4.11.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 407/42

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. septembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (1),

—

ņemot vērā 2015. gada 29. aprīļa lēmumu par Eiropas Savienības 2013. gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa – Komisija un izpildaģentūras (2),

—

ņemot vērā 2014. gada 3. aprīļa lēmumu par Eiropas Savienības 2012. gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa – Komisija un izpildaģentūras (3)

—

ņemot vērā 2013. gada 3. jūlija rezolūciju par 2011. gada ziņojumu “ES finansiālo interešu aizsardzība — cīņa pret krāpšanu” (4),

—

ņemot vērā 2015. gada 11. marta rezolūciju par 2013. gada ziņojumu “ES finansiālo interešu aizsardzība — cīņa pret krāpšanu” (5),

—

ņemot vērā OLAF Uzraudzības komitejas (turpmāk UK) 2014. gada darbības pārskatu,

—

ņemot vērā UK atzinumu Nr. 4/2014 ar nosaukumu “Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai veikto izmeklēšanas procedūru ilguma kontrole”,

—

ņemot vērā OLAF atbildi uz UK atzinumu Nr. 4/2014,

—

ņemot vērā UK atzinumu Nr. 5/2014 ar nosaukumu “OLAF ārējie pārskati par izmeklēšanas procedūru ilgumu”,

—

ņemot vērā OLAF atbildi uz UK atzinumu Nr. 5/2014,

—

ņemot vērā UK ziņojumu Nr. 1/2014 ar nosaukumu “OLAF neatkarības sargāšana izmeklēšanas jomā”,

—

ņemot vērā UK ziņojumu Nr. 2/2014 ar nosaukumu “Kā OLAF īsteno Uzraudzības komitejas ieteikumus”,

—

ņemot vērā UK ziņojumu Nr. 3/2014 ar nosaukumu “Lietu ierosināšana OLAF 2012. gadā”,

—

ņemot vērā OLAF atbildi uz UK ziņojumu Nr. 3/2014,

—

ņemot vērā UK paziņojumu par Uzraudzības komitejas analīzi attiecībā uz OLAF izmeklēšanas politikas prioritāšu projektu 2015. gadam ,

—

ņemot vērā UK 2013. gada darbības pārskatu,

—

ņemot vērā UK atzinumu Nr. 2/2013 ar nosaukumu “OLAF iekšējas procedūras izveidošana sūdzību izskatīšanai”,

—

ņemot vērā UK atzinumu Nr. 1/2014 ar nosaukumu “OLAF izmeklēšanas politikas prioritātes”,

—

ņemot vērā UK atzinumu Nr. 2/2014 ar nosaukumu “Lietu atlase OLAF”,

—

ņemot vērā UK konstatējumus par izmeklēšanas procedūrām OLAF,

—

ņemot vērā UK 2012. gada ieteikumus,

—

ņemot vērā UK dokumentu ar nosaukumu “Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai Uzraudzības komitejas uzdevums, kompetences un mērķi — vidusposma stratēģija (20142015)”,

—

ņemot vērā UK savstarpējo darba kārtību ar OLAF,

—

ņemot vērā jautājumus Komisijai un Padomei par OLAF Uzraudzības komitejas 2014. gada ziņojumu (O-000060/2015 – B8-0553/2015, O-000061/2015 – B8-0554/2015 un O-000066/2015 – B8-0555/2015),

—

ņemot vērā Reglamenta 128. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu,

A.

tā kā OLAF Uzraudzības komiteja (UK) savā 2014. gada darbības pārskatā norādīja, ka līdz ar OLAF reorganizāciju (2012. gada 1. februāris) tika ierosinātas 423 lietas vienā dienā, pieņemot vienu OLAF ģenerāldirektora (OLAF ĢD) lēmumu; tā kā, pamatojoties uz šo analīzi, UK secināja, ka i) OLAF nav veikusi nekādu atbilstošu ienākošās informācijas novērtējumu nevienā no lietām, ko analizējusi UK, ii) lielākajā daļā lietu nebija nekādu pazīmju, kas liecinātu par jebkādām novērtēšanas darbībām, un iii) OLAF ĢD visas attiecīgās lietas ierosināja, iepriekš nepārbaudot, vai pastāv pietiekami nopietnas aizdomas, ka notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses, un tas ir pretrunā tajā laikā spēkā esošo tiesību aktu prasībai, lai uzsāktu OLAF izmeklēšanu;

B.

tā kā UK savos paziņojumos ES iestādēm ir norādījusi, ka, neraugoties uz skaidri formulētu pienākumu, kas noteikts Regulas (ES, Euratom) Nr. 883/2013 17. panta 5. punktā, OLAF ĢD 2014. gadā nav ziņojis UK par tiem ieteikumiem OLAF, kas nav īstenoti;

C.

tā kā savas pilnvarojuma pirmajā pusē UK OLAF ir sniegusi 50 ieteikumus, no kuriem tikai astoņi ir īstenoti pilnībā, seši ir īstenoti daļēji, viens ir īstenošanas procesā un 20 netika īstenoti, un tā kā 15 gadījumos UK nevarēja pārbaudīt īstenošanu būtiskas informācijas trūkuma dēļ;

D.

tā kā UK savā paziņojumā par OLAF izmeklēšanas politikas prioritāšu (IPP) projektu 2015. gadam norādīja, ka OLAF nav ņēmusi vērā trīs ieteikumus, kas norādīti UK atzinumā Nr. 1/2014: i) OLAF ĢD nebija izdevis pamatnostādnes par to atlases principu piemērošanu, kas izriet no Regulas (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (resursu efektīva izmantošana, proporcionalitāte, subsidiaritāte un pievienotā vērtība), un finanšu rādītāju pārskatīšanas vietā, lai tos pielāgotu reālajām izdevumu programmām, ĢD tos pilnībā atcēlis; ii) izmeklēšanas politikas prioritāšu projektā 2015. gadam šķietami ņemti vērā vairāki no ieinteresētajām pusēm saņemti dokumenti, bet tajā nav atspoguļots acīmredzami notikušais dialogs ar ieinteresētajām pusēm par finanšu rādītājiem un iespējami turpmāki pasākumi lietās, kurās radušās būtiskas aizdomas par krāpšanu, bet kuras tika izbeigtas, pamatojoties uz IPP vai atlases principiem; iii) OLAF ĢD nebija nosūtījis UK novērtējumu par iepriekšējo izmeklēšanas politikas prioritāšu piemērošanu vai kopsavilkumu par ieinteresēto pušu sniegtajām atsauksmēm, neskatoties uz iepriekšēju apņemšanos to darīt;

E.

tā kā UK pastāvīgi ir norādījusi, ka tā nespēj uzraudzīt OLAF neatkarību, tā izmeklēšanas darbības, procesuālo garantiju piemērošanu un izmeklēšanas procedūru ilgumu, jo tai nav piekļuves nepieciešamajai informācijai;

F.

tā kā UK ir norādījusi, ka galvenā problēma attiecībā uz tās uzraudzības lomas efektivitāti nav vienkārši darba kārtības īstenošana, bet būtiskas atšķirības UK un OLAF ĢD viedokļos par UK lomas izpratni;

G.

tā kā Parlaments iepriekš minētajās rezolūcijās par 2011. un 2013. gada ziņojumiem ar nosaukumu “ES finansiālo interešu aizsardzība — cīņa pret krāpšanu” aicināja uzlabot UK spēju pildīt savus uzdevumus;

H.

tā kā UK vairākkārt ir aicinājusi ES iestādes pastiprināt savu kompetenci, jo īpaši nodrošinot neierobežotu piekļuvi OLAF lietu materiāliem, vai veicot citus pasākumus, lai garantētu OLAF pārskatatbildību;

I.

tā kā 2014. gada martā OLAF ĢD apņēmās reizi gadā informēt UK par saņemto sūdzību skaitu un to savlaicīgu apstrādi un klasificēt, vai tās ir pamatotas; tā kā UK tomēr norāda, ka tā nav saņēmusi nekādu šāda veida informāciju;

J.

tā kā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 pastiprināta UK loma OLAF izmeklēšanas procedūru ilguma uzraudzīšanā; tā kā, neskatoties uz to, ka OLAF formāli pildījis pienākumu regulāri ziņot UK par izmeklēšanas procedūrām, kas ilgst vairāk nekā 12 mēnešus, UK savā atzinumā Nr. 4/2014 ar nosaukumu “OLAF veikto izmeklēšanas procedūru ilguma kontrole” secinājusi, ka tai sniegtā informācija nebija pietiekama, lai pienācīgi un efektīvi uzraudzītu OLAF izmeklēšanas procedūru ilgumu;

K.

tā kā savā atzinumā Nr. 5/2014 “OLAF ārējie pārskati par izmeklēšanas procedūru ilgumu”, UK secināja, ka pārskatos par OLAF veikto izmeklēšanas procedūru ilgumu nav sniegts visaptverošs viedoklis par tā veikumu izmeklēšanas jomā; tā kā, lai gan OLAF savā gada pārskatā norādīja uz “visu izmeklēšanas procedūru pabeigšanu īsākā laikā”, UK ir secinājusi, ka OLAF veikto izmeklēšanu rezultāti izrietēja no jaunās aprēķināšanas metodes ieviešanas;

L.

tā kā ziņojumā Nr. 1/2014 ar nosaukumu “OLAF neatkarības sargāšana izmeklēšanas jomā” UK aicināja precizēt OLAF lomu, īstenojot Komisijas krāpšanas apkarošanas politiku cigarešu nozarē;

M.

tā kā divus gadus pēc kārtas, UK savā gada darbības pārskatā ir paudusi bažas par pārredzamības trūkumu attiecībā uz OLAF piedalīšanos Komisijas “koordinācijas mehānisma” sanāksmēs un par raksturīgiem riskiem attiecībā uz OLAF neatkarību izmeklēšanas procedūrās;

N.

tā kā UK ir vērsusi ES iestāžu uzmanību uz nepieciešamību īstenot Regulas (ES, Euratom) Nr. 883/2013 prasības attiecībā uz UK sekretariāta neatkarīgu darbību;

O.

tā kā UK ir identificējusi četrus pamatnosacījumus, lai nodrošinātu sekretariāta neatkarīgu darbību: i) sekretariāta vadītāja pieņemšana darbā, novērtēšana un paaugstināšana, pamatojoties uz UK lēmumiem; ii) sekretariāta vadītāja pārklasificēšana par augstākā līmeņa vadītāju; iii) sekretariāta darbinieku pieņemšanu darbā, novērtēšanu un paaugstināšanu veic sekretariāta vadītājs; iv) sekretariāta budžeta īstenošanas pilnvaru nodošana tā vadītājam;

P.

tā kā Parlaments ir izvērtējis OLAF atbildes uz UK ziņojumiem un atzinumiem, kas tika nosūtīti Parlamentam,

1.

īpaši uzsver OLAF kompetenci nodrošināt atbilstību tiesību aktu prasībām par izmeklēšanas uzsākšanu; atgādina, ka attiecībā uz 423 vienā un tajā pašā dienā ierosinātajām lietām tikai 8,4 % no tām, kas tika pabeigtas, tika sagatavoti ieteikumi; aicina UK regulāri sniegt atsauksmes par atbilstību tiesību aktu prasībām;

2.

atsaucas uz iepriekš minēto 2015. gada 29. aprīļa rezolūciju par Eiropas Savienības vispārējā budžeta izpildes 2013. finanšu gadā apstiprināšanu, un mudina OLAF bez liekas kavēšanās sniegt pamatojumu gadījumos, kad tā nav īstenojusi UK ieteikumus;

3.

pauž nožēlu par to, ka UK atzina par neiespējamu secināt, vai izmeklēšanas politikas prioritātes ir noteiktas pareizi un vai to piemērošana pozitīvi vai negatīvi ietekmēja cīņu pret krāpšanu un korupciju;

4.

pauž nožēlu par to, ka UK nespēj pilnībā īstenot savas pilnvaras; atsaucas uz iepriekš minētajām rezolūcijām par 2011. un 2013. gada ziņojumiem “ES finansiālo interešu aizsardzība — cīņa pret krāpšanu” un aicina Komisiju veikt pasākumus, lai uzlabotu UK spēju uzraudzīt OLAF neatkarību, izmeklēšanas darbību, procesuālo garantiju piemērošanu un izmeklēšanas procedūru ilgumu, tomēr nepakļaujot riskam OLAF neatkarību;

5.

mudina Komisiju veicināt sarunas starp OLAF un UK, līdz 2015. gada 31. decembrim izstrādājot rīcības plānu, lai grozītu darba kārtību, radot darba vidi, kurā UK varētu pildīt savas pilnvaras; uzskata, ka grozītajā darba kārtībā būtu jāprecizē UK loma attiecībā uz visām iesaistītajām pusēm; norāda, ka uzraudzības iestādes sekretariāts ir pakļauts uzraudzības struktūras (administratīvai) kontrolei;

6.

aicina OLAF ĢD pildīt apņemšanos reizi gadā informēt UK par saņemto sūdzību skaitu un savlaicīgu to apstrādi un klasificēt, vai tās ir pamatotas;

7.

mudina OLAF pildīt tiesību aktu prasības, lai ļautu UK pildīt vienu no tās galvenajiem uzdevumiem, kas attiecas uz OLAF izmeklēšanas procedūru ilguma uzraudzīšanu;

8.

tomēr atzinīgi vērtē to, ka OLAF un UK ir sākušas strādāt kopā, lai uzlabotu OLAF informācijas sniegšanu UK un pilnveidot ziņojumu saturu par izmeklēšanas procedūrām, kas ilgst vairāk nekā 12 mēnešus;

9.

norāda, ka 2014. gada beigās no 134 izmeklētājiem 13 (10 %) tika iecelti tabakas izstrādājumu un viltojumu nodaļā, bet 44 izmeklētāji (33 %) — nodaļās, kas nodarbojas ar lauksaimniecības fondiem un struktūrfondiem, kas kopumā attiecas uz 86 % no apdraudētajām finansiālajām interesēm (EUR 1,9 miljardi); tādēļ ierosina OLAF no jauna apsvērt savu resursu sadalījumu;

10.

pauž bažas par OLAF dalības pārredzamību Komisijas “koordinācijas mehānisma” sanāksmēs;

11.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu parlamentiem un OLAF Uzraudzības komitejai.