EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 29.4.2016

COM(2016) 235 final

2016/0124(NLE)

Priekšlikums

PADOMES DIREKTĪVA,

ar ko īsteno Eiropas Savienībā darbojošos Lauksaimniecības kooperatīvu Ģenerālās konfederācijas (COGECA), Eiropas Transporta darbinieku federācijas (ETF) un Zvejnieku saimniecību nacionālo organizāciju asociācijas (EUROPÊCHE) 2012. gada 21. maijā noslēgto un 2013. gada 8. maijā grozīto nolīgumu, ar ko īsteno Starptautiskās Darba organizācijas 2007. gada Konvenciju par darbu zvejniecībā

(Dokuments attiecas uz EEZ)

{SWD(2016) 143 final}
{SWD(2016) 144 final}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Šī iniciatīva iekļaujas Komisijas dziļāka un taisnīgāka vienotā tirgus prioritātē, jo īpaši tās sociālajā dimensijā. Tā ir saskaņā ar Komisijas darbu, kura mērķis ir izveidot taisnīgu un patiešām visas Eiropas mēroga darba tirgu, kas darba ņēmējiem nodrošinātu pienācīgu aizsardzību un ilgtspējīgas darbvietas 4 . Tas ietver darba aizsardzību, darba laiku, sociālo aizsardzību un tiesības, kas saistītas ar darba līgumu.

ES tiesību normas attiecībā uz zvejnieku dzīves un darba apstākļiem ir noteiktas vairākos tiesību instrumentos, jo īpaši ES darba tiesību direktīvās un ES darba aizsardzības tiesību aktos. Jautājumos, ko ES tiesību akti neaptver, piemēram, tiesības uz medicīnisko palīdzību krastā, tiesības uz repatriāciju un medicīniskais sertifikāts, kas apliecina veselības stāvokļa atbilstību zvejnieka darba vajadzībām, ES dalībvalstis ir ieviesušas ļoti atšķirīgus standartus.

•Saskanība ar citām ES politikas jomām

ES darba aizsardzības tiesību aktu kopuma ex post izvērtējums vēl nav pabeigts, un joprojām nav noteikti vairāki ES tiesību aktu pārskatīšanai svarīgi jautājumi, proti, saistībā ar nākamā ES darba aizsardzības tiesiskā regulējuma jauno struktūru un precīzu saturu. Sagatavošanas darba laikā ieinteresētās personas norādīja uz nepieciešamību pašreizējos darba aizsardzības noteikumus jūrniecības un zivsaimniecības nozarē pielāgot jaunajām SDO konvencijām, piemēram, SDO 2007. gada Konvencijai par darbu zvejniecībā. Ir skaidrs, ka nolīgums papildina pašreizējo ES darba aizsardzības tiesību aktu kopumu un to saskaņo ar konvenciju. Turpmāk pārskatot ES darba aizsardzības regulējumu, minētais nolīgums būs jāņem vērā.

ES palīdz uzlabot zvejnieku dzīves un darba apstākļus arī ar kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) 5 starpniecību, kuras mērķis ir nodrošināt, ka zvejas un akvakultūras darbības ilgtermiņā palīdz uzlabot vidisko, ekonomisko un sociālo ilgtspējību. Proti, veselīgi zivju krājumi nes labumu zvejniekiem. Resursu ilgtspējīga pārvaldība palielinās ES zivsaimniecības nozares konkurētspēju un radīs jaunas darbvietas.

KZP mērķi ir popularizēti arī starptautiskā mērogā, nodrošinot, ka Savienības zvejas darbības ārpus Savienības ūdeņiem ir balstītas uz tiem pašiem principiem un standartiem, kas piemērojami saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, un veicinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus Savienības un trešo valstu operatoriem. Šajā nolūkā Savienība aktīvi cenšas vadīt reģionālu un starptautisku zvejniecības organizāciju darbības stiprināšanas procesu, lai tās varētu labāk saglabāt un pārvaldīt jūras dzīvos resursus, kas ietilpst to darbības jomā, tostarp cīnīties pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju 6 .

Slikti veselības un drošības standarti un slikti darba apstākļi ir gan NNN zvejas virzītājspēks, gan – daļēji – tās sekas. No vienas puses, operatori var izvēlēties iesaistīties NNN zvejā tāpēc, ka veselības un drošības pārbaudes un citi darba apstākļu kontroles pasākumi ir reti un izmaksas — zemākas. No otras puses, darba ņēmēji uz kuģiem, kas iesaistījušies NNN zvejā, ir neaizsargāti pret ekspluatāciju, jo uz kuģa, kas nodarbojas ar nelikumīgām darbībām, nav iespējams nodrošināt pienācīgus darba apstākļus. Gaidāms, ka zvejnieku sociālā stāvokļa uzlabošana ļaus samazināt ļaunprātīgas izmantošanas risku un palielināt izmaksas saistībā ar iesaistīšanos NNN zvejā, tādējādi padarot to par mazāk pievilcīgu izvēles iespēju. SDO konvenciju īstenošana visā pasaulē radītu pozitīvu ietekmi uz zvejnieku darba apstākļiem un NNN zvejas sastopamību. ES tiesību aktos iestrādājot sociālo partneru nolīgumu attiecībā uz SDO Konvenciju par darbu zvejniecībā, ES nostiprinās savu pozīciju, lai sekmētu konvencijas īstenošanu partnervalstīs visā pasaulē.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

LESD 155. panta 2. punktā noteikts, ka “Savienības līmenī noslēgtus nolīgumus īsteno vai nu saskaņā ar procedūrām un praksi, kas raksturīga darba devējiem un darba ņēmējiem, kā arī dalībvalstīm, vai – jautājumos, uz ko attiecas 153. pants – pēc parakstītāju pušu kopīga lūguma, Padomei pieņemot lēmumu pēc Komisijas priekšlikuma. Par to informē Eiropas Parlamentu”.

Cogeca, ETF un Europêche noslēgtā nolīguma mērķis ir atbilstīgi LESD 153. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktam uzlabot darba ņēmēju darba un dzīves apstākļus uz jūras zvejas kuģiem, nosakot minimālās prasības darbam uz kuģa, darba apstākļus, izmitināšanas un ēdināšanas, darba aizsardzības un medicīniskās aprūpes prasības. Tāpēc 155. panta 2. punkts ir pienācīgs juridiskais pamats attiecībā uz Komisijas priekšlikumu.

•Subsidiaritāte

Nepieciešamība pēc ES rīcības ir pamatota ar to, ka jūras zveja ir pārrobežu nozare, kas darbojas visā pasaulē. Zvejas kuģi peld ar dažādu ES dalībvalstu karogiem un darbojas arī ārpus attiecīgo ES dalībvalstu teritoriālajiem ūdeņiem, citu dalībvalstu jurisdikcijā esošos ūdeņos un starptautiskos ūdeņos. ES tāljūras flote darbojas starptautiskajos ūdeņos (atklātā jūrā) un izmantojot divpusējus nolīgumus ar ārpussavienības valstīm.

Neraugoties uz Padomes lēmumu atļaut ES dalībvalstīm ratificēt SDO Konvenciju C188 7 , ratifikācijas process ir bijis ļoti lēns. Ja konvenciju ratificē tikai dažas ES dalībvalstis, Eiropas Savienībā nav iespējams nodrošināt vienlīdz pienācīgus darba un dzīves apstākļus zvejniekiem un vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp ES dalībvalstīm. Tāpēc joprojām pastāvēs atšķirīgi standarti, it īpaši jautājumos, kas vēl nav ietverti ES tiesību aktos, piemēram, attiecībā uz zvejnieku medicīniskajiem sertifikātiem, repatriācijas tiesībām un medicīnisko palīdzību krastā. Zvejnieku darba apstākļi ES arī turpmāk būtu dažādi. Turklāt tas izraisītu konkurētspējas atšķirības starp dalībvalstīm, kas ir ratificējušas konvenciju, un tām, kas nav to izdarījušas. Ierosinātā direktīva balstās uz spēkā esošajiem starptautiskajiem un ES standartiem un ņem vērā nozares darba vides īpatnības. Panākot, lai standarti, kas paredzēti SDO 2007. gada Konvencijā par darbu jūrniecībā, uz kuru attiecas ierosinātā direktīva, stātos spēkā un tiktu vienādi transponēti vienlaikus visās dalībvalstīs, direktīva nodrošina vienlīdz pienācīgus dzīves un darba apstākļus un vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp ES dalībvalstīm. Tā zvejnieku stāvokli pielāgo stāvoklim, kāds ir citās ar jūru saistītās profesijās 8 .

•Proporcionalitāte

Ierosinātā direktīva atbilst proporcionalitātes prasībai, jo ar to tiek sperts solis uz priekšu, lai sasniegtu izvirzītos mērķus — uzlabot darba ņēmēju dzīves un darba apstākļus un nodrošināt saskaņotu tiesisko regulējumu, kurā noteikti minimālie standarti. Tā attiecas tikai uz SDO 2007. gada Konvencijā par darbu zvejniecībā ietverto atjaunināto standartu transponēšanu ES tiesību aktos. Rīcības pamatā ir nozares darba devēju un darba ņēmēju pārstāvju noslēgtais nolīgums.

Tā atstāj ES dalībvalstu ziņā iespēju saglabāt vai noteikt darba ņēmējiem labvēlīgākus standartus un elastību, kas vajadzīga, lai ņemtu vērā savas valsts situācijas īpatnības. Tādējādi priekšlikums paredz elastību attiecībā uz konkrētu īstenošanas pasākumu izvēli.

•Instrumenta izvēle

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

LESD 155. panta 1. punktā noteikts, ka sociālie partneri ES līmenī var radīt līgumattiecības, tostarp nolīgumus, ja tie to vēlas. LESD nepieprasa iepriekš apspriesties ar citām pusēm. Ņemot vērā procesa pārredzamību un lomu, kas ar LESD 155. pantu piešķirta sociālajiem partneriem, papildu sabiedriskā apspriešana nav rīkota 9 .

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

•Proporcionāls ietekmes novērtējums

Saskaņā ar labāka regulējuma pamatnostādnēm 11 un lai komisāru kolēģija varētu pieņemt uz informāciju balstītu lēmumu, Komisijas dienesti ir sagatavojuši proporcionālu ietekmes novērtējumu, kas ietver arī nolīguma parakstītāju pušu pārstāvības novērtējumu un novērtējumu par nolīguma noteikumu likumību attiecībā uz ES tiesisko regulējumu.

ES sociālo partneru pārstāvība

Vērtējot ES sociālo partneru lūgumu īstenot šo nolīgumu ES tiesību aktos atbilstīgi LESD 155. pantam, Komisija ņem vērā sociālo partneru pārstāvību un pilnvaras jomā, uz ko attiecas nolīgums. Tādējādi tiek nodrošināts, ka lūgums ir saskaņā ar LESD noteikumiem un nolīgums var gūt plašu atbalstu to personu vidū, uz ko tas faktiski attiecas.

Saskaņā ar Komisijas 1998. gada 20. maija Lēmuma 98/500/EK 1. pantu organizācijām, kas pārstāv sociālos partnerus Eiropas līmenī, jāatbilst šādiem kritērijiem: “tās ir saistītas ar konkrētām nozarēm vai kategorijām, un tās ir organizētas Eiropas līmenī;

tās sastāv no organizācijām, kas pašas ir neatņemamas un atzītas dalībvalstu sociālo partneru struktūru daļas, tās ir pilnvarotas vest sarunas par nolīgumiem, un kuras ir reprezentatīvas vairākām dalībvalstīm; kā arī

tām ir pienācīgas struktūras, lai nodrošinātu to efektīvu līdzdalību Komiteju darbā.”

Šiem nosacījumiem bija jābūt izpildītiem brīdī, kad tika parakstīts nolīgums. Nolīguma parakstīšanas brīdī Horvātija vēl nebija ES dalībvalsts. Lai novērtētu ES sociālo partneru pārstāvību, Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds (Eurofound) 2012. gadā veica pētījumu.

Nolīgums attiecas uz darba apstākļiem jūras zvejniecībās, kas atbilst Jūras zvejniecības nozaru sociālā dialoga komitejas nozaru tvērumam. Tādējādi ir nodrošināta atbilstība starp komitejas darbības jomu un nolīguma tvērumu. Komitejā piedalās šādi sociālie partneri: Europêche un Cogeca, kas pārstāv darba devējus, un ETF, kas pārstāv darba ņēmējus.

Eurofound 2012. gadā veiktajā pārstāvības pētījumā ir konstatēts, ka Europêche ir biedri 11 ES dalībvalstīs 12 . Divām darba devēju organizācijām ir novērotāja statuss (LV un LT).

Cogeca pārstāv Eiropas lauksaimniecības, mežsaimniecības, zivsaimniecības un lauksaimniecības pārtikas kooperatīvu vispārējās un konkrētās intereses. Tās biedru sastāvā ir ar jūras zvejniecību saistītas organizācijas 11 dalībvalstīs 13 . Ņemot vērā Cogeca un Europêche biedru sastāvu, secināms, ka komitejā no darba devēju puses ir pārstāvētas kopā 16 dalībvalstis.

No darba ņēmēju puses, ETF ir ar jūras zvejniecību saistīti biedri 11 dalībvalstīs 14 . Tas nozīmē, ka 11 dalībvalstu 15 zvejnieki nav pārstāvēti. Taču nozares nodarbinātības rādītāji liecina, ka daudzās no šīm valstīm darba ņēmēju skaits ir ap 1000 (un bieži tas ir vēl zemāks). Īrijā, Grieķijā, Rumānijā un Zviedrijā ir vairāk nekā 1000 zvejnieku, taču ļoti liela daļa no tiem ir pašnodarbinātas personas.

Visbeidzot, visās pārējās dalībvalstīs, izņemot Portugāli un Rumāniju, darba devēju organizācijas, kas darbojas jūras zvejniecības nozarē, ir pārstāvētas Eiropas līmenī; taču jāņem vērā, ka minētā nozare Rumānijā ir salīdzinoši neliela. ES sociālajā dialogā ir pārstāvētas astoņas dalībvalstis, kuras veido 84 % no nozares kopējās nodarbinātības un 87 % pilnslodzes ekvivalenta izteiksmē. Tas liek secināt, ka sociālie partneri, kas parakstījuši nolīgumu, ir reprezentatīvi attiecīgās nozares pārstāvji un tāpēc var lūgt Komisiju nolīgumu īstenot saskaņā ar LESD 155. pantu.

Noteikumu likumība

Komisija ir izvērtējusi nolīguma likumību. Komisija ir rūpīgi pārbaudījusi katru noteikumu un konstatējusi, ka tie nav pretrunā ES tiesību aktiem. Dalībvalstīm uzliktie pienākumi neizriet tieši no nolīguma starp sociālajiem partneriem. Drīzāk tie izriet no līguma īstenošanas ar Padomes lēmumu, t. i., direktīvu. Nolīguma darbības joma un saturs joprojām atbilst LESD 153. panta 1. punktā uzskaitītajām jomām. Dažu nolīgumu noteikumu paplašināšana attiecībā uz pašnodarbinātām personām nav pretrunā ar 153. panta 1. punkta a) apakšpunktu, jo galīgais mērķis un nosacījums noteikumu paplašināšanai attiecībā uz pašnodarbinātām personām, ir aizsargāt darbinieku veselību un drošību uz tā paša kuģa. Šāds paplašinājums pastāv jau spēkā esošajā ES darba aizsardzības tiesību aktu kopumā, kas piemērojams šajā nozarē. Nolīguma 3. panta 3. punktā ir ietverta noteikumu stingrības nemazināšanas klauzula, kas saglabā darba ņēmēju pašreizējo aizsardzības līmeni. Nolīguma 4. pantā noteikts, ka tas neietekmē tādus tiesību aktus, piešķīrumus, paražas vai vienošanās starp zvejas kuģu īpašniekiem un zvejniekiem, kas zvejniekiem nodrošina labvēlīgākus apstākļus, nekā paredzēts nolīgumā.

Politikas risinājumi un izmaksu un ieguvumu izvērtējums

Komisija var tikai apstiprināt vai noraidīt parakstītāju pušu lūgumu nolīgumu īstenot ar leģislatīvu aktu. Tā nevar grozīt nolīguma tekstu. Tā nevar prasīt, lai sociālie partneri ES līmenī īsteno savu nolīgumu autonomi, jo tāda ir sociālo partneru prerogatīva saskaņā ar LESD 155. panta 2. punktu.

Tāpēc Komisija var apsvērt tikai vienu politikas risinājumu. Šis politikas risinājums (t. i., nolīgumā paredzētie pasākumi) ir novērtēts priekšlikumā pievienotajā proporcionālajā ietekmes novērtējumā, kur tas salīdzināts ar pamatscenāriju (t. i., risinājums — neveikt turpmākus ES pasākumus).

Analīzes rezultāti liecina, ka ievērojams izmaksu palielinājums kopumā nav gaidāms. Izmaksas katrā dalībvalstī atšķiras atkarībā no tā, cik lielā mērā to tiesību akti jau atbilst nolīgumam. Dažas izmaksas būs vienreizējas (piem., izmaksas, kas saistītas ar nolīguma transponēšanu valsts tiesību aktos), bet dažas būs regulāras (piem., izmaksas saistībā ar medicīniskajiem sertifikātiem, kuri būs periodiski jāatjauno, repatriācijas izmaksas u. c.).

Dalībvalstīm, kuras jau nodrošina atbilstību lielākajai daļai nolīguma noteikumu, izmaksas būs nelielas. Dalībvalstīm, kurām būs jāmaina daži savas valsts tiesību aktu aspekti, piemēram, attiecībā uz medicīniskajiem sertifikātiem, repatriācijas tiesībām un riska novērtējumu, izmaksas par vienu darba ņēmēju vai uzņēmumu kopumā saglabāsies samērīgas ar sasniedzamo mērķi. Kopējās aplēstās izmaksas par repatriāciju, medicīniskajiem sertifikātiem un riska novērtējumiem ir EUR 1,3 miljoni līdz EUR 8 miljoni. Ņemot vērā, ka nozares gada apgrozījums ir EUR 6,9 miljardi, izmaksas nepārsniegs 0,11 % no nozares kopējā apgrozījuma.

Nolīgums uzlabos dzīves un darba apstākļus jūras zvejniecības nozarē attiecībā uz darba laiku, minimālo vecumu, medicīniskajiem sertifikātiem, riska novērtēšanu, izmitināšanu, ēdienu un ūdeni uz kuģa un medicīnisko palīdzību uz kuģa. Tas radīs arī vienlīdzīgus konkurences apstākļus nozarei ES, nosakot minimālos standartus visā ES.

Darba devējiem nolīgums ļaus samazināt ar darbu saistītu nelaimes gadījumu, traumu un slimību gadījumu skaitu, tādējādi palielinot ražīgumu un samazinot kompensācijas izmaksas un darbinieku mainību. Pateicoties nolīgumam, mazināsies darba ņēmēju nelaimes gadījumu un/vai saslimšanas risks. Līdz ar to mazināsies risks zaudēt pelnītspēju. Turklāt tas dos viņiem iespēju ilgāk palikt šajā nozarē. Tas arī padarīs nozari pievilcīgāku jauniešiem un kvalificētiem darba ņēmējiem.

Pateicoties nolīgumam, samazināsies valstu iestāžu izmaksas par sociālo nodrošinājumu un veselības aprūpi. Ir aplēsts, ka darba ņēmēju, darba devēju un valstu iestāžu kopējie ieguvumi piecu gadu laikposmā būs no EUR 1,2 miljoniem līdz EUR 19,7 miljoniem.

Pamatojoties uz risinājumu salīdzinājumu un izmaksu un ieguvumu analīzi, var secināt, ka nolīgums ļauj sasniegt izvirzītos mērķus ar kopumā samērīgām izmaksām un ka direktīva ir atbilstošs instruments nolīguma īstenošanai.

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

•Pamattiesības

Šā priekšlikuma mērķi ir saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, jo īpaši tiesībām, kas aizsargātas saskaņā ar 20. pantu (vienlīdzība likuma priekšā), 31. pantu (godīgi un taisnīgi darba apstākļi) un 32. pantu (bērnu darba aizliegšana un strādājošu jauniešu aizsardzība).

4.IETEKME UZ BUDŽETU

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzības, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

•Skaidrojošie dokumenti

Eiropas Ekonomikas zona

•Konkrētu priekšlikuma noteikumu sīks skaidrojums

Priekšlikumu veido šādas daļas.

1. pants

Ar šo pantu sociālo partneru nolīgums tiek padarīts saistošs, un tas saskaņā ar LESD 155. panta 2. punktu ir Padomes lēmuma mērķis.

2. pants

Šis pants nosaka, ka direktīva nodrošina tikai minimālās prasības, ļaujot dalībvalstīm brīvi pieņemt pasākumus, kas būtu labvēlīgāki attiecīgās jomas darba ņēmējiem. Tā mērķis ir nepārprotami nodrošināt jau sasniegto darba ņēmēju aizsardzības līmeni un tikai vislabvēlīgāko darba aizsardzības standartu piemērošanu.

3. līdz 6. pants

3. līdz 6. pantā ir parastie noteikumi par transponēšanu dalībvalstu tiesību aktos, tostarp pienākums paredzēt efektīvus, samērīgus un atturošus sodus. 5. pantā ir ietverta ziņošanas klauzula. 5. panta mērķis ir uzraudzīt direktīvas īstenošanu un piemērošanu dalībvalstīs attiecībā uz dzīves un darba apstākļiem nozarē un veikt izvērtējumu. Šajā saistībā tiks izvērtēti dati par nelaimes gadījumiem, darba traumām un veselības problēmām nozarē.

6. pantā atrodama atsauce uz direktīvas spēkā stāšanās dienu. 7. pants nosaka adresātus.

Priekšlikuma pielikuma noteikumu sīks skaidrojums

1. pants (Definīcijas)

Nolīgumā ir definēti šādi termini: a) zvejas darbības, b) komerciālā zveja, c) kompetentā iestāde, d) apspriešanās, e) zvejas kuģa īpašnieks jeb īpašnieks, f) zvejnieks, g) zvejnieka darba līgums, h) zvejas kuģis jeb kuģis, i) garums, j) garums starp perpendikuliem, k) kapteinis, l) rekrutēšanas un darbā iekārtošanas dienests un m) privāta nodarbinātības aģentūra. 2. daļā noteikta šo terminu nozīme šā nolīguma nolūkā.

2. pants (Darbības joma)

2. pantā noteikts, ka šis nolīgums attiecas uz visiem zvejniekiem, kuri ir nodarbināti uz zvejas kuģa, kas veic komerciālās zvejas darbības un ir reģistrēts ES dalībvalstī vai peld ar ES dalībvalsts karogu. Lai nodrošinātu darba ņēmēju vispārējo veselības un drošības aizsardzību uz kuģa, nolīgumu attiecina arī uz pašnodarbinātiem zvejniekiem, kuri strādā līdzās darba ņēmējiem uz tā paša kuģa. Šāda noteikumu paplašināšana attiecībā uz pašnodarbinātām personām ir saskaņā ar spēkā esošajiem ES tiesību aktiem. Direktīvas 2. panta 2. punktā noteikts, ka šaubu gadījumā tas, vai zvejas kuģis veic komerciālas darbības, pēc apspriešanās ir jānosaka kompetentajai iestādei. 2. panta 3. punktā noteikts, ka dalībvalstis pēc apspriešanās šajā nolīgumā paredzēto aizsardzību, kuru piemēro zvejniekiem, kas strādā uz 24 metrus gariem un garākiem kuģiem, var attiecināt arī uz zvejniekiem, kas strādā uz kuģiem, kuru garums nepārsniedz 24 metrus.

3. pants (Nolīguma piemērošana)

1. punktā noteikts, ka dalībvalsts ar objektīvu pamatojumu pēc apspriešanās no šā nolīguma prasību vai dažu tās noteikumu piemērošanas var izslēgt atsevišķas zvejnieku vai zvejas kuģu kategorijas, ja, ņemot vērā konkrētos zvejnieku darba apstākļus vai zvejas kuģu darbības, šā nolīguma piemērošana rada būtiskas problēmas. 2. punktā noteikts, ka tad, ja dažas zvejnieku vai zvejas kuģu kategorijas ir izslēgtas saskaņā ar 1. punktu, kompetentajai iestādei piecu gadu laikā no nolīguma spēkā stāšanās dienas nolīgums ir pakāpeniski jāattiecina uz visām zvejnieku vai zvejas kuģu kategorijām. 3. punktā ir ietverta noteikumu stingrības nemazināšanas klauzula.

4. pants (Labvēlīgāku apstākļu klauzula)

Šajā pantā ietverta klauzula par labvēlīgākiem noteikumiem, saskaņā ar kuriem nolīguma noteikumi nedrīkst skart tiesību aktus, piešķīrumus vai paražas, kas zvejniekiem nodrošina labvēlīgākus apstākļus, nekā paredzēts nolīgumā.

5. pants (Zvejas kuģu īpašnieku, kapteiņu un zvejnieku pienākumi)

5. panta 1. punktā noteikts, ka šo pantu piemēro, neskarot Direktīvu 93/103/EK 16 . 2. punktā noteikts, ka zvejas kuģa īpašnieka pienākums ir nodrošināt kapteinim nolīguma saistību izpildei nepieciešamos resursus un līdzekļus. 5. panta 3. punktā neizsmeļošā veidā ir uzskaitīti kapteiņa dažādie pienākumi, kas tam jāpilda, lai garantētu zvejnieku drošību un veselību uz kuģa. 5. panta 4. punktā noteikts, ka zvejas kuģa īpašnieks nedrīkst atturēt kapteini no tādu lēmumu pieņemšanas, kuri ir nepieciešami zvejnieku drošībai, kuģa drošībai un tā navigācijas drošumam un drošai ekspluatācijai. 5. panta 5. punkts nosaka zvejniekiem pienākumu izpildīt likumīgas kapteiņa pavēles un piemērojamos drošības un veselības aizsardzības pasākumus.

6. pants (Minimālais vecums)

6. pantu piemēro, neskarot Direktīvu 94/33/EK 17 . Saskaņā ar 2. punktu minimālais vecums darbam uz zvejas kuģa ir 16 gadi ar noteikumu, ka saskaņā valsts tiesību aktiem uz jaunieti vairs neattiecas obligātā pilna laika izglītība. Ar tādu pašu noteikumu uz zvejas kuģa drīkst strādāt 15 gadus vecas personas, kuras piedalās ar zveju saistītās arodmācībās.

6. panta 3. punkts nosaka, ka kompetentās iestādes var atļaut 15 gadus vecām personām veikt vieglu darbu skolas brīvdienu laikā. Kompetentajām iestādēm pēc apspriešanās jānosaka atļautie darba veidi un nosacījumi, ar kādiem šāds darbs veicams, un vajadzīgie atpūtas laiki. 6. panta 4. punktā noteikts, ka minimālais vecums tādu darbību veikšanai uz zvejas kuģa, kuras pēc to rakstura vai veikšanas apstākļiem var apdraudēt jauniešu veselību, drošību, fizisko, garīgo un sociālo attīstību, izglītību vai tikumību, ir 18 gadi. 6. panta 5. punkts paredz, ka šādas darbības ir jānosaka ar valsts tiesību aktiem vai noteikumiem vai kompetentajām iestādēm pēc apspriešanās. 6. panta 6. punktā noteikts, ka šīs darbības jaunieši drīkst veikt no minētā vecuma, taču tikai tad, ja ir pilnā mērā pasargāta viņu veselība, drošība, fiziskā, garīgā un sociālā attīstība, izglītība vai tikumība un ja viņi ir tikuši īpaši instruēti vai apmācīti un pirms darba sākšanas ir pabeiguši drošības apmācības kursu.

6. panta 7. punktā ir definēts termins “nakts”. Tajā ir ietverts nakts darba aizliegums personām, kas jaunākas par 18 gadiem. Kompetentās iestādes var pieļaut izņēmumu, kad, to nedarot, var tikt traucēta zvejnieku faktiskā apmācība vai [pienākumu] īpašā rakstura vai atzītas mācību programmas dēļ ir vajadzīgs, lai zvejnieki, kuri ir jaunāki par 18 gadiem, pienākumus veiktu naktī. Kompetentajai iestādei pēc apspriešanās ir jākonstatē, ka nakts darbam nebūs negatīvas ietekmes uz minēto zvejnieku veselību vai labsajūtu. 6. panta 8. punktā ir ietverta klauzula par labvēlīgākiem noteikumiem.

7.–9. pants (Veselības pārbaude / medicīniskais sertifikāts)

7. pants

7. panta 1. punkts nosaka, ka zvejniekiem uz kuģa ir jābūt derīgam medicīniskajam sertifikātam, kas apliecina viņu veselības stāvokļa atbilstību darbam uz kuģa. 2. punktā noteikts, ka atbrīvojumus no 1. punkta piemērošanas var piešķirt, ņemot vērā zvejnieku drošības un veselības aspektus, kuģa lielumu un medicīniskās palīdzības un evakuācijas pieejamību, reisa ilgumu, zvejas darbības apgabalu un veidu. 3. punktā noteikts, ka šos atbrīvojumus nevar piemērot zvejniekiem, kas strādā uz kuģa, kura garums ir 24 metri vai vairāk vai kurš parasti paliek jūrā ilgāk nekā trīs dienas. Steidzamos gadījumos kompetentā iestāde var piešķirt atbrīvojumu, kas atļauj zvejniekam strādāt uz ierobežotu un konkrētu laiku, līdz ir saņemts medicīniskais sertifikāts, taču tikai tad, ja zvejniekam jau ir medicīniskais sertifikāts, kura termiņš ir nesen beidzies.

8. pants

8. pants nosaka, ka dalībvalstīm ir jāpieņem normatīvie vai citi akti, kuros nosaka veselības pārbaudes raksturu un biežumu un medicīnisko sertifikātu formu, saturu un derīguma termiņu. Turklāt tām ir jāpieņem normatīvie vai citi akti, kuros nosaka tiesības uz citu, saistošu veselības pārbaudi, kuru veic neatkarīgs ārsts, ko dalībvalsts norīkojusi arbitra lomā tad, ja sertifikāts ir atteikts, sertifikāts ir izdots, neraugoties uz to, ka persona ir norādījusi, ka ir darbnespējīga, vai sertifikāts ir atteikts tādu medicīnisko iemeslu dēļ, kuri vairs nav attiecināmi.

9. pants

9. pantā ir noteiktas papildu minimālās prasības attiecībā uz medicīniskajiem sertifikātiem zvejniekiem, kas strādā uz kuģa, kura garums ir 24 metri vai vairāk vai kuri parasti paliek jūrā ilgāk nekā trīs dienas.

10. pants (Apkalpes komplektēšana)

10. pants nosaka, ka zvejas kuģu īpašniekiem ir jānodrošina tas, ka zvejas kuģu apkalpe ir komplektēta navigācijas drošumam un kuģa drošai ekspluatācijai pietiekamā un drošā apjomā un ka to vada kompetents kapteinis. Skaita ierobežojumi nav norādīti. 2. punktā noteiktas sīkākas prasības attiecībā uz kuģiem, kuru garums ir 24 metri un vairāk. 3. punkts paredz, ka kompetentā iestāde var noteikt citas prasības attiecībā uz kuģiem, kuru garums ir 24 metri vai vairāk. Tām ir jāveicina vispārīgo mērķu un šā panta un 11. panta mērķu sasniegšana un jāatbilst 2. punkta prasībām, un tās nedrīkst apdraudēt zvejnieku darba aizsardzību.

11. pants (Darba stundas un atpūtas stundas)

11. pants nosaka to jūras zvejnieku darba stundas un atpūtas stundas, uz kuriem attiecas šis nolīgums, un paredz, ka darba laiks maksimālajā — 12 mēnešu — bāzes laikposmā ir vidēji 48 stundas nedēļā. Iepriekšminētajiem zvejniekiem nepiemēros Direktīvas 2003/88/EK 18 3.–6. pantu, 8. un 21. pantu. Citiem zvejniekiem Direktīvu 2003/88/EK joprojām piemēros.

2. punktā ir noteikts, ka, lai gādātu par zvejnieku drošību un veselību un ierobežotu noguruma faktoru, maksimālais darba stundu skaits un minimālais atpūtas stundu skaits ir jānosaka, ievērojot 3. un 4. punkta robežlielumus. Minēto stundu skaitu var noteikt ar tiesību aktiem, administratīviem nolīgumiem vai koplīgumiem. 3. punktā ir noteikts maksimālais darba stundu un minimālais atpūtas stundu skaits jebkurā 24 stundu laikposmā un maksimālais darba laiks jebkurā septiņu dienu laikposmā. 4. punktā ir noteikti atpūtas laika sadalīšanas ierobežojumi.

5. punkts paredz, ka objektīvu vai tehnisku iemeslu dēļ vai ar darba organizāciju saistītu iemeslu dēļ var pieļaut izņēmumus attiecībā uz maksimālo bāzes laikposmu, maksimālo darba stundu skaitu un minimālo atpūtas stundu skaitu. Šādiem izņēmumiem būs, cik iespējams, jāatbilst noteiktajiem standartiem un jāparedz vairāk kompensējošo atpūtas laikposmu. Tie var attiekties uz biežākiem vai garākiem atvaļinājuma laikiem vai uz kompensējošu brīvdienu piešķiršanu zvejniekiem. 6. punktā ir noteikts, ka tad, ja tiek pieļauti izņēmumi no darba stundu un atpūtas stundu robežlielumiem, cik drīz vien iespējams ir jāpiešķir zvejniekiem kompensējoši atpūtas laikposmi.

7. punktā ir noteikts, ka ārkārtas situācijās kapteinim ir tiesības likt darba ņēmējam strādāt papildu stundu skaitu, kas vajadzīgs, lai nodrošinātu kuģa, uz tā atrodošos personu vai nozvejas drošību vai lai sniegtu palīdzību citām nelaimē nonākušām personām vai kuģiem, līdz ir atjaunots normālais stāvoklis. Kapteinim ir jānodrošina, lai visiem darba ņēmējiem, kas strādājuši ieplānotajā atpūtas laikā, pēc normālā stāvokļa atjaunošanas tiktu piešķirts pietiekams atpūtas laiks.

8. punktā noteikts, ka ES dalībvalstis var paredzēt, ka tad, ja valsts tiesību akti nosaka, ka zvejas kuģus nav atļauts ekspluatēt laikposmā, kura ilgums pārsniedz vienu mēnesi, uz šiem kuģiem nodarbinātiem zvejniekiem minētajā laikposmā ir jādodas atvaļinājumā.

12. pants (Apkalpes saraksts)

Šajā pantā noteikts, ka uz katra zvejas kuģa ir jābūt apkalpes sarakstam. Apkalpes saraksts pirms kuģa atiešanas vai tūlīt pēc kuģa atiešanas ir jāpaziņo pilnvarotajām personām krastā. Kompetentā iestāde nosaka, kam un kad apkalpes saraksts ir jāiesniedz un kādam mērķim vai mērķiem tas izmantojams.

Zvejnieka darba līgums (13.–18. pants)

13. pants

13. pants nosaka, ka 14.–18. panta noteikumus piemēro, neskarot Direktīvu 91/553/EEK 19 .

14. pants

Šajā pantā noteikts, ka ikvienas ES dalībvalsts normatīvajos vai citos aktos ir jābūt prasībai, ka uz zvejas kuģiem nodarbinātiem zvejniekiem ir rakstisks darba līgums, kas ir viņiem saprotams. Zvejnieka darba līgumam ir jāatbilst nolīguma noteikumiem un jo īpaši tā I pielikumam, kurā ietverti minimālie standarti attiecībā uz zvejnieka darba līguma saturu.

15. pants

ES dalībvalstīm ir jāpieņem normatīvie vai citi akti, kuros nosaka a) procedūras, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu to, ka zvejniekam pirms darba līguma noslēgšanas ir iespēja vērsties pēc padoma par tā saturu; b) attiecīgā gadījumā, reģistra kārtošanu saskaņā ar līgumu un c) ar zvejnieka darba līgumu saistīto strīdu izšķiršanas mehānismus.

16. pants

Šajā pantā ir noteikts, ka zvejniekam ir jāsaņem zvejnieka darba līguma kopija. Kopija citām pusēm jāizsniedz pēc pieprasījuma saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi. Zvejnieka darba līguma kopija ir jāglabā uz kuģa, un tai ir jābūt zvejniekam pieejamai.

17. pants

Šajā pantā noteikts, ka šā nolīguma 14.–16. pants un I pielikums neattiecas uz zvejas kuģu īpašniekiem, kuri kuģi ekspluatē vienpersoniski.

18. pants

Šis pants nosaka, ka zvejas kuģa īpašnieka pienākums ir nodrošināt to, lai katram zvejniekam būtu rakstisks zvejnieka darba līgums. Šis darba līgums ir jāparaksta visām attiecīgajām pusēm, t. i., zvejniekam, darba devējam un/vai pārstāvjiem vai citām attiecīgām pusēm.

19. pants (Repatriācija)

19. panta 1. punktā ir noteikts, ka ES dalībvalstīm ir jānodrošina tas, ka zvejniekiem, kas strādā uz zvejas kuģiem, kuri peld ar to karogu vai ir reģistrēti pilnīgā to jurisdikcijā, un kuri ieiet ārvalstu ostā, ir tiesības uz repatriāciju. Tiesības uz repatriāciju pastāv tad, ja zvejnieka darba līguma termiņš ir beidzies vai ja viena vai vairākas līguma puses to ir lauzušas pamatotu iemeslu pēc, vai ja zvejnieks vairs nav spējīgs veikt savus pienākumus saskaņā ar minēto zvejnieka darba līgumu, vai ja konkrētajos apstākļos (piem., nelaimes gadījumi darbā, arodslimības vai darba traumas) nav sagaidāms, ka zvejnieks tos varētu veikt. Tiesības uz repatriāciju attiecas arī uz zvejniekiem, kuri to pašu iemeslu pēc no kuģa ir pārvesti uz ārvalstu ostu.

19. panta 2. punktā noteikts, ka repatriācijas izmaksas sedz zvejas kuģa īpašnieks, izņemot tad, ja zvejnieks saskaņā ar valsts normatīvajiem vai citiem aktiem tiek atzīts par nopietni vainojamu savu no zvejnieka darba līguma izrietošo saistību neizpildē. Saskaņā ar 19. panta 3. punktu ES dalībvalstīm ir jānosaka konkrēti apstākļi, kādos zvejniekam ir tiesības uz repatriāciju, piemēram, maksimālais darba laikposms, kas jānostrādā uz kuģa, un galamērķi, uz kuriem zvejniekus var repatriēt.

19. panta 4. punktā ir noteikts, ka tad, ja zvejas kuģa īpašnieks nespēj nodrošināt repatriāciju, tā ir jāorganizē dalībvalstij. Dalībvalsts būs tiesīga atgūt repatriācijas izmaksas no zvejas kuģa īpašnieka. 19. panta 5. punkts nodrošina iespēju zvejas kuģa īpašniekam atgūt repatriācijas izmaksas atbilstoši nolīgumiem, kas noslēgti ar trešām personām.

20. pants (Privātie darba tirgus pakalpojumi)

20. panta 1. punktā noteikts, ka šo pantu piemēro, neskarot Direktīvu 2008/104/EK 20 . 20. panta 2. punktā ir precizēts, ka šajā pantā privātie darba tirgus pakalpojumi ietver rekrutēšanas un darbā iekārtošanas pakalpojumus un privātus nodarbinātības pakalpojumus. 20. panta 3. punkts nosaka, kā dalībvalstīm ir jāaizliedz privātām nodarbinātības aģentūrām izmantot līdzekļus, mehānismus vai sarakstus, kas paredzēti, lai novērstu zvejnieku iesaistīšanos darba tirgū. Zvejniekam nav tieši vai netieši, pilnībā vai daļēji jāsedz nodevas vai citas maksas par privātiem darba tirgus pakalpojumiem. 20. panta 4. punkts nosaka, ka dalībvalstīm, kas ir ratificējušas SDO 2007. gada Konvenciju par darbu zvejniecībā, ir atļauts savu tiesību robežās piešķirt privātajām nodarbinātības aģentūrām konkrētus no minētās konvencijas izrietošus pienākumus. Ir jāņem vērā konvencijā noteiktie ierobežojumi.

Nolīguma 21.–25. pantā ir ietverti darba aizsardzības noteikumi, jo īpaši attiecībā uz ēdināšanu un izmitināšanu.

21. panta 1. punktā noteikts, ka 21.–25. pantu piemēro, neskarot Direktīvu 93/103/EK. Valsts noteikumi, ar kuriem īsteno 22.–25. pantu, ir jāievēro, pienācīgi ņemot vērā higiēnas nosacījumus un vispārējus drošības, veselības un ērtības nosacījumus.

Saskaņā ar 22. pantu dalībvalstīm ir jāpieņem normatīvie vai citi akti cita starpā attiecībā uz dzīvojamo telpu lielumu un kvalitāti, ēdienu un dzeramo ūdeni uz kuģiem, kas peld ar to karogu vai ir reģistrēti pilnīgā to jurisdikcijā. 23. pantā ir noteikts, ka katrai ES dalībvalstij ir jāpieņem normatīvie vai citi akti, kuros paredz, ka izmitināšana ir pietiekami laba telpu lieluma un kvalitātes ziņā un telpas ir aprīkotas atbilstoši darba vajadzībām uz kuģa un atbilstoši laikposmam, kurā zvejnieki atrodas uz kuģa. Jo īpaši ir jāņem vērā 23. pantā uzskaitītie jautājumi, proti, izmitināšanas vajadzībām paredzētu zvejas kuģa būves vai pārbūves plānu apstiprināšana, dzīvojamo telpu un kambīžu uzturēšana, ventilācija, apsilde, dzesēšana un apgaismojums, pārmērīga trokšņa un vibrācijas mazināšana, dažādu izmitināšanas telpu novietojums, lielums, to būvēšanā izmantotie materiāli, kā arī mēbeles un aprīkojums, sanitārās telpas un pietiekama apgāde ar karsto un auksto ūdeni un procedūras sūdzību izskatīšanai par šā nolīguma prasībām neatbilstošu izmitināšanu.

24. pants nosaka, ka ES dalībvalstīm ir jāpieņem normatīvie vai citi akti attiecībā uz ēdienu un ūdeni uz kuģa. Konkrētāk, uz kuģa esošā un pasniegtā ēdiena kvalitātei, daudzumam un uzturvērtībai ir jābūt pietiekamai. Dzeramā ūdens kvalitātei un daudzumam ir jābūt pietiekamam. Ēdiens un ūdens zvejas kuģa īpašniekam zvejniekiem ir jānodrošina bez maksas. Tomēr saskaņā ar valsts normatīvajiem aktiem izmaksas var atgūt kā darbības izmaksas, ja tas paredzēts koplīgumā, kas reglamentē daļu sistēmu, vai zvejnieka darba līgumā. Normatīvajos vai citos aktos, kas ES dalībvalstīm jāpieņem, lai transponētu 22.–24. panta noteikumus, ir pilnībā jāievēro šā nolīguma II pielikums par izmitināšanu uz zvejas kuģa.

26.–31. pants attiecas uz veselības aizsardzību un medicīnisko aprūpi, kā arī uz aizsardzību ar darbu saistītas slimības, traumas vai nāves gadījumā.

26. pants nosaka, ka ES dalībvalstīm ir jāpieņem normatīvie vai citi akti, ar kuriem nodrošina, ka zvejniekiem uz zvejas kuģiem, kas peld ar to karogu vai ir reģistrēti pilnīgā to jurisdikcijā, ir tiesības saņemt medicīnisko palīdzību krastā un savlaicīgi tikt pārvestiem uz krastu smagas slimības vai traumas gadījumā. Zvejas kuģa īpašniekam zvejniekam ir jānodrošina medicīniskā aprūpe un veselības aizsardzība, kamēr zvejnieks atrodas uz kuģa vai ir nogādāts ostā ārpus valsts, kas atbildīga par zvejnieka sociālā nodrošinājuma aizsardzību. Ir jānodrošina, ka ar darbu saistītas slimības vai traumas gadījumā zvejniekam ir piekļuve atbilstošai medicīniskai aprūpei saskaņā ar attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem un praksi. Saskaņā ar 27. pantu medicīniskajai aprūpei un veselības aizsardzībai uz kuģa, kas minēta 26. panta b) apakšpunktā, piemēro Direktīvas 92/92/EEK 21 un nolīguma 28. panta attiecīgos noteikumus. Tai ir jāietver arī medicīniskās palīdzības un materiālās palīdzības un atbalsta sniegšana, ja zvejnieks ir nogādāts ostā ārpus valsts, kas atbildīga par zvejnieka sociālā nodrošinājuma aizsardzību.

Saskaņā ar nolīguma 28. pantu ES dalībvalstīm ir jāpieņem valsts normatīvie vai citi akti, kas papildus Direktīvas 92/29/EEK noteikumiem ievieš prasības, kurās cita starpā ir ņemts vērā darbības apgabals, reisa ilgums un uz kuģa esošo zvejnieku skaits. Turklāt tajā paredzēts, ka kuģiem ir jābūt aprīkotiem ar radiosakaru vai satelītsakaru iekārtām medicīnisko konsultāciju vajadzībām un uz kuģiem ir jāatrodas kompetentās iestādes pieņemtai vai apstiprinātai medicīnas rokasgrāmatai vai arī publikācijas The International Medical Guide for Ships [Starptautiskā medicīnas rokasgrāmata kuģiem] jaunākajam izdevumam.

29. pantā noteikts, ka ES dalībvalstīm ir jāpieņem normatīvie vai citi akti, kuros paredz, ka a) 26. panta b) apakšpunktā un 28. pantā paredzēto medicīnisko aprūpi sniedz bez maksas; b) kamēr zvejnieks nav repatriēts, zvejas kuģa īpašnieks ir atbildīgs par zvejnieka medicīniskās palīdzības izmaksām tādā apmērā, kādā valsts, kas ir atbildīga par zvejnieka sociālā nodrošinājuma aizsardzību, šīs izmaksas nesedz.

30. pantā ir noteikts, ka valsts normatīvie akti var atbrīvot no minētā medicīniskās palīdzības izmaksu segšanas pienākuma, ja trauma nav radusies darbā uz kuģa vai ja slimība vai invaliditāte ir noklusēta darba attiecību nodibināšanas laikā, vai ja zvejas kuģa īpašnieks var pierādīt, ka traumu vai slimību ir izraisījis zvejnieka tīšs pārkāpums.

31. panta 1. punkts nosaka, ka ES dalībvalstīm ir pienākums veikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai zvejniekus aizsargātu arodslimību, darba traumu vai nāves gadījumā. 31. panta 2. punktā noteikts, ka tad, ja slimību vai traumu ir izraisījis nelaimes gadījums darbā, zvejniekam ir tiesības uz kompensāciju saskaņā ar valsts normatīvajiem aktiem. Saskaņā ar 31. panta 3. punktu zvejas kuģa īpašnieks ir atbildīgs par minēto aizsardzību un kompensāciju, ja to negarantē valsts, kas ir atbildīga par zvejnieka sociālā nodrošinājuma aizsardzību. Saskaņā ar 32. pantu finanšu saistības, kas paredzētas 29. un 31. pantā, zvejas kuģa īpašnieks var nodrošināt ar apdrošināšanas vai citu shēmu starpniecību.

33.–36. pants (iesk.) attiecas uz darba aizsardzību un nelaimes gadījumu novēršanu.

33. pants nosaka, ka 34.–36. pantu piemēro, neskarot Direktīvu 89/391/EEK 22 , Direktīvu 92/29/EEK 23 un Direktīvu 93/103/EK 24 .

34. pants nosaka, ka ES dalībvalstīm ir pienākums pieņemt normatīvos vai citus aktus attiecībā uz arodslimību, darba traumu un nelaimes gadījumu darbā novēršanu, tostarp attiecībā uz riska novērtēšanu un pārvaldību un zvejnieku apmācību. Zvejnieku apmācībā ir jāietver arī apmācība par zvejas aprīkojumu, kuru viņi izmantos, un darbībām, kurās viņi būs iesaistīti. Turklāt tajos ir jāietver zvejas kuģu īpašnieku, zvejnieku un citu personu pienākumi, īpaši ņemot vērā to zvejnieku darba aizsardzību, kas ir jaunāki par 18 gadiem. Valsts normatīvajiem un citiem aktiem ir jāattiecas arī uz to nelaimes gadījumu uzskaiti un izmeklēšanu, kuri notikuši uz kuģa, un apvienoto darba aizsardzības komiteju izveidošanu vai — pēc apspriešanās ar valsts sociālajiem partneriem — citu struktūru izveidošanu.

35. pants attiecas uz visiem zvejas kuģiem, ņemot vērā uz kuģa esošo zvejnieku skaitu, darbības apgabalu un reisa ilgumu. Šis pants nosaka kompetento iestāžu un zvejas kuģa īpašnieka pienākumus attiecībā uz arodslimību, darba traumu un nelaimes gadījumu darbā novēršanu uz kuģa un riska novērtēšanu un pārvaldību. Turklāt tajā ir noteikti valstu pienākumi attiecībā uz zvejnieku informēšanu un apmācību par aprīkojumu, darbībām un pamatdrošību, kā arī attiecībā uz personīgā aizsargtērpa un individuālo aizsardzības līdzekļu nodrošināšanu.

36. pants nosaka, ka zvejniekiem vai viņu pārstāvjiem ir jāpiedalās riska novērtēšanā.

37. pants (Grozījumi)

Šajā pantā noteikts, ka tad, ja SDO 2007. gada Konvencijā par darbu zvejniecībā ir izdarīti grozījumi, pēc parakstītājas puses pieprasījuma ir jāpārskata nolīguma un tā pielikumu piemērošana. Ja Eiropas tiesību aktu kopumā ir notikušas izmaiņas, kas var ietekmēt šā nolīguma darbību, un ja kāda no šā nolīguma parakstītājām pusēm to pieprasa, ir jāpārskata nolīguma piemērošana.

38. pants (Nobeiguma noteikumi)

Šajā pantā noteikts, ka nolīgums stāsies spēkā dienā, kad stājas spēkā SDO 2007. gada Konvencija par darbu zvejniecībā.

I pielikumā (Zvejnieka darba līgums) ir precizēts zvejnieka darba līguma saturs.

II pielikums (Izmitināšana uz zvejas kuģa).

Pielikumā ir precizēta tā piemērošanas joma un iespējamā paplašināšana (kur valsts kompetentā iestāde to ir atzinusi par lietderīgu un/vai iespējamu). Tajā aptverti vairāki īpaši jautājumi, galvenokārt par izmitināšanu uz kuģa, kā arī ietverti noteikumi par tādiem jautājumiem kā ēdiens un dzeramais ūdens un inspekcijas, ko veic kapteinis vai kuras tiek veiktas viņa pakļautībā. Šajā pielikumā ir definēti jēdzieni a) “nolīgums”, b) “jauns kuģis” un c) “esošais kuģis”.

2016/0124 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES DIREKTĪVA,

ar ko īsteno Eiropas Savienībā darbojošos Lauksaimniecības kooperatīvu Ģenerālās konfederācijas (COGECA), Eiropas Transporta darbinieku federācijas (ETF) un Zvejnieku saimniecību nacionālo organizāciju asociācijas (EUROPÊCHE) 2012. gada 21. maijā noslēgto un 2013. gada 8. maijā grozīto nolīgumu, ar ko īsteno Starptautiskās Darba organizācijas 2007. gada Konvenciju par darbu zvejniecībā

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) un jo īpaši tā 155. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)Darba devēji un darba ņēmēji (“sociālie partneri”) saskaņā ar LESD 155. panta 2. punktu var kopīgi lūgt, lai Savienības līmenī noslēgtus nolīgumus īstenotu, Padomei pieņemot lēmumu pēc Komisijas priekšlikuma.

(2)2007. gada 14. jūnijā Starptautiskā Darba organizācija pieņēma 2007. gada Konvenciju par darbu zvejniecībā 25 , lai izveidotu vienotu un saskaņotu tiesību aktu, kas pilnveidotu starptautiskos dzīves un darba apstākļu standartus šajā nozarē un kurā būtu iekļauti pārskatīti un atjaunināti standarti, kas ir spēkā starptautiskajās konvencijās un ieteikumos attiecībā uz jūrniekiem, kā arī pamatprincipi, kuri atrodami citās starptautiskajās darba konvencijās.

(3)Komisija saskaņā ar LESD 154. panta 2. punktu apspriedās ar sociālajiem partneriem par to, vai veicināt 2007. gada Konvencijas par darbu zvejniecībā noteikumu piemērošanu Savienībā 26 .

(4)2013. gada 8. maijā Eiropas Savienībā darbojošos Lauksaimniecības kooperatīvu Ģenerālā konfederācija, Eiropas Transporta darbinieku federācija un Eiropas Savienībā darbojošos Zvejnieku saimniecību nacionālo organizāciju asociācija, vēloties spert pirmo soli ceļā uz sociālās jomas tiesību aktu kopuma kodificēšanu jūras zvejniecības nozarē un palīdzēt radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus jūras zvejniecības nozarei ES, noslēdza nolīgumu, ar ko īsteno 2007. gada Konvenciju par darbu zvejniecībā (“nolīgums”). 2013. gada 10. maijā šīs organizācijas lūdza Komisiju, lai šis nolīgums tiktu īstenots, Padomei pieņemot lēmumu saskaņā ar LESD 155. panta 2. punktu.

(5)Līguma 288. panta mērķim atbilstošais instruments nolīguma īstenošanai ir direktīva.

(6)Komisija saskaņā ar 1998. gada 20. maija paziņojumu 27 par sociālā dialoga pielāgošanu un veicināšanu Kopienas līmenī ir izstrādājusi direktīvas priekšlikumu, ņemot vērā parakstītāju pušu pilnvarojuma statusu un katra nolīguma panta likumību.

(7)Šīs direktīvas noteikumi būtu jāpiemēro, neskarot spēkā esošos Savienības noteikumus, kuri ir konkrētāki vai ar kuriem nodrošina augstāku aizsardzības līmeni visiem zvejniekiem.

(8)Šī direktīva nebūtu jāizmanto, lai pamatotu darba ņēmēju aizsardzības vispārējā līmeņa mazināšanu jomās, uz kurām attiecas nolīgums.

(9)Šajā direktīvā un tai pievienotajā nolīgumā ir noteikti minimālie standarti. Dalībvalstis un sociālie partneri var saglabāt vai ieviest labvēlīgākus noteikumus.

(10)Neskarot nolīguma noteikumus par turpmākiem pasākumiem un pārskatīšanu, ko veic sociālie partneri ES līmenī, Eiropas Komisija uzraudzīs šīs direktīvas un nolīguma īstenošanu un veiks izvērtēšanu.

(11)Direktīva stāsies spēkā vienlaikus ar 2007. gada Konvenciju par darbu jūrniecībā, un sociālie partneri vēlas, lai valstu pasākumi, ar kuriem īsteno šo direktīvu, stātos spēkā ne agrāk kā dienā, kad stājas spēkā 2007. gada Konvencija par darbu zvejniecībā.

(12)Nolīgums attiecas uz zvejniekiem, kas jebkādā statusā strādā saskaņā ar darba līgumu vai atrodas darba tiesiskajās attiecībās, uz zvejas kuģiem, kuri nodarbojas ar komerciālo zveju un peld ar ES dalībvalsts karogu vai ir reģistrēti pilnīgā ES dalībvalsts jurisdikcijā.

(13)Lai nodrošinātu to zvejnieku darba aizsardzību, kuri jebkādā statusā strādā saskaņā ar darba līgumu vai atrodas darba tiesiskajās attiecībās, nolīgumu var attiecināt arī uz visiem pārējiem zvejniekiem, kuri atrodas uz tā paša zvejas kuģa.

(14)Attiecībā uz nolīgumā lietotajiem terminiem, kas tur nav īpaši definēti, šos terminus var definēt dalībvalstis saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi, kā tas ir gadījumos ar citām sociālās politikas direktīvām, kurās izmantoti līdzīgi termini, ar nosacījumu, ka šīs definīcijas nav pretrunā nolīguma saturam.

(15)Šajā direktīvā un tai pievienotajā nolīgumā būtu jāņem vērā noteikumi par zvejas kapacitātes pārvaldību, kā uzsvērts Regulā (ES) Nr. 1380/2013 28 .

(16)Dalībvalstis pēc kopīga sociālo partneru lūguma var uzticēt viņiem šīs direktīvas īstenošanu, ja vien dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai katrā laikā varētu garantēt šīs direktīvas noteiktos rezultātus.

(17)Komisija saskaņā ar LESD 155. panta 2. punktu ir informējusi Eiropas Parlamentu, nosūtot sava direktīvas priekšlikuma tekstu, kurā ietverts nolīgums.

(18)Šajā direktīvā ir ievērotas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un jo īpaši tās 20., 31. un 32. pantā atzītās pamattiesības un principi.

(19)Ņemot vērā to, ka šī direktīva ir paredzēta, lai uzlabotu darba ņēmēju dzīves un darba apstākļus un aizsargātu darba ņēmēju veselību un drošību jūras zvejniecības nozarē, kas ir pārrobežu nozare, kurā darbība notiek zem dažādu dalībvalstu karogiem, un ka tās mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet var labāk sasniegt Savienības līmenī, Eiropas Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. panta 3. punktā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar proporcionalitātes principu, kas paredzēts LES 5. panta 4. punktā, šajā direktīvā paredzēti vienīgi tie pasākumi, kas vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(20)Saskaņā ar dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem 29 dalībvalstis ir apņēmušās pamatotos gadījumos paziņojumam par transponēšanas pasākumiem pievienot vienu vai vairākus dokumentus, kuros ir paskaidrota saikne starp direktīvas sastāvdaļām un attiecīgajām daļām valsts pieņemtos transponēšanas instrumentos. Attiecībā uz šo direktīvu likumdevējs šādu dokumentu nosūtīšanu uzskata par pamatotu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Ar šo direktīvu īsteno Eiropas Savienībā darbojošos Lauksaimniecības kooperatīvu Ģenerālās konfederācijas, Eiropas Transporta darbinieku federācijas un Eiropas Savienībā darbojošos Zvejnieku saimniecību nacionālo organizāciju asociācijas 2013. gada 8. maijā noslēgto nolīgumu, ar ko īsteno Starptautiskās Darba organizācijas 2007. gada Konvenciju par darbu zvejniecībā.

Nolīguma teksts ir iekļauts šīs direktīvas pielikumā.

2. pants

1.Dalībvalstis var saglabāt vai ieviest noteikumus, kas ir labvēlīgāki nekā tie, kas paredzēti šajā direktīvā.

2.Šīs direktīvas īstenošana nekādā gadījumā nerada pietiekamu pamatojumu tam, lai attaisnotu darba ņēmēju aizsardzības vispārējā līmeņa samazināšanu jomās, uz kurām attiecas šī direktīva. Tas neierobežo dalībvalstu un sociālo partneru tiesības, ņemot vērā mainīgos apstākļus, pieņemt citādus normatīvos aktus vai izstrādāt citādus līguma noteikumus nekā tie, kas ir spēkā šīs direktīvas pieņemšanas laikā, ar noteikumu, ka vienmēr ir ievērotas šajā direktīvā paredzētās minimālās prasības.

3.Šīs direktīvas piemērošana un interpretēšana neskar citus Savienības vai valstu noteikumus, paražas vai praksi, kas attiecīgajiem darba ņēmējiem nodrošina labvēlīgākus apstākļus.

3. pants

Dalībvalstis nosaka, kādas sankcijas ir piemērojamas, ja ir pārkāpti valsts noteikumi, kas ir spēkā saskaņā ar šo direktīvu. Sodiem jābūt iedarbīgiem, samērīgiem un atturošiem.

4. pants

1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais līdz [divi gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā]. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto noteikumu tekstus.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

5. pants

Komisija, apspriedusies ar dalībvalstīm un sociālajiem partneriem Savienības līmenī, ne vēlāk kā 5 gadus pēc 6. pantā noteiktās dienas Padomei iesniedz ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu, piemērošanu un izvērtēšanu.

6. pants

Šī direktīva stājas spēkā dienā, kad stājas spēkā SDO 2007. gada Konvencija par darbu zvejniecībā.

7. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē,

(1) http://www.ilo.org/dyn/normlex/en/f?p=NORMLEXPUB:12100:0::NO::P12100_ILO_CODE:C188.

(2) Francija konvenciju ratificēja 2015. gada oktobrī. Norvēģija, kas ir EEZ dalībvalsts, konvenciju ratificēja 2016. gada janvārī.

(3) COM(2007) 591 galīgā redakcija.

(4) Komisijas priekšsēdētāja Ž. K. Junkera 2015. gada 9. septembra runa Eiropas Parlamentā par stāvokli Savienībā.

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22.–61. lpp.).

(6) Padomes 2008. gada 29. septembra Regula (EK) Nr. 1005/2008, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1936/2001 un (EK) Nr. 601/2004, un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1093/94 un (EK) Nr. 1447/1999 (OV L 286, 29.10.2008., 1.–32. lpp.).

(7) Padomes 2010. gada 7. jūnija Lēmums 2010/321/ES, ar kuru dalībvalstīm atļauj Eiropas Savienības interesēs ratificēt Starptautiskās Darba organizācijas 2007. gada konsolidēto Konvenciju par darbu zvejniecībā (188. konvencija) (OV L 145, 11.6.2010., 12.–12. lpp.).

(8) Šāds tiesiskais regulējums ES jau ir spēkā attiecībā uz jūrniekiem: Padomes 2009. gada 16. februāra Direktīva 2009/13/EK, ar ko īsteno Eiropas Kopienas Kuģu īpašnieku asociāciju (EKKĪA) un Eiropas Transporta darbinieku federācijas (ETDF) Nolīgumu par 2006. gada Konvenciju par darbu jūrniecībā un groza Direktīvu 1999/63/EK (OV L 124, 20.5.2009., 30.–50. lpp.).

(9) http://ec.europa.eu/smart-regulation/guidelines/tool_7_en.htm.

(10) ICF International, ‘Study on Costs and Benefits of a Council Decision implementing the European sectoral social partners’ Agreement concerning the implementation of the Work in Fishing Convention, 2007 of the ILO’, 2015. gada decembris.

(11) SWD(2015) 111 final.

(12) BE, DE, DK, ES, FR, EL, IT, NL, PL, SE un UK.

(13) CY, DE, EE, ES, FR, EL, IE, IT, MT, NL un SI.

(14) BE, BG, DE, DK, ES, FR, IT, NL, PL, PT un UK.

(15) CY, EE, EL, IE, FI, LV, LT, MT, RO, SE, SI.

(16) Padomes 1993. gada 23. novembra Direktīva 93/103/EK par drošības un veselības prasību minimumu darbā uz zvejas kuģiem (trīspadsmitā individuālā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē) (OV L 307, 13.12.1993., 1.–17. lpp.).

(17) Padomes 1994. gada 22. jūnija Direktīva 94/33/EK par jauniešu darba aizsardzību (OV L 216, 20.8.1994., 12.–20. lpp.).

(18) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 4. novembra Direktīva 2003/88/EK par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem (OV L 299, 18.11.2003., 9.–19. lpp.).

(19) Padomes 1991. gada 14. oktobra Direktīva 91/533/EEK par darba devēja pienākumu informēt darbiniekus par darba līguma vai darba attiecību nosacījumiem (OV L 288, 18.10.1991., 32.–35. lpp.).

(20) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīva 2008/104/EK par pagaidu darba aģentūrām (OV L 327, 5.12.2008., 9.–14. lpp.).

(21) Padomes 1992. gada 31. marta Direktīva 92/29/EEK par minimālajām drošības un veselības aizsardzības prasībām medicīniskās palīdzības uzlabošanai uz kuģiem (OV L 113, 30.4.1992., 19.–36. lpp.).

(22) Padomes 1989. gada 12. jūnija Direktīva 89/391/EEK par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā (OV L 183, 29.6.1989., 1.–8. lpp.).

(23) Padomes 1992. gada 31. marta Direktīva 92/29/EEK par minimālajām drošības un veselības aizsardzības prasībām medicīniskās palīdzības uzlabošanai uz kuģiem (OV L 113, 30.4.1992., 19.–36. lpp.).

(24) Padomes 1993. gada 23. novembra Direktīva 93/103/EK par drošības un veselības prasību minimumu darbā uz zvejas kuģiem (trīspadsmitā individuālā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē) (OV L 307, 13.12.1993., 1.–17. lpp.).

(25) http://www.ilo.org/dyn/normlex/en/f?p=NORMLEXPUB:12100:0::NO::P12100_ILO_CODE:C188.

(26) COM(2007) 591 galīgā redakcija.

(27) COM(1998) 322 final.

(28) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013.).

(29) OV C 369, 17.12.2011., 14. lpp.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 29.4.2016

COM(2016) 235 final

PIELIKUMS

Nolīgums, ar ko īsteno Starptautiskās Darba organizācijas 2007. gada Konvenciju par darbu zvejniecībā

dokumentam

priekšlikums Padomes Direktīvai,

ar ko īsteno Eiropas Savienībā darbojošos Lauksaimniecības kooperatīvu Ģenerālās konfederācijas (COGECA), Eiropas Transporta darbinieku federācijas (ETF) un Zvejnieku saimniecību nacionālo organizāciju asociācijas (EUROPÊCHE) 2012. gada 21. maijā noslēgto un 2013. gada 8. maijā grozīto nolīgumu, ar ko īsteno Starptautiskās Darba organizācijas 2007. gada Konvenciju par darbu zvejniecībā

{SWD(2016) 143 final}
{SWD(2016) 144 final}

PIELIKUMS

Nolīgums, ar ko īsteno Starptautiskās Darba organizācijas 2007. gada Konvenciju par darbu zvejniecībā

DARBA DEVĒJI UN DARBA ŅĒMĒJI ("ES SOCIĀLIE PARTNERI")

JŪRAS ZVEJNIECĪBAS JOMĀ:

(1)Eiropas Savienībā darbojošos Lauksaimniecības kooperatīvu Ģenerālā konfederācija (COGECA),

(2)Eiropas Transporta darbinieku federācija (ETF) un

(3)Eiropas Savienībā darbojošos Zvejnieku saimniecību nacionālo organizāciju asociācija (Europêche),

ņemot vērā:

(1)Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) un jo īpaši tā 153.–155. pantu,

(2)Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) 2007. gada Konvenciju par darbu zvejniecībā ("C188" jeb "Konvencija"),

(3)SDO 2007. gada Ieteikumu par darbu zvejniecībā ("R199"),

(4)SDO 2006. gada Ieteikumu par darba tiesiskajām attiecībām ("R198"),

(5)Ostas valsts kontroles amatpersonām, kas veic inspekcijas saskaņā ar 2007. gada Konvenciju par darbu zvejniecībā, paredzētās vadlīnijas (Nr. 188), kuras savā 309. sesijā 2010. gada 13.–19. novembrī pieņēmusi SDO Administratīvā padome ("PSC-F vadlīnijas"),

(6)Padomes 2010. gada 7. jūnija Lēmumu 2010/321/ES, ar kuru dalībvalstīm atļauj Eiropas Savienības interesēs ratificēt Starptautiskās Darba organizācijas 2007. gada konsolidēto Konvenciju par darbu zvejniecībā (188. konvencija),

(7)2011. gada 31. maija Paziņojumu COM(2011)306 (galīgā redakcija), proti, Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "Pārskats par Direktīvā 2003/88/EK paredzēto noteikumu darbību attiecībā uz darba ņēmējiem uz jūras zvejas kuģiem",

tā kā:

(1)Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Starptautiskās Darba konferences 96. sesijā 2007. gada 14. jūnijā tika pieņemta 2007. gada Konvencija par darbu zvejniecībā ("C188").

(2)C188 tika pieņemta ar 437 balsīm "par" un 2 balsīm "pret", bet 22 balsotāji atturējās. No toreizējām 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm ("dalībvalstis") visi klātesošie valdību pārstāvji (53 balsis), visi klātesošie darba ņēmēju pārstāvji (25 balsis) un visi klātesošie darba devēju pārstāvji (22 balsis) atbalstīja konvencijas pieņemšanu.

(3)Globalizācija ir būtiski ietekmējusi zvejniecības jomu, tāpēc zvejnieku tiesību ievērošana ir jāveicina un jāaizsargā.

(4)SDO uzskata zveju par bīstamu profesiju salīdzinājumā ar citām profesijām.

(5)C188 mērķis ir nodrošināt zvejniekiem pienācīgus apstākļus uz zvejas kuģiem, nosakot minimālās prasības darbam uz kuģa, darba apstākļus, izmitināšanas un ēdināšanas, darba aizsardzības, medicīniskās aprūpes un sociālā nodrošinājuma prasības.

(6)C188 prasa SDO dalībvalstīm saskaņā ar attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem īstenot jurisdikciju un kontroli pār sava karoga zvejas kuģiem un tālab izveidot sistēmu, kas nodrošina atbilstību Konvencijas prasībām.

(7)LESD 155. panta 2. punkts paredz, ka Eiropas Savienības ("ES") līmenī noslēgtus nolīgumus var īstenot pēc ES sociālo partneru kopīga lūguma, Padomei pieņemot lēmumu, kura pamatā ir Komisijas priekšlikums. Šajā sakarībā sociālie partneri ir nolēmuši sākt sarunas, lai LESD 153. pantā noteikto pilnvaru robežās noslēgtu nolīgumu, ar kuru īsteno dažas C188 daļas.

(8)ES sociālo partneru ieskatā šī iniciatīva ir ļoti svarīga, lai mudinātu dalībvalstis ratificēt Konvenciju un tādējādi jautājumos par zvejnieku darba un sadzīves apstākļiem uz zvejas kuģiem nodrošinātu pilnībā vienlīdzīgus konkurences apstākļus ES un pārējā pasaulē.

(9)ES sociālie partneri uzskata šo nolīgumu par pirmo soli ceļā uz sociālās jomas tiesību aktu kopuma kodificēšanu zvejniecības jomā.

(10)Dažus darba laika organizēšanas aspektus darba ņēmējiem uz jūras zvejas kuģiem patlaban reglamentē Direktīvas 2003/88/EK 21. pants. Lai gan C188 13. un 14. pants zvejniekiem nodrošina kopumā zemāku aizsardzības līmeni nekā direktīva, dažos no Konvencijas 14. panta noteikumiem paredzētais aizsardzības līmenis ir augstāks. Tāpēc ES sociālie partneri ir vienojušies par minēto noteikumu apvienošanu. Panāktais rezultāts nodrošina kopumā augstāku aizsardzības līmeni. Attiecīgie noteikumi ir šādi: kompetentajai iestādei pirms obligātā aizsardzības līmeņa noteikšanas jāapspriežas ar savas valsts ES sociālajiem partneriem; papildu mērķis – noguruma faktora ierobežošana; kompensējošs atpūtas laiks, ko piemēro, ja ir pieļauti izņēmumi attiecībā uz minimālo atpūtas stundu skaitu vai maksimālo darba stundu skaitu; uzlabota aizsardzība pēc briesmu stāvokļa.

(11)Ņemot vērā uz zvejas kuģa veicamā darba specifiku, proti, ģeogrāfisko izolāciju, noguruma faktoru un šā darba galvenokārt fizisko raksturu, C188 noteikumi par medicīniskās aprūpes, izmitināšanas telpu, pārtikas un sadzīves apstākļu kvalitāti, kompensāciju apdraudējuma vai slimības gadījumā un par sociālo aizsardzību būtu jāuzskata par tādiem, kas ietilpst zvejnieku darba aizsardzības jomā.

(12)C188 attiecas uz visiem zvejotājiem ("zvejnieki"), kuri tās 1. panta e) punktā definēti kā "visas personas, kas jebkādā statusā nodarbinātas vai iesaistītas darbībās uz zvejas kuģa vai veic profesionālu darbību uz zvejas kuģa, tostarp uz kuģa strādājošās personas, kuru saņemtais atalgojums ir daļa no nozvejas, bet izņemot ločus, jūras spēku personālu, citas personas, kas atrodas pastāvīgā valsts dienestā, krasta personālu, kurš veic darbu uz zvejas kuģa, un zvejas novērotājus". LESD noteikto ierobežojumu dēļ ES sociālajiem partneriem nav pilnvaru saskaņot tādu noteikumu tekstu, kurus paredzēts īstenot ar Padomes lēmumu, un tas ietekmē zvejniekus, ar kuriem nav noslēgts darba līgums un kuri neatrodas arī darba tiesiskajās attiecībās. Tomēr, ja šādiem zvejniekiem piemēro atšķirīgus vai nepiemēro nekādus standartus, lai gan viņi atrodas uz viena kuģa ar zvejniekiem, kuri strādā saskaņā ar darba līgumu vai atrodas darba tiesiskajās attiecībās, tam var būt [negatīva] ietekme uz pēdējo minēto zvejnieku darba aizsardzību, tostarp uz sadzīves un darba apstākļiem. ES sociālie partneri uzskata, ka tādēļ, lai aizsargātu zvejniekus, kuri strādā saskaņā ar darba līgumu vai atrodas darba tiesiskajās attiecībās, ir pamats šo nolīgumu attiecināt ne tikai uz zvejniekiem, kuri strādā saskaņā ar darba līgumu vai atrodas darba tiesiskajās attiecībās, bet arī uz visiem pārējiem zvejniekiem, kuri atrodas uz tā paša kuģa.

(13)LESD 288. panta nozīmē atbilstīgs šā nolīguma īstenošanas instruments ir direktīva, kas dalībvalstīm uzliek saistības attiecībā uz sasniedzamo rezultātu, bet atļauj valstu iestādēm noteikt šo saistību īstenošanas formas un metodes,

aicinādami dalībvalstis:

(1)ratificēt C188, ņemot vērā dalībvalstu vienprātību Konvencijas pieņemšanas laikā un ņemot vērā nozīmīgās atšķirības starp Konvencijas piemērošanas un tematiskajām jomām, no vienas puses, un šo nolīgumu, no otras puses,

(2)izstrādāt vienotu C188 41. pantā minēto derīgo dokumentu, kas īstenojams visā Eiropas Savienībā,

(3)pamatojoties uz PSC-F vadlīnijām, izstrādāt saskaņotu politiku, kas attiecas uz C188 aptverto zvejas kuģu kontroli, kuru veic ostas valsts, un kas īstenojama visā Eiropas Savienībā,

kopīgi lūgdami:

šo nolīgumu īstenot ar Padomes direktīvu,

IR VIENOJUŠIES ŠĀDI.

1. DAĻA

DEFINĪCIJAS UN PIEMĒROŠANAS JOMA

DEFINĪCIJAS

1. pants

Šajā nolīgumā:

(a)zvejas darbība ir zivju vai citu jūras bioloģisko resursu nozvejošana vai nozvejošana un apstrāde;

(b)komerciālā zveja ir visas zvejas darbības, izņemot pašpatēriņa zveju un atpūtas zveju;

(c)kompetentā iestāde ir ministrs, valdības iestāde vai cita iestāde, ko norīkojusi dalībvalsts un kam ir pilnvaras izsludināt un piemērot noteikumus, rīkojumus vai citus norādījumus, kuriem ir likuma spēks attiecībā uz konkrēto tiesību normu priekšmetu;

(d)apspriešanās ir kompetentās iestādes apspriešanās ar attiecīgos darba devējus un darba ņēmējus pārstāvošajām organizācijām un konkrēti ar zvejas kuģu īpašniekus un zvejniekus pārstāvošajām organizācijām, ja tādas ir;

(e)zvejas kuģa īpašnieks jeb īpašnieks ir zvejas kuģa īpašnieks vai cita organizācija vai persona, piemēram, pārvaldnieks [menedžeris], aģents vai berbouta fraktētājs, kas uzņēmies atbildību par īpašnieka kuģa darbību un kas, uzņemoties šādu atbildību, ir piekritis pārņemt pienākumus un atbildību, kuri zvejas kuģu īpašniekiem jāuzņemas saskaņā ar šo nolīgumu, neatkarīgi no tā, vai konkrētus pienākumus un atbildību zvejas kuģa īpašnieka vārdā ir uzņēmusies jebkāda cita organizācija vai persona;

(f)zvejnieks ir persona, kura jebkādā statusā nodarbināta vai iesaistīta, vai strādā uz zvejas kuģa saskaņā ar 2. pantā paredzētajiem nosacījumiem, izņemot ločus un krasta personālu, kas strādā uz zvejas kuģa, tam atrodoties piestātnē;

(g)zvejnieka darba līgums ir darba līgums, vienošanās vai cita līdzīga noruna vai jebkāds cita veida līgums, kas reglamentē zvejnieka sadzīves un darba apstākļus uz zvejas kuģa;

(h)zvejas kuģis jeb kuģis neatkarīgi no īpašumtiesību veida ir jebkāda veida kuģis vai laiva, kas peld ar dalībvalsts karogu vai ir reģistrēts pilnīgā dalībvalsts jurisdikcijā un ko izmanto vai paredzēts izmantot komerciālajā zvejā;

(i)garums (L) ir 96 % no kuģa pilna garuma pa ūdenslīniju ar iegrimi, kas ir 85 % no mazākā teorētiskā borta augstuma, mērot no ķīļa līnijas, vai kuģa garums no kuģa priekšvadņa priekšējās malas līdz stūres vārpstas asij uz šīs ūdenslīnijas, ja šis garums ir lielāks; kuģiem, kas projektēti ar galsveri, ūdenslīnijai, pēc kuras mēra garumu, jābūt paralēlai ar konstruēto ūdenslīniju;

(j)garums starp perpendikuliem (LBP) ir attālums starp priekšējo un pakaļējo perpendikulu; priekšējam perpendikulam jāiet caur priekšvadņa priekšējo malu uz ūdenslīnijas, pēc kuras mēra garumu (L); pakaļējam perpendikulam jāiet caur stūres vārpstas asi uz šīs ūdenslīnijas;

(k)kapteinis ir zvejnieks, kas atbild par zvejas kuģa vispārējo vadību;

(l)rekrutēšanas un darbā iekārtošanas dienests ir persona, uzņēmums, iestāde, aģentūra vai cita publiskā vai privātā sektora organizācija, kas zvejas kuģu īpašnieku vārdā nodarbojas ar zvejnieku rekrutēšanu vai iekārtošanu darbā;

(m)privāta nodarbinātības aģentūra ir persona, uzņēmums, iestāde, aģentūra vai cita privātā sektora organizācija, kas pieņem darbā vai piesaista zvejniekus, lai viņi būtu pieejami zvejas kuģu īpašniekiem, kuri zvejniekiem dod darba uzdevumus un pārrauga šo uzdevumu izpildi.

DARBĪBAS JOMA

2. pants

1. Ja nav norādīts citādi, šis nolīgums attiecas uz:

(a)visiem zvejniekiem, kas jebkādā statusā strādā saskaņā ar darba līgumu vai atrodas darba tiesiskajās attiecībās, uz visiem zvejas kuģiem, kuri nodarbojas ar komerciālo zveju;

(b)vispārējas darba aizsardzības nodrošināšanas nolūkā – uz visiem pārējiem zvejniekiem, kas atrodas uz viena kuģa ar a) apakšpunktā minētajiem zvejniekiem.

2. Šaubu gadījumā tas, vai zvejas kuģis veic komerciālo zveju, pēc apspriešanās ir jānosaka kompetentajai iestādei.

3. Jebkura dalībvalsts pēc apspriešanās šajā nolīgumā paredzēto aizsardzību, kuru piemēro zvejniekiem, kas strādā uz 24 metrus gariem un garākiem kuģiem, var pilnā vai daļējā mērā attiecināt arī uz zvejniekiem, kas strādā uz kuģiem, kuru garums nepārsniedz 24 metrus.

3. pants

1. Ja, ņemot vērā konkrētos zvejnieku darba apstākļus vai attiecīgās zvejas kuģu darbības, šā nolīguma piemērošana rada būtiskas specifiskas problēmas, dalībvalsts ar objektīvu pamatojumu pēc apspriešanās var izslēgt atsevišķas zvejnieku vai zvejas kuģu kategorijas no šā nolīguma prasību vai dažu tās noteikumu piemērošanas.

2. Ja ir notikusi izslēgšana saskaņā ar iepriekšējo punktu, kompetentā iestāde veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai pakāpeniski attiecinātu šā nolīguma prasības uz visām attiecīgo zvejnieku vai zvejas kuģu kategorijām un lai šādu stāvokli panāktu ne vēlāk kā 5 gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

3. Šā panta piemērošana nekādā gadījumā nerada pamatojumu, kas attaisno darba ņēmēju aizsardzības vispārējā līmeņa samazināšanu jomās, uz kurām laikā, kad stājas spēkā šis nolīgums, attiecas ES tiesību akti.

4. pants

Neviens no šā nolīguma noteikumiem neietekmē tādus tiesību aktus, piešķīrumus, paražas vai vienošanās starp zvejas kuģu īpašniekiem un zvejniekiem, kas zvejniekiem nodrošina labvēlīgākus apstākļus, nekā paredzēts šajā nolīgumā.

2. DAĻA

VISPĀRĪGIE PRINCIPI 

ZVEJAS KUĢU ĪPAŠNIEKU, KAPTEIŅU UN ZVEJNIEKU PIENĀKUMI

5. pants

1. Šo pantu piemēro, neskarot Direktīvu 93/103/EK.

2. Zvejas kuģa īpašnieka vispārējs pienākums ir nodrošināt kapteinim nolīguma saistību izpildei nepieciešamos resursus un līdzekļus.

3. Lai garantētu uz kuģa esošo zvejnieku drošību un kuģa drošu ekspluatāciju, kapteiņa pienākumi ietver, bet neaprobežojas ar:

(a)attiecīgas uzraudzības veikšanu, kā arī – iespēju robežās – nodrošināšanu, lai zvejnieki strādātu vislabākajos drošības un veselības apstākļos;

(b)zvejnieku darba vadīšanu, ievērojot drošības un veselības prasības, tostarp noguruma faktoru;

(c)uz kuģa notiekošu darba aizsardzības mācību veicināšanu;

(d)navigācijas drošuma prasību, sardzes pienākumu un saistīto labas kuģošanas prakses standartu ievērošanas nodrošināšanu.

4. Zvejas kuģa īpašnieks nevar atturēt kapteini no tāda lēmuma pieņemšanas, kurš kapteiņa profesionālajā ieskatā ir nepieciešams uz kuģa esošo zvejnieku vai paša kuģa drošībai un navigācijas drošumam un drošai kuģa ekspluatācijai.

5. Zvejnieki pilda likumīgos kapteiņa rīkojumus un piemērojamos drošības un veselības aizsardzības pasākumus.

3. DAĻA

MINIMĀLĀS PRASĪBAS DARBAM UZ ZVEJAS KUĢIEM

MINIMĀLAIS VECUMS

6. pants

1. Šo pantu piemēro, neskarot Direktīvu 94/33/EK.

2. Minimālais vecums darbam uz zvejas kuģa ir 16 gadi ar noteikumu, ka saskaņā ar valsts tiesību aktiem uz jaunieti vairs neattiecas obligātā pilna laika izglītība. Tomēr attiecībā uz personām, kuras jau ir ieguvušas valsts tiesību aktos noteikto obligāto pamatizglītību un piedalās ar zveju saistītās arodmācībās, kompetentā iestāde var pieļaut, ka minimālais vecums ir 15 gadi.

3. Kompetentā iestāde saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi var atļaut 15 gadu vecām personām veikt vieglu darbu skolas brīvdienu laikā. Šādos gadījumos tā pēc apspriešanās nosaka atļautos darba veidus un nosacījumus, ar kādiem šāds darbs veicams, un vajadzīgos atpūtas laikus.

4. Minimālais vecums tādu darbību veikšanai uz zvejas kuģa, kuras pēc to rakstura vai veikšanas apstākļiem var apdraudēt jauniešu veselību, drošību, fizisko, garīgo un sociālo attīstību, izglītību vai tikumību, nedrīkst būt mazāks par 18 gadiem.

5. Darbību veidus, uz kuriem attiecas šā panta 4. punkts, nosaka dalībvalstu normatīvie akti vai apspriedusies kompetentā iestāde, ņemot vērā attiecīgos riskus un piemērojamos starptautiskos standartus.

6. Ar dalībvalstu normatīvajiem aktiem vai ar apspriedušās kompetentās iestādes lēmumu var atļaut 4. punktā minētās darbības veikt no 16 gadu vecuma, taču tikai tad, ja jaunietis jau ir ieguvis valsts tiesību aktos noteikto obligāto pamatizglītību un ja ir pilnā mērā pasargāta attiecīgo jauniešu veselība, drošība, fiziskā, garīgā un sociālā attīstība, izglītība un tikumība, un ja attiecīgie jaunieši ir tikuši īpaši un atbilstoši instruēti vai apmācīti un pirms došanās jūrā ir pabeiguši pamata drošības apmācības kursu. Ievēro Direktīvas 94/33/EK 7. panta 3. punkta prasības.

7. Zvejniekus, kas jaunāki par 18 gadiem, iesaistīt nakts darbā ir aizliegts. Šajā pantā terminu "nakts" definē saskaņā ar valstu tiesību aktiem un praksi. Tā ilgst vismaz deviņas stundas, sākoties ne vēlāk kā pusnaktī un beidzoties ne agrāk kā plkst. 5.00. Ja netiek pārkāpti Direktīvas 94/33/EK 9. panta noteikumi, kompetentā iestāde var pieļaut izņēmumu no nakts darba ierobežojumu stingras ievērošanas, kad:

(a)tas var traucēt attiecīgo zvejnieku faktisko apmācību saskaņā ar atzītām programmām un grafikiem vai

(b)veicamo pienākumu vai atzītas mācību programmas īpašā rakstura dēļ ir vajadzīgs, lai zvejnieki, uz kuriem attiecas minētais izņēmums, pienākumus veiktu naktī un ja iestāde pēc apspriešanās konstatē, ka šādam darbam nebūs negatīvas ietekmes uz minēto zvejnieku veselību vai labsajūtu.

8. Nekas šajā pantā neietekmē dalībvalsts saistības, ko tā uzņēmusies, ratificēdama jebkādu starptautisku darba konvenciju, kura garantē labvēlīgākus aizsardzības nosacījumus gados jauniem zvejniekiem, uz kuriem attiecas šis pants.

VESELĪBAS PĀRBAUDE

7. pants

1. Visiem uz zvejas kuģa strādājošajiem zvejniekiem ir derīgs medicīniskais sertifikāts, kas apliecina viņu piemērotību savu pienākumu veikšanai.

2. Kompetentā iestāde pēc apspriešanās var piešķirt atbrīvojumus no šā panta 1. punkta piemērošanas, ņemot vērā zvejnieku drošības un veselības aspektus, kuģa lielumu un medicīniskās palīdzības un evakuācijas pieejamību, reisa ilgumu, zvejas darbības apgabalu un veidu.

3. Šā panta 2. punktā paredzētos atbrīvojumus nepiemēro zvejniekiem, kas strādā uz zvejas kuģa, kura garums ir 24 metri vai vairāk vai kurš parasti paliek jūrā ilgāk nekā trīs dienas. Steidzamos gadījumos kompetentā iestāde var atļaut zvejniekam strādāt uz šāda kuģa uz ierobežotu un konkrētu laiku, līdz ir saņemts medicīniskais sertifikāts, taču tikai tad, ja zvejniekam jau ir medicīniskais sertifikāts, kura termiņš ir nesen beidzies.

8. pants

Katra dalībvalsts pieņem normatīvos vai citus aktus, kuros nosaka:

(a)veselības pārbaužu raksturu;

(b)medicīnisko sertifikātu formu un saturu;

(c)to, ka medicīnisko sertifikātu izdod attiecīgi kvalificēts ārsts vai – gadījumā, ja sertifikāts attiecas tikai uz redzi, – persona, kuru kompetentā iestāde ir atzinusi par kvalificētu šāda sertifikāta izdošanai; minētās personas sava profesionālā vērtējuma paušanā ir pilnībā neatkarīgas;

(d)veselības pārbaužu biežumu un medicīnisko sertifikātu derīguma termiņu;

(e)tiesības uz citu, saistošu veselības pārbaudi, kuru veic neatkarīgs ārsts, ko dalībvalsts norīkojusi arbitra lomā tad, ja:

i) veselību pārbaudījušajai personai sertifikāts ir atteikts vai ja ir noteikti ierobežojumi attiecībā uz darbu, ko šī persona drīkst veikt;

ii) persona veselības pārbaudes laikā ir norādījusi, ka neuzskata sevi par spējīgu pildīt savus pienākumus uz zvejas kuģa, bet ārsts tomēr izdod medicīnisko sertifikātu, tā apliecinot, ka personas veselības stāvoklis ļauj tai pildīt savus pienākumus uz zvejas kuģa;

iii) medicīniskie simptomi, kuru dēļ personai atteikts sertifikāts vai noteikti ierobežojumi attiecībā uz darbu, ko šī persona drīkst veikt, ir pazuduši;

(f)citas attiecīgas prasības.

9. pants

Papildus minimālajām prasībām, kas noteiktas 7. un 8. pantā, attiecībā uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 24 metri vai vairāk vai kuri parasti paliek jūrā ilgāk nekā trīs dienas:

(a)zvejnieka medicīniskajā sertifikātā norāda vismaz to, ka:

i) zvejnieka dzirde un redze ir apmierinoša zvejnieka pienākumu izpildei uz kuģa un

ii) zvejnieka veselības stāvoklis nav tāds, kas varētu pasliktināties, strādājot jūrā, vai atņemt zvejniekam spēju strādāt jūrā, vai apdraudēt citu uz kuģa esošo personu drošību un veselību;

b)    medicīniskais sertifikāts ir derīgs ne ilgāk kā divus gadus, izņemot tad, ja zvejnieks ir jaunāks par 18 gadiem, un šajā gadījumā maksimālais derīguma termiņš ir viens gads;

c)    ja sertifikāta derīguma termiņš beidzas reisa laikā, sertifikāts paliek spēkā līdz reisa beigām.

4. DAĻA

DARBA APSTĀKĻI

APKALPES KOMPLEKTĒŠANA

10. pants

1. Katra dalībvalsts pieņem normatīvos vai citus aktus, kuros paredz, ka to kuģu īpašniekiem, kuri peld ar minētās dalībvalsts karogu vai ir reģistrēti pilnīgā dalībvalsts jurisdikcijā, ir jānodrošina tas, ka viņu kuģu apkalpe ir komplektēta navigācijas drošumam un kuģa drošai ekspluatācijai pietiekamā un drošā apjomā un ka to vada kompetents kapteinis.

2. Papildus šā panta 1. punkta prasībām kompetentā iestāde attiecībā uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 24 metri un vairāk, nosaka apkalpes komplektācijas minimālo apjomu, kas nepieciešams navigācijas drošumam, un norāda vajadzīgo zvejnieku skaitu un kvalifikāciju.

3. Kompetentā iestāde pēc apspriešanās var noteikt citas prasības, nekā paredzēts šā panta 2. punktā. Tomēr dalībvalsts pārliecinās, ka šīs citas prasības:

(a)veicina pilnīgu šā panta un 11. panta vispārējā mērķa un nolūka sasniegšanu;

(b)ir saskaņā ar šā panta 2. punktu un

(c)neapdraud zvejnieku drošību un veselību.

DARBA STUNDAS UN ATPŪTAS STUNDAS

11. pants

1.a)    Zvejniekiem, uz kuriem attiecas šis nolīgums, nepiemēro Direktīvas 2003/88/EK 3.–6. pantu, 8. un 21. pantu.

(b)Katra dalībvalsts tomēr pieņem normatīvos vai citus aktus, kuros paredz, ka tās karoga kuģu īpašniekiem jānodrošina tas, ka zvejniekiem ir tiesības uz pietiekamu atpūtu un ka zvejnieku darba laiks vidēji nepārsniedz 48 stundas nedēļā; to aprēķina par bāzes laikposmu, kurš nav ilgāks par divpadsmit mēnešiem.

2.a)    Ievērojot šā panta 1. punkta b) apakšpunkta un 3. un 4. punkta robežlielumus, katra dalībvalsts pēc apspriešanās veic vajadzīgos pasākumus, tā nodrošinot, ka tālab, lai gādātu par zvejnieku drošību un veselības aizsardzību un mazinātu noguruma faktoru:

i) darba stundu skaits ir ierobežots līdz stundu skaita maksimumam, kuru nepārsniedz noteiktā laikposmā, vai

ii) noteiktā laikposmā ir nodrošināts minimālais atpūtas stundu skaits.

(b)    Maksimālo darba stundu skaitu vai minimālo atpūtas stundu skaitu nosaka ar normatīviem vai administratīviem aktiem vai ar koplīgumiem vai līgumiem starp nozares darba devējiem un darba ņēmējiem.

3.Darba vai atpūtas stundu skaita robeža ir vai nu:

(a)maksimālais darba stundu skaits, kas nepārsniedz:

i) 14 stundas jebkurā 24 stundu laikposmā un

ii) 72 stundas jebkurā septiņu dienu laikposmā,

vai

(b)minimālais atpūtas stundu skaits, kas nav mazāks par:

i) 10 stundām jebkurā 24 stundu laikposmā un

ii) 77 stundām jebkurā septiņu dienu laikposmā.

4.Atpūtas stundu skaitu drīkst sadalīt ne vairāk kā divos laikposmos, no kuriem vienam jābūt vismaz sešas stundas garam, un intervāls starp diviem secīgiem atpūtas posmiem nedrīkst pārsniegt 14 stundas.

5.Saskaņā ar vispārējiem darba ņēmēju veselības aizsardzības un drošības principiem un objektīvu vai tehnisku iemeslu dēļ vai ar darba organizāciju saistītu iemeslu dēļ dalībvalstis var pieļaut izņēmumus no 1. punkta b) apakšpunkta un 3. un 4. punkta robežlielumiem, tostarp attiecībā uz bāzes laikposmu izveidošanu. Šādi izņēmumi, cik iespējams, atbilst noteiktajiem standartiem, bet tie var attiekties uz biežākiem vai garākiem atvaļinājuma laikiem vai uz kompensējošu brīvdienu piešķiršanu zvejniekiem.

Šos izņēmumus var noteikt šādi:

(a)ar normatīviem vai administratīviem aktiem, ja notiek apspriešanās un tiek pieliktas pūles, lai veicinātu visas attiecīgās sociālā dialoga formas, vai

(b)ar koplīgumiem vai līgumiem starp nozares darba devējiem un darba ņēmējiem.

6.Ja saskaņā ar 5. punktu tiek pieļauti izņēmumi no 3. punkta robežlielumiem, attiecīgajiem zvejniekiem cik drīz vien iespējams piešķir kompensējošus atpūtas laikposmus.

7.Šis pants nekādi neietekmē kuģa kapteiņa tiesības likt zvejniekiem strādāt jebkādu stundu skaitu, kas vajadzīgs, lai nodrošinātu tūlītēju kuģa, uz tā atrodošos personu vai nozvejas drošību vai lai sniegtu palīdzību citām laivām vai kuģiem, vai personām, kas jūrā atrodas briesmās. Attiecīgi kapteinis var atcelt atpūtas laika grafiku un prasīt, lai zvejnieks strādātu jebkādu nepieciešamo stundu skaitu, līdz ir atjaunots normālais stāvoklis. Pēc normālā stāvokļa atjaunošanas, tiklīdz tas ir praktiski iespējams, kapteinis nodrošina, lai katram zvejniekam, kurš strādājis plānotajā atpūtas laikā, tiktu piešķirts pietiekams atpūtas laiks.

8.Katra dalībvalsts var paredzēt, ka tad, ja attiecībā uz zvejas kuģiem, kuri peld ar tās karogu vai ir reģistrēti pilnīgā dalībvalsts jurisdikcijā, valsts tiesību akti vai prakse nosaka, ka šos kuģus nav atļauts ekspluatēt konkrētā kalendārā gada laikposmā, kura ilgums pārsniedz vienu mēnesi, uz šiem kuģiem nodarbinātie zvejnieki minētajā laikposmā dodas atvaļinājumā saskaņā ar Direktīvas 2003/88/EK 7. pantu.

APKALPES SARAKSTS

12. pants

Uz katra zvejas kuģa ir apkalpes saraksts, kura kopiju pirms kuģa atiešanas iesniedz pilnvarotajām personām krastā vai paziņo uz krastu tūlīt pēc kuģa atiešanas. Kompetentā iestāde nosaka, kam un kad šāda informācija jāsniedz un kādam mērķim vai mērķiem tā izmantojama.

ZVEJNIEKA DARBA LĪGUMS

13. pants

Šā nolīguma 14.–18. pantu piemēro, neskarot Direktīvu 91/533/EK.

14. pants

Katra dalībvalsts pieņem normatīvos vai citus aktus, kuros nosaka:

(a)prasību, ka zvejnieki, kas strādā uz kuģiem, kuri peld ar tās karogu vai ir reģistrēti pilnīgā dalībvalsts jurisdikcijā, ir aizsargāti ar zvejnieka darba līgumu, kas ir viņiem saprotams un ir saskaņā ar šā nolīguma noteikumiem, un

(b)minimālo informāciju, kas zvejnieka darba līgumā jāiekļauj saskaņā ar šā nolīguma I pielikuma noteikumiem.

15. pants

Katra dalībvalsts pieņem normatīvos vai citus aktus, kuros nosaka:

(a)procedūras, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu to, ka zvejniekam pirms darba līguma noslēgšanas ir iespēja pārskatīt līguma noteikumus un vērsties pēc padoma par tiem;

(b)attiecīgā gadījumā, reģistra kārtošanu par zvejnieka darbu saskaņā ar šādu līgumu, un

(c)ar zvejnieka darba līgumu saistīto strīdu izšķiršanas mehānismu.

16. pants

Zvejnieka darba līgums, kura vienu kopiju saņem pats zvejnieks, glabājas uz kuģa, ir pieejams zvejniekam un – saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi – citām personām pēc pieprasījuma.

17. pants

Šā nolīguma 14.–16. pants un I pielikums neattiecas uz zvejas kuģu īpašniekiem, kuri savu kuģi ekspluatē vienpersoniski.

18. pants

Zvejas kuģa īpašnieka pienākums ir nodrošināt to, lai katram zvejniekam būtu rakstisks zvejnieka darba līgums, ko ir parakstījušas visas puses un kas nodrošina zvejniekam pienācīgus darba un sadzīves apstākļus uz kuģa, kā noteikts šajā nolīgumā.

REPATRIĀCIJA

19. pants

1. Katra dalībvalsts nodrošina, ka zvejniekiem uz zvejas kuģa, kurš peld ar tās karogu vai ir reģistrēts pilnīgā dalībvalsts jurisdikcijā, un kurš ieiet ārvalstu ostā, ir tiesības uz repatriāciju, ja zvejnieka darba līguma termiņš ir beidzies vai ja viena vai vairākas līguma puses to ir lauzušas pamatotu iemeslu pēc, vai ja zvejnieks vairs nav spējīgs veikt savus pienākumus saskaņā ar minēto zvejnieka darba līgumu, vai ja konkrētajos apstākļos nav sagaidāms, ka zvejnieks tos varētu veikt. Tas attiecas arī uz zvejniekiem, kuri to pašu iemeslu pēc no minētā kuģa ir pārvesti uz ārvalstu ostu.

2. Šā panta 1. punktā minētās repatriācijas izmaksas sedz zvejas kuģa īpašnieks, izņemot tad, ja zvejnieks saskaņā ar valsts normatīvajiem vai citiem aktiem tiek atzīts par nopietni vainojamu savu no zvejnieka darba līguma izrietošo saistību neizpildē.

3. Dalībvalstis ar normatīvajiem vai citiem aktiem nosaka konkrētus apstākļus, kādos zvejniekam, uz ko attiecas šā panta 1. punkts, ir tiesības uz repatriāciju, un maksimālo darba laikposmu, kas jānostrādā uz kuģa, pirms zvejnieks kļūst tiesīgs uz repatriāciju, un galamērķus, uz kuriem zvejniekus var repatriēt.

4. Ja zvejas kuģa īpašnieks nespēj nodrošināt šajā pantā minēto repatriāciju, attiecīgo zvejnieku repatriē kuģa karoga dalībvalsts, kura ir tiesīga atgūt repatriācijas izmaksas no zvejas kuģa īpašnieka.

5. Valsts tiesību akti neierobežo zvejas kuģa īpašnieka tiesības atgūt repatriācijas izmaksas atbilstoši nolīgumiem, kas noslēgti ar trešām personām.

PRIVĀTIE DARBA TIRGUS PAKALPOJUMI

20. pants

1. Šo pantu piemēro, neskarot Direktīvu 2008/104/EK.

2. Šajā pantā privātie darba tirgus pakalpojumi ietver privātajā sektorā pieejamo rekrutēšanu un darbā iekārtošanu un privātu nodarbinātības aģentūru pakalpojumus.

3. Dalībvalstis:

(a)aizliedz privāto darba tirgus pakalpojumu sniegšanā izmantot līdzekļus, mehānismus vai sarakstus, kas paredzēti, lai novērstu zvejnieku iesaistīšanos darba tirgū, un

(b)prasa, lai zvejniekam nebūtu tieši vai netieši, pilnībā vai daļēji jāsedz nodevas vai citas maksas par privātiem darba tirgus pakalpojumiem.

4. Nekas šajā pantā neliedz C188 ratificējušai dalībvalstij attiecīgā gadījumā īstenot savas tiesības, lai Konvencijas noteiktajās robežās piešķirtu privātajām nodarbinātības aģentūrām konkrētus no C188 izrietošus pienākumus.

5. DAĻA

DARBA AIZSARDZĪBA

ĒDINĀŠANA UN IZMITINĀŠANA

21. pants

1. Šā nolīguma 22.–25. pantu piemēro, neskarot Direktīvu 93/103/EK.

2. Valsts noteikumus, ar kuriem īsteno 22.–25. pantu, ievēro, pienācīgi ņemot vērā higiēnas nosacījumus un vispārējus drošības, veselības un ērtības nosacījumus.

22. pants

Katra dalībvalsts attiecībā uz zvejas kuģiem, kuri peld ar tās karogu vai ir reģistrēti pilnīgā dalībvalsts jurisdikcijā, pieņem normatīvos vai citus aktus par izmitināšanu, ēdināšanu un dzeramo ūdeni uz kuģa.

23. pants

Katra dalībvalsts pieņem normatīvos vai citus aktus, kuros paredz, ka izmitināšana uz zvejas kuģiem, kuri peld ar tās karogu vai ir reģistrēti pilnīgā dalībvalsts jurisdikcijā, ir pietiekami laba telpu lieluma un kvalitātes ziņā un telpas ir aprīkotas atbilstoši darba vajadzībām uz kuģa un atbilstoši laikposmam, kurā zvejnieki dzīvo uz kuģa. Konkrēti ar šādiem pasākumiem pēc vajadzības aptver šādus jautājumus:

(a)izmitināšanas vajadzībām paredzētu zvejas kuģa būves vai pārbūves plānu apstiprināšana;

(b)dzīvojamo telpu un kambīžu uzturēšana;

(c)ventilācija, apsilde, dzesēšana un apgaismojums;

(d)pārmērīga trokšņa un vibrācijas mazināšana;

(e)guļamtelpu, ēdamtelpu un citu izmitināšanas telpu novietojums, lielums, to būvēšanā izmantotie materiāli, kā arī mēbeles un aprīkojums;

(f)sanitārās telpas, tostarp tualetes un mazgāšanās telpas, un pietiekama apgāde ar karsto un auksto ūdeni, un

(g)procedūras reaģēšanai uz sūdzībām par šā nolīguma prasībām neatbilstošu izmitināšanu.

24. pants

Katra dalībvalsts pieņem normatīvos vai citus aktus, kuros prasa, lai:

(a)uz kuģa esošā un pasniegtā ēdiena uzturvērtība, kvalitāte un porciju lielums būtu pietiekams;

(b)dzeramā ūdens kvalitāte un daudzums būtu pietiekams, un

(c)ēdienu un ūdeni zvejas kuģa īpašnieks zvejniekiem nodrošinātu bez maksas; tomēr saskaņā ar valsts normatīvajiem aktiem izmaksas var atgūt kā darbības izmaksas, ja tas paredzēts koplīgumā, kas reglamentē daļu sistēmu, vai zvejnieka darba līgumā.

25. pants

Normatīvajos vai citos aktos, kas dalībvalstīm jāpieņem saskaņā ar 22.–24. pantu, pilnībā ievēro šā nolīguma II pielikumu.

VESELĪBAS AIZSARDZĪBA UN MEDICĪNISKĀ APRŪPE, KĀ ARĪ

AIZSARDZĪBA AR DARBU SAISTĪTAS SLIMĪBAS, TRAUMAS VAI NĀVES GADĪJUMĀ

26. pants

Katra dalībvalsts pieņem normatīvos vai citus aktus, kuros paredz, ka zvejniekam uz zvejas kuģa, kas peld ar tās karogu vai ir reģistrēts pilnīgā dalībvalsts jurisdikcijā:

(a)ir tiesības saņemt medicīnisko palīdzību krastā, kā arī tiesības laikus tikt pārvestam uz krastu medicīniskās palīdzības saņemšanai, ja zvejnieka trauma vai slimība ir smaga;

(b)zvejas kuģa īpašnieks nodrošina veselības aizsardzību un medicīnisko aprūpi, kamēr zvejnieks atrodas:

i) uz kuģa vai

ii) ir nogādāts ostā ārpus valsts, kas atbildīga par zvejnieka sociālā nodrošinājuma aizsardzību, un

(c)ar darbu saistītas slimības vai traumas gadījumā zvejniekam ir piekļuve atbilstošai medicīniskajai aprūpei saskaņā ar attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem vai praksi.

27. pants

Katra dalībvalsts pieņem normatīvos vai citus aktus, kas attiecībā uz 26. panta b) apakšpunktā minēto veselības aizsardzību un medicīnisko aprūpi, paredz, ka:

(a)tad, ja zvejnieks atrodas uz kuģa, tai piemēro attiecīgos Direktīvas 92/29/EEK noteikumus un šā nolīguma 28. pantu un

(b)tad, ja zvejnieks ir nogādāts ostā ārpus valsts, kas atbildīga par zvejnieka sociālā nodrošinājuma aizsardzību, tai ir jāietver arī medicīniskās palīdzības un ar to saistītās materiālās palīdzības un atbalsta sniegšana.

28. pants

Katra dalībvalsts pieņem normatīvos vai citus aktus, kuros paredz, ka:

(a)papildus Direktīvas 92/29/EEK 2. panta 1. punkta b) apakšpunkta prasībām tas, kādas zāles un medicīnas iekārtas tiek vestas uz zvejas kuģa, ir atkarīgs arī no kuģa darbības apgabala;

(b)papildus Direktīvas 92/29/EEK 5. panta 3. punkta prasībām speciālajā zvejnieku apmācībā ņem vērā arī uz kuģa esošo zvejnieku skaitu, kuģa darbības apgabalu un reisa ilgumu;

(c)Direktīvas 92/29/EEK 5. panta 1. punktā paredzētās lietošanas pamācības ir sagatavotas šā panta b) punktā minēto apmācību izgājušajiem zvejniekiem saprotamā valodā un formā;

(d)Direktīvas 92/29/EEK 6. panta 1. punktā minētās medicīniskās konsultācijas ir pieejamas arī ar satelītsakaru palīdzību un zvejas kuģi, kuri peld ar dalībvalsts karogu vai ir reģistrēti pilnīgā tās jurisdikcijā, ir aprīkoti ar radiosakaru vai satelītsakaru iekārtām šādu konsultāciju saņemšanas vajadzībām, un

(e)uz zvejas kuģiem, kuri peld ar dalībvalsts karogu vai ir reģistrēti pilnīgā tās jurisdikcijā, atrodas kompetentās iestādes pieņemta vai apstiprināta medicīnas rokasgrāmata vai arī publikācijas The International Medical Guide for Ships [Starptautiskā medicīnas rokasgrāmata kuģiem] jaunākais izdevums.

29. pants

Katra dalībvalsts pieņem normatīvos vai citus aktus, kuros paredz, ka:

(a)ciktāl tas atbilst dalībvalsts tiesību aktiem un praksei, 26. panta b) punktā un 28. pantā paredzēto medicīnisko aprūpi zvejniekiem sniedz bez maksas un

(b)kamēr zvejnieks nav repatriēts, zvejas kuģa īpašnieks sedz tās medicīniskās aprūpes izmaksas, par kuru zvejniekam saskaņā ar šā panta a) punktu nav jāmaksā, un to dara tādā apmērā, kādā valsts, kas ir atbildīga par zvejnieka sociālā nodrošinājuma aizsardzību, šīs izmaksas nesedz saskaņā ar savu valsts sociālā nodrošinājuma sistēmu, un

(c)zvejas kuģa īpašnieks ir atbildīgs par 26. panta c) punktā paredzētās medicīniskās aprūpes izmaksu segšanu tādā apmērā, kādā valsts, kas ir atbildīga par zvejnieka sociālā nodrošinājuma aizsardzību, šīs izmaksas nesedz saskaņā ar savu valsts sociālā nodrošinājuma sistēmu.

30. pants

Valsts normatīvie akti var atbrīvot zvejas kuģa īpašnieku no 29. panta b) un c) punktā minētā medicīniskās aprūpes izmaksu segšanas pienākuma, ja trauma nav radusies darbā uz zvejas kuģa vai ja slimība vai invaliditāte ir noklusēta darba attiecību nodibināšanas laikā, vai ja zvejas kuģa īpašnieks var pierādīt, ka traumu vai slimību ir izraisījis zvejnieka tīšs pārkāpums.

31. pants

1. Katra dalībvalsts veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai ar darbu saistītu slimību, traumu vai nāves gadījumā zvejniekus aizsargātu saskaņā ar valsts normatīvajiem aktiem vai praksi.

2. Ja trauma ir saistīta ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību, zvejniekam ir pieejama atbilstoša kompensācija saskaņā ar valsts normatīvajiem aktiem.

3. Zvejas kuģa īpašnieks ir atbildīgs par šā panta 1. punktā un attiecīgi 2. punktā minēto aizsardzību tādā apmērā, kādā valsts, kas ir atbildīga par zvejnieka sociālā nodrošinājuma aizsardzību, to negarantē saskaņā ar savu valsts sociālā nodrošinājuma sistēmu.

32. pants

Ņemot vērā zvejniecības jomas specifiku, zvejas kuģa īpašnieka finansiālo atbildību saskaņā ar 29. un 31. pantu var nodrošināt

šādi:

(a)ar zvejas kuģu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas sistēmu vai

(b)ar obligāto apdrošināšanu, kompensāciju darba ņēmējiem vai ar citām shēmām.

DARBA AIZSARDZĪBA UN NELAIMES GADĪJUMU NOVĒRŠANA

33. pants

Šā nolīguma 34.–36. pantu piemēro, neskarot Direktīvu 89/391/EEK, Direktīvu 92/29/EEK un Direktīvu 93/103/EK.

34. pants

Katra dalībvalsts pieņem normatīvos vai citus aktus, kuros paredz:

(a)pasākumus pret nelaimes gadījumiem darbā, arodslimībām un ar darbu saistītu risku uz zvejas kuģiem, tostarp riska novērtēšanu un pārvaldību, apmācību un uz kuģa esošo zvejnieku instruktāžu;

(b)zvejnieku apmācīšanu par zvejas rīkiem, kurus viņi izmantos, un par zvejas darbībām, kurās viņi būs iesaistīti;

(c)zvejas kuģu īpašnieku, zvejnieku un citu iesaistīto personu pienākumus, pienācīgi ņemot vērā 18 gadu vecumu nesasniegušo zvejnieku drošības un veselības aspektus;

(d)ziņošanas un izmeklēšanas kārtību attiecībā uz negadījumiem, kas notikuši uz zvejas kuģiem, kuri peld ar dalībvalsts karogu vai ir reģistrēti pilnīgā tās jurisdikcijā, un

(e)apvienoto darba aizsardzības komiteju izveidošanu vai – pēc apspriešanās – citu attiecīgu struktūru izveidošanu.

35. pants

1. Šā panta prasības attiecas uz visiem zvejas kuģiem, ņemot vērā uz kuģa esošo zvejnieku skaitu, darbības apgabalu un reisa ilgumu.

2. Kompetentā iestāde:

(a)pēc apspriešanās prasa, lai zvejas kuģa īpašnieks saskaņā ar valsts normatīvajiem aktiem, darba koplīgumiem un praksi noteiktu kuģa procedūras attiecībā uz darbā notiekošu nelaimes gadījumu un darba traumu novēršanu un arodslimību profilaksi, ņemot vērā arī konkrētos apdraudējumus un riskus attiecīgajam zvejas kuģim, un

(b)prasa, lai zvejas kuģu īpašnieku, kapteiņu, zvejnieku un citu iesaistīto personu rīcībā būtu pietiekami un atbilstoši norādījumi, mācību materiāli vai cita attiecīga informācija par to, kā novērtēt un pārvaldīt drošības un veselības riskus uz zvejas kuģiem.

3. Zvejas kuģu īpašnieki:

(a)nodrošina to, ka ikvienam zvejniekam uz kuģa ir piemērots personīgais aizsargtērps un individuālie aizsardzības līdzekļi;

(b)nodrošina to, ka visi zvejnieki uz kuģa ir apguvuši drošības pamatsagatavotības kursu, ko apstiprinājusi kompetentā iestāde, un

(c)nodrošina to, ka pirms zvejas rīku izmantošanas vai piedalīšanās zvejas darbībās zvejnieki ir pietiekami un pienācīgi iepazinušies ar šo aprīkojumu un pārvalda tā lietošanu, tostarp attiecīgos drošības pasākumus.

36. pants

Ar zveju saistītā riska novērtēšanu veic, pēc vajadzības piedaloties zvejniekiem vai viņu pārstāvjiem.

6. DAĻA

GROZĪJUMI

37. pants

1. Ja Konvencijā izdarīti grozījumi un ja kāda no šā nolīguma parakstītājām pusēm to pieprasa, ir jāpārskata šā nolīguma un tā pielikumu piemērošana.

2. Ja mainās Eiropas tiesību akti, kas var ietekmēt šā nolīguma darbību, un ja kāda no šā nolīguma parakstītājām pusēm to pieprasa, šo nolīgumu jebkurā laikā var izvērtēt un pārskatīt.

7. DAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

38. pants

Parakstītājas puses šo nolīgumu slēdz ar nosacījumu, ka tas nestāsies spēkā pirms Konvencijas spēkā stāšanas dienas. Konvencija stājas spēkā divpadsmit mēnešus pēc dienas, kurā Starptautiskā Darba biroja ģenerāldirektors ir reģistrējis desmit SDO dalībvalstu, to skaitā astoņu piekrastes valstu, ratifikācijas instrumentus.

TO APLIECINOT, attiecīgas personas ir parakstījušas šo nolīgumu.

Gēteborgā, Zviedrijā, divtūkstoš divpadsmitā gada divdesmit pirmajā maijā.

I PIELIKUMS

ZVEJNIEKA DARBA LĪGUMS

Izņemot tad, ja kādu konkrētu datu iekļaušana nav vajadzīga tāpēc, ka jautājumu citā veidā jau regulē valsts normatīvie akti vai darba koplīgumi, ja tādi ir noslēgti, zvejnieka darba līgumā ir šādi dati:

(a)zvejnieka uzvārds un vārds (vārdi), dzimšanas datums vai vecums un dzimšanas vieta;

(b)līguma noslēgšanas vieta un datums;

(c)tā zvejas kuģa (kuģu) vārds un reģistrācijas numurs, uz kura zvejnieks apņemas strādāt;

(d)darba devēja vai zvejas kuģa īpašnieka vai citas ar zvejnieku noslēgtā līguma puses vārds vai nosaukums;

(e)paredzētais reiss (reisi), ja līguma slēgšanas laikā tas [jau] ir nosakāms;

(f)statuss, kādā zvejnieku nodarbina vai piesaista;

(g)ja iespējams, vieta un datums, kur un kad zvejniekam jāpiesakās uz kuģa, lai sāktu strādāt;

(h)uzturs, ar kuru zvejnieku nodrošinās, ja valsts normatīvajos aktos nav paredzēta kāda cita sistēma;

(i)alga vai izmaksājamo daļu apjoms un šo daļu aprēķināšanas metode, ja atalgojums ir daļu veidā, vai alga un izmaksājamo daļu apjoms un to aprēķināšanas metode, ja atalgojums ir konsolidētā veidā, un minimālā alga, par kuru puses ir vienojušās;

(j)informācija par līguma izbeigšanu un tās nosacījumiem, proti:

i) ja līgums ir noslēgts uz noteiktu laiku, norāda līguma beigu datumu;

ii) ja līgums ir noslēgts uz reisu, norāda galamērķa ostu un laiku, kam jāpaiet pēc nokļūšanas galamērķī, pirms zvejnieks tiek atbrīvots;

iii) ja līgums ir noslēgts uz nenoteiktu laiku, norāda, ar kādiem nosacījumiem kāda no pusēm var to lauzt, kā arī to, cik ilgu laiku iepriekš jāpaziņo par nodomu lauzt līgumu, ar nosacījumu, ka šis laiks ir tikpat ilgs arī darba devējam vai zvejas kuģa īpašniekam vai citām ar zvejnieku noslēgtā līguma pusēm;

(k)apmaksātā gadskārtējā atvaļinājuma ilgums vai, attiecīgā gadījumā, atvaļinājuma aprēķināšanai izmantotā formula;

(l)veselības un sociālā nodrošinājuma segums un sociālie pabalsti, kurus zvejniekam attiecīgā gadījumā nodrošina darba devējs, zvejas kuģa īpašnieks vai citas ar zvejnieku noslēgtā līguma puses;

(m)zvejnieka tiesības uz repatriāciju;

(n)vajadzības gadījumā, atsauce uz darba koplīgumu;

(o)minimālais atpūtas laiks saskaņā ar valsts normatīvajiem vai citiem aktiem un

(p)jebkura cita informācija, ko prasa valsts normatīvie akti.

II PIELIKUMS

IZMITINĀŠANA UZ ZVEJAS KUĢA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1.Šo pielikumu piemēro, neskarot Direktīvu 92/29/EEK un Direktīvu 93/103/EK.

2.Šajā pielikumā:

(a)nolīgums ir Eiropas Savienībā darbojošos Lauksaimniecības kooperatīvu Ģenerālās konfederācijas (COGECA), Eiropas Transporta darbinieku federācijas (ETF) un Eiropas Savienībā darbojošos Zvejnieku saimniecību nacionālo organizāciju asociācijas (Europêche) 2012. gada 21. maijā noslēgtais nolīgums, ar ko īsteno Starptautiskās Darba organizācijas 2007. gada Konvenciju par darbu zvejniecībā;

(b)jauns zvejas kuģis ir kuģis, attiecībā uz kuru:

i) nolīguma spēkā stāšanās dienā vai vēlāk ir noslēgts līgums par kuģa būvi vai nozīmīgu pārbūvi vai

ii) līgums par kuģa būvi vai nozīmīgu pārbūvi ir noslēgts pirms nolīguma spēkā stāšanās dienas, bet darbi ir pabeigti vismaz trīs gadus pēc minētās dienas, vai

iii) ja līguma par kuģa būvi nav, nolīguma spēkā stāšanās dienā vai vēlāk kuģim

(a)ir ielikts ķīlis vai

(b)sākas būvēšana, kas ļauj identificēt konkrēto kuģi, vai

(c)ir sākta šā kuģa montāža, kurā izmantotas vismaz 50 tonnas vai 1 % no aprēķinātās visu korpusa konstrukciju masas (izvēlas mazāko);

(c) esošais kuģis ir kuģis, kas nav jauns zvejas kuģis.

3.Turpmākais teksts attiecas uz visiem jaunajiem zvejas kuģiem ar klāju, ievērojot izņēmumus, kas paredzēti saskaņā ar nolīguma 3. pantu. Ja kompetentā iestāde apspriedusies secina, ka tas ir vajadzīgs un iespējams, šā pielikuma prasības var piemērot arī esošajiem kuģiem.

4.Attiecībā uz zvejas kuģiem, kas parasti jūrā nepaliek ilgāk par 24 stundām, un ja laikā, kamēr kuģis ir ostā, zvejnieki uz tā nedzīvo, kompetentā iestāde pēc apspriešanās var pieļaut atkāpes no šā pielikuma noteikumiem. Attiecībā uz šādiem kuģiem kompetentā iestāde nodrošina zvejniekiem pienācīgas atpūtas, ēšanas un sanitārijas iespējas.

5.Ja kompetentā iestāde apspriedusies secina, ka tas ir vajadzīgs un iespējams, prasības, kas paredzētas kuģiem, kuru garums ir 24 metri un vairāk, var attiecināt arī uz kuģiem, kuru garums ir no 15 līdz 24 metriem.

6.Ja uz padeves kuģa nav atbilstošu izmitināšanas un sanitāro iespēju, izmitināšanu un sanitārās iekārtas uz šā kuģa strādājošajiem zvejniekiem nodrošina bāzes kuģis.

7.Ja pēc apspriešanās tas tiek uzskatīts par piemērotu un ja tas nekaitē procesa norisei vai darba apstākļiem, vai nozvejas kvalitātei, dalībvalstis šā pielikuma prasības par troksni un vibrāciju, ventilāciju, apsildi un gaisa kondicionēšanu un apgaismojumu var attiecināt arī uz noslēgtām darba telpām un glabāšanas telpām.

PLĀNOŠANA UN KONTROLE

8.Kompetentā iestāde pārliecinās, ka ikviens kuģis, kurš ir jaunbūvēts vai kura apkalpes dzīvojamās telpas ir atjaunotas, atbilst šā pielikuma prasībām. Kompetentā iestāde, ciktāl iespējams, prasa atbilstību šā pielikuma prasībām gadījumos, kad kuģa apkalpes dzīvojamās telpas ir būtiski pārveidotas, un, ja kuģis maina karogu uz citas dalībvalsts karogu, prasa atbilstību tām šā pielikuma prasībām, kuras ir piemērojamas saskaņā ar 3. punktu.

9.Iepriekš 8. punktā minētajos gadījumos attiecībā uz kuģiem, kuru garums ir 24 metri un vairāk, apstiprināšanai kompetentajā iestādē vai tās pilnvarotā struktūrā jāiesniedz sīki izstrādāti plāni un informācija par izmitināšanas iespējām.

10.Attiecībā uz kuģiem, kuru garums ir 24 metri un vairāk, ikreiz, kad zvejas kuģa apkalpes dzīvojamās telpas ir rekonstruētas vai būtiski pārveidotas, kompetentā iestāde inspicē šo telpu atbilstību nolīguma prasībām, un, ja kuģis maina karogu uz citas dalībvalsts karogu, inspicē atbilstību tām šā pielikuma prasībām, kuras ir piemērojamas saskaņā ar 3. punktu. Kompetentā iestāde drīkst pēc saviem ieskatiem veikt papildu inspekcijas apkalpes dzīvojamajās telpās.

11.Ja kuģis maina karogu uz citas dalībvalsts karogu vai ja to reģistrē dalībvalsts pilnīgā jurisdikcijā, tam pārtrauc piemērot visas alternatīvās prasības, kuras kompetentā iestāde kuģa iepriekšējā karoga valstī, kas nav ES dalībvalsts, var būt pieņēmusi saskaņā ar C188 III pielikuma 15., 39., 47. vai 62. punktu.

PROJEKTĒŠANA UN BŪVE

12.Visās dzīvojamajās telpās ir atbilstošs griestu augstums. Telpām, kurās zvejniekiem ilgstoši jāstāv kājās, griestu minimālo augstumu nosaka kompetentā iestāde.

13.Kuģiem, kuru garums ir 24 metri un vairāk, minimālais pieļaujamais griestu augstums visās dzīvojamajās telpās, kurās nepieciešams spēt neierobežoti un brīvi kustēties, nedrīkst būt mazāks par 200 centimetriem.

Piekļuve dzīvojamajām telpām

14.Guļamtelpas nav tieši savienotas ar zivju telpām un mašīntelpām, izņemot avārijas izejas. Ja tas ir vajadzīgs un iespējams un ja nav skaidri noteikts citādi, guļamtelpas nav tieši savienotas arī ar kambīzēm, produktu noliktavām, žāvētavām vai kopīgajām sanitārajām telpām.

15.Attiecībā uz kuģiem, kuru garums ir 24 metri un vairāk, guļamtelpas nav tieši savienotas ar zivju telpām un mašīntelpām, nedz arī ar kambīzēm, produktu noliktavām, žāvētavām vai kopīgajām sanitārajām telpām, izņemot avārijas izejas; starpsienas, kas atdala guļamtelpas no šādām vietām, un ārējās starpsienas ir būvētas no tērauda vai cita apstiprināta materiāla, un tās ir ūdensnecaurlaidīgas un gāzu necaurlaidīgas. Šis noteikums neizslēdz iespēju paredzēt vienu sanitāro telpu uz divām kajītēm.

Izolācija

16.Dzīvojamās telpas ir pienācīgi izolētas; iekšējās starpsienās, sienu paneļos un pārklājumos un grīdās un savienojuma vietās izmantotie materiāli ir šim nolūkam piemēroti un palīdz nodrošināt vides veselīgumu. Visās dzīvojamajās telpās nodrošina pietiekamu noteci.

17.Veic visus iespējamos pasākumus, kas vajadzīgi, lai aizsargātu zvejas kuģu apkalpes dzīvojamās telpas pret mušām un citiem kukaiņiem, jo īpaši tad, ja kuģi darbojas zonās, kur sastopami [malārijas] odi.

18.Pēc vajadzības nodrošina avārijas izejas no visām apkalpes dzīvojamajām telpām.

TROKSNIS UN VIBRĀCIJA

19.Šā pielikuma 20. punktu piemēro, neskarot Direktīvu 2003/10/EK un Direktīvu 2002/44/EK.

20.Kompetentā iestāde pieņem dzīvojamajās telpās pieļaujamā trokšņa un vibrācijas standartus, kas zvejniekiem nodrošina pienācīgu aizsardzību pret šāda trokšņa un vibrācijas ietekmi, tostarp pret trokšņa un vibrācijas izraisītu nogurumu.

VENTILĀCIJA

21.Dzīvojamās telpas ir vēdināmas, ņemot vērā klimatiskos apstākļus. Vienmēr, kad zvejnieki ir uz kuģa, ventilācijas sistēma pastāvīgi piegādā svaigu apmierinošas kvalitātes gaisu.

22.Ventilācija vai citi pasākumi ir tādi, kas pasargā nesmēķētājus no tabakas dūmiem.

23.Dzīvojamās telpas uz kuģiem, kuru garums ir 24 metri un vairāk, ir aprīkotas ar ventilācijas sistēmu, kas tiek kontrolēta tā, lai saglabātu apmierinošu gaisa kvalitāti un lai nodrošinātu pietiekamu gaisa apmaiņu jebkādos laika apstākļos un klimatā. Ventilācijas sistēmas darbojas vienmēr, kad zvejnieki ir uz kuģa.

APSILDE UN GAISA KONDICIONĒŠANA

24.Dzīvojamās telpas tiek pienācīgi apsildītas, ņemot vērā klimatiskos apstākļus.

25.Uz kuģiem, kuru garums ir 24 metri un vairāk, pienācīgu apsildi nodrošina ar atbilstošu apkures sistēmu, izņemot zvejas kuģus, kas darbojas tikai un vienīgi tropu klimatā. Apkures sistēma pēc vajadzības dod siltumu jebkuros apstākļos, un to darbina tad, kad zvejnieki dzīvo vai strādā uz kuģa un kad apstākļi to prasa.

26.Uz kuģiem, kuru garums ir 24 metri un vairāk, izņemot kuģus, kas regulāri uzturas mērenā klimata apstākļos, kuros gaisa kondicionēšana nav vajadzīga, gaisa kondicionēšanu nodrošina dzīvojamajās telpās, stūres mājā, radio mājā un mašīntelpas iekārtu centralizētās vadības telpā, ja tāda ir.

APGAISMOJUMS

27.Visās dzīvojamajās telpās ir pienācīgs apgaismojums.

28.Ja iespējams, papildus mākslīgajam apgaismojumam dzīvojamajās telpās ir arī dabīgais apgaismojums. Ja guļamtelpās ir dabīgais apgaismojums, nodrošina aptumšošanas iespējas.

29.Papildus parastajam guļamtelpu apgaismojumam katrā kojā ir arī lasīšanai pietiekams apgaismojums.

30.Guļamtelpās nodrošina avārijas apgaismojumu.

31.Ja kuģis nav aprīkots ar avārijas apgaismojumu ēdamtelpās, gaiteņos un citās telpās, ko izmanto vai var izmantot avārijas situācijā, šādās telpās nodrošina pastāvīgu nakts apgaismojumu.

32.Kuģiem, kuru garums ir 24 metri un vairāk, dzīvojamo telpu apgaismojums atbilst kompetentās iestādes noteiktam standartam. Jebkurā dzīvojamo telpu vietā, kur ir iespējama brīva pārvietošanās, minimālais šāda apgaismojuma standarts ir tāds, kas ļauj personai ar normālu redzi skaidrā dienas laikā lasīt parastu drukātu avīzi.

GUĻAMTELPAS

Vispārīgi noteikumi

33.Ja kuģa konstrukcija, izmēri vai funkcija to ļauj, guļamtelpas novieto tā, lai samazinātu kustības un paātrinājuma ietekmi, un tās nekādā gadījumā nedrīkst atrasties triecienstarpsienas priekšā.

Brīvās telpas platība vienam cilvēkam

34.Cilvēku skaits vienā guļamtelpā un brīvās telpas platība vienam cilvēkam, izņemot platību, ko aizņem kojas un slēdzamie skapīši, ir tāda, kas zvejniekiem uz kuģa nodrošina pienācīgu telpu un ērtības, ņemot vērā kuģa darbību.

35.Kuģiem, kuru garums ir 24 metri un vairāk, bet mazāk nekā 45 metri, guļamtelpā pieejamā brīvās telpas platība vienam cilvēkam, izņemot platību, ko aizņem kojas un slēdzamie skapīši, nav mazāka par 1,5 kvadrātmetriem.

36.Kuģiem, kuru garums ir 45 metri un vairāk, guļamtelpā pieejamā brīvās telpas platība vienam cilvēkam, izņemot platību, ko aizņem kojas un slēdzamie skapīši, nav mazāka par 2 kvadrātmetriem.

Cilvēku skaits vienā guļamtelpā

37.Ja nav skaidri norādīts citādi, vienā guļamtelpā mitinošos cilvēku skaits nedrīkst pārsniegt sešus.

38.Kuģiem, kuru garums ir 24 metri un vairāk, vienā guļamtelpā mitinošos cilvēku skaits nedrīkst pārsniegt četrus. Ja kuģa lielums, tips vai paredzētā funkcija šo prasību padara nepamatotu vai nelietderīgu, kompetentā iestāde īpašos gadījumos var no tās atkāpties.

39.Ja nav skaidri norādīts citādi, iespēju robežās virsniekiem nodrošina atsevišķu guļamtelpu vai guļamtelpas.

40.Kuģiem, kuru garums ir 24 metri un vairāk, virsnieku guļamtelpas, ja iespējams, ir vienvietīgas, un nekādā gadījumā guļamtelpā nav vairāk kā divu koju. Ja kuģa lielums, tips vai paredzētā funkcija šīs prasības padara nepamatotas vai nelietderīgas, kompetentā iestāde īpašos gadījumos var no tām atkāpties.

Citi noteikumi

41.Guļamtelpā ērti saskatāmā vietā salasāmi un neizdzēšami norāda maksimālo cilvēku skaitu, kādam telpa ir paredzēta.

42.Nodrošina individuālas pienācīga izmēra kojas. Matrači ir no piemērota materiāla. Katrā kojā ir vietējais apgaismojums.

43.Kuģiem, kuru garums ir 24 metri un vairāk, kojas minimālie iekšējie izmēri nav mazāki par 198 x 80 centimetriem.

44.Guļamtelpas plāno un ierīko tā, lai to iemītniekiem nodrošinātu saprātīgu komforta līmeni un veicinātu tīrību un kārtību. Ierīko kojas, individuālai lietošanai paredzētus slēdzamos skapīšus apģērbam un citiem personiskās lietošanas priekšmetiem, kā arī rakstīšanai piemērotu virsmu.

45.Uz kuģiem, kuru garums ir 24 metri un vairāk, nodrošina rakstāmgaldu ar krēslu.

46.Guļamtelpas pēc iespējas izvieto vai ierīko tā, lai vīriešiem un sievietēm nodrošinātu pienācīgu privātumu.

ĒDAMTELPAS

47.Ēdamtelpas ir pēc iespējas tuvu kambīzei, un tās nekādā gadījumā nedrīkst atrasties triecienstarpsienas priekšā.

48.Ēdamtelpu novietojums uz kuģa ir kuģa darbībai atbilstošs. Ja nav skaidri norādīts citādi un ja tas ir iespējams, ēdamtelpas ierīko atsevišķi no guļamtelpām.

49.Uz kuģiem, kuru garums ir 24 metri un vairāk, ēdamtelpas ierīko atsevišķi no guļamtelpām.

50.Ikvienas ēdamtelpas izmēri un aprīkojums ir pietiekams tādam cilvēku skaitam, kas to varētu vienlaikus izmantot.

51.Uz kuģiem, kuru garums starp perpendikuliem (LBP) ir 15 metri vai vairāk, zvejniekiem vienmēr ir pieejams un sasniedzams pietiekami ietilpīgs ledusskapis un iekārtas karsto un auksto dzērienu pagatavošanai.

VANNAS VAI DUŠAS, TUALETES UN IZLIETNES

52.Visus cilvēkus uz kuģa atbilstoši kuģa darbībai nodrošina ar sanitārajām labierīcībām, proti, tualetēm, izlietnēm un vannām vai dušām. Šīs labierīcības atbilst vismaz minimālajiem veselības un higiēnas standartiem un saprātīgiem kvalitātes standartiem.

53.Sanitārās telpas ir tādas, kas ļauj novērst citu telpu piesārņošanu. Sanitārās labierīcības nodrošina pienācīgu privātumu.

54.Visiem zvejniekiem un citiem cilvēkiem uz kuģa ir pieejams tekošs karstais un aukstais saldūdens pietiekamā daudzumā, lai nodrošinātu pienācīgu higiēnu. Kompetentā iestāde pēc apspriešanās var noteikt nodrošināmo minimālo ūdens daudzumu.

55.Ja ir nodrošinātas sanitārās labierīcības, tās aprīko ar ventilācijas atverēm uz āru un neatkarīgi no citām dzīvojamajām telpām.

56.Visas virsmas sanitārajās telpās ir tādas, kas atvieglo tīrīšanu un veicina tās efektivitāti. Grīdas segums ir neslīdošs.

57.Uz kuģiem, kuru garums ir 24 metri un vairāk, visiem zvejniekiem, kas mitinās telpās, kurās nav sanitāro labierīcību, nodrošina vismaz vienu vannu un/vai dušu, vienu tualeti un vienu izlietni ne vairāk kā uz četriem cilvēkiem.

VEĻAS MAZGĀTAVAS

58.Ja nav skaidri noteikts citādi, atbilstoši kuģa darbībai pēc vajadzības nodrošina apģērba mazgāšanas un žāvēšanas iespējas.

59.Uz kuģiem, kuru garums ir 24 metri un vairāk, nodrošina pienācīgas apģērba mazgāšanas, žāvēšanas un gludināšanas iekārtas.

60.Uz kuģiem, kuru garums ir 45 metri un vairāk, pienācīgas apģērba mazgāšanas, žāvēšanas un gludināšanas iekārtas nodrošina no guļamtelpām, ēdamtelpām un tualetēm nodalītā telpā, kura ir pienācīgi ventilēta, apsildīta un aprīkota ar veļas auklām vai citiem veļas žāvēšanas līdzekļiem.

IZOLATORI UN LAZARETES

61.Papildus Direktīvas 92/29/EEK prasībām vajadzības gadījumā dara pieejamu kajīti zvejniekiem, kuri ir saslimuši vai guvuši traumu.

62.Direktīvas 92/29/EEK 2. panta 3. punkta prasību vietā piemēro šādas: uz kuģiem, kuru reģistrētā bruto tilpība (BRT) pārsniedz 500 tonnu un uz kuriem vismaz 15 zvejnieki dodas reisā, kas ir ilgāks nekā trīs dienas, un uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 45 metri vai vairāk, neatkarīgi no apkalpes lieluma un reisa ilguma ir atsevišķa lazarete, kurā iespējams sniegt medicīnisko palīdzību. Šī telpa ir pienācīgi aprīkota, un to uztur higiēniskā stāvoklī.

CITAS TELPAS

63.Netālu no guļamtelpām ērtā vietā nodrošina iespēju izkārt sliktiem laikapstākļiem paredzēto apģērbu un novietot citus individuālos aizsardzības līdzekļus.

GULTAS PIEDERUMI, GALDA UN CITI PIEDERUMI

64.Visiem zvejniekiem uz kuģa izsniedz piemērotus galda piederumus, gultas piederumus un gultasveļu. Tomēr gultasveļas izmaksas var atgūt kā darbības izmaksas, ja tas ir paredzēts darba koplīgumā vai zvejnieka darba līgumā.

ATPŪTAS TELPAS

65.Uz kuģiem, kuru garums ir 24 metri un vairāk, visiem zvejniekiem uz kuģa nodrošina atbilstošas atpūtas telpas, iespējas un pakalpojumus. Vajadzības gadījumā atpūtas pasākumiem var izmantot ēdamtelpas.

SAKARU IESPĒJAS

66.Visiem zvejniekiem uz kuģa nodrošina pienācīgu piekļuvi sakaru līdzekļiem, cik vien iespējams, par samērīgu maksu un nepārsniedzot pilnās izmaksas, ko tas rada zvejas kuģa īpašniekam.

KAMBĪZES UN PRODUKTU NOLIKTAVAS

67.Uz kuģa nodrošina virtuves iekārtas. Ja nav skaidri norādīts citādi un ja tas ir iespējams, šīs iekārtas ierīko atsevišķā kambīzē.

68.Kambīze vai, ja tādas nav, virtuves zona ir pietiekami liela, labi apgaismota un vēdināma, kā arī labi aprīkota un uzturēta.

69.Uz kuģiem, kuru garums ir 24 metri un vairāk, ir atsevišķa kambīze.

70.Ēdiena gatavošanai kambīzē izmantotos butāna vai propāna gāzes balonus glabā uz atklāta klāja un zem nojumes, kas projektēta tā, lai tos aizsargātu no ārēja siltuma avotiem un ārējas ietekmes.

71.Nodrošina pārtikas krājumu glabāšanai piemērotu vietu, ko var uzturēt sausu, vēsu un labi ventilētu, lai šādi nepieļautu krājumu bojāšanos, un, ja nav skaidri paredzēts citādi, pēc iespējas izmanto ledusskapjus vai citas iespējas uzglabāšanai zemā temperatūrā.

72.Attiecībā uz kuģiem, kuru garums starp perpendikuliem (LBP) ir 15 metri vai vairāk, izmanto produktu noliktavu un ledusskapi un citas iespējas uzglabāšanai zemā temperatūrā.

PĀRTIKA UN DZERAMAIS ŪDENS

73.Pārtika un dzeramais ūdens ir pietiekamā daudzumā, ņemot vērā zvejnieku skaitu un reisa ilgumu un veidu. Turklāt tie ir piemēroti uzturvērtības, kvalitātes, porciju lieluma un ēdiena dažādības ziņā, kā arī ievērojot zvejnieku reliģiskos uzskatus un kultūras tradīcijas attiecībā uz pārtiku.

74.Kompetentā iestāde var noteikt prasības, kas regulē uz kuģa vedamās pārtikas un ūdens minimālos [kvalitātes] standartus un daudzumu.

TĪRĪBAS UN APDZĪVOJAMĪBAS APSTĀKĻU NODROŠINĀŠANA

75.Dzīvojamās telpas uztur tīras un apdzīvojamā stāvoklī, un tajās neglabā preces un krājumus, kas nav šo telpu iemītnieku personīgā īpašumā vai nav paredzēti viņu drošībai vai glābšanai.

76.Kambīzes un produktu noliktavas uztur higiēniskā stāvoklī.

77.Atkritumus glabā slēgtos, labi aizdarītos konteineros un pēc vajadzības aizvāc no pārtikas apstrādes zonām.

KAPTEIŅA (PAKĻAUTĪBĀ) VEIKTAS INSPEKCIJAS

78.a) Attiecībā uz kuģiem, kuru garums ir 24 metri un vairāk, kompetentā iestāde pieprasa veikt regulāras inspekcijas, kuras īsteno kapteinis vai kuras notiek kapteiņa pakļautībā, lai šādi nodrošinātu to, ka:

i) dzīvojamās telpas ir tīras, pieņemami apdzīvojamas un drošas un ir labā vispārējā stāvoklī;

ii) pārtikas un ūdens krājumi ir pietiekami, un

iii) kambīzes un pārtikas noliktavu telpas un aprīkojums ir pienācīgā higiēnas un vispārējā stāvoklī.

(b)Šādu inspekciju rezultātus un pasākumus, kas veikti, lai novērstu visus konstatētos trūkumus, reģistrē, un tie ir pieejami izskatīšanai.

ATKĀPES

79.Kompetentā iestāde pēc apspriešanās var pieļaut atkāpes no šā pielikuma noteikumiem, lai nediskriminējot ņemtu vērā to zvejnieku intereses, kuri piekopj izteiktu un atšķirīgu reliģisko un sociālo praksi, ar nosacījumu, ka šādas atkāpes kopumā nerada mazāk labvēlīgus apstākļus nekā tos, kas izrietētu no šā pielikuma piemērošanas.