

(f)uzraudzības programmu, kas paredzēta, lai mērītu stratēģijas īstenošanas progresu un pārbaudītu atbilstību šai regulai.

3. Dalībvalstis savu valsts tirgus uzraudzības stratēģiju paziņo, izmantojot 34. pantā minēto sistēmu.

V nodaļa

Tirgus uzraudzības pilnvaras un pasākumi

14. pants

Tirgus uzraudzības iestāžu pilnvaras un pienākumi

1. Dalībvalstis piešķir savām tirgus uzraudzības iestādēm tirgus uzraudzības, izmeklēšanas un izpildes pilnvaras, kas vajadzīgas, lai piemērotu šo regulu un Savienības saskaņošanas tiesību aktus, kas noteikti šīs regulas pielikumā.

2.Piešķirot pilnvaras saskaņā ar 1. punktu, tostarp 3. punktā prasītās pilnvaras, dalībvalstis var paredzēt, ka pilnvaras var īstenot attiecīgi vienā no šādiem veidiem:

(a)tirgus uzraudzības iestādēm tās īstenojot tieši, atbilstoši savai kompetencei;

(b)ar citu valsts iestāžu palīdzību;

(c)iesniedzot pieteikumus tiesās, kas ir kompetentas pieņemt nepieciešamo lēmumu apstiprināt minēto pilnvaru izmantošanu.

3.Tirgus uzraudzības iestādēm saskaņā ar 1. punktu piešķirtās pilnvaras ietver vismaz šādas pilnvaras:

(a)pilnvaras prasīt, lai uzņēmēji sniegtu informāciju, kas vajadzīga, lai noteiktu pārbaužu biežumu saskaņā ar 15. pantu, tostarp informāciju par tirgū esošo produktu skaitu un minēto uzņēmēju darbību;

(b)pilnvaras veikt uzņēmēju organizāciju sistēmu revīzijas, tostarp visu to procedūru revīzijas, ko tās ir ieviesušas, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai un piemērojamajiem Savienības saskaņošanas tiesību aktiem;

(c)pilnvaras piekļūt visiem attiecīgajiem dokumentiem, datiem vai informācijai, kas saistīta ar neatbilstību, — neatkarīgi no veida vai formāta un neatkarīgi no datu nesēja vai vietas, kurā tā tiek glabāta;

(d)pilnvaras pieprasīt ikvienai valsts iestādei, struktūrai vai aģentūrai tirgus uzraudzības iestādes dalībvalstī vai jebkurai fiziskai vai juridiskai personai sniegt visu informāciju, datus vai dokumentus, – neatkarīgi no veida vai formāta un neatkarīgi no datu nesēja vai vietas, kurā tie tiek glabāti, – lai tirgus uzraudzības iestāde varētu izmeklēt, vai ir bijusi vai šobrīd ir neatbilstība, un sīkāk noteiktu šo neatbilstību, jo īpaši ietverot informāciju, datus vai dokumentus, kas ir vajadzīgi, lai identificētu un izsekotu finanšu un datu plūsmas, noskaidrotu finanšu un datu plūsmās iesaistīto personu identitāti un kontaktinformāciju un noskaidrotu banku kontu informāciju un tīmekļa vietņu īpašniekus;

(e)pilnvaras veikt turpmāk norādītās darbības vai lūgt citai valsts iestādei veikt šādas darbības tirgus uzraudzības iestādes veiktas izmeklēšanas vajadzībām vai pēc lūguma iesniedzējas iestādes pieprasījuma:

(1)veikt pārbaudes uz vietas, tostarp pilnvaras iekļūt visās telpās, teritorijās vai transportlīdzekļos, ko attiecīgais uzņēmējs izmanto nolūkos, kas ir saistīti ar tā komercdarbību, darījumdarbību, amatniecisko darbību vai profesiju, lai pārbaudītu, izņemtu, izgatavotu vai iegūtu informācijas, datu vai dokumentu kopijas neatkarīgi no datu nesēja, kurā tos glabā;

(2)pārbaudes laikā uz vajadzīgo laikposmu un izmeklēšanai vajadzīgajā apmērā aizzīmogot jebkuras uzņēmēja telpas vai izņemt jebkuru uzņēmēja informāciju, datus vai dokumentus;

(3) pieprasīt jebkuram uzņēmēja pārstāvim vai darbiniekam sniegt skaidrojumus par faktiem, informāciju vai dokumentiem, kas saistīti ar pārbaudes priekšmetu, un fiksēt to atbildes;

(f)pilnvaras ņemt produktu paraugus bez maksas, lai konstatētu neatbilstību un iegūtu pierādījumus;

(g)pilnvaras iegādāties produktus, veicot pārbaudes pirkumus, tostarp izmantojot citu identitāti, lai atklātu neatbilstību un iegūtu pierādījumus;

(h)pilnvaras veikt pagaidu pasākumus, ja nav pieejami citi efektīvi līdzekļi, lai novērstu nopietnu risku, tostarp jo īpaši pagaidu pasākumus, saskaņā ar kuriem pieprasa mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem izņemt vai bloķēt saturu vai ierobežot piekļuvi tam vai apturēt vai ierobežot piekļuvi tīmekļa vietnei, pakalpojumam vai kontam, vai pieprasīt domēna reģistriem vai reģistrētājiem uz konkrētu laiku apturēt pilnā domēna nosaukuma darbību;

(i)pilnvaras pēc savas iniciatīvas sākt izmeklēšanas vai tiesvedības, lai attiecīgās dalībvalsts teritorijā izbeigtu neatbilstību, un attiecīgā gadījumā publicēt informāciju par izmeklēšanu, izmantojot 34. pantā minēto sistēmu;

(j)pilnvaras tiekties panākt, lai uzņēmējs apņemas izbeigt neatbilstību;

(k)pilnvaras aizliegt produktus darīt pieejamus tirgū vai izņemt, atsaukt vai iznīcināt produktus, ja uzņēmēji nesniedz informāciju, ko tirgus uzraudzības iestāde pieprasījusi, lai pārbaudītu minēto produktu atbilstību; proti, tik ilgi, kamēr informācija netiek sniegta;

(l)pilnvaras uzlikt uzņēmējam sodus, tostarp naudassodus vai periodiskus soda maksājumus, par neatbilstību vai par jebkura lēmuma, rīkojuma, pagaidu pasākuma vai cita tirgus uzraudzības iestādes veikta pasākuma neizpildi;

(m)pilnvaras izdot rīkojumu par neatbilstības rezultātā gūtās peļņas atgūšanu;

(n)pilnvaras publicēt visus galīgos lēmumus, galīgos pasākumus, uzņēmēja apņemšanos vai saskaņā ar šo regulu pieņemtos lēmumus, tostarp publicēt tā uzņēmēja identitāti, kurš bija atbildīgs par neatbilstību.

4.Tirgus uzraudzības iestādes publicē visas tām paustās uzņēmēju apņemšanās, sīku informāciju par uzņēmēju veiktajiem korektīvajiem pasākumiem attiecīgās tirgus uzraudzības iestādes teritorijā un sīku informāciju par visiem pagaidu pasākumiem, ko attiecīgā tirgus uzraudzības iestāde veikusi saskaņā ar šo regulu.

5.Tirgus uzraudzības iestādes savas pilnvaras īsteno saskaņā ar proporcionalitātes principu.

15. pants

Tirgus uzraudzības pasākumi

1. Tirgus uzraudzības iestādes pietiekami plašā mērogā izdara pienācīgas produktu īpašību dokumentāras pārbaudes, attiecīgos gadījumos – fiziskas un laboratoriskas kontroles, pamatojoties uz reprezentatīvo paraugu.

Lemjot par to, kādas pārbaudes un kādā apmērā jāveic, tirgus uzraudzības iestādes jo īpaši ņem vērā noteiktos riska novērtēšanas principus un sūdzības.

Ja uzņēmējiem ir testēšanas ziņojumi vai sertifikāti, kas apliecina to produktu atbilstību Savienības saskaņošanas tiesību aktiem un ko izsniegusi akreditēta atbilstības novērtēšanas struktūra, tirgus uzraudzības iestādes pienācīgi ņem vērā šādus ziņojumus vai sertifikātus.

2. Tirgus uzraudzības iestādes veic atbilstošus pasākumus, lai savā teritorijā nekavējoties brīdinātu tiešos lietotājus par konstatēto bīstamību saistībā ar jebkuru produktu, lai mazinātu traumas vai cita kaitējuma risku.

Iestādes sadarbojas ar uzņēmējiem saistībā ar darbībām, kas varētu novērst vai mazināt risku, ko rada šo uzņēmēju produkti, kas ir darīti pieejami.

3. Ja vienas dalībvalsts tirgus uzraudzības iestādes nolemj izņemt no tirgus citā dalībvalstī ražotu produktu, tās par to nekavējoties paziņo attiecīgajam uzņēmējam.

16. pants

Informācijas izmantošana, dienesta noslēpums un komercnoslēpums

Tirgus uzraudzības iestādes vajadzības gadījumā ievēro konfidencialitātes principu, lai aizsargātu dienesta noslēpumu un komercnoslēpumu vai lai saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem saglabātu personas datus, ievērojot prasību, ka informācija jāpublisko visā iespējamajā apjomā, lai aizsargātu tiešo lietotāju intereses Savienībā.

17. pants

Ierobežojoši pasākumi

1. Jebkurš pasākums, lēmums vai rīkojums, ko tirgus uzraudzības iestādes pieņem vai veic saskaņā ar Savienības saskaņošanas tiesību aktiem vai saskaņā ar šo regulu, lai aizliegtu vai ierobežotu produktu darīšanu pieejamus tirgū vai izņemtu vai atsauktu produktus no tirgus vai iznīcinātu tos, ir samērīgs un precīzi pamatots.

2. Par visiem šādiem pasākumiem, lēmumiem vai rīkojumiem nekavējoties informē attiecīgo uzņēmēju, kuru vienlaikus informē arī par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kas tam pieejami saskaņā ar attiecīgajā dalībvalstī spēkā esošajiem tiesību aktiem, un par termiņiem, kādos minētie tiesiskās aizsardzības līdzekļi ir spēkā.

3. Pirms 1. punktā minētā pasākuma, lēmuma vai rīkojuma pieņemšanas attiecīgajam uzņēmējam dod iespēju atbilstīgā laikposmā, kas nav mazāks par desmit dienām, paust savu viedokli, ja vien minētā iespēja nav neiespējama pasākuma, lēmuma vai rīkojuma neatliekamības dēļ sakarā ar veselības vai drošības prasībām vai citiem iemesliem, kas saistīti ar sabiedrības interesēm, uz kurām attiecas attiecīgie Savienības saskaņošanas tiesību akti.

Ja pasākumu veic vai lēmumu vai rīkojumu pieņem, nedodot uzņēmējam iespēju tikt uzklausītam, viņam šādu iespēju dod, cik vien drīz iespējams pēc tam, un iestāde pasākumu, lēmumu vai rīkojumu pēc tam nekavējoties pārskata.

4. Tirgus uzraudzības iestāde nekavējoties atsauc vai groza jebkuru 1. punktā minēto pasākumu, lēmumu vai rīkojumu, ja uzņēmējs var pierādīt, ka ir veicis iedarbīgus korektīvos pasākumus.

18. pants

Produkti, kas rada nopietnu risku

1. Tirgus uzraudzības iestādes veic pasākumus, lai atsauktu vai izņemtu produktus, kas rada nopietnu risku, vai aizliegtu darīt tos pieejamus tirgū. Tās nekavējoties informē Komisiju par šādiem pasākumiem saskaņā ar 19. pantu.

2. Lēmumu par to, vai produkts rada nopietnu risku, pamato ar atbilstīgu riska novērtējumu, kurā ņem vērā apdraudējuma būtību un tā rašanās varbūtību. Augstāka drošuma līmeņa iegūšanas iespēja vai tādu citu produktu pieejamība, kuru radītā riska pakāpe ir mazāka, nav pamats, lai uzskatītu, ka produkts rada nopietnu risku.

19. pants

Informācijas apmaiņa – Savienības ātrās brīdināšanas sistēma

1. Ja tirgus uzraudzības iestāde veic vai plāno veikt pasākumu saskaņā ar 18. pantu un uzskata, ka iemesli, kuru dēļ pasākums bija vajadzīgs, vai pasākuma sekas iziet ārpus tās dalībvalsts teritorijas, tā saskaņā ar šā panta 4. punktu nekavējoties ziņo Komisijai par šo pasākumu. Tā arī tūlīt informē Komisiju par katra šāda pasākuma izmaiņām vai atsaukšanu.

2. Ja tirgū ir darīts pieejams produkts, kas rada nopietnu risku, tirgus uzraudzības iestādes Komisijai dara zināmus visus uzņēmēja veiktos un paziņotos brīvprātīgos pasākumus.

3. Saskaņā ar 1. un 2. punktu sniegtajā informācijā iekļauj visus zināmos faktus, jo īpaši datus, kas nepieciešami, lai identificētu produktu, tā izcelsmes un piegādes ķēdi, ar to saistīto risku, valsts veiktā pasākuma veidu un ilgumu un visus uzņēmēja veiktos brīvprātīgos pasākumus.

4. Šā panta 1., 2. un 3. punkta nolūkā izmanto Direktīvas 2001/95/EK 12. pantā paredzēto tirgus uzraudzības un informācijas apmaiņas sistēmu. Minētās direktīvas 12. panta 2., 3. un 4. punktu piemēro mutatis mutandis.

20. pants

Savienības testēšanas iestādes

1.Komisija var izraudzīties Savienības testēšanas iestādes konkrētiem produktiem vai konkrētai produktu kategorijai vai grupai, vai attiecībā uz konkrētiem riskiem, kas saistīti ar kādu produktu kategoriju vai grupu, kurus dara pieejamus tirgū.

2.Šā panta 1. punktā minētās Savienības testēšanas iestādes atbilst šādiem kritērijiem:

(a)to rīcībā jābūt pienācīgi kvalificētam personālam, kas atbilstīgi apguvis analītiskās metodes, kuras izmanto attiecīgajā kompetences jomā, un kam ir atbilstīgas zināšanas par standartiem un praksi;

(b)tām jābūt aprīkotām tā, lai varētu veikt uzdevumus, kas tām uzticēti saskaņā ar 4. punktu;

(c)tām objektīvi un neatkarīgi jārīkojas sabiedrības interesēs;

(d)vajadzības gadījumā tām jānodrošina jautājumu, rezultātu vai paziņojumu konfidencialitāte;

(e)tām jābūt akreditētām saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 765/2008 II nodaļu.

3.Paziņoto struktūru vai jebkuru citu atbilstības novērtēšanas struktūru, kas izraudzīta saskaņā ar Savienības saskaņošanas tiesību aktiem, nevar izraudzīties par Savienības testēšanas iestādi.

4.Savienības testēšanas iestādes savā kompetences jomā veic vismaz šādus uzdevumus:

(a)veic produktu testēšanu saistībā ar tirgus uzraudzības darbībām un izmeklēšanām;

(b)palīdz izšķirt strīdus starp dalībvalstu tirgus uzraudzības iestādēm, uzņēmējiem un atbilstības novērtēšanas struktūrām;

(c)sniedz neatkarīgas tehniskas vai zinātniskas konsultācijas Komisijai, tostarp saskaņā ar 31. pantu izveidotajam Tīklam, un dalībvalstīm;

(d)izstrādā jaunus analīžu veikšanas paņēmienus un metodes;

(e)izplata informāciju testēšanas iestādēm dalībvalstīs un minētajām testēšanas iestādēm nodrošina apmācību.

5. Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros nosaka Savienības testēšanas iestāžu izraudzīšanās procedūras. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 63. pantā.

21. pants

Tirgus uzraudzības iestāžu finansēšana un to izmaksu atgūšana

1.Dalībvalstis nodrošina, ka to teritorijā esošās tirgus uzraudzības iestādes ir nodrošinātas ar vajadzīgajiem finanšu resursiem pienācīgai savu uzdevumu veikšanai.

2.Tirgus uzraudzības iestādes saistībā ar uzņēmēju neatbilstībām var iekasēt no tiem administratīvas maksas, lai iestādes varētu atgūt to savu darbību izmaksas, kas saistītas ar šīm neatbilstībām. Minētās izmaksas var ietvert izmaksas par testēšanu riska novērtēšanas nolūkā, izmaksas par pasākumiem, kas veikti saskaņā ar 30. panta 1. un 2. punktu, un izmaksas par to darbībām saistībā ar produktiem, par kuriem ir konstatēts, ka tie ir neatbilstīgi un ka saistībā ar šiem produktiem ir jāveic korektīvi pasākumi pirms to laišanas brīvā apgrozībā.

VI nodaļa

Sadarbība un savstarpējās palīdzības procedūra

22. pants

Informācijas pieprasījumi

1. Pēc lūguma iesniedzējas iestādes pieprasījuma lūguma saņēmēja iestāde sniedz jebkuru informāciju, ko lūguma saņēmēja iestāde uzskata par vajadzīgu, lai noteiktu, vai produkts ir neatbilstīgs, un lai nodrošinātu, ka neatbilstību var izbeigt.

2. Lūguma saņēmēja iestāde veic pienācīgu izmeklēšanu vai jebkādus citus pasākumus, kas ir piemēroti, lai savāktu vajadzīgo informāciju. Vajadzības gadījumā minēto izmeklēšanu veic, iesaistot citas tirgus uzraudzības iestādes.

3. Lūguma saņēmēja iestāde pēc lūguma iesniedzējas iestādes pieprasījuma var ļaut lūguma iesniedzējas iestādes ierēdņiem līdz ar saviem lūguma saņēmējas iestādes partneriem piedalīties izmeklēšanā.

4. Lūguma saņēmēja iestāde atbild uz pieprasījumu saskaņā ar 1. punktu, ievērojot procedūru un termiņus, ko Komisija noteikusi saskaņā ar 5. punktu.

5. Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros noteikti termiņi, standarta veidlapas un cita sīka informācija par procedūru, kas jāizmanto, iesniedzot informācijas pieprasījumu un atbildot uz to saskaņā ar 1. punktu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 63. pantā.

23. pants

Pieprasījumi veikt izpildes pasākumus

1. Pēc lūguma iesniedzējas iestādes pieprasījuma, lūguma saņēmēja iestāde, izmantojot pilnvaras, kas tai piešķirtas ar šo regulu, nekavējoties veic visus vajadzīgos izpildes pasākumus, lai izbeigtu neatbilstību.

2.Lūguma saņēmēja iestāde nosaka atbilstošos izpildes pasākumus, kas jāveic, lai izbeigtu neatbilstību. Ja nepieciešams, izpildes pasākumus nosaka un īsteno, iesaistot citas valsts iestādes.

3. Lūguma saņēmēja iestāde regulāri un bez liekas kavēšanās informē lūguma iesniedzēju iestādi un apspriežas ar to par 2. punktā minētajiem pasākumiem, kas ir veikti vai ko plāno veikt.

Lūguma saņēmēja iestāde nekavējoties paziņo lūguma iesniedzējai iestādei, citu dalībvalstu tirgus uzraudzības iestādēm un Komisijai par veiktajiem pasākumiem un to ietekmi uz konkrēto neatbilstību. Paziņošanu veic, izmantojot 34. pantā minēto sistēmu, un ar to sniedz vismaz šādu informāciju:

(a)vai ir piemēroti pagaidu pasākumi;

(b)vai neatbilstība ir izbeigta;

(c)vai ir uzlikti sodi; ja ir, tad kādi;

(d)vai citi lūguma saņēmējas iestādes vai uzņēmēja veiktie pasākumi ir īstenoti.

4. Lūguma saņēmēja iestāde atbild uz pieprasījumu saskaņā ar 1. punktu, ievērojot procedūru un termiņus, ko Komisija noteikusi saskaņā ar 5. punktu.

5. Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros noteikti termiņi, standarta veidlapas un cita sīka informācija par procedūrām, kas jāizmanto, iesniedzot pieprasījumu veikt izpildes pasākumus un atbildot uz to saskaņā ar 1. punktu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 63. pantā.

24. pants

Procedūras savstarpējas palīdzības lūgumiem

1. Lūguma iesniedzēja iestāde, iesniedzot savstarpējas palīdzības lūgumu saskaņā ar 22. vai 23. pantu, sniedz pietiekamu informāciju, lai lūguma saņēmēja iestāde varētu lūgumu izpildīt, tostarp visus vajadzīgos pierādījumus, kas iegūstami tikai lūguma iesniedzējas iestādes dalībvalstī.

2. Savstarpējas palīdzības lūgumus saskaņā ar 22. vai 23. pantu lūguma iesniedzēja iestāde nosūta vienotajam sadarbības birojam lūguma saņēmējas iestādes dalībvalstī un informācijas nolūkos arī vienotajam sadarbības birojam lūguma iesniedzējas iestādes dalībvalstī. Vienotais sadarbības birojs lūguma saņēmējas iestādes dalībvalstī lūgumus bez liekas kavēšanās nodod attiecīgajai kompetentai iestādei.

3. Savstarpējas palīdzības lūgumus saskaņā ar 22. vai 23. pantu un visu ar tiem saistīto saziņu veic, izmantojot elektroniskas standarta veidlapas un 34. pantā minēto sistēmu.

4. Attiecīgās kompetentās iestādes vienojas par valodām, kas tiks lietotas savstarpējas palīdzības lūgumos saskaņā ar 22. un 23. pantu un visā ar tiem saistītajā saziņā.

5. Ja attiecīgās kompetentās iestādes nevar panākt vienošanos par valodām, savstarpējas palīdzības lūgumus saskaņā ar 22. vai 23. pantu sūta lūguma iesniedzējas iestādes dalībvalsts oficiālajā valodā, bet atbildes uz šādiem lūgumiem – lūguma saņēmējas iestādes dalībvalsts oficiālajā valodā. Šādā gadījumā lūguma iesniedzēja iestāde un lūguma saņēmēja iestāde nodrošina no otras iestādes saņemto lūgumu, atbilžu vai citu dokumentu tulkošanu.

6. Lūguma saņēmēja iestāde atbildi sniedz tieši lūguma iesniedzējai iestādei un arī lūguma iesniedzējas iestādes un lūguma saņēmējas iestādes dalībvalstu vienotajiem sadarbības birojiem.

25. pants

Pierādījumu un izmeklēšanas secinājumu izmantošana

1. Tirgus uzraudzības iestādes izmeklēšanas nolūkos kā pierādījumu var izmantot jebkuru informāciju, dokumentu vai apliecinātu dokumenta kopiju, konstatējumu, paziņojumu vai jebkurus izlūkdatus neatkarīgi no formāta un datu nesēja, kurā tie tiek glabāti.

2. Šā panta 1. punktā minētos pierādījumus, ko izmanto vienas dalībvalsts tirgus uzraudzības iestāde, bez papildu formālām prasībām var izmantot kā daļu no citas dalībvalsts tirgus uzraudzības iestāžu veiktas izmeklēšanas nolūkā pārbaudīt produkta atbilstību.

3.Produktus, kas, pamatojoties uz vienas dalībvalsts tirgus uzraudzības iestādes lēmumu, uzskatāmi par neatbilstīgiem, citas dalībvalsts tirgus uzraudzības iestāde arī uzskata par neatbilstīgiem, ja vien uzņēmēji nevar sniegt pierādījumus par pretējo.

4.Šā panta 3. punktā minētos tirgus uzraudzības iestādes lēmumus publicē 34. pantā minētajā informācijas un saziņas sistēmā.

VII nodaļa

Produkti, ko ieved Savienības tirgū

26. pants

Savienības tirgū ievesto produktu kontrole

1. Dalībvalstis par iestādēm, kas ir atbildīgas par Savienības tirgū ievesto produktu kontroli, izraugās muitas dienestus, vienu vai vairākas tirgus uzraudzības iestādes vai jebkuru citu iestādi savā teritorijā.

Katra dalībvalsts, izmantojot 34. pantā minēto sistēmu, informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par iestādēm, kas izraudzītas saskaņā ar pirmo daļu, un par to kompetences jomām.

2.Saskaņā ar 1. punktu izraudzītajām iestādēm ir pilnvaras un resursi, kas tām nepieciešami, lai pienācīgi pildītu savus uzdevumus, kā paredzēts minētajā punktā.

3.Produktus, uz kuriem attiecas Savienības saskaņošanas tiesību akti un kuriem jāpiemēro muitas procedūra “laišana brīvā apgrozībā”, kontrolē iestādes, kas izraudzītas saskaņā ar 1. punktu. Šīs iestādes veic minētās kontroles, pamatojoties uz riska analīzi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 46. un 47. pantu.

4.Produktiem, ko ieved Savienības tirgū un kam vajadzīga turpmāka apstrāde, lai nodrošinātu atbilstību tiem piemērojamajiem Savienības saskaņošanas tiesību aktiem, piemēro atbilstošu muitas procedūru, kas ļauj šādu apstrādi.

5. Ar risku saistītas informācijas apmaiņa notiek starp:

(a)iestādēm, kas izraudzītas saskaņā ar 1. punktu, atbilstoši Regulas (ES) Nr. 952/2013 47. panta 2. punktam;

(b)muitas dienestiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 46. panta 5. punktu.

Ja saistībā ar produktiem, uz kuriem attiecas Savienības saskaņošanas tiesību akti un kuri nodoti pagaidu glabāšanā vai kuriem piemērota muitas procedūra, kas nav laišana brīvā apgrozībā, muitas dienestiem pirmajā ievešanas vietā ir pamats uzskatīt, ka minētie produkti rada risku, tie nodod visu attiecīgo informāciju galamērķa kompetentajai muitas iestādei.

6. Tirgus uzraudzības iestādes sniedz saskaņā ar 1. punktu izraudzītajām iestādēm informāciju par to produktu kategorijām vai to uzņēmēju identitāti, attiecībā uz kuriem ir konstatēts lielāks neatbilstības risks.

7.Dalībvalstis katru gadu līdz 31. martam iesniedz Komisijai statistikas datus par kontrolēm, ko iepriekšējā kalendārajā gadā saistībā ar produktiem, uz kuriem attiecas Savienības saskaņošanas tiesību akti, veikušas saskaņā ar 1. punktu izraudzītās iestādes, tostarp datus, kas aptver:

(a)iejaukšanos skaitu nolūkā veikt šādu produktu kontroles, tostarp attiecībā uz produktu drošumu un atbilstību;

(b)to gadījumu skaitu, par kuriem paziņots tirgus uzraudzības iestādēm;

(c)šādu produktu kontroļu rezultātus;

(d)tā produkta īpašības, kuram konstatēta neatbilstība.

Komisija katru gadu līdz 30. jūnijam sagatavo ziņojumu, kurā ietverta dalībvalstu iesniegtā informācija par iepriekšējo kalendāro gadu. Ziņojumu publicē 34. pantā minētajā sistēmā.

8. Ja Komisijai kļūst zināms par nopietnu risku, ko dalībvalstī rada no trešās valsts importēti produkti, uz kuriem attiecas Savienības saskaņošanas tiesību akti, tā iesaka attiecīgajai dalībvalstij veikt atbilstošus tirgus uzraudzības pasākumus.

9.Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, sīkāk precizē datus, kas dalībvalstīm jāiesniedz saskaņā ar 7. punktu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 63. pantā.

27. pants

Laišanas brīvā apgrozībā apturēšana

1.Saskaņā ar 26. panta 1. punktu izraudzītās iestādes aptur produkta laišanu brīvā apgrozībā, ja, veicot 26. pantā minētās kontroles, ir konstatēts, ka:

(a)produktam nav pievienota dokumentācija, ko prasa tam piemērojamie Savienības saskaņošanas tiesību akti;

(b)produkts nav marķētas vai etiķetēts saskaņā ar minētajiem Savienības saskaņošanas tiesību aktiem;

(c)produktam ir CE zīme vai cita Savienības saskaņošanas tiesību aktos prasīta zīme, kas piestiprināta nepareizi vai maldinoši;

(d)par produkta atbilstības informāciju atbildīgās personas identitāte un kontaktinformācija nav norādīta vai identificējama saskaņā ar 4. panta 5. punktu;

(e)jebkura cita iemesla dēļ ir pamats uzskatīt, ka tad, kad produktu laidīs tirgū, tas neatbildīs prasībām, kas noteiktas tam piemērojamajos Savienības saskaņošanas tiesību aktos, vai tas radīs būtisku risku.

2.Iestādes, kas izraudzītas saskaņā ar 26. panta 1. punktu, nekavējoties informē tirgus uzraudzības iestādes par visiem 1. punktā minētajiem gadījumiem, kad tiek apturēta laišana brīvā apgrozībā.

3.Ja tirgus uzraudzības iestādēm ir iemesls uzskatīt, ka produkts neatbildīs tam piemērojamajiem Savienības saskaņošanas tiesību aktiem vai radīs nopietnu risku, tās pieprasa, lai saskaņā ar 26. panta 1. punktu izraudzītās iestādes aptur minētā produkta laišanu brīvā apgrozībā.

4. Procesa, ar ko produktus laiž brīvā apgrozībā, apturēšanas laikā piemēro attiecīgi Regulas (ES) Nr. 952/2013 197., 198. un 199. pantu.

28. pants

Produktu laišana brīvā apgrozībā

Gadījumos, kad produkta laišanu brīvā apgrozībā aptur saskaņā ar 27. pantu, minēto produktu laiž brīvā apgrozībā, ja visas pārējās prasības un formalitātes, kas attiecas uz tādu laišanu brīvā apgrozībā, ir izpildītas un ja ir izpildīts jebkurš no šādiem nosacījumiem:

(a)piecu darba dienu laikā pēc apturēšanas saskaņā ar 26. panta 1. punktu izraudzītās iestādes nav saņēmušas pieprasījumu no tirgus uzraudzības iestādēm saglabāt minēto apturēšanu;

(b)tirgus uzraudzības iestādes ir informējušas saskaņā ar 26. panta 1. punktu izraudzītās iestādes, ka ir iemesls uzskatīt, ka produkts, kad to laidīs tirgū, atbildīs tam piemērojamajiem Savienības saskaņošanas tiesību aktiem.

Produktu, ko laiž brīvā apgrozībā saskaņā ar a) apakšpunktu, neuzskata par atbilstošu Savienības saskaņošanas tiesību aktiem, tikai pamatojoties uz to, ka tas ir laists brīvā apgrozībā.

29. pants

Sadarbība ar atzītajiem uzņēmējiem

1. Tirgus uzraudzības iestādes par prioritāti uzskata produktus, kurus laišanai brīvā apgrozībā deklarējis atzītais uzņēmējs, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 952/2013 38. panta 2. punktā, bet kuru laišana brīvā apgrozībā ir apturēta saskaņā ar šīs regulas 28. panta 1. punktu.

2. Tirgus uzraudzības iestādes pēc atzītā uzņēmēja lūguma var lūgt muitas dienestus laist šādus produktus brīvā apgrozībā ar nosacījumu, ka visas pārējās prasības un formalitātes, kas attiecas uz minēto produktu laišanu apgrozībā, ir izpildītas.

Neskarot Regulas (ES) Nr. 952/2013 47. pantu, pamatojoties uz atzītā uzņēmēja pieprasījumu, tirgus uzraudzības iestādes var veikt šādu produktu kontroles vietā, kas nav vieta, kur produkti tika uzrādīti muitai.

3. Tirgus uzraudzības iestādes un muitas dienesti apmainās ar informāciju par atzīto uzņēmēju statusu un to atbilstības vēsturi saistībā ar produktu drošumu.

4.Ja 2. punkta otrajā daļā aprakstīto kontroļu laikā ir konstatētas neatbilstības, tirgus uzraudzības iestādes aptur 1. punktā un 2. punkta pirmajā daļā paredzēto labvēlības režīmu un ziņas par neatbilstību ieraksta 34. pantā minētajā sistēmā.

5. Komisija ar īstenošanas aktiem precizē datus, ar kuriem apmainās, un procedūru, kas jāievēro, apmainoties ar informāciju starp muitas dienestiem un tirgus uzraudzības iestādēm attiecībā uz atzīto uzņēmēju statusu un to atbilstību saistībā ar produktu drošumu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 63. pantā.

30. pants

Atteikums laist brīvā apgrozībā

1.Ja tirgus uzraudzības iestādes secina, ka produkts rada nopietnu risku, tās veic pasākumus, lai aizliegtu produkta laišanu tirgū, un lūdz, lai saskaņā ar 26. panta 1. punktu izraudzītās iestādes minēto produktu nelaiž brīvā apgrozībā. Tās arī lūdz, lai šīs iestādes turpmāk norādīto paziņojumu iekļauj produktam pievienotajā komercrēķinā un jebkurā citā attiecīgā pavaddokumentā, tostarp muitas datu apstrādes sistēmā:

“Bīstams produkts: laišana brīvā apgrozībā nav atļauta. Regula [Ievietot atsauci uz šo regulu]”.

Tirgus uzraudzības iestādes nekavējoties ievada šo informāciju 34. pantā minētajā sistēmā.

2.Ja tirgus uzraudzības iestādes secina, ka produktu nedrīkst laist tirgū, jo tas neatbilst tam piemērojamajiem Savienības saskaņošanas tiesību aktiem, tās veic pasākumus, lai aizliegtu produkta laišanu tirgū, un lūdz, lai saskaņā ar 26. panta 1. punktu izraudzītās iestādes minēto produktu nelaiž brīvā apgrozībā. Tās arī lūdz, lai šīs iestādes turpmāk norādīto paziņojumu iekļauj produktam pievienotajā komercrēķinā un jebkurā citā attiecīgā pavaddokumentā, tostarp muitas datu apstrādes sistēmā:

“Neatbilstīgs produkts: laišana brīvā apgrozībā nav atļauta. Regula [Ievietot atsauci uz šo regulu]”.

Tirgus uzraudzības iestādes nekavējoties ievada šo informāciju 34. pantā minētajā sistēmā.

3.Ja 1. vai 2. punktā minēto produktu pēc tam deklarē muitas procedūrā, kas nav laišana brīvā apgrozībā, un ar noteikumu, ka tirgus uzraudzības iestādes pret to neiebilst, tad saistībā ar šo procedūru izmantojamajos dokumentos iekļauj arī 1. vai 2. punktā prasītos paziņojumus ar tādiem pašiem nosacījumiem, kā prasīts minētajos punktos.

4. Saskaņā ar 26. panta 1. punktu izraudzītās iestādes var iznīcināt vai citādi padarīt neizmantojamus produktus, kas rada risku tiešo lietotāju veselībai un drošībai, ja attiecīgā iestāde šādu rīcību uzskata par nepieciešamu un samērīgu. Šāda pasākuma izmaksas sedz persona, kas produktu deklarējusi laišanai brīvā apgrozībā.

Attiecīgi piemēro Regulas (ES) Nr. 952/2013 197., 198. un 199. pantu.

VIII nodaļa

Koordinētas izpildes panākšana un starptautiska sadarbība

31. pants

Savienības produktu atbilstības tīkls

Ar šo tiek izveidots Savienības produktu atbilstības tīkls (“Tīkls”).

32. pants

Savienības produktu atbilstības tīkla sastāvs

1.Tīkls sastāv no Savienības produktu atbilstības padomes (“EUPC padome”), administratīvās koordinācijas grupām un sekretariāta.

2.EUPC padomes sastāvā ir viens pārstāvis no katra vienotā sadarbības biroja, kas minēts 11. pantā, un divi Komisijas pārstāvji un to attiecīgie aizstājēji.

3. Komisija katram šīs regulas pielikumā uzskaitītajam Savienības saskaņošanas tiesību aktu instrumentam izveido atsevišķas vai kopīgas administratīvās koordinācijas grupas. Katra administratīvās koordinācijas grupa sastāv no valstu kompetento tirgus uzraudzības iestāžu pārstāvjiem un vajadzības gadījumā arī no vienoto sadarbības biroju pārstāvjiem, un attiecīgo uzņēmumu asociāciju un patērētāju asociāciju pārstāvjiem.

4. Sekretariāts sastāv no Komisijas darbiniekiem.

5. Komisija var piedalīties administratīvās koordinācijas grupu sanāksmēs.

33. pants

Koordinētas izpildes panākšanas uzdevumi

1. Komisijai ir šādi uzdevumi:

(a)pamatojoties uz sekretariāta priekšlikumu, pieņemt Tīkla darba programmu un uzraudzīt tās īstenošanu;

(b)atbalstīt 6. pantā minēto produktu informācijas punktu darbību;

(c)koordinēt 11. pantā minēto vienoto sadarbības biroju darbības;

(d)atbalstīt 20. pantā minēto Savienības testēšanas iestāžu izveidi un darbību;

(e)piemērot 35. pantā minētos starptautiskās sadarbības instrumentus;

(f)organizēt sadarbību un efektīvu informācijas un paraugprakses apmaiņu starp tirgus uzraudzības iestādēm;

(g)izstrādāt un uzturēt 34. pantā minēto sistēmu, tostarp minētā panta 4. punktā minēto saskarni ar ES vienloga sistēmu un, izmantojot šo sistēmu, sniegt informāciju plašai sabiedrībai;

(h)organizēt 32. pantā minētās EUPC padomes un administratīvās koordinācijas grupu sanāksmes;

(i)palīdzēt Tīklam veikt priekšdarbus vai palīgdarbus attiecībā uz tādu tirgus uzraudzības darbību īstenošanu, kas saistītas ar Savienības saskaņošanas tiesību aktu piemērošanu, piemēram, pētījumi, programmas, izvērtējumi, vadlīnijas, salīdzinošā analīze, savstarpēji kopīgi apmeklējumi, pētniecības darbs, datubāzu izstrāde un uzturēšana, apmācība, laboratorijas darbs, kvalifikācijas pārbaude, starplaboratoriju pārbaudes un atbilstības novērtēšanas darbs, kā arī palīdzēt sagatavot Savienības tirgus uzraudzības kampaņas un līdzīgas darbības un palīdzēt tās īstenot;

(j)organizēt salīdzinošu izvērtēšanu, kopīgas mācību programmas un veicināt personāla apmaiņu starp tirgus uzraudzības iestādēm un attiecīgā gadījumā ar trešo valstu tirgus uzraudzības iestādēm vai starptautiskām organizācijām;

(k)veikt darbības saskaņā ar programmām, kas paredz tehnisko palīdzību, sadarbību ar trešām valstīm un Savienības tirgus uzraudzības politikas un sistēmu paplašināšanu un popularizēšanu ieinteresēto personu vidū Savienības un starptautiskā mērogā;

(l)veicināt tehnisko vai zinātnisko kompetenci nolūkā īstenot tirgus uzraudzības administratīvo sadarbību;

(m)pēc pašas iniciatīvas vai pēc EUPC padomes pieprasījuma izskatīt jautājumus, kas attiecas uz šīs regulas piemērošanu, un izdot pamatnostādnes, ieteikumus un paraugpraksi, lai veicinātu šīs regulas konsekventu piemērošanu, tostarp, nosakot standartus minimālajiem sodiem.

2.EUPC padomei ir šādi uzdevumi:

(a)noteikt kopīgu tirgus uzraudzības darbību prioritātes;

(b)nodrošināt administratīvās koordinācijas grupu un to darbību koordināciju un uzraudzību;

(c)palīdzēt izstrādāt un īstenot saprašanās memorandus, kas minēti 8. pantā;

(d)pieņemt savu un administratīvās koordinācijas grupu darbības reglamentu.

3.Administratīvās koordinācijas grupām ir šādi uzdevumi:

(a)koordinēt Savienības saskaņošanas tiesību aktu izpildi to kompetences jomā;

(b)nodrošināt, ka izpildes darbības, ko veikušas valsts tirgus uzraudzības iestādes, tiek atkārtotas visā Savienībā;

(c)palielināt tirgus uzraudzības efektivitāti visā vienotajā tirgū, paturot prātā, ka dalībvalstīs pastāv dažādas tirgus uzraudzības sistēmas;

(d)izveidot piemērotus saziņas kanālus starp valstu tirgus uzraudzības iestādēm un Tīklu;

(e)izveidot un koordinēt kopīgas darbības, piemēram, pārrobežu tirgus uzraudzības darbības;

(f)izstrādāt vienotu praksi un metodes efektīvai tirgus uzraudzībai;

(g)informēt vienai otru par valsts tirgus uzraudzības metodēm un darbībām un izstrādāt un popularizēt paraugpraksi;

(h)apzināt kopīgo interešu jautājumus, kas saistīti ar tirgus uzraudzību, un ierosināt kopīgu pieeju, kas jāpieņem.

34. pants

Informācijas un saziņas sistēma

1.Komisija izveido un uztur informācijas un saziņas sistēmu tādas informācijas vākšanai un glabāšanai strukturētā veidā, kas attiecas uz Savienības saskaņošanas tiesību aktu izpildes jautājumiem. Komisijai, vienotajiem sadarbības birojiem un iestādēm, kas izraudzītas saskaņā ar 26. panta 1. punktu, ir piekļuve minētajai sistēmai.

2.Vienotie sadarbības biroji sistēmā ievada šādu informāciju:

(a)savas dalībvalsts tirgus uzraudzības iestāžu identitāti un šo iestāžu kompetences jomas saskaņā ar 11. panta 1. punktu;

(b)to iestāžu identitāti, kuras vienotā sadarbības biroja dalībvalsts ir izraudzījusies par iestādēm, kas atbild par produktu kontroli uz Savienības ārējām robežām.

3.Tirgus uzraudzības iestādes sistēmā ievada šādu informāciju:

(a)sīku informāciju par valsts tirgus uzraudzības stratēģiju, ko tirgus uzraudzības iestāžu dalībvalsts ir izstrādājusi saskaņā ar 13. pantu;

(b)visus partnerības nolīgumus, kurus tās noslēgušas saskaņā ar 7. pantu;

(c)tirgus uzraudzības iestāžu dalībvalsts izstrādātās tirgus uzraudzības stratēģijas uzraudzības, pārskatīšanas un novērtēšanas rezultātus;

(d)visas saņemtās sūdzības un sniegtos ziņojumus par jautājumiem, kas saistīti ar neatbilstīgiem produktiem;

(e)attiecībā uz produktiem, kas to teritorijā darīti pieejami tirgū, neskarot Direktīvas 2001/95/EK 12. pantu un šīs regulas 19. pantu, šādu informāciju:

i) visas neatbilstības;

ii) apdraudējumu un attiecīgā uzņēmēja identifikācija;

iii) visi iespējamie riski, kas neaprobežojas tikai ar to teritoriju;

iv) to testēšanu rezultāti, ko veikušas pašas iestādes vai attiecīgais uzņēmējs;

v) sīka informācija par uzņēmēju veiktajiem brīvprātīgajiem pasākumiem;

vi) sīka informācija par ierobežojošiem pasākumiem, ko veikusi minētā tirgus uzraudzības iestāde, un, attiecīgā gadījumā, uzliktie sodi;

vii) rezultāti saziņai ar uzņēmēju un šī uzņēmēja turpmākā rīcība;

viii) informācija, ka par atbilstības informāciju atbildīgā persona neievēro 4. panta 3. punktu;

ix) informācija, ka ražotāji neievēro 4. panta 4. punktu;

(f)attiecībā uz tādiem produktiem savā teritorijā, kurus ieved Savienības tirgū, un attiecībā uz kuriem process laišanai brīvā apgrozībā ir apturēts saskaņā ar 27. pantu, šādu informāciju:

i) visas neatbilstības;

ii) visu apdraudējumu un attiecīgā uzņēmēja identifikācija;

iii) to testēšanu rezultāti, ko veikušas pašas iestādes vai attiecīgais uzņēmējs;

iv) sīka informācija par ierobežojošiem pasākumiem, ko veikusi minētā tirgus uzraudzības iestāde, un, attiecīgā gadījumā, uzliktie sodi;

v) rezultāti saziņai ar uzņēmēju un šī uzņēmēja turpmākā rīcība;

vi) ziņojumi par visām citām kontrolēm vai testēšanām, ko veikusi tirgus uzraudzības iestāde vai kas veiktas pēc tirgus uzraudzības iestādes pieprasījuma;

vii) visi dalībvalsts iebildumi, kas pausti saskaņā ar piemērojamo drošības procedūru Savienības saskaņošanas tiesību aktos, kas piemērojami attiecīgajam produktam, kā arī visas turpmākās saistītās darbības.

4.Ja nepieciešams Savienības saskaņošanas tiesību aktu izpildei un nolūkā mazināt risku un apkarot krāpšanu, muitas dienesti no valsts muitas sistēmām iegūst un nosūta uz informācijas un saziņas sistēmu datus, kas saistīti ar muitas procedūras “laišana brīvā apgrozībā” piemērošanu produktiem un ar produktu drošumu saistīto kontroļu rezultātus.

Komisija saistībā ar ES vienloga sistēmas vidi muitas jomā izstrādā elektronisku saskarni, kas ļauj nosūtīt šādus datus. Šo saskarni ievieš [četrus gadus] pēc īstenošanas aktu pieņemšanas.

5.Tirgus uzraudzības iestādes atzīst to testēšanas ziņojumu derīgumu, kurus sagatavojušas citu dalībvalstu tirgus uzraudzības iestādes vai kuri tām sagatavoti un ievadīti informācijas un saziņas sistēmā, un minētos testēšanas ziņojumus izmanto.

6.Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros paredzēta sīka informācija par 1.–4. punkta īstenošanas pasākumiem un noteikti dati, kas jānosūta saskaņā ar šā panta 4. punktu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 63. pantā.

35. pants

Starptautiskā sadarbība

1.Komisija var apmainīties ar konfidenciālu informāciju, kas saistīta ar tirgus uzraudzību, ar trešo valstu regulatīvajām iestādēm vai starptautiskām organizācijām, ja tā ar minētajām iestādēm vai organizācijām ir noslēgusi konfidencialitātes nolīgumus, kas balstīti uz savstarpību.

2.Komisija var izveidot sistēmu sadarbībai un apmaiņai ar konkrētu informāciju, kas ietverta Direktīvas 2001/95/EK 12. pantā paredzētajā informācijas apmaiņas sistēmā, ar kandidātvalstīm, trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām. Sadarbība vai informācijas apmaiņa inter alia var attiekties uz:

(a)riska novērtēšanas metodēm un produktu testēšanas rezultātiem;

(b)saskaņotām produktu atsaukšanām vai citām līdzīgām darbībām;

(c)pasākumiem, ko tirgus uzraudzības iestādes veikušas saskaņā ar 15. pantu.

3.Komisija var apstiprināt tādu īpašu ar produktiem saistītu pirmseksporta kontroļu sistēmu, ko trešā valsts veic produktiem tieši pirms to eksportēšanas uz Savienību, lai pārliecinātos, ka minētie produkti atbilst tiem piemērojamajām Savienības saskaņošanas tiesību aktu prasībām. Apstiprinājumu var piešķirt attiecībā uz vienu vai vairākiem produktiem, attiecībā uz vienu vai vairākām produktu kategorijām vai attiecībā uz produktiem vai produktu kategorijām, ko ražojuši konkrēti ražotāji.

4.Ja šāds apstiprinājums ir piešķirts, attiecībā uz šiem produktiem vai produktu kategorijām, ko ieved Savienības tirgū, var samazināt 3. punktā minēto importa kontroļu skaitu un biežumu.

Tomēr muitas dienesti var veikt kontroles pasākumus tiem produktiem vai produktu kategorijām, ko ieved Savienības tirgū, lai nodrošinātu, ka pirmseksporta kontroles, ko veic trešā valsts, ir efektīvas, lai noteiktu atbilstību Savienības saskaņošanas tiesību aktiem.

5. Trešai valstij apstiprinājumu saskaņā ar 3. punktu var piešķirt vienīgi pēc tam, kad revīzijā, kas veikta Savienībā, ir pierādīts, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:

(a)produkti, ko eksportē uz Savienību no minētās trešās valsts, atbilst Savienības saskaņošanas tiesību aktos noteiktajām prasībām;

(b)kontroles, ko veic attiecīgajā trešajā valstī, ir pietiekami rezultatīvas un efektīvas, lai aizstātu vai samazinātu dokumentu un fiziskās kontroles, kas noteiktas šādos tiesību aktos.

6. Šā panta 3. punktā minētajā apstiprinājumā norāda trešās valsts kompetento iestādi, kuras atbildībā ir jāveic pirmseksporta kontroles, un šī kompetentā iestāde ir partneris visa veida saziņai ar Savienību.

7.Šā panta 6. punktā minētā kompetentā iestāde nodrošina oficiālās produktu pārbaudes pirms to ievešanas Savienībā.

8.Ja Savienības tirgū ievedamo produktu kontrolēs, kas minētas 3. punktā, atklājas būtiskas neatbilstības, tirgus uzraudzības iestādes par to nekavējoties ziņo Komisijai, izmantojot 34. pantā minēto sistēmu, un palielina šādu produktu kontroļu skaitu.

9. Komisija atsauc apstiprinājumu, kas piešķirts saskaņā ar 3. punktu, ja tiek konstatēts, ka produkti, ko ieved Savienības tirgū, ievērojamā skaitā gadījumu neatbilst Savienības saskaņošanas tiesību aktiem.

10. Komisija pieņem īstenošanas aktus, kas paredzēti, lai īstenotu 3. punktā minēto pirmseksporta kontroļu sistēmu un lai noteiktu atbilstības sertifikāta vai apliecinājuma paraugu, kas jāizmanto. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 63. pantā.

IX nodaļa.

Finanšu noteikumi

36. pants

Darbību finansēšana

1.Savienība finansē 34. pantā minētā Tīkla uzdevumu izpildi.

2.Saistībā ar šīs regulas piemērošanu Savienība var finansēt šādas darbības:

(a)6. pantā minēto produktu informācijas punktu darbību;

(b)20. pantā minēto Savienības testēšanas iestāžu izveidi un darbību;

(d)dalību tirgus uzraudzības vadlīniju izstrādāšanā un atjaunināšanā;

(e)tehnikas un zinātnes atziņu nodošanu Komisijai, lai tai palīdzētu īstenot tirgus uzraudzības administratīvo sadarbību;

(f)13. pantā minēto valsts tirgus uzraudzības stratēģiju un dalībvalstu un Savienības tirgus uzraudzības kampaņu īstenošanu;

(g)darbības saskaņā ar programmām, kas paredz tehnisko palīdzību, sadarbību ar trešām valstīm un Savienības tirgus uzraudzības politikas un sistēmu paplašināšanu un popularizēšanu ieinteresēto personu vidū Savienības un starptautiskā mērogā.

3.Šīs regulas 34. panta 4. punktā minētās elektroniskās saskarnes finansēšanu sadala starp Savienību un dalībvalstīm. Savienība ir atbildīga par centrālā moduļa un savienojuma ar Tīklu finansēšanu. Dalībvalstis ir atbildīgas par savu valsts sistēmu pielāgošanas finansēšanu.

4.Savienības finansiālo palīdzību šajā regulā norādītajām darbībām īsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 61 vai nu tieši, vai deleģējot budžeta īstenošanas uzdevumus minētās regulas 58. panta 1. punkta c) apakšpunktā norādītajām struktūrām.

5.Apropriācijas, ko piešķir šajā regulā minētajām darbībām, katru gadu nosaka budžeta lēmējinstitūcija atbilstīgi spēkā esošajai finanšu shēmai.

6.Apropriācijas, ko budžeta lēmējinstitūcija nosaka tirgus uzraudzības darbību finansēšanai, var segt arī izdevumus, kas saistīti ar sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas darbībām, kas vajadzīgas to darbību pārvaldībai, kuras noteiktas šajā regulā, un šo darbību mērķu sasniegšanai. Šie izdevumi ietver izdevumus par pētījumu veikšanu, ekspertu sanāksmju organizēšanu, informēšanu un saziņu, tostarp korporatīvo saziņu par Savienības politiskajām prioritātēm tiktāl, ciktāl tās ir saistītas ar tirgus uzraudzības darbību vispārīgajiem mērķiem, izdevumus saistībā ar informācijas tehnoloģiju tīkliem, kas paredzēti galvenokārt informācijas apstrādei un apmaiņai, kopā ar visiem citiem tehniskās un administratīvās palīdzības izdevumiem, kas radušies Komisijai.

37. pants

Savienības finanšu interešu aizsardzība

1.Komisija veic piemērotus pasākumus, lai nodrošinātu, ka, īstenojot saskaņā ar šo regulu finansētas darbības, Savienības finansiālās intereses tiek aizsargātas ar krāpšanas, korupcijas un jebkādu citu nelikumīgu darbību novēršanas pasākumiem, efektīvām kontrolēm un, ja ir atklāti pārkāpumi, atgūstot nepamatoti izmaksātās summas un attiecīgā gadījumā piemērojot iedarbīgus, samērīgus un atturošus administratīvus un finansiālus sodus.

2.Komisijai vai tās pārstāvjiem un Revīzijas palātai ir tiesības, pārbaudot dokumentus un veicot pārbaudes uz vietas, revidēt visus dotāciju saņēmējus, līgumslēdzējus un apakšuzņēmējus, kuri ir saņēmuši Savienības līdzekļus saskaņā ar šo regulu.

3.Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt izmeklēšanas, tostarp kontroles uz vietas un inspekcijas, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 62 un Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 63 noteiktajām procedūrām, lai noteiktu, vai saistībā ar dotāciju nolīgumu vai dotāciju lēmumu, vai līgumu, kas finansēts atbilstoši šai regulai, ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkādas citas prettiesiskas darbības, kas ietekmē Savienības finansiālās intereses.

4.Neskarot 1., 2. un 3. punktu, sadarbības nolīgumos ar trešām valstīm un ar starptautiskām organizācijām, līgumos, dotāciju nolīgumos un dotāciju lēmumos, kas izriet no šīs regulas īstenošanas, ietver noteikumus, ar kuriem nepārprotami nosaka Komisijas, Revīzijas palātas un OLAF pilnvaras saskaņā ar to attiecīgajām kompetences jomām veikt šādas revīzijas un izmeklēšanu.

X nodaļa

Nobeiguma noteikumi

38. pants

Regulas (EK) Nr. 765/2008 piemērojamība un Savienības saskaņošanas tiesību aktu grozījumi

Regulas (EK) Nr. 765/2008 15. līdz 29. pantu nepiemēro Savienības saskaņošanas tiesību aktiem, kas noteikti pielikumā.

39. pants

Direktīvas 2004/42/EK grozījumi

Direktīvas 2004/42/EK 6. un 7. pantu svītro.

40. pants

Direktīvas 2009/48/EK grozījumi

Direktīvu 2009/48/EK groza šādi:

1) direktīvas 40. pantu svītro;

2)direktīvas 42. panta 1. punktu svītro;

3) direktīvas 44. pantu svītro.

41. pants

Grozījumi Direktīvā 2010/35/ES

Direktīvu 2010/35/ES groza šādi:

1)direktīvas 16. pantu svītro;

2)direktīvas 30. panta 1. punktu svītro.

42. pants

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 305/2011

Regulas (ES) Nr. 305/2011 56. panta 1. punktu svītro.

43. pants

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 528/2012

Eiropas Parlamenta un Padome Regulas (ES) Nr. 528/212 65. panta 1. punkta otro teikumu aizstāj ar šādu:

“Attiecīgi piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018//[XX lūgums ievietot šīs regulas numuru] *.”

* Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/[XX lūgums ievietot šīs regulas numuru] [Lūgums ievietot šīs regulas datumu un pilnu tās nosaukumu, kā arī OV atsauci iekavās].

44. pants

Grozījumi Direktīvā 2013/29/ES

Direktīvu 2013/29/ES groza šādi:

1)direktīvas 38. panta 2. punktu svītro;

2)direktīvas 39. panta 1. punkta ceturto daļu svītro.

45. pants

Grozījumi Direktīvā 2013/53/ES

Direktīvu 2013/53/ES groza šādi:

1)direktīvas 43. pantu svītro;

2)direktīvas 44. panta 1. punkta piekto daļu svītro.

46. pants

Grozījumi Direktīvā 2014/28/ES

Direktīvu 2014/28/ES groza šādi:

1)direktīvas 41. panta pirmo daļu svītro;

2)direktīvas 42. panta 1. punkta ceturto daļu svītro.

47. pants

Grozījumi Direktīvā 2014/29/ES

Direktīvu 2014/29/ES groza šādi:

1)direktīvas 34. pantu svītro;

2)direktīvas 35. panta 1. punkta ceturto daļu svītro.

48. pants

Grozījumi Direktīvā 2014/30/ES

Direktīvu 2014/30/ES groza šādi:

1)direktīvas 37. pantu svītro;

2)direktīvas 38. panta 1. punkta ceturto daļu svītro.

49. pants

Grozījumi Direktīvā 2014/31/ES

Direktīvu 2014/31/ES groza šādi:

1)direktīvas 36. pantu svītro;

2)direktīvas 37. panta 1. punkta ceturto daļu svītro.

50. pants

Grozījumi Direktīvā 2014/32/ES

Direktīvu 2014/32/ES groza šādi:

1)direktīvas 41. pantu svītro;

2)direktīvas 42. panta 1. punkta ceturto daļu svītro.

51. pants

Grozījumi Direktīvā 2014/33/ES

Direktīvu 2014/33/ES groza šādi:

1)direktīvas 37. pantu svītro;

2)direktīvas 38. panta 1. punkta piekto daļu svītro.

52. pants

Grozījumi Direktīvā 2014/34/ES

Direktīvu 2014/34/ES groza šādi:

1)direktīvas 34. pantu svītro;

2)direktīvas 35. panta 1. punkta ceturto daļu svītro.

53. pants

Grozījumi Direktīvā 2014/35/ES

Direktīvu 2014/35/ES groza šādi:

1)direktīvas 18. pantu svītro;

2)direktīvas 19. panta 1. punkta trešo daļu svītro.

54. pants

Grozījumi Direktīvā 2014/53/ES

Direktīvu 2014/53/ES groza šādi:

1)direktīvas 39. pantu svītro;

2)direktīvas 40. panta 1. punkta ceturto daļu svītro.

55. pants

Grozījumi Direktīvā 2014/68/ES

Direktīvu 2014/68/ES groza šādi:

1)direktīvas 39. pantu svītro;

2)direktīvas 40. panta 1. punkta trešo daļu svītro.

56. pants

Grozījumi Direktīvā 2014/90/ES

Direktīvu 2014/90/ES groza šādi:

1) direktīvas 12. panta 10. punktu svītro;

2)direktīvas 25. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“Attiecībā uz kuģu aprīkojumu dalībvalstis veic tirgus uzraudzību saskaņā ar ES tirgus uzraudzības sistēmu, kas noteikta Regulā [Jaunās izpildes regulas numurs], ievērojot šā panta 2. un 3. punktu.”;

3) direktīvas 25. panta 4. punktu svītro;

4)direktīvas 26. panta 1. punkta ceturto daļu svītro.

57. pants

Grozījumi Regulā (ES) 2016/424

Regulu (ES) 2016/424 groza šādi:

1)regulas 39. pantu svītro;

2)regulas 40. panta 1. punkta ceturto daļu svītro.

58. pants

Grozījumi Regulā (ES) 2016/425

Regulu (ES) 2016/425 groza šādi:

1) regulas 37. pantu svītro;

2)regulas 38. panta 1. punkta ceturto daļu svītro.

59. pants

Grozījumi Regulā (ES) 2016/426

Regulu (ES) 2016/426 groza šādi:

1)regulas 36. pantu svītro;

2)regulas 37. panta 1. punkta ceturto daļu svītro.

60. pants

Grozījumi Regulā (ES) 2017/1369

Regulu (ES) 2017/1369 groza šādi:

1)regulas 8. panta 1. un 3. punktu svītro;

2)regulas 9. panta 2. punkta otro daļu svītro.

XI nodaļa.

Sodi, izvērtēšana, komiteju procedūra un stāšanās spēkā un piemērošana

61. pants

Sodi

1.Dalībvalstis pieņem noteikumus par sodiem, kas piemērojami, ja tiek pārkāpti šīs regulas noteikumi, ar kuriem nosaka uzņēmēju pienākumus, un ja tiek pārkāpti jebkuru Savienības saskaņošanas tiesību aktu, kas attiecas uz šīs regulas darbības jomā ietvertajiem produktiem, noteikumi, ar kuriem nosaka uzņēmēju pienākumus, ja minētajos tiesību aktos nav paredzēti sodi, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. Paredzētie sodi ir iedarbīgas, samērīgi un atturoši.

Dalībvalstis par šiem noteikumiem informē Komisiju līdz [2020. gada 31. martam], informē Komisiju par minētajiem noteikumiem un par minētajiem pasākumiem un nekavējoties informē to par jebkuriem turpmākiem grozījumiem, kas tos skar.

2.Pieņemot lēmumu par soda uzlikšanu katrā individuālā gadījumā, pienācīgi ņem vērā šādus faktorus:

(a)mazo un vidējo uzņēmumu finanšu situācija;

(b)neatbilstības raksturs, smagums un ilgums, ņemot vērā tiešajam lietotājam nodarīto kaitējumu;

(c)to, vai pārkāpums izdarīts tīši vai neuzmanības dēļ;

(d)uzņēmēja izrādītās sadarbības līmenis tirgus uzraudzības iestādes veiktās izmeklēšanas laikā;

(e)jebkādi līdzīgi uzņēmēja iepriekšēji pārkāpumi.

3.Sodus var palielināt, ja uzņēmējs iepriekš izdarījis līdzīgu pārkāpumu, un tajos var ietvert kriminālsodus par smagiem Savienības saskaņošanas tiesību aktu pārkāpumiem.

4.Dalībvalstis nodrošina, ka finansiāli sodi par tīšiem Savienības saskaņošanas tiesību aktu pārkāpumiem vismaz kompensē ekonomisko izdevīgumu, kas izriet no pārkāpuma.

5.Dalībvalstis jo īpaši nodrošina, ka sodus var uzlikt, ja uzņēmējs nesadarbojas vai atsakās sadarboties tirgus uzraudzības kontroļu un darbību laikā.

62. pants

Izvērtēšana

Līdz [2024. gada 31. decembrim] un pēc tam reizi piecos gados Komisija veic šīs regulas izvērtēšanu attiecībā pret tās mērķiem un iesniedz ziņojumu par galvenajiem konstatējumiem Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai.

Ziņojumā novērtē, vai ir sasniegti šīs regulas mērķi, jo īpaši attiecībā uz neatbilstošu produktu skaita samazināšanu Savienības tirgū, efektīvu un iedarbīgu Savienības saskaņošanas tiesību aktu ieviešanu Savienībā, kompetento iestāžu sadarbības uzlabošanu un kontroles stiprināšanu attiecībā uz produktiem, ko ieved Savienības tirgū, vienlaikus ņemot vērā ietekmi uz uzņēmējdarbību un jo īpaši uz maziem un vidējiem uzņēmumiem. Turklāt izvērtēšanā būtu arī jānovērtē, cik efektīvas ir Savienības finansējumu saņemošās tirgus uzraudzības darbības, ņemot vērā Savienības rīcībpolitikas un tiesību aktu prasības.

63. pants

Komiteju procedūra

1.Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

64. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no [2020. gada 1. janvāra].

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

1.4.Mērķis(-i)

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.6.Ilgums un finansiālā ietekme

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

3.2.2.Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

3.2.3.Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.4.Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

3.2.5.Trešo personu iemaksas

3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko paredz noteikumus un procedūras attiecībā uz Savienības saskaņošanas tiesību aktu par produktiem atbilstību un izpildi

1.2.Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā 64

02 03 Iekšējais preču un pakalpojumu tirgus

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu / sagatavošanas darbību 65

☒ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā

1.4.Mērķis(-i)

1.4.1.Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

Vienotā tirgus stratēģijā “Vienotā tirgus pilnīgošana — plašākas iespējas cilvēkiem un uzņēmējdarbībai” (COM(2015)555/2) Komisija paziņoja iniciatīvu stiprināt produktu tirgus uzraudzību, lai apkarotu nelikumīgu un neatbilstīgu produktu pieaugošo skaitu tirgū, kas izkropļo konkurenci un apdraud patērētājus. Šā priekšlikuma mērķis ir stiprināt produktu atbilstību, paredzot atbilstīgus stimulus uzņēmējiem, pastiprinot atbilstības pārbaudes un veicinot izpildes iestāžu ciešāku pārrobežu sadarbību, arī pateicoties sadarbībai ar muitas dienestiem.

Šis priekšlikums ietilpst preču tiesību aktu kopumā un būtu jāaplūko ceturtās prioritārās politikas jomas kontekstā, kura jārisina saskaņā ar priekšsēdētāja Junkera programmu nodarbinātībai, izaugsmei, taisnīgumam un demokrātiskām pārmaiņām, t. i., dziļāku un taisnīgāku vienoto tirgu ar nostiprinātu rūpniecisko bāzi.

1.4.2.Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības

Konkrētais mērķis Nr.

1. Nostiprināt izpildes iestāžu sadarbības procedūras tirgus uzraudzības jomā, samazināt sadrumstalotību un nelietderīgumu.

2. Palielināt darbības spēju, uzlabot resursu lietderību un pieejamību pārrobežu kontrolei un izpildes koordinēšanai.

3. Nostiprināt izpildes instrumentu kopumu, ļaujot tirgus uzraudzības iestādēm izmantot atturošākus, efektīvākus un turpmākai attīstībai piemērotākus instrumentus.

4. Veicināt atbilstību ES tiesību aktiem par nepārtikas produktiem, uzlabojot piekļuvi atbilstības informācijai un uzņēmumiem paredzētai palīdzībai.

Mērķi ietver tirgus uzraudzību ES un uz ārējām robežām, kā arī aptver digitālās un tradicionālās piegādes ķēdes.

1.4.3.Paredzamais(-ie) rezultāts(-i) un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām.

Sagaidāms, ka priekšlikums nostiprinās tirgus uzraudzības regulējumu, samazinot neatbilstīgu produktu skaitu tirgū.

Dalībvalstu tirgus uzraudzības iestādes varēs biežāk atkārtoti izmantot pierādījumus un replicēt citu dalībvalstu ierobežojošos pasākumus, lai ietaupītu izmaksas un uzlabotu lietderīgumu.

Savienības produktu atbilstības tīkls palīdzēs tirgus uzraudzības iestādēm īstenot koordinētākas pārrobežu kontroles kampaņas, balstoties uz kopīgām darbībām, kuru pamatā būs labāka prioritāšu noteikšana, un uz labākām zināšanām. Tas ļaus valstu kontroles darbībās labāk integrēt ES vienotā tirgus dimensiju un īstenot pamanāmāku ES mēroga rīcību.

Pateicoties tīkla koordinētajai izpildei, uzlabosies izpildes konsekvence attiecībā uz Savienībā tirgotiem produktiem un uz importu. Savukārt pārrobežu tirdzniecībā iesaistītajiem uzņēmumiem tiks nodrošināti vienlīdzīgāki konkurences apstākļi, juridiskā noteiktība un prognozējamība.

Patērētāji un uzņēmumi varēs labāk piekļūt informācijai, un uzņēmumi saņems palīdzību, lai tiem būtu vieglāk ievērot Savienības tiesību aktus produktu jomā.

1.4.4.Rezultātu un ietekmes rādītāji

Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus.

• Dalībvalstu/nozaru un e-komercijas un importa atbilstības rādītāji (labāka informācijas pieejamība un kvalitāte dalībvalstu izpildes stratēģijā, atbilstības nepilnību samazināšanas progress).

• Koordinācijas kontroles kampaņu skaits un rezultāti (atklātie pārkāpumi, korektīvi pasākumi).

• Tas, kā tirgus uzraudzības iestādes izmanto savstarpējās palīdzības mehānismus (skaits, veidi, termiņi, rezultāti) un citu iestāžu veikto pasākumu skaits, kuri “replicēti” katrā dalībvalstī.

• Uzņēmumu informētība/izpratne par produktu noteikumiem.

• Kopīgajā brīvprātīgo pasākumu tīmekļa portālā reģistrēto brīvprātīgo pasākumu skaits.

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

Tirgus uzraudzības regulējuma novērtējumā atklājās būtiskas nepilnības, ko nosaka četri galvenie faktori, proti, 1) sadrumstalotība un tirgus uzraudzības ierobežota koordinācija ES; 2) tirgus uzraudzības iestāžu resursu ierobežojumi; 3) pašreizējo izpildes instrumentu vājā atturošā iedarbība, it sevišķi saistībā ar importu no trešām valstīm un e-komerciju; un 4) būtisks informācijas iztrūkums (t. i., uzņēmumu nepietiekama informētība par noteikumiem un ierobežota pārredzamība attiecībā uz produktu atbilstību). Lai risinātu šīs problēmas, priekšlikums paredz:

- mehānismu efektīviem savstarpējās palīdzības pieprasījumiem starp dažādu dalībvalstu tirgus uzraudzības iestādēm, kā arī iespēju koplietot izpildes pierādījumus un lēmumus;

- administratīvā atbalsta struktūru, lai koordinētu un īstenotu kopīgas izpildes darbības (Savienības produktu atbilstības tīkls), dalībvalstu izpildes stratēģiju, darbības rādītājus un salīdzinošos novērtējumus;

- tirgus uzraudzības iestāžu kopīgas izmeklēšanas un izpildes pilnvaras un ražotāju pienākumu norīkot personu, kas ES būtu atbildīga par atbilstības informāciju;

- tirgus uzraudzības iestāžu ierobežojošu pasākumu sistemātiskāku publiskošanu un kontroles izmaksu atgūšanu, ja tiek atklāti neatbilstīgi produkti;

- produktu informācijas punktu konsultatīvo funkciju paplašināšanu, ietverot uzņēmumus; tīmekļa portālu par ražotāju īstenotajiem brīvprātīgajiem pasākumiem saistībā ar bīstamiem produktiem; un to, ka ražotāji un importētāji atbilstības informāciju publiskos digitāli.

1.5.2.ES iesaistīšanās pievienotā vērtība

Savienības saskaņošanas tiesību aktu izpilde vienotajā tirgū rada būtiskus sarežģījumus publiskā sektora iestādēm, kuru darbību ierobežo jurisdikcija, tomēr daudzi uzņēmumi savus uzņēmējdarbības modeļus īsteno vairākās dalībvalstīs vai visas ES līmenī. Lai palielinātu atbilstības līmeni tirgū, ikviena dalībvalsts ir atkarīga no savu kaimiņvalstu veiktās tirgus uzraudzības. Tādējādi tirgus uzraudzības organizācijas nepilnības vienā dalībvalstī var būtiski iedragāt citu dalībvalstu centienus, lai nepieļautu neatbilstīgu produktu ienākšanu tirgū; tas ķēdē rada vājo posmu.

Tādēļ, lai nodrošinātu Savienības saskaņošanas tiesību aktu konsekventu izpildi ES un lai efektīvi risinātu neatbilstību, kas skar vairākas dalībvalstis, ir jākoordinē publiskā sektora izpildes darbības. Tādējādi jautājumam, ko risina priekšlikums, ir pārrobežu aspekti, kurus nav iespējams pietiekami risināt ar dalībvalstu atsevišķām darbībām, jo tās nespētu nodrošināt sadarbību un koordināciju, rīkojoties individuāli, un ir jārīkojas Savienības līmenī.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Pašreizējā tirgus uzraudzības regulējuma un it sevišķi Regulas (EK) Nr.°765/2008 novērtējums parādīja, ka tas nav pilnībā efektīvs saistībā ar saviem stratēģiskajiem mērķiem, proti, nostiprināt sabiedrības interešu aizsardzību un nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmēju vidū, samazinot neatbilstīgu produktu skaitu iekšējā tirgū. Pieejamie dati faktiski liecina, ka neatbilstīgi produkti joprojām pastāv un to skaits, iespējams, pieaug. Tādējādi pašreizējais tirgus uzraudzības regulējums nenodrošina paredzēto drošības uzlabojumu patērētājiem/lietotājiem un vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem. Galvenās apzinātās nepilnības bija nepietiekama koordinācija un sadarbība tirgus uzraudzības iestāžu un dalībvalstu vidū, tirgus uzraudzības un importēto produktu kontroles uz robežām nepietiekama vienotība un stingrība. Tirgus uzraudzībai pieejamie resursi ir ierobežoti un dalībvalstīs būtiski atšķiras, un tas tieši ietekmē tirgus uzraudzības ietvaros īstenoto kontroli. Vispārējā nekonsekvence dažādu dalībvalstu tirgus uzraudzības pieejā attiecībā uz uzņēmumiem var mazināt uzņēmumu vēlmi ievērot noteikumus un diskriminēt uzņēmumus, kas ievēro noteikumus, salīdzinājumā ar tiem, kuri tos neievēro.

Definīcijas Regulā (EK) Nr.°765/2008 kopumā ir skaidras un atbilstīgas, tomēr tās nav pilnīgas un nav atjauninātas, it sevišķi ņemot vērā nepieciešamību ietvert arī pārdošanu tiešsaistē.

Izvērtējums parādīja, ka ir plaši atzīti ieguvumi, ko sniegtu viens Eiropas tiesību akts par tirgus uzraudzības saskaņošanu vairāku dažādu valsts līmeņa tiesību aktu vietā. Tomēr regulas potenciālu panākt pilnvērtīgu ES pievienoto vērtību joprojām ierobežo pārrobežu informācijas apmaiņas un sadarbības neoptimālais līmenis, kā arī tirgus uzraudzības regulējuma nevienādota īstenošana valstu līmenī.

1.5.4.Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

Priekšlikums ir viena no Eiropas Komisijas vienotā tirgus stratēģijas iniciatīvām.

Priekšlikums nodrošina labāku saskaņošanu ar ES Muitas kodeksu, kas stājās spēkā 2013. gadā. Priekšlikumā ir ņemti vērā kodeksā ietvertie jaunie jēdzieni saistībā ar koordināciju un aģentūru sadarbības mehānismiem, atvieglojumiem uzticamiem tirgotājiem ar labiem iepriekšējiem rādītājiem un uzlabotiem riska novērtējumiem, arī muitas savienības līmenī, lai kontrole būtu lietderīgāka un efektīvāka.

Priekšlikums pilnībā atbilst esošajiem ES politikas virzieniem un jaunākajiem priekšlikumiem nostiprināt izpildi citās politikas jomās, piemēram, pārtikas un barības kontroles, patērētāju aizsardzības sadarbības un konkurences jomās.

1.6.Ilgums un finansiālā ietekme

◻ Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva

◻ Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG.

◻ Finansiālā ietekme: GGGG.– GGGG.

☒ Neierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva

Īstenošana ar uzsākšanas periodu no 2020. līdz 2022. gadam, pēc kura turpinās normāla darbība

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi 66

☒ Komisijas tieša pārvaldība

☒ ar savu direktorātu starpniecību, tostarp personālu Savienības pārstāvniecībās;

◻ ar aģentūru starpniecību.

◻ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

◻ Netieša pārvaldība, budžeta īstenošanas uzdevumus uzticot:

◻ trešām valstīm vai to ieceltām struktūrām;

◻ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

◻EIB un Eiropas Investīciju fondam;

◻ Finanšu regulas 208. un 209. pantā minētajām struktūrām;

◻ publisko tiesību subjektiem;

◻ struktūrām, uz kurām attiecas privāttiesības un kuras veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja misiju, ja vien tās sniedz pietiekamas finanšu garantijas;

◻ struktūrām, kuru darbību reglamentē dalībvalsts privāttiesības, kurām ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuras sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

◻ personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības KĀDP jomā saskaņā ar LES V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā.

Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.

Piezīmes

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt periodiskumu un nosacījumus.

Šis priekšlikums nostiprinās IT rīku, kas savieno tirgus uzraudzības iestādes un Komisiju (34. pants. Informācijas un saziņas sistēma). Izmantojot šo IT rīku, būtu iespējams nepārtraukti un efektīvi uzraudzīt darbības. Uzraudzību ar IT rīka starpniecību papildinās ar darbu, ko veiks Savienības produktu atbilstības tīkls, kuru izveidos saskaņā ar šo regulu, un uzticamāka un vispusīgāka informācija no dalībvalstīm par atbilstības rādītājiem un izpildes darbībām dalībvalstu izpildes stratēģiju ietvaros. Savienības produktu atbilstības tīkls noteiks un uzraudzīs vispārējos darbības rādītājus un veiks salīdzinošus novērtējumus.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Apzinātie riski

Darbības risks saistībā ar IT rīku: risks, ka IT sistēma nespēs efektīvi atbalstīt tirgus uzraudzības iestāžu sadarbību un Savienības produktu atbilstības tīklu.

2.2.2.Informācija par izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

Efektīvi IT pārvaldības procesi, kuros ir aktīvi iesaistīti sistēmu lietotāji.

2.2.3.Paredzamās pārbaužu izmaksas un ieguvumi un gaidāmā kļūdas riska līmeņa novērtējums

Kontroles izmaksas ir nebūtiskas, salīdzinot ar apropriācijām paša IT rīka izstrādei.

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus.

Komisijas īstenotajiem pasākumiem piemēros ex ante un ex post kontroli saskaņā ar Finanšu regulu. Šīs regulas īstenošanas finansēšanas līgumi un vienošanās nepārprotami dod Komisijai, arī OLAF, un Revīzijas palātai tiesības veikt revīzijas, pārbaudes un apsekojumus uz vietas.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

·Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām.

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

Budžeta pozīcija

Izdevumu
veids

Iemaksas

02.03. nodaļa

Iekšējais preču un pakalpojumu tirgus

Dif./nedif. 67

no EBTA valstīm 68

no kandidātvalstīm 69

no trešām valstīm

Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē.

02.03.01 Iekšējais preču un pakalpojumu tirgus

Dif.

JĀ

NĒ

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

Izdevumi šajā finanšu pārskatā attiecas tikai uz pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu līdz 2020. gadam ieskaitot. Ņemot vērā pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas budžeta ierobežojumus, piešķīrumus vismaz daļēji segtu līdzekļu pārdales gada budžeta procedūras laikā. Šā priekšlikuma pasākumu ilgāka termiņa finansiālās ietekmes indikatīvas aplēses ir sniegtas ietekmes novērtējumā.

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu
kategorija

Nr.

1.A Konkurētspēja izaugsmei un darbavietām

GROW ĢD			Gads 2020 70	Gads -	Gads -
• Darbības apropriācijas
02.03.01 Iekšējais preču un pakalpojumu tirgus - Savienības produktu atbilstības tīkls	Saistības	(1)	4,450
	Maksājumi	(2)	2,910
02.03.01 Iekšējais preču un pakalpojumu tirgus - Citi pasākumi. Atbilstības un izpildes iniciatīva (eksperimentāla stratēģija, salīdzinošs pētījums)	Saistības	(1a)	4,000
	Maksājumi	(2a)	1,700
Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem 71
Budžeta pozīcijas numurs		(3)
KOPĀ GROW ĢD apropriācijas	Saistības	=1+1a +3	8,450
	Maksājumi	=2+2a +3	4,610

KOPĀ			Gads 2020 72	Gads -	Gads -
• KOPĀ darbības apropriācijas	Saistības	(4)	8,450
	Maksājumi	(5)	4,610
•KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem		(6)
KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 1A IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas	Saistības	=4+ 6	8,450

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu
kategorija

“Administratīvie izdevumi”

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

		Gads 2020	Gads -	Gads -
ĢD: GROW
Cilvēkresursi		0,787
Savienības produktu atbilstības tīkla sekretariāts		3,246
• Cilvēkresursi (kopā)		4,033
• Pārējie administratīvie izdevumi		0,093
KOPĀ GROW ĢD	4,126	6,752

KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas
5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas

(Saistību summa = maksājumu summa)

4,126

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

		Gads 2020 73	Gads -	Gads -
KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 1.-5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas	Saistības	12,576
	Maksājumi	8,736

3.2.2.Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

◻ Priekšlikums/iniciatīva neparedz darbības apropriāciju izmantošanu

☒ Priekšlikums/iniciatīva paredz darbības apropriāciju izmantošanu

Saistību apropriācijas EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Norādīt mērķus un rezultātus

⇩

Gads
2020

Gads
-

REZULTĀTI

Veids 74

Rezultāta vidējās izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 1 75

. Nostiprināt izpildes iestāžu sadarbības procedūras tirgus uzraudzības jomā, samazināt sadrumstalotību un nelietderīgumu

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 2 76

. Palielināt darbības spēju, uzlabot resursu lietderību un pieejamību pārrobežu kontrolei un izpildes koordinēšanai

Valstu izpildes eksperimentālās stratēģijas

(līdzfinansētu eksperimentālo stratēģiju skaits gadā)

3,000

Salīdzinošais novērtējums/darbības rādītāji (pamatscenārijs)

1,000

Savienības produktu atbilstības tīkls
(galvenais rādītājs: kopīgu kontroles kampaņu skaits)*

4,450

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 3 77

. Nostiprināt izpildes instrumentu kopumu, ļaujot tirgus uzraudzības iestādēm izmantot atturošākus, efektīvākus un turpmākai attīstībai piemērotākus instrumentus

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 4 78

. Veicināt atbilstību ES tiesību aktiem par nepārtikas produktiem, uzlabojot piekļuvi atbilstības informācijai un uzņēmumiem paredzētai palīdzībai

Eiropas brīvprātīgo pasākumu portāls (paziņojumu skaits)

KOPĒJĀS IZMAKSAS

8,450

3.3.2.Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.3.1.Kopsavilkums

◻ Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot administratīvās apropriācijas

☒ Priekšlikums/iniciatīva paredz izmantot administratīvās apropriācijas šādi:

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Gads
2020 79

Gads
-

Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)

KOPĀ

Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA
Cilvēkresursi	4,033
Pārējie administratīvie izdevumi	0,093
Starpsumma – daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA	4,126

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS 80
Cilvēkresursi
Citi administratīva izdevumi
Starpsumma – ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS

KOPĀ

4,126

Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvu izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

3.2.3.2.Paredzamās vajadzības pēc cilvēkresursiem

◻ Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu

☒ Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu

		Gads 2020	Gads -	Gads -	Gads -	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)
• Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)
02 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības — GROW)		5,7
02 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības) GROW — Savienības produktu atbilstības tīkla sekretariāts		22
XX 01 01 02 (Delegācijas)
XX 01 05 01 (Netiešā pētniecība)
• Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu – Pilnslodzes ekvivalenti) 81
XX 01 02 01 (CA, SNE, INT, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām)		3
XX 01 02 02 (CA, LA, SNE, INT un JED delegācijās)
XX 01 04 gg 82	- galvenajā mītnē
	- delegācijās
XX 01 05 02 (CA, SNE, INT – netiešā pētniecība)
10 01 05 02 (CA, SNE, INT — tiešā pētniecība)
Citas budžeta pozīcijas (precizēt)
KOPĀ		30,7

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Vajadzības pēc cilvēkresursiem tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts

Ierēdņi un pagaidu darbinieki (Komisija)

Izveidošanas posmā (2020.–2022. gads) — īstenošanas un deleģēto aktu sagatavošana, Savienības produktu atbilstības tīkla izveide, valstu izpildes eksperimentālā stratēģija, pētījums, lai noteiktu pamatu darbības rādītājiem, un regulas uzraudzība.

AD darbinieki Savienības produktu atbilstības tīkla sekretariāta vadītāja amatam, tirgus uzraudzības tehniskā un juridiskā analīze, IT un datu sistēmu pārraudzība un struktūras plānošana.

AST darbinieki, lai atbalstītu organizatorisko, administratīvo un finanšu pārvaldības uzdevumu īstenošanu.

Ārštata darbinieki

Līgumdarbinieki — IT regulārā apkope un konkrēti attīstības projekti

Valstu norīkotie eksperti (SNE) — kopīgu darbību pārvaldība, konkrētas tirgus uzraudzības zināšanas. Tiek saglabāta iespēja nodarbināt SNE tīklā, lai piesaistītu valstu zināšanas. Tirgus uzraudzības iestādēm pašlaik ļoti trūkst resursu, tādēļ nav nekādas pārliecības, ka tās varētu norīkot darbiniekus uz tīklu, it sevišķi tīkla sākumposmos.

Prognozes par darbinieku piesaistīšanu Savienības produktu atbilstības tīkla izveides posmā (tīkla sekretariāts atradīsies Komisijā) pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas laikposmā līdz 2020. gadam ieskaitot.

Funkciju grupa un pakāpe	2020. gads	Gads -	Gads -
AD 9-15	1
AD 5-12	17
AD kopā	18
AST 1-11 / AST/SC 1-6	4
AST/SC kopā	4
PAVISAM KOPĀ	22

Prognozes par darbinieku piesaistīšanu izveides posmā un Savienības produktu atbilstības tīkla kopējais darbinieku skaits — ārštata darbinieki

Līgumdarbinieki	2020. gads	Gads -	Gads -
Funkciju grupa III/IV	3
KOPĀ	3

Norīkotie valstu eksperti	2020. gads	Gads -	Gads -
KOPĀ	pm

3.2.4.Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

☒ Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai.

◻ Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā.

Aprakstīt, kas jāpārplāno, norādot attiecīgās budžeta pozīcijas un summas.

[...]

◻ Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma.

Aprakstīt, kas jādara, norādot attiecīgās izdevumu kategorijas, budžeta pozīcijas un atbilstošās summas.

[...]

3.2.5.Trešo personu iemaksas

☒ Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu

□ Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu līdzfinansējumu:

Apropriācijas EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

	Gads N	Gads N+1	Gads N+2	Gads N+3	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)	KOPĀ
Norādīt līdzfinansējuma struktūru
KOPĀ līdzfinansējuma apropriācijas

3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

☒ Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.

◻ Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

·◻ pašu resursus

·◻ dažādus ieņēmumus

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Budžeta ieņēmumu pozīcija	Kārtējā finanšu gadā pieejamās apropriācijas	Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme 83
		Gads N	Gads N+1	Gads N+2	Gads N+3	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)
…………. pants

Attiecībā uz dažādiem ieņēmumiem, kas ir “piešķirtie ieņēmumi”, norādīt attiecīgo(-ās) izdevumu pozīciju(-as).

[...]

Norādīt, ar kādu metodi aprēķināta ietekme uz ieņēmumiem.

[...]

PIELIKUMS TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATAM

Priekšlikuma / iniciatīvas nosaukums:

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai

par Savienības saskaņošanas tiesību aktu par produktiem atbilstību un izpildi

(1)PAR VAJADZĪGIEM UZSKATĪTO CILVĒKRESURSU SKAITS UN IZMAKSAS

(2)CITU ADMINISTRATĪVO IZDEVUMU IZMAKSAS

(3)IZMAKSU APLĒŠANĀ IZMANTOTĀS APRĒĶINU METODES

(a)Cilvēkresursi

(b)Pārējie administratīvie izdevumi

(4)Visu IZMAKSU KOPSAVILKUMS (cilvēkresursi, citi administratīvie izdevumi un darbības budžets)

Sākot starpdienestu apspriešanos, šis pielikums jāpievieno tiesību akta finanšu pārskatam.

Datu tabulas tiek izmantotas par avotu tiesību akta finanšu pārskatā iekļautajām tabulām. Tās paredzētas tikai un vienīgi Komisijas iekšējai lietošanai.

(1)Par vajadzīgiem uzskatīto cilvēkresursu izmaksas

◻ Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu

☒ Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJĀ		2020. gads		2021. gads		2022. gads		2023. gads un turpmāk		...norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)		KOPĀ
		Pilnslodzes ekvivalenti	Apropriācijas	Pilnslodzes ekvivalenti	Apropriācijas	Pilnslodzes ekvivalenti	Apropriācijas	Pilnslodzes ekvivalenti	Apropriācijas	Pilnslodzes ekvivalenti	Apropriācijas	Pilnslodzes ekvivalenti	Apropriācijas
• Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)
02 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības) GROW	AD	5	0,690	5	0,690	4,5	0,621	4	0,552
	AST	0,7	0,097	0,7	0,097	0,5	0,069	0,5	0,069
02 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības) GROW — Savienības produktu atbilstības tīkla sekretariāts	AD	18	2,484	33	4,554	42	5,796	42	5,796
	AST	4	0,552	7	0,966	10	1,380	10	1,380
33 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības) JUST — portāls uzņēmēju brīvprātīgo pasākumu publicēšanai	AD			0,5	0,069	0,5	0,069	0,5	0,069
	AST
XX 01 01 02 (Savienības delegācijās)	AD
	AST
• Ārštata darbinieki 84
XX 01 02 01 (vispārīgās apropriācijas) Savienības produktu atbilstības tīkla sekretariāts	CA	3	0,210	5	0,350	7	0,490	7	0,490
	END	pm	pm	pm	pm	pm	pm	pm	pm
	INT
XX 01 02 02 (Savienības delegācijās)	CA
	AL
	END
	INT
	JED
Citas budžeta pozīcijas (precizēt)
Starpsumma — daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJĀ		30,7	4,033	51,2	6,726	64,5	8,425	64	8,356

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

(2)Citu administratīvo izdevumu izmaksas

◻ Priekšlikums/iniciatīva neparedz administratīvo apropriāciju izmantošanu

☒ Priekšlikums/iniciatīva paredz administratīvo apropriāciju izmantošanu šādā veidā:

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

	Gads 2020	Gads 2021	Gads 2022	Gads 2023. gada un turpmāk	...norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)	KOPĀ
Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJĀ
Galvenajos birojos
02 01 02 11 01 - Komandējumu un reprezentācijas izmaksas	0,003	0,005	0,008	0,008
XX 01 02 11 02 - Konferenču un sanāksmju izmaksas
02 01 02 11 03 – Komitejas 85	0,090	0,090	0,030	pm
XX 01 02 11 04 – Pētījumi un apspriedes
XX 01 02 11 05 – Vadības un informācijas sistēmas
XX 01 03 01 – IKT aprīkojums un pakalpojumi 86
Pārējās budžeta pozīcijas (vajadzības gadījumā precizēt)
Savienības delegācijās
XX 01 02 12 01 – Komandējumi, konferences un reprezentācijas izmaksas
XX 01 02 12 02 — Personāla kvalifikācijas celšana
XX 01 03 02 01 – Iepirkumi, noma un saistīti izdevumi
XX 01 03 02 02 – Aprīkojums, mēbeles, materiāli un pakalpojumi
Starpsumma — daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJĀ	0,093	0,095	0,038	0,008

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

KOPĀ

daudzgadu finanšu shēmas 5. kategorija un ārpus
5. IZDEVUMU KATEGORIJĀ

4,126

6,821

8,463

8,364

Vajadzīgās administratīvās apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

(3)Izmaksu aplēšanā izmantotās aprēķinu metodes

(a)Cilvēkresursi

Šajā daļā ir izklāstīta aprēķina metode, ko izmanto nepieciešamo cilvēkresursu aplēšanai (pieņēmumi par darba slodzi, ieskaitot īpašus darbus (Sysper 2 darba profili), darbinieku kategorijas un atbilstīgās vidējās izmaksas)

Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA

NB! Galvenās mītnes katras darbinieku kategorijas vidējās izmaksas ir pieejamas BudgWeb:

https://myintracomm.ec.europa.eu/budgweb/EN/pre/legalbasis/Pages/pre-040-020_preparation.aspx

• Ierēdņi un pagaidu darbinieki

Komiteju pārvaldība, īstenošanas/deleģētie akti: 1 AD, 0,2 AST 2020. gadā, 1 AD, 0,2 AST 2021. gadā, 0,5 AD 2022. gadā

Valstu izpildes eksperimentālā stratēģija, darbības rādītāji, atsauces līmeņa pētījumi:

pirmās eksperimentālās stratēģijas 2020. gadā: 1 AD 2020. un 2021. gadā

Turpmāks atbalsts jaunām stratēģijām no 2021. gada un turpmāk (1 AD)

Tirgus uzraudzības politika

Tirgus uzraudzības politikas izstrāde, paplašināšana un starptautiskie aspekti, regulas īstenošanas uzraudzība. Komisijas pārstāvji Savienības produktu atbilstības padomē un sadarbība ar tīklu. Savstarpējās palīdzības pieprasījumu / aizsardzības lietu risināšana, turpmāki pasākumi saistībā ar salīdzinošo novērtējumu konstatējumiem: 3 AD/gadā, 0,5 AST, sākot no 2020. gada

Savienības produktu atbilstības tīkla sekretariāts:

AD darbinieki: 18 2020. gadā, +15 (33 kopā) 2021. gadā, +9 (42 kopā) 2022. gadā Sākot no 2023. gada: 42

AST darbinieki: 4 2020. gadā, +3 (7 kopā) 2021. gadā, +3 (10 kopā) 2022. gadā Sākot no 2023. gada: 10

JUST ĢD Brīvprātīgo pasākumu portāla RAPEX uzraudzība/satura pārbaude: 0,5 AD/gadā, sākot no 2021. gada

• Ārštata darbinieki

Savienības produktu atbilstības tīkls

Līgumdarbinieki: 2020: 3, 2021. gads: +2 (5 kopā), 2022. gads: +2 (7 kopā). Sākot no 2023. gada: 7/gadā kopā.

Norīkotie valstu eksperti: pm. Savienības produktu atbilstības tīklā varētu būt vērtīgi piesaistīt norīkotos valstu ekspertus (SNE), bet ir grūtāk to prognozēt tieši tīkla sākumposmā. Nav skaidrs, kādu skaitu darbinieku varētu norīkot iestādes, lai izveidotu tīkla strukturālo daļu. Galvenā problēma, kas tīklam būtu jāpārvar, ir ļoti ierobežotie resursi, kurus iestādes var darīt pieejamus pārrobežu sadarbībai (t. i., ierobežots ADCO amatu un projektu koordinatoru kandidātu skaits, kā arī ierobežotas ES projektu koordinēšanas prasmes). Tomēr ir jāsaglabā iespēja piesaistīt norīkotus darbiniekus (pm).

Piezīme: neviens ārštata darbinieks nav ņemts vērā 5. kategorijā saistībā ar iekšējiem tehniskajiem IT darbiniekiem — ietverti darbības budžeta pozīcijās

(daļa no Savienības produktu atbilstības tīkla IT izmaksām); JUST — brīvprātīgo pasākumu portāla RAPEX uzturēšana: 0,2 AC/gadā, sākot no 2021. gada (patērētāju programma 33 04 pašreizējā daudzgadu finanšu shēmā))

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. KATEGORIJAS

• Vienīgi amata vietas, ko finansē no pētniecības budžeta

• Ārštata darbinieki

(b)Pārējie administratīvie izdevumi

Norādīt aprēķinu metodi, kas izmantota katrai budžeta pozīcijai

un īpaši pamatā esošajiem pieņēmumiem (piemēram, sanāksmju skaits gadā, vidējās izmaksas, utt.)

Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA

Komitejas sanāksmes: īstenošanas/deleģēto aktu apspriešanai un pieņemšanai

30 000 euro par sanāksmi

2020: 3 sanāksmes; 2021. gads: 3 sanāksmes; 2022: 1 sanāksme.

Komandējumu izmaksas:

Savienības produktu atbilstības tīkla sekretariāts Komisijā — komandējumi uz sanāksmēm dalībvalstīs un starptautiskas sanāksmes saistībā ar sadarbību izpildes jomā. Komandējumu izmaksas: 4/gadā 2020. gadā pa 750€ = 3 000€, 6/gadā 2021. gadā pa750€ = 4500€, 10/gadā no 2022. gada pa750 = 7500 €

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. KATEGORIJAS

(4)Visu IZMAKSU KOPSAVILKUMS (cilvēkresursi, citi administratīvie izdevumi un darbības budžets)

Šajā iedaļā sniegts kopsavilkums par visu prognozēto ietekmi uz cilvēkresursiem, citām administratīvajām izmaksām un darbības budžeta izdevumiem saistībā ar izveides posmu (līdz 2020. gadam ieskaitot pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas ietvaros) un prognozētās gada izmaksas pēc priekšlikuma pilnīgas īstenošanas posma sasniegšanas, sākot no 2023. gada.

a) Indikatīvas darbības apropriācijas (līdz 2025. gadam):

		Gads 2020 87	Gads 2021	Gads 2022	Gads 2023	Gads 2024	Gads 2025
Savienības produktu atbilstības tīkls	Saistības	4,450	6,950	9,450	9,950	9,950	9,950
Citi pasākumi — atbilstības un izpildes iniciatīva (eksperimentāla stratēģija, salīdzinošs pētījums)	Saistības	4,000	3,000	3,000	3,000	3,000	3,000
Muitas savienības darbības un modernizācijas atbalstīšana — tirgus uzraudzības iestāžu un muitas iestāžu sistēmu savienojumu (tostarp vienota kontaktpunkta) izveides izmaksas	Saistības		0,550	0,660	0,560	0,710	0,710
Portāls uzņēmēju brīvprātīgo pasākumu publicēšanai	Saistības		0,059	0,029	0,029	0,029	0,029

KOPĀ darbības apropriācijas

Saistības

8,450

10,559

13,139

13,539

13,689

Saistību apropriācijas EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Pasākumi un rezultāti			Gads 2020		Gads 2021		Gads 2022		Katru gadu no 2023. gada un turpmāk

	Veids 88	Rezultāta vidējās izmaksas	Daudzums	Izmaksas	Daudzums	Izmaksas	Daudzums	Izmaksas	Daudzums	Izmaksas
ĪPAŠI PASĀKUMI
Valstu stratēģijas (līdzfinansētu eksperimentālo stratēģiju skaits gadā)			3	3,000	3	3,000	3	3,0000	3	3,000
Salīdzinošais novērtējums/darbības rādītāji (pamatscenārijs)			1	1,000
Savienības produktu atbilstības tīkls (galvenais rādītājs: kopīgu kontroles kampaņu skaits)*			15	4,450	20	6,950	30	9,450	30 -40	9,950
Muitas iestāžu un tirgus uzraudzības iestāžu sistēmu savienojuma izveides izmaksas (2021.–2025. gads)					1	0,550	1	0,660	1	0,660 (vidēji gadā — 2023.–2025. gadā)
Eiropas brīvprātīgo pasākumu portāls (paziņojumu skaits)					250	0,059	500	0,029	800	0,029
KOPĒJĀS IZMAKSAS				8,450		10,559		13,139		13,639

* Savienības produktu atbilstības tīkla galvenie uzdevumi un rezultāti.

Stratēģija un darba programma (Savienības produktu atbilstības padomes sanāksmju organizēšana, kopīgo darbību prioritātes, tirgus izpētes, darbības rādītāji, valstu izpildes stratēģiju salīdzinošie novērtējumu): 2–3 sanāksmes/gadā; 2–3 tirgus izpētes/gadā; 5 padziļināti novērtējumi/gadā.

Izpildes koordinēšana un atbalsts kopīgām darbībām (atbalsts administratīvajām koordinācijas grupām, kopīgu kontroles kampaņu finansēšana, kopīgs iepirkums, uzraudzības savstarpējās palīdzības pieprasījumi): 30–40 koordinētas kontroles kampaņas/gadā, 2–3 kopīgi iepirkuma/partnerības projekti (5 gadu laikposmā).

Starptautiskā sadarbība (izpildes sadarbības protokolu izstrāde, informācijas/ labākās prakses apmaiņa): 3 sadarbības protokoli (5 gadu laikposmā).

Apmācība (apmācības vajadzību plānošana tirgus uzraudzības jomā, apmācības pasākumi, e-mācību materiāli).

Komunikācijas un IT rīku izplatīšana, pilnveidošana un pārvaldība, ietverot informācijas apmaiņu un tirgus uzraudzības un muitas sistēmu savienošana. (Muitas iestāžu un tirgus uzraudzības iestāžu sistēmu savienojuma (piemēram, vienoto kontaktpunktu) izveides izmaksas vidēji sasniedz aptuveni 640 tūkstošus €/gadā un tiktu sadalītas 5 gadu periodā, proti, indikatīvi no 2021. līdz 2025. gadam).

b) Cilvēkresursi un citas administratīvās izmaksas

		Gads 2020	Gads 2021	Gads 2022	Katru gadu no 2023. gada un turpmāk
ĢD: GROW
Cilvēkresursi		0,787	0,787	0,690	0,621
Savienības produktu atbilstības tīkla sekretariāts		3,246	5,870	7,666	7,666
• Cilvēkresursi (kopā)		4,033	6,657	8,356	8,287
• Pārējie administratīvie izdevumi		0,093	0,095	0,038	0,008
KOPĀ GROW ĢD		4,126	6,752	8,394	8,295
ĢD: JUST
• Cilvēkresursi			0,069	0,069	0,069
• Pārējie administratīvie izdevumi
KOPĀ JUST ĢD	Apropriācijas		0,069	0,069	0,069

KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas

(Saistību summa = maksājumu summa)

4,126

6,821

8,463

8,364

Prognozes par darbinieku piesaistīšanu izveides posmā un Savienības produktu atbilstības tīkla kopējais darbinieku skaits (tīkla sekretariāts atradīsies Komisijā)

Funkciju grupa un pakāpe	2020. gads	2021. gads	2022. gads	Kopīga KOPĀ
AD 9-15	1	0	0	1
AD 5-12	17	15	9	41
AD kopā	18	15	9	42
AST 1-11 / AST/SC 1-6	4	3	3	10
AST/SC kopā	4	3	3	10
PAVISAM KOPĀ	22	18	12	52

Prognozes par darbinieku piesaistīšanu izveides posmā un Savienības produktu atbilstības tīkla kopējais darbinieku skaits — ārštata darbinieki

Līgumdarbinieki	2020. gads	2021. gads	2022. gads	Kopīga KOPĀ
Funkciju grupa III/IV	3	2	2	7
KOPĀ	3	2	2	7

Norīkotie valstu eksperti	2020. gads	2021. gads	2022. gads	Kopīga KOPĀ
KOPĀ	pm	pm	pm	pm

c) Kopējās izmaksas (darbības budžets, cilvēkresursi un citas administratīvās izmaksas (4(c) = 4(a) + 4(b))

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

		Gads 2020 89	Gads 2021	Gads 2022	Katru gadu no 2023. gada un turpmāk
KOPĀ apropriācijas Kopējās izmaksas	Saistības	12,576	17,380	21,602	22,003
	Maksājumi	8,736	15,130	20,012	21,383

(1) Žans Klods Junkers, “Jauns sākums Eiropai — mana programma nodarbinātībai, izaugsmei, taisnīgumam un demokrātiskām pārmaiņām”, politiskās pamatnostādnes nākamajai Eiropas Komisijai, atklāšanas runa Eiropas Parlamenta plenārsēdē, 2014. gada 15. jūlijs: http://ec.europa.eu/about/juncker-commission/priorities/index_en.htm .

(2) COM(2016) 710 final: http://ec.europa.eu/atwork/key-documents/index_en.htm.

(3) Avots: Eurostat.

(4) COM(2016) 710 final: http://ec.europa.eu/atwork/key-documents/index_en.htm.

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 765/2008, ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību un atceļ Regulu (EEK) Nr. 339/93 (OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp.).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 768/2008/EK par produktu tirdzniecības vienotu sistēmu un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 93/465/EEK (OV L 218, 13.8.2008., 82. lpp.).

(7) COM(2013) 75 final: http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=COM:2013:0075:FIN.

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 3. decembra Direktīva 2001/95/EK par produktu vispārēju drošību (OV L 11, 15.1.2002., 4. lpp.).

(9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regula (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.).

(10) Komisijas paziņojums “ES tiesību akti: labāki rezultāti līdz ar labāku piemērošanu”, 13.12.2016., 5. un 6. lpp.

(11) Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. marta Regula (ES) 2017/625, par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti pārtikas un barības aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību un augu aizsardzības līdzekļiem, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001, (EK) Nr. 396/2005, (EK) Nr. 1069/2009, (EK) Nr. 1107/2009, (ES) Nr. 1151/2012, (ES) Nr. 652/2014, (ES) 2016/429 un (ES) 2016/2031, Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2005 un (EK) Nr. 1099/2009 un Padomes Direktīvas 98/58/EK, 1999/74/EK, 2007/43/EK, 2008/119/EK un 2008/120/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004, Padomes Direktīvas 89/608/EEK, 89/662/EEK, 90/425/EEK, 91/496/EEK, 96/23/EK, 96/93/EK un 97/78/EK un Padomes Lēmumu 92/438/EEK (Oficiālo kontroļu regula), OV L 95, 7.4.2017., p. 1.–142. lpp.

(12) COM(2016)283 — priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbild par tiesību aktu izpildi patērētāju tiesību aizsardzības jomā.

(13) COM(2017)142 — priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par apstākļu nodrošināšanu nolūkā dot dalībvalstu konkurences iestādēm iespēju efektīvāk izpildīt konkurences noteikumus un par iekšējā tirgus pienācīgas darbības nodrošināšanu.

(14) Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 5. aprīļa Regula (ES) 2017/745, kas attiecas uz medicīniskām ierīcēm, ar ko groza Direktīvu 2001/83/EK, Regulu (EK) Nr. 178/2002 un Regulu (EK) Nr. 1223/2009 un atceļ Padomes Direktīvas 90/385/EEK un 93/42/EEK (medicīniskas ierīces); Regula (ES); Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 4. jūlija Regula (ES) 2017/1369, ar ko izveido energomarķējuma satvaru un atceļ Direktīvu 2010/30/ES (OV L 198, 28.7.2017., 1.–23. lpp.); COM(2016)31 final — priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanu un tirgus uzraudzību.

(15) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula).

(16) COM(2016)157, SWD(2016)64 un 65.

(17) ES muitas savienības un tās pārvaldības pilnveidošana, COM(2016)813 final, 21.12.2016.

(18) Komisijas Pārdomu dokuments par globalizācijas iespēju izmantošanu, 3.3. punkts, 2017. gada 10. maijs: https://ec.europa.eu/commission/publications/reflection-paper-harnessing-globalisation_lv.

(19) SWD(2017)469 — Komisijas dienestu darba dokuments par tirgus uzraudzības noteikumu izvērtēšanu 2008. gada 9. jūlija Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 765/2008, ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību un atceļ Regulu (EEK) Nr. 339/93.

(20) SWD (2017) 466, Komisijas dienestu darba dokuments, kas pievienots priekšlikumam Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Savienības saskaņošanas tiesību aktu izpildi.

(21)

Kopsavilkuma lapa un Regulējuma kontroles padomes pozitīvais atzinums ir pieejami šeit: [jāievieto saite].

(22) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/42/EK, ar ko ierobežo gaistošo organisko savienojumu emisijas, kuras rada organisko šķīdinātāju izmantošana noteiktās krāsās, lakās un transportlīdzekļu galīgās apdares materiālos (OV L 143, 30.4.2004., 87. lpp.).

(23) OV C [...], [...], [...]. lpp.

(24) COM(2015) 550 final, 2015. gada 28. oktobris.

(25) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 3. decembra Direktīva 2001/95/EK par produktu vispārēju drošību (OV L 11, 15.1.2002., 4. lpp.).

(26) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 765/2008, ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību un atceļ Regulu (EEK) Nr. 339/93 (OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp.).

(27) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 20. novembra Regula (ES) Nr. 1258/2013, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 273/2004 par narkotisko vielu prekursoriem (OV L 47, 18.2.2004., 1. lpp.).

(28) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Regula (EK) Nr. 1223/2009 par kosmētikas līdzekļiem (OV L 342, 22.12.2009., 59. lpp.).

(29) Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 5. aprīļa Regula (ES) 2017/745, kas attiecas uz medicīniskām ierīcēm, ar ko groza Direktīvu 2001/83/EK, Regulu (EK) Nr. 178/2002 un Regulu (EK) Nr. 1223/2009 un atceļ Padomes Direktīvas 90/385/EEK un 93/42/EEK (OV L 117, 5.5.2017., 1. lpp.).

(30) Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 5. aprīļa Regula (ES) 2017/746 par in vitro diagnostikas medicīniskām ierīcēm un ar ko atceļ Direktīvu 98/79/EK un Komisijas Lēmumu 2010/227/ES (OV L 117, 5.5.2017., 176. lpp.).

(31) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra Regula (EK) Nr. 273/2004 par narkotisko vielu prekursoriem (OV L 47, 18.2.2004., 1. lpp.).

(32) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.).

(33) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (OV L 353, 31.12.2008., 1. lpp.).

(34) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Regula (EK) Nr. 1222/2009 par riepu marķēšanu attiecībā uz degvielas patēriņa efektivitāti un citiem būtiskiem parametriem (OV L 342, 22.12.2009., 46. lpp.).

(35) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regula (ES) 2016/424 par trošu ceļu iekārtām un ar ko atceļ Direktīvu 2000/9/EK (OV L 81, 31.3.2016., 1. lpp.).

(36) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regula (ES) 2016/425 par individuālajiem aizsardzības līdzekļiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 89/686/EEK (OV L 81, 31.3.2016., 51. lpp.).

(37) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regula (ES) 2016/426 par gāzveida kurināmā iekārtām un ar ko atceļ Direktīvu 2009/142/EK (OV L 81, 31.3.2016., 99. lpp.).

(38) Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 4. jūlija Regula (ES) 2017/1369, ar ko izveido energomarķējuma satvaru un atceļ Direktīvu 2010/30/ES (OV L 198, 28.7.2017., 1. lpp.).

(39) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 17. maija Direktīva 2006/42/EK par mašīnām, un ar kuru groza Direktīvu 95/16/EK (pārstrādāšana) (OV L 157, 9.6.2006., 24. lpp.).

(40) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 6. septembra Direktīva 2006/66/EK par baterijām un akumulatoriem, un bateriju un akumulatoru atkritumiem un ar ko atceļ Direktīvu 91/157/EEK (OV L 266, 26.9.2006., 1. lpp.).

(41) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija Direktīva 2009/48/EK par rotaļlietu drošumu (OV L 170, 30.6.2009., 1.–37. lpp.).

(42) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 16. jūnija Direktīva 2010/35/ES par pārvietojamām spiediena iekārtām un par Padomes Direktīvu 76/767/EEK, 84/525/EEK, 84/526/EEK, 84/527/EEK un 1999/36/EK atcelšanu (OV L 165, 30.6.2010., 1.–18. lpp.).

(43) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. jūnija Direktīva 2013/29/ES par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz pirotehnisko izstrādājumu pieejamību tirgū (pārstrādāta redakcija) (OV L 178, 28.6.2013., 27. lpp.).

(44) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 20. novembra Direktīva 2013/53/ES par atpūtas kuģiem un ūdens motocikliem un ar ko atceļ Direktīvu 94/25/EK (OV L 354, 28.12.2013., 90. lpp.).

(45) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/28/ES par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz civilām vajadzībām paredzēto sprāgstvielu pieejamību tirgū un pārraudzību (pārstrādāta redakcija) (OV L 96, 29.3.2014., 1. lpp.).

(46) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/29/ES par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz vienkāršu spiedtvertņu pieejamību tirgū (OV L 96, 29.3.2014., 45. lpp.).

(47) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/30/ES par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz elektromagnētisko savietojamību (pārstrādāta versija) (OV L 96, 29.3.2014., 79. lpp.).

(48) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/31/ES par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz neautomātisko svaru pieejamību tirgū (OV L 96, 29.3.2014., 107. lpp.).

(49) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/32/ES par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz mērinstrumentu pieejamību tirgū (pārstrādāta redakcija) (OV L 96, 29.3.2014., 149. lpp.).

(50) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/33/ES par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz liftiem un liftu drošības sastāvdaļām (OV L 96, 29.3.2014., 251. lpp.).

(51) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/34/ES par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz iekārtām un aizsardzības sistēmām, kas paredzētas lietošanai sprādzienbīstamā vidē (pārstrādāta redakcija) (OV L 96, 29.3.2014., 309. lpp.).

(52) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/35/ES par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz tādu elektroiekārtu pieejamību tirgū, kas paredzētas lietošanai noteiktās sprieguma robežās (OV L 96, 29.3.2014., 357. lpp.).

(53) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīva 2014/68/ES par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz spiedieniekārtu pieejamību tirgū (OV L 189, 27.6.2014., 164. lpp.).

(54) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija Direktīva 2014/90/ES par kuģu aprīkojumu un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 96/98/EK (OV L 257, 28.8.2014., 146. lpp.).

(55) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/31/EK par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (Direktīva par elektronisko tirdzniecību) (OV L 178, 17.7.2000., 1. lpp.).

(56) Eiropas Parlamenta un Padomes ... Regula (ES) [...] (OV L, , , lpp.).

(57) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(58) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(59) OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(60) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(61) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).

(62) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. septembra Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

(63) OV L 292, 14.11.1996., 2. lpp.

(64) ABM: budžeta līdzekļu vadība pa darbības jomām; ABB: budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām.

(65) Kā paredzēts Finanšu regulas 54. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktā.

(66) Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html

(67) Dif. = diferencētās apropriācijas / Nedif. = nediferencētās apropriācijas.

(68) EBTA — Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

(69) Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

(70) N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot.

(71) Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās „BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(72) N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot.

(73) N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot.

(74) Rezultāti ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu km skaits, u.c.).

(75) Kā norādīts 1.4.2. punktā. “Konkrētais(-ie) mērķis(mērķi)...”

(76) Kā norādīts 1.4.2. punktā. “Konkrētais(-ie) mērķis(mērķi)...”

(77) Kā norādīts 1.4.2. punktā. “Konkrētais(-ie) mērķis(mērķi)...”

(78) Kā norādīts 1.4.2. punktā. “Konkrētais(-ie) mērķis(mērķi)...”

(79) N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot.

(80) Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(81) AC= līgumdarbinieki; LA = vietējie darbinieki, END = norīkotie valstu eksperti; INT = aģentūras darbinieki; JED = jaunākie eksperti delegācijās.

(82) Ārštata darbiniekiem paredzētā maksimālā summa, ko finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām “BA” pozīcijām).

(83) Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 25 % apmērā.

(84) CA = līgumdarbinieki; LA = vietējie darbinieki, END = norīkotie valstu eksperti; INT = aģentūras darbinieki; JED = jaunākie eksperti delegācijās.

(85) Precizēt komitejas veidu un grupu, pie kuras tā pieder.

(86) IKT: informācijas un komunikācijas tehnoloģijas – jāapspriežas ar DIGIT.

(87) N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot.

(88) Rezultāti ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu km skaits, u.c.).

(89) N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot.

Choose the experimental features you want to try