29.9.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 252/326

—

ņemot vērā lēmumu par Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (tagad Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra) 2015. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

—

ņemot vērā Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 12/2016 “Aģentūru dotāciju izlietojums: ne vienmēr atbilstīgs vai uzskatāmi efektīvs”,

—

ņemot vērā Reglamenta 94. pantu un IV pielikumu,

—

ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumu (A8-0137/2017),

A.

tā kā Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (tagad Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra) (“Aģentūra”) finanšu pārskatos ir norādīts, ka Aģentūras galīgais budžets 2015. finanšu gadā bija EUR 143 300 000, kas ir par 46,31 % vairāk nekā 2014. gadā; tā kā budžeta pieaugumu lielākoties veidoja divi grozījumi, kurus piemēroja attiecīgajām operācijām Vidusjūrā un kuru summa bija EUR 28 000 000;

B.

tā kā saskaņā ar Aģentūras finanšu pārskatiem Savienības kopējais ieguldījums Aģentūras 2015. gada budžetā bija EUR 133 528 000, kas ir par 53,82 % vairāk nekā 2014. gadā;

C.

tā kā Revīzijas palāta ziņojumā par Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām 2015. finanšu gada pārskatiem (“Revīzijas palātas ziņojums”) ir norādījusi, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka Aģentūras gada pārskati ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi,

1.

konstatē, ka Revīzijas palāta ir sniegusi atzinumu ar iebildēm par Aģentūras pārskatu ticamību; norāda, ka iemesls atzinumam ar iebildēm bija tas, ka Aģentūra novērtēja par zemu izmaksas, kas bija radušās 2015. gadā, bet par kurām vēl nebija saņemts rēķins EUR 1 723 336 apmērā par pakalpojumu priekšapmaksu saistībā ar jūras uzraudzību; turklāt norāda, ka šāds kļūdains aprēķins ietekmēja uzkrātās izmaksas un tādēļ Aģentūras bilancē un finanšu darbības rezultātu pārskatā tika sniegta būtiski nepareiza informācija; tomēr atzīmē, ka minētā kļūdainā aprēķina dēļ netika veikti nekādi nepareizi vai nelegāli darījumi, kā arī nekādi līdzekļi izsaimniekoti netika;

2.

pauž nožēlu, ka uzkrājamās izmaksas grāmatvedis aprēķināja, pamatojoties uz ziņojumu, ar ko daļa no uzkrājamās priekšapmaksas tika izslēgta; ir nobažījies, ka grāmatvedis laikus neapzinājās šo trūkstošo daļu un ka grāmatvedis šajā lietā neapspriedās ar kolēģi sadarbības aģentūrā; norāda, ka tādēļ pārskatu sagatavošanas laikā daļa no potenciāli uzkrājamām izmaksām netika ņemta vērā;

3.

konstatē, ka Aģentūra jau ir veikusi korektīvus pasākumus, lai šādi gadījumi vairs neatkārtotos; jo īpaši atzīmē, ka par uzkrājumu pareizu aprēķināšanu atbildīgais Aģentūras grāmatvedis aprēķinus balstīs uz visiem attiecīgajiem datiem un informāciju, kas ir pieejama, tostarp informāciju no sadarbības aģentūrām, uz kurām attiecas uzkrājumi; pieņem, ka Aģentūras kredītrīkotājs darīs vairāk, lai šādas nepilnības neatkārtotos, un vairākkārt pārbaudīs pieejamos datus, kā arī ciešāk sadarbosies ar grāmatvedi;

4.

norāda – Revīzijas palāta uzskata, ka, izņemot ietekmi, ko rada pārāk zemais uzkrāto, taču neiekasēto izmaksu aprēķins, Aģentūras gada pārskati visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo tās finanšu stāvokli 2015. gada 31. decembrī, kā arī darbības rezultātus un naudas plūsmas minētajā datumā noslēgtajā gadā, kā to nosaka Aģentūras finanšu noteikumi un Komisijas grāmatveža pieņemtie grāmatvedības noteikumi;

5.

norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas ziņojumu Aģentūra 2015. gadā veica ar Islandi saistītu ex post revīziju un konstatēja nepareizus maksājumus EUR 1 400 000 apmērā saistībā ar amortizācijas aprēķināšanu kādam kuģim, kas 2011.–2015. gadā bija piedalījies septiņās kopīgās operācijās; jo īpaši norāda, ka Islandes krasta apsardze bija pieprasījusi atlīdzināt šā kuģa amortizācijas izdevumus, lai gan tā pieļaujamais lietderīgās izmantošanas laiks, kas noteikts Aģentūras pamatnostādnēs, jau bija pārsniegts;

6.

konstatē, ka Aģentūras finanšu noteikumu īstenošanas kārtībā ir paredzēts, ka kredītrīkotājs var atteikties no noteiktas summas atgūšanas, ja atgūšana neatbilst proporcionalitātes principam; turklāt konstatē, ka saskaņā ar minēto principu un pēc ārēja juridiska ieteikuma saņemšanas kredītrīkotājs paziņoja par EUR 600 000 atgūšanu, kas sedz kopš 2014. gada piešķirtās subsīdijas; norāda, ka tā paša iemesla dēļ kredītrīkotājs paziņoja lēmumu neatmaksāt EUR 200 000, kas bija jāveic 2016. gadā; izprot, ka, kopš Aģentūra ir sākusi ex post pārbaudes un lai piemērotu pārredzamības un vienādas attieksmes principu Aģentūras saņēmējiem, kas ir dalībvalstu publiskās iestādes un nodarbojas ar robežu pārvaldības un migrācijas jautājumiem, kredītrīkotājs ir rīkojies saskaņā ar Aģentūras paraugpraksi attiecībā uz nepareizu maksājumu atgūšanu, kas skar sadarbības pēdējos divus gadus;

7.

norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas ziņojumu nav risināts dubultā finansējuma risks, kāds pastāv saistībā ar Iekšējās drošības fondu (IDF); atgādina, ka IDF, kas ir izveidots uz laiku no 2014. gada līdz 2020. gadam un sastāv no instrumentiem “IDF robežas un vīzas” un “IDF policija”, darbību finansēšanai ir pieejami EUR 3 800 000 000; turklāt atgādina, ka Komisija no instrumenta “IDF robežas un vīzas” atlīdzina dalībvalstīm tādus iepirkumus kā transportlīdzekļi vai kuģi, kā arī tādas kārtējās izmaksas kā degviela vai apkope; norāda, ka Aģentūra šādas izmaksas atlīdzina arī kopīgo operāciju dalībniekiem; konstatē, ka Aģentūra sadarbībā ar Komisijas Migrācijas un iekšlietu ģenerāldirektorātu ir ieviesusi pasākumus, kas šo risku mazina; jo īpaši atzīmē, ka šie pasākumi ietver piekļuvi IDF datubāzei, kurā ir pieejami visi plāni un saņēmēju ziņojumi, apmācību par dalītās pārvaldības kopīgās sistēmas funkcionalitātēm, kā arī ex ante un ex post pārbaudes, kurās pārbauda apliecinošos dokumentus un vienlaikus uzlabo saņēmēju zināšanas par šo jautājumu;

8.

ar gandarījumu norāda, ka 2015. finanšu gadā veiktās budžeta uzraudzības rezultātā budžeta izpildes līmenis bija 99,86 %, kas ir par 1,21 % augstāks nekā 2014. gadā; norāda, ka maksājumu apropriāciju izpildes līmenis bija 69,50 %, t. i., par 0,71 % zemāks nekā 2014. gadā;

9.

norāda, ka apropriācijām, par kurām bija uzņemtas saistības un kuras tika pārnestas uz nākamo gadu, pārnesumu līmenis II sadaļā (“Administratīvie izdevumi”) bija EUR 3 200 000 (38 % no apropriācijām, par kurām bija uzņemtas saistības) salīdzinājumā ar EUR 4 500 000 (36 %) 2014. gadā; turklāt norāda, ka III sadaļā (“Pamatdarbības izdevumi”) pārnesto apropriāciju summa bija EUR 40 200 000 (35 %) salīdzinājumā ar EUR 28 400 000 (44 %) 2014. gadā; konstatē, ka II sadaļā galvenais apropriāciju augstā pārnesumu līmeņa iemesls bija IT līgumi, kuru izpilde turpinās pēc gada beigām, bet III sadaļā tas saistīts ar Aģentūras darbību daudzgadu raksturu; turklāt konstatē, ka Aģentūra ir apņēmusies samazināt pārnesumu summu, lai labāk ievērotu proporcionalitātes principu;

10.

norāda, ka pārnesumi bieži vien var būt daļēji vai pilnībā attaisnojami, ņemot vērā aģentūru darbības programmu daudzgadu raksturu, un ne vienmēr liecina par nepilnībām budžeta plānošanā un īstenošanā, kā arī ne vienmēr ir pretrunā budžeta gada pārskata principam, jo īpaši tad, ja tos plāno iepriekš un dara zināmus Revīzijas palātai;

11.

norāda, ka saskaņā ar Aģentūras ziņojumu tā 2015. gadā ir sākusi 34 darbā pieņemšanas procedūras, no kurām 14 procedūras bija jāpabeidz 2016. gadā; turklāt norāda, ka 2015. gadā Aģentūra pieņēma darbā 47 jaunus darbiniekus;

12.

konstatē – lai publiskā iepirkuma procedūras būtu pārredzamas, Aģentūra ir publicējusi Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī piešķirtos līgumus, kuru vērtība pārsniedz noteiktos robežlielumus, savukārt piešķirtos līgumus, kuru vērtība nesasniedz noteiktos robežlielumus, Aģentūra ir publicējusi savā tīmekļa vietnē;

13.

konstatē, ka Aģentūra savā tīmekļa vietnē ir publicējusi izpilddirektora un izpilddirektora vietnieka deklarācijas par interešu konflikta neesamību; turklāt norāda, ka dažas valdes locekļu deklarācijas par interešu konflikta neesamību pagaidām netika publicētas tāpēc, ka nesen mainījās valdes locekļu sastāvs; atzīst, ka Aģentūra šīs deklarācijas publicēs savā tīmekļa vietnē, tikko tās tiks saņemtas;

14.

konstatē, ka Aģentūra turpina uzlabot pārredzamību; atzīmē, ka ir jādara vairāk un jāizveido novērtēšanas komitejas;

15.

konstatē, ka visi ar interešu konfliktiem saistītie jautājumi ir ietverti Aģentūras rīcības kodeksā, ko piemēro visiem darbiniekiem; ar gandarījumu konstatē, ka Aģentūra 2016. gadā ir atjauninājusi darbiniekiem paredzētos iekšējos norādījumus par jēdziena “interešu konflikts” izpratni; ar bažām norāda, ka Aģentūra nav veikusi nekādas deklarāciju par interešu konflikta neesamību pārbaudes, kā arī šīs deklarācijas nav atjauninātas;

16.

norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas ziņojumu Frontex, izveidojot grupas sarunu vešanai par kopīgo operāciju dotācijām, nav pietiekami novērtējusi pašreizējo interešu konfliktu potenciālu; aicina Aģentūru ieviest pasākumus un piemērotu politiku, ar ko saglabātu pārredzamības principus un nodrošinātu interešu konfliktu neesamību sarunu vešanas grupās;

17.

norāda, ka Aģentūra pašlaik strādā, lai pabeigtu iekšējos noteikumus par trauksmes celšanu; aicina Aģentūru ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par minēto noteikumu izstrādi un īstenošanu;

18.

pauž nožēlu par Revīzijas palātas Īpašā ziņojuma Nr. 12/2016 secinājumiem, kuros norādīts, ka Aģentūra nav ieviesusi atbilstīgu interešu konfliktu politiku, kas būtu piemērojama darbiniekiem, kuri ir divpusējo sarunu vešanas grupu locekļi; aicina Aģentūru ieviest oficiālu interešu konfliktu politiku, kas būtu piemērojama ārējiem ekspertiem, štata darbiniekiem un valdes locekļiem, kuri ir iesaistīti dotāciju atlases un piešķiršanas procesā, ņemot vērā vairāku maza mēroga interešu konfliktu kumulatīvo ietekmi un vajadzību definēt efektīvus ietekmes mazināšanas pasākumus;

19.

norāda, ka saskaņā ar ziņojumu Aģentūra 2015. gada beigās novērtēja savas iekšējās kontroles sistēmas efektivitāti; turklāt atzīmē, ka saskaņā ar novērtējumu iekšējās kontroles standarti (IKS) ir īstenoti un funkcionē; tomēr norāda – tā kā būtiski ir palielinājies Aģentūras budžeta apropriāciju apmērs, iekšējās kontroles sistēmai rodas papildu slodze, un līdz ar to ir vajadzīgi papildu uzlabojumi; konstatē – Aģentūra ir apzinājusi, ka uzlabojumi būtu jāizdara astoņos IKS, un izstrādājusi trūkumu novērtēšanas stratēģiju; sagaida, ka nākamajā gada ziņojumā Aģentūra iekļaus detalizētākus datus par iekšējās kontroles sistēmas uzlabojumiem;

20.

norāda, ka 2015. gadā Iekšējās revīzijas dienests (IAS) Aģentūrā veica iepirkumu un aktīvu pārvaldības revīziju, pēc kuras sniedza četrus ieteikumus ar atzīmi “svarīgs”; konstatē, ka Aģentūra ir izstrādājusi rīcības plānu minēto ieteikumu īstenošanai;

21.

atzīmē, ka IAS secinājumos nav minēts neviens neīstenots ieteikums, kas 2016. gada 1. janvārī būtu ar atzīmi “ārkārtīgi svarīgs”; tomēr konstatē, ka divi ieteikumi par cilvēkresursu vadību (ar atzīmi “ļoti svarīgi”) un IT projektu vadību (ar atzīmi “svarīgi”) netika īstenoti rīcības plānā noteiktajā termiņā; konstatē, ka īstenošana aizkavējās, jo vēl nebija pieņemti īstenošanas noteikumi par pagaidu darbinieku un līgumdarbinieku iesaisti, kā arī tādēļ, ka Aģentūra nolēma IKT pārvaldību īstenot pirms IKT stratēģijas īstenošanas, lai īstenošana būtu saskaņota un ilgtspējīga;

22.

atgādina, ka iepriekšējos gados augstais un pastāvīgi pieaugošais dotāciju nolīgumu skaits, kā arī ar tiem saistīto izdevumu apmērs, kas Aģentūrai ir jāpārbauda, liecina par to, ka Aģentūras pamatdarbību finansēšanai varētu izmantot lietderīgākus un izmaksu ziņā efektīvākus alternatīvus mehānismus; konstatē, ka jaunajā Aģentūras izveides regulā ir svītrots termins “dotācijas”, kas vairs nav līgumisks instruments pamatdarbībām, kuras notiek starp Aģentūru un dalībvalstu iestādēm; cer, ka šis grozījums ļaus Aģentūrai saskaņot savu pamatdarbību finansiālo pārvaldību; aicina Aģentūru informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par turpmākiem notikumiem šajā lietā;

23.

atzinīgi vērtē Aģentūras sniegumu 2015. gadā, izglābjot jūrā vairāk nekā 250 000 cilvēku; atzinīgi vērtē Aģentūras meklēšanas un glābšanas spēju uzlabošanu pēc traģiskajiem 2015. gada pavasara notikumiem;

24.

prasa uzlabot informācijas apmaiņu starp Frontex, Savienības tieslietu un iekšlietu aģentūrām un dalībvalstīm, pilnībā ievērojot datu aizsardzības noteikumus un jo īpaši datu izmantošanas mērķa ierobežojuma principu, lai uzlabotu to Frontex kopīgo operāciju efektivitāti, ko finansē ar dotācijām; pauž nožēlu, ka ir sarežģīti novērtēt kopīgo operāciju faktisko ietekmi;

25.

norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas ziņojumu lielākajā daļā Frontex darba programmu nav izvirzīti kvantitatīvi mērķi un konkrēti mērķrādītāji kopīgajām operācijām; ar bažām norāda, ka šāda situācija apvienojumā ar nepilnīgo dokumentāciju no sadarbības valstīm var apgrūtināt kopīgo operāciju efektivitātes ex post novērtēšanu ilgtermiņā; aicina Frontex uzlabot stratēģisko programmu plānošanu, izvirzīt attiecīgus stratēģiskos mērķus dotētajām darbībām un ieviest efektīvu, uz rezultātiem orientētu uzraudzības un ziņošanas sistēmu un izmērāmus izpildes pamatrādītājus;

26.

norāda, ka valstis, kuras piedalās robežu operācijās, izmaksas ir deklarējušas, pamatojoties uz izmaksu deklarācijas veidlapām, kurās norādītas “fiksētās izmaksas” (amortizācija un apkope), “mainīgās izmaksas” (galvenokārt degviela) un “komandējuma izdevumi” (galvenokārt atalgojums un citi apkalpes izdevumi); turklāt norāda, ka izmaksas ir deklarētas pēc to faktiskajām vērtībām un atbilstoši valstu standartiem un līdz ar to piedalījušās dalībvalstis izmantojušas dažādas pieejas, kas visām iesaistītajām pusēm rada apgrūtinošu sistēmu; mudina Aģentūru pēc iespējas izmantot vienkāršotus izmaksu modeļus, lai izvairītos no šādām neefektīvām darbībām;

27.

atgādina, ka saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1624 57. panta 2. punktu Aģentūras mītnes nolīgums bija jānoslēdz pēc Aģentūras valdes apstiprinājuma saņemšanas un ne vēlāk kā 2017. gada 7. aprīlī; ar gandarījumu norāda, ka 2017. gada 23. janvārī Aģentūra un Polijas valdība sāka izstrādāt mītnes nolīguma projektu; turklāt norāda, ka 2017. gada februārī Aģentūras valdē bija jāiesniedz nolīgums, ar ko pēc tā pieņemšanas Aģentūras direktoru pilnvarotu parakstīt nolīgumu ar Polijas valdību un attiecīgi bruģētu ceļu ratificēšanai Polijas valdībā;

28.

ar bažām norāda uz nepietiekamo dzimumu līdzsvaru (93 %/7 %) Aģentūras valdē; atzīmē arī, ka abi Aģentūras augstākās vadības locekļi ir viena dzimuma;

29.

atgādina, ka Aģentūras pamattiesību amatpersona ir jānodrošina ar pienācīgiem resursiem un personālu, lai izveidotu sūdzību izskatīšanas mehānismu, kā arī turpinātu izstrādāt un īstenot Aģentūras stratēģiju pamattiesību ievērošanas uzraudzībai un aizsardzībai;

30.

atzinīgi vērtē valstu iestādēm sniegto atbalstu karstajos punktos saistībā ar migrantu identificēšanu un reģistrēšanu, atpakaļnosūtīšanas darbībām un Savienības iekšējo drošību; atzinīgi vērtē ar Eiropolu parakstīto operatīvās sadarbības nolīgumu nolūkā novērst pārrobežu noziedzību un migrantu kontrabandu; prasa pastiprināt un veidot efektīvāku sadarbību ar Eiropolu un citām aģentūrām tieslietu un iekšlietu jomā;

31.

attiecībā uz pārējiem konstatējumiem, kas pievienoti lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu un kas ir horizontāla rakstura konstatējumi, atsaucas uz 2017. gada 27. aprīļa rezolūciju (1) par aģentūru darbību, finanšu pārvaldību un kontroli.