a)

preču un pakalpojumu tirdzniecības liberalizācija un abu pušu patiesas tirgus pieejamības iespējas katras puses preču un pakalpojumu tirgum, novēršot nevajadzīgus regulatīvos šķēršļus un vienlaikus nodrošinot, ka nekas šajā nolīgumā nekavē kādu no pusēm veikt samērīgu regulēšanu, kuras mērķis ir leģitīmu politikas mērķu sasniegšana; šajā nolīgumā (i) nedrīkst liegt pusēm noteikt, regulēt, nodrošināt un atbalstīt vispārējas nozīmes pakalpojumus, un tajā ir jāparedz nepārprotami noteikumi par to; (ii) nedrīkst noteikt prasību valdībām privatizēt nevienu pakalpojumu, ne arī liegt valdībām paplašināt to pakalpojumu klāstu, kurus tās sniedz sabiedrībai; (iii) nedrīkst liegt valdībām no jauna pakļaut valsts kontrolei tādus pakalpojumus, kurus valdība iepriekš nolēmusi privatizēt, piemēram, ūdeni, izglītību, veselības un sociālos pakalpojumus, nedz pazemināt augstos veselības aprūpes, pārtikas, patērētāju, vides, darba un drošības standartus ES, nedz arī ierobežot publisko finansējumu mākslai un kultūrai, izglītībai, veselības aprūpes un sociālajiem pakalpojumiem, kā tas notika iepriekšējos tirdzniecības nolīgumos; saistības ir jāpamato uz Vispārējo vienošanos par pakalpojumu tirdzniecību (GATS); šajā ziņā uzsver, ka ir jāsaglabā Eiropas ražotājiem piemērotie standarti;

b)

ja nolīgumā ir ietverta vietējo noteikumu sadaļa, sarunu vedēji nedrīkst iekļaut nepieciešamības pārbaudes;

c)

saistības par antidempinga un kompensācijas pasākumiem, kas pārsniedz PTO noteikumu prasības šajā jomā, iespējams izslēdzot to piemērošanu gadījumos, ja ir spēkā pietiekami kopējie konkurences standarti un tiek īstenota pietiekama sadarbība;

d)

nevajadzīgu beztarifu barjeru samazināšana un brīvprātīga sadarbības dialogu paplašināšana un stiprināšana par regulējuma jautājumiem, savstarpēji praktiskos un izdevīgos gadījumos, vienlaikus neierobežojot katras puses spējas īstenot tās regulatīvos, leģislatīvos un politikas pasākumus, ņemot vērā, ka regulatīvās sadarbības mērķim ir jābūt globālās ekonomikas pārvaldības uzlabošanai, īstenojot stingrāku konverģenci un sadarbību starptautisko standartu jomā, un noteikumu saskaņošanu, piemēram, pieņemot un īstenojot ANO Eiropas Ekonomikas komisijas darba grupas (UNECE) noteiktos standartus un vienlaikus nodrošinot augstāko patērētāju (piemēram, pārtikas drošuma jomā), vides (piemēram, dzīvnieku veselības un labturības, augu veselības jomā), sociālo un darba tiesību aizsardzības līmeni;

e)

ievērojamas publisko iepirkumu koncesijas visos valsts pārvaldības līmeņos, tostarp valsts uzņēmumos un uzņēmumos ar īpašām vai ekskluzīvām tiesībām, kas nodrošina Eiropas uzņēmumiem tirgus pieejamību stratēģiskās nozarēs, un tāda paša līmeņa atvērtība, kāda ir ES publisko iepirkumu tirgos, ņemot vērā, ka vienkāršotas procedūras un pārredzamība pretendentiem, tostarp pretendentiem no citām valstīm, arī var būt efektīvi līdzekļi, lai novērstu korupciju un veicinātu godīgumu valsts pārvaldē, vienlaikus nodrošinot ieguldīto līdzekļu atdevi nodokļu maksātājiem kvalitatīvas, efektīvas, lietderīgas un pārskatatbildīgas piegādes veidā; garantijas, ka publiskā iepirkuma līgumu piešķiršanā tiek izmantoti ekoloģiskie un sociālie kritēriji;

f)

atsevišķa sadaļa, kurā ņemtas vērā mikrouzņēmumu un MVU vajadzības un intereses saistībā ar tirgus piekļuves veicināšanas jautājumiem, tostarp, bet ne tikai, plašāka tehnisko standartu saderība un vienkāršotas muitas procedūras, lai radītu konkrētas uzņēmējdarbības iespējas un sekmētu to internacionalizāciju;

g)

saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas Atzinumu Nr. 2/15 par ES un Singapūras BTN tirdzniecība un ilgtspējīga attīstība ir jautājumi, kas ir ES ekskluzīvā kompetencē, un ilgtspējīga attīstība ir ES kopējās tirdzniecības politikas būtiska sastāvdaļa, tādēļ stingrai un mērķtiecīgai ilgtspējīgas attīstības sadaļai ir jābūt neatņemamai jebkura iespējama nolīguma sastāvdaļai; noteikumi, kuros paredzēti efektīvi instrumenti dialogam, uzraudzībai un sadarbībai, kas satur arī saistošus un piemērojamus noteikumus, kuri pakļauti piemērotiem un efektīviem strīdu izšķiršanas mehānismiem, dažādu piemērošanas metožu starpā apsverot iespēju izmantot arī uz sankcijām balstītus mehānismus, nodrošinot pienācīgu sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanos, kā arī ciešu sadarbību ar ekspertiem no attiecīgām daudzpusējām organizācijām; noteikumi par sadaļu, kurā iekļauti tirdzniecības darba un vides aspekti un ilgtspējīgas attīstības būtiskā nozīme tirdzniecības un ieguldījumu kontekstā, ietverot noteikumus, kuri veicina attiecīgu starptautiski pieņemtu principu un noteikumu, piemēram, darba pamatstandartu, Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) četru prioritāro pārvaldības konvenciju, kā arī daudzpusējo vides, tostarp ar klimata pārmaiņām saistīto, nolīgumu ievērošanu un efektīvu īstenošanu;

h)

prasība pusēm veicināt uzņēmumu sociālo atbildību, tostarp attiecībā uz starptautiski atzītiem instrumentiem, un īstenot ESAO nozaru pamatnostādnes un ANO Vadošos principus uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām;

i)

visaptveroši noteikumi par ieguldījumu liberalizāciju Savienības kompetences ietvaros, ņemot vērā jaunākās politiskās tendences, piemēram, Eiropas Savienības Tiesas 2017. gada 16. maija Atzinumu Nr. 2/15 par ES un Singapūras BTN;

j)

stingri un īstenojami pasākumi, kas attiecas uz intelektuālā īpašuma tiesību, tostarp vīnu un stipro alkoholisko dzērienu un citu lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu (ĢIN), atzīšanu un aizsardzību; vienkāršotas muitas procedūras un vienkārši un elastīgi izcelsmes noteikumi, kas ir piemēroti sarežģītajai globālās vērtību ķēdes videi, tostarp to pārredzamības un pārskatatbildības uzlabošanas ziņā, kur vien iespējams piemērojot daudzpusējos izcelsmes noteikumus, vai pārējos gadījumos neapgrūtinošus izcelsmes noteikumus, tādus kā tarifu apakšpozīcijas maiņa;

k)

līdzsvarota un tālejoša vienošanās par lauksaimniecības un zivsaimniecības sadaļām, kura var tikai veicināt konkurētspēju un dot labumu patērētājiem un ražotājiem, ja tajā pienācīgi ņemtas vērā visu Eiropas ražotāju un patērētāju intereses, ņemot vērā, ka daudziem jutīgiem lauksaimniecības produktiem būtu jāpiemēro atbilstošs režīms, piemēram, izmantojot tarifa kvotas vai paredzot atbilstošus pārejas periodus, pienācīgi paturot prātā tirdzniecības nolīgumu kumulatīvo ietekmi uz lauksaimniecību un, iespējams, izslēdzot no sarunu jomas jutīgākās nozares; izmantojamas, efektīvas, piemērotas un ātras divpusējās drošības klauzulas iekļaušana, kas ļauj uz laiku apturēt preferenču sistēmas piemērošanu, ja, stājoties spēkā tirdzniecības nolīgumam, importa apjoma pieaugums rada vai draud radīt kaitējumu jutīgām nozarēm;

l)

tālejoši noteikumi, kas pilnībā ļauj darboties digitālajai ekosistēmai un sekmē pārrobežu datu plūsmas, tostarp tādus principus kā godīgu konkurenci un mērķtiecīgus pārrobežu datu pārsūtīšanas noteikumus, pilnībā ievērojot un neskarot ES pašreizējos un turpmākos datu aizsardzības un privātuma noteikumus, ņemot vērā, ka datu plūsmas ir izšķirošs pakalpojumu ekonomikas dzinējspēks un būtisks tradicionālo ražošanas uzņēmumu globālo vērtību ķēžu elements, un tādēļ pēc iespējas ir jāiegrožo nepamatotas prasības par atrašanās vietu; datu aizsardzība un tiesības uz privātumu nav šķēršļi tirdzniecībai, bet gan pamattiesības, kas ir paredzētas LES 39. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un 8. pantā;

m)

precīzi un viennozīmīgi noteikumi par rīcību attiecībā uz aizjūras zemēm un teritorijām (AZT) un tālākajiem reģioniem, lai sarunās ņemtu vērā to īpašās intereses;