52013PC0937

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. Priekšlikuma konteksts

Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Ar Regulu (ES) Nr. 260/2012 nosaka kopīgas tehniskās un darbības prasības kredīta pārvedumiem un tiešā debeta maksājumiem euro, un līdz ar to tā ir svarīgs elements vienotās euro maksājumu telpas (SEPA) izveidē. Minētajā regulā 2014. gada 1. februāris eurozonā noteikts par beigu termiņu iekšzemes, kā arī Eiropas mēroga kredīta pārvedumu un tiešā debeta maksājumu euro migrācijai uz SEPA kredīta pārvedumiem un SEPA tiešā debeta maksājumiem.

Saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas (ECB) jaunākajiem statistikas datiem migrācija eurozonā uz SEPA kredīta pārvedumiem kopumā ir palielinājusies no 59,87 % 2013. gada oktobrī līdz 64,1 % 2013. gada novembrī, savukārt migrācija uz SEPA tiešā debeta maksājumiem kopumā ir palielinājusies no 11,52 % 2013. gada oktobrī līdz 26 % 2013. gada novembrī. Neraugoties uz Komisijas atkārtotiem centieniem uzlabot informētības līmeni dalībvalstu kompetentajās iestādēs un Eiropas Centrālās bankas un daudzās dalībvalstīs rīkotajām vērienīgajām informācijas kampaņām par migrāciju uz SEPA, MVU, mazas valsts pārvaldes iestādes un vietējās pašpārvaldes iestādes reālai migrācijai joprojām ir visnesagatavotākās. Banku nozares saziņas centieni ar MVU un valsts mēroga informācijas kampaņas, šķiet, nav devuši — vai vismaz ne gaidītajā apmērā — gaidītos rezultātus.

Ņemot vērā lēno migrācijas tempu, kāds dažās dalībvalstīs vērojams attiecībā uz SEPA kredīta pārvedumiem un lielākajā daļā dalībvalstu attiecībā uz SEPA tiešā debeta maksājumiem, šķiet maz ticams, ka migrācija uz SEPA tiks pilnībā pabeigta līdz 2014. gada 1. februārim. Tomēr, sākot no šā datuma un tā kā runa ir par oficiāli noteiktu beigu termiņu, bankas un citi maksājumu pakalpojumu sniedzēji, iespējams, atteiksies apstrādāt iepriekšējā veida maksājumus, kas neatbilst SEPA prasībām. Kamēr migrācija uz SEPA kredīta pārvedumiem un SEPA tiešā debeta maksājumiem netiks pilnībā īstenota, nevar izslēgt, ka ar maksājumu veikšanu saistītu problēmu rezultātā nebūs novēlotu maksājumu vai netiks radīti tirgus traucējumi. Tas var skart visus maksājumu pakalpojumu lietotājus un jo īpaši MVU un patērētājus.

Ņemot vērā šo būtisko juridisko problēmu un iespējami smagās sekas pilsoņiem un uzņēmumiem, Komisija ierosina grozīt Regulu (ES) Nr. 260/2012, ieviešot izņēmuma klauzulu (grandfathering clause), kas bankām un citiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem arī pēc 2014. gada 1. februāra 6 mēnešu periodā paralēli SEPA kredīta pārvedumu un SEPA tiešā debeta maksājumu shēmām ļautu apstrādāt arī SEPA prasībām neatbilstošus maksājumus, izmantojot iepriekšējās maksājumu shēmas. Skaidrs paziņojums par šādu grozījumu sniegs maksājumu pakalpojumu lietotājiem drošību par to, ka to maksājumi tiks apstrādāti arī pēc 2014. gada 1. februāra, un tiem, kas vēl nav migrējuši, sniegs iespēju to izdarīt pēc iespējas drīzāk. Pats beigu termiņš nav mainīts, un izņēmuma klauzula ir ārkārtas vienreizējs pasākums. Jebkurā gadījumā aktuālās informācijas kampaņas par migrāciju uz SEPA būtu jāturpina. Izņēmuma klauzulas piemērošanas perioda beigās Komisija nevilcināsies veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ES tiesību akti dalībvalstīs tiek pilnībā piemēroti.

Saistībā ar šo iniciatīvu 2013. gada 19. decembrī notika apspriedes ar SEPA augsta līmeņa sanāksmes dalībniekiem — Eiropas Centrālās bankas pārstāvjiem un Eurosistēmas centrālo banku valdes locekļiem.

Ņemot vērā iepriekš minēto un to, ka līdz 2014. gada 1. februārim palicis pavisam maz laika, Eiropas Parlamentam un Padomei šī regula būtu jāpieņem steidzamā kārtā, un tai būtu jāstājas spēkā nekavējoties. Šī regula ir nepieciešama, lai izvairītos no tiesiskās nedrošības bankām un citiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kā arī uzņēmumiem un patērētājiem, jo ar Regulu (ES) Nr. 260/2012 maksājumu pakalpojumu sniedzējiem tiktu noteikts pienākums pēc šā beigu termiņa atteikties apstrādāt SEPA prasībām neatbilstošus maksājumus euro. Ja priekšlikums regulai netiks pieņemts steidzamā kārtā, sākot no 2014. gada 1. februāra saistībā ar maksājumu darījumiem varētu rasties nopietni juridiska un tehniska rakstura riski.

Vispārīgais konteksts

Regula (ES) Nr. 260/2012 stājās spēkā 2012. gada 31. martā, un ar to tirgus dalībniekiem tika noteikts divus gadu termiņš savu maksājumu sistēmu pielāgošanai SEPA prasībām attiecībā uz SEPA kredīta pārvedumiem un SEPA tiešā debeta maksājumiem. Šajos divos gados Komisija un ECB kopā ar valstu iestādēm ir cieši uzraudzījusi situāciju saistībā ar migrāciju uz SEPA. ECB regulāri ir publicējusi progresa ziņojumus par aktuālo situāciju saistībā ar migrāciju uz SEPA. Ir rīkotas vairākas SEPA Padomes sanāksmes, kurās Komisija gan ar maksājumu tirgus piedāvājuma, gan pieprasījuma puses pārstāvjiem ir apspriedusi situāciju saistībā ar migrāciju un uzsvērusi nepieciešamību pastiprināt saziņu ar maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kā arī ar visu kategoriju maksājumu pakalpojumu lietotājiem (uzņēmumiem, tostarp MVU, valsts pārvaldes iestādēm, patērētājiem utt.). Komisija 2012. gada 30. martā rīkoja darbsemināru par Regulas (ES) Nr. 260/2012 interpretāciju, kurā piedalījās SEPA Padomes tehniskie eksperti, un vēl vienu darbsemināru 2013. gada 12. jūlijā, kurā piedalījās dalībvalstu pārstāvji. Tāpat arī 2013. gada 17. aprīlī Komisija rīkoja sanāksmi tehnisko ekspertu grupā jautājumā par SEPA. Turklāt Komisija situācijas attīstību ar dalībvalstu pārstāvjiem apsprieda gan divas reizes gadā rīkotajā ES SEPA forumā, gan maksājumu komitejā. Jautājums par migrācija uz SEPA regulāri ir ticis iekļauts daudzu tehnisko sanāksmju starp ECB un valstu centrālo banku pārstāvjiem darba kārtībā, kā arī izskatīts dažos forumos ar banku nozares pārstāvjiem.

Ņemot vērā ECB 2013. gada martā publicētajā ziņojumā par migrāciju uz SEPA minētos zemos rādītājus, Ekonomikas un finanšu padome 2013. gada 14. maijā pieņēma detalizētus secinājumus, kuros tā uzsvēra, cik svarīga ir migrācija uz SEPA, un aicināja dalībvalstis un tirgus dalībniekus ar atbilstīgiem pasākumiem aktīvi atbalstīt un paātrināt migrāciju uz SEPA. Pēc Ekonomikas un finanšu padomes secinājumiem Komisijas un ECB 2013. gada 15. maijā finanšu ministriem un valstu centrālo banku vadītājiem nosūtīja kopīgu vēstuli, kurā tās uzsvēra migrācijas uz SEPA būtiskumu un steidzamo nepieciešamību rīkoties valstu līmenī.

2. Apspriešanā ar ieinteresētajām personām gūtie rezultāti un ietekmes novērtējumi

2.1. Šā priekšlikuma nosūtīšana valstu parlamentiem

Leģislatīvo aktu projekti, tostarp Komisijas priekšlikumi, kas nosūtīti Eiropas Parlamentam un Padomei, atbilstoši Līgumiem pievienotajam Protokolam (Nr. 1) par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā jānosūta valstu parlamentiem.

Saskaņā ar protokola 4. pantu no dienas, kad leģislatīvā akta projekts ir pieejams valstu parlamentiem, līdz dienai, kad projektu iekļauj Padomes pagaidu darba kārtībā, lai to pieņemtu vai lai formulētu nostāju saskaņā ar likumdošanas procedūru, ir jāpaiet astoņām nedēļām.

Tomēr saskaņā ar 4. pantu steidzamības gadījumos ir iespējami izņēmumi, kuru pamatojumu norāda Padomes aktā vai nostājā. Komisija aicina Eiropas Parlamentu un Padomi šā priekšlikuma pieņemšanu uzskatīt par īpašas steidzamības gadījumu iepriekšminēto iemeslu dēļ.

2.2. Apspriešanās ar citām ieinteresētajām personām un ietekmes novērtējums

Ņemot vērā ECB 2013. gada decembrī publicētos zemos migrācijas rādītājus, Komisija un ECB ir izvērtējušas, cik liela ir iespējamība, ka migrācija uz SEPA tiktu pilnībā pabeigta līdz 2014. gada 1. februārim. Šāda iespējamība tika atzīta par ļoti maz ticamu, neraugoties uz to, ka vairāki lielie maksājumu pakalpojumu lietotāji, piemēram, komunālo pakalpojumu uzņēmumi ar liela apjoma maksājumiem, ir norādījuši, ka tie plāno migrēt īsi pirms termiņa beigām.

Lai gan ir grūti norādīt aptuveno to tirgus dalībnieku skaitu, kuri līdz oficiāli noteiktajam beigu termiņam nebūs izpildījuši SEPA prasības, ir skaidrs, ka migrācijas līmenis, jo īpaši attiecībā uz SEPA tiešā debeta maksājumiem, nebūs ne tuvu 100 %.

Iespējams, ka bankas un citi maksājumu pakalpojumu sniedzēji no 2014. gada 1. februāra atteiksies apstrādāt SEPA prasībām neatbilstošus maksājumus. Vislielākā iespējamība, ka migrācija netiks īstenota, pastāv attiecībā uz MVU, no kuriem daudzi vēl nav migrējuši. Ņemot vērā šo risku, ECB ir izanalizējusi iespējamos scenārijus, to ietekmi un iespējamos risinājumus. No tehniskā aspekta raugoties, maksājumu pakalpojumu sniedzēji SEPA prasībām neatbilstošus maksājumus arī turpmāk varēs apstrādāt, izmantojot iepriekšējās maksājumu shēmas. Turklāt būtu jāapzina tirgus dalībnieki, kas vēl nav izpildījuši SEPA prasības, un tie būtu pienācīgi jāinformē par to, kā var efektīvi migrēt uz SEPA.

Lai gan tirgus dalībniekiem ar pārraudzītāju atbalstu tehniski ir iespējams ieviest pagaidu risinājumus, lai novērstu iespējamās migrācijas problēmas pēc 2014. gada 1. februāra, pastāv reāls risks, ka šī neapmierinošā situācija var radīt neskaidrību gan patērētāju, gan citu maksājumu pakalpojumu lietotāju vidū, un tiesisko nedrošību attiecībā uz maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kuri nonāk saskarsmē ar tirgus dalībniekiem, kas (vēl) nav ieviesuši šos pagaidu risinājumus. Starp tirgus dalībniekiem, kuri neizpilda SEPA prasības, ir daudz MVU. Fakts, ka iepriekšējā veida maksājumus bankas pēc 2014. gada 1. februāra var neapstrādāt, arī var kaitēt eurosistēmas vispārējai reputācijai. Maz ticams, ka pagaidu risinājumi tiks ieviesti laicīgi, pat ja tas ir tehniski iespējams.

Lai izvairītos no nevajadzīgām problēmām saistībā ar maksājumu veikšanu, ko rada neatbilstība SEPA prasībām, un lai visiem tirgus dalībniekiem sniegtu tiesisko drošību, Komisija par pamatotu uzskata ierosināt, lai pēc 2014. gada 1. februāra sešu mēnešu periodā paralēli SEPA kredīta pārvedumiem un SEPA tiešā debeta maksājumiem varētu izmantot dalībvalstu iepriekšējās maksājumu sistēmas. Šāda pārejas perioda ilgumam vajadzētu būt samērīgam. Mērķis būs saglabāt uz tirgus dalībniekiem izdarīto spiedienu migrēt pēc iespējas drīzāk un nodrošināt tiesisko drošību, kā arī samazināt izmaksas, ko maksājumu pakalpojumu sniedzējiem rada divu maksājumu sistēmu paralēla darbība. Tie maksājumu pakalpojumu sniedzēji, kuri jau ir migrējuši uz SEPA kredīta pārvedumiem un SEPA tiešā debeta maksājumiem, var apsvērt pārveidošanas pakalpojumu sniegšanu tirgus dalībniekiem, kas vēl nav migrējuši. Pārejas perioda laikā dalībvalstīm būtu jāatturas no sankciju piemērošanas maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kuri apstrādā SEPA prasībām neatbilstošus maksājumus, un maksājumu pakalpojumu lietotājiem, kuri vēl nav (pilnībā) migrējuši.

Ārkārtas un vienreizēja papildu perioda ieviešana, kura laikā varēs apstrādāt iepriekšējā veida maksājumus, ļaus migrēt pakāpeniski. Tā kā tuvojas beigu termiņš, vairāki lielie komunālo pakalpojumu uzņēmumi ir norādījuši, ka tie migrēs neilgi pirms pašreizējā beigu termiņa 2014. gada 1. februārī. Tas var radīt zināmus trūkumus, īpaši maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un programmatūru pārdevējiem, kam var nākties saskarties ar zināmiem jaudas ierobežojumiem.

Ņemot vērā pašreizējos migrācijas rādītājus un paredzamo migrācijas tempu, izņēmuma klauzulas piemērošanas periods sešu mēnešu garumā līdz 2014. gada 1. augstam tiek uzskatīts par atbilstošu. Šajā periodā Komisija un ECB kopā ar valstu iestādēm turpinās cieši uzraudzīt migrācijas procesu un nepieciešamības gadījumā būs gatavas veikt papildu pasākumus.

Šim priekšlikumam nav pievienots atsevišķs ietekmes novērtējums, jo Regulai (ES) Nr. 260/2012 ietekmes novērtējums jau ir veikts. Ar šo priekšlikumu nemaina regulas būtību un uzņēmumiem nenosaka jaunus pienākumus. Tā mērķis ir vienīgi ieviest pārejas periodu pēc beigu datuma, kas noteikts regulas 6. panta 1. un 2. punktā, lai izvairītos no tiesiskās nedrošības uzraudzības iestāžu, maksājumu pakalpojumu sniedzēju, uzņēmumu un patērētāju vidū.

3. Priekšlikuma juridiskie aspekti

Komisija ierosina grozīt Regulu (ES) Nr. 260/2012, ieviešot izņēmuma klauzulu, kas bankām un citiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem līdz 2014. gada 1. augustam paralēli SEPA kredīta pārvedumu un SEPA tiešā debeta maksājumu shēmām ļautu apstrādāt arī SEPA prasībām neatbilstošus maksājumus, izmantojot to šobrīd esošās iepriekšējā veida maksājumu shēmas. Pateicoties šim grozījumam, tirgus dalībnieki, kas nav gatavi līdz 2014. gada 1. februārim ieviest SEPA, varēs joprojām veikt maksājumus un patērētājiem netiks radītas nekādas neērtības.

Saskaņā ar priekšlikumu šo grozījumu piemēro no 2014. gada 31. janvāra. Pateicoties šim noteikumam, iespējams arī veikt piemērošanu ar atpakaļejošu spēku gadījumā, ja Eiropas Parlaments un Padome šo priekšlikumu nepieņems līdz 1. februārim, bet tikai pēc šā datuma. Tādējādi no 2014. gada 1. februāra būs iespējams izvairīties no roba likumdošanā, kas radītu tiesisko nedrošību.

Šā pārejas perioda ieviešana, lai pakāpeniski likvidētu vecās sistēmas, ir uzskatāma par izņēmuma pasākumu, kas vairs netiks pagarināts. Neskarot dažādos Regulas (ES) Nr. 260/2012 16. pantā minētos izņēmumus, visiem tirgus dalībniekiem līdz 2014. gada 1. augustam ir jāizpilda SEPA prasības.

4. Ietekme uz budžetu

Šai regulai nav ietekmes uz Komisijas budžetu.

2013/0449 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko groza Regulu (ES) Nr. 260/2012 attiecībā uz migrāciju uz Savienības mēroga kredīta pārvedumiem un tiešā debeta maksājumiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[1],

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu[2],

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru[3],

tā kā:

(1)       Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 260/2012[4] kopā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 924/2009[5] ir svarīgs elements vienotās euro maksājumu telpas (SEPA) izveidē, kur nav nekādas atšķirības starp pārrobežu un iekšzemes maksājumiem euro. Regulas (ES) Nr. 260/2012 galvenais mērķis ir migrēšana no iekšzemes kredīta pārvedumu un tiešā debeta maksājumu shēmām uz saskaņotām SEPA kredīta pārvedumu un SEPA tiešā debeta maksājumu shēmām, cita starpā piešķirot Savienības pilsoņiem vienotu starptautisko bankas konta numuru (IBAN), ko var izmantot visiem SEPA kredīta pārvedumiem un tiešā debeta darījumiem euro.

(2)       Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 260/2012 migrācija uz SEPA jāveic līdz 2014. gada 1. februārim, lai maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un maksājumu pakalpojumu lietotājiem būtu pietiekami daudz laika savus procesus pielāgot tehniskajām prasībām saistībā ar migrāciju uz SEPA kredīta pārvedumiem un SEPA tiešā debeta maksājumiem.

(3)       Kopš Regulas (ES) Nr. 260/2012 pieņemšanas Komisija un Eiropas Centrālā banka ir cieši uzraudzījušas progresu saistībā ar migrāciju uz SEPA. Ir rīkotas vairākas tikšanās ar dalībvalstīm, valsts pārvaldes iestādēm un tirgus dalībniekiem. Eiropas Centrālā banka regulāri ir publicējusi progresa ziņojumus par migrāciju uz SEPA, balstoties uz valstu centrālo banku ievāktajiem datiem saistībā ar maksājumiem. No minētajiem ziņojumiem izriet, ka vairākās eurozonas dalībvalstīs migrācija noris ļoti labi, un migrācija uz SEPA kredīta pārvedumiem ir tuvu 100 %. Lielākā daļa maksājumu pakalpojumu sniedzēju ziņojuši, ka tie jau izpilda SEPA prasības. Tomēr vairākās citās dalībvalstīs migrācijas rādītāji ir zemāki par prognozētajiem. Tas jo īpaši attiecas uz SEPA tiešā debeta maksājumiem.

(4)       Ekonomikas un finanšu padome (ECOFIN) 2013. gada maija secinājumos[6] vēlreiz uzsvēra, cik svarīga ir migrācija uz SEPA. Tika atzīmēts, ka migrācija uz SEPA vēl ne tuvu nav pabeigta un, lai migrāciju uz SEPA varētu pabeigt laikā, visiem tirgus dalībniekiem būtu nekavējoties jārīkojas. Tika pieņemts rīcības plāns, kurā komersanti, lielie uzņēmumi, MVU un valsts pārvaldes iestādes tika aicinātas nekavējoties veikt nepieciešamos iekšējos pasākumus, lai varētu pielāgot savus procesus un klientiem paziņot savus IBAN datus.

(5)       Neraugoties uz lielo darbu, ko Eiropas Centrālā banka, dalībvalstis, to valsts pārvaldes iestādes un dažādie tirgus dalībnieki pēdējo mēnešu laikā ir veikuši, jaunākie statistikas dati par migrāciju liecina, ka migrācija eurozonā uz SEPA kredīta pārvedumiem kopumā ir palielinājies no 40 % jūnijā līdz aptuveni 64 % novembrī, savukārt migrācija uz SEPA tiešā debeta maksājumiem kopumā ir sasniegusi tikai 26 %. Lai gan vairākās dalībvalstīs rādītāji liecina par ievērojamu progresu, tomēr lielā skaitā dalībvalstu rādītāji joprojām ir ievērojami zemāki par prognozētajiem. Ņemot vērā pašreizējo lēno migrācijas tempu minētajās dalībvalstīs, ļoti maz ticams, ka visi tirgus dalībnieki līdz 2014. gada 1. februārim būs izpildījuši SEPA prasības. 

(6)       No 2014. gada 1. februāra bankas un citi maksājumu pakalpojumu sniedzēji savu juridisko saistību dēļ būs spiesti atteikties apstrādāt SEPA prasībām neatbilstošus kredīta pārvedumus vai tiešā debeta maksājumus, lai gan, kā tas jau ir šobrīd, tiem tehniski būtu iespējams apstrādāt minētos maksājumus, paralēli SEPA kredīta pārvedumiem un SEPA tiešā debeta maksājumiem arī turpmāk izmantojot esošās iepriekšējās maksājumu shēmas. Ja nenotiks pilnīga migrācija uz SEPA kredīta pārvedumiem un SEPA tiešā debeta maksājumiem, nevar izslēgt, ka ar maksājumu veikšanu saistītu problēmu rezultātā minētie maksājumi netiks veikti novēloti. Tas var skart visus maksājumu pakalpojumu lietotājus un jo īpaši MVU un patērētājus.

(7)       Būtiski ir izvairīties no nevajadzīgām problēmām saistībā ar maksājumiem, ko radītu tas, ka līdz 2014. gada 1. februārim migrācija uz SEPA nebūtu pilnībā pabeigta. Tādēļ maksājumu pakalpojumu sniedzējiem noteiktu laika periodu būtu jāļauj turpināt maksājumu apstrādi, paralēli SEPA kredīta pārvedumu un SEPA tiešā debeta maksājumu shēmām izmantojot savas iepriekšējā veida maksājumu shēmas, kā tas notiek šobrīd. Tādēļ, lai varētu turpināt šādu paralēlu maksājumu apstrādi dažādos formātos, būtu jāievieš pārejas periods. Ņemot vērā pašreizējos migrācijas rādītājus un paredzamo migrācijas tempu, vienreizējs papildu sešu mēnešu drošības periods tiek uzskatīts par atbilstošu. SEPA prasībām neatbilstošu iepriekšējo sistēmu piemērošanas izņēmuma periods būtu jāuzskata par ārkārtas pasākumu, un tāpēc tā ilgumam jābūt pēc iespējas īsākam, jo migrācijai ir jānorit ātri un pilnā apmērā, lai varētu īstenot visu integrēto maksājumu tirgus potenciālu. Tāpat arī ir svarīgi maksājumu pakalpojumu sniedzējiem laicīgi samazināt izmaksas, kas rodas saistībā ar iepriekšējo maksājumu shēmu izmantošanu paralēli SEPA sistēmai. Maksājumu pakalpojumu sniedzēji, kuri jau ir pilnībā migrējuši uz SEPA, varētu šajā periodā apsvērt pārveidošanas pakalpojumu sniegšanu tirgus dalībniekiem, kas vēl nav migrējuši. Pārejas periodā dalībvalstīm būtu jāatturas no sankciju piemērošanas maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kuri apstrādā prasībām neatbilstošus maksājumus, un maksājumu pakalpojumu lietotājiem, kuri vēl nav migrējuši.

(8)       Vairāki lielie tiešā debeta instrumentu lietotāji jau ir norādījuši, ka plāno migrēt neilgi pirms beigu termiņa. Jebkāda šo migrācijas plānu atlikšana varētu radīt pagaidu slodzi ienākošajiem maksājumiem un naudas plūsmām, un līdz ar to arī attiecīgo uzņēmumu likviditātei. Šāda novēlota migrācija plašā mērogā varētu radīt arī zināmus trūkumus, jo īpaši bankām un programmatūras pārdevējiem, kas var saskarties ar zināmiem jaudas ierobežojumiem. Pateicoties minētajam papildu termiņam, jauno sistēmu varēs ieviest pakāpeniskāk. Tirgus dalībnieki, kas vēl nav sākuši ieviest pielāgojumus, kuri nepieciešami, lai nodrošinātu atbilstību SEPA prasībām, ir aicināti to darīt pēc iespējas drīzāk. Tomēr tirgus dalībniekiem, kas jau ir sākuši savu maksāšanas procesu pielāgošanu, migrācija jāpabeidz pēc iespējas drīzāk.

(9)       Ņemot vērā vispārējo mērķi īstenot saskaņotu un integrētu migrāciju, pārejas periodu ir lietderīgi attiecināt gan uz SEPA kredīta pārvedumiem, gan SEPA tiešā debeta maksājumiem. Atšķirīgi pārejas periodi attiecībā uz SEPA kredīta pārvedumiem un SEPA tiešā debeta maksājumiem radītu neskaidrību patērētāju, maksājumu pakalpojumu sniedzēju, MVU, kā arī citu maksājumu pakalpojumu lietotāju vidū.

(10)     Tiesiskās drošības labad un lai izvairītos no Regulas (ES) Nr. 260/2012 piemērošanas pārtraukšanas, ir nepieciešams, ka šī regula stājas spēkā nekavējoties un to piemēro no 2014. gada 31. janvāra.

(11)     Tāpēc Regula (ES) Nr. 260/2012 būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (ES) Nr. 260/2012 16. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

"1. Neskarot 6. panta 1. un 2. punktu, MPS var turpināt līdz 2014. gada 1. augustam apstrādāt maksājumu darījumus euro tādos formātos, kas atšķiras no tiem, kuri nepieciešami SEPA kredīta pārvedumiem un SEPA tiešā debeta maksājumiem.  

Dalībvalstis noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas par 6. panta 1. un 2. punkta pārkāpumiem un noteiktas saskaņā ar 11. pantu, piemēro tikai no 2014. gada 2. augusta.

Atkāpjoties no 6. panta 1. un 2. punkta, dalībvalstis var atļaut MPS līdz 2016. gada 1. februārim sniegt MPL pārveidošanas pakalpojumus attiecībā uz iekšzemes maksājuma darījumiem, ļaujot MPL, kas ir patērētāji, pielikuma 1. punkta a) apakšpunktā noteiktā maksājumu konta identifikatora vietā turpināt lietot BBAN ar nosacījumu, ka tiek nodrošināta sadarbspēja, tehniski un droši pārveidojot maksātāja un maksājuma saņēmēja BBAN par attiecīgo pielikuma 1. punkta a) apakšpunktā noteikto maksājumu konta identifikatoru. Attiecīgajā gadījumā pirms maksājuma izpildes minēto maksājumu konta identifikatoru paziņo darījumu ierosinošajam MPL. Šādā gadījumā MPS nepiemēro nekādu samaksu vai cita veida maksu no MPL, kas tieši vai netieši saistīti ar minētajiem pārveidošanas pakalpojumiem."

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2014. gada 31. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā —                        Padomes vārdā —

priekšsēdētājs                                                 priekšsēdētājs

[1]               OV C […], […], […]. lpp.

[2]               OV C […], […], […] lpp.

[3]              

[4]               Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 14. marta Regula (ES) Nr. 260/2012, ar ko nosaka tehniskās un darbības prasības kredīta pārvedumiem un tiešā debeta maksājumiem euro un groza Regulu (EK) Nr. 924/2009 (OV L 94, 30.3.2012., 22. lpp.).

[5]               Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Regula (EK) Nr. 924/2009 par pārrobežu maksājumiem Kopienā, ar kuru atceļ Regulu (EK) Nr. 2560/2001 (OV L 266, 9.10.2009., 11. lpp.).

[6]               http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/en/ecofin/137122.pdf