16.2.2016

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 60/13

---

Pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

(2016/C 60/08)

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantu

VIENOTS DOKUMENTS

ZAGORSKI PURAN

ES Nr.: HR-PGI-0005-01234 – 27.5.2014.

ACVN ( ) AĢIN ( X )

1.   Nosaukums

Zagorski puran

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts

Horvātija

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1.   Produkta veids

1.1. grupa. Svaiga gaļa (un subprodukti)

3.2.   Apraksts par produktu, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

Ar nosaukumu Zagorski puran (“Zagorjes tītars”) apzīmē produktu, ko gatavo no sešu līdz astoņu mēnešu vecumā kautiem tītariem, kuri pieder pie Horvātijas vietējās šķirnes Zagorski puran brīvās turēšanas apstākļos audzētiem putniem.

Tirdzniecībā Zagorski puran var piedāvāt svaigā vai sasaldētā veidā kā apstrādātu liemeni ar kaklu un subproduktiem vai kā apstrādātu pusliemeni. Subproduktus aknas un apstrādātu kuņģi tirdzniecībā novieto blakus apstrādātajam liemenim, taču sirdi, nieres un elpošanas orgānus atstāj apstrādātajā liemenī. Zagorski puran šķirnes putnus kauj laikposmā no 1. oktobra līdz 30. aprīlim.

Tītars kā suga ir reģistrēts FAOSTAT datubāzē (http://faostat3.fao.org/home), savukārt šķirne Zagorski puran ir reģistrēta centrālajās FAO datubāzēs DAD-IS (http://dad.fao.org/) un FABIS (http://efabis.tzv.fal.de/).

Produktam ir šādas īpašības:

—	apstrādātā liemeņa svars tītaru mātītēm ir līdz 3,5 kg, bet tēviņiem – līdz 5,5 kg,

—	tirgū laistie apstrādātie liemeņi ir bez redzamiem virsas bojājumiem,

—	apstrādātie liemeņi ir bez spalvu paliekām,

—	apstrādāto liemeņu ādas krāsa ir viendabīga, bāli dzeltena līdz gaiši dzeltena,

—	apstrādāto liemeņu gaļas krāsa ir bālgani sārta, bet stilbiņu daļā pieļaujama tumši sārta krāsa,

—	liemeņa vaļējajā kakla un kuņģa daļā redzamais taukaudu slānis ir dzeltens,

—	liemenī izceļas krūšukaula dabiskā forma, kas rada izliekumu liemeņa priekšējā daļā,

—	putnu tēviņiem šis izliekums ir izteiktāks nekā mātītēm,

—	āda pēc taustes ir blīva un stingra; kājas cieši piespiestas pie ķermeņa.

Zagorski puran gaļu patērē tikai termiski apstrādātā veidā. Augstais cauraugušo tauku saturs muskuļaudos un mīkstā, viegli sakošļājamā konsistence padara gaļu izteikti sulīgu. Tai ir viegls, patīkams, tīrs aromāts un termiski apstrādātai gaļai raksturīgā garša. Pēc termiskās apstrādes tītara krūšugabala gaļa ir balta, savukārt astes gabala gaļa – brūna.

Produkta Zagorski puran ražošanā izmanto Horvātijas Zagorjes apgabala vietējos četrus Zagorski puran šķirnes tītaru paveidus, kurus izšķir pēc spalvu krāsas, proti, bronzas krāsas, melnos, pelēkos un gaišos tītarus.

DNS analīzes pierāda, ka ovalbumīna gēns visiem Zagorjes tītaru šķirnes paveidiem gadu gaitā saglabājies nemainīgs, turklāt negatīviem vides apstākļiem bijusi niecīga ietekme uz to fenotipiskajām īpašībām. Tāpat arī mērījumi un salīdzinājumi liecina, ka nav atšķirību starp dažādu paveidu Zagorski puran muskuļu un kaulu struktūru un gaļas kvalitāti.

3.3.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem) un izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

Zagorjes tītaru barošana audzēšanas gada laikā noris divos posmos. Pirmajā posmā, līdz cāļi sasniedz astoņu nedēļu vecumu, tiem izēdina tradicionālu barību un/vai barības maisījumu. Tradicionālā barība ir maisījums, kas visbiežāk sastāv no vārītām olām, svaigā siera, piena, kukurūzas putraimiem un zaļajiem augiem (nātrēm, lucernas u. c.).

Audzēšanas otrajā posmā, līdz cāļi sasniedz 32 nedēļu vecumu, tie barību pārsvarā atrod ganībās, kā arī saņem kukurūzu un/vai barības maisījumu.

3.4.   Konkrēti ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Vietējās tītaru šķirnes Zagorski puran putni, kas paredzēti nokaušanai un laišanai tirgū ar nosaukumu Zagorski puran, ir jāizmitina, jāaudzē un jābaro 4. punktā minētajā noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

Ražošanas posmi:

tītaru vaisla un cāļu audzēšana,

tītaru izmitināšana,

tītaru barošana.

3.5.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta griešanas, rīvēšanas, iepakošanas u. c. īpašie noteikumi

—

3.6.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta marķēšanas īpašie noteikumi

Uz iepakojuma papildus nosaukumam Zagorski puran ir skaidri jānorāda iepakotā produkta saturs. Uz vesela tītaru tēviņa liemeņa iepakojuma atsevišķā rindā norāda vārdus “meso purana” (“tītaru tēviņa gaļa”), savukārt uz vesela tītaru mātītes liemeņa iepakojuma atsevišķā rindā norāda vārdus “meso purice” (“tītaru mātītes gaļa”). Uz iepakota pusliemeņa līdztekus vārdiem “meso purana” vai “meso purice” norāda vārdus “polovica” (“pusliemenis”) un attiecīgi “sa iznutricama” (“ar subproduktiem”) vai “bez iznutrica” (“bez subproduktiem”).

Uz marķējuma pie nosaukuma Zagorski puran nedrīkst pievienot nekādus citus vārdus, piemēram, tādus kā “domaći” (“mājas”), “tradicionalni” (“tradicionālais”), “pravi” (“īstais”), “autohtoni” (“vietējais”), “izvorni” (“oriģinālais”) u. tml.

4.   Ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija

Horvātijas Zagorjes apgabalā ietilpst visa Krapinas-Zagorjes županijas teritorija, visa Varaždinas županijas teritorija un tās Zagrebas županijas daļas, kuras robežojas ar Krapinas-Zagorjes un Varaždinas županiju, proti, šādas opčinas: Brdovec, Marija Gorica, Pušća, Dubravica, Luka, Jakovlje, Bistra un Bedenica.

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

Zagorski puran ir gaļas produkts, kura reputāciju kaldinājusi tā kvalitāte. Par produkta Zagorski puran labo slavu vēsta daudzas liecības, it īpaši attiecībā uz eksportu, kuras pierāda pastāvošo saikni starp produkta nosaukumu un tā ražošanas ģeogrāfisko apgabalu – Horvātijas Zagorji; turklāt tā gaļas kvalitāti nosaka tītaru audzēšanas metode brīvās turēšanas apstākļos.

Ģeogrāfiskā ziņā Horvātijas Zagorje ir lēzeni pauguraina, zaļoksna ieleja ar bagātīgu mežu veģetāciju. Klimatiskajā ziņā apgabalā valda mitrs kontinentālais klimats ar mēreni karstām vasarām un aukstām, lietainām ziemām. Dominējoši paugurainā reljefa dēļ šis apgabals nav bijis piemērots ne intensīvai laukaugu, ne intensīvai lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanai, toties tas bijis labvēlīgs Zagorjes tītaru audzēšanai. No graudaugiem visbiežāk kultivētais augs ir kukurūza, un to izmanto Zagorjes tītaru barošanai. Apdzīvoto vietu pārapdzīvotības un pieejamās aramzemes mazo apjomu dēļ Horvātijas Zagorjē lauku saimniecības tradicionāli ir bijušas un joprojām ir pārsvarā nelielas.

Mazajās lauku saimniecībās Zagorjes tītarus tradicionāli audzē brīvās turēšanas apstākļos. Saskaņā ar tradicionālo Zagorjes tītaru audzēšanas metodi putni uzturas brīvā dabā, kur tie pavada lielāko daļu dzīves, ganoties pļavās, dārzos un mežos un pārtiekot ne tikai no augiem, bet arī kukaiņiem, sienāžiem un sliekām, kas ir papildu olbaltumvielu avots.

Horvātijas Zagorjē valdošie kontinentālā klimata apstākļi, kam raksturīgas izteiktas gadalaiku maiņas, atbilst Zagorjes tītaru dzīves ritmam, kā par to liecina ikgadējā audzēšanas cikla posmi. Cāļi no olām izšķiļas pavasarī un vasarā, gada siltākajā periodā, kad apstākļi ir labvēlīgi putnu vaislai. Seko audzēšanas “siltais posms”, kura laikā jaunie tītari tiek turēti iekštelpās. Šis posms ilgst līdz brīdim, kad tītari sasniedz aptuveni astoņu nedēļu vecumu. “Siltajā posmā” putni barību saņem tikai no audzētājiem. “Siltā posma” noslēgumā, kad putni vēl tiek audzēti iekštelpās, uz jauno putnu galvas un kakla pie rīkles parādās grumbuļaini izaugumi (pasekstes jeb bobice), kuri liecina, ka putni kļuvuši izturīgi pret slimībām. Putnkopji šo posmu atpazīst, ņemot vērā savu pieredzi putnu audzēšanā un putnu vecumu, turklāt pēc aptuveni astoņu nedēļu vecuma putnu vecumu vairs nenosaka pēc kalendāra, bet drīzāk pēc pārmaiņām to izskatā. Šķirojot pēc pasekstes attīstības, putni tiek laisti atklātās ganībās, lai tie varētu brīvi pārvietoties barības meklējumos. Tas iezīmē audzēšanas “aukstā posma” sākumu, kad putni sāk paši meklēt sev barību un viņus vairs nepiebaro audzētājs.

Audzēšanas sezonas beigas sakrīt ar svētku sezonas (Ziemassvētku un Jaunā gada) tuvošanos viena kalendārā gada beigās un nākamā gada sākumā, kad praktiski visi pilnībā pieaugušie tītari, izņemot vaislai paredzētās saimes, tiek nokauti kautuvēs un laisti tirgū kā apstrādāti liemeņi vai apstrādāti pusliemeņi. Šī tradicionālā pieeja putnu audzēšanā, kurā viens pilns cikls aptver vienu gadu, ir saglabājusies līdz pat mūsu dienām.

Zagorjes tītari Horvātijas Zagorjē tiek audzēti kopš 16. gadsimta otrās puses. Atsaucoties uz Venēcijas maģistrāta dokumentārajām liecībām, Zagrebas Universitātes Agronomijas fakultātes Lopkopības institūta profesors Georgs Kodinecs (Georg Kodinetz) vēsta, ka “pirmie Zagorjes tītari Horvātijas Zagorjē tika ievesti no Itālijas, bet pirmais tītara cepetis tika celts Lepoglavas mūku paulīniešu galdā Debesbraukšanas dienas svētkos 1561. gadā, kad arī aizsākās [šo putnu] audzēšana”.

Zagorski puran ražošanas uzplaukums ir cieši saistīts ar eksportu. Tītaru eksports sākās 19. gadsimta beigās un vislielāko intensitāti sasniedza 20. gadsimta 30. gados.

Zagorjes tītaru audzēšana brīvās turēšanas apstākļos ir metode, kas nodrošina lēnu augšanu, proti, nepieciešami vismaz seši mēneši, lai putni sasniegtu kaušanas gatavību, atšķirībā no tītaru hibrīdiem, kuri ir kaušanai gatavi jau pēc trim nobarošanas mēnešiem (Goran Kerep, diplomdarbs, Regresijske analize u opisivanju rasta pura, 2014).

Tā kā tītari ganās brīvā dabā, Zagorski puran apstrādātā liemeņa āda ir bāli dzeltena līdz gaiši dzeltena, bet zemādas taukaudu slānis ir izteikti redzams un dzeltens. Savukārt hibrīda Nicholas šķirnes putnu liemeņu āda ir bāla vai gaiša bez pigmentācijas, bet zemādas taukaudu slānis ir ļoti mazs vai arī tā nav vispār. Analīzēs konstatēts, ka Zagorski puran gaļai krūšugabalā tauku saturs sasniedz 10,32 %, turpretī komerciālajām hibrīdu šķirnēm – 6,91 % (analītiskais ziņojums, Euroinspekt Croatiakontrola, 2014).

Tītariem ganoties brīvā dabā un augot dabiskā tempā, Zagorski puran attīstās robusta miesasbūve un samērā liels dzeltenīgas krāsas taukaudu apjoms. Izteikti augstāks tauku saturs liecina par lielāku starpmuskuļu taukaudu slāni, tāpēc vārītam Zagorski puran piemīt izteikti sulīgāka un mīkstāka konsistence, kura ir vieglāk sakošļājama nekā hibrīdu šķirņu tītaru gaļai (analītiskais ziņojums, Pārtikas tehnoloģijas un biotehnoloģijas fakultāte, Zagrebas Universitāte, 2015).

Savā disertācijā Zlatko Janječiķs (Zlatko Janječić) citē R. Latinoviķa (R. Latinović, 1987) zinātnisko darbu, kurā tītaru gaļa klasificēta četrās šķirās: I (krūšugabali), II (stilbiņi), III (spārni) un IV (muguras). Ņemot vērā šo klasifikāciju un pamatojoties uz saviem pētījumiem, Zlatko Janječiķs konstatēja, ka lielākā daļa Zagorski puran šķirnes putnu gaļas iedalāma II, III un IV šķirā, savukārt lielākā daļa Nicholas un Jonson šķirnes putnu gaļas iedalāma galvenokārt I šķirā. Caurmērā krūšugabalu gaļa aptver 31,52 % Zagorski puran liemeņa, bet Nicholas hibrīda liemeņiem šis rādītājs ir 37,58 %. Lai gan I šķiras gaļa (krūšugabali) tiek vērtēta visaugstāk, ņemot vērā, ka Zagorski puran cepeti saskaņā ar tradīciju gatavo veselā veidā neatkarīgi no liemeņa lieluma, tad sagriešanai gabalos un iedalīšanai šķirās attiecībā uz Zagorski puran nav bijusi komerciāla nozīme, turpretī hibrīdu šķirņu tītaru selekcijā komerciālai rūpnieciskai ražošanai galvenokārt ņem vērā putna liemeņa lielumu (disertācija, Zlatko Janječić, 2002, Fenotipske i genotipske odlike Zagorskih purana).

Produkta nosaukums Zagorski puran literatūrā pirmoreiz minēts 20. gadsimta sākumā. Lai gan Zagorski puran kā atzīta šķirne FAO šķirņu reģistrā tika reģistrēta 2000. gadā, nosaukums Zagorski puran sarunvalodā figurē jau izsenis un tiek lietots joprojām (kooperatīva Zadruge PZ Puran zagorskih brega dokumenti, Krapina, 2004–2014). Arī pavārgrāmatās un specializētajos gastronomijas žurnālos tītaru ēdienu apzīmēšanai visbiežāk lieto nosaukumu Zagorski puran (brošūra Gastroturizam, 2011, un žurnāls Meso, Nr. 6, 2009).

Zagorski puran vienmēr ir bijis augstu vērtēts gaļas produkts, kas izceļas ar īpašu kvalitāti un asociējas ar Horvātijas Zagorjes apgabalu un putnu audzēšanu brīvās turēšanas apstākļos. Atsauces uz Zagorski puran izskatu un kvalitāti apstiprina šādi citāti.

Aprakstā par eksportu Georgs Kodinecs norāda: “Kā vēsta eksportētāji, vislabākās kvalitātes preces ir Zagorski puran tītari un tītaru mātītes no Horvātijas Zagorjes apgabala” (Kodinetz, Beitrag zur Kenntnis der Rasse und der Entwicklung des Zagorianer Truthuhnes (Meleagris gallopavo), C. Kronacher, Zeitschrift für Tierzüchtung and Züchtungsbiologie, Berlīne, 1940).

Slovēnijas laikraksti Slovenec un Domoljub vēsta: “Horvātijā par īpašu tiek uzskatīts produkts ar nosaukumu Zagorski puran, kas labi pazīstams visos pasaules tirgos. Tas eksportēts uz Apvienoto Karalisti, Šveici, Vāciju, Itāliju, Beļģiju un pat Franciju, kurai gan netrūkst pašai savu izcilu tītaru, tomēr tā augstu vērtē Horvātijas tītaru kvalitāti” (Slovenec, Gospodarstvo, 1941; Domoljub, Kaj je novega?, 1941).

Zagorski puran slavu un saikni starp šo produktu un tā ražošanas ģeogrāfisko apgabalu apliecina arī 2010. gadā veiktās aptaujas rezultāti. Uz lūgumu norādīt, kurš apgalvojums visprecīzāk attiecas uz Zagorski puran, vairākums patērētāju (90 %) atbildēja, ka, viņuprāt, tas saistās ar veselīgu un augstas kvalitātes gaļu. Atbildē uz jautājumu par to, kurš Horvātijas reģions patērētāju apziņā saistīts ar tītariem, 61 % respondentu norādīja, ka tā ir Horvātijas Zagorje. Uz jautājumu, vai patērētāji ir dzirdējuši par Zagorski puran, 87 % respondentu atbildēja apstiprinoši (Anketa Valicon, Žnidar u. c., 2011).

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

(šīs regulas 6. panta 1. punkta otrā daļa)

http://www.mps.hr/UserDocsImages/HRANA/PURANI/Izmijenjena%20Specifikacija%20proizvoda%20ZAGORSKI%20PURAN.pdf

---

(1)  OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

---