22.9.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 316/114

—

ņemot vērā projektu Padomes lēmumam (11667/2012),

—

ņemot vērā projektu protokolam, kurā noteiktas Eiropas Savienības un Gvinejas-Bisavas Republikas partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē paredzētās zvejas iespējas un finansiālais ieguldījums (11671/2012),

—

ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. pantu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu un 7. punktu (C8-0278/2014),

—

ņemot vērā 2012. gada 25. oktobra rezolūciju par ES 2011. gada ziņojumu par attīstības politikas saskaņotību (1),

—

ņemot vērā ex-post novērtējuma ziņojumu par Eiropas Savienības un Gvinejas-Bisavas Republikas partnerattiecību nolīguma zivsaimniecības nozarē īstenošanas protokolu (pamatlīgums FISH/2006/20, īpašā vienošanās Nr. 27, 2010. gada septembris),

—

ņemot vērā 2015. gada 9. septembra (2) normatīvo rezolūciju par Padomes lēmuma projektu,

—

ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. punkta otro daļu,

—

ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas atzinumu (A8-0236/2015),

A.

tā kā vispārējais šā protokola mērķis ir abu pušu interesēs pastiprināt ES un Gvinejas-Bisavas sadarbību zivsaimniecības nozarē, izveidojot partnerattiecību regulējumu, kas ļautu īstenot ilgtspējīgas zvejniecības politiku, vienlaikus atbildīgā un ilgtspējīgā veidā izmantojot Gvinejas-Bisavas ekskluzīvās ekonomiskās zonas zvejas resursus, un iegūt ES flošu interesēm atbilstošu daļu pieejamā nozvejas pārpalikuma;

B.

tā kā Eiropas Savienībai būtu jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu, ka ar trešām valstīm noslēgtie ilgtspējīgas zivsaimniecības nolīgumi atbilst gan ES, gan attiecīgās trešās valsts, tostarp tās iedzīvotāju un zivsaimniecības nozares, interesēm;

C.

tā kā pirmais nolīgums zivsaimniecības nozarē starp EEK un Gvineju-Bisavu tika noslēgts 1980. gadā un tā kā kopš tā laika un līdz 2012. gada 15. jūnijam EKK/ES dalībvalstu flotes varēja zvejot Gvinejas-Bisavas ūdeņos, kamēr vien spēkā bija virkne nolīguma īstenošanas protokolu;

D.

tā kā saskaņā ar šo protokolu ES flotēm ir piešķirtas šādas zvejas iespējas: 3 700 BRT (bruto reģistrētā tonnāža) pelaģiskās zvejas saldētājtraleriem (garneles) un 3 500 BRT pelaģiskās zvejas saldētājtraleriem (zivis un galvkāji), 28 tunzivju saldētājseineri un kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām un 12 kuģi tunzivju zvejai ar makšķerēm; tā kā ES un Gvinejas-Bisavas nolīgums zivsaimniecības nozarē ir sevišķi svarīgs, jo tas ir viens no retajiem ES zivsaimniecības nolīgumiem, kas sniedz jauktas dažādu sugu zvejas iespēju;

E.

tā kā līdzekļi, kas saskaņā ar šo nolīgumu piešķirti Gvinejai-Bisavai, un jo īpaši kompensācija par piekļuvi resursiem veido vērā ņemamu daļu Gvinejas-Bisavas budžeta; tā kā iepriekš tomēr ir tikusi apturēta nozaru sadarbībai paredzēto līdzekļu piešķiršana konkrētu atbalsta apguves grūtību dēļ, ar ko saskārās Gvineja-Bisava;

F.

tā kā Gvinejas-Bisavas sociālekonomiskajā attīstībā kopumā un zivsaimniecības nozarē jo īpaši vērojamas nepilnības attiecībā uz svarīgām jomām, tostarp profesionālo apmācību, nozares struktūru un sieviešu ieņemtās lomas nozarē atzīšanu;

G.

tā kā līdz šim nozaru sadarbībā gūtie rezultāti kopumā nav bijuši apmierinoši; tā kā tomēr ir gūti panākumi attiecībā uz zvejniecības uzraudzību, kontroli un novērošanu, sanitārās inspekcijas veiktspēju un Gvinejas-Bisavas dalību reģionālajās zivsaimniecības struktūrās; tā kā ir iespējams darīt vēl vairāk, lai nodrošinātu, ka šis nolīgums efektīvāk veicina pārredzamību un atbildīgumu nozaru sadarbībā un labāk sekmē Gvinejas-Bisavas zivsaimniecības nozares un ar to saistīto nozaru un darbību ilgtspējīgu attīstību, lai tādējādi nodrošinātu, ka Gvinejā-Bisavā paliek lielāka daļa pievienotās vērtības, ko radījusi tās dabas resursu izmantošana;

H.

tā kā tas, ka rūpnieciskās zvejas kuģu īpašnieki savu nozveju pārkrauj vai izkrauj ārpus Gvinejas-Bisavas (piemēram, Dakarā vai Kanāriju salās), ir viens no iemesliem, kāpēc ekonomiskie ieguvumi no rūpnieciskās zvejas ir niecīgi un atbilst tikai nelielam skaitam darbvietu (saskaņā ar iepriekšējo protokolu — 148 vietējie apkalpes locekļi); tā kā 2010. gadā Gvinejā-Bisavā darbojās tikai viens zivju pārstrādes uzņēmums;

I.

tā kā, neraugoties uz pēdējā laikā gūtiem nelieliem panākumiem, Gvinejas-Bisavas nespēja ievērot ES noteiktās sanitārās normas traucē pārdot zvejas produktus Eiropas Savienībai;

J.

tā kā nelegāla, nereģistrēta un neregulēta (NNN) zveja Gvinejas-Bisavas ūdeņos ir ilglaicīga problēma; tā kā 2008. un 2009. gadā valsts iestādes noteikumu pārkāpumā pieķēra 58 kuģus, no kuriem 11 kuģi zvejoja bez atļaujas un 7 — aizliegtos ūdeņos; tā kā, lai gan ir gūti nelieli panākuni un Gvinejas-Bisavas rīcībā nepārprotami ir zināmi līdzekļi zvejas kontrolei, tostarp novērotāju vienība un ātrgaitas patruļkuģi, Gvinejas-Bisavas teritoriālajos ūdeņos īstenotās zvejas uzraudzības un kontroles sistēmai joprojām piemīt trūkumi;

K.

tā kā konstatētajam zināšanu trūkumam gan attiecībā uz šā nolīguma ietekmi uz jūras ekosistēmu, gan uz to, kā nodrošināt piekļuvi tikai pieļaujamās nozvejas pārpalikumam, ko nevar nozvejot vietējās flotes, tāpat kā atjauninātu bioloģisko datu trūkumam (jo īpaši pēc tam, kad ES dalībvalstu flotes 2012. gadā beidza darboties Gvinejā-Bisavā), būtu jārada bažas un šie jautājumi ir pēc iespējas drīz jāatrisina;

L.

tā kā Parlaments ir nekavējoties un pilnībā jāinformē visos ar protokolu vai tā atjaunošanu saistīto procedūru posmos,

1.

uzskata, ka šis nolīgums ir ļoti svarīgs gan Gvinejai-Bisavai, gan ES flotēm, kas darbojas Gvinejas-Bisavas ūdeņos; uzskata, ka līdz šim nozaru sadarbībā gūtie rezultāti nav bijuši pietiekami, un aicina Komisiju veikt visus nepieciešamos pasākumus, ieviešot mehānismus, ar ko palielināt pārredzamību, atbildīgumu un līdzekļu saņēmēju līdzdalību — jo īpaši mazapjoma nerūpnieciskās zvejas kopienās —, un, ja nepieciešams, pārskatot un palielinot nolīgumā paredzēto atbalstu nozarei, kā arī rodot jaunus un dažādus veidus, kā uzlabot šā atbalsta apguves rādītājus, lai krasi mainītu pēdējās desmitgadēs novēroto tendenci;

2.

atgādina, ka ar šo nolīgumu ir jāveicina Gvinejas-Bisavas zvejas nozares un to saistīto nozaru un darbību — jo īpaši mazapjoma zvejas, kas būtiski sekmē nodrošinājumu ar pārtiku, — patiesi ilgtspējīgāka attīstība, palielinot pievienoto vērtību, kas paliek Gvinejā-Bisavā tās dabas resursu izmantošanas rezultātā; atzīst, ka pēdējo gadu laikā ir gūti zināmi panākumi, taču uzskata, ka nepieciešami apņēmīgi un ilglaicīgi pūliņi, lai sasniegtu vērā ņemamus rezultātus; uzskata, ka atbalstu (it īpaši tehnisko palīdzību) cita starpā varētu sniegt šādās jomās: iestāžu spēju veicināšana, zvejnieku apmācība un partnerība ar mazapjoma nerūpnieciskās zvejas veicējiem, kā arī lielāka vērība jāvelta dzimumu līdztiesības politikai, lai atzītu un pilnvērtīgi īstenotu sieviešu lomu (zivju izplatīšanā un tirdzniecībā, uzglabāšanā, pirmapstrādē utt.);

3.

uzskata, ka būtu pilnībā jāizmanto protokolā paredzētās iespējas uz ES kuģiem nodarbināt vietējos jūrniekus;

4.

uzskata, ka būtu jāpastiprina pasākumi nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas izskaušanai Gvinejas-Bisavas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, tostarp uzlabojot uzraudzību, kontroli un novērošanu, šim mērķim aktīvi izmantojot kuģu satelītnovērošanas sistēmu, zvejas žurnālus un inspektorus, kā arī īstenojot reģionālo zivsaimniecības organizāciju lēmumus;

5.

norāda, ka ir labāk jākoordinē atbalsts nozarei, ko sniedz saskaņā ar nolīgumu zivsaimniecības nozarē, un attīstības sadarbībai pieejamie instrumenti, jo īpaši Eiropas Attīstības fonds (EAF);

6.

aicina Komisiju, neraugoties uz līdzšinējiem centieniem, arī turpmāk palīdzēt Gvinejas-Bisavas iestādēm uzlabot valsts teritoriālajos ūdeņos īstenoto zvejas novērošanas un kontroles sistēmu, lai pastiprinātu nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas apkarošanas pasākumus;

7.

uzsver, ka nolīgums ietver nediskriminācijas klauzulu; atzinīgi vērtē to, ka šo sarunu saistībā Gvineja-Bisava ir publiskojusi savus ar trešām valstīm noslēgtos zivsaimniecības nolīgumus un ka ar tiem iespējams iepazīties; aicina Komisiju cieši sekot līdzi izmaiņām šajos nolīgumos un zvejas darbībām Gvinejas-Bisavas ūdeņos;

8.

uzskata, ka būtu jāuzlabo informācijas apjoms un uzticamība attiecībā uz visu nozveju (plānoto nozveju un piezveju) un, vispārīgāk, situāciju saistībā ar zvejas resursu saglabāšanu, lai varētu precīzāk izvērtēt nolīguma ietekmi uz jūras ekosistēmu un zvejniecības kopienām; uzskata, ka ir jāpalīdz attīstīt pašas Gvinejas-Bisavas spējas iegūt šādu informāciju; aicina Komisiju nodrošināt, lai struktūras, kas uzrauga nolīguma īstenošanu, tostarp apvienotā zinātniskā komiteja, darbotos regulārāk un pārredzamāk;

9.

aicina Komisiju nosūtīt Parlamentam nolīguma 9. pantā paredzētās apvienotās komitejas sanāksmju protokolus un secinājumus, jaunā protokola 3. pantā minēto nozares daudzgadu programmu un attiecīgo ikgadējo novērtējumu secinājumus, kā arī jaunā protokola 4. pantā paredzēto sanāksmju protokolus un secinājumus; aicina Komisiju ļaut Parlamenta pārstāvjiem kā novērotājiem piedalīties apvienotās komitejas sanāksmēs un sekmēt Gvinejas-Bisavas zvejniecības kopienu līdzdalību; pieprasa, lai Komisija pēdējā protokola piemērošanas gadā un pirms sarunu uzsākšanas par tā atjaunošanu iesniegtu Parlamentam un Padomei pilnīgu ziņojumu par protokola īstenošanu, lieki neierobežojot piekļuvi šim ziņojumam;

10.

uzskata, ka Komisijai būtu jāapņemas protokola 3. pantā paredzētajā daudzgadu nozares programmā iekļaut mērķus, kas sekmētu reālu attīstību vietējā zivsaimniecības nozarē, jo īpaši saistībā ar nerūpniecisko zveju un zivju apstrādi, tostarp paredzot vairāk izkraut nozveju Gvinejā-Bisavā, kā arī īstenot citus ekonomikas pasākumus un partnerības zivsaimniecības nozarē;

11.

uzskata — ņemot vērā korupcijas problēmu, partnerattiecību nolīgumā paredzētajai apvienotajai komitejai būtu jānodrošina visu šajā protokolā paredzēto mehānismu stabila darbība;

12.

aicina Komisiju un Padomi savā kompetences jomā un saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 13. panta 2. punktu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 218. panta 10. punktu nekavējoties un pilnībā informēt Parlamentu visos ar protokolu un tā atjaunošanu saistīto procedūru posmos;

13.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Gvinejas-Bisavas Republikas valdībai un parlamentam.