21.4.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 125/65

Vienīgais ziņotājs:

Jorge PEGADO LIZ

1.1.

Vairākos atzinumos EESK ir konsekventi aicinājusi palielināt Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādes (BEREC) atbildību, kompetences un pilnvaras ar mērķi nodrošināt tai spēju, kas nepieciešama, lai Eiropas līmenī efektīvi īstenotu regulatīvo funkciju attiecībā uz šo nozari.

1.2.

Vispārīgi runājot, tādējādi komiteja atbalsta Komisijas priekšlikuma nolūku.

1.3.

Tomēr komiteja pauž nožēlu, ka Komisija neizvēlējās tā dēvēto 4. risinājumu, kas nedod iemeslu izslēgšanai, izvēloties ierobežot BEREC darbību ar – lai arī pastiprinātas – sadarbības vai koordinācijas jomu.

1.4.

Kā jau minēts, EESK ir stingri pārliecināta, ka tikai viens risinājums, proti, BEREC pārveidošana par patiesu regulatīvu iestādi, spēs nodrošināt tālredzīgu pieeju un pienācīgu regulējumu jaunajiem ES mēroga vai pasaules mēroga informācijas pakalpojumiem, kas pašlaik lielā mērā ir neregulēti vai pakļauti neskaidram tiesiskajam regulējumam (M2M, OTT un citas Savienībai ļoti nozīmīgas jomas, piemēram, viesabonēšana vai transnacionālie tirgi), vai saistošas Eiropas mēroga piešķiršanas procedūras attiecībā uz konkrētām joslām.

1.5.

Jautājums, kas jo īpaši rūpīgi jāizvērtē un jāpārskata, attiecas uz Apelācijas padomes sastāvu, organizāciju un darbību, nodrošinot, lai visos gadījumos būtu garantēta patiesa neatkarība un objektivitāte, kā arī pienācīga pārsūdzības sistēma, jo īpaši attiecībā uz lēmumiem, kuri saistīti ar pārrobežu strīdiem.

2.1.

Komisija 2015. gada maija paziņojumā “Digitālā vienotā tirgus stratēģija Eiropai” (“DVS stratēģija”) (1) norādīja, ka mainīgajos tirgus un tehnoloģiskās vides apstākļos ir nepieciešams stiprināt institucionālo sistēmu, palielinot Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādes (BEREC) lomu. Rezolūcijā “Virzība uz Digitālā vienotā tirgus aktu” (2) Eiropas Parlaments aicināja Komisiju turpināt integrēt digitālo vienoto tirgu, nodrošinot efektīvāku institucionālo sistēmu. To var izdarīt, nostiprinot BEREC lomu, spējas un lēmumu pieņemšanas pilnvaras, lai panāktu saskanīgu tiesiskā regulējuma īstenošanu elektronisko sakaru jomā, nodrošinātu BEREC efektīvu pārraudzību pār vienotā tirgus attīstību un palīdzētu tai atrisināt pārrobežu strīdus.

2.2.

Šis priekšlikums būtu izskatāms saistībā ar priekšlikumu direktīvai, ar ko izveido Eiropas Elektronisko komunikāciju kodeksu (3), kurā BEREC ir uzticēti papildu uzdevumi, kas palīdzēs nodrošināt, ka tiesiskais regulējums tiek īstenots konsekventi un tiek sekmēta elektronisko sakaru tirgus attīstība visā Savienībā. Turklāt BEREC veicinātu arī piekļuvi ļoti jaudīgai datu savienojamībai un tās izplatību, konkurenci elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu nodrošināšanā, kā arī ES iedzīvotāju interešu aizsardzību.

2.3.

Priekšlikuma galvenais mērķis ir nostiprināt BEREC institucionālo lomu un uzlabot tās pārvaldības struktūru, vienlaikus padarot BEREC un tās biroju par pilntiesīgu aģentūru ar plašākām pilnvarām, kas nodrošina BEREC spēju pildīt tās turpmākos uzdevumus. Tas nodrošinās nepārtrauktību ar BEREC paveikto darbu un turpinās VRI pieredzes apkopošanu, saskaņojot struktūru un pārvaldību, darbību, plānošanu un pārskatatbildību ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2012. gada 19. jūlija kopīgo paziņojumu par decentralizētām aģentūrām (“vienotā pieeja”) (4). Ar priekšlikumu BEREC regulā tiek iekļauti arī uzdevumi, kuri tai noteikti nesen pieņemtajā Regulā (ES) 2015/2120, ar ko nosaka pasākumus sakarā ar piekļuvi atvērtam internetam un atceļ papildu maksu par viesabonēšanu (5). Tomēr nav iekļauta Direktīvas par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju (6) pārskatīšana, ko Komisija solīja uz 2016. gada beigām.

2.4.

Lai sasniegtu minēto mērķi, Komisija ir apsvērusi četrus risinājumus: 1) bez izmaiņām; 2) tikai uzlabota padomdevēja loma un pastiprinātas kompetences; 3) padomdevēja loma ar atsevišķām pirmsnormatīvām pilnvarām, labāks tirgus pārskatīšanas process un labāka radiofrekvenču spektra izmantošanas tiesību piešķiršana – vēlamais risinājums, kas detalizēti izklāstīts priekšlikumā; un 4) regulatora kā pastiprinātas aģentūras izveide, kurai ir nepieciešamie resursi, lai uzņemtu īstenošanas pilnvaru, tostarp uzraudzības un izpildes pilnvaru nodošanu, un kura varētu rīkoties ar saistošām pilnvarām jomās, kur nepieciešams nodrošināt ES noteikumu vienotu īstenošanu – risinājums, kuru Komisija izslēdza jau pašā sākumā.

2.5.

Turpmākajos punktos ir aplūkoti izvēlētā risinājuma juridiskie aspekti.

3.1.

Vairākos atzinumos (7) EESK ir aicinājusi palielināt BEREC atbildību, kompetences un pilnvaras ar mērķi nodrošināt tai spēju, kas nepieciešama, lai Eiropas līmenī efektīvi īstenotu regulatīvo funkciju attiecībā uz šo nozari. Vispārīgi runājot, tādējādi komiteja atbalsta Komisijas priekšlikuma nolūku.

3.2.

Tomēr EESK pievēršas risinājumam, kurš ir tuvāks Komisijas minētajam 4. risinājumam, ciktāl tā uzskata, ka tikai kosmētiskas izmaiņas vien attiecībā uz BEREC statusu nav pietiekamas, lai to padarītu par patiesi regulatīvu iestādi.

3.3.

Atzinumā TEN/534 ir skaidri norādīts: “EESK uzskata, ka ierosinātās izmaiņas BEREC statusā, piemēram, Regulatoru padomes priekšsēdētāja pilna laika amats, var būt nepietiekamas, ņemot vērā ar konkurētspēju saistītus izaicinājumus un nepieciešamību radīt stimulus investīcijām, it īpaši platjoslas sakaros un NGN/NGA tīklos” (4.7.1. punkts).

3.4.

Patiešām, lai BEREC spētu pildīt savus uzdevumus tādās jomās, kur pienācīga regulējuma trūkums ir vispārzināms, piemēram, jaunajos ES mēroga vai pasaules mēroga informācijas pakalpojumos, kas pašlaik lielā mērā ir neregulēti vai pakārtoti neskaidram tiesiskajam regulējumam (M2M, OTT un citas Savienībai ļoti nozīmīgas jomas, piemēram, viesabonēšana vai transnacionālie tirgi), vai saistošas Eiropas mēroga piešķiršanas procedūras attiecībā uz konkrētām joslām, kā arī tai uzticēto jauno pienākumu izpilde, kuri izriet ne tikai no šī priekšlikuma, bet vēl lielākā mērā – no priekšlikuma par Eiropas Elektronisko komunikāciju kodeksu –, nešķiet pieņemami ierobežot BEREC iesaistīšanās līmeni ar – lai arī pastiprinātas – sadarbības vai koordinācijas jomu.

3.5.

Šim priekšlikumam noteikti trūkst uz nākotni vērstas pieejas digitālā vienotā tirgus ciešākas integrācijas nozīmē, jo tas joprojām pieļauj regulējuma sadrumstalotību starp VRI.

3.6.

Ar to var izskaidrot BEREC novērtējuma maz iepriecinošos rezultātus, kas izklāstīti priekšlikumā, attiecībā uz pieejas, uz kuru tā uzstāj par spīti visam, atbilstību, lietderību, efektivitāti un pievienoto vērtību.

4.1.

Kopumā attiecībā uz kompetenču, organizācijas un darbības definēšanu regulas teksts atbilst kopīgajai pieejai attiecībā uz tāda paša veida aģentūrām, kas definēta Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgajā paziņojumā par decentralizētajām aģentūrām, un neprasa īpašas piezīmes.

4.2.

Tomēr ir vajadzīgas dažas piezīmes attiecībā uz Apelācijas padomi, runājot par garantijām, kas paredz, ka “balstoties uz aģentūru definētiem pārredzamiem un objektīvi pārbaudāmiem kritērijiem, būtu jāturpina nodrošināt tās locekļu objektivitāte un neatkarība”; jo īpaši, kad “Apelācijas padomes locekļu izvēlēšana” ir “starp aģentūras un/vai aģentūras valdes darbiniekiem”, tai jānotiek “pilnībā ievērojot objektivitātes un neatkarības principus” (Kopīgā paziņojuma 21. punkts).

4.3.

Salīdzinājumā ar kārtību citās, identiskās struktūrās, piemēram, EUIPO  (8), Kopienas Augu šķirņu birojā (9), Eiropas Aviācijas drošības aģentūrā (10) un Eiropas Ķimikāliju aģentūrā (11), EESK ir pārsteigta par priekšlikuma 11.–14. panta, kas nosaka Apelācijas padomes tiesisko regulējumu, paviršo raksturu.

4.4.

EESK norāda, ka faktiski visos minēto iestāžu apelācijas padomju noteikumos par organizāciju un procedūru ir sīki izklāstītas procedūras, ko piemēro šajās struktūrās, un norādīts, ka par šo iestāžu pieņemto lēmumu atcelšanu var iesniegt prasības Eiropas Savienības tiesā, kuras spriedumus savukārt var pārsūdzēt Tiesā par tiesību jautājumiem.

4.5.

Var konstatēt, ka, lai gan vairumā gadījumu tās kompetence ir tikai konsultatīva, ir gadījumi, kuros, kopumā ņemot direktīvas priekšlikuma noteikumus un pašreizējā priekšlikuma noteikumus, BEREC kļūst par struktūru ar pilnvarām pieņemt lēmumus, kam ir juridiskas sekas attiecībā uz trešām personām; tas attieksies uz noteiktiem lēmumiem, kas minēti 2. panta 1. punkta b) līdz d) apakšpunktā, par:

4.6.

Labs piemērs ir pārrobežu strīdu gadījumi, kuros “[k]atra no pusēm var lietu nodot izskatīšanai attiecīgajā valsts regulatīvajā iestādē vai attiecīgajās valsts regulatīvajās iestādēs”, kuras savukārt “par strīdu paziņo BEREC, lai to konsekventi izšķirtu saskaņā ar 3. pantā izvirzītajiem mērķiem”. Šajā gadījumā “visīsākajā iespējamā termiņā, katrā ziņā četros mēnešos, izņemot izņēmuma apstākļus, BEREC izdod atzinumu, kur attiecīgajai valsts regulatīvajai iestādei vai iestādēm norāda uz veicamo specifisko darbību, kas atrisinātu strīdu, vai atturēšanos no darbības”.

4.7.

Šādā situācijā šķiet problemātiska lēmumu pārsūdzība tāda veida apelācijas struktūrai, kāda paredzēta priekšlikumā, no neatkarības un objektivitātes garantiju viedokļa.

4.8.

Neatkarīgi no nosacījuma, ka vēl ir iespēja pārsūdzībai tiesā, nav redzams, ka procedūra administratīvajā līmenī iekļautu pārsūdzību patiesi neatkarīgai struktūrai.

4.9.

EESK pauž cerību, ka šis jautājums tiks pienācīgi pārskatīts, izstrādājot priekšlikuma galīgo redakciju.

—

EESK atzinums par priekšlikumu, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 13. jūnija Regulu (ES) Nr. 531/2012 (COM(2016) 399 final) (OV C 34, 2.2.2017, 162. lpp., 4.7. punkts),

—

EESK atzinums par Komisijas priekšlikumiem par “Jauni pasākumi ES vienotajam telesakaru tirgum” (COM(2013) 627 final un COM(2013) 634 final) (OV C 177, 11.6.2014, 64. lpp., 4.7.1. punkts),

—

EESK atzinums par Komisijas paziņojumu “Radiofrekvenču spektra resursu koplietošanas veicināšana iekšējā tirgū” (COM(2012) 478 final) (OV C 133, 9.5.2013, 22. lpp., 4.10. punkts),

—

EESK atzinums par iekļaujošu digitālo vienoto tirgu (OV C 161, 6.6.2013, 8. lpp., 3.1.1.1. punkts),

—

EESK atzinums par Komisijas paziņojumu “Atklātais internets un tīkla neitralitāte Eiropā” (COM(2011) 222 final) (OV C 24, 28.1.2012, 139. lpp., 2.4.1. punkts),

—

EESK atzinums par priekšlikumu lēmumam, ar ko izveido pirmo radiofrekvenču spektra politikas programmu (COM(2010) 471 final) un Komisijas paziņojumu “Platjosla Eiropā – ieguldījums digitāli virzītā izaugsmē” (COM(2010) 472 final) (OV C 107, 6.4.2011., 53. lpp., 2.13. un 2.14. punkts).