29.9.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 252/279

—

ņemot vērā lēmumu par Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes 2015. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

—

ņemot vērā Reglamenta 94. pantu un IV pielikumu,

—

ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Ekonomikas un monetārās komitejas atzinumu (A8-0124/2017),

A.

tā kā saskaņā ar Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (“Iestāde”) finanšu pārskatiem tās 2015. finanšu gada galīgais budžets bija EUR 34 031 603, kas ir par 2,3 % vairāk nekā 2014. gadā, jo Iestādei bija uzticēti papildu pienākumi;

B.

tā kā Savienības kopējā iemaksa Iestādes 2015. gada budžetā bija EUR 9 703 423, kas ir par 12,35 % mazāk nekā 2014. gadā;

C.

tā kā Revīzijas palāta ziņojumā par Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes 2015. finanšu gada pārskatiem (“Revīzijas palātas ziņojums”) ir norādījusi, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka Iestādes 2015. finanšu gada pārskati ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi;

D.

tā kā saistībā ar budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru budžeta izpildes apstiprinātājiestāde uzsver, ka ir īpaši svarīgi vēl vairāk nostiprināt Savienības iestāžu demokrātisko leģitimitāti, uzlabojot pārredzamību un pārskatatbildību un īstenojot uz darbības rezultātiem balstītas budžeta plānošanas koncepciju un labu cilvēkresursu pārvaldību,

1.

uzsver, ka Iestādes loma ir būtiska, lai veicinātu Savienības tiesību aktu konsekventu piemērošanu un valstu iestāžu labāku savstarpējo koordināciju un lai nodrošinātu finanšu stabilitāti, pārredzamību, integrētākus un drošākus finanšu tirgus, kā arī augsta līmeņa patērētāju aizsardzību un vienotu uzraudzības praksi šajā jomā;

2.

atgādina, ka Parlaments bija viens no virzītājspēkiem, veidojot jaunu un visaptverošu Eiropas finanšu uzraudzības sistēmu (EFUS), tostarp trīs Eiropas uzraudzības iestādes (EUI), lai nodrošinātu labāku finanšu uzraudzības sistēmu pēc finanšu krīzes;

3.

pēc iepazīšanās ar Revīzijas palātas ziņojumu norāda, ka attiecībā uz trīs komentāriem, kas sniegti Revīzijas palātas 2011. un 2012. gada ziņojumā, koriģējošā pasākuma statuss ir joprojām atzīmēts kā “ieviešana ir sākta”; mudina Iestādi koriģējošo pasākumu ieviest pēc iespējas drīz un par rezultātiem paziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei;

4.

turklāt norāda, ka statuss koriģējošajam pasākumam attiecībā uz Revīzijas palātas 2014. gada komentāru par maksām, ko iekasē no uzraudzītajām struktūrām un kas parādās kā ieņēmumi, kuri pamatojas uz aplēsēm, nevis faktiskajām izmaksām, ir norādīts kā “ieviešana ir sākta”; pieņem zināšanai, ka, lai īstenotu Revīzijas palātas ieteikumu, Iestāde izstrādāja darbību izmaksu kalkulācijas sistēmu, ko izmanto, lai aprēķinātu uzraudzītajām struktūrām piemērojamās nodevas; norāda, ka Iestāde un budžeta izpildes apstiprinātājiestāde joprojām gaida Revīzijas palātas konstatējumu par šī korektīvā pasākuma statusu;

5.

pieņem zināšanai, ka 2015. finanšu gadā veiktās budžeta uzraudzības rezultātā budžeta izpildes līmenis bija 99,64 %, kas ir par 0,08 % vairāk nekā 2014. gadā, un ka maksājumu apropriāciju izpildes līmenis bija 84,54 %, kas ir par 3,38 % vairāk nekā 2014. gadā;

6.

norāda, ka 2015. gada budžets tika samazināts ar diviem pēc kārtas izdarītiem budžeta grozījumiem, tādējādi racionāli izmantojot Savienības līdzekļus; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt, lai resursi tiktu piešķirti atbilstošā līmenī, pienācīgi nosakot prioritātes un nodrošinot efektivitāti; uzsver, ka līdztekus jebkādam iespējamam Iestādes līdzekļu palielinājumam ir jāveic attiecīgi prioritāšu noteikšanas pasākumi; tā kā Iestādes darba uzdevumi mainās, uzraudzības konverģences un izpildes nodrošināšanas uzdevumiem ņemot aizvien lielāku pārsvaru pār likumdošanas uzdevumiem, ierosina atbilstoši pielāgot Iestādes budžetu un cilvēkresursus;

7.

pēc iepazīšanās ar Revīzijas palātas ziņojumu konstatē, ka to uz 2016. gadu pārnesto apropriāciju īpatsvars, par kurām ir uzņemtas saistības, II sadaļā (administratīvie izdevumi) bija 26 %, bet III sadaļā (pamatdarbības izdevumi) – 33 %; norāda, ka minētie pārnesumi galvenokārt ir saistīti ar Iestādes lielo IT projektu daudzgadu raksturu, kā arī komandējumu izdevumiem, kurus varēja atmaksāt tikai 2016. gadā; norāda, ka pārnesumi bieži vien ir daļēji vai pilnībā pamatoti, ņemot vērā Iestādes darbības programmu daudzgadu raksturu, un ne vienmēr liecina par nepilnībām budžeta plānošanā un īstenošanā, kā arī ne vienmēr ir pretrunā budžeta gada pārskata principam, jo īpaši tad, ja Iestāde tos plāno iepriekš un dara zināmus Revīzijas palātai;

8.

ar gandarījumu norāda, ka saskaņā ar Iestādes gada darbības pārskatu 2015. gadā veikto pārvietojumu apmērs un raksturs atbilda Iestādes finanšu noteikumiem; konstatē, ka Iestādes budžets ir samazinājies par EUR 372 709 pēc budžeta grozījuma; turklāt konstatē, ka Iestāde ir veikusi pārvietojumus EUR 650 423 apmērā no I sadaļas (personāla izdevumi) un EUR 1 068 357 apmērā no III sadaļas (pamatdarbības izdevumi), lai segtu budžeta vajadzības II sadaļā (infrastruktūras un administratīvie izdevumi);

9.

norāda, ka Iestādē 2015. gadā bija nodarbināti 186 darbinieki salīdzinājumā ar 168 darbiniekiem iepriekšējā gadā, kas ir par 10,7 % vairāk; konstatē, ka Iestāde pieņēma jaunus īstenošanas noteikumus par pagaidu darbinieku pieņemšanu darbā saskaņā ar Eiropas Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta f) punktu; norāda, ka darbinieku mainības rādītājs 2015. gadā bija 8,9 %, kas ir mazāk nekā Iestādes mērķis, proti, 10 %;

10.

pieņem zināšanai, ka Iestāde grozīja darbā pieņemšanas pamatnostādnes, izklāstot dažādus pasākumus saistībā ar pieņemšanu darbā un ņemot vērā vairākus Revīzijas palātas ieteikumus un citas revīzijas pārbaudes; ņem vērā, ka Iestāde pieņēma jaunu prakses politiku, cenšoties panākt lielāku pārredzamību saistībā ar praktikantu atlasi un vienkāršot noteikumus par prakses stipendijām;

11.

norāda, ka Iestāde darbā pieņemšanas procesā cenšas panākt pēc iespējas labāku dzimumu un ģeogrāfisko līdzsvaru; norāda, ka Iestādes vispārējais dzimumu līdzsvars bija šāds: 44 % sieviešu un 56 % vīriešu; konstatē, ka Iestādes darbinieki ir 22 dažādu Savienības dalībvalstu pilsoņi un 1 darbinieks ir no Eiropas Ekonomikas zonas (Norvēģija);

12.

ar gandarījumu norāda, ka Iestāde ir izstrādājusi vairākus svarīgus noteikumus par savu ekspertu un darbinieku pienākumiem pēc aiziešanas no dienesta, kas ietver deklarācijas parakstīšanu, apliecinot izpratni par pienākumiem, kas saglabājas pēc viņu aiziešanas no Iestādes;

13.

norāda, ka Iestāde 2015. gadā īstenoja interešu konfliktu politiku attiecībā uz ārštata darbiniekiem, tostarp tās uzraudzības padomes, valdes un apelācijas padomes locekļiem; pēc iepazīšanās ar Iestādes sniegto informāciju konstatē, ka minētā politika tika izstrādāta, izmantojot Parlamenta 2013. gada februāra semināra “Kā labāk izvairīties no interešu konflikta?” secinājumus, Revīzijas palātas Īpašā ziņojuma Nr. 15/2012 ieteikumus, kā arī projektu pamatnostādnēm par kopējo pieeju decentralizētām Savienības aģentūrām; turklāt norāda, ka Iestāde 2015. gadā īstenoja interešu konfliktu politiku attiecībā uz štata darbiniekiem, kas cita starpā nosaka, ka visiem darbiniekiem ir jāaizpilda ikgadēja deklarācija par iespējamiem interešu konfliktiem; norāda, ka visu Iestādes augstākās vadības CV un interešu deklarācijas ir publicētas tās tīmekļa vietnē;

14.

norāda, ka Iestādes valde 2015. gada janvārī pieņēma krāpšanas apkarošanas stratēģiju 2015.–2017. gadam, kuras mērķis ir uzlabot Iestādes spējas novērst, atklāt, izmeklēt iespējamos krāpšanas gadījumus un sodīt par tiem;

15.

norāda, ka Iestādes valdes locekļiem ir jāparaksta deklarācija par interešu konflikta neesamību, nevis interešu deklarācija, tomēr pauž nožēlu par to, ka tās valdes locekļu deklarācijas un CV nav publicēti Iestādes tīmekļa vietnē; aicina Iestādi labot situāciju, publicējot minētos dokumentus, lai nodrošinātu nepieciešamo publisko uzraudzību un kontroli pār tās vadību;

16.

ar gandarījumu norāda, ka interešu deklarāciju faktiskā pareizība tiek novērtēta regulāri – vismaz reizi gadā un ka saņemtās ad hoc deklarācijas novērtē arī Ētikas grupa un, ja tiek konstatētas faktu neprecizitātes un neatbilstības, tiek veikti attiecīgi pasākumi, lai sniegtu precizējumus;

17.

norāda – paredzams, ka Iestāde pabeigs iekšējos noteikumus par trauksmes celšanu 2017. gada pirmajā pusē; prasa Iestādei ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei, kad tās trauksmes celšanas noteikumi ir izstrādāti un īstenoti;

18.

ar gandarījumu norāda, ka Iestāde ir īstenojusi konkrētas iniciatīvas, lai palielinātu pārredzamību attiecībā uz saviem kontaktiem ar ieinteresētajām personām, uz kuriem attiecas tās ētikas noteikumi; turklāt norāda, ka saskarsme ar ieinteresētajām personām tiek koordinēta centrāli un reģistrēta kā daļa no tās ārējās komunikācijas politikas un procedūrām; konstatē, ka Iestāde publicē priekšsēdētāja un izpilddirektora darba kārtības tās tīmekļa vietnē, norādot viņu dalību konferencēs, sanāksmēs ar ieinteresētajām personām, plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, kā arī citām iestādēm un attiecīgās darbības, un turklāt kopš 2016. gada jūlija Iestāde savā tīmekļa vietnē publicē arī informāciju par ārēju ieinteresēto personu un Iestādes darbinieku sanāksmēm;

19.

uzskata, ka publiski pieejamos uzraudzības padomes un ieinteresēto personu grupu sanāksmju protokolus vajadzētu publicēt uzreiz pēc sanāksmes, saīsinot pašreizējo līdz trim mēnešiem ilgo laikposmu starp sanāksmes norisi un protokolu publiskošanu un sniedzot labāku pārskatu par notikušajām diskusijām, locekļu ieņemtajām nostājām un rīcību balsojot; uzskata, ka saziņu ar Savienības pilsoņiem būtu iespējams uzlabot arī ar pārraidēm tiešsaistē; pauž bažas par to, ka iekšējo sanāksmju dokumenti un informācija faktiski nav vienādā mērā pieejami dažādām ieinteresētajām personām, tostarp Parlamentam; uzskata, ka Iestādei savu turpmāko gadu darba programmas satvarā būtu jāizveido drošs kanāls saziņai ar trauksmes cēlējiem;

20.

norāda, ka Iestāde īsteno aktīvu un mērķtiecīgu politiku, kuras mērķis ir palielināt Savienības pilsoņu informētību par tās mērķiem, uzdevumiem un darbību; turklāt pieņem zināšanai, ka tiek rīkota kopīga patērētāju aizsardzības diena sadarbībā ar Eiropas Banku iestādi (EBI) un Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi (EAAPI);

21.

norāda, ka Komisijas Iekšējās revīzijas dienests (IAS) 2015. gadā veica revīziju par ieinteresēto personu pārvaldību un ārējo komunikāciju; norāda, ka Iestāde, pamatojoties uz pieciem ieteikumiem, ko sniedza IAS, izstrādāja rīcības plānu, ko IAS apstiprināja; atzīst, ka Iestāde regulāri uzrauga rīcības plānā aprakstīto pasākumu īstenošanu;

22.

pēc iepazīšanās ar Iestādes sniegto informāciju konstatē, ka visi IAS sniegtie ārkārtīgi būtiskie vai ļoti svarīgie ieteikumi iepriekšējos gados ir tikuši slēgti;

23.

norāda, ka Revīzijas palāta veica revīziju par kredītreitingu aģentūru uzraudzību Iestādē; norāda, ka Iestāde pēc revīzijas ir izstrādājusi rīcības plānu, lai īstenotu Revīzijas palātas ieteikumus; aicina Iestādi ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par rīcības plāna īstenošanu un panāktajiem rezultātiem;

24.

uzsver, ka Iestādei ir jānodrošina, lai visi uzdevumi tiktu īstenoti pilnībā un ievērojot termiņus, un vienlaikus tai būtu rūpīgi jāpieturas pie tiem uzdevumiem, ko tai uzticējuši Parlaments un Padome; uzskata, ka Iestādei būtu pilnībā jāizmanto savas pilnvaras, lai visā savā darbībā efektīvi veicinātu proporcionalitāti; norāda, ka ikreiz, kad Iestāde tiek pilnvarota izstrādāt otrā un trešā līmeņa pasākumus, tai, izstrādājot minētos standartus, būtu jāpievērš īpaša uzmanība dažādo valstu tirgu īpatnībām un ka standartu noteikšanas procesā, kā arī izstrādes un īstenošanas posmā jau no sākuma vajadzētu iesaistīt attiecīgos tirgus dalībniekus un patērētāju aizsardzības organizācijas;

25.

ar bažām norāda, ka Iestāde neīsteno visas savas prerogatīvas, kas noteiktas tās tiesiskajā regulējumā; uzsver, ka Iestādei būtu jānodrošina, ka tā maksimāli izmanto resursus, lai pilnībā izpildītu savas likumīgās pilnvaras; šajā sakarībā norāda, ka, vairāk koncentrējoties uz to pilnvaru pildīšanu, kuras tai piešķīruši Parlaments un Padome, tai varētu izdoties lietderīgāk izmantot līdzekļus un efektīvāk sasniegt mērķus; uzsver, ka Iestādei, veicot savus pienākumus un jo īpaši izstrādājot īstenošanas aktus, ir laicīgi, regulāri un vispusīgi jāinformē par savām darbībām Parlaments un Padome;

26.

secina, ka Iestādes finansēšanas kārtība ir jāpārskata; aicina Komisiju izskatīt iespēju mainīt pašreizējo finansēšanas kārtību, ieviešot piemērotas un samērīgā apmērā noteiktas papildu maksas, kas tiktu iekasētas no tirgus dalībniekiem, tādējādi, iespējams, daļēji aizstājot valstu kompetento iestāžu iemaksas un vienlaikus nodrošinot EVTI autonomiju un uzraudzības darbību;

27.

attiecībā uz pārējiem konstatējumiem, kas pievienoti lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu un kas ir horizontāla rakstura konstatējumi, atsaucas uz 2017. gada 27. aprīļa rezolūciju (1) par aģentūru darbību, finanšu pārvaldību un kontroli.