31.8.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 288/62

Ziņotājs:

Christian MOOS

Līdzziņotājs:

Jan PIE

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atzinīgi vērtē Eiropas aizsardzības savienības izveidi un atbalsta Eiropas Aizsardzības rīcības plānu, kā arī vienota Eiropas aizsardzības fonda izveidi.

1.2.

EESK aicina panākt ievērojamu kvalitatīvu progresu Eiropas sadarbībā aizsardzības jomā, jo ES aizsardzības ražojumu tirgus un rūpniecība ir pārāki sadrumstaloti, un sekas ir neefektīva resursu sadale, struktūrvienību dublēšanās, sadarbspējas trūkums un tehnoloģiskas nepilnības.

1.3.

EESK atbalsta mērķi panākt stratēģisku neatkarību noteiktās kritiski svarīgās rūpniecisko spēju un tehnoloģiju jomās. NATO arī turpmāk ir jābūt Eiropas kopējās aizsardzības pamatam.

1.4.

Eiropas Savienībai būtu jāturpina īstenot galvenokārt preventīvu un daudzpusēju diplomātiju. Tomēr militārās spējas ir svarīgs elements, kas palīdz īstenot ES globālo stratēģiju ārpolitikas un drošības politikas jomā

1.5.

EESK uzskata, ka kopēju aizsardzības spēju veidošanas obligāts priekšnosacījums ir Eiropas aizsardzības rūpnieciskās un tehnoloģiskās bāzes stiprināšana, kas attiecas arī uz augsti kvalificētu darbaspēku.

1.6.

EESK aktīvi atbalsta īpašas uzmanības pievēršanu MVU, tostarp pētniecības un izstrādes jomā aizsardzības nolūkos.

1.7.

ES finansējums var veicināt inovāciju tajās tehnoloģiju jomās, kurās ir kļuvis grūti vai pat neiespējami skaidri nodalīt militārus un nemilitārus nolūkus.

1.8.

Tomēr EESK noraida esošo fondu, kuri pašlaik kalpo ekonomikas vai sociāliem mērķiem, atvēršanu sensu stricto aizsardzības nolūkiem. ESIF regulā noteiktie mērķi, ESI fondi un programma COSME, kā arī EIB ieguldījumi nav paredzēti militāriem nolūkiem.

1.9.

EESK noraida īpašu noteikumu par valsts budžeta resursu piešķiršanu aizsardzībai atbilstoši Stabilitātes un izaugsmes paktam. Pēdējais ir jāaplūko EMS padziļināšanas kontekstā, nevis tikai vienā nozarē. Aizsardzības izdevumi nedrīkstētu destabilizēt publiskos budžetus.

1.10.

EESK atbalsta aizsardzības fonda izveidi ar atsevišķiem atzariem pētniecībai un spējām. Tomēr šajā nolūkā ES budžets ir jāpalielina, jo aizsardzības pētniecības atzaru nedrīkst finansēt, samazinot citu jomu pētniecībai paredzēto finansējumu. EESK piekrīt spēju atzara finansēšanai vienīgi no valstu iemaksām. Aizsardzības ražojumu iepirkumu, ko veic dalībvalstis, nedrīkst finansēt no ES budžeta.

1.11.

EESK atzinīgi vērtē koordinācijas padomes izveidi. Šīs padomes galīgie lēmumi būtu jāpieņem tikai civilās jomas politiskajiem pārstāvjiem.

1.12.

EESK atbalsta Komisijas aicinājumu pilnībā piemērot abas direktīvas (1) par publisko iepirkumu un ar aizsardzību saistītiem ražojumu sūtījumiem ES iekšienē. Ir jāiegulda vēl daudz vairāk darba, lai nodrošinātu it īpaši Direktīvas par aizsardzības jomas ražojumu sūtījumiem pēc iespējas labāku izmantošanu.

1.13.

EESK atbalsta kopēju standartu izstrādi gan ieročiem, gan divējāda lietojuma precēm (hibrīdstandarti), vienlaikus izvairoties no esošo, it īpaši NATO, standartu dublēšanas.

1.14.

Ieroču eksportam vajadzētu aprobežoties ar stratēģiskajiem partneriem un sabiedrotajiem, un tas jāpakļauj rūpīgai demokrātiskai kontrolei.

2.1.

Eiropa saskaras ar virkni konfliktu tās kaimiņos, piemēram, pilsoņu karu Sīrijā, kuru tiešas sekas ir arī 2015./2016. gadā notikusī globāla mēroga piedzīvotāju pārvietošanās. Krievijai anektējot Krimu un iesaistoties bruņotā konfliktā Austrumukrainā, ir tikusi pārkāpta neatkarīgas valsts teritoriālā integritāte un līdz ar to – arī starptautiskās tiesības. Nestabili reģioni joprojām ir Ziemeļāfrika un Tuvie Austrumi, kuros pastāv valsts sabrukuma draudi. Vienlaikus šķiet, ka Eiropa un Tuvie Austrumi vairs nav ASV drošības politikas uzmanības centrā. Arvien lielāks kļūst risks, ka Eiropa varētu nonākt pasaules notikumu perifērijā un transatlantiskie partneri to varētu uztvert kā apgrūtinājumu.

2.2.

Ņemot vērā šos ģeostratēģiskos apstākļus un norises drošības jomā, Eiropai ir jāstiprina savas drošības un aizsardzības spējas. Ir svarīgi iegūt skaidru izpratni par Savienības kopējiem stratēģiskajiem mērķiem, taču līdz šim tā vēl nav panākta un ir steidzami jāveido. Tas ir priekšnoteikums, lai būtu iespējams noteikt vajadzīgās kopējās un valstu spējas, kuru pamatā jābūt ilgtspējīgai Eiropas tehnoloģiskajai un rūpnieciskajai bāzei Eiropas aizsardzības nolūkā.

2.3.

EESK aicina pievērst uzmanību prasībām (2), kas jau minētas atzinumos CCMI/116 (2013) un CCMI/100 (2012). Nozīmīgas pieejas šajā saistībā tiek piedāvātas arī ES globālajā stratēģijā (3) un Īstenošanas plānā drošības un aizsardzības jomā (4). EESK uzskata, ka ir svarīgi konsekventi īstenot abus minētos dokumentus atbilstīgi ES un NATO 2016. gada jūlija kopīgajai deklarācijai, kā arī ANO kolektīvās drošības principam.

2.4.

EESK uzskata, ka Eiropā ir steidzami jāoptimizē civilās aizsardzības un militārās aizsardzības spējas, lai Eiropā nodrošinātu brīvību un mieru, ieviestu stabilitāti Eiropas kaimiņvalstīs, izplatot tādas ES vērtības kā cilvēka pamattiesības, un spētu sekmīgi atbalstīt ANO miera uzturēšanas pasākumus visā pasaulē.

2.5.

Tāpēc EESK aicina paaugstināt Eiropas sadarbības kvalitāti aizsardzības jomā. Tā atbalsta Eiropas aizsardzības savienības izveidi šai nolūkā paredzētā ES pastāvīgās strukturētās sadarbības mehānisma ietvaros saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 42. panta 6. punktu un 46. pantu un atzinīgi vērtē Eiropas Aizsardzības rīcības plānu, kā arī kopēja Eiropas aizsardzības fonda izveidi, ko uzskata par būtisku soli.

2.6.

EESK piekrīt Komisijas paustajai kritikai par pārmērīgo tirgus sadrumstalotību, kuras rezultāts ir neefektīva līdzekļu sadale, struktūrvienību pārklāšanās, sadarbspējas trūkums un tehnoloģiskas nepilnības.

2.7.

Lielākā daļa ES dalībvalstu ir pakļautas spiedienam konsolidēt publiskos budžetus, un tas nozīmē, ka publisko līdzekļu neefektīva izmantošana vairs nav attaisnojama. Tāpēc EESK aicina izlēmīgi piemērot sadarbīgas pieejas. EESK skatījumā pastiprināta sadarbība Komisijas minētajās prioritārajās jomās ir tikai sākums.

2.8.

EESK atbalsta mērķi panākt stratēģisku neatkarību apzināto kritiski svarīgo rūpniecisko spēju jomā. NATO arī turpmāk ir jābūt Eiropas kopējās drošības un aizsardzības pamatam, kā apstiprināts arī ES un NATO kopīgajā deklarācijā. Šajā saistībā ir svarīgi, lai visi NATO locekļi pildītu tiem izvirzītās prasības.

2.9.

EESK norāda, ka ne visi rīcības plāna elementi ir jauni, taču atzinīgi vērtē aizsardzības fonda izveidi. Tomēr tā izveide ir lielā mērā atkarīga no politiskās gribas iemaksāt papildu līdzekļus no valstu budžetiem. EESK pauž šaubas par dažu dalībvalstu apņēmību īstenot iecerēto. Papildus tam Komisijai ir aktīvāk jāstrādā, lai iesniegtu ceļvedi attiecībā uz visaptverošu ES mēroga piegādes drošības regulējumu un nodrošinātu abu aizsardzības direktīvu pienācīgu īstenošanu.

2.10.

Bratislavas ceļvedis (5) gan norāda pareizo virzienu, taču aizsardzības jomā tas piedāvā “uzsildītus” sen zināmus plānus. Īpaši jāatzīmē šā ceļveža nekonsekvence no stratēģiskā viedokļa un pārmērīgā koncentrēšanās uz pašreizējo migrācijas krīzes problēmu un ES ārējo robežu aizsardzību. Iedzīvotāju masveida pārvietošanās patiešām ir saistīta ar drošības problēmām, taču tad, kad šī kustība jau ir ieguvusi plašus apmērus, to vairs nevar apturēt ar militāriem līdzekļiem.

2.11.

Obligāts kopējo spēju veidošanas priekšnosacījums ir aizsardzības iekšējā tirgus izveide un attīstība. EESK skatījumā Eiropas rūpniecisko bāzi iespējams stiprināt tikai tad, ja tiek risināts arī prasmju jautājums. Aizsardzības rūpniecība nemitīgi strādā, lai saglabātu līderību tehnoloģiju jomā, tāpēc tajā ir nepieciešams augsti kvalificēts darbaspēks. Eiropas Aizsardzības rīcības plānā minētā Eiropas Komisijas prasmju iniciatīva ir vērsta uz šīs problēmas risināšanu, tāpēc tā tiek vērtēta ļoti atzinīgi.

2.12.

Lielākas investīcijas un ciešāka sadarbība šajā rūpniecības nozarē palīdz arī aizsargāt darbvietas un tās radīt. Tomēr cīņa ar bezdarbu Eiropā nedrīkst būt galvenais faktors, kas liek pieņemt lēmumus par aizsardzības jomā veicamiem ieguldījumiem. Bezdarbs jāmazina citādi, nevis ar bruņošanos. Eiropas aizsardzības spēju stiprināšanā būtu jāvadās tikai no stratēģiskiem apsvērumiem un pamatoti izvērtējot, kas ir nepieciešams, lai aizsargātu Eiropu un nodrošinātu tās spēju veidot alianses. Šajā procesā nedrīkst tikt apdraudēti publiskie budžeti. Eiropas Savienībai it īpaši būtu jāturpina īstenot galvenokārt preventīvu un daudzpusēju diplomātiju. Tomēr militārās spējas ir svarīgas, lai īstenotu ES globālās stratēģijas prioritātes drošības un aizsardzības politikas jomā.

2.13.

EESK piekrīt viedoklim, ka aizsardzības jomas pētniecība var arī pozitīvi ietekmēt civilo tehnoloģiju izstrādi un otrādi.

2.14.

Stingrās robežas starp militāro un nemilitāro kļūst arvien neskaidrākas gan attiecībā uz kiberuzbrukumiem, gan arī iekšējo un ārējo drošību, kuru savstarpējā saikne kļūst arvien ciešāka.

2.15.

EESK uzsver, ka pētniecība, piemēram, kiberdrošības tehnoloģiju jomā, var kalpot gan civiliem, gan arī aizsardzības mērķiem, un varētu minēt vēl vairāk piemēru. Tādēļ ir pašsaprotami, ka šādu inovāciju un izstrādi var un vajag finansēt arī no esošajām Eiropas programmām, piemēram, no programmas “Apvārsnis 2020”. Tomēr sensu stricto aizsardzības jomā veikta pētniecība, kas kā tāda arī ir paredzēta, ir jāaplūko atsevišķi.

2.16.

EESK atbalsta ciešāk integrētas aizsardzības rūpniecības un kopēja aizsardzības tirgus veidošanu Eiropā. Šo mērķi nevajadzētu attiecināt tikai uz galvenajām ražotājvalstīm. Īstenojot aizsardzības pētniecības un aizsardzības projektus, būtu jāizmanto tik daudzu ieinteresēto dalībvalstu esošās spējas, cik vajadzīgs, lai veicinātu apņemšanos īstenot kopīgo lietu.

2.17.

EESK noraida to fondu, kuri pašreiz kalpo ekonomiskiem vai sociāliem mērķiem, atvēršanu aizsardzības nolūkiem, kā arī aizsardzības izdevumu izskatīšanu Stabilitātes un izaugsmes pakta ietvaros. EESK atbalsta Eiropas aizsardzības fonda izveidi, kas aprobežotos ar aizsardzības pētījumiem, kā arī militāro spēju attīstīšanu un ieguvi. Vienlaikus tas būtu skaidri jānodala no Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) un uz to nedrīkstētu attiecināt tādus izņēmuma noteikumus kā “vienreizējie pasākumi” Stabilitātes un izaugsmes pakta izpratnē.

2.18.

Attiecībā uz visiem nākotnē plānotās aizsardzības savienības aspektiem EESK aicina nodrošināt pilnīgu Eiropas Parlamenta iesaistīšanos un pastāvīgu dialogu starp politiķiem, militārās jomas pārstāvjiem un pilsonisko sabiedrību. Tā kā EESK ir padomdevēja iestāde, kas pārstāv visas lielākās Eiropas pilsoniskās sabiedrības organizācijas, tai būtu jādarbojas kā svarīgam partnerim aizsardzības politikas jomā.

3.1.1.

EESK atbalsta aizsardzības fonda izveidi ar pētniecības atzaru un spēju atzaru, kuriem jāsāk pilnībā darboties ar 2020. gadu.

3.1.2.

EESK atbalsta nodalītus finansējuma avotus katram no atzariem. Tomēr pētniecības atzaru nedrīkst finansēt uz citu jomu pētniecības rēķina. EESK atbalsta spēju atzara finansēšanu vienīgi no valstu iemaksām. Kamēr Savienībai nav pašai savu mainīgu ienākumu, par bruņoto spēku militāro spēju iepirkumu arī turpmāk būs atbildīgas dalībvalstis. Tāpēc ES budžetu nevajadzētu izmantot arī valsts iepirkumiem plānotā aizsardzības fonda spēju atzara ietvaros

3.1.3.

EESK atzinīgi vērtē iecerēto koordinācijas padomi. Tomēr šīs padomes lēmumu pieņemšanā būtu jāpiedalās tikai politiskajiem pārstāvjiem. Militārās jomas, rūpniecības un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji var piedalīties padomdevēju statusā. Šajā padomē vieta un balss jādod arī Eiropas Parlamentam.

3.1.4.

Līdzfinansēšanas projektos Komisijas lomai būtu jāaprobežojas tikai ar pētniecības atzaru un arī šajā nolūkā jāparedz īpaša, skaidri nodalīta ES aizsardzības pētniecības programma laikposmam pēc 2020. gada (6). EESK atbalsta ideju par programmas izpildes uzticēšanu Eiropas Aizsardzības aģentūrai.

3.1.5.

Attiecībā uz kooperatīviem iepirkumiem EESK atbalsta publisko iepirkumu pirmskomercializācijas posmā, lai iesaistītajiem uzņēmumiem samazinātu augsto ieguldījumu risku, kas piemīt nozarei.

3.1.6.

Iespējamās sinerģijas starp civilo pētniecību un pētniecību aizsardzības jomā ir jāizmanto, taču atbalsts civilajai pētniecībai, kurā izmanto ES līdzekļus (“Apvārsnis 2020”), nebūtu uz citu nozaru rēķina jānovirza militāriem mērķiem.

3.1.7.

EESK atbalsta valstu līdzekļu apkopošanu, lai iegūtu jaunas aizsardzības spējas. Šķiet apšaubāmi, ka spēju atzaram pietiks ar 5 miljardiem EUR gadā kā kopēju mērķi. EESK uzskata: lai pārbaudītu šo atsauces summu, būtu lietderīgi veikt priekšizpēti, kā paredzēts rīcības plānā. EESK uzskata, ka kopējā finansējuma ikgadējam apjomam jābūt vērstam uz mērķiem radīt lielākas sinerģijas, atslogot valstu budžetus un sekmīgi iegūt un nodrošināt aizsardzības spējas.

3.1.8.

EESK atbalsta Komisijas ieskicēto spēju atzara uzbūvi, proti, “jumta” struktūra vienotai sistēmai, kā arī noteikumi par kopēju finansējumu, un otrais līmenis, kurā ietilpst sadarbojošos dalībvalstu konkrēti projekti. Ir loģiski, ka atsevišķie projekti ir skaidri definēti gan kvalitātes, gan kvantitātes ziņā un ir savstarpēji finansiāli neatkarīgi.

3.1.9.

Pastāvīgā kapitāla struktūras izstrāde spēju atzaram ir vērtējama atzinīgi. Atbildība ir jāuzņemas dalībvalstīm kā akcionārēm. EESK noraida īpašu noteikumu par valsts budžeta resursu piešķiršanu aizsardzībai atbilstoši Stabilitātes un izaugsmes paktam.

3.1.10.

EESK uzsver, ka saskaņā ar LES 41. pantu ES budžetu nedrīkst izmantot militāro operāciju finansēšanai. Atkāpšanās no šā principa būtu pretrunā arī dažu dalībvalstu drošības un aizsardzības politikas īpašajam raksturam (LES 42. panta 1. punkts).

3.2.1.

EESK aktīvi atbalsta īpašas uzmanības pievēršanu MVU, tostarp pētniecības un izstrādes jomā aizsardzības nolūkos. Bruņošanās izdevumiem nebūtu jākļūst par ESIF, ESI fondu un programmas COSME prioritāti. ESIF regulā noteiktie mērķi, ESI fondi un programma COSME, kā arī EIB ieguldījumi taču nekalpo militāriem nolūkiem. Turklāt šo līdzekļu izmantošana militāriem mērķiem riskētu palielināt dublēšanos un aizsardzības tirgus sadrumstalotību.

3.2.2.

Tā kā Eiropas Savienībai aizsardzības nolūkā ir vajadzīga stabila un ilgtspējīga rūpnieciskā un tehnoloģiskā bāze, uzdevums ir līdzsvarot ES gatavību finansēt šo bāzi bez nevēlamas atkarības no eksporta. Ieroču eksportam būtu jāaprobežojas ar stratēģiskajiem partneriem un sabiedrotajiem, un to nedrīkst vadīt citi ekonomiski apsvērumi, kas var veicināt konfliktus citās pasaules daļās. Šobrīd pastāv nopietnas šaubas pat attiecībā uz dažiem sabiedrotajiem. Tāpēc ieroču eksports jāpakļauj rūpīgai demokrātiskai kontrolei.

3.2.3.

Eiropas reģionālo izcilības puduru veicināšana vērtējama atzinīgi. Tai būtu jānotiek arī, izmantojot pētniecības atzaru un īpašo ES programmu, kas jāizstrādā.

3.3.1.

EESK aicina īstenot labi izstrādātu Eiropas rūpniecības politiku aizsardzības nozarei, kurai raksturīgas īpašas iezīmes attiecībā uz valdības prasībām un publisko finansējumu. Tāpēc EESK atbalsta Komisijas aicinājumu pilnībā piemērot abas direktīvas (7) par publisko iepirkumu un ar aizsardzību saistītiem ražojumu sūtījumiem ES iekšienē.

3.3.2.

Saskaņā ar LESD 346. pantu dalībvalstis aizsardzības un drošības jomas līgumus attiecīgā gadījumā var atbrīvot no noteikumiem, lai aizsargātu savas būtiskās drošības intereses. Ar abām direktīvām 2009/81/EK un 2009/43/EK tagad ir iespējams šos izņēmumus ierobežot līdz absolūtam minimumam. EESK piekrīt kritikai, ka liela daļa no militārā aprīkojuma iepirkuma joprojām netiek veikta saskaņā ar ES publiskā iepirkuma noteikumiem, un saskata šeit iespējas panākt ietaupījumus, ko varētu efektīvāk ieguldīt aizsardzības fonda ietvaros.

3.3.3.

Attiecībā uz militāru ražojumu sūtījumiem iekšējā tirgus ietvaros EESK atbalsta vienkāršotu licencēšanas sistēmu, kurā izmanto vispārīgās sūtījumu licences. Tāpēc EESK atzinīgi vērtē solīto palīdzību attiecībā uz interpretāciju un gaidāmos ieteikumus. Tomēr ir jādara daudz vairāk, lai nodrošinātu it īpaši Direktīvas par aizsardzības jomas ražojumu sūtījumiem izmantošanu vislabākajā veidā.

3.3.4.

EESK atzinīgi vērtē arī pētījumus par izejvielu piegādes drošību saskaņā ar ES izejvielu stratēģiju un par kritiski svarīgu izejvielu atvietošanu. Vienlaikus tā pauž nožēlu, ka Eiropas Komisija nav izpildījusi savu 2013. gada decembra uzdevumu izstrādāt ceļvedi saistībā ar visaptverošu ES mēroga regulējumu par apgādes drošību, kas būtu varējis arī dot impulsu politiski vērienīgai Direktīvas par aizsardzības jomas ražojumu sūtījumiem īstenošanai.

3.3.5.

EESK piekrīt uzskatam, ka par vienu no rīcības plāna galvenajiem mērķiem jāizvirza funkcionējošs aizsardzības jomas ražojumu tirgus. Aizsardzības savienība nav iedomājama bez pārrobežu piekļuves tirgum un atvērtām piegādes ķēdēm. Piekļuve konkursiem jānodrošina it īpaši MVU, kas nozarē nodrošina nozīmīgu inovāciju.

3.3.6.

EESK atbalsta kopēju standartu izstrādi un pilnīgas sadarbspējas nodrošināšanu gan attiecībā uz militāro ekipējumu, gan divējāda lietojuma precēm (hibrīdstandarti), vienlaikus izvairoties no esošo, it īpaši NATO, standartu dublēšanas. Attiecīgs ceļvedis bija iecerēts jau 2014. gadā (8).

3.3.7.

EESK atbalsta ES un valstu iestādēm paredzētu uzticamu, aizsargātu un rentablu satelītsakaru pakalpojumu izvēršanu, kā arī ieguldījumus Eiropas kosmosa nozarē.

3.3.8.

EESK apzinās gan neprecizētās attiecības starp Copernicus sistēmas civilo un militāru izmantojumu, gan arī to, ka militārais sektors, būdams līdzattīstītājs un lietotājs, ir nozīmīgs Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) partneris. Šeit varētu attīstīties noderīgas sinerģijas. Copernicus izmantošana tomēr jāvērtē kopīgi no politiskā, zinātniskā un militārā aspekta. Militārais izmantojums nedrīkst radīt slogu ES kosmosa politikai un nelabvēlīgi ietekmēt sistēmas izmantošanu civiliem mērķiem.

3.3.9.

EESK stingri atbalsta spēju palielināšanu kiberdrošības un kiberaizsardzības jomā, kā arī civilās sabiedrības un militāro aprindu sadarbību, pamatojoties uz ES kiberdrošības stratēģiju (9).

3.3.10.

EESK atbalsta kopīgas pieejas attiecībā uz jūras drošības palielināšanu gan civilajā, gan militārajā jomā, kā arī sadarbspējīgu jūras uzraudzības spēju optimizāciju.