EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 2.5.2017

COM(2017) 219 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS

KOMISIJAS TREŠAIS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPADOMEI UN PADOMEI

par Eiropas Robežu un krasta apsardzes darbībspējas nodrošināšanu

1.EIROPAS ROBEŽU UN KRASTA APSARDZE – IEVIEŠOT EIROPAS INTEGRĒTO ROBEŽU PĀRVALDĪBU

Eiropas Savienības ārējo robežu aizsardzība, ko veic arī Eiropas Robežu un krasta apsardze, ir viens no galvenajiem balstiem vispusīgajā Eiropas migrācijas politikā, ko Eiropas Savienība īsteno, lai apmierinātu īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa vajadzības, kuras apzinātas Eiropas programmā migrācijas jomā. Šajā ziņojumā sniegts pārskats par gūtajiem panākumiem Eiropas Robežu un krasta apsardzes darbībspējas nodrošināšanā kopš 2017. gada marta, kā arī par pirmajā un otrajā progresa ziņojumā noteikto pasākumu īstenošanu. Šajā ziņojumā ir sniegta jaunākā informācija par nesen pabeigtajiem neaizsargātības novērtējuma procesa posmiem un par pašlaik notiekošo izvietošanu priekšposteņa dalībvalstīs. Sniegta arī informācija par lēmumiem un diskusijām valdes nesenākajā sanāksmē, kas notika 2017. gada 29.–30. martā.

Šajā ziņojumā arī izklāstīts svarīgais process, kura mērķis ir izstrādāt Eiropas Robežu un krasta apsardzes regulas pamatkoncepciju, proti, izstrādāt stratēģisku satvaru, lai nodrošinātu, ka tiek ieviesta Eiropas ārējo robežu integrēta pārvaldība. Tas vēl vairāk attīstīs integrētas ārējo robežu pārvaldības sistēmas principu, kas minēts LESD 77. panta 2. punkta d) apakšpunktā.

2.DARBĪBAS ATBALSTS DALĪBVALSTĪM

Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra turpina sniegt darbības atbalstu uz vietas dalībvalstīs robežu pārvaldības jomā, aģentūrai dažādos ES ārējo robežu posmos izvietojot 1500 robežsargus un citu attiecīgo personālu.

2.1.    Izvietošana priekšposteņa dalībvalstīs

Grieķija

Aģentūra Grieķijā īsteno 3 dažādas operācijas. Kopīgā operācija “Poseidon” Egejas jūrā sniedz atbalstu Grieķijai robežkontrolē un karsto punktu pieejas Egejas salās un ES un Turcijas paziņojuma īstenošanā.

Kopīgās operācijas “Poseidon” kontekstā aģentūra ir izvietojusi 866 amatpersonas, tostarp atpakaļuzņemšanas pasākumu atbalstam, un Grieķijas policija, izmantojot aģentūras līdzfinansējumu, ir izvietojusi 280 drošības speciālistus. Izvietoti arī 3 atkrastes patruļkuģi, 2 piekrastes patruļkuģi, 9 piekrastes patruļlaivas, 1 fiksētu spārnu gaisa kuģis, 2 helikopteri, 20 patruļmašīnas, 4 autobusi un 1 termiskās attēlveidošanas transportlīdzeklis.

Aģentūra atbalsta Grieķiju robežkontroles darbībās, arī iesaistoties kopīgās operācijās “Elastīgas operatīvās darbības” un “Kontaktpunkti”, un kopā izvietojusi 54 amatpersonas pie Grieķijas sauszemes robežām ar Turciju, Albāniju un bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku. Operatīvās darbības Ziemeļgrieķijā uzlabo robežu uzraudzību un novērš neatbilstīgu tālāku pārvietošanos, tādējādi vēl vairāk stiprinot ES reakciju uz problēmām, kas saistītas ar Rietumbalkānu maršrutu. Pašlaik ir izvietotas 17 amatpersonas, bet saskaņotajā darbības plānā paredzēta vairāk nekā 60 amatpersonu izvietošana; tas nozīmē, ka joprojām pietrūkst aptuveni 40 amatpersonu.

Itālija

Kopīgās operācijas “Triton” ietvaros Itālijā un Vidusjūras centrālajā daļā aģentūra ir izvietojusi 345 amatpersonas, tostarp izvietotās tehnikas apkalpes locekļus un ekspertus, kuri palīdz karsto punktu pieejas īstenošanā. Izvietoti 3 gaisa kuģi, 2 helikopteri, 2 atkrastes patruļkuģi, 6 piekrastes patruļkuģi un 3 piekrastes patruļlaivas.

Bulgārija

Aģentūra turpina palīdzēt Bulgārijai kontrolēt sauszemes robežas, citstarp, lai novērstu neatbilstīgas sekundāras kustības. Atbalsts tiek sniegts, īstenojot kopīgās operācijas “Elastīgas operatīvās darbības” un “Kontaktpunkti” pie Bulgārijas sauszemes robežas ar Turciju un Serbiju. Pašlaik ir izvietotas 149 amatpersonas, kurām atbalstu sniedz ar 11 suņu vienībām, 8 termiskās attēlveidošanas transportlīdzekļiem, 41 patruļmašīnu, 8 CO2 detektoriem un 39 smartdeck kamerām.

Spānija

Lai kontrolētu neatbilstīgas migrācijas plūsmu uz ES un novērstu pārrobežu noziedzību, 2017. gada 3. maijā tika uzsākta kopīgā operācija “Indalo”, kuras mērķis ir atbalstīt saskaņotas operatīvās darbības pie ārējām jūras robežām Vidusjūras reģiona rietumu daļā. Maijā paredzēts izvietot 61 amatpersonu, ko atbalstīs 1 gaisa kuģis un 1 atkrastes patruļkuģis.

Rietumbalkāni

Lai palīdzētu robežu pārvaldībā Rietumbalkānu reģionā, citās dalībvalstīs pašlaik ir izvietotas 135 amatpersonas. Svarīgāko izvietošanu īsteno kopīgo operāciju elastīgo darbību ietvaros pie Horvātijas un Ungārijas sauszemes robežām ar Serbiju. Tām atbalstu sniedz ar 10 suņu vienībām, 4 termiskās attēlveidošanas transportlīdzekļiem, 33 patruļmašīnām, 1 CO2 detektoru un 12 smartdeck kamerām.

2.2.    Resursu apvienošana un aģentūras spēju veidošana operatīva atbalsta nodrošināšanai

Sanāksmē, kas notika 2017. gada 29.–30. martā, aģentūras valdei tika iesniegts 2017. gada ziņojuma projekts par dalībvalstu saistībām attiecībā uz Eiropas Robežu un krasta apsardzes vienībām un tehniskā aprīkojuma rezervi, un šo ziņojumu drīzumā iesniegs Eiropas Parlamentam saskaņā ar aģentūras ziņošanas pienākumiem 1 .

Ziņojumā ir uzsvērts, ka 2016. gadā, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, būtiski palielinājusies dalībvalstu iesaiste aģentūras operatīvajās darbībās. Izvietoto Eiropas Robežu un krasta apsardzes vienību dalībnieku skaits ir palielinājies vairāk nekā divas reizes (no 3584 izvietotiem dalībniekiem 2015. gadā līdz 8353 dalībniekiem 2016. gadā), un kopējais izvietojuma ilgums ir vairāk nekā trīskāršojies (no 128,607 cilvēkdienām 2015. gadā līdz 411,939 cilvēkdienām 2016. gadā). Salīdzinot ar 2015. gadu, 2016. gadā ir pieaudzis arī tehnisko līdzekļu nodrošinājums: atkrastes patruļkuģu patrulēšanas stundu skaits palielinājies par 14 %, piekrastes patruļkuģu – par 41 % un patruļmašīnu – par 34 %.

Tomēr notiekošajās operācijās joprojām konstatējams cilvēkresursu un tehniskā aprīkojuma būtisks iztrūkums salīdzinājumā ar vajadzībām, ko aģentūra noteikusi saskaņā ar riska izvērtējumu. Aģentūra lēš, ka attiecībā uz visām tās operācijām 2017. gadā izvietojumu cilvēkdienu kopējais iztrūkums varētu būt gandrīz 60 000 cilvēkdienu.

Lai novērstu šo iztrūkumu, aģentūra kopš 2017. gada februāra beigām katru nedēļu informē dalībvalstis par nepieciešamajiem resursiem. Aģentūra ir arī palielinājusi savas spējas sniegt atbalstu priekšposteņa dalībvalstīm, nomājot vai pērkot preces vai pakalpojumus. Aģentūra pašlaik īsteno vairākas konkursa procedūras, kuru mērķis ir iepirkt pakalpojumus novērošanai no gaisa un mobilos birojus.

Sākot no 2017. gada, aģentūra izmantos EUR 10 miljonus gadā (kopā EUR 40 miljonus laikposmā no 2017.–2020. gadam), lai iegādātos pašai savu aprīkojumu, jo īpaši maza un vidējā izmēra tehniku. Aģentūra jau pēta veidus, kā uzlabot savas pastāvīgās spējas un/vai saglabāt to darbībspēju pēc iegādes.

Ir būtiski, lai Aģentūra izstrādātu visaptverošu stratēģiju, kas jāapstiprina valdei, par to, kā aģentūras pašas spējas tiks izstrādātas/izmantotas laikposmā no 2017.–2020. gadam, ņemot vērā dažādās iespējas, kas pieejamas aģentūrai (piemēram, pirkšana, īre, noma, ilgtermiņa izvietošana).

Turpmākie pasākumi:

Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra

·Aktīvi cenšas ievākt notiekošajām operācijām vajadzīgos ieguldījumus, izmantojot divpusējus kontaktus ar dalībvalstīm.

·Līdz 2017. gada novembrim izstrādās un iesniegs valdei apstiprināšanai visaptverošu stratēģiju par to, kā tiks izstrādātas/izmantotas aģentūras pašas spējas laikposmā no 2017.–2020. gadam.

Dalībvalstis

·Nodrošina, ka saskaņotie resursi ir pieejami aģentūrai gan pašreizējām operācijām, gan obligātajām rezervēm.

·Nodrošina šādus resursus, pamatojoties uz pašlaik apzinātajiem iztrūkumiem.

3.PANĀKUMI, KAS GŪTI PRIORITĀRO JOMU ĪSTENOŠANĀ

3.1.    Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras ātrās reaģēšanas spēju, tajā skaitā resursu obligātās apvienošanas, stiprināšana

Ātrās reaģēšanas rezerve

Lai gan ir apstiprināta vairāk nekā 1500 robežsargu un citu amatpersonu pilnīga pieejamība, saskaņā ar Eiropas Robežu un krasta apsardzes regulu ātrās reaģēšanas rezerves pilnīgu gatavību joprojām ietekmē divi jautājumi.

1) Robežsargu izvirzīšana amatam

Prasības robežsargu izvirzīšanai ir skaidri definētas Eiropas Robežu un krasta apsardzes regulas 20. panta 4. punktā. Lai nodrošinātu rezerves kontingenta kvalitāti, aģentūrai vajadzīgi amatpersonu vārdi un uzvārdi; šādi tā var pārbaudīt, vai izvirzītie robežsargi atbilst noteiktajām specializācijām, un nodrošināt, ka pirms piedalīšanās operatīvajās darbībās tie ir atbilstoši apmācīti. Līdz šim tikai dažas Šengenas valstis (Beļģija, Čehija, Somija, Francija, Rumānija un Šveice) ir iesniegušas ekspertu vārdus un uzvārdus, kas atbilst šo valstu attiecīgi izvirzāmo ekspertu skaitam, kurš paredzēts Eiropas Robežu un krasta apsardzes regulas 1. pielikumā.

Komisija šo jautājumu apsprieda Tieslietu un iekšlietu padomes sanāksmē, kas notika 2017. gada 27. martā. Vairākas dalībvalstis pauda bažas, norādot, ka izvirzīto robežsargu pilnīgu pieejamību nevar garantēt brīvdienu, slimības atvaļinājuma vai cita veida prombūtnes dēļ.

Aģentūras valdes sanāksmē, kas notika 2017. gada 29.–30. martā, Komisija uzsvēra, ka būtu jāizstrādā praktisks risinājums, kas būtu pilnīgā saskaņā ar juridisko pamatu. Šāda praktiska risinājuma vispārējie elementi 2 tika izklāstīti resursu tīkla sanāksmē, kas notika 2017. gada 25.–26. aprīlī. Tomēr vairākos jautājumos bija vajadzīgi papildu precizējumi. Maija sākumā aģentūra izplatīs koncepcijas aprakstu, sīki izskaidrojot piedāvāto risinājumu. Dalībvalstis ar saviem ieguldījumiem Eiropas Robežu un krasta apsardzes rezerves kontingentā varēs rīkoties elastīgi, bet tajā pašā laikā aģentūra varēs pārbaudīt atbilstību specifikācijām un nodrošināt apmācību.

2) Specializāciju saskaņošana

Aģentūra joprojām nav sasniegusi vajadzīgo ekspertu skaitu attiecībā uz dažām specializācijām, ko apņēmušās nodrošināt ES dalībvalstis saskaņā ar robežvērtībām, kuras noteiktas ar attiecīgo valdes īstenošanas lēmumu. Kaut arī ir piedāvājuma pārpalikums attiecībā uz 143 robežu uzraudzības amatpersonām un vairākām citu specializāciju amatpersonām, trūkst 167 reģistrācijas/pirkstu nospiedumu noņemšanas ekspertu un 38 pārbaužu ekspertu. Aģentūrai būtu aktīvi jārisina šis jautājums divpusējās sarunās ar dalībvalstīm, īpaši ar tām dalībvalstīm, kuras izvirzījušas visvairāk amatpersonu specializācijās, attiecībā uz kurām pastāv pārmērīgs piedāvājums, lai mainītu šo valstu piedāvājumu un mudinātu tās izvirzīt reģistrācijas/pirkstu nospiedumu ņemšanas speciālistus un pārbaužu veikšanas amatpersonas.

Ātrās reaģēšanas aprīkojuma rezerve

Pēc pirmā un otrā progresa ziņojuma iesniegšanas aģentūra martā atkārtoti aicināja veikt papildu ieguldījumus rezerves sastāvā. Šo centienu rezultātā līdz 2017. gada aprīļa vidum bija novērsts patruļmašīnu iztrūkums un bija apsolītas papildu piekrastes patruļlaivas, atkrastes patruļkuģi un termiskās attēlveidošanas transportlīdzekļi. Tomēr ievērojams iztrūkums joprojām pastāv attiecībā uz lielāko daļu aprīkojuma. Komisija pauž nožēlu, ka citas dalībvalstis nav apņēmušās veikt ieguldījumus rezerves sastāvā, ko joprojām nodrošina tikai 14 dalībvalstis (Austrija, Bulgārija, Horvātija, Čehija, Vācija, Somija, Ungārija, Itālija, Latvija, Nīderlande, Polija, Portugāle, Rumānija un Slovēnija).

Turpmākie pasākumi

Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra

·Steidzami sāk divpusējas sarunas ar Šengenas valstīm, jo īpaši ar tām, kuras vēl nav sniegušas ieguldījumu Ātrās reaģēšanas aprīkojuma rezervē (Beļģija, Kipra, Dānija, Igaunija, Francija, Grieķija, Luksemburga, Malta, Norvēģija, Spānija, Lietuva, Slovākija, Zviedrija, Šveice), lai novērstu konstatēto aprīkojuma iztrūkumu.

·Līdz 2017. gada maija beigām nodrošina, ka eksperti, kas izvirzīti ātrās reaģēšanas rezervei, jo īpaši reģistrācijas/pirkstu nospiedumu ņemšanas speciālisti un pārbaužu eksperti, tiek nodrošināti atbilstoši īpašo specializāciju skaitam, ko noteikusi valde.

·Līdz 2017. gada jūnija beigām pārbauda visu ātrās reaģēšanas rezervē iekļauto 1500 robežsargu pieejamību un līdz 2017. gada oktobra beigām veic rezerves grupā iekļauto cilvēkresursu un tehnisko resursu izvietošanas imitāciju.

Dalībvalstis

·Līdz 2017. gada maija beigām aizpilda konstatētos iztrūkumus ātrās reaģēšanas aprīkojuma rezervē. Īpašus centienus izrāda tās dalībvalstis, kas vēl nav sniegušas ieguldījumu rezervē.

·Līdz 2017. gada jūnija beigām paziņo to ekspertu vārdus un uzvārdus, kurus paredzēts iekļaut ātrās reaģēšanas rezervē.

3.2.    Preventīvu neaizsargātības novērtējumu veikšana, balstoties uz vienotu metodiku

Preventīvo novērtējumu, kas garantē Šengenas zonas labu funkcionēšanu, pastiprināšana joprojām ir īpaša politiskā prioritāte Eiropas Savienībā. Aģentūra ir pielikusi daudz pūļu, lai saskaņā ar vienotu metodiku un saskaņotajā grafikā sagatavotu neaizsargātības novērtējumus, kas ir būtiski Šengenas kvalitātes kontroles procesa nodrošināšanai. 

Visas dalībvalstis, izņemot Dāniju 3 , ir iesniegušas aģentūrai datus par pašreizējām spējām. Attiecībā uz lielāko daļu dalībvalstu datu pilnīgums ir apmierinošs. Tomēr 8 dalībvalstis (Francija, Ungārija, Itālija, Malta, Norvēģija, Zviedrija, Šveice, Spānija) bija sniegušas tikai daļējus datus (50–75 % no pieprasītajiem datiem). Ir būtiski, lai dalībvalstis ilgtermiņā pastiprinātu savas spējas vākt šādus datus.

2017. gada martā un aprīlī aģentūra attiecībā uz visām dalībvalstīm (izņemot Dāniju un Vāciju, jo šīs valstis datus iesniedza novēloti) veica t. s. pamatnovērtējumus, t. i., padziļinātu analīzi par dalībvalstu esošajām spējām saistībā ar esošajiem apdraudējuma rādītājiem, pamatojoties uz objektīvu kritēriju kopumu. Pamatnovērtējumu projekti jau bija apspriesti ar dalībvalstīm. Galīgie individuālie ziņojumi, kuros izklāstīti novērtējumu galvenie secinājumi, it īpaši nosakot vissteidzamāk risināmos neaizsargātības aspektus, 8 dalībvalstīm tika paziņoti 2017. gada aprīļa beigās. Paredzams, ka galīgie individuāli ziņojumi pārējām dalībvalstīm tiks paziņoti maija sākumā, jo attiecīgās dalībvalstis novēloti iesniedza komentārus.

Pamatojoties uz pamatnovērtējuma ziņojumiem, aģentūras izpilddirektors līdz 2017. gada maija beigām pieņems lēmumu par iespējamu ieteikumu nosūtīšanu attiecīgajai(-ām) dalībvalstij (-īm). Ņemot vērā to, ka galvenais neaizsargātības novērtējumu mērķis ir jo īpaši tām dalībvalstīm, kas saskaras ar konkrētām un nesamērīgām problēmām, noteikt iespējamās tūlītējās sekas pie ārējās robežas un turpmākās sekas Šengenas zonas darbībai, ieteikumos prioritārā kārtībā galvenā uzmanība būtu jāpievērš vissteidzamākajiem neaizsargātības aspektiem saistībā ar pašreizējām problēmām pie ārējās robežas, kas ietekmē Šengenas zonas labu funkcionēšanu.

Būtiski ir arī tas, lai ieteikumos ierosinātie pasākumi būtu precīzi, izpildāmi un balstīti uz detalizētu tehnisko informāciju, kas iegūta no dalībvalstīm. Tikai tad, ja būs ievēroti minētie nosacījumi, aģentūra varēs efektīvi uzraudzīt, kā dalībvalstis īsteno ieteikumus un pasākumus. Gadījumā, ja pasākumi netiek īstenoti noteiktajā termiņā, izpilddirektors par to paziņo valdei un informē Komisiju.

Pamatojoties uz pamatnovērtējumiem, tiks noteiktas dažas dalībvalstis, attiecībā uz kurām aģentūra īstenos tā dēvētos modelēšanas pasākumus, lai novērtētu šo valstu spēju risināt turpmākas problēmas pie ārējām robežām. Šajos pasākumos tiks pētītas un pārbaudītas dalībvalstu spējas, jo īpaši to plāni ārkārtas situācijām attiecībā uz riskiem un scenārijiem, kas vēl nav īstenojušies, taču kuru īstenošanās būtu iespējama, pamatojoties uz situācijas analīzi kaimiņos esošajās trešās valstīs un galvenajās izcelsmes un tranzīta valstīs. Pēc tam, kad 2017. gada oktobra beigās būs pieejami modelēšanas pasākumu rezultāti, izpilddirektors attiecīgajām valstīm var nosūtīt iespējamo ieteikumu otro kārtu.

Sagaidāms, ka, sākot ar 2017. gada aprīli, aģentūra veiks tā dēvēto jauno apdraudējumu novērtējumu. Pamatojoties uz dalībvalstu ikmēneša pārbaudi, kurā tiek izmantoti attiecīgi rādītāji, aģentūra jebkurā laikā var uzsākt īpašu novērtējumu / modelēšanas pasākumu, lai pārbaudītu dalībvalsts spējas tikt galā ar jauniem apdraudējumiem, un pēc tam izsniegt papildu ieteikumus attiecībā uz neaizsargātības aspektiem, kas nav ņemti vērā iepriekšējos pamatnovērtējumos vai modelēšanas pasākumos.

Turpmākie pasākumi

Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra

·Par prioritāti izvirza visaktuālāko neaizsargātības problēmu apzināšanu, pamatojoties uz neaizsargātības novērtēšanas procesa pirmajiem rezultātiem un citu informāciju.

·Līdz 2017. gada vasarai nodrošina pietiekamu darbinieku skaitu darba grupā, kura iesaistīta neaizsargātības novērtējuma procesā.

·Pamatojoties uz pamatnovērtējumiem, līdz 2017. gada maija beigām sniedz ieteikumus attiecīgajām dalībvalstīm, lai prioritārā kārtībā risinātu vissteidzamākos neaizsargātības aspektus.

·Līdz 2017. gada 15. jūnijam saskaņā ar Eiropas Robežu un krasta apsardzes regulas 13. panta 9. punktu nosūta neaizsargātības novērtējumu rezultātus Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.

·Līdz 2017. gada oktobrim veic modelēšanas pasākumus attiecībā uz turpmākajām problēmām.

·Līdz 2017. gada novembra beigām pieņem neaizsargātības novērtējumu pārskatītu kopējo metodoloģiju, kas balstīta gūtajā pieredzē.

Dalībvalstis

·Dānijai līdz 2017. gada 15. maijam būtu jāiesniedz vajadzīgie dati, lai aģentūra varētu veikt pamatnovērtējumu.

·Dalībvalstīm, kuras neiesniedza pilnīgus datus par esošajām spējām, būtu valsts līmenī jāuzlabo datu vākšanas process.

·Dalībvalstīm, kas pēc pamatnovērtējuma veikšanas saņems ieteikumus, būtu jāizveido nepieciešamie rīcības plāni un regulāri jāziņo aģentūrai.

·Visām dalībvalstīm, kuras izvēlētas modelēšanas pasākuma veikšanai, būtu ātri jāreaģē uz aģentūras lūgumiem attiecībā uz papildu datu un informācijas sniegšanu.

3.3.    Atbalsts atgriešanas nodrošināšanai

Aģentūras atbalstīto atgriešanas operāciju temps turpina pieaugt. No 2017. gada 1. janvāra līdz 7. aprīlim aģentūra sniedza atbalstu 92 trešo valstu valstspiederīgo atgriešanas operācijām, nodrošinot 3879 trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu.

48 no minētajām 92 operācijām bija saistītas ar lidojumu veikšanu uz Rietumbalkāniem. Tikai dažas operācijas ir veiktas attiecībā uz Ziemeļāfrikas un Rietumāfrikas valstīm. To var daļēji izskaidrot ar faktu, ka vairākas trešās valstis nepieņem līgumreisu lidojumus un atļauj savu valstspiederīgo atgriešanos tikai ar komerciāliem lidojumiem. Tāpēc aģentūrai būtu ātri jāsāk piedāvāt dalībvalstīm atbalsts operācijām, kurās izmantoti komerciālie lidojumi.

Kopš 2017. gada 7. janvāra izmantošanai operācijās ir pieejamas trīs jaunas rezerves, kas sastāv no piespiedu atgriešanas uzraudzības, piespiedu atgriešanas pavadīšanas un atgriešanas nodrošināšanas speciālistiem. Līdz 2017. gada 7. aprīlim 25 dalībvalstis ir sniegušas ieguldījumu šajās rezervēs, nodrošinot 536 no nepieciešamajiem 690 ekspertiem. Tām Šengenas valstīm, kas vēl nav sniegušas ieguldījumu rezervēs – Kiprai un Šveicei –, tas jādara steidzamības kārtā. 

Visām dalībvalstīm ir jānovērš iztrūkumi, jo īpaši attiecībā uz piespiedu atgriešanas pavadīšanas speciālistiem, kur pašlaik no kopumā pieprasītajiem 600 ekspertiem ir pieejami tikai 416 eksperti. Dalībvalstīm sadarbībā ar aģentūru būtu jānodrošina, ka visas prasmes un pieredze, kas nepieciešama atgriešanas darbību veikšanai, ir adekvāti pārstāvēta atgriešanas speciālistu rezerves kontingentā. Tas ir jo īpaši svarīgi, ņemot vērā pieaugošo atgriešanas operāciju skaitu salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem un ņemot vērā atgriešanas operāciju nepieciešamību, kas var rasties tuvākajos mēnešos.

Atgriešanas rezerves ir tikušas praktiski izmantotas. Līdz 2017. gada 7. aprīlim, piedaloties piespiedu atgriešanas uzraudzības speciālistiem no rezerves kontingenta, ir uzraudzītas 19 atgriešanas operācijas. Līdz šim operatīvā atbalsta sniegšanai ir izvietoti 10 piespiedu atgriešanas pavadīšanas speciālisti no rezerves kontingenta.

Neatrisināts ir jautājums par to, kā nodrošināt skaidrību par rezerves dalībnieku izvietojuma praktiskajiem aspektiem un noteikumiem, kā arī to operatīvajiem uzdevumiem un juridisko atbildību. Aģentūrai jācenšas noteikt šos elementus, sniedzot stingru regulējumu attiecībā uz rezerves kontingentu un nodrošinot, ka tie ir gatavi izvietošanai līdz 2017. gada maija beigām, kā tika prasīts iepriekšējā ziņojumā.

Attiecībā uz papildu darba slodzi un lai pilnībā attaisnotu cerības saistībā ar jaunajām pilnvarām, aģentūrai būtu nekavējoties jārīkojas, lai nodrošinātu, ka ir aizpildītas brīvās personāla vietas un ka pilnībā tiek izmantots atgriešanas darbībām piešķirtais budžets.

Paziņojumā “Par efektīvāku atgriešanas politiku Eiropas Savienībā – atjaunināts rīcības plāns” 4 Komisija ierosināja papildu pasākumus un darbības, kas būtu jāveic aģentūrai, lai pastiprinātu atgriešanas darbības. Gūtie panākumi tiks analizēti nākamajā ziņojumā.

Turpmākie pasākumi

Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra

·Nosaka rezerves dalībnieku izvietošanas praktiskos aspektus, noteikumus, operatīvos uzdevumus un juridisko atbildību, lai nodrošinātu, ka rezerves ir pilnīgi gatavas izvietošanai, vēlākais, līdz 2017. gada maija beigām.

·Līdz 2017. gada jūnijam aizpilda brīvās personāla vietas, kas piešķirtas atgriešanas darbībām.

·Nodrošina atgriešanas darbībām 2017. gadā piešķirto finansiālo resursu pilnīgu izmantošanu.

Dalībvalstis

·Nekavējoties sniedz ieguldījumu rezerves kontingentā, ja tās līdz šim to vēl nav izdarījušas (Kipra un Šveice).

·Novērš atlikušo iztrūkumu rezerves kontingentā.

·Nekavējoties sāk reizi mēnesī sniegt informāciju par valstu indikatīvo plānoto atgriešanas operāciju skaitu, tostarp par atgriežamo personu skaitu un trešām atgriešanas valstīm.

3.4.    Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras sūdzību mehānisma izveide

Kopš iepriekšējā ziņojuma nav iesniegtas jaunas sūdzības. Aģentūrai ir jāuzlabo informācijas izplatīšana par mehānismu, tostarp jānodrošina sūdzības veidlapu labāka pieejamība aģentūras tīmekļa vietnē. Aģentūra turpmāk nodrošinās sūdzību labāku pārvaldību, izmantojot IT lietu pārvaldības sistēmu, kuru ir paredzēts pabeigt līdz 2017. gada jūnijam. Kad visa vajadzīgā infrastruktūra būs pilnīgi izveidota, aģentūrai vajadzētu sākt informācijas kampaņu, lai padarītu sūdzību mehānismu redzamāku.

Attiecībā uz papildu personālu, kas vajadzīgs pamattiesību amatpersonas atbalstam, martā ir pieņemts darbā viens pagaidu darbinieks, kurš pievienosies aģentūrai 2017. gada maijā. Divu asistentu (līgumdarbinieki) darbā pieņemšanas procedūra sākies 2017. gada maijā. Turklāt aģentūra plāno piešķirt papildu darbiniekus, kuri atbalstītu pamattiesību amatpersonas darbu.

Turpmākie pasākumi

Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra

·Līdz 2017. gada jūlija beigām pieņem darbā divus papildu darbiniekus, lai atbalstītu pamattiesību amatpersonu.

·Līdz 2017. gada jūnija beigām pabeidz IT infrastruktūru, lai padarītu pieejamākas sūdzību veidlapas.

·Īsteno informācijas kampaņu, kuras mērķis ir labāk izplatīt informāciju par sūdzību mehānismu.

3.5.    Ar prioritārām trešām valstīm īstenotās operatīvās sadarbības uzlabošanas sagatavošana, nosakot statusa nolīguma paraugu

Attiecībā uz aģentūras operatīvo sadarbību ar prioritārām trešām valstīm valde savā 2017. gada 29.–30. marta sanāksmē tika informēta par izpilddirektora ieceri atsākt sarunas par darba vienošanos noslēgšanu sadarbībai ar Lībiju.

Aģentūra arī iesniedza koncepcijas aprakstu par sadarbību starp aģentūras sadarbības koordinatoriem, dalībvalstu sadarbības koordinatoriem un Eiropas migrācijas sadarbības koordinatoriem, kas ir izvietoti tajās pašās vietās.

Sadarbības koordinators, kas tiks izvietots Nigērā, pievienosies aģentūrai 2017. gada 16. maijā. Ir pabeigta arī atlases procedūra sadarbības koordinatora amatam Rietumbalkānu valstīs, un paredzams, ka izraudzītais kandidāts pievienosies aģentūrai 2017. gada 1. jūlijā. Pirms to izvietošanas attiecīgi Nigērā (2017. gada jūnijā) un Serbijā (2017. gada vasarā) abiem kandidātiem būs jāiziet pirmsmisijas apmācība.

Padome 2017. gada 8. martā pieņēma attiecīgos lēmumus, ar ko pilnvaro Komisiju sākt sarunas ar Serbiju un bijušo Dienvidslāvijas Maķedonija Republiku, lai vienotos par statusa nolīgumiem, kas nepieciešami Eiropas Robežu un krasta apsardzes vienību izvietošanai šo valstu teritorijā. Pirmā sarunu kārta ar Serbiju notika 2017. gada 7. aprīlī, un nākamā sarunu kārta notiks 2017. gada 11. un 12. maijā. Komisijas mērķis ir noslēgt nolīgumus ar Serbiju un bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku pēc iespējas drīz.

Turpmākie pasākumi

Komisija

·Sāk oficiālas sarunas ar bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, tiklīdz minētā valsts ir gatava sākt sarunas par statusa nolīgumu.

Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra

·Attiecīgi līdz 2017. gada jūnijam un augustam pabeidz sadarbības koordinatoru ar Nigēru un Serbiju darbā pieņemšanu un izvietošanu.

3.6.    Mītnes nolīgums

Komisija atzinīgi vērtē to, ka aģentūras izpilddirektors un Polijas iekšlietu ministrs 2017. gada 8. martā ir parakstījuši mītnes nolīgumu. Nolīgums stāsies spēkā trīs mēnešus pēc pušu pēdējā paziņojuma par to, ka ir pabeigtas iekšējās procedūras. Aģentūras procedūra ir pabeigta, valdei apstiprinot nolīgumu un izpilddirektoram to parakstot galīgajā redakcijā. Polijai nolīgums vēl jāratificē.

Nākamais pasākums

·Polijai iespējami drīz būtu jāratificē mītnes nolīgums.

3.7. Sadarbības koordinatoru izvietošana dalībvalstīs

Aģentūrai būtu regulāri jāuzrauga, kā dalībvalstis veic ārējo robežu pārvaldību, izmantojot ne tikai riska analīzi, informācijas apmaiņu un Eiropas Robežu uzraudzības sistēmu (EUROSUR), bet arī ar sava sadarbības koordinatora dalībvalstīs starpniecību.

Valdes sanāksmē, kas notika 2017. gada 29.–30. martā, izpilddirektors valdei apstiprināšanai iesniedza lēmuma projektu, ar ko nosaka sadarbības koordinatoru uzdevumus un pienākumus, to piekļuvi informācijai, kā arī vairāku dalībvalstu apvienošanu, nosakot tām vienu sadarbības koordinatoru. Viens sadarbības koordinators varētu atbildēt par ne vairāk kā četrām dalībvalstīm, kas ir ģeogrāfiski tuvas viena otrai. Saprašanās memorandu ir iecerēts parakstīt 6 mēnešu laikā pēc valdes lēmuma sākt ar visām dalībvalstīm risināt jautājumu par izvietošanas kārtību. Pa to laiku aģentūra pieņems darbā un apmācīs atbilstošos kandidātus.

Turpmākie pasākumi

Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra

·Ierosina galīgo attiecīgā īstenošanas lēmuma projektu, kas valdei jāapstiprina līdz 2017. gada jūnija beigām.

·Uzsāk attiecīgo atlases procedūru, lai pieņemtu darbā sadarbības koordinatorus, plānojot to iespējamu pieņemšanu darbā, apmācību un izvietošanu, vēlākais, līdz 2017. gada beigām.

Dalībvalstis

·Līdz 2017. gada oktobrim vienojas ar aģentūru par Saprašanās memorandu, ar kuru nosaka sadarbības koordinatoru izvietošanas kārtību.

3.8.    Aģentūras darbinieku skaita palielināšana

2017. gada pirmajās 90 kalendārajās dienās aģentūrā strādāja 91 jauns darbinieks. Pašlaik notiek gandrīz 100 darbā pieņemšanas procedūras, un tuvākajos mēnešos tiks uzsāktas vēl 132 šādas procedūras. Paredzēts, ka līdz 2017. gada beigām aģentūrā strādās 655 darbinieki, kas ir gandrīz divreiz vairāk nekā 2015. gadā.

Aģentūrai ir grūtības nodrošināt pieņemšanu darbā, ievērojot pēc iespējas plašāku ģeogrāfisko teritoriju un izraugoties kandidātus no Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, kā tas prasīts Civildienesta noteikumu 27. pantā. Aģentūrai ir arī problēmas aizpildīt jaunās amata vietas, kas paredzētas norīkotajiem valstu ekspertiem (apmēram 25 % no visām jaunajām amata vietām), ko rada dalībvalstu ierobežotā reaģēšana.

Turpmākie pasākumi

Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra

·Līdz 2017. gada jūnija beigām uzsāk darbā pieņemšanas procedūru attiecībā uz visiem amatiem, kas paredzēti apstiprinātajā 2017. gada štatu sarakstā.

·Nodrošina papildu finansiālo resursu iedarbīgu apgūšanu atbilstīgi budžeta lēmējinstitūcijas atbalstītajām prioritātēm.

Komisija

·Kopā ar aģentūru meklē risinājumu problēmām, kas saistītas ar darbā pieņemšanu .

Dalībvalstis

·Nodrošina labākus rezultātus attiecībā uz norīkoto valsts ekspertu izvietošanu.

4.EIROPAS INTEGRĒTĀ ROBEŽU PĀRVALDĪBA: TURPMĀKĀ VIRZĪBA

4.1. Integrēta robežu pārvaldība

Eiropas Robežu un krasta apsardzes regulā ir noteikti Eiropas integrētas robežu pārvaldības vispārīgie principi, un tādējādi pirmo reizi likumīgi ieviestas LESD 77. panta 2. punkta d) apakšpunktā ietvertās koncepcijas.

Šajā regulā noteikts saraksts ar 11 stratēģiskiem elementiem, tostarp robežkontroli, meklēšanu un glābšanu situācijās, kuras var rasties, veicot robežu uzraudzības operācijas jūrā, riska analīzi, kā arī aģentūru sadarbību, sadarbību starp dalībvalstīm, Šengenas kvalitātes kontroles mehānismu un solidaritātes mehānismiem, jo īpaši Savienības finansēšanas instrumentiem. Šis ir pamats labi strukturēta stratēģiskā satvara izveidei, kas ļauj efektīvi īstenot Eiropas integrēto robežu pārvaldību valstu un Savienības līmenī.

Praksē integrētas robežu pārvaldības koncepcija jāīsteno ar stratēģiska procesa starpniecību, kurš sastāv no trim virzieniem, t. i., 1) ES iestādes politiskā līmenī definē Eiropas integrētās robežu pārvaldības stratēģiju, 2) Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra pieņem tehniskās un operatīvās darbības stratēģiju, un 3) katra dalībvalsts nosaka valsts integrētas robežu pārvaldības stratēģiju, lai nodrošinātu vienotu koncepcijas īstenošanu. Tās rezultātā Eiropas Robežu un krasta apsardzei vajadzētu izveidot sadarbspējīgu un vienotu Eiropas integrētas robežu pārvaldības stratēģisko satvaru, lai nodrošinātu tā efektīvu īstenošanu.

4.2.    ES iestāžu politiskais satvars

Saskaņā ar Eiropas Robežu un krasta apsardzes regulu par Eiropas integrētās robežu pārvaldības stratēģijas izstrādi ir atbildīgas Savienības iestādes.

Eiropas integrētās robežu pārvaldības stratēģijas izveidē ļoti būtiska būs sadarbība starp Eiropas Komisiju, Eiropas Parlamentu un Padomi. Lai dotu iestādēm iespēju izstrādāt politisko stratēģiju, Komisija kopā ar aģentūru rīkos divus īpašus darbseminārus, kuros piedalīsies dalībvalstis un Eiropas Parlaments un kuru rezultātā tiks izstrādāts Eiropas integrētās robežu pārvaldības politiskais satvars paziņojuma veidā. Eiropas Parlaments un Padome tiks aicināti apstiprināt šo paziņojumu.

4.3.    Aģentūras tehniskā un operatīvā stratēģija

Saskaņā ar Eiropas Robežu un krasta apsardzes regulas 3. panta 2. punktu aģentūras uzdevums ir izstrādāt Eiropas integrētās robežu pārvaldības tehnisko un operatīvo stratēģiju. Lai gan aģentūrai pēc iespējas drīz ciešā sadarbībā ar Komisiju būtu jāsāk strādāt pie šā uzdevuma izpildes, aģentūras valdei būtu jāpieņem operatīvā un tehniskā stratēģija tikai pēc tam, kad attiecīgo politisko satvaru ir apstiprinājušas visas trīs iestādes.

4.4.    Dalībvalstu valsts stratēģijas

Eiropas integrētās robežu pārvaldības efektīva īstenošana būtu jānodrošina ar valstu centieniem. Eiropas Robežu un krasta apsardzes regulas 3. panta 3. punktā ir noteikts, ka dalībvalstis izveido savas valsts stratēģijas integrētai robežu pārvaldībai saskaņā ar operatīvo un tehnisko stratēģiju, ko noteikusi aģentūra.

Katrai dalībvalstij būtu pēc iespējas drīz jāuzsāk sagatavošanas process, iesaistot visas attiecīgās valsts iestādes, kas atbild par robežu pārvaldību un atgriešanu, lai izveidotu vienotu valsts stratēģiju, ko papildina rīcības plāns. Dalībvalstīm būtu pilnībā jāizmanto apmācības programma, kuru izstrādājusi Komisija un aģentūra un kurā galvenā uzmanība pievērsta valsts integrētas robežu pārvaldības stratēģiju izstrādes metodoloģijai. Turpmākās sanāksmes ir paredzētas 2017. gada maijā, jūlijā, septembrī un novembrī.

Pēc tam, kad ES iestādes būs apstiprinājušas politisko satvaru un būs izstrādāta aģentūras operatīvā un tehniskā stratēģija, dalībvalstīm attiecīgi būs jāizstrādā savas valsts stratēģijas.

Turpmākie pasākumi

Komisija

·2017. gada jūnijā un septembrī organizē divus specializētus darbseminārus ar dalībvalstu un Eiropas Parlamenta pārstāvju piedalīšanos, lai apspriestu Eiropas integrētās robežu pārvaldības politisko satvaru.

·Līdz 2017. gada oktobrim pieņem paziņojumu, kurā definēti Eiropas integrētās robežu pārvaldības politiskā satvara galvenie elementi.

·Šengenas novērtējumā 2018. gadam iekļauj novērtējumu par valstu integrētās robežu pārvaldības stratēģijām.

Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra

·Ciešā sadarbībā ar Komisiju 2017. gada otrajā pusē sāk procesu integrētas robežu pārvaldības operatīvās un tehniskās stratēģijas izstrādei.

·Pēc tam, kad ES iestādes ir vienojušās par integrētas robežu pārvaldības politisko stratēģiju, valde līdz 2018. gada februārim pieņem Eiropas integrētās robežu pārvaldības operatīvo un tehnisko stratēģiju.

·Ciešā sadarbībā ar Komisiju izveido īpašu Šengenas novērtēšanas apmācību, kas paredzēta atlasītajiem integrētas robežu pārvaldības ekspertiem.

Dalībvalstis

·No 2017. gada jūlija līdz decembrim sāk valsts procedūras, lai izstrādātu valstu integrētas robežu pārvaldības stratēģijas.

·Sešu mēnešu laikā pēc operatīvās un tehniskās stratēģijas pieņemšanas saskaņo attiecīgās valsts integrētās robežu pārvaldības stratēģijas ar politisko stratēģiju un operatīvo un tehnisko stratēģiju.

·Ir gatavas Šengenas izvērtējumam attiecībā uz to valsts integrētās robežu pārvaldības stratēģijām (kas tiks sākts 2018. gada vēlā rudenī).

5.SECINĀJUMS

Trešais ziņojums liecina, ka turpinās Eiropas Robežu un krasta apsardzes regulā noteikto pasākumu un instrumentu ieviešana, lai pēc iespējas ātrāk pastiprinātu ES spēju aizsargāt ārējās robežas.

Aģentūra gandrīz visās dalībvalstīs izstrādāja pirmo neaizsargātības pamatnovērtējumu un tuvākajā laikā sniegs ieteikumus attiecīgajām dalībvalstīm, norādot konkrētus pasākumus konstatēto neaizsargātības aspektu novēršanai. Tāpat arī ātri pieņemtais Padomes lēmums, ar ko pilnvaro Komisiju risināt sarunas ar Serbiju un bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku par statusa nolīgumu, un tūlītēja pirmā kārta sarunās ar Serbiju liecina, ka Eiropas Robežu un krasta apsardzes darbībspējas nodrošināšana pastāvīgi tiek atzīta par politisko prioritāti.

Tomēr dalībvalstis nav guvušas pietiekamus panākumus ātrās reaģēšanas rezerves pilnas darbības jaudas nodrošināšanā, jo īpaši iztrūkumu novēršanā attiecībā uz ātrās reaģēšanas aprīkojuma rezervi. Tāpat ir vajadzīgi arī kopīgi centieni, lai novērstu joprojām nepietiekamo izvietojumu pašreiz notiekošajās kopīgajās operācijās, kuru mērķis ir atbalstīt priekšposteņa dalībvalstis ārējo robežu efektīvā pārvaldībā. Šis iztrūkums ir jānovērš prioritārā kārtā. Dalībvalstis tiek arī mudinātas labāk izmantot pastiprināto aģentūras spēju sniegt palīdzību atgriešanas operāciju jomā.

Komisija cer sadarboties ar Eiropas Parlamentu, Padomi un aģentūru, lai izstrādātu Eiropas integrētās robežu pārvaldības stratēģisko satvaru.

Lai paātrinātu Eiropas Robežu un krasta apsardzes darbībspējas nodrošināšanu, Komisija aicina Padomi izvērtēt līdz šim panākto virzību un veikt ierosinātos pasākumus.

Par ārējo robežu stiprināšanā gūto progresu Komisija atkārtoti ziņos vasarā.

(1)

     Eiropas Robežu un krasta apsardzes regulas 20. panta 12. punkts un 39. panta 13. punkts.

(2)

2     Visas 5000 amatpersonas, kas veido Eiropas Robežu un krasta apsardzes pamatrezervi, tiks izvirzītas (reģistrētas ar vārdu un uzvārdu), un dalībvalstis norādīs, kuras no šīm 5000 amatpersonām veidos ātrās reaģēšanas rezervi 1500 amatpersonu sastāvā. Šo norādi var koriģēt jebkurā laikā gada laikā vai gadījumā, ja tiek aktivizēti ātrās reaģēšanas robežsardzes pasākumi un tiek veikta aizstāšana ar tām pašām specializācijām no Eiropas Robežu un krasta apsardzes pamatrezerves. 

(3)

     Saskaņā ar 4. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija ir informējusi, ka tā īstenos Eiropas Robežu un krasta apsardzes regulu no 2017. gada 14. marta.

(4)

     COM(2017) 200 final.