52015DC0140

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

par regulatīvo iestāžu sadarbību saskaņā ar Direktīvas 2012/34/ES 63. panta 2. punktu

1. IEVADS

Eiropas Parlaments un Padome 2012. gada 21. novembrī pieņēma Direktīvu 2012/34/ES, ar ko izveido vienotu Eiropas dzelzceļa telpu (pārstrādāta redakcija)[1].

Direktīvā 2012/34/ES no Direktīvas 2001/14/EK[2] ir pārņemta prasība, ka dalībvalstīm ir jāizveido regulatīvās iestādes, kas atbild par konkurences situācijas uzraudzību dzelzceļa pakalpojumu tirgū, nolūkā nepieļaut pieteikuma iesniedzēju diskrimināciju un nodrošināt vienotās Eiropas dzelzceļa telpas pareizu darbību.

Ar Direktīvas 2012/34/ES 55. un 56. pantu ir pastiprinātas prasības attiecībā uz regulatīvo iestāžu neatkarību un paplašināti to pienākumi un pilnvaras. 57. pantā ir noteikta struktūra un noteikumi regulatīvo iestāžu savstarpējai sadarbībai un sadarbībai ar Komisiju Eiropas līmenī, lai uzlabotu lēmumu pieņemšanas saskaņotību visā ES.

Ar Direktīvu 2012/34/ES ir radīts Eiropas dzelzceļa transporta regulatīvo iestāžu tīkls (“tīkls”), kura dalībnieki regulāri tiekas. Tīkls regulatīvajām iestādēm dod iespēju apmainīties ar informāciju par to darbu, lēmumu pieņemšanas principiem un praksi, procedūras galvenajiem jautājumiem un transponēto Savienības dzelzceļa tiesību aktu interpretācijas problēmām. Tīkla darbībai vajadzētu kalpot par pamatu vairāku īstenošanas aktu pieņemšanai saskaņā ar šo direktīvu[3].

Tīkls nodrošina oficiālu sadarbības struktūru, aptverot plašu darbību klāstu, un aizstāj regulatīvo iestāžu darba grupu, kas iepriekš tika izveidota, lai nodrošinātu sadarbību starp regulatoriem. Saskaņā ar Direktīvas 2012/34/ES 57. panta 1. punktu Komisija ir tīkla dalībniece, un tā koordinē un atbalsta tīkla darbu.

Papildus sadarbībai tīklā Direktīvas 2012/34/ES 57. panta 2. punktā ir noteikts, ka regulatīvās iestādes palīdz cita citai veikt tirgus uzraudzības uzdevumus un sadarbojas sūdzību izskatīšanā un izmeklēšanā, tostarp noslēdzot īpašas darba vienošanās. Lai nodrošinātu šādu sadarbību, 57. panta 3. punktā ir paredzēts, ka regulatīvā iestāde, kas izskata lietu par piekļuvi starptautiskam vilcienu ceļam vai maksu par to, apspriežas ar regulatīvajām iestādēm visās dalībvalstīs, cauri kurām iet vilcienu ceļš, un pirms lēmuma pieņemšanas par šo lietu pieprasa no tām visu vajadzīgo informāciju. Tajā pašā laikā direktīvas 57. panta 4. punktā pieprasīts, lai visas regulatīvās iestādes, ar kurām jautājums tiek apspriests, sniegtu pieprasīto informāciju.

Turklāt, lai nodrošinātu efektīvu īstenošanu, Direktīvā 2012/34/ES noteikts, ka regulatīvajām iestādēm jāsniedz informācija par saņemtajām sūdzībām un par izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas tai regulatīvajai iestādei, kura ir atbildīga par pasākumu īstenošanu attiecībā uz iesaistītajām personām (57. panta 5. punkts).

Regulatīvās iestādes var pieprasīt, lai Komisija piedalās un veicina sadarbības pasākumi (57. panta 7. punkts).

Regulā (ES) Nr. 913/2010 par Eiropas dzelzceļa tīklu konkurētspējīgiem kravas pārvadājumiem[4] (Koridoru regula) noteiktas īpašas regulatīvo iestāžu sadarbības prasības attiecībā uz konkurences uzraudzību dzelzceļa kravu pārvadājumu koridoros. Līdzīgi kā attiecībā uz noteikumiem par sadarbību starp regulatīvajām iestādēm, kas paredzēti Direktīvā 2012/34/ES, Koridoru regulas 20. pantā ir ietverti arī obligātās apspriešanās mehānismi un noteikumi par informācijas sniegšanu un tās pārsūtīšanu lietās, kas attiecas uz dzelzceļa kravu pārvadājumu koridoriem. Šie noteikumi ir īpaši svarīgi saistībā ar koridora vienas pieturas aģentūras darbības uzraudzību[5] (piemēram, iepriekš sagatavotu starptautisko vilcienu ceļu piešķiršanu).

Papildus iepriekš aprakstītajiem sadarbības mehānismiem Direktīvā 2012/34/ES ir iekļauts īpašs pienākums Komisijai atbalstīt informācijas apmaiņu starp regulatīvo iestāžu tīkla dalībniekiem. Komisija šim nolūkam var izstrādāt elektroniskos instrumentus (57. panta 1. punkts).

Direktīvas 2012/34/ES 57. panta 8. punktā ir noteikts, ka regulatīvās iestādes izstrādā kopīgus principus un praksi lēmumu pieņemšanai, kā arī atļauts Komisijai pieņemt īstenošanas aktus, ar ko nosaka šādus kopīgus principus un praksi.

Pienākums izveidot regulatīvo iestādi un piedalīties regulatīvo iestāžu sadarbības pasākumos neattiecas uz Kipru un Maltu, kamēr to teritorijā nav dzelzceļa sistēmas (64. panta 2. punkts).

Saskaņā ar Direktīvas 2012/34/ES 63. panta 2. punktu, ņemot vērā regulatīvo iestāžu tīklā gūto pieredzi, Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai ziņojumu par regulatīvo iestāžu sadarbību. Saskaņā ar to pašu noteikumu Komisija vajadzības gadījumā ierosina papildu pasākumus, lai nodrošinātu Eiropas dzelzceļa tirgus pilnīgāku regulatīvo pārraudzību, jo īpaši attiecībā uz starptautiskajiem pakalpojumiem. Šim nolūkam vajadzības gadījumā apsver arī tiesību aktu pieņemšanu.

Komisija ar šo iesniedz savu ziņojumu minētajām struktūrām un iestādēm, lai izpildītu šo pienākumu.

Šis ziņojums liecina, ka kopš regulas pārstrādātās redakcijas stāšanās spēkā ir notikusi regulāra sadarbība starp regulatīvajām iestādēm, galvenokārt saistībā ar informācijas apmaiņu par lēmumu pieņemšanas praksi un tirgus uzraudzību. Tomēr sadarbība konkrētās lietās ir ierobežota ar to, ka līdz šim regulatīvo iestāžu uzmanības lokā ir nonācis tikai neliels skaits lietu, kuras saistītas ar starptautiskajiem pakalpojumiem un kurās bija nepieciešama apspriešanās un informācijas apmaiņa starp regulatoriem. Ziņojumā ir novērtētas šīs norises un apzinātas jomas, kurās ir jāuzlabo sadarbība starp regulatoriem.

2. REGULATĪVO IESTĀŽU SADARBĪBA

Lai gan Direktīva 2012/34/ES, tostarp tās noteikumi par atbildību un regulatīvo iestāžu organizatorisko struktūru, ir jātransponē tikai līdz 2015. gada 16. jūnijam, noteikumi par regulatīvo iestāžu sadarbību, kas nav jātransponē, tika īstenoti uzreiz pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.

Regulatīvo iestāžu tīkls

Eiropas dzelzceļa transporta regulatīvo iestāžu tīkla pirmā sanāksme notika 2013. gada 13. un 14. martā Briselē. Kopš tīkla izveidošanas tā dalībnieki tiekas regulāri, t.i., trīs reizes gadā, un divas sanāksmes notiek Briselē un vienā dalībvalstī. Sanāksmes 2013. un 2014. gada martā un novembrī notika Briselē. 2013. gada jūlija sanāksme, ko rīkoja Francijas regulatīvā iestāde, notika Lemānā, un 2014. gada jūlija sanāksme, ko rīkoja Vācijas regulatīvā iestāde, notika Bonnā.

Visu to dalībvalstu, kurām ir pienākums izveidot neatkarīgu regulatoru, izņemot Lietuvu un Īriju[6], regulatīvās iestādes regulāri piedalās tīkla sanāksmēs. Turklāt Šveices, Norvēģijas un bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas regulatīvās iestādes ir piedalījušās sanāksmēs kā novērotāji.

Vispārīgi apsvērumi

Informācijas apmaiņa starp regulatīvajām iestādēm tīklā ir parādījusi, ka regulatoru aktivitātes līmenis ir ļoti dažāds un ir atkarīgs no vairākiem faktoriem, tostarp no valsts lieluma, izskatīto lietu skaita un regulatīvās iestādes pieredzes, administratīvās kapacitātes un neatkarības līmeņa. Dažiem regulatoriem jau ir ievērojama pieredze (piemēram, Apvienotajā Karalistē, Austrijā, Dānijā, Francijā, Nīderlandē, Vācijā), savukārt citi ir izskatījuši tikai dažas lietas vai nevienu (piemēram, Grieķija, Lietuva, Luksemburga, Somija). Dažās dalībvalstīs to nosaka neliela konkurence valstu tirgos, fakts, ka ir tikai daži vai nav neviena iespējamā sūdzību iesniedzēja, vai regulators nav pietiekami nodrošināts ar personālu vai vēl nav pietiekami neatkarīgs lēmumu pieņemšanā.

Turklāt regulatīvajām iestādēm uzticēto pienākumu loks joprojām visā ES ir ļoti atšķirīgs, dažās dalībvalstīs tas jau aptver plašu jomu klāstu, un izpildes pilnvaras ir tādas, kā paredzētas Direktīvā 2012/34/ES, kamēr citās dalībvalstīs tās paliek ierobežotas.

Neraugoties uz šīm atlikušajām atšķirībām, labākās prakses apmaiņa un apspriedes tīklā ir rosinājušas mazāk pieredzējušās regulatīvās iestādes aizvien vairāk izmantot savas pilnvaras, gan sūdzību izskatīšanai, gan konkurences situācijas uzraudzībai tirgū pēc savas iniciatīvas.

Galvenie tīklā apspriestie jautājumi

Regulatīvās iestādes galvenokārt apmainījās ar informāciju par savām funkcijām, pieredzi lēmumu pieņemšanā un izpildē, tirgus attīstību, tirgus uzraudzības darbībām un ES tiesību aktu īstenošanu savās attiecīgajās dalībvalstīs. Tika apspriesti tādi jautājumi kā izmeklēšanas un lēmumi, kas attiecas uz piekļuvi dzelzceļa infrastruktūrai, apkalpes iekārtām, kā arī ar dzelzceļu saistītiem pakalpojumiem un maksas iekasēšanu.

Diskusijas tīklā ļāva apzināt tās jomas, kurās regulatīvās iestādes ir saskārušās ar grūtībām, interpretējot un piemērojot Direktīvu 2012/34/ES. Tas jo īpaši attiecas uz jomām, kurās ar Direktīvu 2012/34/ES ir grozīts vai papildināts esošais tiesiskais regulējums vai Komisijai dotas pilnvaras pieņemt īstenošanas aktus, lai saskaņotu īstenošanu. Te ietvertas pārbaudes par infrastruktūras izmantošanas maksām, jo īpaši par minimālo piekļuves pakalpojumu kompleksa tiešo izmaksu aprēķinu (31. panta 3. punkts) un uzcenojumu piemērošanu, vai par jautājumiem, kas saistīti ar piekļuves tiesībām un maksas iekasēšanu par apkalpes iekārtu lietošanu (jo īpaši stacijas maksas) iekasēšanu un ar dzelzceļu saistītiem pakalpojumiem.

Komisijas loma

Komisija ir sekmējusi sadarbību starp regulatīvajām iestādēm, organizējot un vadot tīkla sanāksmes. Šajās sanāksmēs Komisijas pārstāvji izskaidroja Komisijas politiskos priekšlikumus, iesniedza Eiropas Savienības Tiesas spriedumus saistībā ar pirmās dzelzceļa tiesību aktu paketes transponēšanu un īstenošanu un sniedza ieteikumus par to, kā piemērot Direktīvu 2012/34/ES.

Lai ņemtu vērā regulatīvo iestāžu viedokli, Komisija arī informēja tīklu par dažādiem īstenošanas pasākumiem saskaņā ar Direktīvu 2012/34/ES, tostarp par:

· jauniem dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem (galvenā mērķa noteikšana saskaņā ar 10. panta 3. punktu un sabiedrisko pakalpojumu līgumu ekonomiskā līdzsvara noteikšana saskaņā ar 11. panta 2. punktu);

· kārtību, kādā aprēķina tiešās izmaksas, kas radušās dzelzceļa pakalpojumu sniegšanas dēļ (31. panta 3. punkts);

· procedūrām un kritērijiem attiecībā uz pamata vienošanos (42. panta 8. punkts);

· dzelzceļa tirgus uzraudzību (15. panta 6. punkts);

· infrastruktūras maksas diferenciāciju, lai stimulētu vilcienu aprīkošanu ar Eiropas vilcienu kustības vadības sistēmu (32. panta 4. punkts);

· kārtību, kas jāievēro, piemērojot maksu par trokšņa radītajām izmaksām (31. panta 5. punkts);

· kritērijiem infrastruktūras jaudu pieprasījumu iesniedzējiem (41. panta 3. punkts);

· dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu licencēšanas procedūras atsevišķiem aspektiem (17. panta 5. punkts);

· kārtību un kritērijiem, kas attiecas uz ar dzelzceļu saistītiem pakalpojumiem (13. panta 9. punkts).

Turklāt Komisija organizēja īpašu tīkla apakšgrupu sanāksmes un tādas apvienotās darba grupas sanāksmes, kurā piedalās tīkla dalībnieki un Komiteja, kas izveidota saskaņā ar Direktīvas 2012/34/ES 62. pantu (SERAC), lai ar regulatīvajām iestādēm sīkāk apspriestu dažus īstenošanas pasākumus.

Komisija ir arī izveidojusi mehānismu, kas atbalstītu tīkla dalībnieku apmaiņu ar sīku informāciju par savu darbu, lēmumu pieņemšanas principiem un praksi, kā arī jautājumiem, kas saistīti ar procedūru un problēmām, interpretējot transponētos ES tiesību aktus. Katra regulatīvā iestāde pirms tīkla sanāksmēm trīs reizes gadā aizpilda anketu. Šīs anketas tiek izdalītas visām regulatīvajām iestādēm, un to galvenie jautājumi tiek apspriesti tīkla sanāksmēs.

Sadarbība dzelzceļa kravu pārvadājumu koridoru kontekstā

Dzelzceļa kravu pārvadājumu koridoru izveides kontekstā regulatīvās iestādes ir kopīgi strādājušas, lai izveidotu sistēmas un darba vienošanās lietu izskatīšanai saistībā ar koridoru jautājumiem, jo īpaši sūdzību izskatīšanai par iepriekš sagatavotiem starptautiskiem ceļiem, ko piešķir koridora vienas pieturas aģentūra saskaņā ar koridoru regulas 13. pantu.

Sadarbības nolīgumi, ko regulatīvās iestādes ir noslēgušas par koridoriem, lai izpildītu Koridoru regulas 20. pantā noteiktās sadarbības prasības, norāda vienu regulatīvo iestādi, kas atbildīga par sūdzību izskatīšanu par koridora vienas pieturas aģentūras lēmumiem. Nolīgumi ietver arī noteikumus par informācijas apmaiņu un savstarpēju palīdzību lēmumu pieņemšanā lietās, kas attiecas uz koridoriem.

Par “Reinas-Alpu”, “Ziemeļjūras-Vidusjūras”, “Atlantijas”, “Vidusjūras reģiona” un “Austrumu/Vidusjūras austrumu daļas” dzelzceļa kravas pārvadājumu koridoriem, kas sāka darboties 2013. gada novembrī, regulatīvās iestādes jau ir parakstījušas šādus sadarbības nolīgumus[7]. Nolīgumi par “Skandināvijas-Vidusjūras”, “ Baltijas jūras-Adrijas jūras” un “Ziemeļjūras-Baltijas jūras” koridoriem, kuri sāks darboties tikai 2015. gada novembrī, tiek gatavoti.

Daudzas regulatīvās iestādes uztur regulārus sakarus ar saviem partneriem visā koridorā, lai apmainītos ar informāciju un apspriestu jautājumus, kas saistīti ar koridoru, tostarp koridora vienas pieturas aģentūras uzraudzību, jaudas piešķiršanas shēmām un koridora informācijas dokumentu, vai lai kopīgi veiktu to iepriekš sagatavoto starptautisko ceļu pieprasījumu izpēti, kurus izskata koridora vienas pieturas aģentūra.

Lai risinātu jautājumus, kas skar sadarbības vajadzības starp koridoriem un dažādu koridoru regulatīvo iestāžu kopīgās intereses, regulatīvo iestāžu tīkla sanāksmēs un SERAC darba grupas sanāksmēs notiek regulāras diskusijas par dzelzceļa kravu pārvadājumu koridoriem; tās tiek organizētas divas reizes gadā, un tajās piedalās regulatīvo iestāžu, dalībvalstu, infrastruktūras pārvaldītāju un citu ieinteresēto personu pārstāvji. Apspriestās tēmas ietver: jautājumus, kas saistīti ar iepriekš sagatavoto ceļu piedāvājumu (piemēram, iespēju iekļaut termināļa jaudu vai noteikt elastīgus iepriekš sagatavotos ceļus); vienotas sistēmas izstrādāšanu jaudu piešķiršanai attiecībā uz visiem koridoriem; veiktspējas pārraudzību; īstenošanas plānus; pienākumu sadali starp koridora vienas pieturas aģentūru un valstu infrastruktūras pārvaldītājiem; un regulatīvo iestāžu atbildību.

Divpusējā sadarbība un apspriešanās

Līdz šim ir bijušas tikai dažas lietas, kurās regulatīvās iestādes ir kopā strādājušas, izskatot sūdzības, veikušas izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas un apmainījušās ar informāciju, kā paredzēts Direktīvas 2012/34/ES 57. panta 3., 4. un 5. punktā.

Te ietverti gadījumi, kad notikusi apspriešanās ekonomiskā līdzsvara un galvenā mērķa noteikšanas kontekstā saistībā ar ceļa pieprasījumu starptautiskajiem pasažieru pārvadājumiem, kā arī kopīgas izmeklēšanas par starptautisko vilcienu ceļu piešķiršanu, ko veikušas regulatīvās iestādes kaimiņu dalībvalstīs.

Neatkarīgi no sadarbības vajadzības konkrētās lietās dažas regulatīvās iestādes rīkoja divpusējas sanāksmes, lai apspriestu jautājumus, kas saistīti ar Direktīvas 2012/34/ES īstenošanu, regulatīvo iestāžu organizāciju, finansējumu un pilnvarām, kā arī lai apmainītos ar pieredzi par lēmumu pieņemšanu.

Citas sadarbības formas

Papildus dažāda veida sadarbībai, kas paredzēta saskaņā ar Direktīvu 2012/34/ES, 21 dalībvalsts un četru trešo valstu regulatīvās iestādes pašreiz sadarbojas arī IRG-Rail (Neatkarīgo regulatoru grupas-dzelzceļš) ietvaros, kas ir regulatoru privāta iniciatīva, kurai nav oficiālas funkcijas saskaņā ar šo direktīvu.

Grupas locekļi ir apmainījušies ar informāciju par dažiem aspektiem, kas saistīti ar viņu pienākumiem, un publicējuši vairākus dokumentus, tostarp cenu noteikšanas prakses apskatu un tirgus uzraudzības ziņojumus, kuros salīdzināta konkurences situācija dzelzceļa tirgū dažādās dalībvalstīs. Tie ir izstrādājuši arī vairākus kopējus rādītājus nolūkā saskaņot tirgus uzraudzības darbības[8].

3. TURPMĀKĀ ATTĪSTĪBA

Šajā ziņojumā ietvertā analīze liecina, ka regulatīvās iestādes cieši sadarbojās dažās jomās, piemēram, apmainījās ar paraugpraksi un informāciju par lēmumu pieņemšanas pieredzi, izmantojot tīklu (kā paredzēts Direktīvas 2012/34/ES 57. panta 1. punktā). Tomēr sadarbība konkrētās lietās, kā noteikts 57. panta 2. līdz 6. punktā, ir notikusi tikai nedaudzos gadījumos.

Viens no iemesliem ir tas, ka regulatīvajām iestādēm ir iesniegtas tikai nedaudzas lietas ar pārrobežu dimensiju, piemēram, sūdzības par starptautisko vilcienu ceļu. Tas ir saistīts ar to, ka uzņēmumu skaits, kuri pieprasa starptautisko vilcienu ceļu, ir ierobežots, ņemot vērā to, ka ievērojamu skaitu starptautisko dzelzceļa pakalpojumu joprojām veic sadarbībā ar valsts dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem. Paredzams, ka lietu ar pārrobežu dimensiju un tādu lietu, kam vajadzīga regulatīvo iestāžu ciešāka sadarbība, skaits palielināsies pēc dzelzceļa kravu pārvadājumu koridoru izveidošanas, kuri sāka darboties 2013. gada beigās, un 2014. gadā pirmo reizi koridoru vienas pieturas aģentūras piešķīra starptautiskus iepriekš sagatavotus ceļus, un līdz ar vienotās Eiropas dzelzceļa telpas turpmāku attīstību.

Nesenie notikumi dzelzceļa kravu pārvadājumu koridoru līmenī liecina, ka pieteikumu iesniedzēji arvien vairāk pieprasa jaudas dažādos koridoros. Šīs norises liecina, ka pieaug vajadzība regulatoriem sadarboties ne tikai vienā koridorā, bet arī starp dažādiem koridoriem, piemēram, uzraudzīt dažādu koridoru vienas pieturas aģentūru pieņemtos vilcienu ceļu piešķiršanas lēmumus.

Analizējot sadarbības līmeni starp regulatīvajām iestādēm un attiecīgo noteikumu efektivitāti saskaņā ar Direktīvu 2012/34/ES, jāapsver arī tas, ka šīs direktīvas transponēšanas periodā (termiņš  2015. gada 16. jūnijā) tiesiskais regulējums dalībvalstīs joprojām ir atšķirīgs attiecībā uz regulatīvo iestāžu pienākumu jomu un progresu, īstenojot ES tiesību aktus tādās jomās kā, piemēram, maksas iekasēšana vai piekļuve apkalpes iekārtām.

Pēc tam, kad Direktīva 2012/34/ES būs transponēta un visām regulatīvajām iestādēm ir uzticēti visi 56. pantā noteiktie pienākumi, paredzams, ka daudzu regulatīvo iestāžu aktivitātes līmenis paaugstināsies. Īstenošanas akti, kas (tiks) pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, radīs saskaņotus noteikumus galvenajās jomās, kurās grūtības, īstenojot minēto direktīvu, tika konstatētas arī regulatīvo iestāžu tīkla līmenī.

Saskaņotāks tiesiskais regulējums visās dalībvalstīs un attiecībā uz regulatīvo iestāžu pienākumu jomu veicinātu arī regulatīvo iestāžu kopīgo lēmumu pieņemšanas principu un prakses izstrādāšanu, kā noteikts Direktīvas 2012/34/ES 57. panta 8. punktā. Īstenošanas aktiem, ar ko nosaka šādus kopīgus principus un praksi, vajadzētu veicināt saskaņotu šīs direktīvas īstenošanu visās dalībvalstīs un nodrošināt regulatīvo iestāžu pieņemto lēmumu konsekvenci tādās jomās kā jautājumi par tādas maksas aprēķināšanas kārtību, kas nav tiešās izmaksas, kas attiecas uz minimālo piekļuves pakalpojumu kompleksu.

Komisija pašlaik izstrādā lietojumprogrammu ("elektroniskais instruments"), kas elektroniskā forumā palīdzēs regulatoriem apmainīties ar informāciju par lēmumiem, izskatāmajām lietām un citiem jautājumiem, kas attiecas uz to darbību, un atvieglos koordināciju (kā paredzēts Direktīvas 2012/34/ES 57. panta 1. punktā). Šī lietojumprogramma būtu jādara pieejama regulatoriem 2015. gadā.

Paredzams, ka regulāra sadarbība un labākās prakses apmaiņa regulatīvo iestāžu tīklā veicinās arī to informācijas apmaiņas sistēmu attīstību un sadarbību ar valsts drošības un licencēšanas iestādēm, kas ir obligāta visām regulatīvajām iestādēm saskaņā ar Direktīvas 2012/34/ES 56. panta 3. punktu.

Tirgus uzraudzības jomā daļēji pārklājas Komisijas ziņošanas pienākumi saskaņā ar direktīvu un regulatīvo iestāžu uzraudzības darbības, jo īpaši IRG-Rail ietvaros. Ciešāka sadarbība starp regulatīvajām iestādēm un Komisiju šajā jomā var palīdzēt saskaņot pieeju un atvieglot ziņošanas un uzraudzības darbību saskaņošanu. Tas ietver saskaņotu definīciju un kopīgu rādītāju izstrādāšanu un sadarbību datu vākšanā.

4. SECINĀJUMS

Direktīvas 2012/34/ES 63. panta 2. punktā ir prasība, ka Komisija vajadzības gadījumā ierosina papildu pasākumus, lai nodrošinātu Eiropas dzelzceļa tirgus pilnīgāku regulatīvo pārraudzību, jo īpaši attiecībā uz starptautiskajiem pakalpojumiem.

Eiropas Parlaments 2014. gada 26. februāra normatīvajā rezolūcijā par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2012/34/ES[9], pieņēma direktīvas 57. panta grozījumu, pieprasot, lai Komisija līdz 2019. gada 31. decembrim pieņem tiesību akta priekšlikumu par regulatīvo iestāžu tīkla aizstāšanu ar Eiropas regulatīvo iestādi, kas nodarbojas ar pārrobežu jautājumiem un pārsūdzībām pret valstu regulatīvo iestāžu lēmumiem.

Šajā ziņojumā ietvertā analīze liecina, ka regulatīvās iestādes ir cieši sadarbojušās, apmainoties ar informāciju par savu darbu, labāko praksi un lēmumu pieņemšanu, jo īpaši saistībā ar Eiropas dzelzceļa transporta regulatīvo iestāžu tīklu, un dažās lietās pēc savas iniciatīvas. Tajā pašā laikā ir vairākas jomas, kurās koordināciju starp regulatīvajām iestādēm ir jāturpina uzlabot. Pašreizējais tiesiskais regulējums paredz virkni uzlabojumu iespēju, piemēram, pieņemt īstenošanas aktus, kuros izklāstīti kopīgi lēmumu pieņemšanas principi un prakse, vai izstrādāt elektronisku instrumentu informācijas apmaiņai, kā arī to lietu, kuras izskata regulatīvās iestādes, apspriešanai.

Tā kā tikai par ierobežotu skaitu lietu, kas saistītas ar pārrobežu aspektiem, ir tikušas informētas regulatīvās iestādes, tad līdz šim vēl nav pietiekamu liecību tam, cik efektīvi ir esošie sadarbības mehānismi, ko izveidojušas regulatīvās iestādes, un Direktīvas 2012/34/ES 57. panta noteikumi. Tomēr nesenās norises, jo īpaši koridora mērogā, kad aizvien vairāk ceļu šķērso vairākus koridorus, liecina, ka var būt vajadzīga integrētāka un efektīvāka regulatīvā pārraudzība, kad tiek īstenoti dzelzceļa kravu pārvadājumu koridori un turpmāk attīstās vienotā Eiropas dzelzceļa telpa. Tādēļ Komisija turpinās uzraudzīt norises regulatīvo iestāžu sadarbības jomā un attiecīgā gadījumā novērtēs, vai ir nepieciešami pasākumi integrētas regulatīvās pārraudzības stiprināšanai.

[1] OV L 343, 14.12.2012., 32. lpp.

[2] Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 26. februāra Direktīva 2001/14/EK par dzelzceļa infrastruktūras jaudas iedalīšanu un maksas iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras lietošanu un drošības sertifikāciju, OV L 75, 15.3.2001., 29. lpp.

[3] Direktīvas 2012/34/ES 11. panta 4. punktā, 12. panta 5. punktā, 13. panta 9. punktā un 42. panta 8. punktā ir prasība, ka īstenošanas aktiem jāpamatojas uz regulatīvo iestāžu pieredzi un tīkla darbībām.

[4] Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 22. septembra Regula (ES) Nr. 913/2010 par Eiropas dzelzceļa tīklu konkurētspējīgiem kravas pārvadājumiem (OV L 276, 20.10.2010., 22. lpp.).

[5] Regulas (ES) Nr. 913/2010 13. pants paredz, ka attiecībā uz katru dzelzceļa kravu pārvadājumu koridoru jāizraugās vai jāizveido kopīga iestāde, kurā pieteikumu iesniedzēji var pieprasīt un saņemt atbildes vienā vietā un ar vienu darbību attiecībā uz to kravas vilcienu infrastruktūras jaudu, kuri šķērso vismaz vienu robežu un kravu pārvadājumu koridoru. Šīs iestādes nosaukums ir “vienas pieturas aģentūra”.

[6]              Īrijai līdz 2013. gada 15. martam saskaņā ar Direktīvas 2012/34/ES 59. panta 1. punkta b) apakšpunktu tika piešķirts atbrīvojums no pienākuma izveidot neatkarīgu regulatīvo iestādi. Lai gan izņēmums netika atjaunots, Īrija vēl nav piedalījusies regulatīvo iestāžu sadarbībā, kā tas prasīts saskaņā ar Direktīvas 2012/34/ES 57. pantu.

[7] Šie sadarbības nolīgumi ir publicēti šādās adresēs: http://bit.ly/1vX0wSH  (Reinas-Alpu koridors), http://bit.ly/1Lbkqec (Ziemeļjūras-Vidusjūras koridors), http://bit.ly/17gsg9p (Atlantijas koridors), http://bit.ly/1AFQyXK (Vidusjūras koridors) un http://bit.ly/1AQOBYF (Austrumu/Vidusjūras austrumu daļas koridors).

[8] Sīkāku informāciju par šiem dokumentiem var atrast http://www.irg-rail.eu/public-documents/.

[9] Eiropas Parlamenta 2014. gada 26. februāra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Direktīvu 2012/34/ES, ar ko izveido vienotu Eiropas dzelzceļa telpu, attiecībā uz iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumu tirgus atvēršanu un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldību (COM(2013)0029).