This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52014PC0358
Proposal for a REGULATION OF THE EUROPEAN PARLIAMENT AND OF THE COUNCIL amending Regulation (EU, EURATOM) No 966/2012 on the financial rules applicable to the general budget of the Union
Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar kuru groza Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam
Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar kuru groza Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam
/* COM/2014/0358 final - 2014/0180 (COD) */
Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar kuru groza Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam /* COM/2014/0358 final - 2014/0180 (COD) */
PASKAIDROJUMA RAKSTS 1. PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS Pēc tam, kad ir pieņemta Eiropas
Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/24/ES
par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK[1] (turpmāk —
„direktīva”), un Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26.
februāra Direktīva 2014/23/ES par koncesijas līgumu
slēgšanas tiesību piešķiršanu[2],
būtu jāparedz, kas šajās direktīvās ietvertie
noteikumi jāpiemēro līgumiem, ko Eiropas iestādes
piešķir pašas uz sava rēķina. 2. APSPRIEŠANĀS AR
IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU
REZULTĀTI Ar šo priekšlikumu tikai īsteno
jaunās direktīvas par publisko iepirkumu un par koncesijas
līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu; sabiedriskā
apspriešana nav veikta. 3. PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI Finanšu regulas (FR) tekstā veiktās
izmaiņas var iedalīt trīs pamatgrupās. Pirmās grupas izmaiņas ir
saistītas ar saskaņošanu ar direktīvu. Ir ieviesti jauni
noteikumi, piemēram, par apspriešanos ar tirgus dalībniekiem, jauno
inovācijas partnerību kā procedūru, par atbilstības
vides, sociālo un darba tiesību aktiem noteikšanu kā
pamatprasību, par kritēriju novērtēšanu, tos īpaši
negrupējot, par piešķiršanas metodikas pamatošanu ar saimnieciski
visizdevīgāko piedāvājumu. Turklāt ar Finanšu regulu
pirmo reizi ir ieviestas koncesijas būvdarbiem un pakalpojumiem,
kurām piemēro to pašu veidu procedūras kā publiskajam
iepirkumam. Otrās grupas izmaiņas attiecas uz
pantiem par izslēgšanu. Izslēgšanas iemesli ir precizēti un
saskaņoti ar direktīvu; attiecīgajam ekonomikas dalībniekam
ir iespēja veikt korektīvus pasākumus. Lai novērstu
pārpratumus, ir skaidri nodalītas izslēgšana un noraidīšana
no attiecīgās procedūras. Lai palielinātu Savienības
finanšu interešu aizsardzību, ir izveidota vienota sistēma, kurā
ņemta vērā esošā Centrālā izslēgšanas
datubāze. Sistēmas mērķis ir nodrošināt riska
agrīnu atklāšanu un novēršanu, kā arī ar
izslēgtajiem ekonomikas dalībniekiem saistītās
informācijas publicēšanu. Ir izveidota izslēgšanas darba grupa,
kas pieņem izslēgšanas lēmumus pēc attiecīgā
gadījuma izanalizēšanas; tādējādi tiek garantētas
ekonomikas dalībnieku tiesības uz aizstāvību. Trešās grupas izmaiņas ir
saistītas ar teksta precizējumiem un vienkāršošanu. Lai
nodrošinātu izmantoto terminu konsekvenci visā sadaļā un
precizētu dažus noteikumus, direktīvas darbības jomas ietvaros
un līdz direktīvas piemērošanas robežvērtībām ir
pārskatīti iepirkuma noteikumi. Šie precizējumi un
vienkāršojumi attiecas uz publicitātes pasākumiem tādiem
līgumiem, kuru vērtība pārsniedz robežvērtības un
kuru vērtība nesasniedz robežvērtības, uz atvēršanas
un vērtēšanas prasībām, neatbilstošu piedāvājumu
noraidīšanu, bankas garantijām būvdarbu un kompleksu pakalpojumu
līgumiem, uz to, ka Savienības iestādes tiek uzskatītas par
centrālajām līgumslēdzējām iestādēm
saskaņā ar direktīvu, atsauci uz piemērojamajām
direktīvas robežvērtībām, elektroniskajām
procedūrām un iestāžu veikta iepirkuma pieejamību arī
starptautiskām organizācijām. 2014/0180 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar kuru groza Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012
par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam
budžetam EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS
SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Līgumu par
Eiropas Savienības darbību, jo īpaši tā 322. pantu,
saistībā ar Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas
līgumu, jo īpaši tā 106.a pantu, ņemot vērā Eiropas Komisijas
priekšlikumu, pēc leģislatīvā akta
projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem, ņemot vērā Revīzijas
Palātas atzinumu[3],
saskaņā ar parasto likumdošanas
procedūru, tā kā: (1) Eiropas Parlamenta un Padomes
Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012[4]
ir izklāstīti noteikumi par Eiropas Savienības
vispārējā budžeta izveidi un izpildi. Tajā ietverti
arī noteikumi par publisko iepirkumu. 2014. gada 26. februārī
tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/24/ES[5] par publisko iepirkumu
un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/23/ES[6] par koncesijas
līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu. Tāpēc ir
nepieciešams pielāgot Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012, lai
ņemtu vērā šīs direktīvas attiecībā uz
līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķir Savienības
iestādes pašas uz sava rēķina. (2) Būtu jāpievieno
dažas definīcijas un jāveic daži tehniski precizējumi, lai
nodrošinātu, ka Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 terminoloģija
ir saskaņā ar Direktīvu 2014/24/ES un 2014/23/ES. (3) Būtu
jākonkretizē ex-ante un ex-post publicitātes
pasākumi, kas nepieciešami iepirkuma procedūras uzsākšanai
tādu līgumu gadījumā, kuru vērtība pārsniedz
un kuru vērtība nesasniedz Direktīvā 2014/24/ES
noteiktās robežvērtības. (4) Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012
būtu jāietver pilnīgs saraksts ar visām iepirkuma
procedūrām, kas neatkarīgi no robežvērtības pieejamas
Savienības iestādēm. (5) Saskaņā ar
Direktīvu 2014/24/ES Regulai (ES, Euratom) Nr. 966/2012 būtu
jādod iespēja veikt apspriešanos ar tirgus dalībniekiem pirms
iepirkuma procedūras uzsākšanas. (6) Lai palielinātu
Savienības finanšu interešu aizsardzību, būtu jāizveido
vienota sistēma, kurā ņemta vērā esošā
Centrālā izslēgšanas datubāze. Sistēmas
mērķim vajadzētu būt nodrošināt agrīnu riska
atklāšanu, kā arī informācijas par izslēgtajiem
ekonomikas dalībniekiem centralizēšanu. (7) Lai gan par agrīnas
atklāšanas un izslēgšanas sistēmu atbildīga ir Komisija,
citām iestādēm un struktūrām būtu tieši
jāpiedalās risku agrīnā atklāšanā. (8) Būtu jāuzlabo
noteikumi par izslēgšanu no dalības iepirkuma procedūrās,
lai nostiprinātu Savienības finanšu interešu aizsardzību. (9) Lēmums par ekonomikas
dalībnieka izslēgšanu, jo īpaši no dalības iepirkuma
procedūrās, un par finansiālu sankciju piemērošanu
būtu jāpieņem jaunizveidotai centralizētai darba grupai, ko
izveido Komisija. Tai vajadzētu sastāvēt no galvenajiem iesaistītajiem
Komisijas un iestāžu, struktūru vai Savienības biroju pārstāvjiem.
(10) Saskaņā ar
Direktīvu 2014/24/ES Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 būtu
jānorāda saraksts ar nelikumīgām darbībām, kas ir
pamats izslēgšanai, jo īpaši attiecībā uz bērnu darba
izmantošanu vai citu veidu cilvēku
tirdzniecību. Būtu
jāprecizē, ka līguma būtisks pārkāpums ir pamats
izslēgšanai. (11) Ekonomikas dalībniekam
nevajadzētu piemērot lēmumu par izslēgšanu, ja tas var
pierādīt savu uzticamību, veicot korektīvus pasākumus.
Šī iespēja nebūtu piemērojama vissmagāko noziedzīgo
darbību gadījumā. (12) Jaunizveidotajai darba grupai,
pamatojoties uz pierādījumiem, ekonomikas dalībnieks būtu
jāizslēdz par smagu pārkāpumu saistībā ar
profesionālo darbību, par krāpšanu, korupciju, līdzdalību
noziedzīgā organizācijā, nelikumīgi iegūtu
līdzekļu legalizāciju, teroristu finansēšanu, ar terorismu
saistītiem nodarījumiem, par bērnu darba izmantošanu un citu
veidu tirdzniecību ar cilvēkiem un par būtisku līguma
pārkāpumu. (13) Darba grupai būtu
jānodrošina ekonomikas dalībnieku tiesības uz
aizstāvību. Ja notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda
cita Eiropas Savienības finanšu intereses ietekmējoša nelikumīga
darbība, saistībā ar kuru vēl nav pieņemts
likumīgā spēkā stājies spriedums, tad darba grupai
vajadzētu būt iespējai atlikt ekonomikas dalībniekam paredzētās
iespējas iesniegt savus apsvērumus īstenošanu. Šai atlikšanai
vajadzētu būt attaisnojamai tikai tad, ja ir pārliecinošs
tiesisks pamats saglabāt izmeklēšanas konfidencialitāti. (14) Līgumslēdzējai
iestādei būtu jāizslēdz ekonomikas dalībnieks arī
tad, ja ir pieņemts galīgais administratīvais lēmums vai
likumīgā spēkā stājies spriedums par smagu
pārkāpumu saistībā ar profesionālo darbību, ja
netiek ievērotas saistības, kas attiecas uz sociālās
apdrošināšanas iemaksu veikšanu vai nodokļu maksājumiem, par
krāpšanu, korupciju, līdzdalību noziedzīgā
organizācijā, nelikumīgi iegūtu līdzekļu
legalizāciju, teroristu finansēšanu, ar terorismu saistītiem
nodarījumiem, bērnu darba izmantošanu un citu veidu tirdzniecību
ar cilvēkiem. (15) Izslēgšanas
kritēriji būtu skaidri jānodala no kritērijiem, kas var
būt par iemeslu noraidīšanai konkrētajā
procedūrā. (16) Lai aizsargātu
Savienības finanšu intereses, visām budžeta izpildē
iesaistītajām struktūrām, pieņemot lēmumu par
izslēgšanu, par kuru šīs iestādes pašas uzņemas
atbildību, būtu jāapmainās ar informāciju par
ekonomikas dalībnieku. (17) Izslēgšanas ilgumam
vajadzētu būt ierobežotam laikā atbilstīgi Direktīvai
2014/24/ES. (18) Lai palielinātu
izslēgšanas un finansiālo sankciju noteikumu atturošo ietekmi, informācija
saistībā ar ekonomikas dalībniekiem, kuri ir izslēgšanas
situācijā, būtu jāpublicē Komisijas tīmekļa
vietnē saskaņā ar datu aizsardzības prasībām, kas
izklāstītas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā Nr. 45/2001[7] un Eiropas Parlamenta
un Padomes Direktīvā 95/46/EK[8].
(19) Saskaņā ar
Direktīvu 2014/24/ES Regulai (ES, Euratom) Nr. 966/2012 būtu
jāļauj pārbaudīt izslēgšanas kritērijus,
piemērot atlases un līgumslēgšanas tiesību
piešķiršanas kritērijus, kā arī pārbaudīt
iepirkuma procedūras dokumentu atbilstību jebkādā
secībā. Tādēļ vajadzētu būt iespējai
noraidīt piedāvājumus, pamatojoties uz piešķiršanas
kritērijiem, un bez iepriekšējas pārbaudes par attiecīgā
pretendenta atbilstību izslēgšanas vai atlases kritērijiem. (20) Līgumu slēgšanas
tiesības būtu jāpiešķir, pamatojoties uz saimnieciski
visizdevīgāko piedāvājumu saskaņā ar
Direktīvu 2014/24/ES. (21) Vajadzētu precizēt,
ka jāatver un jānovērtē būtu visi
piedāvājumi attiecībā uz visām procedūrām un
neatkarīgi no tā, vai ir iecelta konkrēta atvēršanas
komisija vai vērtēšanas komisija. Piešķiršanas lēmums
vienmēr būtu jāpieņem novērtējuma
rezultātā. (22) Ņemot vērā to,
ka kritērijus piemēro, īpaši negrupējot, ir nepieciešams
nodrošināt iespēju noraidītajiem pretendentiem, kuri iesnieguši
atbilstīgu piedāvājumu, pēc to pieprasījuma
saņemt informāciju par izraudzītā piedāvājuma
īpašībām un salīdzinošajām priekšrocībām. (23) Ja runa ir par
būvdarbiem, piegādēm un kompleksiem pakalpojumiem, būtu
jāparedz iespēja pieprasīt līguma garantijas par atbilstību
būtiskām līgumiskām saistībām saskaņā
ar ierasto praksi šajās nozarēs, lai nodrošinātu
pienācīgu līguma īstenošanu visā tā darbības
laikā. (24) Ir nepieciešams paredzēt
iespēju apturēt līguma izpildi, lai pārbaudītu, vai
nav pieļautas kļūdas, notikuši pārkāpumi vai
krāpšana. (25) Lai noteiktu, kādas
robežvērtības un procedūras piemērojamas Savienības
iestādēm, ir nepieciešams precizēt, ka Savienības
iestādes ir uzskatāmas par centrālajām līgumslēdzējām
iestādēm, kā definēts Direktīvā 2014/24/ES. (26) Ir lietderīgi
iekļaut atsauci uz abām Direktīvā 2014/24/ES
noteiktajām robežvērtībām, kas piemērojamas
būvdarbiem un piegādēm un pakalpojumiem. Šīs
robežvērtības gan vienkāršošanas, gan pareizas finanšu
pārvaldības nolūkā būtu jāpiemēro arī
koncesijas līgumiem, ņemot vērā īpatnības
saistībā ar Savienības iestāžu līgumslēgšanas
vajadzībām. Tādējādi šo Direktīvā 2014/24/ES
paredzēto robežvērtību atjauninājumi būtu tieši
piemērojamas Savienības iestāžu veiktajam iepirkumam. (27) Ir nepieciešams precizēt
nogaidīšanas perioda piemērošanas nosacījumus. (28) Ir nepieciešams precizēt,
kuriem ekonomikas dalībniekiem atkarībā no to
uzņēmējdarbības vietas ir pieeja Savienības
iestāžu veiktajam iepirkumam, un būtu nepārprotami jāparedz
šādas pieejas iespēja arī starptautiskām
organizācijām. (29) Izslēgšanas iemesli
būtu jāpiemēro arī attiecībā uz citiem budžeta
izpildes instrumentiem, piemēram, dotācijām, godalgām,
finanšu instrumentiem un atlīdzību ekspertiem, kā arī netiešās
pārvaldības gadījumā. (30) Tādēļ būtu
attiecīgi jāgroza Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012, IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU. 1. pants Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 groza
šādi: (1)
regulas 60. panta 2. punkta pirmās
daļas d) apakšpunktu aizstāj ar šādu: “d) piemēro attiecīgus noteikumus un
procedūras, lai sniegtu finansējumu no Savienības
līdzekļiem, izmantojot publisko iepirkumu, dotācijas, godalgas
un finanšu instrumentus, tostarp 108. panta 5. punktā
paredzētos pienākumus;"; (2)
regulas pirmās daļas V sadaļas
nosaukumu aizstāj ar šādu: "V SADAĻA PUBLISKAIS IEPIRKUMS UN KONCESIJAS”; (3)
pirmās daļas V sadaļas 1.
nodaļas 1., 2. un 3. iedaļu aizstāj ar šādām: “1. iedaļa Darbības joma un piešķiršanas principi 101. pants Šajā sadaļā piemērotās
definīcijas 1. “Iepirkums” ir vienas vai vairāku
līgumslēdzēju iestāžu veikta ēku pirkšana vai noma vai
būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu iegāde no šo
līgumslēdzēju iestāžu izraudzītiem ekonomikas
dalībniekiem, izmantojot līgumu. 2. "Publiskā iepirkuma līgums"
ir atlīdzības līgums, kas rakstiski noslēgts starp vienu
vai vairākiem ekonomikas dalībniekiem un vienu vai vairākām
līgumslēdzējām iestādēm 117. un 190. panta
nozīmē par kustamu vai nekustamu aktīvu piegādi,
būvdarbu veikšanu vai pakalpojumu sniegšanu, cenu pilnīgi vai
daļēji maksājot no budžeta. Publiskā iepirkuma līgumi ir: a) ēku pirkšanas vai nomas līgumi; b) piegādes līgumi; c) būvdarbu līgumi; d) pakalpojumu līgumi. 3. “Koncesijas līgums” ir
atlīdzības līgums, kas rakstiski noslēgts starp vienu vai
vairākiem ekonomikas dalībniekiem un vienu vai vairākām
līgumslēdzējām iestādēm 117. un 190. punkta
nozīmē, lai uzticētu būvdarbu veikšanu vai pakalpojumu
sniegšanu kādam ekonomikas dalībniekam. Atlīdzība ir vai nu
tikai tiesības ekspluatēt būves vai pakalpojumus, vai arī
minētās tiesības kopā ar samaksu. Piešķirot
būvdarbu vai pakalpojumu koncesiju, koncesionāram tiek nodoti
operacionālie riski minēto būvju vai pakalpojumu ekspluatācijā,
ietverot pieprasījuma vai piedāvājuma risku vai abus. Tiek
uzskatīts, ka koncesionārs ir uzņēmies operacionālo
risku, ja normālos darbības apstākļos netiek garantēta
attiecīgo būvju vai pakalpojumu ekspluatācijas laikā veikto
ieguldījumu un radušos izmaksu atgūšana. 4. “Līgums” ir publiskā iepirkuma
līgums vai koncesijas līgums. 5. "Pamatlīgums" ir publiskā
iepirkuma līgums, kurš noslēgts starp vienu vai vairākiem
ekonomikas dalībniekiem un vienu vai vairākām
līgumslēdzējām iestādēm un kura mērķis
ir paredzēt noteikumus, kas attiecināmi uz līgumiem, kuru
slēgšanas tiesības paredzēts piešķirt noteiktā
laikposmā, jo īpaši attiecībā uz cenu un,
attiecīgā gadījumā, paredzēto daudzumu. 6. “Ekonomikas dalībnieks” ir jebkura fiziska
vai juridiska persona vai publiskā sektora struktūra, kas
piedāvā produktu piegādi, būvdarbu izpildi vai pakalpojumu
sniegšanu. 7. “Iepirkuma procedūras dokuments” ir
jebkurš dokuments, ko sagatavojusi vai uz ko atsaucas
līgumslēdzēja iestāde, lai aprakstītu vai noteiktu
procedūras elementus, tostarp 103. pantā izklāstītie
publicitātes pasākumi, konkursa specifikācijas vai aprakstošais
dokuments, līguma projekts un uzaicinājums uz konkursu. 8. Izņemot 106. līdz 108. pantu, šo
sadaļu nepiemēro dotācijām vai tehniskās
palīdzības līgumiem, kā definēts saskaņā ar
125. panta 8. punktu, kuri noslēgti ar EIB vai Eiropas
Investīciju fondu. 9. Komisija tiek pilnvarota pieņemt
deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu
attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par
publiskā iepirkuma un koncesijas līgumu, kā arī
pamatlīgumu un konkrēto līgumu definīciju un darbības
jomu. 102. pants Publiskā iepirkuma procedūrām un
līgumiem piemērojamie principi 1. Visās iepirkuma procedūrās un
līgumos ievēro pārredzamības, proporcionalitātes,
vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principus. 2. Par visiem līgumiem konkursu rīko,
nodrošinot pēc iespējas lielāku konkurenci, izņemot tad, ja
tiek izmantota 104. panta 1. punkta d) apakšpunktā
minētā sarunu procedūra. Līgumslēdzējas iestādes
pamatlīgumus neizmanto nepareizi vai tā, ka to mērķis vai
sekas ir konkurences novēršana, ierobežošana vai izkropļošana. 2. iedaļa Publicitāte 103. pants Publicitātes pasākumi 1. Attiecībā uz procedūrām,
kuru vērtība ir vienāda vai lielāka nekā 118. panta
1. punktā vai 190. pantā paredzētās
robežvērtības, līgumslēdzēja iestāde Eiropas
Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē: a) paziņojumu par līgumu, uzsākot
procedūru, izņemot attiecībā uz 104. panta 1. punkta
d) apakšpunktā paredzēto procedūru; b) paziņojumu par līguma slēgšanas
tiesību piešķiršanu — procedūras rezultātus. 2. Procedūras, kuru vērtība ir
zemāka nekā 118. vai 190. pantā norādītās
robežvērtības, izsludina attiecīgā veidā. 3. Noteiktu informāciju par līguma
slēgšanas tiesību piešķiršanu var nepublicēt, ja tās
nodošana atklātībai traucētu tiesību aktu izpildi vai
citādi būtu pretrunā sabiedrības interesēm,
kaitētu ekonomikas dalībnieku likumīgajām
komerciālajām interesēm vai varētu kavēt taisnīgu
konkurenci starp tiem. 4. Komisija tiek pilnvarota pieņemt
deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu
attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par
prasībām, kas attiecas uz procedūru izsludināšanu un paziņojumu
publicēšanu. 3. iedaļa Iepirkuma procedūras 104. pants Iepirkuma procedūras 1. Iepirkuma procedūras koncesijas
līgumu vai publiskā iepirkuma līgumu, tostarp pamatlīgumu,
slēgšanas tiesību piešķiršanai notiek kādā no
turpmāk minētajiem veidiem: a) atklāta procedūra; b) ierobežota procedūra, tostarp izmantojot
dinamisku iepirkumu sistēmu; c) metu konkursi; d) sarunu procedūra; e) konkursa dialogs; f) konkursa procedūra ar sarunām; g) inovācijas partnerība; h) procedūra ar uzaicinājumu paust ieinteresētību.
2. Ja līgums vai pamatlīgums ir divu vai
vairāku 208. un 209. pantā minēto iestāžu,
izpildaģentūru vai struktūru interesēs un ja pastāv
iespēja panākt efektivitātes pieaugumu, attiecīgās
līgumslēdzējas iestādes var īstenot procedūru un
secīgā tiešā vai pamatlīguma pārvaldību
starpiestāžu līmenī vienas līgumslēdzējas
iestādes vadībā. Starpiestāžu procedūrās var
piedalīties arī struktūras, ko izveidojusi Padome
saskaņā ar KĀDP atbilstīgi LES V sadaļai. Pamatlīguma noteikumus var piemērot tikai
starp tām līgumslēdzējām iestādēm, kuras
izraudzītas šim nolūkam, uzsākot iepirkuma procedūru, un
tiem ekonomikas dalībniekiem, kas ir pamatlīguma puses. 3. Ja līgums vai pamatlīgums ir
vajadzīgs, lai īstenotu iestādes un vienas vai vairāku
dalībvalstu līgumslēdzēju iestāžu kopīgu
rīcību, noteiktās situācijās, kuras precizējamas
saskaņā ar šo regulu pieņemtajos deleģētajos aktos,
iestāde un līgumslēdzējas iestādes iepirkuma
procedūru var īstenot kopīgi. Kopīgus iepirkumus var veikt kopā ar
EBTA valstīm un Savienības kandidātvalstīm, ja šāda
iespēja ir īpaši paredzēta divpusējā vai
daudzpusējā līgumā. 4. Līgumslēdzēja iestāde
drīkst izmantot sarunu procedūru vienīgi gadījumos, kas
paredzēti saskaņā ar šo regulu pieņemtajos
deleģētajos aktos. 5. Komisija tiek pilnvarota pieņemt
deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu
attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par
iepirkuma procedūras veidiem, dinamisko iepirkuma sistēmu,
kopīgu iepirkumu, zemas vērtības līgumiem un
rēķinu apmaksu. 105. pants Procedūras sagatavošana 1. Pirms uzsākt procedūru,
līgumslēdzēja iestāde var veikt iepriekšēju
apspriešanos ar tirgus dalībniekiem, lai sagatavotu iepirkumu. 2. Līgumslēdzēja iestāde
iepirkuma procedūras dokumentos norāda iepirkuma priekšmetu,
aprakstot savas vajadzības un iegādājamo būvdarbu,
piegāžu vai pakalpojumu nepieciešamos raksturlielumus un piemērojamos
kritērijus. Tā arī norāda, kuri elementi nosaka
minimālās prasības, kurām jāatbilst visiem
pretendentiem. 3. Komisija tiek pilnvarota pieņemt
deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu
attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par
iepirkuma procedūras dokumentu saturu un iepriekšēju apspriešanos ar
tirgus dalībniekiem. 106. pants Izslēgšanas kritēriji 1. Ekonomikas dalībnieku izslēdz no
dalības iepirkuma procedūrās šādos gadījumos: a) bankrota, maksātnespējas vai
likvidācijas procedūru gadījumā, ja aktīvus
pārvalda tiesas vai likvidators, ja ir noslēgta vienošanās ar
kreditoriem, ja pārtraukta saimnieciskā darbība vai citā
analogā situācijā, kas izriet no līdzīgas procedūras
saskaņā ar attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem; b) ja noticis smags pārkāpums
saistībā ar profesionālo darbību, kas, pamatojoties uz
pierādījumiem, konstatēts ar 108. pantā
minētās darba grupas lēmumu vai ar likumīgā
spēkā stājušos spriedumu vai administratīvu lēmumu; c) ja nav ievērotas saistības
attiecībā uz sociālās apdrošināšanas iemaksām vai
nodokļu nomaksu saskaņā ar tās valsts tiesību
normām, kurā ekonomikas dalībnieks veic uzņēmējdarbību,
vai līgumslēdzējas iestādes valsts tiesību normām,
vai arī tās valsts tiesību normām, kur paredzēta
līguma izpilde, kā konstatēts ar likumīgā
spēkā stājušos spriedumu vai administratīvu lēmumu; d) ja notikusi krāpšana, korupcija,
līdzdalība noziedzīgā organizācijā,
nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, teroristu
finansēšana, ar terorismu saistīti nodarījumi, bērnu darba
izmantošana un citu veidu tirdzniecība ar cilvēkiem, pamatojoties uz
pierādījumiem, ko konstatējusi 108. pantā
minētā darba grupa vai kā konstatēts ar likumīgā
spēkā stājušos spriedumu; e) no Savienības budžeta finansēta
līguma būtiska pārkāpuma gadījumā, pamatojoties
uz 108. pantā minētās darba grupas lēmumu; f) ja ar 108. pantā minētās
darba grupas lēmumu vai ar likumīgā spēkā
stājušos spriedumu vai administratīvu lēmumu, pamatojoties uz
pierādījumiem, konstatēts pārkāpums. 2. Ekonomikas dalībnieku izslēdz, ja
persona, kas ir ekonomikas dalībnieka pārvaldes, vadības vai
uzraudzības struktūras loceklis vai kam ir ekonomikas dalībnieka
pārstāvības, lēmumu pieņemšanas vai kontroles pilnvaras,
ir kādā no 1. punktā minētajām
situācijām. 3. Izņemot 1. punkta
d) apakšpunktā paredzētos gadījumos,
līgumslēdzēja iestāde var nolemt neizslēgt
attiecīgo ekonomikas dalībnieku, ja tas ir veicis korektīvus
pasākumus, lai pierādītu savu uzticamību. Uz ierobežotu laiku un kamēr tiek veikti pirmajā
daļā minētie korektīvie pasākumi,
līgumslēdzēja iestāde var nolemt neizslēgt
attiecīgo ekonomikas dalībnieku, ja tas ir nepieciešams, lai
nodrošinātu pakalpojumu nepārtrauktību. Šādos
gadījumos līgumslēdzēja iestāde pienācīgi
pamato savu lēmumu. 4. Šā panta 1. punkta a) apakšpunktu
nepiemēro piegāžu iepirkumiem ar īpaši izdevīgiem
nosacījumiem vai nu no piegādātāja, kas pilnībā
izbeidz saimniecisko darbību, vai arī no likvidatoriem
maksātnespējas procedūrā, saskaņā ar vienošanos
ar kreditoriem vai kādu līdzīgu procedūru atbilstīgi
attiecīgās valsts tiesību aktiem. 5. Ekonomikas
dalībnieks deklarē, ka uz to neattiecas neviena no šā panta 1. punktā
minētajām izslēgšanas situācijām vai ka uz to attiecas
viens no šā panta 3. punktā
minētajiem gadījumiem. Attiecīgā
gadījumā ekonomikas dalībnieks sniedz tādu pašu
deklarāciju par struktūru, kuras resursus tas plāno
izmantot. Tomēr līgumslēdzēja
iestāde var nepiemērot šīs prasības ļoti mazas
vērtības līgumiem. 6. Ja līgumslēdzēja iestāde to
pieprasa, ekonomikas dalībnieks iesniedz atbilstošus
pierādījumus par to, ka uz to neattiecas neviena no 1. punktā
minētajām izslēgšanas situācijām. Ja līgumslēdzēja iestāde
apšauba, ka ir nodrošināta atbilstība 2. punktam, ekonomikas
dalībnieks pēc pieprasījuma sniedz informāciju par
personām, kuras ir tā pārvaldes, vadības vai
uzraudzības struktūras locekļi vai kurām ir
pārstāvības, lēmumu pieņemšanas vai kontroles
pilnvaras. Pēc pieprasījuma tas sniedz arī atbilstošus
pierādījumus, ka viena vai vairākas no šīm personām
nav nevienā no 1. punktā minētajām izslēgšanas
situācijām. 7. Līgumslēdzēja iestāde var
arī pārbaudīt, vai apakšuzņēmējs nav
kādā no šā panta 1. punktā minētajām
izslēgšanas situācijām vai arī vai uz to attiecas viens no šā panta
3. punktā minētajiem gadījumiem. 8. Komisija tiek pilnvarota pieņemt
deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu
attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par
izslēgšanas situāciju definīciju, korektīviem
pasākumiem un par deklarāciju un pierādījumiem, ka uz
ekonomikas dalībnieku neattiecas neviena no šā panta 1. punktā
minētajām izslēgšanas situācijām. 107. pants Noraidīšana konkrētā
procedūrā 1. Tiesības slēgt līgumu
konkrētā procedūrā nepiešķir ekonomikas
dalībniekam: a) uz kuru attiecas kāda no 106. panta
1. un 2. punktā minētajām izslēgšanas
situācijām; b) kurš ir sagrozījis informāciju, kas
prasīta kā priekšnosacījums dalībai procedūrā; c) kurš iepriekš ir bijis iesaistīts
iepirkuma procedūras dokumentu sagatavošanā, ja tas rada konkurences
izkropļošanu, kuru nevar novērst citādi. 2. Komisija tiek pilnvarota
pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu
attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par
pasākumiem, lai novērstu konkurences izkropļojumu, un par
deklarāciju un pierādījumiem, ka uz
ekonomikas dalībnieku neattiecas neviena no šā panta 1. punktā
minētajām izslēgšanas situācijām. 108. pants Agrīnas atklāšanas un
izslēgšanas sistēma 1. Komisija izveido un
izmanto sistēmu Savienības finanšu interešu aizsardzībai.
Šī sistēma ietver Savienības finanšu intereses apdraudošu risku
agrīnu atklāšanu, tādu ekonomikas dalībnieku
izslēgšanu, uz kuriem attiecas kāda no 106. panta 1. punktā
minētajām izslēgšanas situācijām, un finansiālu
sankciju piemērošanu attiecībā uz ekonomikas dalībnieku,
kurš ir kādā no 106. panta 1. punkta b), d), e) un f)
apakšpunktā minētajām izslēgšanas situācijām. 2. Savienības finanšu intereses apdraudošu
risku agrīna atklāšana ir balstīta uz informācijas
nosūtīšanu, ko veic kāds no turpmāk minētajiem: a) OLAF atbilstīgi Eiropas Parlamenta
un Padomes Regulai (ES, Euratom) Nr. 883/2013*, ja notiekošā OLAF
izmeklēšana liecina, ka varētu būt lietderīgi veikt
piesardzības pasākumus Savienības finanšu interešu
aizsardzībai; b) Komisijas vai izpildaģentūras
kredītrīkotājs tādā gadījumā, ja tiek
uzskatīts, ka noticis ar profesionālo darbību saistīts
smags pārkāpums, pārkāpums, krāpšana vai būtiski
pārkāpti līguma noteikumi; c) cita iestāde, struktūra vai Eiropas
birojs tādā gadījumā, ja tiek uzskatīts, ka noticis ar
profesionālo darbību saistīts smags pārkāpums,
pārkāpums, krāpšana vai būtiski pārkāpti
līguma noteikumi. Pirmās daļas a), b) un c)
apakšpunktā minēto informāciju, izmantojot
Komisijas grāmatvedības sistēmu, nekavējoties
nosūta Komisijas un tās izpildaģentūru
kredītrīkotājiem, visām pārējām
iestādēm, struktūrām un Eiropas
birojiem, lai tie varētu veikt preventīvus pagaidu un
aizsardzības pasākumus attiecībā uz budžeta izpildi. Šie
pasākumi nedrīkst pārsniegt to, kas paredzēts iepirkuma
procedūras dokumentu noteikumos un nosacījumos. 3. Situācijās,
kas minētas 106. panta 1. punkta b), d), e) un f)
apakšpunktā, Komisija pēc Komisijas vai izpildaģentūras
kredītrīkotāja pieprasījuma izveido darba grupu vai
pēc citas iestādes, struktūras vai Eiropas biroja
pieprasījuma izveido kopīgu darba grupu.
Komisijas un tās izpildaģentūru, citu iestāžu,
struktūru vai Eiropas biroju vārdā darba grupa piemēro šādu procedūru: a) pieprasījuma
iesniedzējs nodod darba grupas izskatīšanai lietu kopā ar
nepieciešamo informāciju un izslēgšanas situācijas aprakstu;
b) darba grupa nekavējoties informē
ekonomikas dalībnieku par attiecīgajiem faktiem, kurus var
kvalificēt kā 106. panta 1. punktā minētu
izslēgšanas situāciju un/vai kas var būt par pamatu
finansiālu sankciju piemērošanai, un par šo faktu provizorisko
juridisko klasifikāciju; c) ja kredītrīkotāja
pieprasījums citstarp ir balstīts uz OLAF sniegtu
informāciju, tad Birojs sadarbojas ar darba grupu atbilstīgi Regulai
(ES, Euratom) Nr. 883/2013; d) darba grupa var nolemt izslēgt ekonomikas
dalībnieku uz laiku, kas nepārsniedz 6 mēnešus; e) pirms pieņemt pagaidu vai galīgo
lēmumu, darba grupa sniedz ekonomikas dalībniekam iespēju
iesniegt savus apsvērumus; f) darba grupa,
pamatojoties uz saņemtajiem pierādījumiem un informāciju un
ņemot vērā proporcionalitātes principu, var pieņemt
izslēgšanas lēmumu, tostarp attiecībā uz izslēgšanas
ilgumu, un/vai var noteikt finansiālas sankcijas; g) darba grupa pēc
izslēgtā ekonomikas dalībnieka pieprasījuma
izslēgšanas perioda laikā var savu lēmumu pārskatīt,
ja šis ekonomikas dalībnieks ir veicis pietiekamus korektīvos
pasākumus, lai pierādītu savu uzticamību, vai sniedz jaunu
informāciju, kas pierāda, ka attiecīgā 106. panta 1. punktā
minētā situācija vairs nepastāv; h) lai palielinātu izslēgšanas vai
finansiālo sankciju atturošo ietekmi, Komisija publicē ar darba
grupas lēmumu saistīto informāciju savā tīmekļa
vietnē; i) darba grupas lēmumu paziņo ekonomikas
dalībniekam. 106. panta 1. punkta d) un f)
apakšpunktā izklāstītajos gadījumos šā punkta
pirmās daļas b) apakšpunktā minēto paziņojumu un
šā punkta pirmās daļas e) apakšpunktā minēto
iespēju izņēmuma kārtā var atlikt, ja ir
pārliecinošs tiesiskais pamats saglabāt izmeklēšanas vai valsts
tiesu procesa konfidencialitāti. Izņēmuma gadījumos, tostarp, ja ir
runa par fiziskām personām, vai ja ir nepieciešams saglabāt
izmeklēšanas vai valsts tiesu procesu konfidencialitāti, darba grupa
var pieņemt lēmumu nepublicēt informāciju par
izslēgšanu vai par finansiālām sankcijām, kā
paredzēts šā punkta pirmās daļas h) apakšpunktā,
pienācīgi ņemot vērā tiesības uz privātumu
un Regulā (EK) Nr. 45/2001 paredzētās tiesības. Ekonomikas dalībnieks, kurš ir izslēgts
ar darba grupas lēmumu vai kam piemērotas finansiālās
sankcijas, var iesniegt sūdzību Eiropas Ombudam un pieprasīt
pārskatīšanu tiesā. 4. Izslēgšanas ilgums nepārsniedz
nevienu no turpmāk minētajiem: a) ar likumīgā spēkā
stājušos spriedumu paredzētu ilgumu, ja tāds ir noteikts; b) piecus gadus 106. panta 1. punkta d)
apakšpunktā minētajā gadījumā; c) trīs gadus 106. panta 1. punkta
b), e) un f) apakšpunktā minētajos gadījumos. Ekonomikas dalībnieku izslēdz uz tik
ilgu laiku, kamēr tas ir kādā no 106. panta 1. punkta
a) un c) apakšpunktā minētajām situācijām. Šā punkta pirmo daļu nepiemēro, ja
par izslēgšanu paziņo 5. punktā minētās
iestādes un struktūras, uz kurām neattiecas Eiropas Parlamenta
un Padomes Direktīva 2014/24/ES**. 5. Dalībvalstu un trešo valstu iestādes,
kā arī ECB, EIB, Eiropas Investīciju fonds un struktūras,
kuras piedalās budžeta izpildē saskaņā ar 58. un 61. pantu:
a) tikai tad, ja ir pieņemts
likumīgā spēkā stājies spriedums vai
administratīvs lēmums, par kuru šīs iestādes pašas uzņemas
atbildību, — nekavējoties paziņo Komisijai informāciju par
ekonomikas dalībniekiem, kuri atrodas vienā no 106. panta 1. punkta
a), b), c), d) vai f) apakšpunktā minētajām
situācijām, tostarp izslēgšanas ilgumu; b) pārbauda, vai sistēmā ir
kāds izslēgšanas gadījums, un ņem to vērā,
piešķirot tiesības slēgt līgumus saistībā ar
budžeta izpildi. 60. panta 1. punkta c) apakšpunktā
minēto pasākumu ietvaros Komisija var arī izslēgt
ekonomikas dalībnieku un/vai piemērot finansiālas sankcijas
atbilstoši šā panta 3. punktā paredzētajiem nosacījumiem. 6. Informāciju, kas
attiecas uz ekonomikas dalībnieku izslēgšanu un kas saņemta no 5. punktā
minētajām iestādēm, Komisija publicē savā
tīmekļa vietnē. Komisija var publicēt informāciju par
izslēgšanu, ko tā saņēmusi no citiem avotiem. 7. Komisija ik gadu informē Eiropas
Parlamentu un Padomi par izslēgšanas gadījumu kopējo skaitu
attiecīgajā brīdī un par jauniem lēmumiem. 8. Komisija tiek pilnvarota pieņemt
deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu
attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par
Savienības sistēmu Savienības finanšu interešu
aizsardzībai, tostarp tās standartizētajām
procedūrām un publicējamajiem datiem, termiņiem
izslēgšanai, darba grupas organizāciju, izslēgšanas ilgumu un
finansiālajām sankcijām. 110. pants Līgumu slēgšanas tiesību
piešķiršana 1. Līgumu slēgšanas tiesības
piešķir, pamatojoties uz piešķiršanas kritērijiem, ar
nosacījumu, ka līgumslēdzēja iestāde ir
pārbaudījusi atbilstību šādiem kumulatīviem nosacījumiem:
a) piedāvājums atbilst obligātajām
prasībām, kas noteiktas iepirkuma procedūras dokumentos; b) kandidāts vai pretendents nav
izslēgts saskaņā ar 106. pantu vai noraidīts
saskaņā ar 107. pantu; c) kandidāts vai pretendents atbilst atlases
kritērijiem, kas norādīti iepirkuma procedūras dokumentos. 2. Līgumslēdzēja iestāde
piešķir tiesības slēgt līgumus, pamatojoties uz
saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu. 3. Komisija tiek pilnvarota pieņemt
deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu
attiecībā uz informāciju par atlases kritērijiem, piešķiršanas
kritērijiem un saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu.
Turklāt Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus
saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz dokumentiem, kuri
apliecina tiesībspēju un rīcībspēju, ekonomiskās
un finansiālās spējas un pierāda tehniskās un
profesionālās spējas, un sīki izstrādātiem
noteikumiem par elektroniskām izsolēm un pārmērīgi
zemas cenas piedāvājumiem. 111. pants Iesniegšana un novērtēšana 1. Piedāvājumu iesniegšanas noteikumi ir
tādi, kas nodrošina patiesu konkurenci, kā arī to, ka
piedāvājumu saturs netiek izpausts, līdz tos visus atver
vienlaikus. 2. Komisija ar attiecīgiem
līdzekļiem un saskaņā ar 95. pantu nodrošina, lai
piedāvājumu saturu un ikvienu apliecinošu pierādījumu
pretendenti varētu iesniegt elektroniskā formātā
("e-iepirkums"). Komisija regulāri ziņo Eiropas
Parlamentam un Padomei par panākumiem šā noteikuma
īstenošanā. 3. Ja to atzīst par vajadzīgu un
samērīgu, līgumslēdzēja iestāde var
pieprasīt no pretendentiem iepriekšēju nodrošinājumu, lai
nodrošinātu, ka iesniegtie piedāvājumi netiek atsaukti. 4. Līgumslēdzēja iestāde atver
visus dalības pieteikumus un piedāvājumus. Tā noraida: (a)
dalības pieteikumus, kas nav iesniegti
atbilstoši pieņemšanas termiņam; (b)
piedāvājumus, kas nav iesniegti
atbilstoši pieņemšanas termiņam vai kurus
līgumslēdzēja iestāde saņēmusi jau atvērtus.
5. Līgumslēdzēja iestāde,
pamatojoties uz iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajiem
kritērijiem, novērtē visus dalības pieteikumus vai
piedāvājumus, kas nav noraidīti atvēršanas posmā,
kā noteikts 4. punktā, ar mērķi piešķirt
līguma slēgšanas tiesības vai veikt elektronisku izsoli. 6. Komisija tiek pilnvarota pieņemt
deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu
attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par
piedāvājumu un dalības pieteikumu pieņemšanas
termiņiem, piekļuvi iepirkuma procedūras dokumentiem,
termiņiem papildu informācijas sniegšanai, par termiņiem
steidzamos gadījumos, kā arī par kārtību,
kādā iesniedzami piedāvājumi un elektroniskie katalogi.
Turklāt Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus
saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz iespēju
pieprasīt piedāvājuma nodrošinājumu, piedāvājumu
un dalības pieteikumu atvēršanu un novērtēšanu un par
atvēršanas un vērtēšanas komisijas izveidi. 112. pants Kontakti procedūras laikā 1. Iepirkuma procedūras laikā visiem
kontaktiem starp līgumslēdzēju iestādi un kandidātiem
vai pretendentiem jānotiek tā, lai būtu ievērota
pārredzamība un vienlīdzīga attieksme. Pēc
piedāvājumu pieņemšanas termiņa beigām šo kontaktu
rezultātā nedrīkst tikt veiktas izmaiņas iepirkuma
procedūras dokumentos vai būtiskas izmaiņas iesniegtā
piedāvājuma noteikumos, izņemot gadījumus, kad 104. panta
1. punktā izklāstītā procedūra īpaši
atļauj šādas iespējas. 2. Komisija tiek pilnvarota pieņemt
deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu
attiecībā uz kontaktiem, kādi ir atļauti starp
līgumslēdzēju iestādi un kandidātiem vai pretendentiem
publiskā iepirkuma procedūras laikā. 113. pants Piešķiršanas lēmums un kandidātu
un pretendentu informēšana 1. Atbildīgais kredītrīkotājs atbilstīgi
iepirkuma procedūras dokumentos norādītajiem atlases un
piešķiršanas kritērijiem izlemj, kam piešķiramas tiesības
slēgt līgumu. 2. Līgumslēdzēja iestāde
visiem kandidātiem vai pretendentiem, kuru pieteikumi dalībai vai
piedāvājumi ir noraidīti, paziņo šāda lēmuma
pamatojumu, kā arī 118. panta 2. punktā
minētā nogaidīšanas perioda ilgumu. Piešķirot tiesības slēgt
konkrētus līgumus — atsākot konkursu saskaņā ar
pamatlīgumu —, līgumslēdzēja iestāde informē
pretendentus par novērtējuma rezultātiem. 3. Līgumslēdzēja iestāde
katram pretendentam, kurš nav izslēgšanas situācijā, kura
piedāvājums atbilst iepirkuma procedūras dokumentiem un kurš
rakstiski iesniedz pieprasījumu, sniedz jebkuru turpmāk minēto
informāciju: a) izraudzītā piedāvājuma
īpašības un salīdzinošās priekšrocības un tā
pretendenta nosaukums, kuram piešķirtas tiesības slēgt
līgumu, izņemot tad, ja ir runa par konkrētu līgumu,
atsākot konkursu saskaņā ar pamatlīgumu; b) sarunu un dialoga ar pretendentiem gaita. Tomēr līgumslēdzēja iestāde
var nolemt neizpaust noteiktu informāciju, ja tās nodošana
atklātībai traucētu tiesību aktu izpildi vai citādi
būtu pretrunā sabiedrības interesēm, kaitētu
ekonomikas dalībnieku likumīgajām komerciālajām
interesēm vai varētu kavēt taisnīgu konkurenci starp tiem. 4. Komisija tiek pilnvarota pieņemt
deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu
attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par
novērtējuma ziņojumu, piešķiršanas lēmumiem un
kandidātu un pretendentu informēšanu. 114. pants Publiskā iepirkuma procedūras
atcelšana Kamēr līgums nav parakstīts,
līgumslēdzēja iestāde var atcelt procedūru, un
kandidātam vai pretendentam nav tiesību pieprasīt nekādu
kompensāciju par to. Lēmumu argumentē, un par to pēc
iespējas drīzāk informē kandidātus vai pretendentus. __________________ * Eiropas Parlamenta un
Padomes 2013. gada 11. septembra Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 par
izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF),
un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un
Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.). ** Eiropas Parlamenta un
Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/24/ES par
publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV L 94,
28.3.2014., 65. lpp.)."; (4)
pirmās daļas V sadaļas 1.
nodaļas 4. iedaļu aizstāj ar šādu: “4. iedaļa Līguma izpilde, nodrošinājumi un
koriģējoši pasākumi 114.a pants Līguma izpilde un grozījumi tajā 1. Līguma izpildi nedrīkst uzsākt,
pirms līgums nav parakstīts. 2. Līgumslēdzēja iestāde
drīkst bez iepirkuma procedūras veikt būtisku grozījumu
līgumā vai pamatlīgumā vienīgi tādos
gadījumos, kas paredzēti saskaņā ar šo regulu
pieņemtajos deleģētajos aktos, un ja attiecīgais
būtiskais grozījums nemaina līguma vai pamatlīguma
priekšmetu. 3. Komisija tiek pilnvarota pieņemt
deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu
attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par
līgumu parakstīšanu un grozījumiem tajos. 115. pants Nodrošinājumi 1. Ja tas nav zemas vērtības līgums
un ja līgumslēdzēja iestāde, izskatot katru gadījumu
atsevišķi un veicot riska analīzi, to atzīst par vajadzīgu
un samērīgu, tā var prasīt līgumslēdzējiem
sniegt nodrošinājumu, lai: a) ierobežotu finansiālos riskus, kas
saistīti ar priekšfinansējuma samaksu; b)
nodrošinātu atbilstību būtiskām līgumsaistībām
būvdarbu, piegāžu vai kompleksu pakalpojumu gadījumā; c) nodrošinātu pilnīgu līguma
izpildi pēc atlikuma maksājuma veikšanas dienas. 2. Komisija tiek pilnvarota pieņemt
deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu
attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem, tostarp
riska analīzes kritērijiem, par līgumslēdzējiem
prasītajiem nodrošinājumiem. 116. pants Būtiskas kļūdas,
pārkāpumi vai krāpšana 1. Ja atklājas, ka procedūrā ir
pieļautas būtiskas kļūdas, pārkāpumi vai
krāpšana, līgumslēdzēja iestāde procedūru aptur,
un tā var veikt visus vajadzīgos pasākumus, tostarp atcelt
procedūru. 2. Ja pēc līguma parakstīšanas
atklājas, ka procedūrā vai līguma izpildē ir
pieļautas būtiskas kļūdas, pārkāpumi vai
krāpšana, līgumslēdzēja iestāde var apturēt
līguma izpildi vai attiecīgos gadījumos izbeigt to. Līguma izpildi var apturēt arī, lai
pārbaudītu, vai būtiskas kļūdas, pārkāpumi
vai krāpšana, par ko radušās aizdomas, patiešām ir
pieļauti. Ja ar līgumslēdzēju ir
saistāmas būtiskas kļūdas, pārkāpumi vai
krāpšana, līgumslēdzēja iestāde turklāt var
atteikties veikt maksājumus vai var atgūt nepamatoti
samaksātās summas proporcionāli būtiskās
kļūdas, pārkāpuma vai krāpšanas nopietnībai. 3. OLAF īsteno pilnvaras, kas ar
Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par
pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai
aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un
citām nelikumībām (1), uzticētas Komisijai, lai
veiktu apskates un pārbaudes uz vietas dalībvalstīs un
saskaņā ar spēkā esošiem sadarbības un
savstarpējās palīdzības nolīgumiem — trešās
valstīs un starptautisku organizāciju telpās. 4. Komisija tiek pilnvarota pieņemt
deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu
attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par
līgumu apturēšanu būtisku kļūdu, pārkāpumu
vai krāpšanas gadījumā un būtiskas kļūdas vai
pārkāpuma definīciju. __________________ (5)
(1) OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp."; 117. un
118. pantu groza šādi: "117. pants Līgumslēdzēja iestāde 1. Iestādes uzskata par centrālajām
līgumslēdzējām iestādēm Direktīvas
2014/24/ES 2. panta 1. punkta 2. apakšpunkta nozīmē, ja
iestādes piešķir tiesības slēgt līgumus pašas uz sava
rēķina. Saskaņā ar šīs regulas 65. pantu tās
deleģē līgumslēdzējas iestādes funkciju
pildīšanai vajadzīgās pilnvaras. 2. Komisija tiek pilnvarota pieņemt
deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu
attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par
līgumslēdzējas iestādes funkciju deleģēšanu. 118. pants Piemērojamās robežvērtības
un nogaidīšanas periods 1. Lai piešķirtu tiesības slēgt publiskā
iepirkuma un koncesijas līgumus, līgumslēdzēja iestāde
ņem vērā robežvērtības, kas noteiktas Direktīvas
2014/24/ES 4. panta a) un b) apakšpunktā, izvēloties kādu
no šīs regulas 104. panta 1. punktā paredzētajām
procedūrām. Vadoties pēc šīm robežvērtībām,
tiek noteikta publicēšanas kārtība, kas izklāstīta
šīs regulas 103. panta 1. un 2. punktā. 2. Ievērojot deleģētajos aktos, kas
pieņemti saskaņā ar šo regulu, paredzētos
izņēmumus un nosacījumus, tādu līgumu
gadījumā, kuru vērtība pārsniedz 1. punktā
noteiktās robežvērtības, līgumslēdzēja
iestāde neslēdz līgumu vai pamatlīgumu ar veiksmīgo
pretendentu, pirms nav beidzies nogaidīšanas periods. 3. Komisija tiek pilnvarota pieņemt
deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu
attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par
atsevišķiem līgumiem un līgumiem ar daļām,
publiskā iepirkuma un koncesijas līgumu vērtības
novērtēšanu un nogaidīšanas periodu pirms līguma
parakstīšanas."; (6)
Regulas 119. un 120. pantu aizstāj ar
šādiem: "119. pants Noteikumi par pieeju iepirkuma
procedūrām Līdzdalība publiskā iepirkuma
procedūrās ir pieejama ar līdzvērtīgiem noteikumiem
visām fiziskām un juridiskām personām, uz kurām
attiecas Līgumu darbības joma, un visām fiziskām un
juridiskām personām, kas veic uzņēmējdarbību
trešās valstīs, kuras ar Savienību noslēgušas īpašu
nolīgumu publiskā iepirkuma jomā, šādai
līdzdalībai notiekot saskaņā ar nosacījumiem, kas
paredzēti nolīgumā. Tā ir pieejama arī
starptautiskām organizācijām. Komisija tiek pilnvarota pieņemt
deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu
attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par
pierādījumiem, kas jāiesniedz saistībā ar pieeju
iepirkuma procedūrām. 120. pants Pasaules Tirdzniecības organizācijas
iepirkuma noteikumi Ja tiek piemērots Pasaules Tirdzniecības
organizācijas ietvaros noslēgtais Nolīgums par valsts iepirkumu,
iepirkuma procedūra ir pieejama arī ekonomikas dalībniekiem, kas
veic uzņēmējdarbību valstīs, kuras ir
ratificējušas minēto nolīgumu, atbilstīgi tā
nosacījumiem."; (7)
regulas 131. panta 4. punktu aizstāj
ar šādu: “4. Regulas 106. panta 1., 2., 3. un 6. punktu,
107. un 108. pantu piemēro arī dotāciju pieteikumu
iesniedzējiem. Pieteikumu iesniedzēji deklarē, ka uz tiem
neattiecas neviena no 106. panta 1. punktā un 107. pantā
minētajām situācijām vai ka uz tiem attiecas viens no 106. panta
3. punktā minētajiem gadījumiem. 108. pantu
piemēro arī saņēmējiem.”; (8)
svītro regulas 131. panta 5. punktu.
(9)
regulas 131. panta 6. punktu aizstāj
ar šādu: “6. Komisija tiek pilnvarota pieņemt
deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu
attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par
nosacījumiem dotāciju pieteikumiem, pierādījumiem par
neatrašanos izslēgšanas situācijā, pieteikuma
iesniedzējiem, kuriem nav juridiskās personas statusa,
juridiskām personām, kas kopīgi iesniedz vienu pieteikumu,
izslēgšanas lēmumiem un finansiālām sankcijām,
atbilstības kritērijiem un mazas vērtības
dotācijām."; (10)
regulas 138. panta 2. punkta trešo
daļu aizstāj ar šādu: “Konkursa noteikumos izklāsta vismaz
dalības nosacījumus, tostarp 106. panta 1., 2. un 3. punktā
un 107. pantā paredzētos izslēgšanas kritērijus,
piešķiršanas kritērijus, godalgas summu, izmaksas kārtību
un tiesības pieņemt lēmumus par izslēgšanu un piemērot
finansiālas sankcijas."; (11)
regulas 139. pantā iekļauj šādu
5.a punktu: “5.a Finansiālu atbalstu nepiešķir
specializētām ieguldījumu sabiedrībām, finanšu
starpniekiem un galasaņēmējiem, uz kuriem attiecas viena no 106. panta
1. punkta a), b) un d) apakšpunktā un 107. panta 1. punkta
b) un c) apakšpunktā minētajām situācijām.”; (12)
regulas 183. panta 4. punktu aizstāj
ar šādu: “4. Ja KPC piedalās dotāciju vai
iepirkumu procedūrās saskaņā ar šā panta 1. punktu,
tam nepiemēro 106. pantā, 107. panta 1. punkta a) un
b) apakšpunktā, 108. pantā un 131. panta 4. punktā
paredzētos noteikumus par izslēgšanu un sankcijām
saistībā ar iepirkumu un dotācijām."; (13)
regulas 190. un 191. pantu aizstāj ar
šādiem: "190. pants Ārējo darbību iepirkums 1. Komisija tiek pilnvarota pieņemt
deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu
attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par
iepirkumu ārējo darbību jomā. 2. Šīs regulas pirmās daļas V
sadaļas 1. nodaļa, kas attiecas uz vispārīgiem noteikumiem
par iepirkumu, ir piemērojama līgumiem, uz kuriem attiecas šī
sadaļa, ievērojot īpašos noteikumus par
robežvērtībām un tādus noteikumus par ārējo
līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, kuri tiks
paredzēti saskaņā ar šo regulu pieņemtajos
deleģētajos aktos. Iepirkumam, uz kuru attiecas šī nodaļa,
nepiemēro šīs regulas 117. līdz 120. pantu. Šo nodaļu piemēro: a) iepirkumam, kad Komisija nepiešķir
līgumu slēgšanas tiesības uz sava rēķina; b) iepirkumam, ko veic struktūras vai
personas, kurām tas uzticēts saskaņā ar 58. panta 1. punkta
c) apakšpunktu, ja tā ir noteikts 189. pantā
minētajā finansēšanas nolīgumā. 3. Iepirkuma procedūras nosaka šīs
regulas 189. pantā paredzētajos finansēšanas
nolīgumos. 4. Šo nodaļu nepiemēro
darbībām, ko īsteno saskaņā ar nozaru pamataktiem, kas
attiecas uz humanitārās krīzes pārvarēšanas atbalstu,
civilās aizsardzības pasākumiem un humānās
palīdzības pasākumiem. 191. pants Noteikumi par pieeju iepirkuma
procedūrām 1. Līdzdalība publiskā iepirkuma
procedūrās ir pieejama ar vienlīdzīgiem noteikumiem
visām personām, uz kurām attiecas Līgumu darbības
joma, un jebkurām citām fiziskām vai juridiskām
personām, ievērojot īpašos noteikumus pamataktos, kas
reglamentē attiecīgo sadarbības jomu. Tā ir pieejama
arī starptautiskām organizācijām. 2. Ārkārtas apstākļos, ko
pienācīgi pamato atbildīgais kredītrīkotājs, 54. panta
2. punktā minētajos gadījumos var izlemt atļaut
līgumu konkursā piedalīties trešo valstu personām, kas nav
minētas šā panta 1. punktā. 3. Ja piemēro Savienības noslēgtu
nolīgumu, ar kuru paplašina preču piegādes vai pakalpojumu
sniegšanas iepirkuma tirgu, līgumi par budžeta finansētu iepirkumu ir
pieejami arī tādām trešo valstu fiziskām un juridiskām
personām, kas nav minētas 1. un 2. punktā, ievērojot
minētajā nolīgumā paredzētos nosacījumus. 4. Komisija tiek pilnvarota pieņemt
deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu
attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par pieeju
iepirkuma procedūrām."; (14)
regulas 204. pantam pievieno šādu punktu:
“Ekspertiem piemēro 106. panta 1., 3. un
5. punktu, 106. panta 6. punkta pirmo daļu, 106. panta
7. punktu, 107. un 108. pantu.”. 2. pants Šī regula stājas spēkā divdesmitajā
dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības
Oficiālajā Vēstnesī. Šī regula uzliek saistības
kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs. Briselē, Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes
vārdā – priekšsēdētājs priekšsēdētājs [1] Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada
26. februāra Direktīva 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar
ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV L 94, 28.03.2014.,
65. lpp.). [2] Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26.
februāra Direktīva 2014/23/ES par koncesijas līgumu slēgšanas
tiesību piešķiršanu (OV L 94, 28.03.2014., 1. lpp.). [3] OV C , , lpp. [4] Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada
25. oktobra Regula (ES, EURATOM) Nr. 966/2012 par finanšu
noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un
par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298,
26.10.2012., 1. lpp.). [5] Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada
26. februāra Direktīva 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar
ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV L 94, 28.03.2014.,
65. lpp.). [6] Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26.
februāra Direktīva 2014/23/ES par koncesijas līgumu
slēgšanas tiesību piešķiršanu (OV L 94, 28.03.2014., 1. lpp.). [7] Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra
Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību
attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs
un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8,
12.1.2001., 1. lpp.). [8] Eiropas Parlamenta un Padomes 95. gada 24. oktobra
Direktīva 1995/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz
personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281,
23.11.1995., 31. lpp.).