4.11.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 407/25

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvu 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu (1) (“IĪT piemērošanas direktīva”),

—

ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17. pantu,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 19. aprīļa Regulu (ES) Nr. 386/2012 par tādu uzdevumu uzticēšanu Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes un dizainparaugi), kuri saistīti ar intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu, tostarp par publiskā un privātā sektora pārstāvju sapulcēšanu Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centrā (2),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. jūnija Regulu (ES) Nr. 608/2013 par muitas darbu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanā un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1383/2003,

—

ņemot vērā ITSB un Eiropas Patentu iestādes 2013. gada septembra ziņojumu “Intelektuālā īpašuma tiesības intensīvi izmantojošās nozares — ieguldījums ekonomiskajā veiktspējā un nodarbinātībā Eiropas Savienībā”,

—

ņemot vērā Komisijas 2008. gada 25. jūnija paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “„Vispirms domāt par mazākajiem” — Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akts “Small Business Act”” (COM(2008)0394),

—

ņemot vērā Komisijas 2009. gada 11. septembra paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai “Intelektuālā īpašuma tiesību stingrāka piemērošana iekšējā tirgū” (COM(2009)0467),

—

ņemot vērā Komisijas 2010. gada 22. decembra paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejau par to, kā tiek īstenota Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu (COM(2010)0779), un tam pievienoto dienestu darba dokumentu (3),

—

ņemot vērā Komisijas kopsavilkumu par atbildēm, kas saņemtas 2013. gada jūlija sabiedriskajā apspriešanā “Intelektuālā īpašuma tiesību civilā piemērošana: sabiedriskā apspriešana par tiesvedības efektivitāti un aizsardzības līdzekļu pieejamību” (4),

—

ņemot vērā Komisijas 2014. gada 1. jūlija paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai “Ceļā uz atjaunotu vienprātību par intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanu: ES rīcības plāns”(COM(2014)0392),

—

ņemot vērā Komisijas 2014. gada 1. jūlija paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai “Tirdzniecība, izaugsme un intelektuālais īpašums — Stratēģija intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai un īstenošanai trešās valstīs”(COM(2014)0389),

—

ņemot vērā Komisijas plānu par vienota ES digitālā tirgus izveidi un Parlamenta 2012. gada 20. aprīļa rezolūciju par konkurētspējīgu vienoto digitālo tirgu (5),

—

ņemot vērā Padomes 2014. gada 4. un 5. decembra secinājumus par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu (6),

—

ņemot vērā Padomes rezolūciju par ES Muitas rīcības plānu 2013.–2017. gadam, lai apkarotu intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumus (7),

—

ņemot vērā 2010. gada 22. septembra rezolūciju par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu iekšējā tirgū (8),

—

ņemot vērā Juridiskās komitejas 2011. gada 24. marta vēstuli par ziņojumu par Direktīvas 2004/48/EK piemērošanu,

—

ņemot vērā Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 27. pantu, kurā noteikts, ka katram cilvēkam ir tiesības uz morālo un materiālo interešu aizsardzību, kas saistītas ar zinātniskajiem, literārajiem vai mākslas darbiem, kuru autors viņš ir,

—

ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

—

ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas un Kultūras un izglītības komitejas atzinumus (A8-0169/2015),

A.

tā kā Līguma par Eiropas Savienības darbību 118. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17. pantā ir īpaši uzsvērts intelektuālais īpašums;

B.

tā kā intelektuālā īpašuma tiesības ir viens no inovācijas un jaunrades veicinātājiem, kā arī būtiski sekmē konkurētspēju, nodarbinātību un kultūras daudzveidību; tā kā produktu autentiskuma jautājums ne vienmēr ir saistāms ar produktu drošības un produktu kvalitātes jautājumiem un tā kā intelektuālā īpašuma tiesību piemērošana būtiski palīdz sargāt patērētāju veselību un drošību; tā kā ieņēmumi no viltošanas parasti bagātina ēnu ekonomiku un organizēto noziedzību;

C.

tā kā ES saskaras ar ļoti lielu skaitu intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu un tā kā šo pārkāpumu apjoms un finansiālā vērtība rada bažas, kā Komisija paudusi ziņojumā par to, kā tiek īstenota IĪT piemērošanas direktīva (COM(2010)0779); tā kā šie rādītāji liecina arī par to, kādu pievienoto vērtību IĪT nodrošina Eiropas ekonomikai globālās konkurences apstākļos;

D.

tā kā IĪT pārkāpumi, tostarp viltošana, kavē izaugsmi, darbvietu veidošanu, inovāciju un jaunradi;

E.

tā kā IĪT pārkāpumi nodara gan morālu, gan ekonomisku kaitējumu Eiropas uzņēmumiem un rada smagus ekonomiskus un nodokļu ieņēmumu zaudējumus valstīm;

F.

tā kā pienācīga intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība ir digitālās ekonomikas un digitālā vienotā tirgus attīstības priekšnoteikums;

G.

tā kā e-komercijas un tiešsaistes darbību straujās attīstības iespaidā IĪT īstenošana digitālajā vidē būtu jāskata citādi nekā iepriekš, jo īpaši tāpēc, ka šī attīstība ir pavērusi jaunas iespējas veikt pārkāpumus, cita starpā lielā mērā arī lietotāju jaunu sociālās uzvedības modeļu dēļ;

H.

tā kā Parlaments ar bažām ņem vērā ITSB ziņojumā minēto, ka ievērojams mazākums Eiropas iedzīvotāju zināmā mērā atbalsta uzskatu, ka IĪT pārkāpumi varētu būt uzskatāmi par pieņemamiem (9); tā kā trūkst pietiekamu zināšanu par IĪT sociālo un kulturālo nozīmi un par darbībām, kas uzskatāmas par to pārkāpumiem, kā arī — jo īpaši Eiropas jauniešiem — trūkst izpratnes par IĪT pārkāpumu potenciālo ietekmi uz ES ekonomiku un sabiedrību un uz iedzīvotāju vispārējo drošību; tā kā ir nepieciešams un iespējams rīkot piemērotas lietotāju izpratnes un informācijas kampaņas;

I.

tā kā ir nepieciešams pastiprināt viltotu preču nelikumīgās tirdzniecības apkarošanas centienus un tā kā neviens nedrīkstētu gūt peļņu no IĪT pārkāpumiem;

J.

tā kā tiesībaizsardzība ir būtiski svarīga tiesību paredzamības aspektā un tā kā ir ārkārtīgi svarīgi rast efektīvus, samērīgus un atturošus IĪT pārrobežu īstenošanas līdzekļus;

K.

tā kā IĪT pārkāpumi īpaši ietekmē MVU, tostarp starpuzņēmumu pakalpojumu jomā, un var izraisīt noieta tirgus zaudēšanu un bankrotu;

L.

tā kā IĪT īstenošanā ir svarīgi ņemt vērā starptautiskos aspektus, jo IĪT pārkāpumi ir globāla parādība;

M.

tā kā politikas pasākumos, kas vērsti pret IĪT pārkāpumiem, būtu jāņem vērā gan tiešsaistes, gan bezsaistes pārkāpumi,

1.

atzinīgi vērtē Komisijas 2014. gada 1. jūlija paziņojumu, kurā izklāstīts intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanas rīcības plāns; atbalsta Komisijas pieeju IĪT īstenošanai, kuras pamatā būtu preventīvi pasākumi un politikas instrumenti ar mērķi liegt komerciāla mēroga pārkāpējiem ienākumus un apgrūtināt pārkāpuma preču laišanu tirgū;

2.

uzsver, ka IĪT īstenošana pamatā ir dalībvalstu iestāžu ziņā;

3.

uzsver, ka rīcības plānam pamatā būtu jātiecas panākt IĪT efektīvu, uz pierādījumiem balstītu īstenošanu, kam ir būtiska nozīme inovācijas, jaunrades, konkurētspējas, izaugsmes un kultūras daudzveidības veicināšanā; norāda, ka IĪT īstenošanas pasākumu pamatā vajadzētu būt precīziem, uzticamiem datiem;

4.

uzsver, ka finanšu krīzes apstākļos, kad kultūras finansējums tiek pamatīgi samazināts, IĪT bieži vien ir viens no galvenajiem individuālo autoru ienākumu avotiem; tāpēc uzsver, ka par vienu no ES rīcības plāna galvenajiem mērķiem būtu jāizvirza taisnīga autoru atalgojuma nodrošināšana;

5.

uzskata, ka inovācijas, jaunrades un konkurētspējas vajadzībām ir svarīgi, lai IĪT aizsardzības pasākumi būtu pārredzami un lai sabiedrībai un pārējiem iesaistītajiem dalībniekiem būtu pieejama pilnīga informācija;

6.

atzīst, ka IĪT īstenošana ne vien sekmē darbvietu izveidi un izaugsmi visā Savienībā, bet ir arī būtiska vienotā tirgus pareizai darbībai, jo īpaši — ņemot vērā tādus faktorus kā īpatsvars ES iekšzemes kopproduktā, nodarbinātība un to nozaru klāsts, kuras gūst labumu no IĪT un tās izmanto, un tai ir izšķirīga nozīme inovācijas, jaunrades, konkurētspējas un kultūras daudzveidības veicināšanā;

7.

uzsver, ka intelektuālā īpašuma tiesības garantē jaunradi, inovāciju un konkurētspēju ne vien kultūras un radošajās nozarēs, bet arī citās nozarēs, kā Komisija uzsvērusi paziņojumā “Eiropas rūpniecības atdzimšana”; aicina Komisiju turpināt ņemt vērā IĪT kā Eiropas ekonomikas konkurētspējas faktoru;

8.

uzsver, ka IĪT ir ne tikai autortiesības, bet cita starpā arī preču zīmes un patenti un ka visi šie elementi ir ļoti svarīgi Eiropas preču un pakalpojumu vērtības aspektā;

9.

norāda, ka saskaņā ar Komisijas teikto kultūras un radošās nozares, kurās IĪT bieži vien ir īpaši liela nozīme, Eiropas Savienībā jau veido līdz 4,5 % IKP un nodarbina līdz 8,5 miljoniem cilvēku un ka tās ir ne tikai svarīgas kultūras daudzveidībā, bet arī būtiski sekmē sociālo un ekonomisko attīstību;

10.

uzskata, ka IĪT pārkāpumu apkarošanā savs darbs ir visiem piegādes ķēdes dalībniekiem un ka tie visi būtu jāiesaista šajā procesā; uzsver, ka pieeja, kas iesaistītu visus dalībniekus, būtu jāizstrādā gan tiešsaistes, gan bezsaistes kontekstā; uzskata, ka tas nav iespējams bez līdzsvara ar pamattiesībām, jo pasākumus, kas ietekmē pamattiesības, uzņēmēji nevar veikt pēc savas iniciatīvas — šādiem pasākumiem vajadzīgs juridiskais pamats un tiesiskā uzraudzība;

11.

uzsver, ka tiešsaistes dalībnieku iesaistei IĪT pārkāpumu apkarošanas pasākumos jāatbilst Direktīvas 2000/31/EK (Elektroniskās tirdzniecības direktīvas) un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas principiem;

12.

norāda, ka viltotas un IĪT pārkāpuma fiziskās preces aizvien vairāk tirgo un pārdod tiešsaistes tirdzniecības vietās, attiecībā uz kurām dalībvalstu iestādēm ir ierobežotas pārdošanas kontroles iespējas; uzsver vajadzību iesaistīt tirgus platformu īpašniekus visos IĪT īstenošanas centienos, tostarp centienos no šīm platformām izņemt viltotas preces un tajās aizliegt viltotu preču pārdevējus;

13.

uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt likumības pārbaudi visā piegādes ķēdē, tostarp digitālajā piegādes ķēdē un visiem tajā iesaistītajiem galvenajiem dalībniekiem un tirgus dalībniekiem, piemēram, autoriem, māksliniekiem un tiesību subjektiem, producentiem, starpniekiem, interneta pakalpojumu sniedzējiem, tiešsaistes tirdzniecības platformām, tiešajiem lietotājiem un publiskā sektora iestādēm;

14.

uzskata, ka likumības pārbaude visā piegādes ķēdē un labāka tirgus uzraudzība un informācijas apmaiņa starp muitas dienestiem uzlabotu uzņēmējdarbības vidi un palīdzētu novērst pārkāpuma preču un pakalpojumu nonākšanu tirgū; uzsver, ka pirms izmantošanas būtu rūpīgi jānovērtē ikvienas kvalitatīvās revīzijas shēmas izmaksu un ieguvumu attiecība un efektivitāte un ka šajā sakarā svarīgs faktors ir atbalsts MVU;

15.

papildus tam ņem vērā priekšlikumus par iekļaujošu apspriešanos ar ieinteresētajām personām par ES likumības pārbaužu piemērošanu visā piegādes ķēdē, tostarp maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, nolūkā novērst IĪT pārkāpumus un aicina ar apspriešanās rezultātiem un brīvprātīgo ES likumības pārbaužu shēmu Parlamentu iepazīstināt ik gadu, nevis reizi divos gados;

16.

aicina Komisiju nodrošināt, lai visas apspriešanās ar ieinteresētajām personām būtu pārredzamas un savlaicīgas un lai apspriešanos rezultāti tiktu analizēti gan kvalitatīvā, gan kvantitatīvā vērsumā un nosūtīti ieinteresētajām personām, tostarp Parlamentam un citām ES iestādēm;

17.

uzsver, cik svarīgi IĪT pārkāpumu apkarošanā ir nozaru nolīgumi un labas prakses rokasgrāmatas; aicina nozares dalībniekus apmainīties ar informāciju par platformām, kurās pieejams IĪT pārkāpjošs saturs, un īstenot koordinētus un samērīgus pasākumus, piemēram, paziņošanu un izņemšanu, kas samazinātu šāda satura vai platformu radītos ienākumus; norāda, ka šādiem pasākumiem nevajadzētu ietvert tīmekļa vietu bloķēšanu bez tiesas lēmuma;

18.

norāda, ka datņu glabāšanas platformas ir vienas no galvenajām vietām, kur notiek IĪT pārkāpumi, no kā platformas gūst netiešus ienākumus ar reklāmu un/vai abonēšanas iespēju;

19.

atzinīgi vērtē pieeju, kā liegt IĪT pārkāpējiem ienākumus, izmantojot tiesību subjektu un viņu partneru savstarpējos līgumus; atbalsta saprašanās memorandu — kā viltošanas un pirātisma apkarošanai paredzētu ieteikuma tiesību instrumentu — izstrādi un ideju šādus instrumentus tālāk attīstīt ieinteresēto personu vidū; iesaka Komisijai šajā sakarā veikt pētījumu par to, kā viltotāji šķērsfinansē savas darbības (viltotu preču pārdošana un nelikumīga satura piedāvāšana);

20.

atgādina, ka kopš 2011. gada maija pastāv brīvprātīgs saprašanās memorands par IĪT pārkāpuma preču pārdošanu internetā, un aicina Komisiju izvērtēt šā memoranda īstenošanas rezultātus un par tiem ziņot Parlamentam;

21.

uzskata, ka Komisijai būtu jāapsver arī pieņemto iniciatīvu efektivitāte un iespējamas turpmākās darbības attiecībā uz starpnieku lomu IĪT pārkāpumu novēršanā;

22.

norāda, ka nolūkā jau agrīnā posmā atklāt IĪT pārkāpumus kultūras un radošajās nozarēs jo īpaši būtu jāveicina tiesību subjektu, autoru, platformu operatoru, starpnieku un gala patērētāju sadarbība, tostarp uz pašregulācijas pamata; uzsver, ka Komisijai tuvākajā laikā jānovērtē šādas pašregulācijas efektivitāte un ka var būt nepieciešami jauni normatīvie pasākumi;

23.

uzsver, ka kultūras un radošajās nozarēs dialogā būtu jāiesaista maksājumu pakalpojumu sniedzēji, lai samazinātu tiešsaistes IĪT pārkāpumos gūto peļņu;

24.

atgādina par organizētās noziedzības saikni ar starptautiskiem IĪT pārkāpumiem un par to, cik ļoti svarīgi ir rast saskaņotu Eiropas līmeņa risinājumu, nostiprināt esošos revīzijas pasākumus, vienlaikus īstenojot pieeju “sekojiet naudai”, lai aizsargātu patērētāju intereses un piegādes ķēdes integritāti;

25.

atzinīgi vērtē Komisijas pieeju, kas paredz izstrādāt mērķtiecīgas informatīvās kampaņas; uzskata, ka būtiski svarīgi ir panākt, lai IĪT pārkāpumu konkrēto ietekmi uz sabiedrību kopumā un uz patērētājiem un iedzīvotājiem atsevišķi saprastu visi; uzskata, ka patērētājiem vajadzētu būt labāk informētiem par to, kas IĪT īsti ir un ko ar aizsargātām precēm un saturu drīkst vai nedrīkst darīt; aicina Komisiju un dalībvalstis turpināt izstrādāt informatīvus pasākumus, kas paredzēti konkrētām mērķauditorijām un attiecīgiem tirgiem;

26.

iesaka īstenot plašāku informācijas kampaņu par intelektuālā īpašuma tiesību subjektu un tiesībaizsardzības iestāžu platformu, lai tiesību subjekti varētu aktīvāk aizstāvēt savas tiesības Eiropas Savienībā, izmantojot Nodokļu politikas un muitas savienības ģenerāldirektorāta drošajā tīklā integrēto īstenošanas datubāzi; aicina veikt pamatīgāku un ātrāku integrāciju ar policijas iestādēm un citiem muitas dienestiem visā pasaulē, lai nodrošinātu labāku IĪT īstenošanu;

27.

uzsver, ka īpaši ir nepieciešams ar attiecīgām kampaņām vērsties pie jauniešiem, lai palielinātu viņu izpratni, paturot prātā, ka saskaņā ar nesenu apsekojumu par IĪ uztveri tieši jaunieši vismazāk ievēro IĪT;

28.

uzsver, cik svarīgas ir iniciatīvas, kuru mērķis ir novērtēt un uzraudzīt, kā attīstās zināšanas par jauniešu izpratni un uzskatiem par IĪ, lai labāk saprastu viņu vajadzības un noteiktu, kāda rīcība būtu vispiemērotākā;

29.

jo īpaši atzinīgi vērtē Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (ITSB) Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centra centienus uzlabot patērētāju informētību par priekšrocībām, ko sniedz IĪT atbilstīgu preču izvēle, un veicināt šādu preču pieejamību;

30.

tajā pašā laikā uzskata, ka patērētājiem vajadzētu labāk spēt konstatēt pārkāpumus, lai viņi varētu izlemt neveikt pirkumu; pauž nožēlu par to, ka Komisijas rīcības plānā nav iekļauts neviens pasākums, ar ko būtu paredzēts uzlabot patērētāju spēju konstatēt pārkāpuma preces un saturu; aicina Komisiju un dalībvalstis dziļāk apsvērt īpašu līdzekļu un vadlīniju izstrādi un, izmantojot Komisijas un Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centra gūto pieredzi, it sevišķi attiecībā uz labākās prakses apmaiņu, uz pierādījumu pamata apsvērt un potenciāli arī izstrādāt saskaņotu sistēmu, kurā būtu apvienotas pārkāpuma preču un satura paziņošanas/izņemšanas procedūras, lai maldināti patērētāji un uzņēmumi varētu rīkoties tāpat, kā tie var rīkoties, lai vērstu uzmanību uz nevēlamu saturu;

31.

norāda, ka sistēmai, ar kuru, izskatot pa vienai tīmekļa adresei, var ziņot par IĪT pārkāpumiem un izņemt šādu saturu, ir praktiski ierobežojumi, ņemot vērā ātrumu, ar kādu šādu saturu var atkal darīt pieejamu; tāpēc aicina šīs nozares tirgus dalībniekiem sākt apsvērt veidus, kā ilgtermiņā varētu palielināt paziņošanas un izņemšanas sistēmas efektivitāti;

32.

norāda, ka visiem izplatīšanas ķēdē iesaistītajiem dalībniekiem būtu jāsadarbojas nolūkā izveidot informācijas kampaņas, kas ļautu patērētājiem iegūt informāciju par savām tiesībām un pienākumiem, vieglā veidā izmantojot radošu saturu;

33.

uzskata, ka lielāka pārredzamība un labāka, efektīvākā veidā sniegta informācija ir panākama tikai ar sadarbību starp galvenajām ar internetu saistītajām ieinteresētajām personām, kas piedāvā ar IĪT aizsargātu saturu, un ka tāpēc ir vēlams tās iesaistīt šādos centienos nodrošināt pārredzamību un informācijas apriti;

34.

uzstāj, ka nolūkā nepieļaut darba dublēšanos un nodrošināt saskaņotību un efektivitāti iniciatīvas un kampaņas visās dalībvalstīs ir jākoordinē;

35.

lūdz dalībvalstu iestādēm nodrošināt, lai drošību apdraudošās IĪT pārkāpuma preces tiktu iekļautas RAPEX paziņojumos neatkarīgi no tā, vai šīs preces attiecīgajā dalībvalstī pārdod likumīgi vai nelikumīgi;

36.

uzskata, ka dažās nozarēs patērētāju neziņa par likumīgu piedāvājumu un dažkārt grūti pieejamais un dārgais likumīgu preču un satura piedāvājums var kavēt centienus atturēt patērētājus no nelikumīgu preču pirkšanas vai nelikumīga satura izmantošanas; uzskata, ka šajā jomā jāpanāk lielāks progress, un vēlreiz prasa Komisijai un dalībvalstīm palielināt spiedienu uz nozari visās dalībvalstīs izstrādāt daudzveidīgus un pievilcīgus likumīgus piedāvājumus, lai patērētājiem patiešām būtu plašas iespējas pirkt likumīgas preces un izmantot likumīgu saturu;

37.

uzsver, ka nepieciešama plašāka pieeja, kas būtu vērsta uz to, kā apmierināt patērētāju pieprasījumu, palielinot novatoriska un ne pārmērīgi dārga satura likumīga klāsta pieejamību un patēriņu, izmantojot internetam pielāgotus uzņēmējdarbības modeļus, kas ļauj novērst šķēršļus īsta Eiropas digitālā vienotā tirgus izveidei, bet saglabā līdzsvaru starp patērētāju tiesībām un novatoru un autoru tiesību aizsardzību;

38.

uzskata, ka IĪT varētu nostiprināt ar novatorisku uzņēmējdarbības modeļu izstrādi; uzsver arī to, ka dažās nozarēs būtu jāapsver šādu modeļu uzlabošana un pastāvīga pielāgošana tehnoloģiju attīstībai;

39.

uzsver, cik svarīgi ir uzlabot ar IĪ saistītās civiltiesiskās aizsardzības procedūras MVU un individuālo autoru vajadzībām, jo tiem ir liela nozīme radošajās un kultūras nozarēs un bieži vien trūkst spēju panākt savu tiesību īstenošanu šādu procedūru sarežģītības, izmaksu un ilguma dēļ;

40.

atzinīgi vērtē Komisijas ieceri sniegt atbalstu MVU IĪT īstenošanā, uzlabojot civiltiesiskās aizsardzības pieejamību, lai sekmīgāk vērstos pret lielākiem konkurentiem, kas ļaunprātīgi izmanto tirgu, un jo īpaši turpmākas ES rīcības sakarā turpināt novērtēt MVU vajadzības;

41.

atzinīgi vērtē Komisijas 2014. gada 1. jūlija paziņojumā par ES rīcības plānu, precīzāk, tā 4. pasākumā, ietverto lēmumu uzlabot IĪT civiltiesiskās aizsardzības procedūras MVU vajadzībām, jo īpaši attiecībā uz neliela apmēra prasījumiem un iespējamās rīcības izvērtēšanu šajā jomā;

42.

uzsver, ka no MVU viedokļa ļoti svarīgi ir tas, lai IĪT īstenošanas struktūras būtu precīzas un pārvaldāmas;

43.

aicina Komisiju nodrošināt, ka visi pieņemtie pasākumi MVU slogu un izmaksas ietekmē vien ierobežotā apmērā; jo īpaši aicina Komisiju arī novērtēt, kā MVU varētu piedalīties kvalitatīvās revīzijas shēmās, un apzināt, kādus MVU izdevīgus konkrētus pasākumus šajā nolūkā varētu pieņemt;

44.

uzstāj, ka MVU jāņem vērā tiesību aktu izstrādes posmā, un atkārto, ka visu laiku būtu jāpiemēro princips “vispirms domāt par mazajiem uzņēmumiem”;

45.

uzsver, cik svarīga ir tiesu iestāžu pieejamība un tiesvedības izmaksu lietderība, jo īpaši MVU gadījumā, un aicina izstrādāt mediācijas pakalpojumus un citas starpuzņēmumu alternatīvas strīdu izšķiršanas shēmas IĪT jomā;

46.

uzsver, cik svarīgi ir regulāri analizēt faktorus, kas izšķirīgi ietekmē MVU lēmumus izmanto vai neizmantot savas IĪT, lai noteiktu, kādus uzlabojumus varētu veikt, gan attiecībā uz novatoriskiem MVU, gan tieši attiecībā uz MVU, kas saskaras ar problēmām savu IĪT izmantošanā;

47.

gaida, ka līdz 2015. gada beigām saņems informāciju par pastāvošajām valstu iniciatīvām, kuru mērķis ir IĪT civiltiesiskā aizsardzība MVU vajadzībām; atzinīgi vērtē to, ka Komisija izdos zaļo grāmatu par nepieciešamību īstenot turpmāku Savienības mēroga rīcību, izmantojot labāko praksi, kas aizgūta no valstu finansētajām sistēmām, kuras palīdz MVU īstenot savas IĪT;

48.

pauž gandarījumu par to, kā savu darbību attīstījis Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centrs, ko var lietderīgi izmantot politikas lēmumu pieņēmēju apspriedēs un kas kalpo par instrumentu datu un informācijas vākšanai un apmaiņai par visu veidu IĪT pārkāpumiem;

49.

uzsver, ka Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (ITSB) pienākums no nozares uzņēmumiem iegūt datus par IĪT pārkāpumiem un gādāt uzticamus datus un veikt analīzi par pārkāpumu faktisko ietekmi uz ekonomikas dalībniekiem būtu jāiekļauj desmitu punktu rīcības plānā un jāpadara par turpmākās rīcības pamatu dažādās nozarēs, kuras no pārkāpumiem cieš visvairāk; šajā sakarā aicina Komisiju uzlabot ITSB izstrādāto viltošanas novēršanas izlūkošanas atbalsta rīka (ACIST) datubāzi, lai tajā sniegtu informāciju par viltotājiem un novērstu to, ka viltotas preces iegādājas līgumslēdzējas iestādes;

50.

uzsver, ka, lai nodrošinātu IĪT jēgpilnu īstenošanu, vajadzētu būt pieejamai visai informācijai par katrā situācijā skarto IĪT veidu (piemēram, par patentu, preču zīmi, autortiesībām), šo tiesību spēkā esamību un īpašnieku identitāti, tostarp metadatu veidā digitālo datņu gadījumā;

51.

aicina Komisiju pilnvērtīgi izmantot centra savāktos datus un darba rezultātus, lai politikas veidotāju vajadzībām izstrādātu secinājumus un risinājumus IĪT īstenošanas uzlabošanas jomā; aicina Komisiju par to regulāri ziņot Parlamentam;

52.

norāda, ka svarīga ir valsts līmeņa apmācība nozaru IĪT īstenošanas pilnveides vajadzībām, kā arī funkcija, kādu pildīs novērošanas centrs, kas palīdzēs apmācīt dalībvalstu iestādes un veiks labākās prakses apmaiņu, jo īpaši popularizējot digitāli pieejamas un finansiāli lietderīgas kampaņas un koordinējot tās ar attiecīgajām aģentūrām un struktūrām;

53.

atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir izveidojusi ekspertu grupu IĪT īstenošanas jautājumos, un aicina Komisiju nodrošināt, ka grupas darbā ciešāk iesaista Parlamenta un attiecīgā gadījumā arī Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centra ekspertus un — jo īpaši — ka Parlamentu lūdz uz grupas sanāksmēm nosūtīt arī savus ekspertus;

54.

atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir publicējusi ziņojumu par IĪT piemērošanas direktīvas īstenošanu (10), vienlaikus piezīmējot, ka dažos aspektos izdarāmi tikai ierobežoti secinājumi, jo daļa dalībvalstu direktīvu transponējušas novēloti; aicina Komisiju turpināt direktīvas ietekmes analīzi, jo īpaši sakarā ar tās ietekmi uz inovāciju un informācijas sabiedrības izveidi, kā noteikts tās 18. panta 1. punktā un prasīts iepriekšminētajā Parlamenta 2010. gada 22. septembra rezolūcijā; taču atgādina, ka Komisija ir identificējusi vairākus citus IĪT īstenošanas aspektus, piemēram, starpnieku lomu pārkāpumu apkarošanā, kuri var noderēt arī cīņā pret ļaunprātīgu izmantošanu;

55.

ņem vērā Komisijas ziņojumu, kurā norādīts, ka dažos aspektos IĪT piemērošanas direktīva neatbilst digitālajam laikmetam un nav pietiekama tiešsaistes pārkāpumu apkarošanas vajadzībām; aicina Komisiju izstrādāt detalizētu novērtējumu par pašreizējā tiesiskā regulējuma trūkumiem, kas saistīti ar tiešsaistes darbībām, un vajadzības gadījumā arī priekšlikumus par ES tiesiskā regulējuma pielāgošanu interneta videi; uzsver, ka šādiem priekšlikumiem vajadzīgs rūpīgs ietekmes novērtējums;

56.

ņem vērā secinājumu, ka konkrētu direktīvas noteikumu atšķirīgas interpretācijas ir novedušas pie tās atšķirīgas īstenošanas dalībvalstīs, un aicina Komisiju rīkoties, lai ziņojumā norādītās problēmas novērstu, tostarp ar direktīvas precizējumiem;

57.

vēlreiz aicina pieņemt IĪT stratēģiju, tostarp visaptverošu IĪT pārkāpumu apkarošanas tiesisko regulējumu, kas būtu pielāgots tiešsaistes videi, pilnībā ievērojot pamattiesības un pamatbrīvības, taisnīgas tiesas principu, proporcionalitāti un datu aizsardzību; uzskata, ka jauniem darbiem steidzami ir vajadzīga tiesiskā aizsardzība, jo tādējādi tiktu veicināti ieguldījumi un turpmāka inovācija;

58.

uzsver, ka ikvienā tiesību aktā par IĪT ir jāņem vērā digitālā laikmeta tendences — tiešsaistes vide un dažādi izplatīšanas līdzekļi, kas nodrošina līdzsvarotu pieeju, ar ko ievēro visu iesaistīto ieinteresēto personu intereses un jo īpaši patērētāju intereses un viņu tiesības piekļūt saturam, vienlaikus Eiropā atbalstot māksliniekus, autorus un inovāciju;

59.

atkārto, ka vajadzīgs mūsdienīgs, konkurenci veicinošs un patērētājiem draudzīgs autortiesību regulējums, kas atbalstītu jaunradi un inovāciju, garantējot drošu, pienācīgu un aizsargātu vidi izgudrotājiem un autoriem;

60.

uzsver, ka Eiropas Savienības kultūras un radošās nozares sekmē sociālo un ekonomisko attīstību, kā arī darbvietu veidošanu Eiropā, atgādinot gan, ka būtisku ieguldījumu Savienības ekonomiskajā izaugsmē, inovācijā un darbvietu veidošanā sniedz arī autori, veidotāji un iestādes, kas izmanto autortiesību izņēmumus un ierobežojumus; uzsver, ka autortiesību modernizācijas likumdošanas iniciatīvām vajadzētu būt balstītām uz neatkarīgiem pierādījumiem par ietekmi uz izaugsmi un darbvietām (jo īpaši attiecībā uz kultūras un radošo nozaru MVU), zināšanu un kultūras pieejamību, kā arī iespējamām izmaksām un ieguvumiem;

61.

uzstāj, ka IĪT pārkāpumu apkarošanā pārrobežu tirdzniecībā svarīga loma ir muitas dienestiem un starptautiskajai sadarbībai muitas jomā, un uzsver, ka ir nepieciešams atbalstīt un atvieglot muitas dienestu savstarpējās sadarbības ietvaros veikto darbu, precizējot darbības noteikumus, jo īpaši — lai šis darbs sniegtu iespēju efektīvi pārbaudīt tranzītpreces ES teritorijā;

62.

aicina Komisiju IĪT īstenošanas rīcības plāna īstenošanā ņemt vērā attiecīgas iniciatīvas, jo īpaši ES muitas rīcības plānu IĪT pārkāpumu apkarošanai un stratēģiju par IĪT tiesību aizsardzību un īstenošanu trešās valstīs;

63.

aicina uzlabot tirgus uzraudzību, riska pārvaldību un muitas dienestu informācijas apmaiņu par jautājumiem, kurus IĪT īstenošanas sakarā izvirzījušas muitas iestādes, piemēram, par pārkāpuma preču glabāšanu un iznīcināšanu;

64.

uzsver, cik svarīga ir muitas dienestu, tirgus uzraudzības iestāžu un tiesu iestāžu cieša sadarbība, informācijas apmaiņa un pienācīga apmācība;

65.

uzsver, cik svarīga loma ir visu līmeņu, tostarp vietējā, reģionālā un valsts līmeņa, publiskā sektora iestāžu iepirkumiem un pasūtījumiem, un uzteic Komisijas vēlmi izstrādāt, popularizēt un publicēt ceļvedi par labāko praksi, lai panāktu, ka visu līmeņu publiskā sektora iestādes nepērk viltotas preces;

66.

atzinīgi vērtē Komisijas ierosināto zaļo grāmatu par apspriešanos ar ieinteresētajām personām par ietekmi, kādu rada maksājumu atmaksas un līdzīgas sistēmas, ar mērķi novērst komerciāla mēroga IĪT pārkāpumus un novērtēt vajadzību veikt konkrētākus pasākumus šajā jomā gan tiešsaistes, gan parastajā režīmā; uzskata, ka, ja visā ES tiktu ieviestas tiesības uz maksājumu atmaksu par visām negribot nopirktām viltotām precēm, šāds solis varētu labvēlīgi ietekmēt patērētājus, un mudina pārdevējus pārbaudīt preces pirms to izlikšanas pārdošanai;

67.

atbalsta to, ka rīcības plānā uzsvērts, cik svarīga ir sadarbība ar dalībvalstīm, informācijas un labākās prakses apmaiņa un pārrobežu īstenošanas koordinēšana;

68.

uzsver, ka nolūkā sekmēt inovāciju un konkurētspēju Savienības nozarēs, kas balstītas uz zināšanām, ir nepieciešams ar IĪT saderīgā veidā veicināt atvērtu pētniecību un zināšanu apmaiņu, kas ir arī svarīgi stratēģiju “Globālā Eiropa” un “Eiropa 2020” elementi;

69.

uzsver, ka vajadzīgas precīzas atklāšanas sistēmas, kas ļautu ātri apturēt komerciāla mēroga IĪT pārkāpumus;

70.

norāda, ka IĪT izmantošanā iegūtie ienākumi ir svarīgs ārējā finansējuma avots pētniecības projektiem un līdz ar to sekmē inovāciju un izstrādi, kā arī augstskolu un uzņēmumu sadarbību;

71.

aicina rīcības plānu īstenot ātri, lai vajadzības gadījumā IĪT īstenošanas pasākumus, jo īpaši kultūras un radošajās nozarēs, varētu tuvākajā laikā pārskatīt un pielāgot faktiskajām vajadzībām;

72.

aicina Komisiju izvērtēt visu rīcības plānā apskatīto pasākumu īstenošanu un vēlākais līdz 2016. gada jūlijam ziņot par tiem Parlamentam;

73.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.