EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 7.3.2017

COM(2017) 116 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par dažu Regulas (EK) Nr. 1071/2009, ar ko nosaka kopīgus noteikumus par autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanas nosacījumiem, noteikumu īstenošanu laikposmā no 2013. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 31. decembrim

(Otrais Komisijas ziņojums par to, kā dalībvalstis īsteno dažus noteikumus par piekļuvi autopārvadātāja profesionālajai darbībai)

I.Ievads

Šis ziņojums attiecas uz autopārvadātāju profesionālās darbības veikšanu dalībvalstīs, un tā mērķis ir nodrošināt, ka tiek ciešāk uzraudzīta Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulas (EK) Nr. 1071/2009, ar ko nosaka kopīgus noteikumus par autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanas nosacījumiem un atceļ Padomes Direktīvu 96/26/EK 1 (turpmāk — Regula (EK) Nr. 1071/2009), piemērošana. Minētā regula ir piemērojama visiem ES reģistrētiem uzņēmumiem, kas veic autopārvadātāja profesionālo darbību, kā arī tiem uzņēmumiem, kas plāno veikt šādu darbību. Autopārvadātāja profesionālā darbība ir attiecināma gan uz kravu autopārvadātāju 2 , gan pasažieru autopārvadātāju 3 profesionālo darbību. Noteiktu kategoriju uzņēmumiem, piemēram, tādiem, kas izmanto mehāniskos transportlīdzekļus, kuru pilnmasa nepārsniedz 3,5 tonnas, minēto regulu nepiemēro 4 . Regula (EK) Nr. 1071/2009 paredz kopīgus noteikumus, kas reglamentē kravu autopārvadātāja un pasažieru autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanu.

Saskaņā ar minētās regulas 3. pantu uzņēmumiem, kas veic autopārvadātāja profesionālo darbību, ir faktiski un stabili jāveic uzņēmējdarbība kādā dalībvalstī, jābūt labai reputācijai, atbilstīgam finansiālajam stāvoklim un nepieciešamajai profesionālajai kompetencei. Turklāt minētās regulas 4. pants autopārvadājumu uzņēmumiem uzliek pienākumu izraudzīties pārvadājumu vadītāju, kam ir profesionālās kompetences sertifikāts, kas apliecina personas kvalifikāciju un zināšanas efektīvai, pastāvīgai un visām tiesību aktu un nozares prasībām atbilstošai pārvadājumu vadīšanai. Dalībvalstu uzdevums ir pārbaudīt, vai uzņēmums atbilst Regulā (EK) Nr. 1071/2009 izklāstītajiem noteikumiem. Turklāt labi organizētai administratīvai sadarbībai starp dalībvalstīm ir būtiska nozīme tādu uzņēmumu uzraudzības efektivitātes uzlabošanā, kuri darbojas Eiropas Savienībā.

Regulas (EK) Nr. 1071/2009 26. panta 1. punktā ir noteikti termiņi dalībvalstu un Komisijas ziņošanas pienākumu izpildei:

sākot no regulas piemērošanas dienas, dalībvalstis reizi divos gados sagatavo ziņojumu par kompetento iestāžu darbību un nosūta to Komisijai, kā noteikts regulas 26. pantā;

pamatojoties uz dalībvalstu iesniegtajiem datiem, Komisija reizi divos gados sagatavo ziņojumu, kas jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei.

Dalībvalstu iesniegtie valstu ziņojumi ir būtisks ieguldījums Komisijas ziņojumā. Saskaņā ar regulas 26. pantu valstu ziņojumos iekļauj šādus datus:

“a) nozares pārskatu attiecībā uz labu reputāciju, finansiālo stāvokli un profesionālo kompetenci;

b) izsniegto atļauju skaitu pēc gada un veida, apturētās un anulētās atļaujas, paziņojumu par attiecīga pārvadājumu vadītāja nepiemērotību skaitu, kā arī attiecīgos iemeslus;

c) katru gadu izsniegto profesionālās kompetences sertifikātu skaitu;

d) pamata statistiku par valstu elektroniskajiem reģistriem un to izmantošanu, ko veic kompetentās iestādes; kā arī

e) pārskatu par informācijas apmaiņu ar citām dalībvalstīm saskaņā ar 18. panta 2. punktu, tostarp jo īpaši to notikušo pārkāpumu skaitu gadā, par kuriem ir paziņots citām dalībvalstīm, un saņemto atbilžu skaitu, kā arī pieprasījumu un saņemto atbilžu skaitu gadā saskaņā ar 18. panta 3. punktu.”

Šajā ziņojumā ir aplūkota dalībvalstu iesniegto datu kvalitāte un to iesniegšanas laicīgums (II iedaļa) un dalībvalstu sniegto ziņojumu analīze (III iedaļa). IV iedaļā ir izklāstīti secinājumi.

II.Datu iesniegšana

Šis ir otrais ziņojums saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1071/2009, un tas aptver laikposmu no 2013. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 31. decembrim. Pirmais ziņojums 5 aptvēra laikposmu no 2011. gada 4. decembra (dienas, kad regula stājās spēkā) līdz 2012. gada 31. decembrim. Šis pārskata periods ir sinhronizēts ar ziņojumu par autotransporta jomas sociālo tiesību aktu īstenošanu 6 , kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1071/2009 26. panta 2. punktā. Šī sinhronizēšana ļauj dalībvalstīm un ieinteresētajām personām gūt visaptverošu pārskatu par nozari saistībā ar iekšējo tirgu un sociālajiem noteikumiem šajā pašā pārskata periodā.

Neraugoties uz Regulas (EK) Nr. 1071/2009 26. pantā minēto ziņošanas pienākumu, laikā, kad šis ziņojums tika gatavots, sešas dalībvalstis, proti, Austrija, Beļģija, Kipra, Nīderlande, Portugāle un Ungārija, nebija iesniegušas savus valsts ziņojumus. Dažas dalībvalstis savus datus iesniedza, būtiski kavējot noteikto termiņu — 2015. gada 30. septembri; tas būtiski ietekmēja šā Komisijas ziņojuma sagatavošanas termiņu. Vairākos ziņojumos daļa nepieciešamās informācijas nebija norādīta, tādējādi apgrūtinot visaptverošas analīzes veikšanu. Dažos gadījumos iesniegtie dati arī attiecās uz citu laikposmu, nevis uz to, par kuru informācija bija pieprasīta.

Lai nodrošinātu konsekvenci un sniegtu valstu kompetentajām iestādēm atbalstu ziņošanas pienākuma izpildē, Komisijas dienesti 2015. gadā piedāvāja dalībvalstīm standartizētu ziņojuma veidlapu, kas izmantojama, sākot ar otro pārskata periodu. Lielākā daļa dalībvalstu, kas iesniedza savus valstu ziņojumus, izmantoja standartizēto veidlapu.

Tā kā dalībvalstis, kuras iesniedza ziņojumus šajā pārskata periodā, nav tās pašas dalībvalstis, kuras iesniedza ziņojumus pirmajā pārskata periodā, un tā kā pārskata periodu ilgums atšķiras 7 , šos abus pārskata periodus nebija iespējams salīdzināt un jebkurā gadījumā šāda salīdzināšana nesniegtu nozīmīgus secinājumus. Tādēļ šajā ziņojumā šāda salīdzināšana nav veikta.

Komisija ir pasūtījusi pētījumu par Regulas (EK) Nr. 1071/2009 un Regulas (EK) Nr. 1072/2009 ex post novērtējumu 8 . Attiecīgos gadījumos šajā ziņojumā ir izmantota minētajā pētījumā ietvertā informācija.

III.Autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanas datu analīze

1. Autopārvadājumu nozares pārskats attiecībā uz labu reputāciju, finansiālo stāvokli un profesionālo kompetenci

Šī ziņojuma daļa attiecas uz valsts prasību, pārbaužu kārtības, atbilstības līmeņa un konstatēto problēmu izklāstu, kas apkopots, balstoties uz dalībvalstu iesniegto informāciju. Sakarā ar nepilnībām dalībvalstu iesniegtajos ziņojumos šis pārskats nav visaptverošs. Vajadzības gadījumā dalībvalstu sniegtie ziņojumi papildināti ar iepriekš minētā novērtējuma pētījuma datiem.

Kā noteiktos apstākļos pieļauj Regulas (EK) Nr. 1071/2009 3. panta 2. punkts, vairākas dalībvalstis nosaka valsts prasības, kas ir jāizpilda papildus četrām regulā noteiktajām prasībām (faktiska un stabila uzņēmējdarbība, laba reputācija, atbilstīgs finansiālais stāvoklis un nepieciešamā profesionālā kompetence), lai varētu veikt autopārvadātāja profesionālo darbību. Piemēram, Slovākija ir pievienojusi prasību, ar kuru nosaka pārvadājumu vadītāja minimālo vecumu — 21 gads. Austrija ir pievienojusi nosacījumu, ka autopārvadātāja rīcībā tajā pašā pašvaldībā vai tās pašas vai blakus esošas administratīvās teritorijas pašvaldībā ir jābūt autostāvvietai, kas neatrodas uz autoceļa. Spānijā ir papildu prasība, ka pretendentu īpašumā ir jābūt trīs transportlīdzekļiem, kuru lietderīgā slodze vienā pārvadājumu reizē ir vismaz 60 tonnas 9 . Francija, Itālija un Latvija ir paplašinājusi pienākumu nodrošināt atbilstību noteikumiem par autopārvadājumu uzņēmuma darbības veikšanu arī attiecībā uz kravu autopārvadātājiem, kas izmanto transportlīdzekļus, kuru pieļaujamā pilnmasa nepārsniedz 3,5 tonnas.

Veids, kādā dalībvalstis pārbauda atbilstību četrām regulā noteiktajām prasībām autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanai, kā arī īstenoto pārbaužu skaits ir ļoti atšķirīgs.

Igaunija ziņoja, ka pārbaudes attiecībā uz atbilstību regulas prasībām tiek veiktas, izmantojot uz risku balstītu sistēmu, galvenokārt pārbaudot tos uzņēmumus, kuriem ir paaugstināts risks nopietni vai bieži pārkāpt autotransporta noteikumus.

Īrijā labas reputācijas, finansiālā stāvokļa un profesionālās kompetences pārbaudes katram uzņēmumam tiek veiktas vismaz ik pēc pieciem gadiem atļaujas atjaunošanas procesa ietvaros. Turklāt dažiem pārvadātājiem, kuriem tiek piedēvēts lielāks risks vai kuri nokļūst kompetento iestāžu redzeslokā, šīs pārbaudes mēdz veikt biežāk. Laba reputācija tiek pārbaudīta, vērtējot pārvadājumu vadītāju un jebkuru citu attiecīgo personu, šim nolūkam izmantojot valsts policijas spēku nodrošināto pārbaudes dienestu. Šis pārbaudes dienests kompetento iestādi nodrošina ar notiesājošu tiesas spriedumu sarakstu, ko var izmantot labas reputācijas noteikšanai. 5 gadu periodā, kad ir derīga pārvadātāja atļauja, šim pārvadātājam parasti nav nepieciešams sniegt papildu informāciju licencēšanas iestādei. Tas ir nepieciešams tikai tad, kad iestāde ir konstatējusi risku attiecībā uz šo pārvadātāju.

Latvijā finansiālā stāvokļa atbilstības pārbaude tiek veikta, izmantojot Uzņēmumu reģistra sagatavotajos gada ziņojumos esošo informāciju. Turklāt pirms pārvadājumu atļaujas piešķiršanas tiek pārbaudītas visas četras prasības. Lielākā daļa atļauju tiek apturētas pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma, kad tas ir pieņēmis lēmumu apturēt pārvadājumu uzņēmuma saimniecisko darbību. Tā kā Latvijā Kopienas licenču un valsts transporta licenču apliecinātās kopijas tiek izsniegtas katram konkrētam transportlīdzeklim un tikai uz laiku līdz 12 mēnešiem, gadījumā, ja netiek nodrošināta atbilstība minētajām četrām prasībām, Kopienas licenču un valsts transporta licenču apliecinātās kopijas netiek atjaunotas. Laba reputācija tiek pārbaudīta attiecībā uz pārvadājumu vadītāju, uzņēmumu un tā valdes locekļiem. Ja pārvadājumu vadītājs vai uzņēmuma valdes locekļi tiek nomainīti, tiek pārbaudīta katra jaunā locekļa labā reputācija.

Spānijā tiek izmantotas divas metodes, lai pārbaudītu atbilstību kritērijiem profesionālās darbības veikšanai. Pirmā metode ietver pieprasījumu uzņēmumiem iesniegt dokumentus, kas apliecina to atbilstību četrām prasībām. Otrā metode ietver inspektoru došanos uz uzņēmumu telpām, lai veiktu pārbaudes uz vietas. Spānijā autopārvadājumu uzņēmumiem reizi divos gados ir jāiesniedz pieteikums to atļaujas atjaunošanai, tādēļ atbilstība četrām prasībām tiek pārbaudīta reizi divos gados. Turklāt katru gadu tiek veikta virkne pārbaužu, lai pārliecinātos, ka uzņēmumi, kuru atļaujas nav atjaunotas, neveic nekādus pārvadājumus. 2013. gadā šajā nolūkā tika pārbaudīti 354 uzņēmumi un 3 uzņēmumi tika sodīti par pārvadājumu veikšanu bez attiecīgas atļaujas, savukārt 2014. gadā tika pārbaudīti 1184 uzņēmumi un konstatēti 36 pārkāpumi.

Polijā par pārbaužu veikšanu uz ceļiem un kravu autopārvadātāju telpās ir atbildīgi 400 inspektori. Inspektoru apkopotā informācija tiek nosūtīta Starptautiskajam transporta birojam un vietējām iestādēm, kas izsniedz Kopienas licences un pārbauda atbilstību četrām Regulā (EK) Nr. 1071/2009 noteiktajām prasībām. Polijā tiek uzskatīts, ka faktiska un stabila uzņēmējdarbība ir nodrošināta, ja ir atbilstošs tehniskais aprīkojums un ierīces pārvadājumu veikšanai strukturētā un nepārtrauktā veidā, kas ietver vismaz vienu no šādiem elementiem: autostāvvieta, izkraušanas zona, aprīkojums transportlīdzekļu apkopei.

Vācijā pastāvēja tikai reģionāla līmeņa riska novērtēšanas sistēma, taču no 2014. gada jūlija ir izveidota valsts līmeņa riska novērtēšanas sistēma. Pārkāpumi tiek novērtēti, piešķirot 5 punktus (vissmagākie pārkāpumi), 3 punktus (smagāki / smagi pārkāpumi) vai 1 punktu (citi pārkāpumi). Ja uzņēmumam ir uzkrājušies 5 punkti (uzņēmumiem ar ne vairāk kā 10 transportlīdzekļiem), 8 punkti (uzņēmumiem ar ne vairāk kā 50 transportlīdzekļiem) vai 11 punkti (uzņēmumiem ar vairāk nekā 50 transportlīdzekļiem), tas tiek novērtēts kā uzņēmums ar paaugstinātu risku.

Apvienotās Karalistes Autovadītāju un transportlīdzekļu standartu aģentūra kopš 2006. gada izmanto sistēmu ar nosaukumu OCRS (Pārvadātāju atbilstības riska novērtējums). 2012. gadā šī sistēma tika pilnveidota, lai uzlabotu tās prognozēšanas spēju. OCRS ir integrēta informācija par tādiem pārkāpumiem attiecībā uz transportlīdzekļu tehnisko pārbaudi uz ceļiem, kas ir saistīti ar citiem pārkāpumiem.

Dānijā visi valsts transporta licences vai Kopienas licences jaunie pretendenti tiek pārbaudīti attiecībā uz atbilstīgu finansiālo stāvokli, profesionālo kompetenci, parādsaistībām un stabilu uzņēmējdarbību. Labas reputācijas pārbaudes tiek veiktas tikai tad, ja policija ir ziņojusi par problēmu vai ja ir kādas citas norādes, ka problēma varētu pastāvēt. Pārkāpumi tiek reģistrēti uz 5 gadiem un ietver tādus pārkāpumus, kurus policija konstatējusi pārbaudēs uz ceļiem. Dānijas attiecīgā iestāde parasti pārbauda visus jaunos pretendentus, kā arī aptuveni 250 esošos pārvadātājus. Esošos pārvadātājus izvēlas, pamatojoties uz riska novērtēšanas sistēmu. Lai iegūtu pirmās divas licences, pārvadātājiem ir jāizpilda sākotnējā finansiālā stāvokļa prasība DKK 150 000 (aptuveni EUR 20 000) apmērā, savukārt Regula (EK) Nr. 1071/2009 paredz rezerves, kuru vērtība ir tikai EUR 9000 pirmajam transportlīdzeklim un EUR 5000 katram papildu transportlīdzeklim 10 . Dānijā katram papildu transportlīdzeklim ir noteiktas rezerves DKK 40 000 (aptuveni EUR 5400) apmērā. Turklāt uzņēmumam nedrīkst būt kavēti maksājumi valdībai, kas pārsniedz DKK 50 000 (aptuveni EUR 6700). Dānijas Transporta pārvalde, pārbaudot uzņēmuma atbilstīgo finansiālo stāvokli, informāciju šajā jautājumā pieprasa Dānijas Nodokļu pārvaldei.

Rumānijā ir izveidota riska novērtēšanas sistēma, kuras mērķis ir veikt pārbaudes attiecībā uz pārkāpumiem, atspoguļojot visus katra pārvadājumu uzņēmuma nodarījumus autopārvadājumu jomā. Ja uzņēmums izveido filiāli, tiek veiktas pārbaudes attiecībā uz tās faktisko un stabilo uzņēmējdarbību.

Nīderlandē izveidotā Nīderlandes Valsts un starptautisko kravu autopārvadājumu organizācija ir izstrādājusi metodi, lai atklātu autopārvadātājus, attiecībā uz kuriem pastāv risks, ka tie turpmāk neizpildīs atbilstīga finansiālā stāvokļa prasību. Autopārvadātāji, kuriem pastāv šāds risks, tiks cieši uzraudzīti. Ja autopārvadātājs ar augstu riska pakāpi nespēj izpildīt atbilstīga finansiālā stāvokļa prasību Regulas (EK) Nr. 1071/2009 13. pantā noteiktajos termiņos, Kopienas licence tiek anulēta. Ar šo metodi tiek panākts, ka autopārvadātājiem ir pienākums nodrošināt atbilstīga finansiālā stāvokļa prasības izpildi visā Kopienas licences derīguma termiņa laikā un ne tikai pieteikuma iesniegšanas periodā. Riska novērtēšana tiek veikta arī attiecībā uz nepieciešamo profesionālo kompetenci.

Somijā riska novērtēšanas sistēma ir saistīta ar labas reputācijas pārbaudēm. Tiek uzskatīts, ka ir sarežģīti veikt labas reputācijas sistemātiskas pārbaudes visām attiecīgajām personām, tieši tāpēc ir nepieciešama riska novērtēšana.

Attiecībā uz problēmām, kas radušās saistībā ar faktiskas un stabilas uzņēmējdarbības pārbaudēm, kuras uzskatāmas par resursus vairāk patērējošām salīdzinājumā ar citām pārbaudēm, vairākas tiesībaizsardzības iestādes uzsver to, ka pārbaudes ir sarežģītas un trūkst administratīvās spējas pārbaudīt visus autopārvadājumu uzņēmumus, kas reģistrēti šajā dalībvalstī.

To pārbaužu skaits, kas katrā dalībvalstī veiktas attiecībā uz četrām prasībām autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanai, ievērojami atšķiras. Piemēram, Bulgārijā 2014. gadā pārbaudes attiecībā uz faktisku un stabilu uzņēmējdarbību tika veiktas 5640 uzņēmumiem, savukārt Igaunijā 2013.–2014. gada periodā tika veiktas 120 pārbaudes. Igaunijā 2013.–2014. gada periodā tika veiktas 50 labas reputācijas pārbaudes un 50 profesionālās kompetences pārbaudes. Rumānijā 2013. gadā tika veiktas 2543 labas reputācijas pārbaudes un 2014. gadā — 2760 pārbaudes. Spānijā 2013.–2014. gada periodā tika veiktas 12 415 izmeklēšanas attiecībā uz četriem kritērijiem autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanai (10 495 kravu pārvadātājiem un 1920 pasažieru autopārvadātājiem).

Visbeidzot, attiecībā uz līmeni, kādā tiek nodrošināta atbilstība prasībām kravu autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanai, pieejamie dati liecina, ka šis līmenis ir salīdzinoši augsts. Piemēram, no 5640 uzņēmumiem, kuriem 2014. gadā Rumānijā veiktas pārbaudes attiecībā uz faktisku un stabilu uzņēmējdarbību, tikai 49 uzņēmumiem tika konstatēts šādas uzņēmējdarbības trūkums. Arī Īrija ziņo par augstu atbilstības līmeni, nenorādot konkrētu pārkāpumu skaitu.

2. Atļaujas

Regulas (EK) Nr. 1071/2009 2. pantā atļauja autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanai definēta kā “administratīvs lēmums, ar kuru uzņēmumam, kas atbilst minētajā regulā paredzētajiem nosacījumiem, atļauj veikt autopārvadātāja profesionālo darbību”.

“Administratīva lēmuma” juridiskās formas dažādās dalībvalstīs ir atšķirīgas. Atļaujas saņemšana var būt priekšnoteikums, lai varētu saņemt valsts transporta licenci un/vai Kopienas licenci starptautisku pārvadājumu veikšanai; tā var būt tikai valsts transporta licence vai arī tā vienlaikus var būt valsts un starptautiska transporta licence, izsniedzot vienu kopēju atļauju.

Piemēram, Bulgārijā un Lietuvā ir četru veidu licences (valsts licence pasažieru pārvadājumiem, valsts licence kravu pārvadājumiem, Kopienas licence pasažieru pārvadājumiem un Kopienas licence kravu pārvadājumiem). Taču Bulgārijā tiek piešķirts tikai viens dokuments (t. i., atļauja) valsts un starptautiskiem pārvadājumiem.

Kopš 2012. gada uzņēmumiem, kas ir reģistrēti Igaunijā, ir pienākums pieteikties Kopienas licencei, kas ir vienīgais atļaujas veids šajā dalībvalstī.

Luksemburgā ir tikai divu veidu licences: viena valsts pārvadājumiem un otra starptautiskajiem pārvadājumiem.

Rumānijā kā atļaujas pasažieru pārvadājumiem vai kravu pārvadājumiem tiek piešķirtas tikai Kopienas licences.

Apvienotajā Karalistē ir divi atļauju pamatveidi, kas tiek piešķirti pasažieru un kravas pārvadājumu uzņēmumiem. Tās ir standarta valsts licences un starptautiskās licences. Starptautiskā licence ir paredzēta tiem uzņēmumiem, kuri veic starptautiskus pārvadājumus un atbilst Kopienas licenču turētāju prasībām. Turklāt Apvienotajā Karalistē ir tādas papildu kategorijas pašpārvadājumu uzņēmumiem, kas neietilpst Regulas (EK) Nr. 1071/2009 darbības jomā. Pastāv sīkāka klasifikācija pasažieru pārvadājumu organizācijām, kuras nav uzņēmumi un kuras nav uzskatāmas par nomas pakalpojumu sniedzējām, kas gūst atlīdzību, piemēram, skolas, labdabības organizācijas un sabiedriskas grupas.

Tā kā termina “atļauja”, kas nepieciešama uzņēmumiem autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanai, nozīmes ir atšķirīgas, dalībvalstu iesniegtie kvantitatīvie dati nav tiešā veidā salīdzināmi. Tomēr lielākā daļa dalībvalstu iesniedza atļauju saņēmušo pārvadātāju kopējo skaitu 2014. gada 31. decembrī, kas kalpo par atskaites punktu datiem attiecībā uz piešķirto, apturēto vai anulēto atļauju skaitu. Itālijā ir 111 677 atļauju saņēmuši pārvadātāji (kravu un pasažieru pārvadājumiem), Spānijā — 93 997, Apvienotajā Karalistē — 90 418, Francijā — 68 658, Vācijā — 59 671, Polijā — 32 676, Zviedrijā — 18 092, Somijā — 16 285, Grieķijā — 13 115 (tikai kravu pārvadājumiem), Bulgārijā — 11 294, Horvātijā — 10 852, Īrijā — 5655, Dānijā — 5618, Slovēnijā — 5617, Lietuvā — 5341, Latvijā — 4702, Igaunijā — 3126, Maltā — 663 un Luksemburgā — 427 atļauju saņēmuši pārvadātāji.

Pamatojoties uz pieejamajiem datiem, šķiet, ka lielākā daļa atļauju saņēmušo uzņēmumu ir kravu autopārvadātāji. Salīdzinot ar atļauju saņēmušo pārvadātāju kopējo skaitu dalībvalstīs, kas par to ziņoja, atļauju saņēmušo kravu autopārvadātāju procentuālā daļa 2014. gada 31. decembrī bija 88 %, savukārt tikai 12 % bija pasažieru autopārvadātāji 11 . Vienīgais izņēmums bija Malta, kurā pasažieru autopārvadātāju skaits (578) ievērojami pārsniedza kravu autopārvadātāju skaitu (85), savukārt Francijā pasažieru autopārvadātāju procentuālā daļa (38 %) ievērojami pārsniedza ES vidējo rādītāju.

2.1. Piešķirtās atļaujas

Datus par piešķirtajām atļaujām sniedza 20 dalībvalstis 12 . Balstoties uz šiem datiem, jāatzīmē, ka šajās dalībvalstīs tika izsniegtas 261 156 13 atļaujas autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanai pasažieru (29 749) un kravu (231 407) pārvadājumu jomā.

Piešķirto atļauju skaits svārstījās no 44 atļaujām Maltā līdz 81 719 atļaujām Spānijā. Iesniegtā informācija sīkāk ir izklāstīta šā ziņojuma I pielikuma tabulā.

Līdzīgi atļauju saņēmušo uzņēmumu skaitam 2014. gada 31. decembrī (skatīt iepriekš 2. punktu) lielākā daļa atļauju, kas piešķirtas 2013. un 2014. gadā, arī attiecas uz kravu autopārvadātājiem (kopumā 89 %), un tikai neliela daļa atļauju attiecas uz pasažieru autopārvadātājiem (11 %).

2.2. Anulētās un apturētās atļaujas

Balstoties uz 20 attiecīgo dalībvalstu ziņotajiem datiem, anulēto vai apturēto atļauju kopējais skaits 2013.–2014. gada periodā bija 161 289. Var konstatēt, ka vislielākais anulēto un apturēto atļauju skaits ir bijis Spānijā, kur tas attiecībā uz pasažieru un kravu pārvadājumiem sasniedz gandrīz 123 758. Savukārt ļoti neliels anulēto un apturēto atļauju skaits tika fiksēts Horvātijā (4), Īrijā (6) un Rumānijā (16).

Sīkāka informācija par anulētām un apturētām atļaujām ir iekļauta šā ziņojuma II pielikumā.

Lielākajā daļā dalībvalstu, kuras ziņoja par šādu atļauju anulēšanas un apturēšanas iemesliem, tā galvenokārt tika veikta saistībā ar atļaujas / Kopienas licences derīguma termiņa beigšanos, pārvadātāja likvidēšanu vai pēc pārvadātāja pieprasījuma.

Tomēr ir jāatzīmē, ka divās dalībvalstīs atļauju anulēšanas vai apturēšanas galvenais iemesls bija atšķirīgs. Zviedrijā galvenais iemesls atļauju anulēšanai bija neatbilstība prasībai attiecībā uz faktisku un stabilu uzņēmējdarbību (1793 atļaujas, kas anulētas uz šāda pamata), un Apvienotajā Karalistē galvenais iemesls atļauju anulēšanai bija nepieciešamās profesionālās kompetences trūkums (1263 atļaujas, kas anulētas un apturētas uz šāda pamata).

3. Profesionālās kompetences sertifikāti

Profesionālās kompetences sertifikātus, kas apliecina autovadītāju–kandidātu veiksmīgi nokārtotos rakstiskos un mutiskos eksāmenus, izsniedz kompetentās iestādes, un tas ir Regulas (EK) Nr. 1071/2009 8. pantā paredzētās profesionālās kompetences pierādījums.

Pamatojoties uz 21 dalībvalsts 14 sniegto informāciju, pārskata periodā 15 tika izsniegti 483 544 profesionālās kompetences sertifikāti. Šis skaitlis ietver sertifikātus, kas izsniegti, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 1071/2009 8. pantā noteikto eksāmenu, kā arī saskaņā ar 9. pantā noteikto izņēmumu, atzīstot pretendenta pieredzi.

Lielākā daļa sertifikātu, kas šajā pārskata periodā izsniegti Eiropas Savienībā, tika piešķirti Spānijā (410 700), kurai seko Rumānija (25 597), Polija (6891), Francija (6679) un Vācija(6226 16 ). Sīkāka informācija ir izklāstīta šā ziņojuma III pielikumā.

4. Par nepiemērotiem atzīti pārvadājumu vadītāji

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1071/2009 14. pantu, ja pārvadājumu vadītājs zaudē labo reputāciju, kompetentajai iestādei pārvadājumu vadītājs ir jāatzīst par nepiemērotu uzņēmuma pārvadājumu darbību vadīšanai.

Lielākā daļa dalībvalstu 17 , kas iesniedza datus attiecībā uz nepiemērotības atzinumiem, norādīja, ka pārskata periodā nav reģistrēts neviens tāds gadījums ne pasažieru, ne kravas pārvadājumu jomā. Gadījumi, kad pārvadājumu vadītāji ir atzīti par nepiemērotiem, ir bijuši septiņās dalībvalstīs, kas sniedza ziņojumus: Itālijā (680 18 ), Apvienotajā Karalistē (493), Vācijā (62), Zviedrijā (52), Igaunijā (7), Somijā (5) un Francijā (1). Dalībvalstu iesniegtie dati ir atrodami II pielikumā.

5. Informācijas apmaiņa

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1071/2009 16. pantu katrai dalībvalstij ir jāuztur valsts reģistrs ar autopārvadājumu uzņēmumiem, kuriem ir izsniegta atļauja autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanai. Minimālās prasības attiecībā uz datiem, kas jāievada šajos reģistros, un kopīgie noteikumi to savstarpējai savienošanai Eiropas autotransporta uzņēmumu reģistrā (ERRU) ir noteikti Komisijas Regulā (ES) 2016/480 19 . Jo īpaši šie dati ietver informāciju par autopārvadājumu uzņēmumu labo reputāciju, pieļautajiem smagajiem pārkāpumiem un par Kopienas licencēm.

ERRU izveide bija paredzēta kā nākamais solis, lai veicinātu sadarbību starp dalībvalstu iestādēm ar mērķi uzlabot Eiropas autopārvadājumu tiesību aktu pārrobežu izpildi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1071/2009 16. panta 5. punktu. ERRU reģistram būtu jāvienkāršo pārrobežu izpilde, padarot to rentablāku, ar nosacījumu, ka visas dalībvalstis ir savienotas un efektīvi izmanto sistēmu, apmainoties ar datubāzēs esošajiem kvalitatīvajiem datiem. Valstu reģistru savstarpējs savienojums bija jāīsteno līdz 2012. gada 31. decembrim.

Šā ziņojuma gatavošanas laikā trīs dalībvalstis 20 joprojām nebija savstarpēji savienojušas savus autotransporta uzņēmumu valsts elektroniskos reģistrus. Vairākas dalībvalstis regulāri izmanto ERRU, lai apmainītos ar informāciju ar citām dalībvalstīm, jo īpaši attiecībā uz labu reputāciju un smagiem pārkāpumiem. ERRU kopumā tiek uzskatīts par noderīgu instrumentu, taču tas, ka visas dalībvalstis nav to savstarpēji savienojušas, joprojām ir galvenais kavēklis tā efektīvai un lietderīgai izmantošanai.

Tikai 12 dalībvalstis ziņoja par datu apmaiņu ar citām dalībvalstīm 21 . Balstoties uz iesniegtajiem datiem, jānorāda, ka vēl nav pilnībā izveidota dalībvalstu administratīvās sadarbības sistēma, lai gan kopš pēdējā pārskata perioda ir panākts zināms progress šajā jomā, jo īpaši saistībā ar uzlaboto savstarpējo savienošanu ar ERRU un tā izmantošanu. Bulgārijā, Dānijā, Spānijā, Igaunijā, Latvijā, Polijā, Slovēnijā, Zviedrijā un Apvienotajā Karalistē ir fiksēta ievērojama apjoma informācijas apmaiņa saistībā ar smagiem pārkāpumiem un labu reputāciju. Lielākā daļa no šīs informācijas apmaiņas ir saistīta ar labas reputācijas pārbaužu pieprasījumiem, kas nosūtīti citām dalībvalstīm un saņemti no tām. Dalībvalstu iesniegtie dati ir atrodami šā ziņojuma IV pielikumā.

IV.Secinājumi

Šajā ziņojumā ir sniegts pārskats par informāciju, ko dalībvalstis iesniegušas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1071/2009 26. pantu par autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanu. Šī informācija attiecas uz Regulas (EK) Nr. 1071/2009 26. panta 1. punktā norādītajiem dalībvalstu veiktajiem regulas īstenošanas aspektiem laikposmā no 2013. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 31. decembrim.

Dalībvalstu iesniegto datu kvalitāte un iesniegšanas laicīgums bija ļoti atšķirīgi; tas ietekmēja šā ziņojuma vispārējo kvalitāti. Tā kā trūkst ievērojams apjoms datu, šajā ziņojumā nebija iespējams nodrošināt pilnīgu analīzi par Regulas (EK) Nr. 1071/2009 noteikumu īstenošanu. Lai uzlabotu iesniegto datu kvalitāti, ir nepieciešams arī pabeigt valstu reģistru savienošanu ar ERRU, kas vēl nav panākts.

Ir vērts norādīt, ka dalībvalstu administratīvās sadarbības sistēma vēl nav pilnībā izveidota, lai gan kopš pēdējā pārskata perioda ir panākts ievērojams progress. Komisija atbalsta tās turpmāku pilnveidošanu, jo tā uzlabotu Regulas (EK) Nr. 1071/2009 konsekventu un efektīvu īstenošanu visās ES dalībvalstīs.

Komisija atgādina dalībvalstīm par to pienākumu pieprasītajā termiņā iesniegt pilnu ziņojumu, kurā ir ietverti visi Regulas (EK) Nr. 1071/2009 26. panta 1. punktā uzskaitītie datu elementi, lai nodrošinātu pilnvērtīgu ziņojumu un izvairītos no pārkāpuma procedūrām saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 258. pantu. Komisija arī mudina dalībvalstis izmantot standartizēto ziņošanas veidlapu, lai nodrošinātu valstu sniegtās informācijas konsekvenci.

Kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1071/2009 26. panta 2. punktā, šis ziņojums tiek publicēts vienlaikus ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 561/2006, ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu, 17. pantā minēto ziņojumu.

(1)

OV L 300, 14.11.2009., 51. lpp.

(2)

Saskaņā ar regulas 2. panta 1. punktu “kravu autopārvadātāja profesionālā darbība” ir darbība, ko veic ikviens uzņēmums, kas nodarbojas ar kravu komercpārvadājumiem, izmantojot mehāniskos transportlīdzekļus vai transportlīdzekļu apvienojumus.

(3)

Saskaņā ar regulas 2. panta 2. punktu “pasažieru autopārvadātāja profesionālā darbība” ir darbība, ko veic ikviens uzņēmums, kas sniedz pasažieru pārvadājumu pakalpojumus plašai sabiedrībai vai konkrētām lietotāju kategorijām, saņemot par to samaksu no pārvadātās personas vai pārvadājumu organizētāja, izmantojot mehāniskus transportlīdzekļus, kas ir uzbūvēti un aprīkoti tā, lai būtu piemēroti vairāk nekā deviņu personu pārvadāšanai, ietverot transportlīdzekļa vadītāju, un ir šim nolūkam paredzēti.

(4)

Saskaņā ar regulas 1. panta 4. punktu “tomēr dalībvalstis visiem autopārvadājumu veidiem vai to daļai var pazemināt šo masas ierobežojumu”.

(5)

COM(2014) 592 final, 25.9.2014.

(6)

Kā minēts 17. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Regulā (EK) Nr. 561/2006, ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu, groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3821/85 un Padomes Regulu (EK) Nr. 2135/98 un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 3820/85 (OV L 102, 11.4.2006., 1. lpp.).

(7)

Aptuveni viens gads pirmajam pārskata periodam un divi gadi otrajam pārskata periodam.

(8)

  http://ec.europa.eu/transport/facts-fundings/evaluations/doc/2015-12-ex-post-evaluation-regulations-2009r1071-and-2009r1072.pdf

(9)

Tomēr šī valsts prasība nav saskaņā ar regulā paredzētajiem nosacījumiem, tādēļ Komisija 2016. gada 17. novembrī nolēma vērsties pret Spāniju Tiesā, pamatojoties uz to, ka šī prasība ir nesamērīga un potenciāli diskriminējoša pret ļoti maziem uzņēmumiem.

(10)

Skatīt regulas 7. panta 1. punktu.

(11)

Grieķija paziņoja tikai kravu pārvadātāju skaitu.

(12)

Apvienotā Karaliste, Bulgārija, Čehija, Dānija, Francija, Grieķija, Horvātija, Igaunija, Itālija, Īrija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Polija, Slovēnija, Somija, Spānija, Vācija un Zviedrija.

(13)

Attiecībā uz Čehiju šis skaitlis ietver 2015. gadā piešķirtās atļaujas.

(14)

Apvienotā Karaliste, Bulgārija, Čehija, Dānija, Francija, Grieķija, Horvātija, Igaunija, Itālija, Īrija, Latvija, Lietuva, Malta, Polija, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Vācija un Zviedrija.

(15)

Čehijas un Slovākijas gadījumā šis skaits drīzāk attiecas uz 2015. gadu, nevis pārskata periodu.

(16)

Vācija ziņoja tikai par kravu autopārvadātājiem izsniegto profesionālās kompetences sertifikātu skaitu.

(17)

Bulgārija, Čehija, Dānija, Grieķija, Horvātija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Polija, Rumānija, Slovēnija un Spānija.

(18)

Šis skaitlis drīzāk attiecas uz tādu nepiemērotības atzinumu kopējo skaitu, kas izsniegti līdz 2015. gada 8. septembrim, nevis pārskata periodā.

(19)

Komisijas 2016. gada 1. aprīļa Īstenošanas regula (ES) 2016/480, ar ko ievieš kopīgus noteikumus par autotransporta uzņēmumu valstu elektronisko reģistru savstarpējo savienošanu un atceļ Regulu (ES) Nr. 1213/2010; OV L 87, 2.4.2016., 4. lpp.

(20)

Polija, Luksemburga un Portugāle.

(21)

Apvienotā Karaliste, Bulgārija, Dānija, Francija, Horvātija, Igaunija, Latvija, Polija, Rumānija, Slovēnija, Spānija un Zviedrija.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 7.3.2017

COM(2017) 116 final

PIELIKUMI

dokumentam

Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par dažu Regulas (EK) Nr. 1071/2009, ar ko nosaka kopīgus noteikumus par autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanas nosacījumiem, noteikumu īstenošanu laikposmā no 2013. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 31. decembrim

(Otrais Komisijas ziņojums par to, kā dalībvalstis īsteno dažus noteikumus par piekļuvi autopārvadātāja profesionālajai darbībai)

I pielikums. Piešķirtās atļaujas

II pielikums. Anulētās un apturētās atļaujas, atzinumi par pārvadājumu vadītāju nepiemērotību

III pielikums. Izsniegtie profesionālās kompetences sertifikāti

IV pielikums. Informācijas apmaiņa ar citām dalībvalstīm

(1)

2015. gadā.

(2)

2015. gadā.

(3)

2014. gadā (dati par 2013. gadu nav pieejami).

(4)

2014. gadā (dati par 2013. gadu nav pieejami).

(5)

Šis skaits ir nepiemērotības atzinumu, kas izsniegti līdz 2015. gada 8. septembrim, kopējais skaits.

(6)

2015. gadā.

(7)

2015. gadā.

(8)

Dati attiecas uz laikposmu no 2014. gada 5. septembra līdz 2014. gada 31. decembrim.