10.3.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 75/6

Ziņotājs:

Antonio GARCÍA DEL RIEGO

1.1.

EESK mudina Komisiju turpināt tādu politikas priekšlikumu izstrādi, kuru mērķis ir veicināt inovatīvu un strauji augošu uzņēmumu veidošanu, un ierosina, ka šīs iniciatīvas būtu jāīsteno, jāvada un jākoordinē vienai struktūrvienībai, kas atbild par novērtēšanu, uzraudzību un sinerģijas panākšanu starp inovatīvām dažādu ģenerāldirektorātu politikas nostādnēm. Ar minētajiem politikas priekšlikumiem būtu jānostiprina vienotais tirgus, kopas un ekosistēmas, kurās tiek veidoti inovatīvi jaunuzņēmumi, jāveido pašu kapitāla daļa Eiropas kapitāla tirgos, jāmudina akadēmiskajās programmās orientēties uz nākotnes darbvietām un jāsamazina izmaksas un birokrātija, kas saistīta ar jaunas uzņēmējdarbības sākšanu.

1.1.1.

Komisijai būtu jāturpina spēkā esošo noteikumu uzraudzība attiecībā uz vienoto tirgu: ilgtermiņa saskaņošanas projekti, piemēram, grāmatvedības un maksātnespējas standarti, profesionālo un akadēmisko kvalifikāciju automātiska atzīšana, vienotā tirgus stratēģijas straujāka īstenošana un kapitāla tirgu savienības iniciatīvas (1) pilnīga īstenošana lielā mērā palīdzētu ES izmantot visas iespējas, ko sniedz patiesi vienots tirgus. Ar vienkāršiem un efektīviem pārrobežu līgumu noteikumiem varētu sekmēt pārrobežu e-komerciju, samazinot patērētāju aizsardzības tiesību sadrumstalotību, kā arī atbilstības izmaksas uzņēmumiem.

1.1.2.

Jāturpina pašu kapitāla finansējuma palielināšana, lai atbalstītu jaunuzņēmumus to izveides posmā. Tas ietver arī neitrālāku nodokļu sistēmu, kurā pret parādu un pašu kapitāla finansējumu ir vienāda attieksme, jo tiek pieļauti procentu un dividenžu maksājumu atskaitījumi (2). Jaunuzņēmumiem vajadzētu būt iespējai izmantot “akciju iespējas” paketes talantīgu darbinieku piesaistīšanai un paturēšanai darbā.

1.1.3.

Būtu jāveido un jāpopularizē pašu kapitāla kultūra, izmantojot arī izglītojošas un neleģislatīvas iniciatīvas. Eiropas finanšu sistēmai jāattīsta privātiem ieguldītājiem piemēroti likvīdi ieguldījumu produkti ar mērķi mudināt minētos ieguldītājus investēt inovatīvos mazos uzņēmumos.

1.1.4.

Lai samazinātu administratīvo slogu uzņēmējiem un neradītu tiem liekas izmaksas un nelietderīgu laika patēriņu, būtiska ir arī nevajadzīgas birokrātijas un pārmērīgas reglamentēšanas samazināšana.

1.1.5.

Īstenojot jaunus politikas pasākumus, kuru mērķis ir padarīt ES pievilcīgu jauniem talantiem, dalībvalstīs aktīvāk jāmeklē jauni veidi sadarbībai starp universitātēm un uzņēmumiem, iesaistot lielos rūpniekus un mazos uzņēmumus.

1.1.5.1.

EESK aicina Komisiju atcelt visus juridiskos ierobežojumus studentu un jauno uzņēmēju apmaiņai (3), piemēram, izveidojot Erasmus programmu jaunajiem uzņēmējiem.

1.1.5.2.

Nolūkā palielināt daudzsološu uzņēmējsabiedrību informētību EESK atbalsta tādas informatīvas datubāzes izveidi, kas būtu balstīta uz tiešsaistes platformu un integrēta Eiropas Investīciju konsultāciju centrā (EIKC) un Eiropas Investīciju projektu portālā (EIPP) (4). Tajā varētu iekļaut strauji augošus dažādu nozaru ES uzņēmumus, kas būtu izraudzīti, pamatojoties uz objektīviem un pārredzamiem kritērijiem, un tas dotu iespēju uzņēmumus savstarpēji salīdzināt un salīdzinoši novērtēt.

1.1.6.

EESK uzskata, ka apmaiņa ar labu praksi un tās novērtēšana sniedz vērtīgas atziņas eksperimentēšanai ar jaunu politiku (5).

1.2.

Lai veicinātu tehnoloģiju pārņemšanu no akadēmiskajām mācību iestādēm un pētniecības centriem, Eiropas Investīciju fondu (EIF) un Eiropas Investīciju banku (EIB) aicina atbalstīt inovatīvus uzņēmumus, nodrošinot īpašu riska un sagatavošanas kapitālu. To varētu strukturēt pirmā aizdevuma garantijas veidā, kas palīdzētu pārvarēt sākotnējo pretestību privātam finansējumam.

1.3.

Eiropas Stratēģisko investīciju fondam (ESIF), kas ir no Eiropas Savienības garantijām un Eiropas Investīciju bankas kapitāla veidots fonds ar līdzekļiem 21 miljarda euro apmērā, būtu jāsniedz izšķirīgs atbalsts, palīdzot inovatīviem projektiem palielināt apjomu un nonākt tirgū. Turklāt ESIF varētu būt paraugs turpmākajiem ES budžetiem, virzoties no tradicionālās projektu finansēšanas metodes, kas balstīta uz dotācijām, uz efektīvāku modeli, kurš vērsts uz investīcijām un kurš dotu iespēju nodrošināt projektiem kolektīvo mikrofinansējumu. ESIF ir sekmīgi finansējis salīdzinoši riskantas jomas, kuras viegli būtu varēts atstāt novārtā (6).

1.4.

EESK aicina paplašināt ieguldījumu politikas instrumentu kopumu nolūkā stimulēt investīcijas izaugsmes posmā – tostarp “asimetriskos fondus”, kas dažādu kategoriju ieguldītājiem aktīvos nodrošinās atšķirīgus ienākumus, – un alternatīvus finanšu instrumentus, piemēram, kolektīvo finansēšanu (7). Lai veicinātu Eiropas MVU piekļuvi tirgiem, būtu jāapsver arī pakārtotu tirgu izveide.

1.5.

Komisijai būtu jārisina jautājums par Eiropas un ASV regulējuma asimetriju attiecībā uz pieeju investīcijām programmatūrā un jālikvidē reglamentējošie ierobežojumi, kas kavē Eiropas finanšu nozares ieguldījumus digitālās ekonomikas attīstībā.

2.1.

Mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) ir Eiropas ekonomikas pamatelements, kas ievērojami veicina darbvietu izveidi un ekonomikas izaugsmi (8).

2.1.1.

Eiropas Savienībā 2015. gadā vairāk nekā 22,3 miljoni MVU veidoja 99,8 % no visām nefinanšu sabiedrībām, nodarbināja 90 miljonus cilvēku (66,9 % no kopējā nodarbināto skaita), radīja 57,8 % no kopējās pievienotās vērtības (9) un nodrošināja 85 % no jaunām darbvietām. Eiropas uzdevums ir nodrošināt, lai tiktu veidoti jauni MVU, kas kompensētu tos 200 000 uzņēmumus, kuri katru gadu bankrotē (10), ietekmējot 1,7 miljonus darba ņēmēju. Tomēr turpmākai ekonomikas izaugsmei nozīmīgāki ir tie uzņēmumi, kuri vēlas ieviest jauninājumus, attīstīties un eksportēt.

2.2.

Straujas izaugsmes jaunuzņēmumu izveidei ir izšķirīga nozīme, jo šādi uzņēmumi ir vērsti uz inovāciju strauji augošās nozarēs, kurām ir augsta pievienotā vērtība. Tie ir uzņēmumi, kuri radīs darbvietas nākotnē un veicinās ražīguma palielināšanu, kam ir liela nozīme dzīves līmeņa paaugstināšanā. Lai gan dažās jomās Eiropa ir guvusi panākumus, tā atpaliek virzībā no sākumposma uz paplašināšanas posmu, kam rezultātā būtu jārada Eiropai vajadzīgā izaugsme un nodarbinātība (11).

2.3.

Šajā pašiniciatīvas atzinumā galvenā uzmanība pievērsta straujas izaugsmes uzņēmumiem, proti, strauji augošiem uzņēmumiem, kuru darbinieku skaits (vai apgrozījums) trīs gadu periodā ik gadu palielinās vairāk nekā par 20 % un kuros apsekojuma perioda sākumā nodarbināti desmit vai vairāk darbinieku (12). Šo uzņēmumu raksturīgākā iezīme ir tā, ka tie izmanto ļoti elastīgus un mērogojamus uzņēmējdarbības modeļus. Mērogojamība ir izaugsmes spēja attiecībā uz piekļuvi tirgum, ieņēmumiem un struktūru, ko izraisa, piemēram, uzņēmējdarbības modeļa strauja replikācija dažādos tirgos vai jauni pārvaldības paņēmieni.

2.3.1.

ESAO pētījumā par 11 valstīm (13) konstatēts, ka paplašināšanās posmā esošo uzņēmumu īpatsvars visās 11 valstīs bija mazāks par 10 % no kopējā uzņēmumu skaita šajās valstīs, taču tie bija radījuši gandrīz divas trešdaļas no visām jaunajām darbvietām (14).

2.4.

Jaunuzņēmumi īstermiņā mēdz būt mazāk ienesīgi un ir atkarīgi no ārējā finansējuma. Ja šādi inovatīvi uzņēmumi nespēj finansēt savus paplašināšanās plānus, tie nespēj augt un tiem raksturīgā ražīguma palielināšanas un darbvietu radīšanas spēja var kļūt ierobežota.

2.4.1.

Pasaules Bankas veiktajā analīzē (15) lēsts, ka vidējais MVU ienākumus nenesošo aizdevumu īpatsvars attīstītajos tirgos 2007. gadā bija 6,93 %, kas ir divas reizes vairāk par lielo uzņēmumu aizdevumiem, kuru īpatsvars ir 2,54 %. Ienākumus nenesošo aizdevumu īpatsvars ļoti strauji palielinājās krīzes laikā Portugālē, Spānijā, Itālijā un Īrijā – līdz 10–25 %.

2.4.1.1.

Politika, kas mudina bankas izsniegt aizdevumus arī riskantākiem uzņēmumiem, jo īpaši uzņēmumiem agrīnās darbības posmā, kuriem ir ierobežots nodrošinājums, varētu radīt daudzas riskantas bankas, kredītresursu pieejamības ierobežošanu un aizvien lielāku finanšu nestabilitāti (16).

2.5.

Eiropai galvenā uzmanība jāpievērš tam, lai raiti darbotos finansēšanas modeļa maiņa, kas šobrīd ir traucēta.

2.5.1.

Finansēšanas modeļa maiņa notiek četros posmos: darbības uzsākuma posms (finansē ar dotācijām, sagatavošanas kapitālu, ģimene un draugi); pašu kapitāla izaugsmes posms (kolektīvā finansēšana, mikrofinansēšana, komerceņģeļi); noturīga izaugsme (vērtspapīrošana, privātais pašu kapitāls, riska kapitāls, institucionālie investori, privātā sektora parādu izvietojums) un izejas posms (iegāde, publiskie pašu kapitāla tirgi).

3.1.

Veiksmīgām inovācijas ekosistēmām, kas veicina straujas izaugsmes uzņēmumu izveidi, ir raksturīgi stabili, savstarpēji saistīti pētniecības un izglītības iestāžu, lielrūpnieku, riska kapitāla ieguldītāju, kā arī radošu personību un talantīgu uzņēmēju tīkli (17).

3.1.1.

Jaunuzņēmumi parasti veidojas tehnoloģiju centros, kas izveidoti pie vadošajām universitātēm, kuras ir galvenās dalībnieces dinamiskas uzņēmējdarbības vides izveidē, jo tās rada augsni talantiem gan studentu, gan akadēmiķu vidū. Spēcīgas, cieši savienotas kopas palielina uzņēmumu produktivitāti, nosaka inovāciju virzienu un tempu un stimulē jaunu uzņēmumu izveidi. ASV un Ķīna, kā arī atsevišķi centri Eiropā ilgstoši cīnās par to, lai piesaistītu talantus un kapitālu un sekmētu inovāciju.

3.1.2.

Tomēr Eiropas darba tirgu sadrumstalotība kavē pāreju no jaunuzņēmumiem uz straujas izaugsmes uzņēmumiem. Tādēļ ārkārtīgi svarīgi ir veicināt darbaspēka mobilitāti visā ES, kā arī piesaistīt talantus no trešām valstīm, kas darbojas kā magnēts, tādējādi radot pozitīvās mijiedarbības ciklu.

3.1.3.

Varētu paplašināt programmu “Erasmus jaunajiem uzņēmējiem”. Tā atbilst vadošajam principam par izaugsmi un nodarbinātību, kā arī tā ir iniciatīva, kas sekmētu mobilitāti un gūtu atsaucību uzņēmējdarbības aprindās.

3.1.3.1.

Lai piesaistītu talantus no trešām valstīm, nesen ir pieņemtas dažas rīcībpolitikas. Zilā karte, kas tika ieviesta 2009. gadā, ir paātrinājusi kvalificētu darba ņēmēju ieceļošanu nolūkā strādāt pie ES darba devēja (18). Valsts līmenī dažas Eiropas valstis jau ir izstrādājušas īpašas vīzu procedūras uzņēmējiem, un arī pārējās valstis sāk šādu procedūru ieviešanu (19).

3.1.4.

Īpaši veiksmīgs tehnoloģiju centra piemērs ir Apvienotās Karalistes Oxbridge – ietekmes reģions, kurš ietver Oksfordas Universitāti un Kembridžas Universitāti. Ieilgušajā ekonomikas lejupslīdes un stagnācijas periodā no 2008. līdz 2012. gadam augsto tehnoloģiju kopiena Apvienotajā Karalistē turpināja paplašināties un ieviest jauninājumus (20).

3.1.4.1.

Daudzām Eiropas universitātēm tomēr nav vajadzīgā prestiža, struktūras vai vēlmes, lai radītu apstākļus uzņēmumu izaugsmei universitāšu pilsētiņās vai panāktu, ka valdības atbalsta šo programmu (21). Universitāšu vadītājiem un valdībai būtu jāveido saikne ar nozarēm, veicot ieguldījumus tehnoloģiju pārneses birojos un uzņēmējdarbības izglītībā (22).

3.1.5.

Jauni uzņēmumi, kas pēc tehnoloģiju pārneses no universitātēm izdalīti no jau esošiem uzņēmumiem, saskaras ar izaugsmes grūtībām naudas un specializētas pārvaldības trūkuma dēļ. Tāpēc izšķiroša nozīme ir tam, ka šādi uzņēmumi var paļauties uz institucionālo publiskā sektora atbalstu nolūkā pārvarēt privātā sektora finansējuma sniedzēju sākotnējo nevēlēšanos ieguldīt līdzekļus no jau esošiem uzņēmumiem izdalītos jaunos uzņēmumos, kuriem ir tehnisks profils, jo šādus uzņēmumus uzskata par pārāk tehniskiem un riskantiem, un bieži vien tos pat neizprot.

3.2.

Neraugoties uz aptuveni vienādo izglītības līmeni, eiropieši veido jaunus uzņēmumus ievērojami retāk nekā amerikāņi. Tam ir dažādi iemesli, tostarp lielā mērā nevēlēšanās uzņemties risku, administratīvais slogs, nepietiekami attīstīta otrās iespējas kultūra, nepietiekami izstrādātas ar uzņēmējdarbību saistītas izglītības programmas un privātā kapitāla kultūras trūkums. Uzmanība būtu jāpievērš arī uzņēmējdarbības kultūras agrīnai attīstīšanai pamatskolas un vidusskolas līmenī.

3.2.1.

Patiesībā saistībā ar jaunu uzņēmumu veidošanu eiropiešus visvairāk biedē bankrota risks – 43 % Eiropā salīdzinājumā ar 19 % ASV. ASV (23) vēlmi uzņemties risku veicina pietiekami efektīvs uzņēmumu bankrota režīms, kas nav represīvs, kā arī tas, ka nesekmīgu uzņēmējdarbību kopumā vairāk akceptē un samierinās ar to. Uzņēmējdarbības kultūras pilnveidei vajadzētu kļūt par politikas veidotāju, kā arī izglītības iestāžu prioritāti.

3.2.1.1.

Jaunākie pētījumi liecina, ka uzņēmumiem, ko nodibinājuši uzņēmēji, kuri veido uzņēmumu otro reizi, ir lielāks apgrozījums, nodarbinātības pieaugums un lielākas izredzes iegūt ārējo finansējumu (24). Spānijā sekmes gūst tikai 20 % uzņēmēju, kas dibina savu pirmo jaunuzņēmumu, savukārt sekmīgo gadījumu īpatsvars, veidojot uzņēmumu otro reizi, sasniedz pārsteidzoši augstu līmeni – 80 %.

3.3.

Strauji augošiem un inovatīviem uzņēmumiem biežāk tiek atteikts bankas aizdevums, jo šiem uzņēmumiem nav kapitāla, kas veido banku veiktā kredītu novērtējuma galveno daļu (25). Jaunuzņēmumiem un uzņēmumiem, kuriem ir vērienīgi paplašināšanās plāni, bet nekonkrētas vai negatīvi prognozētas skaidras naudas plūsmas, tādēļ būtisks ir pamatkapitāla finansējums. Tāpēc banku aizdevumi būtu jāpapildina, nodrošinot daudzveidīgākus un elastīgākus finansējuma avotus, īpaši uzsverot pamatkapitāla finansējuma nozīmi.

3.4.

Eiropā būtu jārada un jāpopularizē pašu kapitāla kultūra, un Eiropas finanšu sistēmām jāizstrādā ieguldījumu produkti, kas ir piemēroti privātajiem ieguldītājiem un nodrošina vajadzīgo likviditāti, lai viņi varētu ieguldīt inovatīvos mazos uzņēmumos.

3.4.1.

Eiropas jaunuzņēmumi atpaliek no aizvien ātrākā uzņēmumu dibināšanas tempa ASV tāpēc, ka netiek finansēti turpmākie attīstības posmi, un, lai izdzīvotu, tiem jāgūst ieņēmumi ātrāk, vai arī tie tiek pārdoti pāragri par pazeminātu cenu. Līdz 2009. gadam faktiski tikai 5 % Eiropas uzņēmumu, kas kopš 1980. gada tika veidoti pilnīgi no jauna, bija ierindoti 1 000 vadošo uzņēmumu sarakstā tirgus kapitalizācijas ziņā. ASV šādu uzņēmumu īpatsvars bija 22 % (26).

3.4.1.1.

Jānorāda, ka vairāk nekā puse no visa riska kapitāla pasaulē tiek piešķirta Savienotajās Valstīs, turpretī Eiropā – tikai 15 %. 2013. gadā ASV tika piešķirti EUR 26 miljardi riska kapitāla, bet Eiropā – EUR 5 miljardi, savukārt komerceņģeļu ieguldījumi nodrošināja Eiropas jaunuzņēmumiem EUR 6 miljardus, bet ASV – EUR 20 miljardus.

3.4.1.2.

Tādējādi ES vislielāko deficītu veido komerceņģeļu ieguldījums un riska kapitāla finansējums, kas ASV ir attiecīgi trīs un piecas reizes lielāks. Tā ir būtiska atšķirība, jo šāda veida kapitāls ir vajadzīgs, lai uzņēmumus pārveidotu par lielākiem un veiksmīgākiem.

3.4.1.3.

Galvenais iemesls iepriekš minētajam ir ES riska kapitāla nozares ļoti lielā sadrumstalotība pa valstīm. Eiropas vidējais riska kapitāla fonds – aptuveni EUR 60 miljonu apmērā – ir tikai puse no šāda vidējā fonda ASV, un 90 % ES riska kapitāla ieguldījumu ir koncentrēti tikai astoņās ES dalībvalstīs (AK, Dānijā, Francijā, Nīderlandē, Somijā, Spānijā, Vācijā un Zviedrijā) (27). Dalībvalstu atšķirīgo noteikumu dēļ riska kapitāla sabiedrībām ir augstas izmaksas līdzekļu mobilizēšanā visā Eiropā. Tādēļ šīs sabiedrības ir nelielas un tām ir mazāk kapitāla augošu uzņēmumu atbalstam. Ja ES riska kapitāla tirgi būtu tikpat attīstīti kā ASV, no 2008. gada līdz 2013. gadam uzņēmumiem pieejamais finansējums būtu bijis par EUR 90 miljardiem lielāks (28).

3.4.1.4.

Problēmas rada arī privātā sektora investoru nepietiekamā iesaistīšana. Pēdējo desmit gadu laikā Eiropas riska kapitāls aizvien vairāk ir kļuvis atkarīgs no publiskā sektora institūcijām, uz kurām 2015. gadā attiecināms 31 % kopējo investīciju (29) salīdzinājumā ar tikai 15 % 2007. gadā (30). Par mērķi būtu jāizvirza nevis publiskā sektora līdzekļu samazināšana, bet gan privātā sektora avotu skaita palielināšana. Lai nozare kļūtu pašpietiekama ilgtermiņā, jāpaplašina un jādiversificē investoru bāze.

3.4.1.5.

Lai stimulētu publiskā un privātā sektora partnerības, varētu apsvērt asimetrisku fondu izmantošanu. Tie ir riska kapitāla fondi, kuros investoriem nosaka atšķirīgus nosacījumus un ieņēmumus, pamatojoties uz to investīciju mērķiem, un atzīst partneru atšķirīgās intereses dažādos sadarbības veidos. Tādi fondi jau ir Somijā, Grieķijā, Apvienotajā Karalistē un Nīderlandē.

3.4.2.

Lai veicinātu Eiropas MVU piekļuvi tirgiem, būtu jāapsver arī pakārtotu tirgu izveide. Tajos būtu jāparedz zemas izmaksas par uzņēmumu iekļaušanu biržas sarakstā un elastīga, individuāla pieeja mazāku un dinamisku uzņēmumu vajadzībām. Kā labus piemērus šeit var minēt Londonas Alternative Investment Market (AIM), Parīzes Nouveau Marché vai Madrides Mercado Alternativo Bursatil (MAB). Šādai elastīgai regulējuma sistēmai var būt gan pozitīva, gan negatīva ietekme. Mazajiem uzņēmumiem var būt vieglāka piekļuve biržai ar nolūku laist apgrozībā akcijas, turpretī nepieredzējuši investori varētu saskarties ar grūtībām, novērtējot kāda uzņēmuma faktisko riska profilu.

3.4.3.

Nozares specifiskais regulējums dažreiz mazina ES uzņēmumu spējas investēt tehnoloģiju attīstībā salīdzinājumā ar analogiem uzņēmumiem ASV. Piemēram, starp Eiropas, ASV un Šveices finanšu sektora sabiedrībām pastāv normatīva asimetrija attiecībā uz investīcijām, kas jāiegulda programmatūrā un citos nemateriālajos aktīvos, kuriem ir izšķiroša nozīme digitālās ekonomikas attīstībā.

3.4.3.1.

Banku sektors nenoliedzami ir lielākais IT sektors pasaulē: 700 miljardi ASV dolāru tiek tērēti IT inovācijai – 1 no katriem 5 euro tērē finanšu sektors, un tas veido 5–10 % no investīcijām (31). Tādējādi bankas ir gan nozīmīgas dalībnieces digitālajā pārveidē, gan digitālās ekonomikas galvenās finansētājas.

3.4.3.2.

Neraugoties uz to, tiesiskajā regulējumā ir paredzētas sankcijas attiecībā uz ļoti vajadzīgajām banku investīcijām IT sektorā. Finanšu noteikumos programmatūra būtu uzskatāma par parastu aktīvu, un ES bankas nevajadzētu piespiest atskaitīt šo ieguldījumu no kapitāla.

3.5.

Atšķirīgie nodokļu režīmi dalībvalstīs un starp dažādiem finansējuma veidiem rada šķēršļus Eiropas kapitāla tirgu attīstībai, ietekmējot gan investorus, gan emitentus.

3.5.1.

Lielākā daļa no Eiropas uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmām atbalsta finansēšanu, izmantojot nevis pašu kapitālu, bet gan parāda instrumentu, un ļaujot atskaitīt procentu izmaksas; pašu kapitāla gadījumā netiek veikti atskaitījumi dividenžu maksājumiem. Šādu noslieci uz parādiem varētu novērst, ieviešot nodokļu atvieglojumus attiecībā uz pašu kapitāla un parāda finansēšanas izmaksām (32).

3.5.1.1.

Nodokļu atvieglojumi ievērojami palīdz nodrošināt finansējumu straujas izaugsmes uzņēmumiem to darbības agrīnajā posmā, un vairākas valstis pasaulē piemēro nodokļu atskaitījumus privātpersonām un uzņēmumiem, kas veikuši ieguldījumus augsto tehnoloģiju jaunuzņēmumos vai kvalificētos riska kapitāla fondos (33).

3.5.1.2.

Tradicionāli pievilcīga priekšrocība darba ņēmējiem un jaunuzņēmumu dibinātājiem ir ieviest akciju iegādes iespējas programmas, jo daudzi no viņiem atteiktos no atlīdzības algas veidā. Tā kā lielākajā daļā dalībvalstu akciju iegādes iespējas uzskata par parastu ienākumu un tām piemēro marginālo nodokļa likmi, nodokļu režīms šajās valstīs ir ļoti represīvs. Būtu jāveicina priviliģēta nodokļu režīma piemērošana akciju iegādes iespējām līdzīgi kā ASV attiecībā uz Incentive Stock Options (ISOs) (34).

3.5.2.

PVN saistību izpilde uzņēmumiem izmaksā dārgi, jo īpaši tad, ja uzņēmums veic preču vai pakalpojumu pārrobežu tirdzniecību. EESK ir gandarīta, ka Komisija digitālā vienotā tirgus stratēģijas ietvaros ir paziņojusi, ka līdz 2016. gada nogalei iesniegs priekšlikumus tiesību aktiem, ar ko mazināt dažādu PVN režīmu radīto administratīvo slogu uzņēmumiem. Kā vienu no minētajiem pasākumiem Komisija ierosina ieviest PVN nepiemērošanas slieksni nolūkā palīdzēt jaunuzņēmumiem un mikrouzņēmumiem (35).

3.6.

Būtiski ir izmantot visas vienotā tirgus iespējas, tā ka jaunuzņēmumi savas darbības agrīnajā posmā var piedāvāt savus pakalpojumus un produktus visā ES un strauji izvērsties, lai konkurētu globālajos tirgos.

3.6.1.

Digitālā vienotā tirgus stratēģijā prioritāte ir vienkārši un efektīvi pārrobežu līgumu noteikumi patērētājiem un uzņēmumiem. Likvidējot juridisko sadrumstalotību patērētāju līgumtiesību jomā, tie Eiropas Savienībā veicinātu pārrobežu e-komerciju. Līgumtiesību atšķirību radīto šķēršļu likvidēšana palielinātu patēriņu Eiropas Savienībā par EUR 18 miljardiem, un iekšzemes kopprodukts pieaugtu par EUR 4 miljardiem salīdzinājumā ar pašreizējo līmeni (36).

3.7.

Arī nevajadzīgs administratīvais slogs uzņēmējiem rada papildu izmaksas un neefektīvu laika patēriņu.

3.7.1.

Laikposmā no 2013. gada līdz 2015. gadam uzņēmējdarbības uzsākšanas vidējās izmaksas ES veidoja 4,1 % no IKP uz vienu iedzīvotāju, savukārt ASV šis rādītājs bija 1,17 % (37).

3.7.2.

Uzņēmuma nodibināšana Eiropas Savienībā, proti, reģistrācija, laika ziņā aizņem vidēji 11,6 dienas. ASV uzņēmējdarbības uzsākšanai vajadzīgas tikai sešas dienas.

3.8.

Vēl viens iemesls, kādēļ Eiropā nav pietiekami daudz straujas izaugsmes uzņēmumu, ir informācijas asimetrija. Investoriem nav pilnīga pārskata par visām investīciju iespējām. Turklāt trešo valstu investori, cenšoties izprast dažādo nacionālo tirgu specifiku, saskaras ar papildu ierobežojumiem. Mērķorientēts portāls, kas būtu integrēts Eiropas Investīciju konsultāciju centrā (EIKC) un Eiropas Investīciju projektu portālā (EIPP) (38), palīdzētu nodrošināt atpazīstamību straujas izaugsmes projektiem un samazinātu informācijas asimetriju.

4.1.

Daudzās valstīs ir izstrādāta laba prakse jaunuzņēmumu un straujas izaugsmes uzņēmumu atbalstam. EESK iesaka Komisijai rūpīgi izanalizēt iespējas šādas prakses ieviešanai Eiropas līmenī.

4.1.1.

Vācijā uzņēmumiem jāpievienojas Vācijas tirdzniecības kamerai (IHK), kura savukārt nodrošina atbalstu un konsultācijas (39).

4.1.2.

Būtu sīkāk jāizpēta tādas valsts aizdevumu garantiju shēmas, kādas ir Itālijā, AK, Polijā un Francijā, kā arī valsts nodrošinātais līdzfinansējums, kāds ir Vācijā un Zviedrijā (40).

4.1.3.

Apvienotā Karaliste nodrošina nodokļu atvieglojumu shēmas, lai palielinātu līdzekļu novirzīšanu uz riskantākiem aktīviem, izmantojot savas EIS, SEIS un VCT shēmas (41).

4.1.4.

Pjemontas reģionā Itālijā ir izveidoti tīkli 12 nozaru kopās, apvienojot uzņēmumus, universitātes un vietējo pašvaldību (42).

4.1.5.

Basku reģionā Spānijā kooperatīvs Elkar-Lan veicina citu kooperatīvu veidošanu, nodrošinot pilnīgu projekta dzīvotspējas analīzi, mācības, piekļuvi subsīdijām un finansiālo atbalstu (43).

4.1.6.

Pārvaldes pakalpojumu digitalizācija, kā to pierādījusi Igaunija, varētu strauji veicināt inovatīvu augsto tehnoloģiju uzņēmumu izaugsmi. E-pārvaldes izveidei būtu ievērojama ietekme Eiropas līmenī.

4.1.7.

Uz datiem balstītas ekonomikas laikmetā konkurences priekšrocību pamatā var būt nemateriāli aktīvi, kurus grūti novērtēt un noteikt to lietderību, izmantojot tradicionālos finansēšanas mehānismus. Apvienotās Karalistes Intelektuālā īpašuma birojs ir izstrādājis paņēmienus, kā apzināt un naudas plūsmas izteiksmē novērtēt šādus aktīvus (44).

4.1.8.

Apvienotajā Karalistē īpaša Tech City UK izveidota grupa ar nosaukumu Future Fifty atbalsta 50 vadošos digitālos AK uzņēmumus izaugsmes posmā. Minētā programma nodrošina piekļuvi ekspertu zināšanām valsts un privātajā sektorā, veido saikni ar AK institucionālo investoru bāzi un sniedz konkrētām vajadzībām pielāgotu atbalstu nolūkā palīdzēt uzņēmumiem strauji augt un izveidot pamatu, kas nodrošinātu gatavību IPO  (45), iegādei un apvienošanai un globālai ekspansijai (46).

4.1.9.

ASV federālā valdība 2015. gadā ieviesa STEM shēmu, kuras mērķis ir iedvesmot bērnus mācīties dabas zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātiku. Viens no minētās shēmas pamatpīlāriem ir studentu sagatavošana darba tirgus nākotnes vajadzībām (47). Aizvien lielāka uzmanība tiek pievērsta tālāk nododamām prasmēm un STEAM shēmai, kuras nosaukumā “A” burts attiecas uz humanitārajām zinātnēm.

5.1.

Dažos pēdējos gados Eiropas Komisija ir īstenojusi ievērojamus centienus uzņēmēju atbalstam un izstrādājusi vairākas iniciatīvas, procesa vadībā iesaistot daudzus dažādus ģenerāldirektorātus, proti, DG CONNECT  (48), DG EAC  (49), DG GROW  (50), DG RTD  (51) un DG FISMA  (52).

5.2.

Daudzas minētās iniciatīvas ir pieņemtas nesen, un vēl ir pāragri novērtēt to ietekmi. EESK tomēr uzskata, ka Komisija ir izvēlējusies pareizo virzienu, un mudina to turpināt iesākto darbu, vienmēr apspriežoties ar attiecīgajām Eiropas un valstu ieinteresētajām personām.