Pēdējos gados sabiedrība arvien vairāk kontrolē ieguldītāja un valsts strīdu izšķiršanas (IVSI) iekļaušanu tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumos un uzdod jautājumus par to. Ir identificētas vairākas problēmas, ko rada IVSI, kura ir balstīta uz arbitrāžas principiem. Šīs problēmas ietver nepietiekamu vai ierobežotu leģitimitāti, konsekvenci un pārredzamību, kā arī to, ka nav pārskatīšanas iespējas.

Lai novērstu šos ierobežojumus, Savienības pieeja kopš 2015. gada ir bijusi institucionalizēt sistēmu ieguldījumu strīdu izšķiršanai ES tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumos, iekļaujot tajos ieguldījumu tiesu sistēmu (ITS). Tomēr, ņemot vērā ITS divpusējo raksturu, tā nevar pilnībā atrisināt visas iepriekš minētās problēmas. Turklāt ITS iekļaušanai Savienības nolīgumos ir trūkumi administratīvo procedūru sarežģītības un ietekmes uz budžetu ziņā.

Daudzpusējo ieguldījumu tiesu iniciatīvas mērķis ir izveidot starptautisku ieguldījumu strīdu izšķiršanas satvaru 1 , kas būtu pastāvīgs, neatkarīgs un leģitīms, būtu paredzams, nodrošinot konsekventu judikatūru, nodrošinātu iespēju pārsūdzēt lēmumus, būtu izmaksu ziņā lietderīgs un nodrošinātu pārredzamas un efektīvas procedūras un iespēju trešām personām (ieskaitot, piemēram, vides vai darba ņēmēju ieinteresētās organizācijas) iesniegt pieprasījumus. Tiesas neatkarība būtu jānodrošina, nosakot stingras prasības ētikas un objektivitātes ziņā, neatjaunojamu iecelšanu amatā, tiesnešu pilna laika nodarbinātību un neatkarīgus amatā iecelšanas mehānismus.

Šī iniciatīva tiks piemērota vienīgi procesuālajiem jautājumiem. Tādi jautājumi kā piemērojamie tiesību akti vai standarti, ieskaitot interpretācijas konsekvences nodrošināšanu ar citām starptautiskām saistībām (piemēram, Starptautiskās Darba organizācijas un ANO konvenciju ietvaros), tiks risināti pamatā esošajos ieguldījumu nolīgumos, ko piemēros daudzpusējā ieguldījumu tiesa.

Šīs iniciatīvas mērķis ir saskaņot Savienības politiku ieguldījumu strīdu izšķiršanas jomā ar pieeju, ko Eiropas Savienība izmanto citās jomās, kuras ir saistītas ar starptautisko pārvaldību un starptautisko strīdu izšķiršanu, kas atbalsta daudzpusējus risinājumus. Šī iniciatīva neietilpst Komisijas Normatīvās atbilstības un izpildes programmā (REFIT).

Komisijas 2015. gada maija koncepcijas dokumentā “Ieguldījumi TTIP un ne tikai — reformu virzība — Nostiprinot tiesības reglamentēt un pārejot no pašreizējās ad hoc arbitrāžas uz ieguldījumu tiesu” 2 ir paredzēta divu posmu pieeja tradicionālās IVSI sistēmas reformai. Pirmajā posmā ieguldījumu strīdu izšķiršanas institucionalizēta sistēma tika iekļauta turpmākos Savienības tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumos (t. i., ITS). Otrajā posmā Savienībai bija jāstrādā pie daudzpusējas ieguldījumu tiesas izveides. Šādas daudzpusējas tiesas mērķis būtu aizstāt visas divpusējās ITS, kuras ir ietvertas Savienības tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumos, un nodrošināt Savienībai, tās dalībvalstīm un partnervalstīm iespēju savu spēkā esošo ieguldījumu nolīgumu noteikumus par IVSI aizstāt ar piekļuvi daudzpusējai ieguldījumu tiesai.

Šis ieteikums ir saskaņā ar Komisijas 2015. gada oktobra paziņojumu “Tirdzniecība visiem” 3 , kurā noteikts, ka Komisija vienlaikus ar divpusējiem pasākumiem “sadarbosies ar partneriem, lai veicinātu vienprātību par pilntiesīgu, pastāvīgu starptautisko ieguldījumu tiesu”.

Komisija 2015. gada 12. novembrī publicētajā ES priekšlikuma tekstā par transatlantisko tirdzniecības un ieguldījumu partnerību (TTIP) attiecībā uz ieguldījumu aizsardzību un ieguldījumu strīdu izšķiršanu faktiski norādīja, ka “Komisija kopā ar citām valstīm sāks darbu, lai izveidotu pastāvīgu Starptautisko ieguldījumu tiesu. [...] Tādējādi “vecais IVSI” mehānisms tiktu pilnībā aizstāts ar modernu, efektīvu, pārredzamu un objektīvu starptautisko ieguldījumu strīdu izšķiršanas sistēmu” 4 .

Šis ieteikums ir arī saskaņā ar Komisijas 2017. gada maija Pārdomu dokumentu par globalizācijas iespēju izmantošanu 5 , kurā ir ietverta skaidra atsauce uz šo iniciatīvu, apgalvojot, ka “[starptautisko ieguldījumu] [s]trīdi vairs nebūtu jāizšķir šķīrējtiesnešiem saskaņā ar t. s. mehānismu strīdu izšķiršanai starp ieguldītāju un valsti. Tāpēc Komisija ir ierosinājusi izveidot daudzpusēju ieguldījumu tiesu, kas radītu godīgu un pārredzamu mehānismu”.

Turklāt saistībā ar Padomes pieņemto lēmumu, ar ko pilnvaro parakstīt CETA, Padome norādīja, ka “Padome [..] atbalsta Eiropas Komisiju tās centienos strādāt pie daudzpusējas ieguldījumu tiesas izveides, kura aizstās ar CETA izveidoto divpusējo sistēmu — tiklīdz tā būs izveidota, un saskaņā ar CETA paredzēto procedūru.” 6

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. panta 3. punktā ir paredzēts, ka Komisija sniedz ieteikumus Padomei, kura pieņem lēmumu, atļaujot sākt sarunas un izvirzot Savienības sarunu vadītāju. Saskaņā ar LESD 218. panta 4. punktu Padome var nolīguma sarunu vadītājam dot norādes.

Līguma par Eiropas Savienību (LES) 5. panta 3. punktā ir paredzēts, ka subsidiaritātes principu nepiemēro jomās, kuras ir ekskluzīvā ES kompetencē.

Ieguldījumu aizsardzība daļēji ir Savienības ekskluzīvā kompetencē un daļēji — dalītā kompetencē.

LESD 3. pantā ir noteikts, ka Savienībai ir ekskluzīva kompetence kopējās tirdzniecības politikas jomā. Saskaņā ar LESD 207. pantu ārvalstu tiešie ieguldījumi (ĀTI), t. sk. iespēja risināt sarunas un slēgt starptautiskus nolīgumus, kas attiecas uz ĀTI, ir Savienības kopējās tirdzniecības politikas daļa.

Atzinumā 2/15 par ES un Singapūras brīvās tirdzniecības nolīgumu (EUSFTA) Tiesa ir apstiprinājusi, ka, pamatojoties uz LESD 207. pantu, Savienības ekskluzīvā kompetencē ir materiāli tiesiskie aizsardzības standarti, kas parasti ir iekļauti ieguldījumu nolīgumos tiktāl, ciktāl šādi standarti attiecas uz ĀTI 7 . Minētajā atzinumā Tiesa ir precizējusi, ka netiešo ieguldījumu gadījumā Savienībai un dalībvalstīm ir dalīta kompetence attiecībā uz minētajiem materiāli tiesiskajiem standartiem.

Atzinumā 2/15 Tiesa ir arī precizējusi, ka Savienībai un dalībvalstīm ir dalīta kompetence attiecībā uz IVSI (gan attiecībā uz ĀTI, gan uz netiešajiem ieguldījumiem) tiktāl, ciktāl dalībvalstīm ir pienākums būt par atbildētājām noteiktos strīdos.

Savienība kopā ar dalībvalstīm ir līgumslēdzēja puse nolīgumos, kuri paredz tradicionālo IVSI (Enerģētikas hartas nolīgums (ECT)) vai ITS (ES un Kanādas Visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības nolīgums (CETA)), un tām var būt pienākums būt par atbildētājām strīdos saskaņā ar minētajiem nolīgumiem. Turklāt Komisija risina sarunas par vairākiem citiem brīvās tirdzniecības nolīgumiem un patstāvīgiem ieguldījumu nolīgumiem, kuri ietver ITS. Ir paredzēts, ka Savienība būs atbildētāja vismaz dažos no strīdiem, kuri ir ierosināti saskaņā ar minētajiem nolīgumiem.

Tāpēc ir nepieciešama Savienības līdzdalība paredzētajā konvencijā, lai tās piemērošanas jomā ietvertu tos strīdus saskaņā ar minētajiem nolīgumiem, kuros Savienība būs atbildētāja.

Spēkā esošie nolīgumi, t. sk. IVSI vai ITS, kuros Savienība ir līgumslēdzēja puse (ECT un CETA), paredz, ka dalībvalstis ir atbildētājas dažās lietās. Plānotie nolīgumi, kuri ietver ITS, varētu arī paredzēt, ka dalībvalstis ir atbildētājas noteiktos strīdos. Turklāt Savienība ar Regulu Nr. 1219/2012 8 ir pilnvarojusi dalībvalstis paturēt spēkā vai noslēgt tuvu pie 1400 divpusēju ieguldījumu līgumu, kuri ietver tradicionālo IVSI. Minēto iemeslu dēļ ieguldījumu strīdu izšķiršanas sistēmas daudzpusējā reforma, kas paredzēta šajā iniciatīvā, ir jāatbalsta ne vien Savienībai, bet arī dalībvalstīm.

Šis ieteikums Padomes lēmumam, ar kuru atļauj sākt sarunas par Konvenciju, ar ko izveido daudzpusēju tiesu ieguldījumu strīdu izšķiršanai, paredz vienīgi tos pasākumus, kuri ir vajadzīgi, lai sasniegtu attiecīgos politikas mērķus.

Saskaņā ar proporcionalitātes principu tika apsvērti visi racionālie politikas risinājumi, lai novērtētu šādas politiskas darbības iespējamo efektivitāti. Tie ir plašāk aprakstīti ietekmes novērtējuma ziņojumā.

Komisijas ieteikums Padomes lēmumam, ar ko atļauj sākt sarunas, ir saskaņā ar LESD 218. panta 3. punktu, kurā ir paredzēts, ka Komisija sniedz ieteikumus Padomei, kura pieņem lēmumu, atļaujot sākt sarunas.

IVSI pārskatīšanu veic periodiski saistībā ar ECT, un tajā aktīvi piedalās līgumslēdzējas puses — Savienība un dalībvalstis. Lai gan ieguldījumu aizsardzības, t. sk. strīdu izšķiršanas, modernizācija joprojām ir viena no Savienības prioritātēm ECT pārskatīšanas kontekstā, piemērotākais ieguldījumu strīdu izšķiršanas reformas veids ir daudzpusējā reforma, kas paredzēta šajā iniciatīvā.

Ņemot vērā, ka ITS ir ieviesta pavisam nesen, vēl nav veikta tās izvērtēšana.

Komisija aktīvi sadarbojās ar ieinteresētajām personām un rīkoja visaptverošu apspriešanos visā ietekmes novērtējuma procesā.

No 2016. gada 21. decembra līdz 2017. gada 15. martam Komisija veica tiešsaistes sabiedrisko apspriešanos, kas bija pieejama Tirdzniecības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē un tika publicēta portālā “EU Survey” (t. i., Komisijas tiešsaistes rīkā sabiedrisko apspriešanos rīkošanai). Ieinteresētās personas tika aicinātas atbildēt uz jautājumiem, t. sk. par problēmām un iespējamiem politikas risinājumiem, šādu risinājumu tehniskajiem aspektiem un iespējamo ietekmi. Kopumā apspriešanās liecināja par plašu atbalstu ieguldījumu strīdu izšķiršanas daudzpusējai reformai, kā aprakstīts šajā iniciatīvā, tomēr joprojām nav atbildes uz dažiem jautājumiem, it īpaši par tās tehniskajiem aspektiem.

Sabiedriskajā apspriešanā saņemtās atbildes tika publicētas apspriešanās tīmekļa vietnē. Kopsavilkuma ziņojums par tiešsaistes sabiedrisko apspriešanos, kā arī par visiem pārējiem pasākumiem, kurus veica Komisija saistībā ar sabiedrisko apspriešanos ar ieinteresētajām personām, ir pievienots ietekmes novērtējuma ziņojumam.

Tika veikts ietekmes novērtējums par ieguldījumu strīdu izšķiršanas daudzpusējo reformu, kas ietver daudzpusējas ieguldījumu tiesas izveidi. Ietekmes novērtējuma ziņojums un tā kopsavilkums, kā arī Regulējuma kontroles padomes labvēlīgais atzinums ir pievienots šim ieteikumam.

Daudzpusējas ieguldījumu tiesas izveides iniciatīva attiecas vienīgi uz procesuālajiem noteikumiem (t. i., strīdu izšķiršanu), nevis uz materiāli tiesiskajiem noteikumiem (kuri ir iekļauti pamatā esošajos ieguldījumu nolīgumos), tādēļ nav paredzams, ka tā radīs būtisku ietekmi uz vidi vai sociālo ietekmi.

Daudzpusējā ieguldījumu tiesa mazinās administratīvo slogu, kas saistīts ar ieguldījumu strīdu izšķiršanu, visiem strīdiem centralizēti piemērojot vienotu procesuālo noteikumu kopumu. Tādējādi ieguldītājiem neatkarīgi no to lieluma un/vai apgrozījuma būs pieejama leģitīma, neatkarīga un efektīva starptautisku ieguldījumu strīdu izšķiršanas sistēma. MVU var saņemt papildu palīdzību, lai ņemtu vērā, ka tiem ir mazāks apgrozījums. Ir paredzams, ka tiesvedība būs īsāka un līdz ar to ieguldītājiem izmaksās lētāk nekā tradicionālajā nereformētajā sistēmā. Turklāt, pateicoties lielākai ieguldījumu jomas materiāli tiesisko noteikumu prognozējamībai un konsekventākai interpretācijai, tiks samazināts strīdu gadījumu skaits.

Saskaņā ar LES 21. panta 1. punktu Savienības virzītājspēks būs demokrātijas, tiesiskuma, cilvēktiesību un pamatbrīvību princips, ko piemēro šai iniciatīvai, t. sk. it īpaši Pamattiesību hartas 47. pants.

Savienības rīcība daudzpusējā līmenī nedrīkst apdraudēt pamattiesību aizsardzības līmeni Savienībā. Daudzpusējas ieguldījumu tiesas nolūks ir izveidot papildu tiesiskās aizsardzības līdzekli saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, lai pildītu starptautiskos nolīgumos paredzētos pienākumus. Tāpēc šī iniciatīva neskar ārvalstu ieguldītāju spēkā esošās tiesības saskaņā ar Savienības iekšējiem tiesību aktiem un dalībvalstu tiesību aktiem vai tiesiskās aizsardzības līdzekļus šādos iekšējos tiesību aktos paredzētu tiesību piemērošanai.

Šajā posmā nav iespējams noteikt šīs iniciatīvas precīzu finansiālo ietekmi, jo daudzpusējās ieguldījumu tiesas galvenie elementi joprojām ir jāpārrunā daudzpusējās sarunās. Tiek uzskatīts, ka tā izmaksās mazāk nekā alternatīva paturēt spēkā ITS nolīgumos, par kuriem jau ir bijušas vai ir plānotas sarunas, un spēkā esošo sistēmu. Ir veikti vairāki aprēķini, pamatojoties uz vairākiem pieņēmumiem, un tie ir iekļauti ietekmes novērtējuma ziņojumā.

Pēc tam, kad daudzpusējā tiesa sāks darboties, Komisija veiks regulāru uzraudzību. Komisija arī regulāri veiks revīziju par Savienības finanšu iemaksām tiesas izmaksu segšanā. Daudzpusējās ieguldījumu tiesas darbības izvērtēšanu veiks pēc tam, kad tā būs bijusi spēkā pietiekami ilgi, lai kļūtu pieejami jēgpilni dati. Pielikumā pievienotajā ietekmes novērtējuma ziņojumā ir iekļauta plašāka informācija par paredzētajiem uzraudzības un izvērtēšanas pasākumiem.

Komisija atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Savienības Padomes locekļi jau agrīnā posmā arvien vairāk iesaistās sadarbībā ar savas valsts parlamentu par ieguldījumu sarunām saskaņā ar savas valsts institucionālo praksi. Komisija aicina Eiropas Savienības Padomes locekļus rīkoties tāpat arī attiecībā uz šo ieteikumu Padomes lēmumam, pienācīgi ņemot vērā Padomes Lēmumu 2013/488/ES par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai 9 .