EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 1.6.2016

COM(2016) 361 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPADOMEI, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Vienotā tirgus programma nodarbinātībai, izaugsmei un ieguldījumiem

1.Ekonomikas atveseļošanas sekmēšana

Komisijas galvenā prioritāte joprojām ir Eiropas ekonomikas nostiprināšana un ieguldījumu veicināšana, lai radītu darbvietas un izaugsmi. Saskaņā ar pavasara prognozēm 1 izaugsme Eiropā turpinās, neraugoties uz pieaugušajiem globālās vides sarežģījumiem. Nodarbinātības līmenis paaugstinās, lai gan tas notiek pārlieku lēnā tempā, un valsts budžeta deficīts turpina samazināties. Ir vēl vairāk uzlabojušies nosacījumi ieguldījumu pieaugumam. Lai gan viss iepriekš minētais ir pozitīvas liecības, jāturpina centieni maksimāli izmantot lielisko trīspusējo pieeju, proti, strukturālās reformas, atbildīgus fiskālās politikas virzienus un ieguldījumus.

Inovācijas sekmē konkurētspēju, produktivitāti un darbvietu radīšanu, tādēļ tās ir svarīgs Eiropas izaugsmes dzinējspēks. Lai inovācijas būtu iespējamas, uzņēmumiem un uzņēmējiem jābūt motivētiem un spējīgiem ieguldīt. To rīcībā jābūt cilvēkresursiem ar atbilstīgām prasmēm, un tiem jāspēj prognozēt, ka viņi varēs paplašināties un pārdot savus produktus un pakalpojumus lielā tirgū, nesaskaroties ar atšķirīgām normatīvajām prasībām katrā dalībvalstī. Tādēļ mums jāturpina koncentrēt uzmanību uz vienotā tirgus attīstību, lai atbalstītu ilgtspējīgas darbvietas un izaugsmi un padarītu Eiropu par konkurētspējīgāku un pievilcīgāku galamērķi ieguldījumiem.

Tam nepieciešama labāka mijiedarbība starp ES, valstīm un reģioniem, lai likvidētu ieguldījumu šķēršļus un īstenotu strukturālu reformu. Pirms divām nedēļām izdotajos konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos ir noteiktas pašas steidzamākās un prioritārās valsts līmeņa darbības reformas īstenošanai. Tai pašā laikā dažiem šķēršļiem piemīt izteikts pārrobežu elements, un šajā saistībā vajadzīga rīcība ES līmenī. Šis paziņojums ir izstrādāts kā turpmāks pasākums Eiropadomes 2016. gada 17. un 18. marta sanāksmes secinājumiem, un tajā aplūkots vienotā tirgus programmas īstenošanas progress, uzsverot jomas, kurās steidzami jāpieņem stratēģiski politiskie lēmumi, lai nostiprinātu un paātrinātu vajadzīgās reformas.

Ar Investīciju plānu Eiropai tika paredzēta saskaņota rīcība nolūkā stimulēt finansējuma nodrošinājumu ieguldījumiem, šķēršļu likvidēšanu, inovāciju paplašināšanu un vienotā tirgus padziļināšanu. Ar Eiropas Stratēģiskā investīciju fonda (ESIF) palīdzību izmaina to, kā Eiropa atbalsta ieguldījumus. Vairāk finansējuma tiek nodrošināts inovācijām un infrastruktūras projektiem, kā arī vietējiem projektiem, ko īsteno mazi uzņēmumi, kuri rada lielāko daļu jauno darbvietu. Pirmie ESIF rezultāti ir motivējoši. ESIF līdz šim radītie kopējie ieguldījumi sasniedz vairāk nekā 100 miljardus euro. Sagaidāms, ka no uzlabotas piekļuves Eiropas Investīciju fonda finansējumam ieguvumu gūs vairāk nekā 140 000 mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) un uzņēmumi ar vidēji lielu kapitālu. Atbalstu jau ir saņēmuši projekti 26 dalībvalstīs, un būs vēl citi 2 . Lai neapstātos pie šiem sasniegumiem, Komisija vēlas turpināt ESIF darbību arī pēc 2018. gada, kā norādīts paziņojumā „Eiropa atkal iegulda – Investīciju plāna Eiropai īstenošanas novērtējums” (Europe investing again – Taking stock of the Investment Plan for Europe) 3 , lai turpinātu atbalstīt projektus, kas rada darbvietas un izaugsmi un ko nebūtu iespējams īstenot bez ESIF.

2.Vienotais tirgus darbvietu radīšanai un izaugsmei

Lai gan finansēšanas instrumenti ir svarīgi, ar tiem nepietiek, lai nodrošinātu nepietiekamo resursu efektīvu izmantošanu. Šie instrumenti ir jāpapildina ar strukturālām izmaiņām, lai sekmētu inovācijas un izaugsmi. Vienotais tirgus nodrošina lielāku tirgu un atvieglo jaunu un nereti inovatīvu uzņēmumu ienākšanu tirgū, savukārt patērētājiem kļūst pieejama plašāka preču un pakalpojumu izvēle par zemākām cenām. Inovācijas un konkurētspējīgi preču un pakalpojumu tirgi nozīmē nemitīgas pārmaiņas un pāreju – vai nu no vecajiem produktiem un pakalpojumiem uz jauniem, vai no vecām tehnoloģijām uz jaunām, vai arī no veciem uzņēmējdarbības modeļiem un procesiem uz jauniem.

Lai inovācijas būtu iespējamas un lai atvieglotu šādu pāreju, ir jāiegulda Eiropas lielākajā vērtībā – tās cilvēkos. Vajadzīgi ievērojami centieni, lai attīstītu un pielāgotu mūsu cilvēku prasmes. Tas ir būtiski, lai panāktu labklājību un izaugsmi. Un no tā būs atkarīga Eiropas spēja virzīt inovācijas digitālajā laikmetā. Kvalificēts darbaspēks, kas spēj ātri pielāgoties mainīgajai inovāciju videi, var paaugstināt produktivitāti un attiecīgi nodrošināt augstākas algas.

Mums ir arī jānodrošina labvēlīgāka un paredzamāka uzņēmējdarbības vide, kas samazina administratīvo slogu un ļauj uzņēmumiem un sabiedrībai izmantot inovāciju, digitālo tehnoloģiju un jaunu uzņēmējdarbības modeļu piedāvātās iespējas.

Daudzas no Komisijas pamatprioritātēm ir šo mērķu dzinējspēks.

Gan Eiropas Enerģētikas savienības, gan mūsu stratēģijas „Tirdzniecība visiem”, gan arī aprites ekonomikas tiesību aktu kopuma mērķis ir radīt jaunas iespējas vietējos un starptautiskajos tirgos un sekmēt ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi dažādās nozarēs.

Gaidāmās „Jaunu prasmju programmas Eiropai” mērķis būs uzlabot prasmju veidošanas kvalitāti un atbilstību, vairot prasmju un kvalifikācijas pamanāmību un salīdzināmību, lai veicinātu mobilitāti, un uzlabot zināšanas un informāciju par prasmēm, lai tiktu izdarīta labāka karjeras izvēle.

Arī labāka regulējuma programma veicina labāku politikas virzienu izstrādi, tiem atspoguļojot cilvēku reālās prioritātes, jo liels uzsvars tiek likts uz pārredzamību un tādas politikas veidošanu, kas balstās uz liecībām.

Eiropas reformu programmas pamatā ir vienotā tirgus stratēģija, digitālā vienotā tirgus stratēģija un rīcības plāns kapitāla tirgu savienības izveidei. Šo dokumentu mērķis ir samazināt šķēršļus, arī jaunos šķēršļus digitālajā ekonomikā, un likvidēt nevajadzīgu sadrumstalotību. Tie cits citu papildina un ir izstrādāti, lai nostiprinātu cits cita ietekmi. Eiropas Parlaments, Padome un dalībvalstis ir ļoti atzinīgi novērtējuši šos dokumentus. Šis spēcīgais atbalsts sniedz unikālu iespēju un ir būtisks priekšnoteikums turpmākai kvalitatīvai rīcībai spēcīgākas un konkurētspējīgākas Eiropas virzienā.

3.Vienotā tirgus programmas īstenošana

Ir izstrādātas dažādas stratēģijas, kas saņēmušas attiecīgo dalībnieku plašu atbalstu, tādēļ tagad uzmanība jākoncentrē uz to īstenošanu. Visās jomās notiek darbs, un jau ir ierosinātas vairākas iniciatīvas.

Šīs programmas ieviešanā Komisija ievēro labāka regulējuma principus. Pirms lēmuma pieņemšanas par konkrētu iniciatīvu Komisija aktīvi sadarbojas ar ieinteresētajām personām, tostarp iedzīvotājiem, nozari un sociālajiem partneriem, analizē spēkā esošo tiesību aktu rezultātus un veic vispusīgu analīzi par iniciatīvas iespējamo ietekmi. Kad vien iespējams, spēkā esošie noteikumi tiek vienkāršoti, lai atvieglotu atbilstības nodrošināšanu un samazinātu normatīvo slogu. Lai nodrošinātu, ka iedzīvotāji un uzņēmumi var pilnvērtīgi izmantot vienotā tirgus piedāvātos ieguvumus, Komisija turpina sniegt atbalstu dalībvalstīm saistībā ar to izpildes spēju uzlabošanu.

Taču darbs nebeidzas ar Komisijas priekšlikumu iesniegšanu. Sekmīgs rezultāts galu galā būs atkarīgs no abu likumdevēju ātriem un noteiktiem turpmākajiem pasākumiem, kā arī no papildinošas rīcības valstu līmenī, cita starpā saistībā ar transponēšanu, īstenošanu, piemērošanu un uzraudzību. Jūnija Eiropadome sniedz labu iespēju novērtēt sasniegto progresu, apstiprināt apņemšanos pabeigt vienotā tirgus izveidi un vienoties par vajadzīgo rīcību, lai panāktu, ka vienotā tirgus stratēģija, digitālā vienotā tirgus stratēģija un rīcības plāns kapitāla tirgu savienības izveidei sāk darboties pilnvērtīgi.

3.1.    Atbalsts ieguldījumiem plašākā ekonomikā

Kapitāla tirgu savienības mērķis ir panākt labāku saikni starp ietaupījumiem un ieguldījumiem. Šī savienība ierosina pasākumu programmu, lai uzlabotu privātā kapitāla plūsmu uz uzņēmumiem un infrastruktūras ieguldījumus. Šobrīd Eiropas finanšu sistēma ir kļuvusi drošāka, pateicoties jauniem noteikumiem attiecībā uz banku, tirgu un apdrošināšanas nozarēm, un kapitāla tirgu savienība stiprinās Eiropas finansējuma plūsmu augošiem uzņēmumiem, kam vajadzīgas papildu iespējas, lai finansētu savu paplašināšanos. Padarot ieguldījumus pievilcīgākus un radot jaunas finanšu plūsmas, kapitāla tirgu savienība atvieglos piekļuvi finansējumam, samazinās tā izmaksas un likvidēs šķēršļus, kas kavē ieguldījumu pārrobežu plūsmas. Komisija jau ir īstenojusi vairākas iniciatīvas un uzsākusi darbu pie ilgāka termiņa jautājumiem. Nolūkā veicināt uzticēšanos un impulsu Eiropas Parlamentam un Padomei būtu ātri jāķeras pie neapstiprinātajiem priekšlikumiem, lai nodrošinātu to ieguvumus reālajai ekonomikai.

Tas it sevišķi attiecas uz vērtspapīrošanas tiesību aktu kopumu, kurā noteikti vienkāršas, pārredzamas un standartizētas vērtspapīrošanas kritēriji un kurš nodrošina pamatu stabila Eiropas vērtspapīrošanas tirgus attīstībai. Jāizvairās no jebkādiem likumdošanas procesa kavējumiem, jo pēc pieņemšanas šis tiesību aktu kopums palīdzēs piesaistīt plašāku ieguldītāju loku un atbrīvos banku bilances jaunu aizdevumu izsniegšanai. Vērtspapīrošanas tirgus droša atgriešana situācijā, kādā tas bija pirms krīzes, varētu ekonomikai nodrošināt papildu aizdevumus 100 miljardu euro apmērā. Pateicoties zemākam riskam, samazināsies kapitāla izmaksas bankām un apdrošinātājiem, kas iegulda standartizētā vērtspapīrošanā. Viss tiesību aktu kopums palielinās finanšu stabilitāti, saglabājot pēc krīzes ieviestos aizsardzības pasākumus un veicinot vienkāršību, pārredzamību un plašāku ieguldītāju bāzi.

Abiem likumdevējiem arī vajadzētu ātri vienoties par Komisijas priekšlikumu attiecībā uz vienkāršāku, ātrāku un ar mazākām izmaksām saistītu prospekta režīmu, kas būs sevišķi lietderīgs uzņēmumiem, kas vēlas piesaistīt kapitālu. Lai nodrošinātu finansējuma pieejamību mazākiem uzņēmumiem, tiks izstrādāts regulējums maziem emitentiem.

Jaunu prudenciālu noteikumu ieviešanai attiecībā uz apdrošināšanas sabiedrībām (Maksātspēja II) jāpalīdz atbalstīt infrastruktūras ieguldījumus, jo tiks būtiski samazinātas kapitāla prasības. Šīs izmaiņas jau ir stājušās spēkā. Kad Komisija šogad vēlāk strādās pie Kapitāla prasību regulas pārskatīšanas, tā izskatīs līdzīgas iespējas samazināt infrastruktūras projektu riska svērumus bankām.

Banku aizdevumi joprojām ir apgrozāmā kapitāla pamatavots mikrouzņēmumiem un maziem uzņēmumiem. Tādēļ saistībā ar Kapitāla prasību regulas pārskatīšanu Komisija centīsies saglabāt banku spēju izsniegt aizdevumus MVU, saglabājot un, iespējams, paplašinot labvēlīgas kapitāla prasības MVU aizdevumiem.

Kā izklāstīts pirmajā statusa ziņojumā 4 , turpmāki pasākumi būs vajadzīgi arī attiecībā uz citām rīcības plāna kapitāla tirgu savienības izveidei darbībām, sākot ar pastiprinātas uzmanības pievēršanu riska kapitālam. Komisija drīzumā ierosinās grozījumu ES riska kapitāla tiesību aktos, lai paplašinātu tā mērogu, daudzveidību un izvēli nolūkā palielināt riska kapitāla izplatību tirgū, ļaujot lielākam skaitam uzņēmumu gūt labumu no šā alternatīvā finansējuma avota. Paralēli Komisija ierosinās izveidot riska kapitāla fondu, kas apvienos publiskās finanses un privāto kapitālu, lai nodrošinātu mērogu un stimulu, sniedzot atbalstu daudzsološākajiem jaunajiem uzņēmumiem.

Saistībā ar savu mērķi palīdzēt uzņēmumiem, it sevišķi MVU, paplašināties un augt Eiropā Komisija nesen uzsāka sabiedrisko apspriešanu, lai izstrādātu jaunu tiesību aktu iniciatīvu par uzņēmumu pārstrukturēšanu un maksātnespēju. Šī iniciatīva sniegs juridisko noteiktību pārrobežu ieguldītājiem, likvidēs šķēršļus brīvai kapitāla plūsmai un palīdzēs uzņēmumiem atgūties pēc finansiālām grūtībām. Tā paredzēs labākus parāda pārstrukturēšanas noteikumus, kas nodrošinās ieguvumus gan kreditoriem, kuri ātrāk atgūs savus aktīvus, gan uzņēmumiem, kas ir pelnījuši otru iespēju.

Ieguldījumu fondiem ir aizvien lielāka nozīme mazumtirdzniecības un institucionālu ietaupījumu lietderīgā izmantošanā. Eiropas fondu pārvaldīto aktīvu vērtība laikposmā no 2003. līdz 2013. gadam divkāršojās, sasniedzot 10 000 miljardus euro. Komisija drīzumā uzsāks plašu apspriešanu par to, kā uzlabot šo kritiski svarīgo ieguldījumu instrumentu efektivitāti un konkurētspēju tirgos un samazināt izmaksas uzņēmumiem un ieguldītājiem.

Tāpat Eiropas brīvprātīgās privātās pensijas produktu tirgus varētu samazināt izmaksas patērētājiem, pateicoties apjomradītiem ietaupījumiem, un palīdzēt patērētājiem uzkrāt pietiekamus ienākumus pensijas gadiem, kā arī palielināt ieguldījumus Eiropas ekonomikā, mobilizējot papildu kapitālu, kas būtu pieejams ilgtermiņa ieguldījumu iespējām. Komisija uzsāks sabiedrisko apspriešanu, lai analizētu ES valstu pieredzi un konstatētu, kādi nosacījumi ļautu šiem tirgiem attīstīties.

Paralēli jaunajam darbam pie kapitāla tirgu savienības izveides Komisija strādā pie spēkā esošā finanšu pakalpojumu tiesiskā regulējuma uzlabošanas. Saistībā ar finanšu krīzi bija jāpieņem daudzi jauni noteikumi, ko nācās ieviest īsā laikā, lai nodrošinātu finanšu stabilitāti. Lai gan kopumā ieviestais regulējums uzskatāms par atbilstīgu, tas, iespējams, ir novedis pie pārklāšanās, plaisām, nekonsekvences vai nesamērīga sloga. Komisija pašlaik pabeidz darbu, kura ietvaros tā analizē atbildes (tuvu pie 300), ko saņēmusi uz savu aicinājumu sniegt atsauksmes par Eiropas finanšu pakalpojumu tiesību aktu kopējo ietekmi, un šo analīzi izmantos gaidāmajā finanšu tiesību aktu pārskatīšanā.

3.2.    Jaunu uzņēmējdarbības iespēju stimulēšana

Spēcīga rūpniecība, kas darbojas ar labiem rezultātiem, ir Eiropas ekonomikas neatņemama sastāvdaļa. Rūpniecībai ir radušās gan jaunas iespējas, gan jaunas problēmas, it sevišķi saistībā ar digitālo pārveidi 5 , izlēmīgu savienojamības progresu un noteiktiem, koordinētiem ES mēroga kiberdrošības pasākumiem.

Lai gan tieši uzņēmumam ir proaktīvi jāpielāgojas tirgus reālajai situācijai, Komisijas tiesību aktu kopums par Eiropas rūpniecības digitalizāciju un digitāliem sabiedriskajiem pakalpojumiem palīdzēs pārveidot Eiropas tradicionālās ekonomiskās priekšrocības konkurētspējīgos digitālos uzņēmumos. Pasākumi ietver rīcību, lai atbalstītu un sasaistītu valstu iniciatīvas nolūkā digitalizēt rūpniecību un nodrošināt lielāku skaitu un labākus digitālās inovācijas centrus, kas uzņēmumiem, jo īpaši MVU, palīdz pāriet uz datu ekonomiku. Tāpat tiesību aktu kopums ietver Eiropas mākoņdatošanas iniciatīvu, lai izstrādātu pasaules līmeņa mākoņdatošanas infrastruktūru, kuras mērķis ir zinātniekiem un inženieriem Eiropas Savienībā nodrošināt plašas datošanas un datu apstrādes iespējas.

Ņemot vērā standartu izšķirošo nozīmi inovāciju, tostarp digitālo inovāciju, veicināšanā un tirdzniecības šķēršļu likvidēšanā, Komisija ir apņēmusies modernizēt un paātrināt Eiropas standartizācijas sistēmu, kā arī noteikt to par prioritāti. Šajā nolūkā Komisija saistībā ar savu kopīgo iniciatīvu par standartizāciju ir saaicinājusi kopā Eiropas standartizācijas pārstāvjus, papildinot šo iniciatīvu ar norādījumiem par pakalpojumu standartiem, lai standartizācijas zinātībā ietvertu arī pakalpojumu jomu. Racionalizēta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) standartu noteikšanas pieeja, visticamāk, nodrošinās kopīgu pamatnoteikumu ātrāku noteikšanu, lai panāktu jaunu digitālo tehnoloģiju sadarbspēju.

„Lielie dati” un „lietiskais internets” ir ekonomikas izaugsmes, inovāciju un digitalizācijas katalizatori visās ekonomikas nozarēs, it sevišķi MVU un jaunuzņēmumiem. Lai pilnvērtīgi izmantotu digitālo un datu tehnoloģiju ieguvumus, Komisija ar savu datu brīvas aprites iniciatīvu, ko pieņems vēlāk šogad, pievērsīsies tehniskajiem un juridiskajiem šķēršļiem, kuri kavē datu brīvu plūsmu ES un kuri nav saistīti ar personas datu aizsardzību, un nepamatotiem ierobežojumiem attiecībā uz datu atrašanās vietu uzglabāšanas vai apstrādes nolūkiem. Tajā uzmanība tiks pievērsta jauniem jautājumiem saistībā ar atbildību, īpašumtiesībām, sadarbspēju un datu izmantošanu tādās jomās kā uzņēmumu savstarpējie darījumi, uzņēmumu un patērētāju darījumi, automātiski ģenerētie dati un mašīnas-mašīnas dati. Lai palīdzētu sasniegt augstākus kiberdrošības standartus, Komisija drīzumā ierosinās pasākumus nolūkā uzlabot gatavību un reaģēšanu uz kiberincidentiem un attīstīt rūpnieciskās spējas kiberdrošības jomā.

Eiropas nākotnes digitālajai sabiedrībai ir vajadzīga plaša, droša un – savienojamības ziņā – augstas veiktspējas infrastruktūra par pieejamu cenu. Komisijas pašreizējie tiesību aktu priekšlikumi (ja tos pieņems drīz) par radiofrekvenču spektra pieejamības laicīgu nodrošināšanu mobilajiem pakalpojumiem sniegs ievērojamas iespējas ES ieņemt vadošo pozīciju piektās paaudzes (5G) bezvadu tehnoloģiju jomā. Kopumā ES telekomunikāciju noteikumu gaidāmās reformas mērķis būs panākt konsekventāku pieeju radiofrekvenču spektra pārvaldībai, risināt normatīvo sadrumstalotību un nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus tirgus dalībniekiem, vienlaikus stimulējot konkurenci un veicinot ieguldījumus.

Jaunu uzņēmējdarbības modeļu parādīšanās, ko atvieglo tiešsaistes platformas, rada lieliskas jaunas iespējas izaugsmei, inovācijām un patērētāju izvēlei. Tai pašā laikā šie modeļi rada jaunas problēmas iestādēm un tirgus dalībniekiem. Ar savu paziņojumu par sadarbīgu ekonomiku Komisija atbalsta jaunu uzņēmējdarbības modeļu līdzsvarotu attīstību, sniedzot norādījumus par ES noteikumu piemērošanu, kā arī ieteikumus iestādēm un tirgus dalībniekiem. Turklāt paziņojumā par tiešsaistes platformām ir izklāstīta Komisijas pieeja, tiešsaistes platformu attīstības atbalstam Eiropā, vienlaikus atzīstot, ka pastāv konkrētas normatīvās problēmas un aizsargājot patērētāju leģitīmās intereses.

Internets un citas digitālās tehnoloģijas ir radījušas apvērsumu tāda radošā satura kā grāmatas un filmas izstrādē un izplatīšanā. Šīs digitālās tehnoloģijas ir būtiski izmainījušas arī to, kā patērētāji piekļūst saturam un to izmanto. Lai visiem tirgus dalībniekiem un iedzīvotājiem ļautu izmantot šīs jaunās vides piedāvātās iespējas, ir jāpielāgo ES autortiesību tiesiskais regulējums. Kā izklāstīts paziņojumā „Ceļā uz modernu un eiropeiskāku autortiesību regulējumu”, autortiesību priekšlikumu galvenie mērķi ir nodrošināt radoša satura plašāku pieejamību, pielāgot autortiesību izņēmumus jaunajiem tiešsaistes lietojumiem un atbalstīt labi funkcionējošu un taisnīgu autortiesību tirgu. Komisija arī pārskata regulējumu par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu (direktīva par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu), koncentrējot uzmanību uz komerciāla mēroga pārkāpumiem (pieeja „seko naudai”) un uz regulējuma pārrobežu piemērošanu.

Mums jānodrošina, ka uzņēmumi spēj ieviest inovācijas un būt konkurētspējīgi digitālā pasaulē, kā arī jāveicina ES radošums un kultūru daudzveidība kopā ar patērētāju un sabiedrības kā tādas, arī neaizsargātāko iedzīvotāju, aizsardzību pret kaitīgu un nelikumīgu saturu. Šajā nolūkā Komisija ir ierosinājusi pārskatīt Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvu.

3.3.    Dzīves vienkāršošana patērētājiem, uzņēmumiem un valsts pārvaldes iestādēm

Ir vajadzīgi kopīgi centieni ES un valstu līmenī, lai risinātu normatīvos un administratīvos šķēršļus, tostarp nodokļu piemērošanas jomā. Zems ieguldījumu līmenis un šķēršļi pakalpojumu un finanšu tirgos kavē izaugsmi un inovācijas. Tie arī nozīmē mazākas izvēles iespējas un augstākas cenas patērētājiem. Lielāka juridiskā noteiktība un racionalizēti noteikumi samazinās atbilstības izmaksas, sekmēs pārrobežu tirdzniecību un veicinās jaunus ieguldījumus.

ES līmenī notiek darbs, lai likvidētu šķēršļus svarīgākajās pakalpojumu nozarēs nolūkā uzlabot ES pakalpojumu tirgu konkurētspēju. Maijā uzsāktā sabiedriskā apspriešana ļaus saņemt atgriezenisko saiti, lai nodrošinātu, ka priekšlikums par pakalpojumu pasēm samazinās administratīvo slogu pakalpojumu sniedzējiem, kas vēlas paplašināt savu darbību pāri robežām. Apspriešanā ietvertas arī darbības nolūkā risināt konkrētus uzņēmējdarbības un būvniecības pakalpojumu nozaru normatīvos šķēršļus, kuri varētu kavēt pārrobežu tirdzniecību un ieguldījumus visās dalībvalstīs.

Komisija arī drīzumā publicēs kopsavilkumu ar vairāk nekā 400 komentāriem attiecībā uz Zaļo grāmatu par mazumtirdzniecības finanšu produktiem. Atbildes apstiprina, ka patērētājiem finanšu pakalpojumu izmantošana citā ES dalībvalstī liekas pārlieku sarežģīta. Maksas par maksājumu kartēm vai apdrošināšanas produktiem krasi atšķiras. Dažos gadījumos konkurences trūkums liedz patērētājiem izdarīt labāko izvēli. Balstoties uz turpmāku analīzi, Komisija ir paredzējusi pēc 2016. gada vasaras īstenot turpmākus pasākumus. Novērtējumā izskatīs, vai privātie ieguldītāji var piekļūt piemērotiem produktiem saskaņā ar rentabliem un taisnīgiem nosacījumiem un vai mēs efektīvi izmantojam tiešsaistē bāzētu pakalpojumu un citu tehnoloģiju piedāvāto jauno iespēju potenciālu, lai padarītu finanšu pakalpojumus efektīvākus (FinTech).

Internets ir radikāli pārveidojis mūsu sabiedrības un atsevišķu cilvēku dzīves, vienlaikus ietekmējot integrāciju visās mūsu ekonomikas nozarēs. Jaunā Vispārīgā datu aizsardzības regula nostiprina pamattiesības un atvieglo uzņēmējdarbību digitālajā vienotajā tirgū, un Komisija patlaban turpinās sadarboties ar dalībvalstīm, konkrētāk – ar uzraudzības iestādēm, uzņēmumiem un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām, – lai nodrošinātu pilnīgu un saskaņotu regulas īstenošanu. Ar savu priekšlikumu par vairumtirdzniecības viesabonēšanas maksām Komisija drīzumā nodrošinās pēdējo struktūras elementu, lai pildītu savu solījumu līdz 2017. gada jūnijam visā Eiropā likvidēt viesabonēšanas maksas. Miljoniem patērētāju digitālajā vienotajā tirgū gūs labumu no viesabonēšanas maksu atcelšanas, ar autortiesībām aizsargāta satura pārnesamības un nepamatotas ģeobloķēšanas aizlieguma. Tomēr joprojām nav sasniegts Eiropas e-komercijas tirgus pilnīgs potenciāls, un vēl pastāv vairāki šķēršļi, lai izveidotu digitālu Eiropu bez robežām.

Tādēļ savā maija e-komercijas tiesību aktu kopumā Komisija ir paredzējusi vispusīgu pieeju to šķēršļu likvidēšanai, kas kavē pārrobežu tiešsaistes darbības Eiropā. Tas ietver nepamatotas ģeobloķēšanas un citu uz valstspiederību vai dzīvesvietu balstītas diskriminācijas veidu aizliegumu, pasākumus regulatīvās uzraudzības uzlabošanai un pārrobežu paku sūtījumu izmaksu samazināšanai, efektīvu pārrobežu patērētāju aizsardzību, kā arī atjauninātus norādījumus attiecībā uz direktīvas par negodīgu komercpraksi piemērošanu, lai nodrošinātu labāku īstenošanu. Kopā ar mūsu 2015. gada decembrī pieņemtajiem priekšlikumiem par digitālo līgumu noteikumu saskaņošanu un gaidāmajiem PVN 6 vienkāršošanas priekšlikumiem šie pasākumi patērētājiem nodrošinās labāku un lētāku piekļuvi tiešsaistes precēm un pakalpojumiem visā Eiropā.

Liela uzmanība tiek pievērsta arī vienkāršākas, modernākas un pret krāpšanu aizsargātas PVN sistēmas izstrādei. PVN nodrošinātie ieņēmumi 2014. gadā sasniedza gandrīz 1 triljonu euro, kas atbilst 7 % ES iekšzemes kopprodukta (IKP). Gandrīz visiem uzņēmumiem ir jārisina PVN jautājumi, un lielākā daļa šo uzņēmumu uzskata, ka tas ir pārmēru apgrūtinoši un pārāk sadrumstaloti. Aprīlī pieņemtā PVN rīcības plāna 7 ietvaros likvidēs administratīvos šķēršļus un samazinās normatīvās izmaksas vienotajā tirgū. Tiks radīta vide, kas veicinās izaugsmi un sekmēs tirdzniecību, jo šī telpa ievērojami vienkāršos pārrobežu e-komerciju un nodrošinās atvieglotu MVU režīmu. No tā gūs labumu gan patērētāji, gan uzņēmumi, gan arī valstu kases.

E-pārvaldes rīcības plāns paātrinās e-iepirkuma un citu pasākumu īstenošanu, tādējādi padarot rūpniecības un valdību mijiedarbību efektīvāku. Šis rīcības plāns arī ietvers pasākumus, kas stimulēs pieprasījumu pēc inovatīviem digitāliem produktiem un pakalpojumiem. Turklāt, atklājot publiskā sektora datus, pārvaldes iestādes sekmēs jaunu uzņēmējdarbības iespēju radīšanu. Vienotā digitālā vārteja būs tiešsaistes vienotais sākumpunkts iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kurā tie varēs saņemt ar vienoto tirgu saistītu informāciju, palīdzību, konsultācijas un problēmu risināšanas pakalpojumus, kā arī piekļūt valstu un ES mēroga procedūrām, kas vajadzīgas, lai darbotos ES.

3.4.    Piemērošana un praktiskā īstenošana

Gudra un efektīva piemērošana ir izšķiroši svarīga, lai nodrošinātu vietējā tirgus ieguvumus. Neatbilstības izkropļo vienlīdzīgus konkurences apstākļus, kavē inovācijas un iedragā patērētāju un uzņēmumu uzticēšanos.

Lai to izmainītu, piemērošanas aspekti ir jāintegrē politikas izstrādē jau no paša sākuma, tostarp arī labāk apkopojot būtisku tirgus informāciju un veidojot spēcīgākas partnerības ar dalībvalstīm. Eiropas tiesību aktu transponēšanā būtu arī jāņem vērā tas, ka, ja ieviestie pasākumi ir plašāki, nekā precīzi vajadzīgs, lai īstenotu šādus tiesību aktus, valsts līmenī var tikt radīti jauni šķēršļi un sadrumstalotība.

Komisija noteikts par augstas prioritātes jautājumu nodrošināt atbilstību visam ES tiesību aktu kopumam. Tā veicinās izpildi un nostiprinās partnerību ar dalībvalstīm. Saistībā ar šo stratēģisko pieeju Komisija centīsies nostiprināt jau ieviestos problēmu risināšanas instrumentus.

E-komercijas tiesību aktu kopuma ietvaros pieņemtās regulas par sadarbību patērētāju tiesību aizsardzības jomā pārskatīšana uzlabos dalībvalstu spēju risināt patērētāju aizsardzības tiesību aktu pārkāpumus, it sevišķi tiešsaistes vidē, un šajā saistībā ir svarīga pārrobežu sadarbība. Tai pašā laikā tā nodrošina vienotu kontaktpunktu pārrobežas darbībās iesaistītiem tirgotājiem saistībā ar patērētāju aizsardzības noteikumu īstenošanu.

Gaidāmais priekšlikums par jaunu vienotā tirgus informācijas rīku, kas ļautu Komisijai, izstrādājot jaunus vai piemērojot spēkā esošos vienotā tirgus tiesību aktus, ievākt informāciju no atlasītiem tirgus dalībniekiem. Dalībvalstu atbalstam būs liela nozīme nolūkā nodrošināt, ka instruments tiek īstenots mērķorientēti un efektīvi.

Komisija rudenī ierosinās likumdošanas iniciatīvu, lai uzlabotu pakalpojumu paziņošanas procedūras darbību. Šī iniciatīva papildus uzlabos dalībvalstu paredzēto jauno pasākumu pārredzamību pakalpojumu jomā un ļaus Komisijai un citām dalībvalstīm labāk iejaukties pirms šādu valsts pasākumu pieņemšanas, ja tie radīs nesamērīgus ierobežojumus vienotajā pakalpojumu tirgū. Komisija pašlaik analizē sabiedriskās apspriešanas rezultātus un izstrādā priekšlikumu iesniegšanai rudenī.

Savstarpējas atzīšanas regulas 2017. gada pārskatīšanā Komisija plāno ierosināt vienkāršot nosacījumus, kas uzņēmumiem ir jāievēro, lai parādītu, ka to produkti tiek likumīgi tirgoti dalībvalstī, un tādējādi arī atvieglojot uzņēmumu produktu tirdzniecību pārrobežās. Tas palīdzēs izvairīties no augstākām izmaksām ekonomikas dalībniekiem un nezaudēt uzņēmējdarbības iespējas, jo pretējā gadījumā produkti būtu jāpielāgo dažādiem valstu noteikumiem vai papildu testēšanai, lai piekļūtu citu dalībvalstu tirgiem.

Tai pašā laikā Komisija ierosinās vispusīgu darbību kopumu, lai risinātu jautājumu par nelikumīgu vai produktu drošības pamatprasībām neatbilstošu produktu skaita pieaugumu. Šādi produkti apdraud patērētājus un kaitē godīgai konkurencei. Komisija gatavojas uzsākt sabiedriskās apspriešanas un ir sākusi darbu pie spēkā esošā tiesiskā regulējuma vispusīga novērtējuma. Šajā saistībā Komisija turpinās analizēt vairākus augsta profila produktu tirgus gadījumus, kas mūsu vispārējā vienotā tirgus uzraudzības struktūrā ir atklājuši trūkumus, kuru ietekme plešas ārpus konkrētās nozares.

4.Secinājums

Tā kā Komisija ierosina turpināt Eiropas Stratēģisko investīciju fonda darbību arī pēc 2018. gada, ir svarīgi panākt virzību saistībā arī ar citiem Investīciju plāna Eiropai aspektiem un paātrināt strukturālo reformu. Dalībvalstīm un ES ir kopīgi jācenšas izveidot uzņēmējdarbības vidi, kas sekmē inovācijas, un jāiegulda cilvēkos un to prasmju pilnveidošanā mūža garumā. Ar vienotā tirgus stratēģiju, rīcības plānu kapitāla tirgu savienības izveidei un digitālā vienotā tirgus stratēģiju Komisija ir ierosinājusi vispusīgu un savstarpēji papildinošu programmu, lai nostiprinātu darbvietu radīšanu, veicinātu ieguldījumus izaugsmē un uzlabotu Eiropas konkurētspēju.

Tagad uzmanību jāsāk pievērst šo stratēģiju ieguvumu nodrošināšanai patērētājiem, uzņēmumiem un sabiedrībai kopumā. Komisija jau ir pieņēmusi vairākas iniciatīvas. Abu likumdevēju un dalībvalstu atbalsts būs neaizstājams, lai pēc iespējas ātrāk panāktu šo priekšlikumu praktisko ietekmi. Citās jomās jau labu laiku norit sagatavošanās darbs. Saskaņā ar labāka regulējuma principiem sabiedriskās apspriešanas, izvērtējumi un ietekmes novērtējumi ļaus konstatēt, kam tieši ir jāpievēršas un kā nodrošināt to problēmu efektīvu risināšanu, kuras jārisina Eiropas līmenī.

Tādēļ Eiropadome tiek aicināta apstiprināt šo paziņojumu un aicināt Eiropas Parlamentu un Padomi pēc iespējas ātrāk vienoties par vajadzīgajiem likumdošanas pasākumiem. Būtu regulāri jāuzrauga šīs īstenošanas programmas progress, lai nodrošinātu, ka līdz Komisijas pilnvaru beigām visas stratēģiju iniciatīvas ir pilnībā ieviestas un darbojas. Sadarbojoties Eiropas, valstu un vietējā līmenī, mēs varam īstenot šīs reformas un nodrošināt ieguvumus Eiropas iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

(1)

http://ec.europa.eu/economy_finance/publications/eeip/pdf/ip025_en.pdf.

(2)

ESIF īstenošanas progress 2016. gada maija beigās.

(3)

COM(2016) 359

(4)

SWD(2016) 147 final.

(5)

Saskaņā ar Innobarometer 2016 datiem tikai 11 % ES uzņēmumu izmanto digitālas automatizētās ražošanas tehnoloģijas.

(6)

Pievienotās vērtības nodoklis.

(7)

COM (2016) 148.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 1.6.2016

COM(2016) 361 final

PIELIKUMI

dokumentam

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPADOMEI, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Vienotā tirgus programma nodarbinātībai, izaugsmei un ieguldījumiem

1. PIELIKUMS

Saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu 1 Komisija aicina abus likumdevējus prioritārā kārtībā izskatīt turpmāk uzskaitītos likumdošanas dokumentus, ņemot vērā vienotā tirgus stratēģijas, digitālā vienotā tirgus stratēģijas un kapitāla tirgu savienības rīcības plāna īstenošanu, un aicina Eiropadomi izvērtēt šādus pasākumus:

atbalstīt Komisijas gaidāmās iniciatīvas, proti, vēlākais līdz 2019. gada beigām panākt patiesu vienoto tirgu, tostarp priekšlikumus, kas saistīti ar vienotā tirgus noteikumu izpildi, kā arī pasākumus uzņēmējdarbības pakalpojumu, uzņēmumu maksātnespējas tiesību, vienotās digitālās vārtejas izveides un vienkāršas, modernas un pret krāpšanu aizsargātas PVN sistēmas izveides jomā;

nodrošināt agrīnu vienošanos par Komisijas nesen ierosināto e-komercijas paketi un priekšlikumiem digitālo līgumu jomā, kas kopā nodrošina vispusīgu pieeju to ierobežojumu likvidēšanai, kas kavē pārrobežu e-komercijas attīstību;

nodrošināt raitu vienošanos par izskatāmo priekšlikumu, proti, vēlākais līdz 2020. gadam nodrošināt bezvadu platjoslu 700 MHz frekvenču joslā visās dalībvalstīs nolūkā uzlabot interneta pieejamību visiem Eiropas iedzīvotājiem, piedāvājot plašāku spektru mobilajām ierīcēm, un veicināt pārrobežu lietojumu izstrādi;

nodrošināt raitu vienošanos par izskatāmo priekšlikumu saistībā ar tiešsaistes pakalpojumu pārrobežu pārnesamību, kas ļaus ES iedzīvotājiem ceļā ņemt līdzi digitālo saturu, ko viņi ir nopirkuši vai abonējuši mājās;

nodrošināt raitu vienošanos par ES telekomunikāciju noteikumu gaidāmo reformu nolūkā stimulēt konkurenci un veicināt investīcijas ātrdarbīgā platjoslas internetā, kā arī par Komisijas priekšlikumu pārskatīt vairumtirdzniecības viesabonēšanu, kas ir būtisks elements viesabonēšanas atcelšanai līdz 2017. gada jūnijam;

nodrošināt raitu vienošanos par izskatāmo priekšlikumu attiecībā uz vienkāršu, standartizētu un pārredzamu vērtspapīrošanu un prospektu prasību vienkāršošanu nolūkā veicināt kapitāla tirgu savienības pilnīgu integrēšanu vēlākais līdz 2019. gada beigām, nodrošinot to, ka uzņēmumiem ir vieglāka piekļuve finansējumam;

atbalstīt ieguldījumus, pētniecību un inovāciju Savienībā, atbalstot Komisijas iniciatīvu izveidot riska kapitāla fondu fondu, kas apvienos publiskās finanses un privāto kapitālu, lai nodrošinātu mērogu un stimulu daudzsološākajiem jaunajiem uzņēmumiem; raiti vienoties par Komisijas gaidāmo tiesību akta priekšlikumu nolūkā paaugstināt ES riska kapitāla pases pievilcību un efektivitāti.

2. PIELIKUMS

Vienotā tirgus stratēģija

Digitālā vienotā tirgus stratēģija

Rīcības plāns kapitāla tirgu savienības izveidei

(1)

OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.; un jo īpaši 4. pants, kurš paredz pastiprināt Savienības gada un daudzgadu programmu izstrādi