14.9.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 246/3

—

ņemot vērā lēmumu par Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, I iedaļa – Eiropas Parlaments,

—

ņemot vērā Reglamenta 94. pantu, 98. panta 3. punktu un V pielikumu,

—

ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A8-0135/2016),

A.

tā kā galīgajiem pārskatiem pievienotajā apliecinājumā Parlamenta grāmatvedis pauž pamatotu pārliecību par to, ka pārskati skaidri un patiesi atspoguļo Parlamenta finanšu stāvokli visos būtiskajos aspektos un ka viņa uzmanības lokā nav nonākuši jautājumi, par kuriem būtu jāiekļauj atrunas;

B.

tā kā Revīzijas palāta savā revīzijā secināja, ka nav konstatēti nozīmīgi trūkumi atlasītajās iestāžu un struktūru sistēmās un gada darbības pārskatos;

C.

tā kā saskaņā ar parasto kārtību Parlamenta administrācijai tika nosūtīta anketa, kuras atbildes saņēma un apsprieda Budžeta kontroles komiteja, klātesot par budžeta jautājumiem atbildīgajam priekšsēdētāja vietniekam, ģenerālsekretāram un iekšējam revidentam;

D.

tā kā vienmēr ir iespējams uzlabot publisko finanšu pārvaldības kvalitāti, efektivitāti un lietderību un kontrole ir nepieciešama, lai nodrošinātu politiskās vadības un Parlamenta administrācijas atbildību Savienības pilsoņu priekšā,

1.

norāda, ka Parlamentam 2014. gadā piešķirto galīgo apropriāciju kopsumma bija EUR 1 755 631 742 jeb 20,13 % no daudzgadu finanšu shēmas (DFS) 5. izdevumu kategorijas, kas paredzēta Savienības iestāžu 2014. gada administratīvajiem izdevumiem, kopumā par 0,3 % pārsniedzot 2013. gada budžetu (EUR 1 750 463 939);

2.

norāda, ka iegrāmatoto ieņēmumu kopējais apmērs 2014. gada 31. decembrī bija EUR 174 436 852 (2013. gadā – EUR 158 117 371), no kuriem EUR 26 979 032 bija piešķirtie ieņēmumi (2013. gadā – EUR 25 991 783);

3.

atgādina, ka 2014. gadā četras nodaļas veidoja 72 % no kopējām saistībām: 10. nodaļa (“Iestādes locekļi”), 12. nodaļa (“Ierēdņi un pagaidu darbinieki”), 20. nodaļa (“Ēkas un saistītie izdevumi”) un 42. nodaļa (“Izdevumi saistībā ar parlamentāro palīdzību”);

4.

pieņem zināšanai, ka Parlamenta 2014. finanšu gada kontu slēgšanas pamatā esošie skaitļi bija šādi:

5.

norāda, ka kopumā EUR 71 500 000 tika pārvietoti no provizorisko apropriāciju pozīcijām un citiem avotiem, lai palīdzētu finansēt Konrad Adenauer ēkas Luksemburgā ikgadējos nomas maksājumus, paplašināšanu un modernizāciju; piebilst, ka šī summa ir 4 % no 2014. gada galīgajām apropriācijām;

6.

atgādina, ka Revīzijas palāta visām Savienības iestādēm, tostarp Eiropas Parlamentam, veic administratīvo izdevumu un citu izdevumu īpašu novērtējumu kā par atsevišķu politikas grupu un ka kopumā revīzijas pierādījumi liecina, ka kategorijas “Administrācija” izdevumos kļūdu līmenis nav būtisks; pieņem zināšanai, ka darījumu pārbaudes liecina, ka aplēstais kļūdu līmenis DFS 5. izdevumu kategorijā ir 0,5 % (samazinājums salīdzinājumā ar 1 % 2013. gadā);

7.

atgādina, ka revīzijā tika pārbaudīta izlase, kura ietvēra 129 maksājumu darījumus, no kuriem 92 maksājumi bija algu, pensiju, ar tām saistītu pabalstu un citi ar personālu saistīti maksājumi, 14 maksājumi bija saistīti ar līgumiem par ēkām un 23 maksājumi bija saistīti ar citiem izdevumiem (energoresursi, sakari, informācijas tehnoloģijas u. c.); uzsver, ka no 129 pārbaudītajiem darījumiem 20 darījumos (jeb 15,5 %) tika konstatētas kļūdas; pieņem zināšanai, ka aplēstais kļūdu īpatsvars, pamatojoties uz 12 skaitļos izteiktajām kļūdām, ir 0,5 %;

8.

uzsver Revīzijas palātas ieteikumu par to, ka Parlamentam būtu jāpastiprina pārbaudes saistībā ar izmaksām, kuras Eiropas politiskās partijas atlīdzina savām saistītajām organizācijām, jāizstrādā Eiropas politiskajām partijām paredzēti atbilstoši noteikumi par publisko iepirkumu un jāuzrauga to piemērošana, veicot pienācīgas pārbaudes un nodrošinot labākus norādījumus; uzstāj, ka ir jānodrošina pilnīga pārredzamība attiecībā uz Eiropas līmeņa politisko partiju izdevumiem un ka turpmāk atbildīgajai komitejai ir detalizēti jāpārbauda un jāapspriež šī informācija, īstenojot parasto budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru;

9.

pieņem zināšanai, ka atbildīgās komitejas 2016. gada 25. janvāra sanāksmē iekšējais revidents iepazīstināja ar 2015. gada 16. jūlijā parakstīto gada pārskatu, norādot, ka 2014. gadā viņš ir veicis šādas revīzijas Parlamenta administrācijā:

10.

uzsver, ka dotāciju procesa revīzijā iekšējais revidents secināja, ka ir lielas iespējas uzlabot konkrētas pārvaldības un kontroles procedūras un tādējādi nodrošināt lielāku pārliecību par to, ka dotāciju programma sasniedz savu mērķi, proti:

11.

norāda, ka 2014. gada beigās bija panākts ievērojams progress un vēl nebija pabeigtas tikai četras no 452 ar iekšējās kontroles sistēmu saistītajām darbībām, par kurām bija panākta sākotnēja vienošanās; aicina iekšējo revidentu pastāvīgi informēt Budžeta kontroles komiteju par progresu, kas panākts saistībā ar šīm atlikušajām darbībām;

12.

pieņem zināšanai rakstiskās atbildes, kas saistībā ar rezolūciju par 2013. gada budžeta izpildes apstiprināšanu (1) iesniegtas Budžeta kontroles komitejai 2015. gada 15. oktobrī; atzinīgi vērtē ģenerālsekretāra izklāstu attiecībā uz dažādajiem jautājumiem un prasībām, kas bija iekļautas minētajā Parlamenta rezolūcijā, un pēc tam sekojošo viedokļu apmaiņu ar deputātiem;

13.

norāda, ka nebija saskaņots datums, kad jāiesniedz projekts ziņojumam par Parlamenta budžeta izpildes apstiprināšanu, un termiņš, kurā jāiesniedz papildu jautājumi ģenerālsekretāram;

14.

pieņem zināšanai ģenerālsekretāra atbildi attiecībā uz lietojumprogrammas ePetition pieejamību deputātiem un sabiedrībai kopumā; aicina ģenerālsekretāru informēt Parlamentu par konsultēšanās ar Juridisko dienestu iznākumu un novērtēt lietojumprogrammas pieejamības paplašināšanas tehniskās un budžeta izmaksas;

15.

atgādina, ka ēdamzāļu pakalpojumu mērķis ir nodrošināt deputātiem un darbiniekiem ātri pieejamus ēdināšanas pakalpojumus; pauž bažas par ēdamzāļu ierobežoto ietilpību visaugstākā pieprasījuma brīžos, īpaši plenārsēžu laikā Strasbūrā; atzinīgi vērtē to, ka ir pieejama jauna āra terase, kas daļēji novērsīs šo problēmu, kad vien laika apstākļi to ļaus; aicina administrāciju vēl vairāk uzlabot Strasbūras ēdamzāli, efektīvāk izmantojot visu pieejamo platību;

16.

norāda, ka Parlaments ēdināšanas pakalpojumiem ir sācis izmantot fiksētas cenas līgumus; norāda, ka ēdināšanas pakalpojumiem nepieciešamie budžeta līdzekļi bija diezgan ierobežoti, proti, tikai 0,23 % no gada budžeta; sagaida, ka Parlamenta ēdināšanas vietās noteiktās cenas tiks saglabātas nemainīgas, ņemot vērā piedāvāto ēdienu cenas atkārtotos, ievērojamos paaugstinājumus;

17.

norāda, ka 2015. gadā noslēgtajos jaunajos līgumos par ēdināšanas pakalpojumiem Briselē vairs nav paredzēta tikai viena ēdināšanas pakalpojumu sniedzēja izmantošana; sagaida, ka plānotās mazās ēdināšanas vietas Briselē darbosies tā, lai tiktu iesaistīti MVU un veicināta ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju dažādība, nodrošinot kvalitatīvu pakalpojumu par pieņemamu cenu;

18.

ar bažām norāda – tā kā cenu līmenis ir cēlies, tas ir izraisījis nepamatoti neizdevīgu cenu noteikšanu, kas īpaši skar asistentus, praktikantus un apmeklētājus; uzsver, ka palielinājumi nozīmē to, ka cenas Parlamentā tagad ir gandrīz līdzvērtīgas apkārtējos restorānos un bāros noteiktajām cenām; ar bažām norāda arī uz to, ka, lai gan cena ir pieaugusi, ēdiena kvalitāte ir ievērojami pasliktinājusies;

19.

uzskata, ka daudzajās nedēļas, kad notiek tikšanās ar vēlētājiem un plenārsesijas, ēdamzāles un kafejnīcas netiek pilnībā izmantotas; ierosina nolīgumos ar ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem ņemt vērā iespēju tajās nedēļās, kad ne visas ēdamzāles un kafejnīcas darbojas, nodarbināt to darbiniekus kur citur;

20.

aicina administrāciju veikt novērtējumu un ierosināt cenu shēmu, kurā būtu ņemti vērā gan jaunie noteikumi, gan atlaižu iespējas praktikantiem, nodrošinot maltītes par pieņemamām cenām;

21.

pauž sarūgtinājumu par to, ka administrācija nespēj sniegt informāciju par dažādās Parlamenta darba dienās un nedēļās izsniegto porciju mainīgo skaitu; vēlas zināt, kā ir iespējams jebkādi kontrolēt līgumā noteiktu pakalpojumu sniedzējus, ja nav pieejama šāda pamatinformācija; aicina administrāciju darīt atbildīgajai komitejai pieejamu ēdināšanas pakalpojumu līgumu, kurš stājās spēkā 2015. gada 26. septembrī, un sniegt sīkāku informāciju par piedāvātajiem ēdieniem;

22.

uzsver, ka Revīzijas palātas 2014. gada 11. jūlijā pieņemtajā pārskatā ir norādīts, ka Savienības budžetā eventuāli varētu ietaupīt EUR 114 miljonus gadā, ja Parlaments centralizētu savu darbību; atkārtoti aicina Parlamentu un Padomi pievērsties nepieciešamībai sagatavot plānu pārejai uz vienu darbavietu, lai panāktu ilgtermiņa ietaupījumus, kā Parlaments ir norādījis vairākās iepriekšējās rezolūcijās;

23.

norāda, ka par budžeta jautājumiem atbildīgā priekšsēdētāja vietnieka, ģenerālsekretāra un Budžeta kontroles komitejas 2016. gada 4. februāra viedokļu apmaiņa, klātesot Revīzijas palātas pārstāvim un iekšējam revidentam, bija ļoti augstvērtīga; izsaka atzinību ģenerālsekretāram par viņa atsaucību un prasa nodrošināt vairāk iespēju Budžeta kontroles komitejā apspriesties ar viņu par jautājumiem, kuri ietekmē Parlamenta budžetu;

24.

norāda uz sadarbības nolīguma parakstīšanu ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju (EESK) un Reģionu komiteju 2014. gada 5. februārī; prasa noteikt īpašus sīki izstrādātus noteikumus par visu trīs iestāžu kopīgi izmantoto dienestu darbību; uzsver, ka minētais nolīgums ir jāīsteno līdzsvaroti un tam vienlīdz jānāk par labu visām trim iestādēm; aicina šī nolīguma vidusposma novērtējumā iekļaut katras iestādes vērtējumu par tā ietekmi cilvēkresursu, sinerģijas un pievienotās vērtības ziņā un attiecībā uz tā būtību, kā arī sniegt sīku no šī nolīguma izrietošo ietaupījumu un/vai budžeta izdevumu pieauguma atspoguļojumu, īpašu uzmanību pievēršot nodaļām par darbiniekiem; prasa pastāvīgi informēt par turpmākajiem pasākumiem saistībā ar šo nolīgumu;

25.

atgādina, ka saskaņā ar šo nolīgumu ne vairāk kā 80 EESK un Reģionu komitejas ierēdņu (no rakstiskās tulkošanas dienesta un asistentu vidus) tiks pārcelti uz Parlamentu darbam jaunajā Eiropas Parlamenta Izpētes dienestā (EPRS); uzskata, ka šai darbinieku pārcelšanai vajadzētu dot iespēju palielināt Parlamenta iekšēji veiktā darba ražīgumu, mazāk budžeta līdzekļu atvēlot ārējiem pētījumiem, izvērtējumiem vai novērtējumiem; ar bažām norāda, ka līdz šim uz EPRS ir tikuši pārcelti 25 EESK ierēdņi un 24 Reģionu komitejas ierēdņi, lielākā daļa ļoti tuvu pensionēšanās vecumam, kā rezultātā divas minētās iestādes ievērojami ietaupīs ar personālu saistītajās nodaļās, savukārt Parlamenta izdevumi ievērojami palielināsies gan īstermiņā (algas), gan vidējā termiņā un ilgtermiņā (pensijas);

26.

atzinīgi vērtē pakalpojumu sniedzēju vārdu, kā arī informācijas par deputāta nodarbināto reģistrēto deputāta palīgu (RDP) un vietējo palīgu publicēšanu katra deputāta mājaslapā;

27.

pauž nožēlu par administrācijas pienākumu nodošanu deputātu birojiem; prasa administrācijai veikt pārbaudi, lai noskaidrotu, kurus pienākumus (piemēram, atbildību par praktikantu apdrošināšanu) varētu nodot atpakaļ administrācijai;

28.

uzsver, ka Parlamenta iekšējo lēmējstruktūru, īpaši Prezidija, darbs ir jāpadara pārredzamāks un pieejamāks; prasa sistemātiski un savlaicīgi publicēt internetā un nosūtīt deputātiem sanāksmju darba kārtības un protokolus;

29.

norāda, ka deputātu biroju administratīvais slogs ir pieaudzis arī kopumā, un prasa racionalizēt veidlapas, kuras jāizmanto Parlamenta iekšējās procedūrās, piemēram, pieņemot darbā jaunus palīgus;

30.

norāda, ka pēc ievērojamas aizkavēšanās ir pieņemti iekšējie noteikumi par trauksmes cēlējiem un kopš 2016. gada janvāra tie ir spēkā; pauž bažas par trauksmes cēlēju aizsardzības trūkumu un aicina Parlamentu nodrošināt, ka viņu tiesības tiek pilnībā ievērotas; aicina Prezidiju paplašināt iekšējo noteikumu par trauksmes cēlējiem darbības jomu, attiecinot tos arī uz RDP, un prasa uz vietējiem palīgiem attiecināt līdzvērtīgus valsts tiesību aktus;

31.

prasa paskaidrot veidu, kā notiek oficiāla un neoficiāla sadarbība ar OLAF saistībā ar deputātu norēķiniem; norāda, ka vismaz vienā gadījumā informācija ir tikusi nodota trešai personai; uzskata to par deputātu mandāta neatkarības pārkāpumu;

32.

norāda, ka bija grūti pilnībā nošķirt priekšsēdētāja politisko darbību no viņa gatavošanās vadošā kandidāta statusā vadīt savu partiju 2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās un ka šādu nošķīrumu bija grūti veikt arī attiecībā uz citiem vadošajiem kandidātiem; uzskata, ka šīs abas lomas nav tikušas nepārprotami nošķirtas; prasa skaidri nodalīt amatpersonas un Eiropas Parlamenta vēlēšanu kandidāta funkcijas; pauž nožēlu par to, ka Parlamenta darbinieki vismaz netieši ir izmantoti palīdzībai kampaņas gatavošanā, un prasa veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka turpmāk tā vairs nenotiek; šajā sakarībā pauž nožēlu par to, ka priekšsēdētājs ir pārvērtis Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Twitter profilu par savu personīgo profilu un izmantojis to kampaņā;

33.

uzdod EPRS veikt to tiesisko regulējumu salīdzinošu analīzi, kuri reglamentē to kandidātu atbilstību, kuri kandidē vēlēšanu kampaņās citās starptautiskās organizācijās un dalībvalstīs (premjerministra, ģenerālsekretāra, kanclera u. c. vēlēšanās);

34.

norāda, ka laikposmā no 22. janvāra līdz 18. aprīlim priekšsēdētājs oficiālos starptautiskos komandējumos devās galvenokārt tādēļ, lai tiktos ar sociālistu partijām un organizācijām saistītiem valdības un oficiāliem pārstāvjiem; prasa iesniegt vairāk informācijas par šo jautājumu;

35.

prasa sniegt sīkāku informāciju par visu vadošo kandidātu kampaņām, īpaši par to, vai viņus vēlēšanu kampaņas laikā ir pavadījuši ierēdņi un citi štata darbinieki, kuri tobrīd nav bijuši atvaļinājumā; atzinīgi vērtē priekšsēdētāja sniegto papildu informāciju un prasa pārējiem kandidātiem nodrošināt tādu pašu pārredzamību;

36.

atgādina, ka piemaksa par vispārējiem izdevumiem ir paredzēta, lai segtu izdevumus dalībvalstī, no kuras deputāts ievēlēts, tādus kā deputāta biroja īre, aprīkojums, biroja piederumi, dokumentācija vai pasākumu rīkošanas loģistika; pieņem zināšanai, ka ar deputāta mandātu saistītas piemaksas visaptveroša kontroles sistēma nozīmētu 40 līdz 75 jaunas administratīvas štata vietas, kas būtu pretrunā darbinieku skaita samazināšanas plānam;

37.

atbalsta pilnīgu pārredzamību saistībā ar piemaksu par vispārējiem izdevumiem, lai visi Eiropas iedzīvotāji varētu gūt ieskatu Eiropas Parlamenta deputātu vispārējos izdevumos; mudina Prezidiju pārskatīt to izdevumu sarakstu, kurus var segt no minētās piemaksas;

38.

atkārtoti aicina nodrošināt lielāku pārredzamību saistībā ar deputātiem paredzēto piemaksu par vispārējiem izdevumiem; aicina Prezidiju definēt precīzākus noteikumus par pārskatatbildību attiecībā uz izdevumiem, kurus drīkst segt no minētās piemaksas, taču tas nedrīkst radīt papildu izmaksas un administratīvo slogu deputātiem;

39.

atgādina Prezidijam, ka ir steidzami jāveic piemaksas par vispārējiem izdevumiem revīzija;

40.

atzinīgi vērtē apmeklētāju grupām paredzēto Parlamenta subsīdiju labāku saskaņošanu ar faktiskajiem izdevumiem, kas radušies šajā sakarā; tomēr pauž dziļas bažas par to, ka tas ir vienīgais Parlamenta iekšējā revidenta konstatētais ārkārtīgi svarīgais pasākums;

41.

pauž bažas par to, ka apmeklētāju grupu finansējums 2014. gadā joprojām lielākoties tiek izmaksāts skaidrā naudā: EUR 24 593 928,16 lielie izdevumi 2013. gadā 73,14 % apmērā tika segti skaidrā naudā un 26,86 % apmērā – ar bankas pārskaitījumu, savukārt EUR 22 281 749,46 lielie izdevumi 2014. gadā 71,15 % apmērā tika segti skaidrā naudā un 28,85 % apmērā – ar bankas pārskaitījumu;

42.

norāda uz vispārējā stāvokļa apskatā par Savienības budžeta finanšu pārvaldību iekļauto Revīzijas palātas konstatējumu, ka izdevumu atlīdzināšana apmeklētāju grupām, veicot skaidras naudas maksājumus, rada augstu risku; tādēļ prasa pēc iespējas ierobežot skaidras naudas maksājumus, atlīdzinot izdevumus apmeklētāju grupām; norāda uz lielo Parlamenta reputācijas apdraudējumu un ievērojamo drošības risku, ko rada šādi skaidras naudas maksājumi apmeklētāju grupām; atzīst praktiskās problēmas un prasa izvērtēt alternatīvas un efektīvas metodes maksājumu veikšanai, pirms tiek pieņemti jauni noteikumi par apmeklētāju grupu uzņemšanu;

43.

atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir sākusi sabiedriskās apspriešanas procedūru saistībā ar pašreizējā Komisijas un Parlamenta pārredzamības reģistra pārskatīšanu un tā attiecināšanu arī uz Padomi; prasa uzreiz pēc sabiedriskās apspriešanas izveidot iestāžu darba grupu, lai sagatavotu priekšlikumus par reģistra pārskatīšanu, ar to saistīto rīcības kodeksu un tā darbību;

44.

papildus tam prasa Parlamenta administrācijai sagatavot ziņojumu par to, kuri attiecīgu Eiropas NVO bijušie vadītāji, izpilddirektori, direktori un valdes locekļi tagad ir Parlamenta deputāti;

45.

prasa Parlamenta administrācijai sagatavot ziņojumu par to, kā interešu grupas un citas ārējas organizācijas izmanto Parlamenta telpas; aicina Prezidiju pārbaudīt šo pasākumu saderību ar Parlamenta darbu, vienlaikus nodrošinot, ka Parlaments joprojām ir pilsoniskajai sabiedrībai un sabiedriskām debatēm atvērta iestāde;

46.

atgādina deputātu pienākumu nekavējoties informēt administrāciju par izmaiņām viņu interešu deklarācijās; pauž nožēlu par to, ka 2014. gadā ievēlēto deputātu CV un interešu deklarācijas tika augšupielādētas Parlamenta tīmekļa vietnē ļoti vēlu;

47.

mudina Parlamentu pieņemt noteikumus, lai atklātu jebkādu ieguldījumu, kas saņemts no lobistiem/interešu pārstāvjiem attiecībā uz politikas nostādņu, tiesību aktu un grozījumu projektiem (“likumdošanas pēda”);

48.

aicina Prezidiju radīt tehniskas iespējas deputātiem, kuri to vēlas, publicēt savā oficiālajā tīmekļa vietnē savu dienas kārtību un jo īpaši informāciju par tikšanās reizēm ar lobistiem;

49.

norāda, ka delegāciju, apvienoto parlamentāro asambleju, ad hoc delegāciju un vēlēšanu novērošanas misiju ārpus Savienības izmaksas 2014. gadā tika ierobežotas EUR 1 351 212 apmērā, salīdzinot ar EUR 5 794 360 2013. gadā, ņemot vērā piezīmes, ko Parlaments bija iekļāvis iepriekš minētajā rezolūcijā par 2013. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, un samazinoties komandējumu skaitam pārejas laikā no viena sasaukuma uz otru, kad vairākus mēnešus nenotika delegāciju vizītes; tomēr pauž kritiku par to, ka dažas Parlamenta misijas bija pārmērīgi dārgas, īpaši attālu galamērķu gadījumos; sagaida, ka šīs izmaksas tiks paskaidrotas sīkāk un tuvākajā nākotnē tiks samazinātas, kā arī prasa katras misijas izmaksas detalizēti publicēt gada darbības pārskatā;

50.

uzskata, ka būtu jāapsver, kā varētu izmantot IT instrumentus, piemēram, videokonferences, lai mazinātu delegāciju vizīšu skaitu;

51.

prasa nekavējoties izstrādāt parlamentu sadarbības delegāciju tīmekļa vietnes un piepildīt tās ar saturu; uzskata par izšķiroši svarīgu – ja budžets to atļauj – arī delegāciju atklāto sanāksmju straumēšanu tiešsaistē internetā, kā tas notiek Parlamenta komiteju sanāksmju gadījumā;

52.

atgādina, ka jaunais deputātiem paredzētais izpētes dienests sāka nodrošināt īpaši pielāgotas izpētes funkcijas deputātiem pēc individuāla pieprasījuma, publicējot brīfingus visās svarīgākajās politikas jomās; norāda, ka pirmajā pilnajā darbības gadā izpētes dienests sagatavoja vairāk nekā 450 publikācijas, atbildēja uz 1 675 deputātu pieprasījumiem veikt izpēti un izpildīja 745 līdzīgus pieprasījumus no citu Parlamenta klientu puses; norāda, ka šī struktūra nodrošina piekļuvi lielam attiecīgas informācijas apjomam, kam vajadzētu ievērojami samazināt ārēju ekspertu piesaistīšanu un tādējādi ļaut ietaupīt daudz līdzekļu; prasa visus brīfingus par svarīgāko jomu tēmām tulkot dalībvalstu oficiālajās valodās;

53.

prasa skaidrāk definēt uzdevumus dažādajās pakalpojumu jomās (izpētes pakalpojumi, ietekmes novērtēšana) un informēt deputātus par šīm atbildības jomām;

54.

prasa Ex ante ietekmes novērtēšanas nodaļai ar e-pasta palīdzību uzlabot savu atpazīstamību, informējot par izcilajiem pakalpojumiem, ko tā sniedz komiteju locekļiem un referentiem, kā arī par tās darba metodēm; atbalsta apmācības turpināšanu deputātu padomniekiem un palīgiem; prasa jūtami uzlabot šajā jomā pieejamos cilvēkresursus, jo tas ievērojami uzlabotu Parlamenta spēju piedalīties lēmumu pieņemšanas procesā kā līdzvērtīgam partnerim;

55.

atzinīgi vērtē to, ka līdz šim nav bijis sūdzību par vienpusējiem ietekmes novērtējumiem, un aicina nodaļu arī turpmāk nodrošināt neitralitāti šajā sakarā;

56.

mudina DG EPRS vēl vairāk nodalīt savas publikācijas no Parlamenta oficiālajām nostājām, lai novērstu neizpratni sabiedrībā un plašsaziņas līdzekļos; atzinīgi vērtē atrunas ieviešanu visās publikācijās; aicina DG EPRS padarīt to redzamāku un iekļaut to ne tikai pēdējā lappusē, kā arī ieviest vēl citas pazīmes, kas ļautu šīs publikācijas viegli atšķirt no Parlamenta oficiāli pieņemtajām nostājām;

57.

norāda, ka organizācija VoteWatch saņēma divas dotācijas (2012. gadā – EUR 149 172 un 2013. gadā – EUR 350 000) par konkrētu ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām saistītu projektu līdzfinansēšanu; prasa veikt šo projektu pievienotās vērtības izvērtējumu;

58.

pauž bažas par Parlamenta komunikācijas pasākumu reālu rezultātu trūkumu, ņemot vērā aizvien mazāko vēlētāju aktivitāti Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kā arī vispārējas informētības trūkumu sabiedrībā par Parlamenta lomu un tā darbību;

59.

norāda, ka pašas LUX kino balvas izdevumi 2014. gadā sasniedza EUR 391 506, kas ir ievērojami mazāk nekā iepriekšējos gados (2013. gadā – EUR 448 000, 2012. gadā – EUR 434 421) un kas sedza izmaksas saistībā ar oficiālo atlasi, konkursu (cita starpā subtitru sagatavošanu Savienības 24 oficiālajās valodās un izdrukas filmu demonstrēšanai 28 dalībvalstīs) un balvas piešķiršanas ceremoniju; atgādina, ka LUX kino balvas līdz ar Saharova balvas un sieviešu tiesību reklamēšanas un popularizēšanas mērķis ir uzskatāmi parādīt Parlamenta apņēmību veicināt vienprātīgi atbalstītas vērtības, piemēram, cilvēktiesības un solidaritāti, kā arī tā apņemšanos nodrošināt kultūras un valodu daudzveidību; pauž dziļu nožēlu par to, ka ziņojumā par 2013. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu prasītās aptaujas par LUX balvas atpazīstamību un ietekmi rezultāti vēl nav pieejami; prasa šī pētījuma rezultātus darīt zināmus sabiedrībai līdz 2016. gada maija vidum un oficiāli izklāstīt tos Budžeta kontroles komitejā;

60.

norāda, ka saskaņā ar DG COMM plaši pausto viedokli būtu jāsamazina izdevumi un vairāk jākoncentrējas uz efektivitāti; prasa lielāku uzmanību pievērst efektīvai, nevis dārgai informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) izvēršanai; norāda, ka, neraugoties uz lielajām summām, kuras iztērētas Parlamenta tīmekļa vietnei, tā joprojām ir sarežģīta, grūti pārlūkojama un nerada vēlamo atpazīstamību; iesaka pārskatīt tirgvedības stratēģiju; uzsver, ka pārredzama un pieejama tīmekļa vietne ir galvenais faktors iedzīvotāju iesaistīšanā;

61.

prasa izveidot jaunu un efektīvu meklētājprogrammu Parlamenta tīmekļa vietnē, kas nozīmētu gan ievērojamu meklētājprogrammas optimizāciju un pilnīgi saprotamu meklētājprogrammas rezultātu lapu, gan mērķtiecīgus centienus uzlabot vietnes pieejamību, izmantojot labāk atpazīstamus atslēgvārdus; iesaka veidot intensīvu iestāžu sadarbību, lai savienotu visas Savienības iestāžu tīmekļa vietnēs pieejamās datubāzes; norāda, ka tas nodrošinās Savienības pasākumu lielāku pārredzamību visiem iedzīvotājiem;

62.

pauž sarūgtinājumu par to, ka darbi Eastman ēkā, kurā atradīsies Eiropas vēstures nams, ir turpinājuši noritēt ar kavēšanos; prasa sagatavot komunikācijas plānu / popularizēšanas kampaņas un tīmekļa vietnes projektus / tirgvedības plānu, kur būtu detalizēti norādīts, kā Eiropas vēstures nams radīs vēlamo ietekmi;

63.

atgādina, ka darbiem vajadzēja būt pabeigtiem līdz 2014. gada beigām; sagaida, ka tiks ievērots sākotnēji apstiprinātais šī projekta kopējais budžets, neraugoties uz kavējumiem, un ka pirmā ekspozīcija tiks atklāta 2016. gada beigās;

64.

prasa skaidri nodalīt informāciju, kura jau ir pieejama Parlamentarium; atkārtoti brīdina par pārmērīgi augstu turpmāko izmaksu risku, kas nekādi nav samērojamas ar izveides mērķi;

65.

atzinīgi vērtē to, ka Parlamentarium ir viens no visapmeklētākajiem Briseles tūrisma objektiem un 2014. gadā tā apmeklētāju skaits sasniedza 340 500 (2013. gadā tas bija 337 000); uzsver, ka ir svarīgi informēt Beļģijas varas iestādes par šiem skaitļiem un to nodrošinātajiem ieguvumiem;

66.

pauž bažas par to, ka Eiropas Parlamenta Apmeklētāju centram paredzētā budžeta pozīcija iepriekšējā gadā palielinājās par 24 %, lai gan apmeklētāju skaits pieauga tikai par 1 %;

67.

ierosina, ka dalībvalstij, kurā atrodas Parlamentarium struktūras, vajadzētu daļēji finansēt to izveides un uzturēšanas izmaksas;

68.

norāda, ka pašas LUX kino balvas izdevumi 2014. gadā sasniedza EUR 391 506, kas ir ievērojami mazāk nekā iepriekšējos gados (2013. gadā – EUR 448 000, 2012. gadā – EUR 434 421) un kas sedza izmaksas saistībā ar oficiālo atlasi, konkursu (cita starpā subtitru sagatavošanu Savienības 24 oficiālajās valodās un izdrukas filmu demonstrēšanai 28 dalībvalstīs) un balvas piešķiršanas ceremoniju; atgādina, ka LUX kino balvas līdz ar Saharova balvas un sieviešu tiesību reklamēšanas un popularizēšanas mērķis ir uzskatāmi parādīt Parlamenta apņēmību veicināt vienprātīgi atbalstītas vērtības, piemēram, cilvēktiesības un solidaritāti, kā arī tā apņemšanos nodrošināt kultūras un valodu daudzveidību; pauž nožēlu par to, ka ziņojumā par 2013. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu prasītās aptaujas par LUX balvas atpazīstamību un ietekmi rezultāti vēl nav pieejami; prasa šī pētījuma rezultātus darīt zināmus sabiedrībai līdz 2016. gada maija vidum un oficiāli izklāstīt tos Budžeta kontroles komitejā un Kultūras un izglītības komitejā;

69.

pieņem zināšanai, ka 2014. gadā Ģenerālsekretariātā tika pieņemti darbā 309 ierēdņi un citi pagaidu darbinieki, kā arī 8 pagaidu darbinieki tika pieņemti politiskajās grupās; pieņem zināšanai, ka 2014. gada 31. decembrī Parlamentā bija nodarbināti kopumā 6 040 ierēdņi un pagaidu darbinieki (Ģenerālsekretariātā – 5 295 un politiskajās grupās – 745); uzsver, ka 2013. gadā šie skaitļi bija šādi: 6 105 (kopā), 5 308 (Ģenerālsekretariātā) un 797 (politiskajās grupās);

70.

aicina izvirzīt skaidrākas kvalifikācijas prasības darbiniekiem sensitīvos amatos, piemēram, komiteju sekretariātos vai nodaļā, kura veic ex ante ietekmes novērtējumus; prasa izvērtēt īpašas prasības attiecībā uz darbinieku ideoloģisko un politisko neitralitāti; prasa iesniegt Parlamentam darbinieku atlases kritērijus;

71.

norāda, ka 114 bijušos pagaidu darbiniekus darbam plenārsesiju laikā Strasbūrā Parlaments 2014. gadā pieņēma darbā kā līgumdarbiniekus; uzsver, ka Francijas tiesas spriedums par šiem pagaidu darbiniekiem kā tāds nevar pamatot lēmumu pieņemt viņus darbā atbilstīgi Civildienesta noteikumiem;

72.

uzsver, ka saistībā ar Civildienesta noteikumu un pašreizējās DFS 2014. gada pārskatīšanu 2014. gada 1. janvārī 67 štata vietas (66 pastāvīgās un 1 pagaidu) ir svītrotas no štatu saraksta, lai īstenotu štata vietu skaita samazināšanu par 5 % laikposmā no 2013. līdz 2017. gadam, neskarot politiskās grupas;

73.

norāda, ka atbilstīgi pārskatītajiem Civildienesta noteikumiem notikusī darba laika pagarināšana no 37,5 līdz 40 darba stundām nedēļā ir līdzvērtīga vairāk nekā 350 papildu štata vietām un tas faktiski kompensē darbinieku skaita samazināšanu par 5 % vairāku gadu garumā, kā nolemts Civildienesta noteikumu reformā; aicina Parlamentu iesniegt pārredzamu ziņojumu par to, kā pa gadiem notiks plānotā darbinieku skaita samazināšana, un šajā procesā ņemt vērā darba laika pagarināšanu;

74.

norāda, ka sieviešu īpatsvars ierēdņu vidū joprojām ir ļoti augsts un ir pieaudzis līdz 59,2 % 2014. gada beigās salīdzinājumā ar 58,8 % 2013. gada beigās; pauž satraukumu par paritātes trūkumu administrācijā, jo no nodaļu vadītājiem tikai 30 % ir sievietes, no direktoriem – 34 % un no ģenerāldirektoriem – 18,2 %; prasa ieviest vienlīdzīgu iespēju programmu, jo īpaši attiecībā uz vadošiem amatiem, lai pēc iespējas ātrāk novērstu šo līdzsvara trūkumu; atgādina, ka 1 no 8 direktoriem un 9 no 31 nodaļu vadītāja, kas pieņemti darbā 2014. gadā, bija sievietes; uzskata, ka darbā pieņemšanas procedūrai vajadzētu būt līdzsvarotai; atkārtoti prasa nodrošināt samērīgāku sieviešu pārstāvētību augstākajos vadošajos amatos;

75.

pauž nožēlu par to, ka Parlaments vēl nav sācis katru gadu publicēt informāciju par augstākā ranga ierēdņiem, kuri ir beiguši darbu Parlamenta administrācijā, kā arī sarakstu ar iespējama interešu konflikta gadījumiem, kā prasīts Civildienesta noteikumu 16. panta 4. punktā;

76.

pieņem zināšanai, ka 2014. gada beigās Parlamentā strādāja 1 686 RDP (2013. gadā – 1 763) un 4 453 vietējiem palīgiem bija darba līgums ar deputātu;

77.

pauž satraukumu par to, ka deputātu nodarbināto vietējo palīgu skaits ļoti atšķiras un 2014. gadā svārstījās no 0 līdz 46 vienam deputātam, savukārt 2013. gadā – no 0 līdz 43; vērš uzmanību uz to, ka 2014. gadā vairāk nekā 10 palīgus nodarbināja 91 deputāts, savukārt 2013. gadā tādu bija 84;

78.

atzinīgi vērtē to, ka Prezidijs 2015. gada 26. oktobrī pieņēma jaunu noteikumu kopumu parlamentārās palīdzības piemaksas pārvaldībai, pastiprinot prasības kompensācijas saņemšanai par vietējo palīgu līgumiem, konkrētāk, vismaz 25 % no parlamentārās palīdzības piemaksas paredzot tieši izmaksu par reģistrētiem palīgiem segšanai;

79.

norāda, ka reģistrēti deputātu palīgi 2014. gada beigās veidoja 26,7 % Parlamenta darbinieku skaita; atgādina, ka aptuveni 1 700 septītā sasaukuma laikā nodarbināto reģistrēto deputātu palīgu līgumi beidzās 2014. gada jūlijā un Personāla ģenerāldirektorāts ieguldīja lielu darbu, lai līdz 2014. gada beigām pieņemtu darbā 1 686 reģistrētus deputātu palīgus, kuri strādātu līdz ar deputātiem astotā sasaukuma laikā;

80.

uzsver, ka dienas nauda, ko saņem uz Strasbūru braucošie deputātu palīgi, ir vismaz 21 % zemāka nekā citu darbinieku saņemtā dienas nauda; pauž nožēlu par to, ka Prezidijs nav reaģējis uz Parlamenta prasību, kas izteikta 2015. gada 29. aprīļa rezolūcijas 74. punktā; vēlreiz aicina Prezidiju veikt pasākumus, kas nepieciešami, lai novērstu šo nevienlīdzību un reģistrētu deputātu palīgu dienas naudu saskaņotu ar pārējo darbinieku dienas naudu;

81.

pauž nožēlu par to, ka Prezidijs nav darījis pilnīgi neko, lai reaģētu uz Parlamenta prasību, kas izteikta 2015. gada 29. aprīļa rezolūcijas 71. punktā; aicina Prezidiju steidzami veikt pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka par reģistrētiem deputātu palīgiem atbildīgās Padomdevējas komitejas aizskarošas izturēšanās un tās novēršanas darbavietā jautājumos sastāvs ir līdzsvarots un tajā ir vismaz divi reģistrēto deputātu palīgu pārstāvji;

82.

ar gandarījumu norāda uz pasākumiem, kas veikti, lai organizētu reģistrēto deputātu palīgu līgumu pārvaldību, gatavojoties astotā sasaukuma sākumam, un jo īpaši lietojumprogrammas APA People nevainojamo darbību; tomēr uzskata, ka vairāk administratīvu darbinieku būtu bijis jāpiesaista reģistrēto deputātu palīgu pieņemšanai darbā noteiktās jomās, lai nodrošinātu lielāku ātrumu un efektivitāti; norāda, ka darbinieku skaits un tehniskie resursi nebija pietiekami, lai novērstu kavēšanos atsevišķu palīgu līgumu parakstīšanā un līgumu izbeigšanā, kā arī izdevumu un citu piemaksu aprēķinu aizkavēšanos un līdz ar to arī algu izmaksas aizkavēšanos; tomēr atzīst, ka salīdzinājumā ar 2009. gadu process ir ievērojami uzlabojies, vienlaikus norādot, ka Parlamentam ir jāturpina centieni paātrināt darbā pieņemšanas procedūras un uzlabot to efektivitāti;

83.

aicina ģenerālsekretāru un Prezidiju izskatīt un atrisināt problēmas attiecībās ar RDP, piemēram, līgumu parakstīšanas aizkavēšanās parlamentārā pašreizējā sasaukuma sākumā, līgumu izbeigšana, agrīnu Eiropas Parlamenta vēlēšanu ietekme uz minimālo iemaksu periodiem u. c.; aicina iesaistīt RDP pārstāvjus risinājumu meklēšanā;

84.

norāda uz panākumiem, kas gūti mācību kursu pielāgošanā reģistrētu deputātu palīgu vajadzībām; tomēr uzskata, ka izšķiroši svarīgi ir turpināt progresu šajā virzienā, īpaši attiecībā uz speciālu apmācību, pielāgotiem grafikiem un intensīviem valodu kursiem, kuri tiek rīkoti vienīgi laikā, kad lielākajai daļai reģistrēto deputātu palīgu ir jāņem ikgadējais atvaļinājums; prasa ņemt vērā reģistrēto deputātu palīgu īpašos apstākļus, nosakot norises laiku pasākumiem, kas paredzēti optimālu darba apstākļu nodrošināšanai (mindfulness), pusdienlaika konferencēm u. c.;

85.

pieņem zināšanai ziņojumu par deputātu palīgu statūtu novērtējumu, ko Parlaments izstrādāja un iesniedza 2015. gada jūlijā; pauž nožēlu, ka ziņojums attiecas tikai uz instrumenta APA-People piemērošanas rezultātu izvērtēšanu un norāda tikai uz dažām problēmām, ar kurām administrācija saskārusies minēto statūtu īstenošanā un iekšējo noteikumu piemērošanā; pauž neapmierinātību ar dažiem otrajā ziņojuma daļā sniegtajiem vērtējumiem un pilnībā nepiekrīt tiem; tāpēc uzskata, ka novērtējums neatbilst tā mērķiem, ja nu vienīgi attiecībā uz instrumenta APA-People piemērošanu; tāpēc aicina Parlamentu līdz šī gada beigām sagatavot vispusīgu un rūpīgu novērtējumu par statūtiem un to īstenošanas noteikumiem; norāda, ka minētajā novērtējumā tiks iekļauti arī visi juridiskie aspekti, kas rada grūtības, lai, pamatojoties uz tiem, tuvākajā nākotnē uzlabotu, pielāgotu un reformētu atsevišķus noteikumus; tāpat lūdz šajā procesā iesaistīt arī APA oficiālos pārstāvjus, jo īpaši ņemot vērā ļoti pozitīvo lomu, kāda tiem bija pirmajā pārskatīšanā;

86.

pārredzamības nolūkā aicina iekļaut Parlamenta gada pārskatā Personāla komitejas rīkotus un no iestādes budžeta finansētus pasākumus, norādot pasākuma veidu, radītās izmaksas un atbilstību pareizas finanšu pārvaldības prasībām;

87.

vēlas saņemt konstatējumus, kas gūti, izvērtējot pašreizējā sasaukuma sākumā ieviestās lietojumprogrammas APA People ietekmi uz reģistrēto deputātu palīgu pieņemšanu darbā;

88.

uzsver, ka jaunā vidēja termiņa stratēģija nekustamā īpašuma jomā ietver centienus atrast jaunas Parlamenta vajadzībām atbilstošas telpas noteiktā nelielā attālumā no galvenajām ēkām; uzsver, ka atjaunošanas darbu daudzgadu plānošana būtu jābalsta uz reālistiskām un detalizētām prognozēm, ņemot vērā gan finanšu rādītājus, gan grafikus; atgādina, ka Parlamentam pieder 81 % no visām telpām, kuras tas aizņem, un ka budžets ir jāaizsargā no novecojošu ēku atjaunošanas izmaksām, kas tuvākajos gados radīs Parlamentam ievērojamas problēmas;

89.

norāda, ka Parlaments savās trīs darba vietās aizņem telpas, kuru kopējā platība ir 1,1 miljons m2; uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi noteikt pasākumus, kas nodrošinātu Parlamenta ēku noturību pret pieaugošām uzturēšanas izmaksām;

90.

uzstāj, ka jāievēro maksimāla piesardzība pirms saistību uzņemšanās par jauniem pirkumiem vai nomu un ka ir regulāri jāuzrauga un jāpielāgo stratēģiskais telpu plāns, uzskata, ka arī stratēģiskajā izpildes sistēmā iekļautajām koncepcijām būtu jādod Parlamentam iespēja mazināt jaunu ēku nepieciešamību, virzot organizāciju uz lielākas uzmanības pievēršanu rezultātiem un darba un privātās dzīves līdzsvaram; norāda, ka plaši pieejamas tehnoloģijas un prakses, tādas kā tāldarbs, arī varētu veicināt laika efektīvāku izmantošanu un videi saudzīgāku Parlamentu;

91.

norāda, ka kopš 2014. gada jūnija aptuveni 1 000 darbinieku no DG IPOL, DG EXPO un DG EPRS ir pārcēlušies uz Square de Meeûs ēku; atgādina, ka šī pārcelšanās bija pirmais svarīgais posms procesā, kura mērķis ir nodrošināt deputātiem papildu telpas Parlamenta galvenajās ēkās; vēlas saņemt informāciju par Parlamenta nākamajiem soļiem, tostarp konkrētu grafiku par to, kad būs pieejami papildu biroji;

92.

aicina administrāciju darbiniekiem, kas strādā Square de Meeûs, nodrošināt telpas un aprīkojumu Parlamenta galvenajās ēkās, tostarp kabinetu, kur iepazīties ar deputātiem paredzētiem ierobežotas pieejamības dokumentiem;

93.

pauž nožēlu par to, ka joprojām nav bijis iespējams noslēgt Parlamenta un Komisijas sadarbības nolīgumu par Eiropas namu kopīgu pārvaldību; mudina abas iestādes rast abpusēji pieņemamu risinājumu, lai izveidotu nekustamā īpašuma iegādes vai nomas sistēmu, un vienkāršot Eiropas namu ikdienas pārvaldībai nepieciešamās administratīvās un finanšu procedūras; prasa politiskajai vadībai vajadzības gadījumā iejaukties;

94.

uzskata, ka jau sen ir bijis jāatjauno Paul-Henri Spaak ēku, vienlaikus to paplašinot un nodrošinot vairāk semināru telpu apmeklētājiem un biroja telpu Parlamenta deputātiem; atbalsta administrācijas plānojumu, taču uzsver, ka tā pamatā jābūt pašreizējam deputātu skaitam, nevis skaitam, ko radītu eventuāla – un nereālistiska – Savienības paplašināšanās;

95.

prasa sagatavot konkrētus plānus un izmaksu prognozes atjaunošanas darbiem; mudina nodrošināt lielāku pārredzamību un deputātu individuālu iesaistīšanos tādu lēmumu pieņemšanā, kuri būtiski ietekmē iestādi gan administratīvi, gan finansiāli; uzskata, ka sniegtā informācija un iepriekšējās vienošanās, kas noslēgtas Priekšsēdētāju konferences un Prezidija līmenī, nav pietiekamas; prasa izdalīt visiem Parlamenta deputātiem visus stratēģiskos dokumentus par Parlamenta organizāciju un turpmāko attīstību;

96.

pauž bažas par priekšlikumu internalizēt šoferu dienestu un šī priekšlikuma radītajām papildu izmaksām, kas nozīmēs vairāk nekā 50 % palielinājumu 2017. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu;

97.

norāda, ka Parlamenta veiktais aprēķins liecina, ka vidējais stundu skaits nedēļā, ko štata tulki 2014. gadā pavadīja kabīnēs, sniedzot mutiskās tulkošanas pakalpojumus, bija 10,7 stundas; tomēr norāda, ka kabīnē pavadītās stundas ir tikai daļa no tulku darba, kas ietver arī gatavošanos sanāksmēm, valodu mācīšanos un kvalifikācijas uzturēšanu, dežūras, kursus par konkrētām tēmām un citu specializētu apmācību; aicina ģenerālsekretāru nodrošināt rādītājus, kas spētu izmērīt visas tulku veiktās darbības; pauž nožēlu par atšķirībām mutiskās tulkošanas pakalpojumu sniegšanā, kad gada griezumā viena tulka darba apjoms svārstījās starp 6 un 16 stundām nedēļā, tādējādi radot nevienmērīgu noslodzi; atzīst, ka vēlēšanu dēļ 2014. gads nebija tipisks parlamentāro darbību raksturojošs gads;

98.

ar bažām norāda, ka statistiskā aprēķina metode nav precizēta, un aicina administrāciju labāk informēt par tās procedūrām attiecīgos tulku pārstāvjus;

99.

aicina administrāciju neņemt vērā atvaļinājuma un slimības atvaļinājuma laiku, aprēķinot vidējo stundu skaitu, ko tulki pavada kabīnēs;

100.

atkārtoti norāda uz daudzvalodības nozīmi iestādes demokrātiskās leģitimitātes nodrošināšanā; atzinīgi vērtē to, ka, īstenojot Prezidija 2011. gadā pieņemto resursu ziņā efektīvo daudzvalodības politiku un tai sekojošās organizatoriskās reformas, ir izdevies ietaupīt līdzekļus mutiskajai tulkošanai paredzētajās budžeta pozīcijās; prasa nodrošināt tādus darba apstākļus, kuros būtu iekļauti mehānismi gan mutiskās tulkošanas kvalitātes, gan tulku veselības aizsardzībai, vienlaikus ņemot vērā vajadzības, kuras rada Parlamenta darba izmaiņas un resursu efektīva izmantošana; aicina ģenerālsekretāru turpināt ciešu sadarbību ar tulkiem;

101.

uzstāj, ka mutiskās tulkošanas jomā joprojām ir iespējami efektivitātes radīti ietaupījumi, piemēram, uzlabojot šī dienesta efektivitāti, kuru negatīvi ietekmē 2005. gadā pieņemti noteikumi, kas vairs neatbilst iestādes pašreizējiem sanāksmju norises režīmiem; prasa noskaidrot, vai efektivitātes radītus ietaupījumus būtu iespējams panākt arī DG INTE administratīvā atbalsta nodaļās;

102.

prasa veikt pārbaudi, lai novērtētu, vai atbilstīgs štata tulku skaits tiek nodrošināts arī Parlamenta galvenajās darba dienās;

103.

aicina Mutiskās tulkošanas un konferenču ģenerāldirektorātu veikt visus pārvaldības pasākumus, kas vajadzīgi, lai uzlabotu IT instrumentus un tehnisko atbalstu tulkiem, lai tas būtu līdzvērtīgs Komisijas nodrošinātajam, ar mērķi uzlabot produktivitāti tulkošanas uzdevumu ziņā, līdzsvarot atsevišķu tulku darba slodzes un nodrošināt, ka štata tulki ir uz vietas un pieejami Parlamenta galvenajās darba dienās, vienlaikus pilnībā ievērojot viņu sociālās tiesības; visbeidzot, prasa ģenerālsekretāram iesniegt jaunu koncepciju lietderīgai un izmaksu ziņā efektīvai darbinieku izmantošanai, šīs koncepcijas pamatā liekot arī vienošanos ar tulkiem;

104.

uzskata, ka uzlabojumi mutiskās tulkošanas pakalpojumu sniegšanā, īpaši kopā ar Komisiju iestāžu sadarbības ietvaros, palīdzētu nodrošināt šo pakalpojumu lietderīgāku izmantošanu;

105.

pauž bažas par to, ka atbildība par sanāksmju organizēšanu un konferenču vadību ir sadalīta starp dažādiem ĢD;

106.

atzinīgi vērtē to, ka ceļojumu aģentūrai dotās DG FINS norādes meklēt vislabākās cenas tiek īstenotas efektīvi; mudina ceļojumu aģentūru arī pastiprināt salīdzināšanu un censties panākt vienošanos ar nozīmīgākajām aviosabiedrībām par lielāku elastību un lētākām cenām, vienlaikus nodrošinot iespēju veikt izmaiņas ceļojumu plānos un atcelt tos; aicina ceļojumu aģentūru, veicot rezervācijas, aktīvi meklēt lētākas biļetes un piedāvājumus un kopumā piedāvāt konkurētspējīgākas cenas, ņemot vērā visas aviosabiedrības; aicina DG FINS veikt lietotāju aptauju par apmierinātību ar ceļojumu aģentūras pakalpojumiem, lai konstatētu, kurās jomās vēl jāveic uzlabojumi;

107.

pieņem zināšanai grūtības, ko rada ceļojumu organizēšana tāda apmēra un tādus uzdevumus veicošai iestādei kā Parlaments ar tā darbam raksturīgām iezīmēm (elastīgums, rezervācijas atsaukšana pēdējā brīdī);

108.

aicina DG FINS ciešā sadarbībā ar DG SAFE un DG COMM no jauna izvērtēt ārkārtas situāciju plānus, lai labāk tiktu galā ar jauniem draudiem drošībai, īpaši saistībā ar komandējumiem starp iestādes dažādajām darba vietām;

109.

norāda, ka 2014. gada beigās brīvprātīgais pensiju fonds palielināja savu prognozēto aktuāro deficītu, ko aprēķina, pamatojoties uz fonda aktīviem, līdz EUR 270,3 miljoniem (2013. gadā – EUR 207,9 miljoni); uzsver, ka tas rada bažas par fonda kapitāla priekšlaicīgu izsīkšanu;

110.

norāda, ka fonda prognozētās turpmākās saistības attiecas uz vairākām desmitgadēm; aicina Prezidiju apsvērt iespējas uzlabot fonda likviditāti;

111.

prasa iesniegt iepriekš minētajā rezolūcijā par 2013. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu pieprasītā ārējā novērtējuma rezultātus, vairs ilgāk nekavējoties; uzskata, ka brīvprātīgā pensiju fonda valdei ir galvenā atbildība par fonda deficīta apmēru; prasa izveidot vienotu koncepciju privātajam pensiju fondam, lai mazinātu šī fonda saistības; aicina Prezidiju nākt klajā ar priekšlikumu visaptverošam rīcības plānam, lai uzreiz pēc ārējā novērtējuma saņemšanas tiktu pildīti Parlamenta pienākumi; uzskata, ka ir jāsamazina fonda dalībnieku pensionēšanās pabalsti;

112.

aicina Prezidiju pēc iespējas drīzāk izvērtēt pensiju fonda pašreizējo situāciju;

113.

atzinīgi vērtē jaunos, stingrākos noteikumus attiecībā uz vietējiem palīgiem un pakalpojumu sniedzējiem; norāda, ka daži jauno noteikumu punkti joprojām ir neskaidri un tos var nepareizi interpretēt; prasa sīkāk precizēt šos punktus, īpaši saistībā ar vietējo palīgu un pakalpojumu sniedzēju blakusdarbību; uzsver, ka abas šīs grupas būtu ļoti stingri jāpārbauda;

114.

atzinīgi vērtē deputātu e-Portal izveidi; uzskata, ka tas ir izmaksu ziņā efektīvs un lietderīgs instruments finanšu pārbaudei saskaņā ar Parlamenta ievēroto “bezpapīra” politiku; aicina DG FINS aktīvi veicināt tā izmantošanu visu EP deputātu vidū;

115.

norāda, ka Parlamenta informācijas drošības politikai ir nepieciešama koordinēta un saskaņota korporatīvās drošības stratēģija;

116.

prasa ieviest stingrākas informācijas drošības sistēmas, lai aizsargātu informāciju pret neatļautu piekļuvi, vienlaikus nodrošinot atklāšanu, kā arī pret informācijas plūsmas pārtraukšanu, izmaiņām vai iznīcināšanu, tādējādi nodrošinot integritāti, konfidencialitāti un pieejamību;

117.

prasa izveidot ātras brīdināšanas sistēmu ārkārtas situācijām, kas ļautu DG ITEC sadarbībā ar DG SAFE ar SMS vai elektroniskā pasta starpniecību ātri nosūtīt paziņojumus deputātiem un darbiniekiem, kuri piekrituši būt šādā sarakstā, kas izmantojams saziņai īpašās ar drošību saistītās ārkārtas situācijās;

118.

pieņem zināšanai, ka neatkarīga trešā persona ir veikusi ārēju IKT revīziju, kā prasīts 2013. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā; norāda arī to, ka šīs revīzijas mērķis bija novērtēt Parlamenta spējas IKT drošības jomā un kiberdraudu potenciālo bīstamību tā sistēmai, lai izstrādātu IKT drošības uzlabošanas plānu, kas ietvertu arī Parlamenta vispārējā drošības līmeņa paaugstināšanas ceļvedi; prasa pieņemt kiberdrošības regulu, lai nodrošinātu, ka Parlaments spēj efektīvi aizsargāt savas informācijas sistēmas un garantēt deputātu drošību un drošumu kiberuzbrukumu gadījumā;

119.

pauž bažas par to, ka saskaņā ar ISO 27002:2013 standartiem un starptautisko paraugpraksi veiktais Parlamenta IKT drošības organizācijas, līmeņa un spēju novērtējums uzrādīja salīdzinoši vāju organizācijas drošības līmeni;

120.

prasa regulāri veikt stresa testus Parlamenta drošības sistēmām IKT jomā;

121.

norāda, ka Prezidijs 2015. gada 7. septembra sanāksmē pieņēma IKT sistēmu drošības politiku; uzsver, ka ir steidzami jāīsteno daudz pamatīgāka IKT drošības politika, ievērojot Parlamenta ceļvedi vispārējas informācijas drošības stratēģijas jomā;

122.

pieņem zināšanai, ka drošības pakalpojumu internalizācija Briselē tika pabeigta 2014. gada decembrī un Strasbūrā – 2015. gada 1. jūlijā pēc vispārējās drošības koncepcijas pieņemšanas; uzsver, ka tālāku drošības pasākumu īstenošanai un Prezidija 2011. gadā pieņemtās vispārējās drošības koncepcijas steidzamai pārskatīšanai būtu jānotiek, ņemot vērā jaunāko situāciju drošības jomā;

123.

pauž bažas par dažādo pieeju Parlamenta ēku drošībai, ko īsteno Briseles un Strasbūras varasiestādes; uzskata, ka noteikti ir cieši jāsadarbojas ar Beļģijas, Francijas un Luksemburgas varasiestādēm, lai nostiprinātu drošības perimetru ap Parlamenta ēkām;

124.

prasa efektīvi pārbaudīt visus drošības dienesta darbiniekus, lai pārliecinātos par viņu spēju veikt savus uzdevumus gan uzticamības, gan profesionālās kompetences ziņā;

125.

uzstāj, ka Parlamenta ēku un to tuvākās apkārtnes drošības pastiprināšana ir jāuzskata par vissvarīgāko prioritāti; uzskata, ka, ņemot vērā pašreizējo situāciju drošības jomā, ir jānodrošina atbilstošs aprīkojums un darba apstākļi drošības dienesta darbiniekiem;

126.

prasa pārskatīt ēku drošības pasākumus un ieviest lielāku kontroli pie Parlamenta autostāvvietu ieejām, paredzot automātisku numura zīmju atpazīšanu; prasa izveidot centrālu ārējās kontroles punktu, lai pārbaudītu visus ārējos piegādātājus, kas ierodas Parlamenta ēkās;

127.

atgādina par EP deputātu birojos notikušajām zādzībām; aicina DG INLO un DG SAFE nodrošināt lielāku drošību un pārredzamību attiecībā uz piegādātājiem un telpu uzturēšanas darbiniekiem, kuriem ir pieejami šie biroji;

128.

uzskata, ka ļoti būtiski ir veikt pamatīgu pārbaudi pirms pieņemšanas darbā, kā arī ieviest saistošas procedūras, kas reglamentē darbinieku aiziešanu no darba, pienācīgas drošības pārvaldības struktūras un atbilstošu krīzes vadības apmācību;

129.

atgādina par 2014. gada 7. oktobra starpgadījumu ar kurdu protestētājiem; prasa visaptveroši un konfidenciāli izvērtēt Parlamenta drošības dienesta darbu; atzinīgi vērtē augsta līmeņa grupas, kas ietver Parlamenta, Komisijas, Padomes un Beļģijas valsts pārstāvjus, izveidi kā pirmo soli sadarbības veicināšanai drošības jomā; prasa vēl vairāk sadarboties ar valstu un starptautiskajiem drošības dienestiem;

130.

uzstāj, ka ir nepieciešama lielāka sadarbība starp DG SAFE un DG ITEC, lai Parlamentā nodrošinātu pienācīgu informācijas un komunikācijas aizsardzības līmeni;

131.

norāda, ka Savienības iestādes un struktūras, šobrīd pievēršoties drošības un terorisma apkarošanas problēmām, demonstrē nošķirtus resursus, atšķirīgus noteikumus un dažādu aprīkojumu, kas nav sadarbspējīgs; uzskata, ka šī situācija ne vien nozīmē vāju resursu pārvaldību attiecīgajās administrācijās (Komisijas un Parlamenta gada budžeti ar drošību saistītiem izdevumiem ir ap EUR 40 miljoniem katrs, Padomei – apmēram EUR 15 miljoni un Eiropas Ārējās darbības dienestam (EĀDD) – vairāk nekā EUR 5 miljoni tā Briseles mītnes drošībai vien), bet varētu arī palielināt Savienības iestāžu neaizsargātību;

132.

pauž bažas par pašreizējiem drošības apstākļiem, kad visā Eiropā un aiz tās robežām pastāv nopietni terorisma draudi, jo īpaši kopš saskaņotajiem uzbrukumiem Briselē un Parīzē un neveiksmīgā uzbrukuma Thalys vilcienā; aicina visas Savienības iestādes proaktīvi veicināt pastiprinātu sadarbību savā starpā, kā arī ar valsts iestādēm valstīs, kur šīs iestādes atrodas, kur darbojas to biroji vai delegācijas vai kur tās pilda savus uzdevumus;

133.

mudina ģenerālsekretāru, kā arī Komisijas, Padomes un EĀDD attiecīgās administratīvās iestādes un Parlamenta komitejas izpētīt iespējamo pamatu kopējai iestāžu drošības politikai, iekļaujot rīcības plānu nolūkā izstrādāt kopējus elementus, piemēram, riska novērtējuma resursus un metodoloģiju, attiecīgo politisko iestāžu un īpaši svarīgu viesu aizsardzībai vajadzīgo personālu un līdzekļus, drošības darbinieku mācību programmu un resursus, piekļuves kontroles aprīkojumu un tehnoloģijas, kiberdrošību un saziņas drošību, kā arī specializētu resursu pārvaldību, kam būtu jādarbojas sinerģijā ar Savienības galveno darbavietu, ārējo biroju un delegāciju mītnes valstu kompetentajām iestādēm;

134.

atzinīgi vērtē Revīzijas palātas 2013. un 2014. gadā veiktās revīzijas iedvesmojošos konstatējumus, kuros norādīts, ka no 14 revīzijā pārbaudītajām Eiropas institūcijām Parlamentam ir visvērienīgākā stratēģija oglekļa dioksīda emisijas mazināšanai;

135.

vērš uzmanību uz to, ka videokonferenču un tāldarba izmantošana var veicināt arī efektīvāku laika izmantošanu videi saudzīgākā Parlamentā un vienlaikus mazināt administratīvās izmaksas un ceļa izdevumus;

136.

uzsver to, ka saistībā ar visiem līgumiem un uzaicinājumiem iesniegt piedāvājumus ir jāīsteno videi saudzīga publiskā iepirkuma principi; prasa izvirzīt vērienīgus un saistošus mērķus attiecībā uz videi saudzīgiem līgumiem, īpaši tādās jomās kā pārtika un ēdināšana, transportlīdzekļi un transports, sanitārās iekārtas un ūdensapgādes aprīkojums, papīrs, atkritumu apsaimniekošana, IT un attēlu reproducēšanas aprīkojums, apgaismojums, uzkopšana un mēbeles;

137.

aicina ģenerālsekretāru izstrādāt plānu, lai samazinātu Parlamenta braucienos pieejamo konteineru skaitu; ierosina ieviest sistēmu “konteiners pēc pieprasījuma” vai konteineru kopīgas izmantošanas sistēmu, tādējādi samazinot finansiālos izdevumus un oglekļa dioksīda emisiju ietekmi;

138.

atzinīgi vērtē pasākumus to emisiju kompensēšanai, kuras nav iespējams novērst; aicina Parlamentu izstrādāt vēl citas CO2 kompensācijas politikas;

139.

norāda, ka 2014. gadā budžeta 4 0 0. postenī iekļauto politiskajām grupām un pie politiskajām grupām nepiederošajiem deputātiem paredzēto apropriāciju izlietojums bija šāds:

140.

norāda, ka 2014. gadā budžeta 4 0 2. postenī iekļauto apropriāciju izlietojums bija šāds (2):

141.

norāda, ka 2014. gadā budžeta 4 0 3. postenī iekļauto apropriāciju izlietojums bija šāds (3):