Kopsavilkuma lapa

Ietekmes novērtējums priekšlikumiem direktīvām par digitālā satura piegādi un preču tiešsaistes un cita veida distances pārdošanu

A. Rīcības nepieciešamība

Kāpēc? Kāda ir risināmā problēma?

Digitālā vienotā tirgus (DVT) stratēģija apskata digitālā satura piegādes un preču tiešsaistes tirdzniecību, jo e-komercijas daļa ES mazumtirdzniecības jomā pieaug ātrāk nekā bezsaistes tirdzniecības apjomi un e-komercijas ievērojamo neapgūto izaugsmes potenciālu nedrīkst palaist garām.

39% no uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar tirdzniecību tiešsaistē, taču neveic pārrobežu tirdzniecību, apgalvo, ka atšķirīgas valstu līgumtiesības ir galvenais šķērslis. Tas, jo īpaši, attiecas uz tiesiskās aizsardzības līdzekļiem bojāta produkta gadījumā (49% ES tiešsaistes mazumtirgotāju un 67% tirgotāju, kuri pašlaik apsver pārrobežu tiešsaistes tirdzniecības iespējas vai izmēģina pārrobežu tiešsaistes tirdzniecību). Atšķirīgas valstu līgumtiesības kļuvušas par pamatu mazumtirgotāju, kas strādā ar patērētājiem, vienreizējām izmaksām apmēram €4 miljardu apmērā; šīs izmaksas galvenokārt ietekmē mikrouzņēmumus un mazos uzņēmumus.

Patērētāji nejūtas droši, veicot pārrobežu pirkumus. Viens no galvenajiem iemesliem ir neskaidrība par savām galvenajām līgumtiesībām. Viņi zaudē iespējas, un tiem ir pieejams šaurāks preču klāsts par mazāk konkurētspējīgām cenām. Viņi arī cieš kaitējumu, jo nepastāv skaidru līgumtiesību attiecībā uz bojātu digitālo saturu. Finanšu kaitējuma kombinēta vērtība, kas izriet no nesenākajām patērētāju problēmām tikai saistībā ar četriem digitālā satura veidiem un šo problēmu atrisināšanas mēģinājumiem iztērētā laika pēdējos 12 mēnešos, tiek novērtēta €9 – 11 miljardu apmērā.

Ko paredzēts sasniegt ar šo iniciatīvu?

Vispārīgais mērķis ir veicināt DVT ātrāku izaugsmi, lai no tā gūtu labumu gan patērētāji, gan uzņēmumi. Gaidāmais ES IKP pastāvīgais pieaugums būtu ap €4 miljardiem gadā. Nojaucot ar līgumtiesībām saistītos šķēršļus, kas traucē pārrobežu tirdzniecībai, samazinātos uzņēmumu izdevumi saistībā ar atšķirībām līgumtiesībās un nenoteiktību, ar kuru uzņēmumi saskaras tiesiskā regulējuma sarežģītības dēļ. Šī iniciatīva palielinās patērētāju spēju uzticēties, nodrošinot vienādus noteikumus ar skaidrām patērētāju tiesībām.

Kāda ir rīcības ES līmenī pievienotā vērtība?

Dalībvalstis nebūs spējīgas pēc savas iniciatīvas nojaukt šķēršļus, ko izraisa atšķirības valstu tiesību aktos. Katra dalībvalsts individuāli nespēs nodrošināt savu valsts tiesību aktu saskanību ar citu dalībvalstu tiesību aktiem. Attiecībā uz precēm šī iniciatīva nodrošinās patērētājiem mērķtiecīgas, pilnībā saskaņotas līgumtiesības pirkumiem tiešsaistē vai cita veida distances pirkumiem. Tiks samazinātas uzņēmumu izmaksas, un tādēļ arī patērētāji gūs labumu no plašāka piedāvājuma pa konkurētspējīgākām cenām. Attiecībā uz digitālo saturu, uzņēmumiem, kuri vēlas pārdot savu digitālo saturu citās dalībvalstīs, tiks nodrošināta juridiskā noteiktība. Vienlaikus tiks nodrošinātas saskanīgas patērētāju tiesības ar augstu patērētāju tiesību aizsardzības līmeni. Rezultātā patērētāji varēs vienkāršāk iegādāties, bet uzņēmumi varēs vienkāršāk piegādāt digitālo saturu un preces tiešsaistē visā DVT. Šādi tiks novērsta digitālā satura noteikumu fragmentācija, kas rodas tāpēc, ka dalībvalstis sāk pieņemt savus tiesību aktus šajā jomā.

B. Risinājumi

Kādi leģislatīvie un cita veida politikas risinājumi tika apsvērti? Vai ir kāds vēlamais risinājums? Kāpēc?

Vēlamais variants (1. variants: mērķtiecīgi pilnībā saskaņoti noteikumi par digitālo saturu un precēm) mazinās ar līgumtiesībām saistītās izmaksas tirgotājiem pārrobežu darījumos. Palielināta konkurence palielinās kopējos tirdzniecības apjomus. Patērētāji gūs labumu no plašākas izvēles par konkurētspējīgākām cenām. Patērētājiem būs skaidrs tiesību kopums visā ES teritorijā, un tādēļ tie vairāk uzticēsies DVT. Citi paredzētie varianti bija:

2. variants: mērķtiecīgi pilnībā saskaņoti noteikumi par digitālo saturu – tirgotāja valsts tiesību aktu piemērošana apvienojumā ar esošajiem saskaņotajiem noteikumiem par precēm.

3. variants: mērķtiecīgi pilnībā saskaņoti noteikumi par digitālo saturu un nekādu izmaiņu politikā par precēm.

4. variants: minimālās saskaņošanas noteikumi par digitālo saturu un nekādu izmaiņu politikā par precēm.

5. variants: brīvprātīgais Eiropas tipveida līgums apvienojumā ar ES uzticamības marķējumu.

Kurš atbalsta kuru risinājumu? 

Attiecībā uz digitālo saturu vairums ieinteresēto personu no nespecializēto uzņēmumu vidus uzskata, ka nepieciešama ES rīcība pilnīgas saskaņošanas veidā; IT nozares viedokļi atšķiras vairāk. Patērētāju organizācijas atzīst nepieciešamību rīkoties un atbalsta pilnīgu saskaņošanu, pie nosacījuma, ka būs garantēts augsts patērētāju tiesību aizsardzības līmenis. Vairums dalībvalstu, kas iesniedza atbildes, arī atbalsta ES rīcību attiecībā uz digitālo saturu. Attiecībā uz precēm uzņēmumi atbalsta rīcību ES līmenī. Lai gan lielākā daļa atbalsta pilnīgu saskaņošanu, citi dotu priekšroku tirgotāja valsts tiesību aktu piemērošanai. Vairākas dalībvalstis un patērētāju asociācijas ir pret Romas I regulas grozīšanu. Patērētāju organizācijas atbalstītu pilnīgu saskaņošanu tikai tad, ja patērētāju tiesību aizsardzības līmenis būtu augsts un esošie valstu patērētāju tiesību aizsardzības līmeņi nesamazinātos. Dalībvalstu viedokļi par rīcības nepieciešamību atšķiras. Gan attiecībā uz digitālo saturu, gan attiecībā uz precēm gandrīz visi respondenti atbalsta tikai rīcību attiecīgā uz līgumiem starp uzņēmumiem un patērētājiem. Lielākā daļa ieinteresēto personu brīdina par iespējamo fragmentāciju preču tiešsaistes un bezsaistes tirdzniecībā. Tomēr, Komisija veiks nepieciešamos pasākumus, lai izvairītos no šādas fragmentācijas, un tūlītējās rīcības priekšrocības būs pārākas par juridiskās fragmentācijas risku.

C. Vēlamā risinājuma ietekme

Kādas ir vēlamā risinājuma priekšrocības?

Izvēlētais politikas variants likvidēs ar līgumtiesībām saistītos šķēršļus pārrobežu tirdzniecībā tiešsaistē gan patērētājiem, gan tirgotājiem. Šo šķēršļu nojaukšana veicinās pārrobežu tirdzniecību: ja ar līgumtiesībām saistītie šķēršļi tiktu likvidēti, uzņēmumu skaits, kas pārdod savas preces tiešsaistē pāri robežām, pieaugtu vairāk nekā par 5 procentpunktiem. Pamatojoties uz ļoti piesardzīgām aplēsēm, tas nozīmētu, ka vēl 122 000 jaunu uzņēmumu pārdotu savas preces tiešsaistē pāri robežām. Eksporta apjomi ES iekšienē pieaugs par 0,04 %, kas atbilst aptuveni €1 miljardam.

Paaugstināta tiešsaistes mazumtirgotāju konkurence veicinātu mazumtirdzniecības cenu samazināšanu visās dalībvalstīs, kas sasniegtu vidēji -0,25 % ES līmenī. Šāda cenu samazinājuma un palielinātas patērētāju uzticēšanās rezultātā, ko veicinātu vienādas tiesības visā ES, pieaugtu pieprasījums no patērētāju puses. Mājsaimniecību patēriņš, kas atspoguļo patērētāju labklājību, pieaugs katrā dalībvalstī, sasniedzot vidējo rādītāju ES +0,23%, kas atbilst aptuveni 18 miljardiem. Patērētāju skaits, kas iegādājas preces pāri robežām tiešsaistē, varētu pieaugt par gandrīz 7 procentpunktiem. Tas nozīmētu, ka 8–13 miljoni jaunu patērētāju sāktu veikt pārrobežu pirkumus tiešsaistē. Katra pārrobežu patērētāja gadā iztērētais naudas daudzums arī palielinātos par €40. Šis piedāvājuma un pieprasījuma pieaugums tieši ietekmēs galvenos makroekonomiskos rādītājus katrā dalībvalstī un ES kopumā. Kopumā, gaidāmais reālā ES IKP pieaugums būtu 0,03%, kas atbilst pastāvīgam ES IKP pieaugumam aptuveni €4 miljardu apmērā gadā.

Kādas ir vēlamā risinājuma izmaksas?

Kas attiecas uz atbilstības izmaksām, uzņēmumiem radīsies vienreizējas izmaksas, lai pielāgotu līgumus jaunajiem noteikumiem. Šīs izmaksas vienam uzņēmumam sasniegtu aptuveni €7 000. Tomēr šīs izmaksas vairāk nekā tikai atmaksāsies, pateicoties tam, ka eksportā ieinteresētie tirgotāji varēs pārdot savas preces visās ES dalībvalstīs, nesaskaroties ar līgumtiesību radītām papildu izmaksām, lai pielāgotu savu līgumu katras dalībvalsts imperatīvajiem līgumtiesību noteikumiem. Uzņēmumiem arī radīsies izmaksas saistībā ar konkrētām sekām, kas izriet no jauno noteikumu piemērošanas līgumiem ar patērētājiem. Tomēr, šo izmaksu līmeni nevar novērtēt, jo tas būs atkarīgs, piemēram, no tā vai uzņēmums piegādā bojātus produktus un kādā apjomā.

Kāda būs ietekme uz MVU un mikrouzņēmumiem?

Uzņēmumiem radīsies izmaksas, lai nodrošinātu jauno tiesību aktu ievērošanu, bet labums no pilnībā saskaņotiem noteikumiem preču un digitālā satura eksporta jomā visā ES teritorijā būs vēl lielāks. Mikrouzņēmumi netiks atbrīvoti no jauno tiesību aktu piemērošanas, tie būs pilnībā piemērojami MVU – izņēmumi samazinātu patērētāju uzticēšanos, iegādājoties preces no MVU. Nav pamata sniegt patērētājiem mazāku aizsardzību, kad viņi iegādājas preces no MVU nevis no lielākiem piegādātājiem. Tādējādi būtu mazināti MVU ieguvumi no vienota noteikumu kopuma visā ES teritorijā. Iniciatīva būs īpaši izdevīga MVU, kurus visvairāk ietekmē izmaksas par līgumu pielāgošanu citu dalībvalstu imperatīvajiem tiesību aktu noteikumiem, tāpēc tie daudz biežāk ir spiesti strādāt tikai savas valsts tirgū. Ārvalstu tirdzniecība ir svarīgs veids, kā gūt labumu no apjomradītiem ietaupījumiem. MVU saskaras ir problēmu atrast klientus. To būs vieglāk atrisināt tiešsaistes kontekstā, jo internets ļauj veikt pārdošanu tiešsaistē ar mazākām izmaksām salīdzinājumā ar bezsaistes tirdzniecību.

Vai būs nozīmīga ietekme uz valstu budžetiem un pārvaldi?

Izņemot pienākumu transponēt direktīvas valsts tiesību aktos un tās īstenot, valsts pārvades iestādēm nebūs nekādu citu praktisko seku. Vienoti līgumtiesību noteikumi par bojātiem produktiem ES teritorijā atvieglos to īstenošanu dalībvalstīs un, jo īpaši, patērētāju tiesību aizsardzības iestāžu koordinētās īstenošanas darbības.

Vai būs vēl cita būtiska ietekme?

Iniciatīva pozitīvi ietekmēs pamattiesības. Iniciatīva nodrošinās vienotu augstu patērētāju tiesību aizsardzības līmeni visā ES teritorijā (Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 38. pants), kaut gan preču gadījumā tā izraisīs aizsardzības līmeņa izmaiņas atsevišķās dalībvalstīs. Tā uzlabos patērētāju personas datu ekonomiskās vērtības apzināšanos saskaņā ar hartas 7. un 8. pantu un pašreizējiem un nākotnes ES tiesību aktiem. Uzņēmumiem būs vieglāk veikt iekšzemes un pārrobežu tirdzniecību (16. pants). Vienoti noteikumi ļaus vieglāk īstenot tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā (47. pants).

D. Turpmākā rīcība

Kad tiks pārskatīta politika?

Komisija uzraudzīs direktīvu īstenošanu un 5 gadus pēc tam, kad būs uzsākta to piemērošana, sāks novērtējumu par to, cik efektīvi direktīvas sasniedz savus mērķus.