This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52013PC0615
Proposal for a REGULATION OF THE EUROPEAN PARLIAMENT AND OF THE COUNCIL on Money Market Funds
Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par naudas tirgus fondiem
Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par naudas tirgus fondiem
/* COM/2013/0615 final - 2013/0306 (COD) */
Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par naudas tirgus fondiem /* COM/2013/0615 final - 2013/0306 (COD) */
PASKAIDROJUMA RAKSTS 1. PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS Naudas tirgus fondi (NTF) ir svarīgs
īstermiņa finansējuma avots finanšu iestādēm,
uzņēmumiem un valdībām. Eiropā aptuveni 22 %
īstermiņa parāda vērtspapīru, ko emitē
valdības vai uzņēmumi, tiek turēti naudas tirgus fondos.
NTF tiek glabāti 38 % no īstermiņa parāda
vērtspapīriem, kas emitēti banku sektorā. Attiecībā uz pieprasījumu NTF
piedāvā īstermiņa skaidrās naudas
pārvaldības instrumentu, kas nodrošina augsta līmeņa
likviditāti, diversificēšanu un vērtības stabilitāti
apvienojumā ar ienesīgumu, kura pamatā ir tirgus
nosacījumi. NTF galvenokārt izmanto uzņēmumi, kas
vēlas ieguldīt savus brīvos naudas līdzekļus uz
īsu termiņu, piemēram, līdz lielākiem izdevumiem —
algu izmaksas dienai u.tml. Tādēļ NTF ir būtisks
instruments, kas palīdz segt esošo pieprasījumu pēc
īstermiņa naudas līdzekļiem ar esošo piedāvājumu.
NTF rīcībā ir aktīvi aptuveni 1000 miljardu euro
vērtībā, un naudas tirgus fondi pārstāv fondu
kategoriju, kas atšķiras no visiem citiem kopieguldījumu fondiem.
Vairākums NTF, aptuveni 80 % aktīvu un 60 % fondu, darbojas
atbilstoši noteikumiem, kas izklāstīti
Direktīvā 2009/65/EK par pārvedamu vērtspapīru
kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU). Pārējiem
NTF no 2013. gada jūlija būtu jādarbojas atbilstoši
Direktīvai 2011/61/ES par alternatīvo ieguldījumu fondu
pārvaldniekiem. Vidējais NTF lielums ievērojami pārsniedz
PVKIU fonda vidējo lielumu. Piemēram, viens NTF var sasniegt
EUR 50 miljardu apmēru. Naudas tirgus fondi atrodas dažās
dalībvalstīs, un FR, IE un LU pārstāv 95 % no šī
tirgus. Tomēr tirgus ir savstarpēji cieši saistīts ar citām
valstīm, jo pastāv liels īpatsvars pārrobežu
ieguldījumu un ieguldītāju un sasaiste starp NTF un tā
sponsoru pārrobežu negatīvās ietekmes izplatīšanās
ziņā, jo vairumā gadījumu tas atrodas valstī, kas nav
NTF atrašanās vieta. Tā kā starp NTF un banku sektoru, no
vienas puses, un starp NTF un uzņēmumiem un valdības
finansēm, no otras puses, pastāv sistēmiska
savstarpējā atkarība, NTF darbība ir bijusi pamatā
starptautiskajam darbam paralēlo banku sistēmu novēršanai.
Finanšu stabilitātes padome (FSP) un citas institūcijas,
piemēram, Starptautiskā Vērtspapīru komisiju
organizācija (IOSCO) un Eiropas Sistēmisko risku kolēģija (ESRB),
ir analizējušas finanšu sektoru un secinājušas, ka
konkrētām darbībām un struktūrām piemīt
sistēmisks nozīmīgums, bet regulatori līdz šim uz to nav
pietiekamā mērā reaģējuši. Aktīvu pārvaldības
sektorā kā sistēmiski būtiski tika akcentēti naudas
tirgus fondi. Eiropas Parlaments 2012. gada novembrī
pieņēma rezolūciju par paralēlo banku sistēmu,
kurā tas aicināja Komisiju iesniegt priekšlikumu, īpašu
uzmanību pievēršot NTF jautājumam[1].
ESRB veica
vispusīgu analīzi par NTF darbībai piemītošajiem
sistēmiskajiem riskiem. Tās ieteikumi jo īpaši attiecās uz
NTF stabilitāti un likviditāti, un tajos ietverti arī papildu
noteikumi par pārredzamību un ziņošanu. Šie ieteikumi lielā
mērā ir atspoguļoti Komisijas priekšlikumā, ņemot
vērā arī to iespējamo negatīvo ietekmi uz Eiropas
ekonomikas finansēšanu. NTF ir ērts instruments
ieguldītājiem, jo tie piedāvā pakalpojumus, kas
līdzvērtīgi banku noguldījumiem: tūlītēju
piekļuvi likviditātei un relatīvu vērtības stabilitāti.
Ņemot vērā šo raksturojumu, ieguldītāji NTF uzskata
par drošu un daudzveidīgāku alternatīvu nekā bankas
noguldījumi. Bet faktiski NTF ir klasiski ieguldījumu fondi ar tiem
piemītošajiem tirgus riskiem, kas attiecas uz jebkuru fonda
ieguldījumu. Tādēļ, kad to aktīvu cenas, kuros
sākotnēji ir ieguldīti NTF, sāk mazināties, jo īpaši
pastāvot saspringtiem tirgus apstākļiem, naudas tirgus fonds
nevar vienmēr izpildīt ieguldītājiem doto solījumu
nekavējoties dzēst NTF emitētas akcijas vai ieguldījumu
apliecības un saglabāt to vērtību. Daži fondu sponsori
(pārsvarā bankas) var spēt „pastutēt” ieguldījumu
apliecību vērtību, piešķirot sponsora atbalstu, bet citiem
(galvenokārt aktīvu pārvaldītājiem) var nebūt
kapitāla, lai to darītu. Tā kā pastāv termiņu
neatbilsme starp vienas dienas likviditāti, ko NTF piedāvā
ieguldītājiem, un NTF portfelī turēto aktīvu
likviditāti, ne vienmēr ir iespējama tūlītēja
vērtspapīru dzēšana. Stabilu dzēšanas cenu solījumu
bieži uzsver ar AAA reitingu. Negatīvā puse ir tā, ka,
tiklīdz ieguldītāji pamana, ka pastāv risks, ka NTF var
nespēt izpildīt likviditātes solījumu un jebkurā
brīdī nodrošināt stabilu dzēšanas maksu, tie piesaka savus
vērtspapīrus dzēšanai, iespējams, radot tā saukto
ieguldītāju „aizplūšanu”. Ieguldītāju „aizplūšanai” ir
raksturīgi lieli un pēkšņi vērtspapīru dzēšanas
pieprasījumi, ko izsaka liela ieguldītāju grupa ar
mērķi izvairīties no zaudējumiem un spēt dzēst
par augstāko iespējamo cenu. Ieguldītāju aizplūšana ir
sistēmiski nozīmīga, jo tā liek NTF strauji pārdot
savus aktīvus, lai varētu apmierināt neizpildītos
dzēšanas pieprasījumus. Pati vērtspapīru dzēšanas
spirāle paātrina fonda neto aktīvu vērtības (NAV)
kritumu, tādējādi palielinot NAV samazinājumu un
pastiprinot bailes, ka naudas tirgus kopumā ir nestabils. Tā kā
NTF ir centrālā loma, nodrošinot īstermiņa
finansējumu, piemēram, bankām, uzņēmumiem vai
valdībām, ieguldītāju aizplūšana no NTF var radīt
plašākas makroekonomiskas sekas. Bankas izmanto lielāko daļu
(85 %) no NTF emitētajiem finanšu instrumentiem 1000 miljardu
euro vērtībā, valdību daļa ir aptuveni 10 %, bet
uzņēmumiem tā sasniedz aptuveni 5 %. Valdības un
ļoti lieli uzņēmumi naudas tirgu izmanto kā līdzekli,
lai iegādātos īstermiņa finansējumu paralēli
banku kredītlīnijām. Problēmas, kas saistītas ar
ieguldītāju aizplūšanu, ir sistēmiskas šādu iemeslu
dēļ: 1) naudas tirgus fondiem ir cieša saikne ar reālo
ekonomiku (loma, ko NTF pilda, apmierinot īstermiņa finansējuma
vajadzības struktūrām, kas izmanto naudas tirgu kā
finansējuma instrumentu); 2) to saikne ar sponsoriem. Turklāt
NTF ieguldītāju aizplūšanai ir arī ieguldītāju
aizsardzības aspekts, jo tie, kas vēlu piesaka savus
vērtspapīrus dzēšanai (parasti tie ir privātie
ieguldītāji), ir nelabvēlīgā situācijā
salīdzinājumā ar tiem, kas to izdara agri. Šīs problēmas tiek risinātas ar
ierosināto regulu. Ar to tiek ieviesti vienoti standarti, lai
palielinātu NTF likviditāti, kā arī nodrošinātu to
struktūras stabilitāti. Tiks ieviesti vienoti noteikumi, lai
nodrošinātu to likvīdo aktīvu obligāto līmeni, kuru
termiņš ir diena vai nedēļa. Tiks izveidota standartizēta
politika, kas ļaus fondu pārvaldniekam iegūt labāku
izpratni par tā ieguldītāju bāzi. Tiek ieviesti arī
vienoti noteikumi, lai garantētu, ka NTF iegulda augstas kvalitātes
un diversificētos aktīvos, kam piemīt laba
kredītkvalitāte. Šie pasākumi nodrošina, ka fonda
likviditāte ir pietiekama, lai apmierinātu ieguldītāju
pieprasījumus veikt vērtspapīru dzēšanu. NTF stabilitāte tiks nodrošināta,
izstrādājot skaidrus un saskaņotus vērtēšanas
noteikumus aktīviem, kuros iegulda NTF. Ar šiem vērtēšanas
noteikumiem tiks atjaunota acīm redzamā patiesība, ka NTF ir
parasti kopieguldījumu fondi, kuru ieguldījumu aktīvi ir
pakļauti cenas svārstībām. Atsevišķiem NTF būs iespēja
saglabāt uzskaites metodi, kas pieļauj stabilu parakstīšanas un
dzēšanas cenu ar nosacījumu, ka tie izveido pienācīgas
naudas līdzekļu rezerves. Šī tā sauktā „NAV rezerve”
kalpo, lai absorbētu tirgus svārstības, kādas ir
raksturīgas kapitāla tirgiem. Tai vajadzētu novērst
arī situāciju, kad sponsori ir nesagatavoti tam, ka to NTF ir
nepieciešams ārējs atbalsts. Rezerve veidos līdz 3 % no
aktīviem, ko pārvalda NTF. Saskaņā ar novērojumiem
attiecībā uz sponsoru atbalstu krīzes laikā
(123 gadījumi saistībā ar ASV NTF) tikai trīs
gadījumos atbalsts pārsniedza 3 %. Kad 2008. gadā Reserve
Primary fonds nepildīja savas saistības, tas pazaudēja
3 % no savas riska pozīcijas Lehman aktīvos, kuras
apmērs bija 1,5 %. Rezerve nedos pilnīgu garantiju
ieguldījumu apliecību ar nemainīgu NAV turētājiem, bet
tās līmenis nodrošina līdzsvaru starp vajadzību pēc
spēcīga un droša nemainīgas NAV modeļa un fondu
pārvaldnieku finansēšanas iespējām. NTF izmaksas būs
atkarīgas no finansējuma izmaksām par katru pārvaldnieku.
Šo izmaksu apmērs var būt no 3 % līdz 10 % gadā.
Ja rezerve būtu 3 %, tad pārvaldības maksas
palielinātos par 0,09 % līdz 0,30 % gadā.
Sagaidāms, ka daļu no šā izmaksu pieauguma segs
pārvaldnieks un atlikušo daļu — ieguldītāji.
Pārvaldības maksas palielinājums ietekmēs peļņu,
kādu ieguldītāji var gūt, ieguldot NTF, toties tie
varēs gūt labumu no produkta ar papildu nodrošinājumu pret
tirgus svārstībām bāzes aktīvos. Papildus šiem nosacījumiem kopīgs
noteikums par novērtēšanu nodrošinās, ka fonda pārvaldnieki
un ieguldītāji beidz paļauties uz ārējiem
kredītreitingiem, kas var būt kaitīgi naudas tirgus
funkcionēšanai, ja iestājas tirgus panīkums. Šos pasākumus
papildinās stingrākas prasības attiecībā uz
pārskatāmību, lai nodrošinātu, ka ieguldītājs
pareizi saprot sava ieguldījuma risku un ienesīguma profilu. Ierosinātā regula balstīsies uz
esošajām PVKIU darbības atļauju piešķiršanas procedūrām,
kuras ir saskaņotas, pieņemot PVKIU direktīvu. Regula paredz
ieviest saskaņotu darbības atļauju piešķiršanas
procedūru attiecībā uz AIF NTF, jo direktīvā par
alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem (AIFP) AIF
darbības atļauju piešķiršana ir atstāta dalībvalstu
ziņā. Saskaņotā procedūra attiecībā uz AIF
NTF būs tāda pati kā saskaņotā darbības
atļauju piešķiršanas procedūra, kas paredzēta attiecībā
uz PVKIU. Uz pārvaldniekiem joprojām attieksies PVKIU vai AIFP
direktīvas regulējums, bet pārvaldniekiem un fondiem, kas
atbilst šīs regulas darbības jomai, būs jāpilda šie
konkrētie NTF produktu papildu noteikumi. Šie vienotie noteikumi paredzēti, lai
sargātu iekšējā tirgus integritāti un palielinātu
tā noturību, tādējādi samazinot jaunas krīzes ietekmi.
Ieguldītāji iegūs izpratni par riskiem, kas saistīti ar
šiem regulētajiem produktiem, un pārliecību par homogēnu
ieguldījumu plāniem saistībā ar naudas tirgus fondiem
Savienībā. Pārvaldnieki gūs labumu no saskaņotiem
produktu noteikumiem visā Eiropā. Naudas tirgus instrumentu
emitentiem tiks radīta nemainīgāka vide, kas saglabās NTF
kā finansējuma instrumenta lomu. 2. APSPRIEŠANĀS AR
IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU
REZULTĀTI 2.1. Apspriešanās ar
ieinteresētajām personām Kopš 2012. gada sākuma Komisija ir
veikusi vispusīgas apspriešanās ar plaša loka organizāciju
pārstāvjiem. Sadarbība ir notikusi kā divpusējas vai
daudzpusējas sanāksmes, viena sabiedriskā apspriešana par paralēlo
banku sistēmu, viena sabiedriskā apspriešana par aktīvu
pārvaldības jautājumiem, tostarp NTF, un publiska konference par
paralēlo banku sistēmu. Šā procesa gaitā Komisija ir
ieguvusi bagātīgu informāciju par NTF tirgus darbību un
tā dažādajiem segmentiem, kā arī viedokļus par
risināmajiem jautājumiem un to, kā tos risināt. 2.1.1. Zaļā grāmata
par paralēlo banku sistēmu Atsauksmes par Zaļo grāmatu sniedza
plašu pārskatu par Eiropas paralēlo banku sistēmu. Tas
ļāva izstrādāt tiešākus jautājumus
saistībā ar NTF darbību sabiedriskai apspriešanai par
aktīvu pārvaldību, kas tika uzsākta 2012. gada
jūlijā. Publiskajā konferencē 2012. gada
aprīlī, kurā piedalījās ieinteresētās
personas no ES un ASV, bija arī NTF veltīta sadaļa.
Regulatīvo iestāžu un nozares pārstāvji, kas veidoja
diskusiju paneli par NTF, izklāstīja savus uzskatus par
vajadzību reformēt ES NTF tirgu. 2.1.2. Apspriešanās par
aktīvu pārvaldību NTF sadaļa tika ieviesta
paplašinātā sabiedriskā apspriešanā par dažādiem
aktīvu pārvaldības jautājumiem, kas publicēti 2012. gada
26. jūlijā (šī apspriešanās tika slēgta 2012. gada
18. oktobrī). Komisijas dienesti saņēma 56 atbildes
saistībā ar NTF sadaļu. 2.2. Ietekmes
novērtējums Komisija veica ietekmes novērtējumu
saskaņā ar tās „labāka regulējuma” politiku,
aplūkojot dažādas politikas alternatīvas. Lai nodrošinātu
NTF likviditāti un stabilitāti, kopumā tika analizēti
16 varianti. Visi šie varianti tika analizēti, izvērtējot
ne tikai vispārīgos mērķus, tas ir, veicināt finanšu
stabilitāti vienotā tirgū un uzlabot NTF ieguldītāju
aizsardzību, bet arī konkrētākos šīs iniciatīvas
mērķus, proti: i) novērst risku, ka negatīvā
ietekme pāries arī uz reālo ekonomiku, ii) novērst
risku, ka negatīvā ietekme pāries arī uz sponsoru, un iii) uzlabot
to personu nelabvēlīgo situāciju, kas vēlu piesaka savus
vērtspapīrus dzēšanai, īpaši saistībā ar
vērtspapīru dzēšanu saspringtā tirgus situācijā. Tika analizēta izmaksu un ieguvumu
ietekme uz dažādajām ieinteresētajām personām,
ieguldītājiem, aktīvu pārvaldītājiem,
īstermiņa parāda vērtspapīru emitentiem un sponsoriem.
Šādas analīzes rezultātā tika secināts, ka
jāveido stabilāka sistēma attiecībā uz NTF —
palielināts likviditātes līmenis un stabilāka
struktūra. Paredzams, ka no izvēlēto variantu ietekmes
ieguvēji būs NTF un naudas tirgus kopumā, jo uzlabosies to
noturība pret saspringtiem tirgus apstākļiem.
Tādējādi Eiropā izveidosies stabilāka naudas tirgus
vide un ieguvēji būs ieguldītāji, īstermiņa
parāda vērtspapīru emitenti un bankas, kas sponsorē NTF. MARKT ĢD dienesti tikās ar Ietekmes
novērtējuma valdi 2013. gada 16. janvārī. Valde
izanalizēja šo ietekmes novērtējumu un 2013. gada
18. janvārī pieņēma pozitīvu atzinumu.
Tikšanās laikā valdes locekļi izteica MARKT ĢD dienestu
pārstāvjiem apsvērumus, kā uzlabot ietekmes
novērtējuma saturu, tādējādi gala projektā tika
veiktas dažas izmaiņas. Tika uzlabots problēmas apraksts, lai sniegtu
detalizētāku informāciju par NTF tirgiem, un raksturojums tika
papildināts ar piemēriem no Savienības, atspoguļojot
problēmu pārrobežu mērogu. Mērķi un varianti ir
labāk sasaistīti ar konstatētajām problēmām, un
ir izmantoti darbības mērķi, kurus ir vieglāk izteikt
skaitliski. Sīkāk ir izklāstīta ietekme uz
ieguldītājiem, kā arī atbilstības nodrošināšanas
izmaksas, kādas radīs paredzētie pasākumi.
Precīzāk ir raksturota arī ietekme uz dalībvalstīm un
uz regulējuma saskaņotību starptautiskā mērogā.
Visbeidzot, sistemātiskā veidā ir izklāstīti
ieinteresēto personu viedokļi, jo īpaši sadaļās,
kurās analizēti un salīdzināti risinājuma varianti. 3. PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI 3.1. Juridiskais pamats un
juridiskās formas izvēle LESD 114. panta 1. punkts paredz
juridisko pamatu regulai, ar ko izveido vienotus noteikumus iekšējā
tirgus darbībai. Ar NTF saistītu risku robežas tiek noteiktas
saskaņā ar prudenciālām produktu prasībām.
Tās neregulē piekļuvi aktīvu pārvaldības
darbībām, bet regulē veidu, kā šādas darbības
tiek īstenotas, lai nodrošinātu ieguldītāju
aizsardzību un finanšu stabilitāti. Tās ir pamatā pareizai
un drošai iekšējā tirgus darbībai. Tiecoties uz mērķi panākt
iekšējā tirgus integritāti, ieteiktais likumdošanas
pasākums radīs regulatīvu sistēmu attiecībā uz
NTF, lai nodrošinātu lielāku NTF ieguldītāju
aizsardzību, kā arī veicinātu finanšu stabilitāti,
novēršot negatīvas ietekmes izplatīšanos. Ieteiktie noteikumi
būs īpaši vērsti uz to, lai nodrošinātu, ka fonda
likviditāte ir pietiekama, lai varētu izpildīt
ieguldītāju pieprasījumus vērtspapīru dzēšanai un
saglabātu NTF struktūru pietiekami drošu nelabvēlīgos
tirgus apstākļos. Regula tiek uzskatīta par pašu
piemērotāko juridisko instrumentu, lai izveidotu vienotas
prasības, kas cita starpā regulētu piemēroto aktīvu
darbības jomu, diversificēšanas noteikumus, noteikumus
saistībā ar pakļaušanu kredītu, procentu likmes un
likviditātes riskiem, kā arī noteikumus attiecībā uz
atļauju fondiem iesaistīties naudas tirgus ieguldījumos.
Šīs ir būtībā prudenciālas produktu prasības, un
to mērķis ir padarīt Eiropas NTF drošākus un
efektīvākus, samazinot ar tiem saistīto sistēmiskā
riska ietekmi. Fonda pārvaldnieka darbību
regulē PVKIU direktīva vai AIFP direktīva. Pārvaldnieku
darbībai joprojām piemēros AIFP Direktīvu un PVKIU
direktīvu, bet produktu noteikumi, kas ietverti PVKIU sistēmā,
tiks papildināti ar produkta noteikumiem šajā jaunajā
regulā. 3.2. Subsidiaritāte un
proporcionalitāte Aplūkojamajās dalībvalstīs
valstu reglamentējošās pieejas ir ierobežotas. Regulējot NTF
produktu un likviditātes profilu tikai valsts mērogā,
pastāv risks, ka kā NTF tiek piedāvāti atšķirīgi
produkti. Tas radītu apjukumu ieguldītājiem un neļautu
Savienības mērogā izveidot vienlīdzīgus konkurences
apstākļus tiem, kas piedāvā NTF profesionāļiem
vai individuālajiem ieguldītājiem. Tāpat dažādas
valstu pieejas attiecībā uz būtiskām NTF īpašībām
palielinātu pārrobežu negatīvās ietekmes
izplatīšanās risku, īpaši, ja emitenti un NTF atrodas
atšķirīgās dalībvalstīs. Tā kā NTF iegulda
daudz un dažādos finanšu instrumentos visā ES, viena NTF
darbības traucējumi (pastāvot nepietiekamam regulējumam
valsts mērogā) radītu rezonansi uz valdību un
uzņēmumu finansējumu visā ES. Turklāt, tā kā daudzi
uzņēmēji, kas Eiropā piedāvā NTF, atrodas
citā dalībvalstī, nevis tajā, kurā fonds tiek
reklamēts, stabilas sistēmas izveide ir būtiska, lai
izvairītos no pārrobežu negatīvās ietekmes
izplatīšanās. Jāizvairās arī no pārrobežu
negatīvās ietekmes izplatīšanās starp NTF un tā
sponsoru, kas bieži atrodas citā dalībvalstī. Tas ir jo
īpaši svarīgi, ja sponsors atrodas dalībvalstī, kurai var
nebūt budžeta līdzekļu, lai nodrošinātu finanšu
līdzekļus tāda sponsora glābšanai, kas nepilda savas
saistības. Attiecībā uz proporcionalitāti
priekšlikums nodrošina pienācīgu līdzsvaru starp
sabiedriskajām interesēm un pasākuma rentabilitāti.
Dažādām personām noteiktās prasības ir rūpīgi
izsvērtas. Visur, kur tas bija iespējams, prasības ir
izstrādātas kā obligāti standarti (piemēram, dienas
vai nedēļas likviditāte, emitentu koncentrācijas
ierobežojums), bet regulējošās prasības ir izstrādātas
tā, lai nevajadzīgi negrautu esošos uzņēmējdarbības
modeļus (piemēram, paredzot atbilstošus pārejas periodus, pirms
NTF NAV jākļūst mainīgai vai ļaujot
uzņēmējiem izvēlēties piemērot saviem NTF
stingras kapitāla prasības vai mainīgu NAV).
Izstrādājot šīs prasības, jo īpaši tika ņemta
vērā vajadzība saskaņot ieguldītāju
aizsardzību, izvairīšanos no pārrobežu
nelabvēlīgās ietekmes izplatīšanās, tirgus
efektivitāti, Eiropas ražošanas nozares finansējumu un nozares
izmaksas. 3.3. Ietekme uz pamattiesību
jautājumiem Priekšlikumam ir saistība ar ietekmi uz
Eiropas Savienības Pamattiesību hartas diviem pamattiesību
jautājumiem, proti, darījumdarbības brīvību (16. un
22. pants) un patērētāju aizsardzību (38. pants). Priekšlikuma vispārējas nozīmes
mērķis, kas attaisno konkrētu ierobežojumu piemērošanu
iepriekš minētajām pamattiesībām, ir nodrošināt tirgus
integritāti un stabilitāti. Darījumdarbības
brīvību var ietekmēt vajadzība ievērot konkrētus
mērķus, nodrošinot pietiekamu likviditāti, novēršot
negatīvas ietekmes izplatīšanās risku un palielinot ieguldītāju
interešu nodrošināšanu. Tomēr priekšlikumā ir pilnībā
ievērota pamatbrīvību būtība. Ieteiktie jaunie
noteikumi kopumā pastiprinās patērētāju
aizsardzību (38. pants), ievērojot pamattiesības un
principus, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību
hartā, kā tas skaidri noteikts Līgumā par Eiropas
Savienības darbību. 3.4. Detalizēts priekšlikuma
skaidrojums Priekšlikums regulai par naudas tirgus fondiem
(NTF) ir strukturēts deviņās nodaļās. 3.4.1. Vispārīgie
noteikumi (1.–6. pants) Regulas I nodaļā ir
vispārīgi noteikumi, piemēram, ieteikto noteikumu priekšmets un
darbības joma, definīcijas, NTF darbības atļauju
piešķiršana un ieteiktās regulas savstarpējā
mijiedarbība ar esošajiem noteikumiem, kas ietverti
Direktīvā 2009/65/EK (PVKIU) un
Direktīvā 2011/61/ES (AIFPD). Ar regulas 1. pantu nosaka regulas
priekšmetu un precizē ieteiktās regulas darbības jomu,
piemērojot to visiem Savienībā reģistrētajiem,
pārvaldītajiem un/vai reklamētajiem NTF, un nosaka, ka
regulā ietvertās prasības paredzētas kā visaptverošas,
tas ir, tās uzskata par tādām, kas neļauj neko „uzlabot”
valsts līmenī. Naudas tirgus fondi (NTF) ir vai nu PVKIU vai AIF, kas
veic ieguldījumus īstermiņa finanšu instrumentos, un tiem ir
konkrēti mērķi. Regulas 2. pantā ietvertas
būtiskas definīcijas, kas nepieciešamas ieteiktās regulas
vienotai piemērošanai. Ar regulas 3. pantu nosaka, ka kolektīvo
ieguldījumu uzņēmumiem piešķir NTF darbības
atļauju, piemērojot saskaņotu PVKIU darbības atļauju
piešķiršanas procedūru vai saskaņā ar jauno
saskaņošanas procedūru, kas izklāstīta 4. pantā
attiecībā uz AIF. Regulas 5. pants paredz, ka nosaukums „NTF”
attiecas tikai uz tiem fondiem, kas atbilst šīs regulas nosacījumiem.
Regulas 6. pantā raksturota mijiedarbība starp esošajiem PVKIU
un AIFPD noteikumiem un jauno NTF regulu, konkrēti nosakot, ka
atbilstības nodrošināšana šai regulai ir NTF pārvaldnieka
pienākums. 3.4.2. II nodaļa.
Pienākumi attiecībā uz NTF ieguldījumu politiku (7.–20. pants) II nodaļā ir ietverti noteikumi
par ieguldījumu politiku, ko atļauts īstenot naudas tirgus
fondiem, piemēram, atbilstīgi aktīvi, diversificēšana, koncentrācija
un ieguldījumu aktīvu kredītkvalitāte. Regulas 7. pantā raksturota
saistība ar PVKIU noteikumiem attiecībā uz ieguldījumu
politiku un ieteikti noteikumi NTF ieguldījumu politikai, ņemot
vērā, ka NTF ir lex specialis attiecībā uz PVKIU
noteikumiem, kas īpaši uzskaitīti 7. pantā. Regulas 8. pantā
raksturotas četras finanšu aktīvu kategorijas, kurās NTF var
veikt ieguldījumus: naudas tirgus instrumenti, noguldījumi
kredītiestādēs, atvasināti finanšu instrumenti un pirkšanas
ar atpārdošanu līgumi. Taču NTF nedrīkst veikt
ieguldījumus nevienos citos aktīvos, iesaistīties naudas tirgus
instrumentu īsās pozīcijas pārdošanā, iegūt riska
darījumu ar pamatkapitālu vai precēm, slēgt
vērtspapīru aizdevuma vai vērtspapīru aizņēmuma
līgumus, slēgt pārdošanas ar atpirkšanu līgumus vai
aizņemties vai aizdot naudas līdzekļus, jo šīs aktīvu
klases un šādas darbības samazinātu NTF likviditātes
profilu. Regulas 9.–13. pantā sīkāk aprakstīti
atbilstības nosacījumi tām četrām aktīvu
kategorijām, kurās NTF drīkst veikt ieguldījumus. Jo
īpaši 13. pantā ietverti noteikumi, kuru mērķis ir
nodrošināt, ka nodrošinājums, kas saņemts par pirkšanas ar
atpārdošanu līgumu, ir pietiekami likvīds, lai to
nepieciešamības gadījumā varētu ātri pārdot. Regulas 14. pantā ietverti sīki
izstrādāti noteikumi piemēroto ieguldījumu aktīvu diversificēšanai,
kas jāievēro katram NTF, piemēram, augšējā robeža
viena emitenta pārstāvētajiem aktīviem (procentuāli no
NTF pārvaldāmajiem aktīviem) un noteikumi par maksimālo
risku, kādam drīkst pakļaut NTF pret vienu darījuma
partneri. Savukārt regulas 15. pantā noteikti maksimālie
ierobežojumi, kādus NTF (kā ieguldītājs) var turēt
vienā emitentā (koncentrācijas ierobežojumi). Lai
samazinātu mehānisku paļaušanos uz ārējiem reitingiem,
16.–19. pantā ietverti sīki izstrādāti noteikumi par
NTF ieguldījumu instrumentu kredītkvalitātes iekšējo
vērtēšanu. Regulas 20. pantā raksturotas
pārvaldības prasības, kas nosaka iekšējo
kredītreitinga procesu, jo īpaši augstākās vadības
lomu. 3.4.3. III nodaļa.
Pienākumi attiecībā uz NTF risku pārvaldību (21.–25. pants) III nodaļā aplūkoti riska
pārvaldības aspekti, piemēram, NTF aktīvu dzēšanas
termiņš un likviditātes profils, reitingu lūgšana un tā
sauktā politika „pazīsti savu klientu”, un stresa testēšana,
kura naudas tirgus fondam ir jāievieš. Jaunie noteikumi par vidējo svērto
dzēšanas termiņu (Weighted Average Maturity — WAM) un
vidējo svērto darbības laiku (Weighted Average Life — WAL)
līdz ar prasībām turēt aktīvus, kuru dzēšanas
termiņš ir diena un nedēļa, ir būtiski pamatprincipi NTF
likviditātes profila uzlabošanai un tādējādi tā
spējai apmierināt ieguldītāju pieprasījumus veikt
vērtspapīru dzēšanu. Regulas 21. pantā ietverts
svarīgs nosacījums par termiņa profilu, kuram jāatbilst
īstermiņa NTF. Regulas 22. pantā ir atbilstoši noteikumi,
kas attiecas uz standarta NTF, kuri iegulda ilgāka termiņa
instrumentos nekā īstermiņa NTF. Standarta NTF ir
atšķirīgi termiņa limiti, piemēram, WAL un WAM,
un tie var piemērot zemāku diversificēšanas limitu
ieguldījumiem naudas tirgus instrumentos, ko emitējusi tā pati
struktūra. Šīs iezīmes atbilst standarta NTF mērķiem —
piedāvāt nedaudz lielāku peļņu nekā naudas tirgus
likmes. Šīs NTF kategorijas iezīmes ir saderīgas arī ar
faktu, ka standarta NTF nevar pārvaldīt kā nemainīgas NAV
naudas tirgus fondu (22. panta 5. punkts) un tāpēc tiem ir
mazāk raksturīga ieguldītāju masveida aizplūšana. Ar regulas 23. pantu NTF tiek
atturēti no ārēja kredītreitinga lūgšanas vai
finansēšanas, un tādējādi tiek papildināti noteikumi
par iekšējiem reitingiem, kas izklāstīti 16.–19. pantā.
Ar 24. pantu tiek ieviesta prasība par „sava klienta pazīšanu”.
Šo noteikumu mērķis ir ļaut NTF labāk paredzēt
atpirkšanas ciklus. Regulas 25. pantā ir noteikumi stresa testa
veikšanai. 3.4.4. IV nodaļa.
Vērtēšanas noteikumi (26.–28. pants) IV nodaļa ir par NTF
ieguldījumu aktīvu vērtēšanu un NTF neto aktīvu
vērtības aprēķināšanu uz daļu vai
ieguldījumu apliecību. Regulas 26.–28. pantā ietverti
noteikumi par to, kā NTF ir jāvērtē tā atsevišķie
ieguldījumu aktīvi, jāaprēķina neto aktīvu
vērtība (NAV) uz NTF daļu vai ieguldījumu apliecību,
kā arī abu vērtēšanas kopumu regularitāte. Lai gan
pastāv vispārīgs noteikums par labu vērtējumam
pēc tirgus cenas, NTF var izmantot arī novērtēšanu pēc
modeļa, ja novērtēšana pēc tirgus cenas nav iespējama
vai tirgus dati nav pietiekami kvalitatīvi. Tikai nemainīgas NAV NTF
aktīvus var vērtēt arī amortizētās izmaksās.
NAV aprēķināšanai izvēlētā metode ir īpaši
svarīga, kad tiek emitētas un dzēstas naudas tirgus fondu
ieguldījumu apliecības vai daļas (26. pants). V
nodaļa. 3.4.5. Konkrētas prasības
nemainīgas NAV NTF (29.–34. pants) V nodaļā ietvertas
konkrētas prasības naudas tirgus fondiem, kuri vērtē savus
aktīvus amortizētās izmaksās vai reklamē
nemainīgu neto aktīvu vērtību uz daļu vai
ieguldījumu apliecību vai noapaļo nemainīgo NAV uz
daļu vai ieguldījumu apliecību līdz tuvākajam
procentpunktam — tā sauktā nemainīgā NAV vai nemanīgas
NAV NTF. Regulas 29. pantā ir konkrētas
darbības atļaujas piešķiršanas prasības, ko piemēro tikai
tiem NTF, kas izmanto amortizētās izmaksas, lai vērtētu
savus aktīvus vai reklamētu nemainīgu NAV uz daļu vai
ieguldījumu apliecību vai noapaļo nemainīgo NAV uz
daļu vai ieguldījumu apliecību līdz tuvākajam
procentpunktam. Šiem nemainīgas NAV NTF ir jāizveido un visu laiku
jāuztur finanšu rezerve vismaz 3 % apmērā no aktīvu
kopējās vērtības. Regulas 30. pantā ir
aprakstīts rezerves sastāvs (turpmāk „NAV rezerve”), bet 31. pantā
— raksturota tās darbība. Svarīgi, ka 31. pantā ir
noteikums, ka NAV rezervi var izmantot tikai, lai kompensētu starpību
starp nemainīgu NAV uz daļu vai ieguldījumu apliecību un
„faktisko” akcijas vai ieguldījumu apliecības vērtību.
Turklāt 31. pantā ietverti noteikumi par to, kad NAV rezerve ir
jādebitē un kad to var kreditēt. Visbeidzot, 32.–34. pantā
ietverts pienākums papildināt rezervi un sekas, ar kādām
jāsastopas, ja NAV rezerve netiek papildināta. 3.4.6. VI nodaļa.
Ārējais atbalsts (35.–36. pants) VI nodaļā ietverti noteikumi
par ārējo atbalstu. Tajā ietverts noteikums, ka nemainīgas
NAV NTF var saņemt ārēju atbalstu, tikai izmantojot NAV rezervi,
savukārt citiem naudas tirgus fondiem ir aizliegts saņemt
ārēju atbalstu. Regulas 35. pants paredz, ko saprot ar
ārēju atbalstu, un tajā ietverts ārējā atbalsta
instanču uzskaitījums, kas nav visaptverošs. Šim pantam ir divi
mērķi: nodrošināt, ka viss „sponsoru” atbalsts tiek
piešķirts nemainīgas NAV naudas tirgus fondam, izmantojot
pārskatāmu mehānismu, kas noteikts 31. pantā, un
izmantojot iepriekš izveidotas NAV rezerves palīdzību, vai, ja
sponsora atbalstu piešķir citam NTF, nodrošināt to, ka kompetentas
iestādes atļauj šādu atbalstu tikai tad, ja pastāv
izņēmuma apstākļi, kas saistībā ar finanšu
stabilitātes saglabāšanu attaisno ad hoc sponsora atbalsta
piešķiršanu (36. pants). 3.4.7. VII nodaļa.
Pārskatāmības prasības (37.–38. pants) VII nodaļā ir
pārskatāmības noteikumi, kas jāievēro, ja NTF tiek
reklamēti ieguldītājiem, un prasības par ziņojumu
sniegšanu kompetentām iestādēm. 37. pantā ietvertas īpašas
pārskatāmības prasības. Regulas 38. pants paredz
ziņojumu sniegšanas prasības visiem NTF, ko piemēro papildus
prasībām, kas ietvertas Direktīvā 2009/65/EK un
Direktīvā 2011/61/ES. 3.4.8. VIII nodaļa.
Uzraudzība (39.–42. pants) Regulas VIII nodaļā ir
noteikumi, ko piemēro NTF uzraudzībai. Regulas 39. pantā
skaidroti attiecīgi NTF un NTF pārvaldnieka uzraudzības
iestāžu pienākumi. Regulas 40. pants nosaka, ka kompetentās
iestādes pilnvaras atbilstīgi PVKIU un AIF pārvaldnieku
direktīvām īsteno arī attiecībā uz regulu, par
kuru izteikts priekšlikums. Regulas 41. pants attiecas uz EVTI
pilnvarām, bet 42. pants nosaka sadarbību starp
iestādēm. 3.4.9. IX nodaļa. Nobeiguma
nosacījumi (43.–46. pants) IX nodaļā ir iekļauti
noteikumi par pieeju attiecībā uz esošajiem PVKIU un AIF, kas
darbojas kā NTF, lai nodrošinātu to atbilstību jaunajiem
noteikumiem attiecībā uz NTF, un pārskatīšanas klauzula NAV
rezervju izmantošanai noteiktiem nemainīgas NAV NTF. Konkrēti,
43. pantā izklāstīts, kā esošajiem PVKIU un AIF, kas
atbilst nemainīgas NAV NTF definīcijas kritērijiem,
vajadzētu pakāpeniski izveidot NAV rezervi. 45. pantā
norādīts, ka NAV rezervju izmantošana tādiem nemainīgas NAV
NTF, kuri koncentrē savus portfeļus uz dalībvalstu emitētiem
vai garantētiem parāda vērtspapīriem, būtu
jāpārskata trīs gadu laikā pēc šīs regulas
stāšanās spēkā. 4. IETEKME UZ BUDŽETU Darbs pie NTF reformas ir ticis lielā
mērā saskaņots ar Eiropas Vērtspapīru un tirgu
iestādi (EVTI). Komisijas eksperti fondu pārvaldības jomā
regulāri ir sazinājušies ar saviem kolēģiem EVTI — gan
saistībā ar darba grupas NTF jautājumos darbību, gan
Ieguldījumu pārvaldības pakalpojumu pastāvīgajā
komitejā, ko izveidojusi EVTI. Patiesībā EVTI apturēja
procesā esošu darbu saistībā ar naudas tirgus fondiem, jo
Komisija paziņoja par tās mērķi ierosināt
primārās likumdošanas tiesību aktu šajā jomā, citu
jautājumu starpā saglabājot konkrētus principus, kas
ietverti iepriekš izstrādātajās CESR un EVTI
vadlīnijās naudas tirgus fondiem. Tas notika laikā, kad EVTI jau
bija sākusi izstrādāt „alternatīvas vērtēšanas
metodes”. Šis darba virziens bija ierosināts, lai aizstātu
kredītreitingus, ko kredītreitingu aģentūras piešķir
naudas tirgus instrumentiem. EVTI ir pārtraukusi šo darba virzienu, lai
sagaidītu oficiālu pilnvarojumu, ko attiecībā uz šo darbu
saņemtu ar tiesību akta priekšlikumu. Turklāt, cenšoties
panākt konverģenci NTF jomā, EVTI jau ir iesaistījusies
datubāzes veidošanā, kurā tiek apkopota informācija par
uzraudzības praksi un esošo vadlīniju ievērošanu. Tādējādi EVTI jau ir labi
aprīkota, lai pildītu pilnvarojumu, kas ietverts regulas
priekšlikumā, jo viss šis darbs bija uzsākts jau pirms tam, kad
Komisija izteica priekšlikumu attiecībā uz NTF. Šajā situācijā Komisija nav
noteikusi ietekmi uz ES budžetu. Ņemot vērā iepriekš
izklāstīto, EVTI nebūs nepieciešams papildu finansējums vai
papildu amati, lai īstenotu uzdevumus, kas tai uzticēti tiesību
akta priekšlikumā: izstrādāt alternatīvu reitingu
piešķiršanas metodi un izveidot apstiprināto NTF datubāzi.
Kā paskaidrots iepriekš, šie uzdevumi jau ir daļa no labi izveidotiem
darba virzieniem EVTI. Darbs pie darbības noteikumu
definēšanas NTF jomā jau ir EVTI esošo pienākumu
tvērumā. Veicot vispārējo uzdevumu uzraudzīt un
radīt regulējuma konverģenci PVKIU fondu jomā, EVTI jau ir
piešķīrusi personāla resursus politikas un uzraudzības
rīku izstrādei attiecībā uz NTF, kas ir īpaša fondu
kategorija, ko regulē kā PVKIU vai kā AIF. Īstenojot šos centienus, CESR, kas
ir EVTI priekšgājēja, 2010. gada maijā izdeva visaptverošas
vadlīnijas naudas tirgus fondiem (CESR 10/049). EVTI 2012. gadā veica
līdzekļietilpīgu salīdzinošu izvērtēšanu, lai
noteiktu, kā dalībvalstis praksē piemēro vadlīnijas
(12 dalībvalstis piemēroja vadlīnijas, bet astoņas
nebija tās iestrādājušas savā regulatīvajā
praksē). NTF vadlīnijas 2013. gadā tika
papildinātas ar sīki izstrādātu jautājumu un atbilžu
sadaļu. 2013/0306 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par naudas tirgus fondiem (Dokuments attiecas uz EEZ) EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS
SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Līgumu par
Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu, ņemot vērā Eiropas Komisijas
priekšlikumu, pēc leģislatīvā akta
projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem, ņemot vērā Eiropas Ekonomikas
un sociālo lietu komitejas atzinumu[2],
rīkojoties saskaņā ar parasto
likumdošanas procedūru, tā kā: (1) Naudas tirgus fondi (NTF)
nodrošina īstermiņa finansējumu finanšu iestādēm,
uzņēmumiem vai valdībām. Nodrošinot finansējumu
šīm struktūrām, naudas tirgus fondi veicina Eiropas tautsaimniecības
finansēšanu. (2) Attiecībā uz
pieprasījumu NTF ir īstermiņa skaidrās naudas
pārvaldības instrumenti, kas nodrošina augsta līmeņa
likviditāti, diversificēšanu, ieguldītās pamatsummas
vērtības stabilitāti apvienojumā ar ienesīgumu, kura
pamatā ir tirgus nosacījumi. NTF galvenokārt izmanto
uzņēmumi, kas vēlas ieguldīt savus brīvos naudas
līdzekļus uz īsu laiku. Tādēļ NTF ir būtiska
saikne, kas apmierina pieprasījumu un piedāvājumu
attiecībā uz īstermiņa naudas līdzekļiem. (3) Finanšu krīzes laika
notikumi ir atklājuši vairākas NTF īpašības, kas padara tos
neaizsargātus brīdī, kad finanšu tirgi nonāk
grūtībās, tādēļ tie var radīt vai
palielināt riskus visā finanšu sistēmā. Kad to aktīvu
cenas, kuros sākotnēji ir ieguldīti NTF, sāk
mazināties, jo īpaši pastāvot saspringtiem tirgus
apstākļiem, NTF nevar vienmēr izpildīt
ieguldītājiem doto solījumu nekavējoties dzēst
vērtspapīrus un saglabāt NTF emitētas akcijas vai
ieguldījumu apliecības pamata cenu. Šāda situācija var
izraisīt lielus un pēkšņus vērtspapīru dzēšanas
pieprasījumus, tādējādi, iespējams, radot
plašākas makroekonomiskās sekas. (4) Lieli dzēšanas
pieprasījumi liek naudas tirgus fondiem pārdot daļu savu
ieguldījumu aktīvu rūkošā tirgū,
tādējādi veicinot likviditātes krīzi. Šajā
situācijā naudas tirgus emitenti var saskarties ar nopietnām
finansēšanas grūtībām, ja komerciālo
vērtspapīru un citu naudas tirgus instrumentu tirgus izsīkst.
Jebkura negatīvas ietekmes pāriešana uz īstermiņa finansējuma
tirgu tad var radīt tiešas un lielas grūtības finanšu iestāžu,
uzņēmumu un valdību, un tādējādi arī
tautsaimniecības finansējumam. (5) Aktīvu
pārvaldītāji, kuriem palīdz sponsori, var lemt par
saprātīga atbalsta piešķiršanu, lai saglabātu savu NTF
likviditāti un stabilitāti. Sponsoriem bieži nākas
atbalstīt savus sponsorētos NTF, kad to vērtība zūd,
jo pastāv reputācijas risks un bailes, ka panika varētu
pāriet uz citiem sponsorētajiem uzņēmumiem.
Atkarībā no fonda lieluma un vērtspapīru dzēšanas
spiediena apjoma sponsora atbalsts var sasniegt apjomus, kas pārsniedz to
faktiski pieejamās rezerves. Tādēļ ir svarīgi noteikt
vienotus noteikumus, lai novērstu to, ka sponsors nespēj sniegt
atbalstu un negatīvās ietekmes izplatīšanās risks skar
citas struktūras, kas sponsorē naudas tirgus fondus. (6) Lai saglabātu
iekšējā tirgus integritāti un stabilitāti, veicinot
elastīgākus NTF un ierobežojot nelabvēlīgas ietekmes
izplatīšanās kanālus, ir jāizstrādā noteikumi
attiecībā uz NTF darbību, jo īpaši attiecībā uz
NTF portfeļu saturu. Savienības mērogā ir vajadzīgi
vienoti noteikumi, lai nodrošinātu, ka NTF spēj nekavējoties, un
jo īpaši saspringtā tirgus situācijā, apmierināt
ieguldītāju pieprasījumu veikt dzēšanu. Vienoti noteikumi
attiecībā uz naudas tirgus fonda portfeli ir vajadzīgi arī,
lai nodrošinātu, ka NTF spēj reaģēt uz lieliem un
pēkšņiem vērtspapīru dzēšanas pieprasījumiem, ko
izsaka liela ieguldītāju grupa. (7) Vienoti noteikumi
attiecībā uz NTF ir vajadzīgi arī, lai nodrošinātu
vienmērīgu īstermiņa finansējuma tirgus darbību
finanšu iestādēm, korporatīvajiem īstermiņa
parāda vērtspapīru emitentiem un valdībām. Tie
tāpat ir vajadzīgi, lai nodrošinātu vienlīdzīgu
attieksmi pret NTF ieguldītājiem un lai izvairītos no
situācijas, kad personām, kas vēlu piesaka savus
vērtspapīrus dzēšanai, jāsaskaras ar papildu
neērtībām, ja dzēšana ir uz laiku atlikta vai NTF tiek
likvidēts. (8) Ir jānodrošina
prudenciālo prasību saskaņošana saistībā ar NTF,
izstrādājot skaidrus noteikumus, kas uzliek NTF un to
pārvaldniekiem tiešus pienākumus visā Savienībā. Tas veicinātu
stabilitāti naudas tirgus fondos, kas ir īstermiņa
finansējuma avots valdībām un korporatīvajam sektoram
visā Savienībā. Tāpat tas nodrošinātu, ka NTF paliek
uzticams instruments naudas līdzekļu pārvaldības
vajadzībām Savienības ražošanas nozarē. (9) NTF vadlīnijas, ko
pieņēmusi Eiropas Vērtspapīru regulatoru komiteja (CESR),
lai radītu obligātus NTF paredzētus vienlīdzīgus
konkurences apstākļus Savienībā, gadu pēc to
stāšanās spēkā bija ieviestas tikai 12 dalībvalstīs,
tādējādi parādot, ka spēkā joprojām ir
dažādi valstu noteikumi. Dažādās valstu pieejas nespēj
novērst Savienības naudas tirgu neaizsargātību, kas
atklājās finanšu krīzes laikā, un novērst
negatīvās ietekmes izplatīšanās riskus,
tādējādi apdraudot iekšējā tirgus darbību un
stabilitāti. Tādēļ šiem vienotajiem noteikumiem
attiecībā uz NTF būtu jānodrošina augsta līmeņa
ieguldītāju aizsardzība, un tiem būtu jānovērš un
jāmazina jebkurš potenciāls negatīvās ietekmes izplatīšanās
risks, kas rodas no iespējamas ieguldītāju aizplūšanas no
NTF. (10) Ja netiek pieņemta
regula, ar ko nosaka noteikumus attiecībā uz NTF, valstu
līmenī arī turpmāk varētu tikt pieņemti
dažādi noteikumi, kuri turpinātu radīt ievērojamus
konkurences kropļojumus, radot nozīmīgas atšķirības
būtiskos ieguldījumu aizsardzības standartos. Atšķirīgas
prasības attiecībā uz portfeļa saturu, atbilstīgiem
aktīviem, to termiņu, likviditāti un diversificēšanu,
kā arī naudas tirgus instrumentu emitentu kredītkvalitāti
rada atšķirīga līmeņa ieguldītāju
aizsardzību, jo ar ieguldījumu priekšlikumiem, kas saistīti ar
naudas tirgus fondu, saistās dažāda līmeņa riski.
Nespēja pieņemt stingrus vienotus noteikumus, ko piemēro NTF
starptautiskajā tirgū, kavē īstenot ieguldītāju
vienādu aizsardzību un dažādi stimulē
ieguldītājus iesniegt pieprasījumu viņu ieguldījumu
dzēšanai un tādējādi veicina to aizplūšanu.
Tādēļ ir būtiski izvairīties no negatīvās
ietekmes izplatīšanās īstermiņa finansējuma tirgū
un NTF sponsoru vidū, kuri tādējādi lielā
mērā pakļautu riskam Savienības finanšu tirgus
stabilitāti, un pieņemt vienotu noteikumu kopumu. (11) Jaunie NTF noteikumi ir cieši
saistīti ar Direktīvu 2009/65/EK[3]
un Direktīvu 2011/61/ES[4],
jo tās veido tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru
Savienībā reģistrē, pārvalda un reklamē NTF. (12) Savienībā
kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi drīkst darboties
kā pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu
uzņēmumi (PVKIU), ko pārvalda PVKIU pārvaldnieki, vai
kā ieguldījumu uzņēmumi, kuru darbība atļauta saskaņā
ar Direktīvu 2009/65/EK, vai kā alternatīvo
ieguldījumu fondi (AIF), ko pārvalda alternatīvo
ieguldījumu fondu pārvaldnieki (AIFP), kuru darbība atļauta
vai kuri reģistrēti saskaņā ar
Direktīvu 2011/61/ES. Jaunie noteikumi attiecībā uz NTF
papildina šo Direktīvu noteikumus. Tādējādi jaunie
vienotie noteikumi attiecībā uz NTF būtu jāpiemēro
papildus tiem, kas noteikti Direktīvā 2009/65/EK un
Direktīvā 2011/61/ES. Tajā pašā laikā daudzus
noteikumus, kas attiecas uz PVKIU ieguldījumu politiku un kas
paredzēti Direktīvas 2009/65/EK VII nodaļā, vairs
nepiemēro un šajos jaunajos vienotajos noteikumos attiecībā uz
NTF būtu jānosaka konkrēti produktu noteikumi. (13) Saskaņotie noteikumi
būtu jāpiemēro kolektīvo ieguldījumu
uzņēmumiem, kuru īpašības atbilst ar NTF
saistītajām īpašībām. Attiecībā uz PVKIU un
AIF, kuri iegulda īstermiņa aktīvos, piemēram, naudas
tirgus instrumentos vai noguldījumos, vai slēdz pirkšanas ar
atpārdošanu līgumus vai konkrētus atvasinātu finanšu
instrumentu līgumus ar vienīgo nolūku ierobežot riskus, kas
piemīt citiem fonda finanšu instrumentiem, un kuru mērķis ir
piedāvāt ieņēmumus atbilstoši naudas tirgus likmēm vai
saglabāt ieguldījuma vērtību, obligāti būtu
jāizpilda jaunie noteikumi attiecībā uz NTF. (14) NTF specifiskums ir
aktīvu, kuros tie iegulda, un mērķu, ar kuriem tie
saistīti, kombinācija. Mērķis piedāvāt ieņēmumus
atbilstoši naudas tirgus likmēm un mērķis saglabāt
ieguldījumu vērtību viens otru neizslēdz. Naudas tirgus
fondam var būt viens no šiem mērķiem vai abi mērķi
vienlaikus. (15) Mērķis
piedāvāt ieņēmumus atbilstoši naudas tirgus likmēm
būtu jāsaprot plašākā nozīmē. Paredzamie
ieņēmumi nav precīzi jāsasaista ar EONIA, Libor, Euribor
vai kādu citu svarīgu naudas tirgus likmi. Nebūtu
jāuzskata, ka jauno kopīgo noteikumu darbības joma neattiecas uz
PVKIU vai AIF tādēļ, ka to mērķis ir nodrošināt
darbības rezultātus, kuri ar nelielu starpību pārsniedz
naudas tirgus likmi. (16) Mērķis saglabāt
ieguldījumu vērtību nebūtu jāsaprot kā fonda
apsolīta kapitāla garantija. Tas būtu jāsaprot kā
mērķis, ko PVKIU vai AIF cenšas sasniegt. Ieguldījumu vērtības
samazinājumam nevajadzētu nozīmēt, ka kolektīvo
ieguldījumu uzņēmums ir mainījis mērķi
saglabāt ieguldījumu vērtību. (17) Ir svarīgi, lai PVKIU un
AIF, kam piemīt NTF īpašības, tiktu uzskatīti par NTF un
lai to spēja izpildīt jaunos vienotos NTF noteikumus tiktu nepārtraukti
pārbaudīta. Šim nolūkam kompetentās iestādes izsniedz
NTF darbības atļauju. Attiecībā uz PVKIU atļauju
darboties kā NTF tam izsniedz PVKIU atļauju piešķiršanas
procesā saskaņā ar saskaņoto procedūru, kas
paredzēta Direktīvā 2009/65/EK. Tā kā attiecībā
uz AIF saskaņā ar Direktīvu 2011/61/ES nepiemēro
saskaņotu darbības atļauju piešķiršanas un uzraudzības
procedūru, ir jāizveido vienoti pamatnoteikumi par darbības atļauju
piešķiršanu, kas būtu tāda paši kā esošie PVKIU
saskaņotie noteikumi. Šādām procedūrām būtu
jānodrošina, ka AIF, kuram piešķirta atļauja darboties kā
NTF, pārvaldnieks ir alternatīvo ieguldījumu fonda
pārvaldnieks (AIFP), kuram piešķirta darbības atļauja saskaņā
ar Direktīvu 2011/61/ES. (18) Lai gūtu
pārliecību, ka visiem kolektīvo ieguldījumu
uzņēmumiem, kam piemīt NTF raksturīgās
īpašības, tiek piemēroti jaunie vienotie noteikumi
attiecībā uz NTF, ir jāaizliedz izmantot apzīmējumu
„NTF” vai jebkuru citu terminu, kas varētu norādīt uz to, ka
kolektīvo ieguldījumu uzņēmumam ir NTF raksturīgas
īpašības, ja vien netiek nodrošināta atbilstība šai
regulai. Lai novērstu NTF noteikumu apiešanu, kompetentajām
iestādēm būtu jāuzrauga to jurisdikcijā
reģistrēto vai reklamēto kolektīvo ieguldījumu
uzņēmumu darbība tirgū, lai pārliecinātos, ka tie
ļaunprātīgi neizmanto NTF nosaukumu vai nenorāda, ka tie ir
NTF, nenodrošinot atbilstību jaunajam tiesiskajam regulējumam. (19) Jaunie noteikumi, kas
piemērojami attiecībā uz NTF, būtu jāveido uz
esošā tiesiskā regulējuma pamata, kas tika izveidots, pieņemot
Direktīvu 2009/65/EK un Direktīvu 2011/61/ES, un aktus, kas
tika pieņemti šo Direktīvu īstenošanai.
Tādēļ produktu noteikumi attiecībā uz NTF būtu
jāpiemēro papildus produktu noteikumiem, kas noteikti esošajos
Savienības tiesību aktos, ja vien skaidri nav norādīts, ka
tos vairs nepiemēro. Turklāt esošajā tiesiskajā
regulējumā noteiktie pārvaldības un reklamēšanas
noteikumi būtu jāpiemēro NTF atkarībā no tā, vai
tie ir PVKIU vai AIF. Tāpat uz NTF pārrobežu darbību attiecas
noteikumi par pārrobežu pakalpojumu sniegšanu un tiesībām veikt
uzņēmējdarbību, kas paredzēti
Direktīvā 2009/65/EK un Direktīvā 2011/61/ES. (20) Ņemot vērā, ka
PVKIU un AIF ir atšķirīgas juridiskās formas, kuras var
nenozīmēt, ka fondi vienmēr ir juridiskas personas,
gadījumos, kad NTF ir PVKIU vai AIF, kam nav tiesību pašam
rīkoties, jo tas nav juridiska persona, noteikumi, kas pieprasa NTF
rīkoties, būtu jāuztver kā noteikumi, kas attiecas uz NTF
pārvaldnieku. (21) Noteikumos par NTF portfeli
būtu skaidri jānosaka aktīvu kategorijas, kuras NTF var izmantot
ieguldījumu veikšanai, un nosacījumi, saskaņā ar kuriem
šīs aktīvu kategorijas ir piemērotas ieguldīšanai. Lai
nodrošinātu NTF integritāti, ir vēlams aizliegt NTF iesaistīties
konkrētos finanšu darījumos, kas apdraudētu tā ieguldījumu
stratēģiju un mērķus. (22) Naudas tirgus instrumenti ir
pārvedamie instrumenti, par kuriem slēdz darījumus naudas
tirgū, piemēram, valsts iekšējā aizņēmuma
parādzīmes un vietējo pārvaldes iestāžu parādzīmes,
noguldījumu sertifikāti, komerciāli vērtspapīri,
bankas pārvedu vekseļi vai vidēja termiņa un
īstermiņa parādzīmes. NTF tos var izmantot ieguldījumu
veikšanai tikai tad, ja tie atbilst termiņa ierobežojumiem un NTF tos
uzskata par augstas kredītkvalitātes vērtspapīriem. (23) Uz aktīviem
balstītie komerciālie vērtspapīri (Asset Backed
Commercial Papers —ABCP) būtu jāuzskata par atbilstīgiem
naudas tirgus instrumentiem tādā mērā, cik tie atbilst
papildu prasībām. Sakarā ar to, ka krīzes laikā
atsevišķi vērtspapīrošanas darījumi bija īpaši
nestabili, ir nepieciešams noteikt termiņa ierobežojumus un
kvalitātes kritērijus bāzes aktīviem. Ne visām
bāzes aktīvu kategorijām būtu jābūt
atbilstīgām, jo dažas no tām ir vairāk pakļautas
nestabilitātei nekā citas. Šā iemesla dēļ bāzes
aktīviem būtu pilnībā jāsastāv no
īstermiņa parāda instrumentiem, ko emitējuši
uzņēmumi, veicot uzņēmējdarbību, piemēram,
pircēju un pasūtītāju parādiem. Atbilstīgiem
nevajadzētu būt tādiem instrumentiem kā, piemēram,
aizdevumi automašīnas iegādei un automašīnu nomas līgumi,
aprīkojuma nomas līgumi, patēriņa kredīti,
hipotekārie kredīti mājokļa iegādei, kredītkaršu
parādi vai jebkāda cita veida instrumenti, kas saistīti ar
pakalpojumu vai preču iegādi vai finansēšanu.
Attiecībā uz noteikumiem un nosacījumiem, lai varētu
uzskatīt, ka pamatā esošais riska darījums vai riska
darījumu portfelis sastāv vienīgi no uzņēmuma
parāda, un attiecībā uz nosacījumiem un skaitliskajām
robežvērtībām, pēc kuriem nosaka, kad uzņēmuma
parāds ir ar augstu kredītkvalitāti un likvīds, EVTI
būtu jāuzdod izveidot īstenošanas tehnisko standartu projektus
un iesniegt tos Komisijai. (24) NTF būtu jāļauj
veikt ieguldījumus noguldījumos tikai tādā
apmērā, lai tas jebkurā laikā var izņemt savu
ieguldījumu. Reālā iespēja izņemt ieguldījumu
tiktu mazināta, ja sodanaudas, kas saistītas ar pirmstermiņa
izņemšanu, būtu tik lielas, ka pārsniegtu pirms ieguldījumu
izņemšanas uzkrātos procentus. Šī iemesla dēļ NTF ir
jāuzmanās, lai neveiktu noguldījumus
kredītiestādēs, kuru piemērotās sodanaudas ir virs
vidējā līmeņa, vai neveiktu pārāk ilga
termiņa noguldījumus, ja rezultātā ir jāmaksā
pārāk liela sodanauda. (25) Atvasinātajiem finanšu
instrumentiem, kurus NTF var izmantot ieguldījuma veikšanai, būtu
jāierobežo tikai procentu likmes risks un valūtas risks, un to
bāzes instrumentam būtu jābūt tikai procentu likmēm,
valūtām vai indeksiem, kas pārstāv šīs kategorijas.
Atvasināto finanšu instrumentu izmantošana jebkādiem citiem
mērķiem vai saistībā ar citiem bāzes aktīviem
būtu jāaizliedz. Atvasinātie finanšu instrumenti būtu jāizmanto
tikai kā papildinājums fonda stratēģijai, nevis kā
galvenais rīks fonda mērķu sasniegšanai. Ja NTF veic
ieguldījumus aktīvos, kas izteikti no fonda valūtas
atšķirīgā valūtā, no NTF pārvaldītāja
tiek sagaidīts, ka tiks pilnībā ierobežots valūtas kursa
maiņas risks, tostarp, izmantojot atvasinātus finanšu instrumentus. (26) NTF var izmantot pirkšanas ar
atpārdošanu līgumus kā līdzekli, lai veiktu ieguldījumus,
izmantojot pārpalikuma skaidro naudu ar ļoti īsu termiņu,
ja pozīcija ir pilnībā nodrošināta. Lai aizsargātu
ieguldītāju intereses, ir jānodrošina, ka pirkšanas ar
atpārdošanu līgumu gadījumā sniegtais nodrošinājums ir
augstas kvalitātes. Visus pārējos efektīvos portfeļa pārvaldības
paņēmienus, tostarp vērtspapīru aizdošanu un
aizņemšanos, NTF nevajadzētu izmantot, jo tie var apdraudēt NTF
ieguldījumu mērķu sasniegšanu. (27) Lai ierobežotu risku, ko NTF
uzņemas, ir būtiski samazināt darījumu partnera radītu
risku, piemērojot NTF portfelim skaidri noteiktas diversificēšanas
prasības. Tādējādi ir svarīgi, lai pirkšanas ar
atpārdošanu līgumi tiktu pilnībā nodrošināti un lai
darbības riska ierobežošanas nolūkā viena pirkšanas ar
atpārdošanu līguma darījumu partneris neveidotu vairāk par
20 % no NTF aktīviem. Visiem ārpusbiržas atvasinātajiem
finanšu instrumentiem piemēro Regulu (ES) Nr. 648/2012[5]. (28) Piesardzības
apsvērumu dēļ un lai nepieļautu, ka NTF īsteno
nozīmīgu ietekmi uz emitētājstruktūras
pārvaldību, NTF nedrīkst veidot pārmērīgu
koncentrāciju ieguldījumos, kurus emitē viena un tā pati
emitētājstruktūra. (29) NTF ir pienākums veikt
ieguldījumus augstas kvalitātes piemērotos aktīvos.
Tādēļ NTF būtu jāizveido pārdomāta un
stingra iekšējā novērtējuma procedūra to naudas tirgus
instrumentu kredītkvalitātes noteikšanai, kuros tas plāno veikt
ieguldījumu. Saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, ar
kuriem ierobežo pārmērīgu paļaušanos uz
kredītreitingiem, ir svarīgi, lai, novērtējot
piemēroto aktīvu kvalitāti, NTF izvairītos no jebkādas
mehānistiskas paļaušanās uz reitingiem, ko piešķīrušas
kredītreitingu aģentūras. Šim nolūkam NTF būtu
jāizveido iekšējā reitinga sistēma, kuras pamatā
būtu saskaņota reitinga skala, un iekšējā
novērtējuma procedūra. (30) Lai izvairītos no
tā, ka NTF pārvaldnieki izmanto atšķirīgus
novērtējuma kritērijus naudas tirgus instrumenta
kredītriska novērtēšanai un tādējādi piešķir
atšķirīgu riska raksturojumu vienam un tam pašam instrumentam, ir
svarīgi, lai pārvaldnieki izmantotu vienādus kritērijus.
Šim nolūkam būtu precīzi jādefinē un
jāsaskaņo reitinga piešķiršanas kritēriji. Iekšējo
reitingu piešķiršanas kritēriju piemēri ir skaitliski
izsakāmi rādītāji attiecībā uz instrumenta
emitentu, piemēram, finanšu rādītāji, bilances dinamika,
rentabilitātes vadlīnijas, kuras tiek novērtētas un
salīdzinātas ar līdzīgiem nozares un grupas
uzņēmumiem; kvalitatīvi rādītāji par instrumenta
emitentu, piemēram, pārvaldnieka darbības efektivitāte,
korporatīvā stratēģija, kuru analizē ar
mērķi noteikt, vai emitenta vispārējā
stratēģija neietekmē tā kredītkvalitāti
nākotnē. Augstākajiem iekšējiem reitingiem būtu
jāatspoguļo fakts, ka instrumenta emitenta kredītspēja visu
laiku saglabājas augstākajā iespējamā
līmenī. (31) Lai izstrādātu
pārskatāmu un saskaņotu iekšējā reitinga sistēmu,
pārvaldniekam būtu jādokumentē procedūras, kas tiek
izmantotas iekšējā novērtējuma veikšanai. Tam būtu
jānodrošina, ka procedūrā tiek ievērots konkrēts
noteikumu kopums, ko iespējams uzraudzīt, un izmantotās metodes
tiek pēc pieprasījuma izskaidrotas ieinteresētajām
personām. (32) Lai samazinātu NTF
portfeļa risku, ir svarīgi noteikt termiņu ierobežojumus,
nosakot maksimālo pieļaujamo vidējo svērto dzēšanas
termiņu (Weighted Average Maturity —WAM) un vidējo
svērto darbības laiku (Weighted Average Life — WAL). (33) WAM izmanto, lai
noteiktu NTF jutīgumu pret mainīgajām naudas tirgus procentu
likmēm. Nosakot WAM, pārvaldniekiem būtu jāņem
vērā ietekme, kādu rada atvasinātie finanšu instrumenti,
noguldījumi un pirkšanas ar atpārdošanu līgumi, un šādai
ietekmei būtu jāparādās NTF procentu likmes riskā. Ja
NTF iesaistās mijmaiņas darījumā, lai izveidotu riska
pozīciju fiksētas likmes instrumentā, nevis mainīgas likmes
instrumentā, nosakot WAM, tas būtu jāņem
vērā. (34) WAL izmanto
kredītriska noteikšanai, ņemot vērā to, ka, jo ilgāk
tiek atlikta pamatsummas atmaksa, jo augstāks ir kredītrisks. WAL
izmanto arī likviditātes riska ierobežošanai. Pretēji WAM
aprēķināšanai, aprēķinot WAL mainīgas
likmes vērtspapīriem un strukturētiem finanšu instrumentiem,
nevar izmantot dienu, kurā pārskatītas procentu likmes, un
tā vietā izmanto tikai finanšu instrumenta noteikto galīgo
termiņu. Termiņš, ko izmanto, aprēķinot WAL, ir
atlikušais termiņš līdz tiesību aktos noteiktajai dzēšanai,
jo tas ir vienīgais datums, par kuru
pārvaldītājsabiedrība var būt pārliecināta,
ka tajā būs pabeigta instrumenta atmaksa. Aprēķinot WAL,
nevar ņemt vērā instrumenta raksturlielumus, piemēram,
iespēju dzēst konkrētos datumos, tā sauktos pārdošanas
iespēju līgumus. (35) Lai stiprinātu NTF
spēju apmierināt dzēšanas pieprasījumus un novērstu
situāciju, ka NTF aktīvi jālikvidē ar ļoti
diskontētām cenām, NTF rīcībā nepārtraukti
būtu jābūt minimālam daudzumam likvīdu aktīvu,
kuru termiņš ir diena vai nedēļa. Lai aprēķinātu
tādu aktīvu īpatsvaru, kuriem termiņš ir diena vai
nedēļa, būtu jāizmanto tiesību aktos noteiktais
aktīva dzēšanas termiņš. Var ņemt vērā
iespēju, ka pārvaldnieks var izbeigt līgumu, pamatojoties uz
īsu termiņu. Piemēram, ja pirkšanas ar atpārdošanu
līgumu var izbeigt, par to vienu dienu iepriekš brīdinot, tas
būtu jāuzskata par aktīvu, kura dzēšanas termiņš ir
diena. Ja pārvaldniekam ir iespēja atsaukt naudu no noguldījuma
konta, par to vienu dienu iepriekš brīdinot, to var uzskatīt par
aktīvu, kura dzēšanas termiņš ir diena. (36) Tā kā NTF
drīkst ieguldīt līdzekļus aktīvos ar dažādiem
termiņu intervāliem, ieguldītājiem būtu
jāspēj izšķirt dažādu kategoriju NTF. Tādēļ
NTF būtu jāklasificē vai nu kā īstermiņa NTF, vai
kā standarta NTF. Īstermiņa NTF mērķis ir
piedāvāt peļņu pēc naudas tirgus likmēm,
vienlaikus nodrošinot augstāko iespējamo drošības līmeni
ieguldītājiem. Ar īsu WAM un WAL
īstermiņa NTF ilguma risks un kredītrisks tiek noturēts
zemā līmenī. (37) Standarta NTF mērķis
ir piedāvāt ieņēmumus, kas ir nedaudz lielāki par
naudas tirgus ieņēmumiem, un tādēļ tie iegulda
aktīvos, kuriem ir pagarināts termiņš. Bez tam, lai to
izdarītu, šīs kategorijas NTF būtu jāļauj
portfeļa riskam piemērot pagarinātus ierobežojumus,
piemēram, vidējo svērto dzēšanas termiņu un vidējo
svērto darbības laiku. (38) Saskaņā ar
noteikumiem, kas izklāstīti Direktīvas 2009/65/EK 84. pantā,
PVKIU NTF pārvaldnieki ārkārtējos gadījumos, ja
apstākļi to prasa, drīkst uz laiku pārtraukt
vērtspapīru dzēšanu. Saskaņā ar noteikumiem, kas
izklāstīti Direktīvas 2011/61/ES 16. pantā un
Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 231/2013[6] 47. pantā, AIF NTF
pārvaldnieki drīkst piemērot īpašus noteikumus, lai
rīkotos fondu aktīvu negaidītas nelikviditātes gadījumā. (39) Ir svarīgi, lai NTF riska
pārvaldību neietekmētu īstermiņa lēmumi, ko
ietekmē iespējamais NTF reitings. Tādēļ ir jāaizliedz
NTF vai tā pārvaldniekam pieprasīt, lai kredītreitingu
aģentūra piešķir NTF reitingu, tādā veidā
izvairoties no tā, ka šis ārējais reitings tiktu izmantots
mārketinga nolūkā. NTF vai tā pārvaldniekam būtu
arī jāatturas no alternatīvu metožu izmantošanas NTF reitinga
iegūšanai. Ja NTF tiek piešķirts ārējs reitings pēc
kredītreitingu aģentūras pašas iniciatīvas vai pēc
tādas trešās personas lūguma, kas nav atkarīga no NTF vai
tā pārvaldnieka un nedarbojas to vārdā, NTF
pārvaldniekam būtu jāatturas no paļaušanās uz
kritērijiem, kas būtu pievienoti šādam ārējam
reitingam. Lai nodrošinātu pienācīgu likviditātes
pārvaldību, ir vajadzīgs, lai NTF izveido saprātīgu
politiku un procedūras savu ieguldītāju pārzināšanai.
Politikai, kas pārvaldniekam jāievieš, vajadzētu
palīdzēt saprast NTF ieguldītāju bāzi tiktāl, lai
varētu paredzēt lielus dzēšanas pieprasījumus. Lai
izvairītos no tā, ka NTF saskaras ar pēkšņiem lieliem
dzēšanas pieprasījumiem, īpaša uzmanība būtu
jāpievērš lieliem ieguldītājiem, kas pārstāv
būtisku NTF aktīvu daļu, kā arī vienam
ieguldītājam, kura pārstāvētā aktīvu
daļa pārsniedz tādu aktīvu proporcionālo daļu,
kuru dzēšanas termiņš ir viena diena. Tādā
gadījumā NTF būtu jāpalielina tādu savu aktīvu
daļa, kuru dzēšanas termiņš ir viena diena, līdz tā
sasniedz minētā ieguldītāja daļu. Kad vien
iespējams, pārvaldniekam būtu jāpārbauda
ieguldītāju identitāte, pat ja tos pārstāv
nominālie konti, portāli vai citi netieši pircēji. (40) Īstenojot
pārdomātu riska pārvaldību, NTF periodiski būtu
jāveic stresa testēšana. Paredzams, ka NTF pārvaldnieki veic
darbības, lai stiprinātu NTF finanšu pozīcijas, kad stresa testu
rezultāti norāda uz fonda neaizsargātību. (41) Lai atspoguļotu
aktīvu faktisko vērtību, NTF aktīvu
vērtēšanā priekšroka būtu dodama metodei, kurā izmanto
vērtēšanu pēc tirgus cenas. Pārvaldnieks
nedrīkstētu izmantot vērtēšanu pēc modeļa, ja
vērtēšana pēc tirgus cenas ļauj iegūt ticamāku
aktīva vērtību, jo vērtēšanas metodei pēc
modeļa piemīt tendence sniegt mazāk precīzu
vērtējumu. Tādi aktīvi kā valsts iekšējā
aizņēmuma parādzīmes un vietējo pārvaldes
iestāžu parādzīmes, vidēja termiņa vai
īstermiņa parādzīmes parasti ir tie, kuriem ir paredzama
uzticama vērtēšana pēc tirgus cenas. Komerciālu
vērtspapīru vai noguldījumu sertifikātu
vērtēšanai pārvaldniekam būtu jāpārbauda, vai
sekundārais tirgus nodrošina precīzu cenas piedāvājumu.
Emitenta piedāvātā atpirkšanas cena arī būtu
uzskatāma par labu aplēsi komerciāla vērtspapīra
vērtības noteikšanai. Visos citos gadījumos pārvaldniekam
būtu jāaplēš vērtība, piemēram, izmantojot
tādus tirgus datus kā ienākumi no salīdzināmiem
laidieniem un salīdzināmiem emitentiem. (42) Nemainīgas neto
aktīvu vērtības naudas tirgus fondam (nemainīgas NAV NTF)
ir mērķis saglabāt ieguldījumu kapitālu, tajā
pašā laikā nodrošinot augstu likviditātes pakāpi.
Vairākumam nemainīgas NAV NTF neto aktīvu vērtība
(NAV) uz akciju vai ieguldījumu apliecību ir noteikta, piemēram,
EUR 1, USD 1 vai GBP 1, kad tie ieņēmumus sadala
ieguldītājiem. Pārējie uzkrāj ieņēmumus
fonda NAV, vienlaikus uzturot aktīva patieso vērtību
nemainīgu. (43) Lai varētu ņemt
vērā nemainīgas NAV NTF īpatnības, nemainīgas NAV
NTF ir jāļauj izmantot arī amortizēto izmaksu metodi
nemainīgās neto aktīvu vērtības (NAV) noteikšanai uz
akciju vai ieguldījumu apliecību. Neatkarīgi no iepriekš
minētā, lai pastāvīgi uzraudzītu starpību starp
nemainīgo NAV uz akciju vai ieguldījumu apliecību un NAV uz
akciju vai ieguldījumu apliecību, nemainīgas NAV NTF būtu
jāaprēķina arī savu aktīvu vērtība,
balstoties uz novērtēšanas pēc tirgus cenas vai
novērtēšanas pēc modeļa metodēm. (44) Tā kā NTF ir
jāpublicē NAV, kas atspoguļo visas izmaiņas tā
aktīvu vērtībā, publicētā NAV ir
jānoapaļo vismaz līdz tuvākajam bāzes punktam vai
tā ekvivalentam. Tādējādi, ja NAV tiek publicēta konkrētā
valūtā, piemēram, EUR 1, papildu vērtības
izmaiņas jāveic ik pēc EUR 0,0001. Ja NAV ir EUR 100,
papildu vērtības izmaiņas jāveic ik pēc EUR 0,01.
Tikai tādā gadījumā, ja NTF ir nemainīgas NAV NTF, NTF
var publicēt cenu, kas pilnībā neatbilst tā aktīvu vērtības
izmaiņām. Šādā gadījumā NAV var noapaļot
līdz tuvākajam centam neto aktīva vērtībai EUR 1
(izmaiņas ik pēc EUR 0,01). (45) Lai varētu absorbēt
ikdienas izmaiņas nemainīgas NAV NTF aktīvu
vērtībā un ļautu tam piedāvāt nemainīgu NAV
uz akciju vai ieguldījumu apliecību, nemainīgas NAV NTF visu
laiku vajadzētu būt NAV rezervei vismaz 3 % apmērā no
tā aktīviem. NAV rezervei būtu jākalpo kā
absorbējošam mehānismam nemainīgas NAV saglabāšanai. Visas
starpības starp nemainīgo NAV uz akciju vai ieguldījumu apliecību
un NAV uz akciju vai ieguldījumu apliecību būtu
jāizlīdzina, izmantojot NAV rezervi. Saspringtā tirgus
situācijā, kad starpības var strauji palielināties,
procedūrai būtu jānodrošina, ka tiek iesaistīta visa
pārvaldes ķēde. Šai eskalācijas procedūrai būtu
jāļauj augstākajai vadībai veikt ātras
koriģējošas darbības. (46) Tā kā
nemainīgas NAV NTF, kas neuztur NAV rezervi vajadzīgā
līmenī, nav spējīgs saglabāt nemainīgu NAV uz
akciju vai ieguldījumu apliecību, būtu jānosaka
prasība īstenot NAV svārstības, un fonds pārstāj
būt nemainīgas NAV NTF. Tādēļ, ja, neskatoties uz
eskalācijas procedūras piemērošanu, NAV rezerves summa vienu
mēnesi saglabājas 10 bāzes punktus zem noteiktajiem
3 %, nemainīgas NAV NTF automātiski būtu
jāpārveido par NTF, kuram nav atļauts izmantot amortizēto
izmaksu uzskaiti vai noapaļošanu līdz tuvākajam procentpunktam.
Ja pirms mēneša beigām, kura laikā ir atļauta rezerves
papildināšana, kompetentajai iestādei ir uzrādīti
attaisnojoši iemesli, kas pierāda nemainīgas NAV NTF nespēju
papildināt rezervi, tai ir tiesības pārveidot nemainīgas
NAV NTF par NTF, kas nav nemainīgas NAV NTF. NAV rezerve ir vienīgais
rīks, ar kuru var sniegt ārēju atbalstu nemainīgas NAV NTF. (47) Ārējs atbalsts, kas
sniegts NTF, kas nav nemainīgas NAV NTF ar nolūku nodrošināt NTF
likviditāti vai stabilitāti vai kas faktiski ir ar tādu ietekmi,
palielina risku, ka NTF sektorā un pārējo finanšu sektorā
izplatīsies negatīva ietekme. Trešām personām, kas sniedz
šādu atbalstu, ir interese to darīt tādēļ, ka tām
ir vai nu ekonomiska interese pārvaldītājsabiedrībā,
kas pārvalda NTF, vai tādēļ, ka tās vēlas
izvairīties no reputācijas apdraudējuma, ka to vārds tiktu
saistīts ar NTF saistību neizpildi. Tā kā šīs
trešās personas skaidri neizsaka apņemšanos sniegt vai garantēt
atbalstu, pastāv nenoteiktība par to, vai šāds atbalsts tiks
piešķirts, kad NTF tas būs vajadzīgs. Šādos
apstākļos atbalsts, kuru sponsors sniedz pēc saviem ieskatiem,
veicina nenoteiktību tirgus dalībnieku vidū par to, kas segs NTF
zaudējumus, ja tādi radīsies. Šī nenoteiktība,
iespējams, padara NTF vēl neaizsargātāku pret
ieguldījumu aizplūšanu finanšu nestabilitātes periodos, kad
lielāki finanšu riski ir skaidrāk izteikti un kad rodas bažas par
sponsoru finansiālo dzīvotspēju un spēju sniegt atbalstu
saistītajiem NTF. Šī iemesla dēļ NTF nedrīkstētu
paļauties uz ārēju atbalstu savas likviditātes un NAV uz
akciju vai ieguldījumu apliecību stabilitātes saglabāšanai,
ja vien NTF kompetentā iestāde nav īpaši atļāvusi
saņemt ārēju atbalstu, lai saglabātu finanšu tirgus
stabilitāti. (48) Ieguldītāji pirms
ieguldījumu veikšanas NTF būtu skaidri jāinformē par to,
vai NTF ir īstermiņa vai standartveida NTF un vai NTF ir vai nav
nemainīgas NAV NTF. Lai izvairītos no nepiepildītām ieguldītāju
cerībām, visos reklāmas dokumentos ir skaidri
jānorāda, ka NTF nav garantētu ieguldījumu instruments.
Nemainīgas NAV NTF būtu skaidri jāizskaidro
ieguldītājiem, kādu „bufera” mehānismu tie izmanto, lai
saglabātu nemainīgu NAV uz akciju vai ieguldījumu
apliecību. (49) Lai nodrošinātu, ka
kompetentās iestādes spēj noteikt, uzraudzīt un
reaģēt uz riskiem NTF tirgū, NTF papildus paziņojumiem, kas
jau ir pieprasīti saskaņā ar Direktīvu 2009/65/EK vai
Direktīvu 2011/61/ES, vajadzētu sniegt savām
kompetentajām iestādēm ziņojumus, ietverot tajos sīki
izstrādātu informāciju. Kompetentajām iestādēm
visā Savienībā konsekventi būtu jāapkopo šie dati, lai
iegūtu būtiskas zināšanas par NTF tirgus attīstību.
Lai veicinātu NTF tirgus potenciālās ietekmes kolektīvo
analīzi Savienībā, šādi dati būtu jāiesniedz
Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (EVTI), kurai būtu
jāveido centrālā NTF datubāze. (50) NTF kompetentajai
iestādei būtu jāpārbauda, vai NTF spēj
nepārtraukti izpildīt šīs regulas prasības. Tā kā
kompetentajām iestādēm ar Direktīvu 2009/65/EK un
Direktīvu 2011/61/ES jau ir piešķirtas plašas pilnvaras,
šīs pilnvaras ir jāpaplašina, lai tās tiktu izmantotas ar
atsauci uz jaunajiem vienotajiem noteikumiem attiecībā uz NTF. PVKIU
vai AIF kompetentajām iestādēm arī būtu
jāpārliecinās par visu to kolektīvo ieguldījumu
uzņēmumu atbilstību, kam piemīt TNF īpašības un
kas eksistē brīdī, kad šī regula stājas
spēkā. (51) Komisijai atbilstīgi Līguma
par Eiropas Savienības darbību 290. pantam jāpieņem
deleģēti akti iekšējās novērtējuma
procedūras jomā. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot
sagatavošanas darbus, atbilstīgi apspriestos, tostarp ekspertu
līmenī. (52) Komisijai piešķirtas
arī pilnvaras pieņemt īstenošanas tehniskos standartus,
izmantojot īstenošanas tiesību aktus atbilstīgi Līguma par Eiropas
Savienības darbību 291. pantam un Regulas (ES) Nr. 1095/2010[7] 15. pantam.
Attiecībā uz ziņojumu iesniegšanas veidlapu, kurā ietverta
informācija par NTF kompetentajām iestādēm, EVTI būtu
jāuzdod izveidot īstenošanas tehnisko standartu projektus un iesniegt
tos Komisijai. (53) EVTI attiecībā uz šo
regulu būtu jāspēj īstenot visas pilnvaras, kas tai
uzticētas ar Direktīvu 2009/65/EK un
Direktīvu 2011/61/ES. Tāpat tai tiek uzticēts arī
izstrādāt regulējošu un īstenošanas tehnisko standartu
projektus. (54) Ir ļoti būtiski
veikt šīs regulas pārskatīšanu, lai novērtētu, cik
pamatoti ir atbrīvot noteiktus nemainīgas NAV NTF, kas koncentrē
savus ieguldījumu portfeļus uz dalībvalstu emitētiem
parāda vērtspapīriem, no prasības izveidot kapitāla rezervi
vismaz 3 % apmērā no nemainīgas NAV NTF aktīvu kopējās
vērtības. Tāpēc trīs gadu laikā pēc šīs
regulas stāšanās spēkā Komisijai būtu
jāizanalizē šīs regulas piemērošanā gūtā
pieredze un ietekme uz dažādajiem ar NTF saistītajiem ekonomikas
aspektiem. Dalībvalstu emitēti vai garantēti parāda
vērtspapīri ir atsevišķa ieguldījumu kategorija ar
specifiskām kredīta un likviditātes iezīmēm.
Turklāt valsts parādam ir ļoti būtiska nozīme
dalībvalstu finansēšanā. Komisijai būtu
jāizvērtē dalībvalstu emitētu vai garantētu valsts
parāda vērtspapīru tirgus attīstība un iespēja
radīt īpašu regulējumu tādiem NTF, kas koncentrē savu
ieguldījumu politiku uz šā veida parāda vērtspapīriem. (55) Jaunajiem vienotajiem
noteikumiem attiecībā uz NTF būtu jāatbilst
nosacījumiem, kas izklāstīti Direktīvā 95/46/EK[8] un Regulā (EK) Nr. 45/2001[9]. (56) Tā kā šīs
regulas mērķi, proti, nodrošināt vienotas prudenciālās
prasības, ko piemēro NTF visā Savienībā, tai pašā
laikā apzinoties vajadzību līdzsvarot NTF drošumu un uzticamību
ar naudas tirgu efektīvu darbību un dažādo iesaistīto
personu izmaksām, nevar efektīvi sasniegt dalībvalstīs un
tā kā aptvertā mēroga un ietekmes dēļ to var
labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var
izveidot pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu,
kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā.
Saskaņā ar minētajā pantā noteikto
proporcionalitātes principu šī regula paredz tikai to, kas ir
vajadzīgs minēto mērķu sasniegšanai. (57) Jaunajos vienotajos noteikumus
attiecībā uz NTF ir ievērotas pamattiesības un principi,
kas ir skaidri atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību
hartā, īpaši — patērētāju aizsardzība,
darījumdarbības brīvība un personas datu aizsardzība.
Jaunie vienotie noteikumi attiecībā uz NTF būtu
jāpiemēro saskaņā ar šīm tiesībām un
principiem, IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU. I nodaļa
Vispārīgi noteikumi 1. pants
Priekšmets un darbības joma 1. Šī regula paredz
noteikumus par finanšu instrumentiem, kas izmantojami ieguldījumu
veikšanai naudas tirgus fondā (NTF), tā portfeli un
vērtēšanu un prasības par ziņojumu sniegšanu
saistībā ar Savienībā reģistrētu,
pārvaldītu un reklamētu NTF. Šo regulu piemēro kolektīvo
ieguldījumu uzņēmumiem, kuriem atbilstīgi
Direktīvai 2009/65/EK nepieciešama darbības atļauja
darboties kā PVKIU vai kuri ir AIF atbilstīgi Direktīvai 2011/61/ES,
kuri iegulda īstermiņa aktīvos un kuriem ir skaidri noteikts
viens vai kumulatīvi mērķi, kas piedāvā
ieņēmumus atbilstoši naudas tirgus likmēm vai saglabājot
ieguldījumu vērtību. 2. Dalībvalstis nepapildina
prasības šīs regulas aptvertajā jomā. 2. pants
Definīcijas Šajā regulā piemēro šādas
definīcijas: (1)
„īstermiņa aktīvi” ir finanšu
aktīvi ar atlikušo termiņu, kas nepārsniedz divus gadus; (2)
„naudas tirgus instrumenti” ir naudas tirgus
instrumenti atbilstīgi Direktīvas 2009/65/EK 2. panta 1. punkta
o) apakšpunktā ietvertajai definīcijai; (3)
„pārvedami vērtspapīri” ir
pārvedami vērtspapīri, kā definēts
Direktīvas 2009/65/EK 2. panta 1. punkta
n) apakšpunktā; (4)
„pārdošanas ar atpirkšanu līgums” ir
jebkurš līgums, ar kuru viena puse darījuma partnerim nodod
vērtspapīrus vai jebkādas tiesības, kas saistītas ar
to īpašumtiesībām, ievērojot apņemšanos tos atpirkt
par noteiktu cenu nākotnes datumā, kas ir noteikts vai jānosaka;
(5)
„pirkšanas ar atpārdošanu līgums” ir
jebkurš līgums, ar kuru viena puse no darījuma partnera saņem
vērtspapīrus vai tiesības, kas saistītas ar to
īpašumtiesībām vai nodrošinājumu, ievērojot
apņemšanos tos atpārdot par noteiktu cenu nākotnes datumā,
kas ir noteikts vai jānosaka; (6)
„vērtspapīru aizdevums” vai
„vērtspapīru aizņēmums” ir jebkurš darījums, kura
rezultātā iestāde vai tās darījumu partneris nodod
vērtspapīrus un apņemas, ka aizņēmējs atdos
līdzvērtīgus vērtspapīrus kādā nākotnes
datumā vai kad to pieprasīs vērtspapīru aizdevējs;
šāds darījums ir vērtspapīru aizdevums iestādei, kas
nodod vērtspapīrus, un vērtspapīru aizņēmums
iestādei, kurai vērtspapīri tiek nodoti; (7)
„vērtspapīrošana” ir vērtspapīrošana,
kā definēts Regulas (ES) 575/2013[10] 4. panta 1. punkta
61. apakšpunktā “; (8)
"uzņēmuma parāds" ir
parāda instrumenti, ko emitējis uzņēmums, kurš faktiski
nodarbojas ar preču ražošanu un nefinanšu pakalpojumu sniegšanu vai to
tirdzniecību; (9)
„novērtējums pēc tirgus cenas” ir
pozīciju novērtējums, kas balstās uz brīvi pieejamu,
no neitrāliem avotiem iegūtu noslēguma cenām, tostarp
biržas cenām, vispāratzītu vērtēšanas sistēmu
cenām vai vairāku neatkarīgu, tirgū atzītu
mākleru noteiktajām cenām; (10)
„novērtējums pēc modeļa cenas”
ir jebkurš vērtējums, kas salīdzināms, ekstrapolējams
vai citādi aprēķināms no vienas vai vairākām
tirgus vērtībām; (11)
„amortizēto izmaksu metode” ir
vērtēšanas metode, saskaņā ar kuru tiek ņemtas
aktīva iegādes izmaksas un šī vērtība tiek
koriģēta, ņemot vērā prēmiju (vai diskontu)
amortizēšanu līdz termiņa beigām; (12)
„nemainīgas neto aktīvu
vērtības naudas tirgus fonds” (nemainīgas NAV NTF) ir naudas
tirgus fonds, kas saglabā nemainīgu NAV vērtību uz akciju
vai ieguldījumu apliecību; fonda ienākumi tiek uzkrāti ik
dienu vai tos var izmaksāt ieguldītājam, un aktīvi tiek
vispārīgi vērtēti pēc amortizēto izmaksu metodes
vai NAV tiek noapaļota uz tuvāko augstāko procentpunktu vai
tā ekvivalentu valūtā; (13)
“īstermiņa NTF” ir naudas tirgus fonds,
kas iegulda atbilstīgos naudas tirgus instrumentos, kā minēts 9. panta
1. punktā; (14)
“standarta NTF” ir naudas tirgus fonds, kas iegulda
atbilstīgos naudas tirgus instrumentos, kā minēts 9. panta
1. un 2. punktā; (15)
"kredītiestādes" ir
kredītiestādes, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013
4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā; (16)
“NTF kompetentā iestāde” ir: (a)
attiecībā uz PVKIU — PVKIU
piederības dalībvalsts kompetentā iestāde, kas
izraudzīta saskaņā ar Direktīvas 2009/65/EK 97. pantu;
(b)
attiecībā uz ES AIF — AIF piederības
dalībvalsts kompetentā iestāde, kā definēts
Direktīvas 2011/61/ES 4. panta 1. punkta p) apakšpunktā; (c)
attiecībā uz ārpussavienības
AIF — i) tās dalībvalsts
kompetentā iestāde, kurā ārpussavienības AIF tiek
reklamēts Savienībā bez pases; ii) ES AIFP kompetentā iestāde,
kas pārvalda ārpussavienības AIF, ja ārpussavienības
AIF tiek reklamēts Savienībā ar pasi vai netiek reklamēts
Savienībā; iii) atsauces dalībvalsts
kompetentā iestāde, ja ārpussavienības alternatīvo
ieguldījumu fondu (AIF) nepārvalda ES AIFP un tas tiek reklamēts
Savienībā ar pasi; (17)
„NTF piederības dalībvalsts” ir
dalībvalsts, kurā NTF ir izsniegta darbības atļauja; (18)
„vidējais svērtais dzēšanas
termiņš (WAM)” ir visu fonda bāzes aktīvu
vidējā līdz tiesību aktos noteiktajam dzēšanas
termiņam atlikušā laika rādītājs vai, ja atlikušais
laiks ir īsāks, līdz nākamajai procentu likmes
pārskatīšanai pēc naudas tirgus procentu likmes, un kas
atspoguļo katra aktīva relatīvo īpatsvaru
turējumā; (19)
„vidējais svērtais darbības laiks (WAL)”
ir visu fonda bāzes aktīvu vidējā līdz tiesību
aktos noteiktajam dzēšanas termiņam atlikušā laika
rādītājs, kas atspoguļo katra aktīva relatīvo
īpatsvaru turējumā; (20)
„tiesību aktos noteiktais dzēšanas
termiņš” ir datums, kad pilnā apmērā jāatmaksā
vērtspapīra pamatvērtība, un tas nav brīvi
izvēlams; (21)
„atlikušais termiņš” ir laiks līdz
tiesību aktos noteiktajam dzēšanas termiņam; (22)
„īsās pozīcijas pārdošana” ir
naudas tirgus instrumentu nenodrošināta tirdzniecība. 3. pants
NTF darbības atļaujas piešķiršana 1. Nevienu kolektīvo
ieguldījumu uzņēmumu Savienībā nereģistrē,
nepārvalda un nereklamē kā NTF, ja tas nav saņēmis
darbības atļauju atbilstīgi šai regulai. Šāda darbības atļauja ir
derīga visās dalībvalstīs. 2. Kolektīvo
ieguldījumu uzņēmumam, kam vajag PVKIU darbības
atļauju atbilstīgi Direktīvai 2009/65/EK, piešķir
atļauju darboties kā NTF atļauju piešķiršanas
procedūrā atbilstīgi Direktīvai 2009/65/EK. 3. Kolektīvo ieguldījumu
uzņēmumam, kas ir AIF, NTF darbības atļauju piešķir
saskaņā ar atļauju piešķiršanas procedūru, kas
izklāstīta 4. pantā. 4. Nevienam kolektīvo
ieguldījumu uzņēmumam nepiešķir NTF darbības
atļauju, ja NTF kompetentā iestāde nav saņēmusi
pierādījumu, ka NTF spēs izpildīt visas šīs regulas
prasības. 5. Darbības atļaujas
saņemšanai NTF iesniedz savai kompetentajai iestādei šādus
dokumentus: (a)
nolikumu vai dibināšanas dokumentus; (b)
pārvaldnieka identifikāciju; (c)
depozitārija identifikāciju; (d)
raksturojumu vai jebkuru citu informāciju par
ieguldītājiem pieejamo NTF; (e)
aprakstu vai jebkādu informāciju par
noteikumiem un procedūrām, kas nepieciešamas, lai tiktu
izpildītas II–VII nodaļas prasības; (f)
jebkuru citu informāciju vai dokumentu, ko
pieprasa NTF kompetentā iestāde, lai pārliecinātos par
atbilstību šīs regulas prasībām. 6. Kompetentās
iestādes ik ceturksni iesniedz EVTI ziņojumu par darbības
atļaujām, kas piešķirtas vai atsauktas atbilstoši šai regulai. 7. EVTI uztur centrālu
publisku reģistru, kurā identificēts katrs NTF, kam
piešķirta darbības atļauja atbilstīgi šai regulai,
norādīta tā tipoloģija, pārvaldnieks un NTF
kompetentā iestāde. Reģistrs ir pieejams elektroniskā
formātā. 4. pants
AIF NTF atļaujas piešķiršanas procedūra 1. AIF piešķir NTF
darbības atļauju tikai tad, ja tā kompetentā iestāde
ir apstiprinājusi AIFP, kura darbība atļauta atbilstīgi
Direktīvai 2011/61/ES, pieteikumu pārvaldīt AIF, fonda
nolikumu un depozitārija izvēli. 2. Iesniedzot pieteikumu par AIF
pārvaldību, atļāvu saņēmušais AIFP iesniedz NTF
kompetentajai iestādei: (a)
rakstisku vienošanos, kas parakstīta ar
depozitāriju; (b)
informāciju par deleģēšanas
kārtību attiecībā uz portfeli un risku pārvaldību
un administrēšanu attiecībā uz AIF; (c)
informāciju par ieguldījumu
stratēģijām, riska profilu un citām tā AIF
īpašībām, ko AIFP ir pilnvarots pārvaldīt. NTF kompetentā iestāde var lūgt
AIFP kompetentajai iestādei skaidrojumu un informāciju
attiecībā uz šī punkta pirmās daļas
pēdējā apakšpunktā minētajiem dokumentiem vai
apstiprinājumu, ka uz NTF attiecas AIFP pārvaldības
atļauja. AIFP kompetentā iestāde sniedz atbildi
10 darbadienu laikā no dienas, kad NTF kompetentā iestāde
iesniegusi pieprasījumu. 3. AIFP nekavējoties
ziņo NTF kompetentajai iestādei par jebkādiem grozījumiem
dokumentos, kas uzskaitīti otrajā punktā. 4. NTF kompetentā
iestāde var noraidīt AIFP pieteikumu tikai tādā
gadījumā, ja: (a)
AIFP neatbilst šīs regulas prasībām; (b)
AIFP neatbilst Direktīvas 2011/61/ES
prasībām; (c)
AIFP kompetentā iestāde nav pilnvarojusi
AIFP pārvaldīt NTF; (d)
AIFP nav iesniedzis 2. punktā
uzskaitītos dokumentus. Pirms pieteikuma noraidīšanas NTF
kompetentā iestāde konsultējas ar AIFP kompetento iestādi. 5. AIF atļaujai darboties
kā NTF nepiemēro ne prasību, ka AIF ir jāpārvalda
AIFP, kam atļauts darboties AIF piederības dalībvalstī, ne
arī prasību, ka AIFP veic vai deleģē darbības AIF
piederības dalībvalstī. 6. AIFP divu mēnešu
laikā pēc visu pieteikuma dokumentu iesniegšanas tiek informēts,
vai AIF tiek piešķirta atļauja darboties kā NTF vai atļauja
netiek piešķirta. 7. NTF kompetentā
iestāde nepiešķir darbības atļauju, ja AIF ir juridiski
aizliegts reklamēt tā akcijas vai ieguldījumu apliecības
tā piederības dalībvalstī. 5. pants
NTF nosaukuma izmantošana 1. Nosaukumu „naudas tirgus
fonds” jeb NTF saistībā ar sevi vai akcijām vai ieguldījumu
apliecībām, ko tas emitē, PVKIU vai AIF izmanto tikai tad, ja
PVKIU vai AIF to ir atļauts darīt atbilstīgi šai regulai. Nosaukumu, kas norāda uz naudas tirgus fondu,
vai tādus terminus kā „naudas plūsma”, „likvīds”, „naudas
līdzekļi”, „pieejamie aktīvi”, „noguldījumam
līdzīgs” vai līdzīgus vārdus PVKIU vai AIF izmanto
tikai tad, ja tas tiem ir atļauts atbilstīgi šai regulai. 2. Nosaukuma „naudas tirgus
fonds”, „NTF” vai nosaukuma, kas norāda uz NTF vai 1. punktā
minētajiem terminiem, izmantošana attiecas uz tā izmantošanu
jebkādos iekšējos vai ārējos dokumentos, ziņojumos,
apliecinājumos, reklāmā, paziņojumos, vēstulēs
vai jebkurā citā materiālā, kas adresēts vai
paredzēts izplatīšanai iespējamajiem ieguldītājiem,
akciju turētājiem, akcionāriem vai kompetentajām
iestādēm rakstiski, mutiski, elektroniski vai jebkādā
citā veidā. 6. pants
Piemērojamie noteikumi 1. NTF pastāvīgi ir
jāatbilst šīs regulas prasībām. 2. NTF, kas ir PVKIU, un tā
pārvaldniekam pastāvīgi ir jāatbilst Direktīvas 2009/65/EK
prasībām, ja vien šajā regulā nav norādīts
citādi. 3. NTF, kas ir AIF, un tā
pārvaldniekam pastāvīgi ir jāatbilst
Direktīvas 2011/61/ES prasībām, ja vien šajā
regulā nav norādīts citādi. 4. NTF pārvaldnieks atbild
par atbilstības nodrošināšanu šai regulai. Pārvaldnieks atbild
par jebkuriem zaudējumiem vai izdevumiem, kas rodas, neievērojot
atbilstību šai regulai. 5. Šī regula neattur NTF no
tādu ieguldījumu ierobežojumu piemērošanas, kas ir
striktāki nekā šajā regulā noteiktie. II nodaļa
Pienākumi attiecībā uz NTF ieguldījumu politiku I iedaļa
Vispārīgi noteikumi un atbilstīgi aktīvi 7. pants
Vispārīgi principi 1. Ja NTF veido vairāk
nekā viena ieguldījumu apakšstruktūra, saistībā
ar II–VII nodaļu katra apakšstruktūra uzskatāma par
atsevišķu NTF. 2. Naudas tirgus fondam, kam
atļauts darboties kā PVKIU, nepiemēro saistības
attiecībā uz PVKIU ieguldījumu politiku, kas
izklāstītas Direktīvas 2009/65/EK 49., 50.,
50.a pantā, 51. panta 2. punktā un 52.–57. pantā.
8. pants
Atbilstīgi aktīvi 1. NTF iegulda tikai vienā
vai vairākās šādu finanšu aktīvu kategorijās un tikai
atbilstīgi nosacījumiem, kas izklāstīti šajā
regulā: (a)
naudas tirgus instrumentos; (b)
noguldījumos kredītiestādēs; (c)
atvasinātos finanšu instrumentos; (d)
pirkšanas ar atpārdošanu līgumos. 2. NTF neveic nevienu no
turpmāk uzskaitītajām darbībām: (a)
ieguldījumi aktīvos, kas nav 1. punktā
uzskaitītie; (b)
īsās pozīcijas pārdošana naudas
tirgus instrumentos; (c)
neveido tiešas vai netiešas riska pozīcijas
kapitāla vērtspapīros vai precēs, tostarp neizmanto atvasinātus
finanšu instrumentus, sertifikātus, kuri pārstāv
atvasinātus finanšu instrumentus, uz tiem balstītus indeksus vai
jebkādus citus līdzekļus vai instrumentus, kas tiem veidotu
riska pozīciju; (d)
vērtspapīru aizdevuma vai
vērtspapīru aizņēmuma līgumu un pārdošanas ar
atpirkšanu līgumu vai jebkādu citu līgumu slēgšana, kas
apgrūtinātu NTF aktīvus; (e)
naudas līdzekļu aizņemšana un
aizdošana. 9. pants
Piemēroti naudas tirgus instrumenti 1. Naudas tirgus instruments ir
piemērots NTF veiktam ieguldījumam ar nosacījumu, ka tas atbilst
visām turpmāk minētajām prasībām: (a)
tas atbilst vienai no naudas tirgus instrumentu
kategorijām, kas minētas Direktīvas 2009/65/EK 50. panta
1. punkta a), b), c) vai h) apakšpunktā, (b)
tam piemīt kāda no šādām
alternatīvām īpašībām: i) tā tiesību aktos noteiktais
dzēšanas termiņš emitējot ir 397 vai mazāk dienas; ii) tā atlikušais termiņš ir 397
vai mazāk dienas; (c)
naudas tirgus instrumenta emitentam ir
piešķirta viena no divām augstākajām iekšējā
reitinga pakāpēm atbilstoši noteikumiem, kas izklāstīti
šīs regulas 16.–19. pantā. (d)
ja tas iesaistās riska darījumā ar vērtspapīrošanu,
uz to attiecas 10. pantā noteiktās papildu prasības. 2. Īstermiņa NTF
arī drīkst veikt ieguldījumu naudas tirgus instrumentā, kam
piemēro parasto ienesīguma korekciju atbilstoši naudas tirgus
nosacījumiem ik pēc 397 dienām vai biežāk, līdz
atlikušais termiņš vairs nepārsniedz divus gadus. 3. Regulas 1. punkta c) apakšpunktu
nepiemēro naudas tirgus instrumentiem, ko emitējusi vai
garantējusi dalībvalsts centrālā iestāde vai
centrālā banka, Eiropas Centrālā banka, Savienība,
Eiropas Stabilizācijas mehānisms vai Eiropas Investīciju banka. 10. pants
Atbilstīgi vērtspapīrošanas darījumi 1. Vērtspapīrošanu
uzskata par atbilstīgu, ja ir izpildīti visi turpmāk
minētie nosacījumi: (a)
pamatā esošais riska darījums vai riska
darījumu portfelis sastāv vienīgi no uzņēmuma
parāda; (b)
pamatā esošais uzņēmuma parāds
ir ar augstu kredītkvalitāti un likvīds; (c)
pamatā esošā uzņēmuma
parāda tiesību aktos noteiktais dzēšanas termiņš
emitējot ir 397 vai mazāk dienas; vai tā atlikušais termiņš
ir 397 vai mazāk dienas. 2. Lai nodrošinātu vienotu
1. punkta piemērošanu, EVTI izstrādā regulatīvo
tehnisko standartu projektu, nosakot: (a)
nosacījumus un apstākļus, kādos
uzskata, ka pamatā esošais riska darījums vai riska darījumu
portfelis sastāv vienīgi no uzņēmumu parāda; (b)
nosacījumus un skaitliskas
robežvērtības, pēc kuriem nosaka, kad uzņēmuma
parāds ir ar augstu kredītkvalitāti un likvīds. EVTI iesniedz pirmajā daļā
minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz
[…]. Komisijai tiek deleģētas pilnvaras
pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos
tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010
10.–14. pantu. 11. pants
Atbilstīgi noguldījumi kredītiestādēs NTF var veikt ieguldījumu kā noguldījumu
kredītiestādē ar nosacījumu, ka ir izpildīti visi
turpmāk minētie nosacījumi: (a)
noguldījumu atmaksā pēc
pieprasījuma vai to var izņemt jebkurā laikā; (b)
noguldījuma termiņš nepārsniedz
12 mēnešus; (c)
kredītiestādei juridiskā adrese ir
dalībvalstī vai, ja šīs kredītiestādes juridiskā
adrese ir trešā valstī, uz to attiecas prudenciālās
prasības, ko saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013
107. panta 4. punktā norādīto procedūru uzskata
par līdzvērtīgām Savienības tiesību aktos
noteiktajiem noteikumiem. 12. pants
Atbilstīgi atvasinātie finanšu instrumenti Atvasinātu finanšu instrumentu NTF var
izmantot ieguldījuma veikšanai, ja tas tiek tirgots regulētā
tirgū, kā minēts Direktīvas 2009/65/EK 50. panta
1. punkta a), b) vai c) apakšpunktā, vai kā
ārpusbiržas atvasināti finanšu instrumenti, ja jebkurā
gadījumā ir izpildīti visi turpmāk minētie
nosacījumi: (a)
pakārtotos atvasinātos finanšu
instrumentus veido procentu likmes, ārvalstu valūtas maiņas
likmes, valūtas vai indeksi, kas pārstāv vienu no šīm
kategorijām; (b)
atvasinātais finanšu instruments kalpo tikai
tam, lai ierobežotu ilguma risku un valūtas maiņas kursa risku, kas
piemīt pārējiem NTF ieguldījumiem; (c)
darījumu partneri darījumos ar
ārpusbiržas atvasinātiem finanšu instrumentiem ir institūcijas,
uz kurām attiecas prudenciāls regulējums un uzraudzība un
kuras ietilpst NTF piederības dalībvalsts kompetento iestāžu
apstiprinātajās kategorijās; (d)
ārpusbiržas atvasinātos finanšu
instrumentus katru dienu ticami un pamatoti vērtē, un tos,
likvidētus vai slēgtus ar kompensējoša darījuma
palīdzību, katrā laikā pēc NTF ierosmes var
pārdot par patieso cenu. 13. pants
Atbilstīgi pirkšanas ar atpārdošanu līgumi 1. Pirkšanas ar atpārdošanu
līgumu NTF var slēgt ar nosacījumu, ka tiek izpildīti visi
turpmāk minētie nosacījumi: (a)
NTF ir tiesības izbeigt līgumu
jebkurā laikā ar brīdinājumu augstākais divas darba
dienas iepriekš; (b)
tirgus vērtība aktīviem, kas
saņemti, noslēdzot pirkšanas ar atpārdošanu līgumu, visu
laiku ir vismaz vienāda ar izdotajiem naudas līdzekļiem. 2. Aktīvi, ko NTF
saņēmis pirkšanas ar atpārdošanu līguma noslēgšanas
rezultātā, ir naudas tirgus instrumenti atbilstīgi 9. pantam.
3. Pirkšanas ar atpārdošanu
līguma ietvaros NTF nesaņem vērtspapīrošanas, kā
definēts 10. pantā. Aktīvi, ko NTF saņēmis
pirkšanas ar atpārdošanu līguma noslēgšanas rezultātā,
netiek pārdoti, no jauna ieguldīti, ieķīlāti vai
citādi nodoti. 4. Aktīvi, ko NTF
saņēmis pirkšanas ar atpārdošanu līguma noslēgšanas
rezultātā, tiek ietverti, aprēķinot diversificēšanas
un koncentrācijas ierobežojumus atbilstīgi šajā regulā
noteiktajam. 5. Atkāpjoties no 2.
punkta, NTF saskaņā ar pirkšanas ar atpārdošanu līguma
daļu drīkst saņemt likvīdus pārvedamus aktīvus
vai naudas tirgus instrumentus, kuri nav 9. pantam atbilstoši aktīvi,
ar noteikumu, ka šie aktīvi atbilst vienam no šādiem
nosacījumiem: (a)
tiem ir augsta kredītkvalitāte un tos ir
emitējusi vai garantējusi kādas dalībvalsts
centrālā iestāde vai centrālā banka, Eiropas
Centrālā banka, Eiropas Savienība, Eiropas stabilitātes
mehānisms, Eiropas Investīciju banka; (b)
tos ir emitējusi vai garantējusi
trešās valsts centrālā iestāde vai centrālā
banka, ar noteikumu, ka trešās valsts aktīvu emitentam ir
piešķirta viena no divām augstākajām iekšējā
reitinga kategorijām atbilstīgi 16. līdz 19. pantā
paredzētajiem noteikumiem. Par aktīviem, kas saņemti
saskaņā ar pirkšanas ar atpārdošanu līguma atbilstīgi
pirmajai daļai, tiek paziņots NTF ieguldītājiem. Uz aktīviem, kas saņemti pirkšanas ar
atpārdošanu līguma ietvaros saskaņā ar pirmo daļu,
attiecas 14. panta 6. punktā paredzētie noteikumi. 6. Komisija ir pilnvarota
pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 44. pantu, lai
precizētu likviditātes kvantitatīvās un
kvalitatīvās prasības, kas piemērojamas 5. punktā
minētajiem aktīviem, un kredītkvalitātes
kvantitatīvās un kvalitatīvās prasības, kas
piemērojamas 5. punkta a) apakšpunktā minētajiem
aktīviem. Šajā nolūkā Komisija ņem
vērā ziņojumu, kas minēts Regulas (ES) Nr. 575/2013
509. panta 3. punktā. Komisija pieņem deleģētos aktus,
kas minēti pirmajā daļā, vēlākais līdz 2014. gada
31. decembrim. II iedaļa
Ieguldījumu politikas nosacījumi 14. pants
Diversificēšana 1. NTF iegulda ne vairāk
kā 5 % savu aktīvu: (a)
naudas tirgus instrumentos, ko emitējusi viena
struktūra, vai; (b)
noguldījumos vienā
kredītiestādē. 2. Iesaistīšanās riska
darījumos ar vērtspapīrošanu kopumā nedrīkst
pārsniegt 10 % no NTF aktīviem. 3. Kopējais NTF
pakļāvums riskam saistībā ar vienu un to pašu darījumu
partneri, kas izriet no ārpusbiržas atvasināto finanšu instrumentu
darījumiem, nepārsniedz 5 % no tā aktīviem. 4. Kopējā naudas
līdzekļu summa, kas tiek nodrošināta vienam NTF darījumu
partnerim pirkšanas ar atpārdošanu līgumos, nepārsniedz
20 % no tā aktīviem. 5. Neņemot vērā
1. un 3. punktā noteiktos atsevišķos ierobežojumus, NTF neveido
kombinācijas, izmantojot turpmāk minētos instrumentus, ja
rezultātā tā ieguldījums vienā struktūrā
pārsniedz 10 % no tā aktīviem: (a)
ieguldījumi naudas tirgus instrumentos, ko
emitējusi šī struktūra; (b)
noguldījumi šajā struktūrā; (c)
ārpusbiržas atvasināti finanšu
instrumenti, kuru dēļ darījumu partnerim veidojas riska
pozīcija ar šo struktūru. 6. Atkāpjoties no šī
panta 1. punkta a) apakšpunkta, kompetentā iestāde var
atļaut NTF veikt ieguldījumu saskaņā ar riska
sadalīšanas principu līdz pat 100 % no tā aktīviem
dažādos naudas tirgus instrumentos, ko emitējusi vai garantējusi
dalībvalsts centrālā, reģionālā vai
vietējā iestāde vai centrālā banka, Eiropas
Centrālā banka, Savienība, Eiropas Stabilizācijas mehānisms
vai Eiropas Investīciju banka, trešās valsts centrālā
iestāde vai centrālā banka vai starptautiska sabiedriska
organizācija, kurā piedalās viena vai vairākas
dalībvalstis. Šī punkta pirmā daļa tiek
piemērota tikai tad, ja tiek izpildītas visas šādas
prasības: (a)
NTF pieder naudas tirgus instrumenti, ko
attiecīgais emitents emitējis vismaz sešos dažādos laidienos; (b)
NTF ierobežo ieguldījumus viena emitenta
naudas tirgus instrumentos līdz maksimāli 30 % no tā
aktīviem; (c)
NTF nolikumā vai dibināšanas dokumentos
skaidri norāda dalībvalsts centrālo, reģionālo vai
vietējo iestādi vai centrālo banku, Eiropas Centrālo banku,
Savienību, Eiropas Stabilizācijas mehānismu vai Eiropas
Investīciju banku, trešās valsts centrālo iestādi vai
centrālo banku vai starptautisku sabiedrisku organizāciju, kurā
piedalās viena vai vairākas dalībvalstis, kas emitē vai
garantē naudas tirgus instrumentus, kuros fonds plāno ieguldīt
vairāk nekā 5 % no saviem aktīviem; (d)
NTF savos prospektos un reklāmas
paziņojumos ietver pamanāmu paziņojumu par šīs atkāpes
izmantošanu un norādi uz dalībvalsts centrālo,
reģionālo vai vietējo iestādi vai centrālo banku,
Eiropas Centrālo banku, Savienību, Eiropas Stabilizācijas
mehānismu, Eiropas Investīciju banku, trešās valsts
centrālo iestādi vai centrālo banku vai starptautisku
sabiedrisku organizāciju, kurā piedalās viena vai vairākas
dalībvalstis, kas emitē vai garantē naudas tirgus instrumentus,
kuros fonds plāno ieguldīt vairāk nekā 5 % no saviem
aktīviem. 7. Lai aprēķinātu
šī panta 1.–5. punktā ietvertos ierobežojumus, sabiedrības,
kas saistībā ar konsolidētajiem pārskatiem ir ietvertas
vienā grupā saskaņā ar Padomes
Direktīvu 83/349/EEK[11]
vai atzītiem starptautiskiem grāmatvedības noteikumiem, uzskata
par vienotu struktūru. 15. pants
Koncentrācija 1. NTF nedrīkst
piederēt vairāk nekā 10 % no naudas tirgus instrumentiem,
ko emitējusi viena struktūra. 2. Šī panta 1. punktā
noteikto limitu nepiemēro attiecībā uz tādu naudas tirgus
instrumentu krājumiem, ko emitējusi vai garantējusi
dalībvalsts centrālā, reģionālā vai
vietējā iestāde vai centrālā banka, Eiropas
Centrālā banka, Savienība, Eiropas Stabilizācijas
mehānisms vai Eiropas Investīciju banka, trešās valsts
centrālā iestāde vai centrālā banka vai starptautiska
sabiedriska organizācija, kurā piedalās viena vai vairākas
dalībvalstis. III IEDAĻA
NAUDAS TIRGUS INSTRUMENTU KREDĪTKVALITĀTE 16. pants
Iekšējā novērtējuma procedūra 1. NTF pārvaldnieks
izveido, īsteno un konsekventi piemēro pārdomātu un stingru
iekšējo novērtējuma procedūru, saskaņā ar kuru
nosaka naudas tirgus instrumentu kredītkvalitāti, ņemot vērā
finanšu instrumenta emitentu un paša finanšu instrumenta īpašības. 2. Iekšējās
novērtējuma procedūras pamatā ir iekšējā reitinga
sistēma un pārdomātas, stingras, sistemātiskas un
pastāvīgas piešķiršanas metodes. Piešķiršanas metodes
apstiprina pārvaldnieks, par pamatu ņemot vēsturisko pieredzi un
empīriskos pierādījumus, tostarp atpakaļejošas
pārbaudes. 3. Iekšējā
novērtējuma procedūra atbilst šādām
prasībām: (a)
NTF pārvaldnieks nodrošina, ka
informācija, kas izmantota, novērtējot iekšējo
kredītreitingu, ir pietiekamas kvalitātes, atjaunināta un no
uzticamiem avotiem. Šāds pārvaldnieks īsteno un uztur
efektīvu procesu, lai iegūtu un atjauninātu būtisku
informāciju par emitenta raksturojumu; (b)
NTF pārvaldnieks pieņem un īsteno
pienācīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka iekšējo
reitingu piešķiršanas pamatā ir visas pieejamās un
piemērotās informācijas pilnīga analīze, un ietver
visus būtiskos virzošos faktorus, kas ietekmē emitenta
kredītspēju; (c)
NTF pārvaldnieks nepārtraukti uzrauga
iekšējā reitinga piešķiršanu un vismaz reizi gadā
pārskata visus piešķirtos iekšējos reitingus. Šāds
pārvaldnieks pārskata piešķirtos reitingus katru reizi, kad
notiek būtiskas izmaiņas, kas varētu ietekmēt iekšējo
kredītreitingu. Pārvaldnieks izveido iekšējos nosacījumus,
lai uzraudzītu makroekonomisko, finanšu tirgus vai ar emitentu
saistītu izmaiņu ietekmi uz tā piešķirtajiem iekšējiem
kredītreitingiem; (d)
ja kredītreitingu aģentūra, kas
reģistrēta Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādē
(EVTI), naudas tirgus instrumentu emitentam piešķir kredītreitingu,
kredītreitinga pazemināšana zem diviem augstākajiem
īstermiņa kredītreitingiem, ko izmanto šī
aģentūra, uzskatāma par būtisku izmaiņu c) apakšpunkta
nolūkā, un pārvaldniekam jāveic jauna kredītreitinga
piešķiršanas procedūra; (e)
kredītreitinga piešķiršanas metodes
pārskata vismaz reizi gadā, lai noteiktu, vai tās ir
piemērotas pašreizējam portfelim un ārējiem
apstākļiem; (f)
ja metodes, modeļi vai galvenie reitinga
pieņēmumi, kas tiek izmantoti iekšējās
novērtējuma procedūrās, tiek mainīti, NTF
pārvaldnieks cik ātri vien iespējams un ne vēlāk
kā vienu mēnesi pēc izmaiņām pārskata visus
iekšējos kredītreitingus, ko šīs izmaiņas ietekmē; (g)
iekšējo reitingu piešķiršanu un to
periodisku pārskatīšanu, ko veic NTF pārvaldnieks, neveic
personas, kas veic NTF portfeļa pārvaldību vai ir par to
atbildīgas. 17. pants
Iekšējā reitinga sistēma 1. Katram tāda naudas
tirgus instrumenta emitentam, kurā NTF plāno veikt ieguldījumu,
piešķir iekšējo reitingu saskaņā ar iekšējo
novērtējuma procedūru. 2. Iekšējā reitinga
sistēmas struktūra atbilst visām turpmāk
minētajām prasībām: (a)
iekšējā reitinga sistēmas
pamatā ir vienota reitinga skala, kura rāda tikai skaitliski izteiktu
emitenta kredītrisku. Reitinga skalai ir sešas kategorijas emitentiem, kas
pilda saistības, un viena kategorija emitentiem, kas nepilda
saistības; (b)
starp emitentu kategorijām pastāv skaidri
noteikta sakarība, kura atspoguļo emitenta kredītrisku un
reitinga kritērijus, kas izmantoti, lai noteiktu šo kredītriska
līmeni; (c)
iekšējā reitinga sistēmā
vērā ņem naudas tirgus instrumentu īstermiņa raksturu. 3. Šī panta 2. punkta
b) apakšpunktā minētie reitingu kritēriji atbilst
šādām prasībām: (a)
tie ietver vismaz skaitliski izsakāmus un
kvalitatīvus rādītājus, kas raksturo finanšu instrumenta
emitentu un makroekonomisko un finanšu tirgus situāciju; (b)
tie attiecas uz kopējām bāzes
rādītāja skaitliskajām un kvalitatīvajām atsauces
vērtībām, ko izmanto, lai novērtētu skaitliski
izsakāmos un kvalitatīvos rādītājus; (c)
tie ir piemēroti konkrēta veida
emitentam. Nošķir vismaz šāda veida emitentus: valsts, reģionālā
vai vietējā pašvaldība, finanšu korporācijas un
uzņēmumus, kas nav finanšu korporācijas. (d)
ja ir runa par riska darījumu ar vērtspapīrošanu,
tajos ņem vērā emitenta kredītrisku, vērtspapīrošanas
struktūru un bāzes aktīvu kredītrisku. 18. pants
Dokumentācija 1. NTF pārvaldnieks
dokumentē iekšējo novērtējuma procedūru un
iekšējā reitinga sistēmu. Dokumentēta tiek šāda
informācija: (a)
izklāsts par iekšējo
novērtējuma procedūru un iekšējā reitinga sistēmu
uzbūvi un darbību, kas ļauj kompetentajām
iestādēm izprast, kā tiek piešķirtas konkrētas
kategorijas, un izvērtēt, cik piemēroti tās
piešķirtas; (b)
loģiskais pamats un analīze, kas pamato
pārvaldnieka izvēlētos reitinga kritērijus un to
pārskatīšanas biežumu. Šī analīze ietver reitinga
kritēriju izvēlei izmantotos parametrus, modeli un ierobežojumus
modelim; (c)
visas lielākās izmaiņas
iekšējā novērtējuma procedūrā, tostarp
izmaiņu izraisītāju identifikāciju; (d)
iekšējās novērtējuma
procedūras organizācija, tostarp reitingu piešķiršanas process
un iekšējās kontroles struktūra; (e)
pilnīga iekšējo reitingu vēsture pa
emitentiem un atzītiem galvotājiem; (f)
iekšējo reitingu piešķiršanas datumi; (g)
galvenie dati un metodes, kas tiek izmantotas, lai
iegūtu iekšējo reitingu, tostarp galvenie pieņēmumi par
reitingu; (h)
persona vai personas, kas atbildīgas par
iekšējo reitingu noteikšanu. 2. Iekšējā
novērtējuma procedūra tiek detalizēti izklāstīta
NTF nolikumā vai dibināšanas dokumentos, un visi 1. punktā
minētie dokumenti ir pieejami pēc NTF kompetento iestāžu un NTF
pārvaldnieka kompetento iestāžu pieprasījuma. 19. pants
Deleģētie akti Komisija ir pilnvarota pieņemt
deleģētus aktus saskaņā ar 44. pantu
attiecībā uz šādiem jautājumiem: (a)
nosacījumi, ar kādiem reitingu
noteikšanas metodes ir uzskatāmas par pārdomātām,
stingrām, sistemātiskām un pastāvīgām, un
apstiprinājuma nosacījumi, kā minēts 16. panta 2. punktā; (b)
katras kategorijas definīcija
attiecībā uz emitenta kredītriska skaitlisku izteikšanu, kā
minēts 17. panta 2. punkta a) apakšpunktā, un
kritēriji, pēc kuriem nosaka riska skaitlisko izteikšanu, kā
minēts 17. panta 2. punkta b) apakšpunktā; (c)
precīzas atsauces vērtības katram
kvalitatīvajam rādītājam un skaitliskās atsauces
vērtības katram kvalitatīvajam rādītājam.
Šīs rādītāju atsauces vērtības norāda par
katru kredītreitingu kategoriju, ņemot vērā 17. panta
3. punktā norādītos kritērijus; (d)
būtisku izmaiņu nozīme, kā
minēts 16. panta 3. punkta c) apakšpunktā. 20. pants
Kredītkvalitātes novērtēšanas pārvaldība 1. Iekšējās
novērtējuma procedūras apstiprina augstākā
vadība, valsts iestāde un NTF pārvaldnieks, pildot
uzraudzības funkciju, ja tāda pastāv. Attiecīgajām personām
jābūt labai izpratnei par iekšējām novērtējuma
procedūrām, iekšējā reitinga sistēmām un
pārvaldnieka izmantotajām novērtējuma metodēm
kategoriju piešķiršanai un padziļinātai izpratnei par
saistītajiem ziņojumiem. 2. Uz iekšējiem reitingiem
balstīta NTF kredītriska profila analīze ir būtiska
daļa no ziņojumu sniegšanas 1. punktā minētajām
personām. Ziņojumos ietver vismaz katras kategorijas riska profilu,
piešķirtās kategorijas maiņu, aplēses par būtiskiem
parametriem katrā kategorijā un salīdzinājumu par
realizētajiem saistību neizpildes līmeņiem. Ziņojumu
iesniegšanas biežums ir atkarīgs no informācijas svarīguma un
veida un tos iesniedz vismaz reizi gadā. 3. Augstākā
vadība nepārtraukti nodrošina, ka iekšējā
novērtējuma procedūra darbojas pienācīgi. Augstāko vadību regulāri
informē par iekšējās novērtējuma procedūras
darbību, jomām, kurās tiek konstatēti trūkumi, un
situāciju attiecībā uz centieniem un pūliņiem, kas
tiek īstenoti, lai novērstu konstatētos trūkumus. III nodaļa
Pienākumi attiecībā uz NTF ieguldījumu politiku 21. pants
Noteikumi attiecībā uz īstermiņa NTF portfeli Īstermiņa NTF pastāvīgi
nodrošina atbilsmi šādām portfeļa prasībām: (a)
tā portfeļa vidējais svērtais
dzēšanas termiņš (WAM) nav garāks par
60 dienām; (b)
tā portfeļa vidējais svērtais
darbības laiks (WAL) nav garāks par 120 dienām; (c)
vismaz 10 % no tā aktīviem veido
aktīvi, kuru dzēšanas termiņš ir diena. Īstermiņa NTF
neiegādājas citus aktīvus, kā vien tos, kuru dzēšanas
termiņš ir diena, ja šādas iegādes rezultātā
īstermiņa NTF būs ieguldījis mazāk nekā 10 %
no sava portfeļa aktīvos, kuru dzēšanas termiņš ir diena; (d)
vismaz 20 % no tā aktīviem veido
aktīvi, kuru dzēšanas termiņš ir nedēļa.
Īstermiņa NTF neiegādājas citus aktīvus, kā vien
tos, kuru dzēšanas termiņš ir nedēļa, ja šādas
iegādes rezultātā īstermiņa NTF būs
ieguldījis mazāk nekā 20 % no sava portfeļa
aktīvos, kuru dzēšanas termiņš ir nedēļa. 22. pants
Noteikumi attiecībā uz standarta NTF portfeli 1. Standarta NTF
pastāvīgi nodrošina atbilsmi šādām prasībām: (a)
tā portfeļa WAM nevienu brīdi
nav garāks par 6 dienām; (b)
tā portfeļa WAL nevienu brīdi
nav garāks par 12 mēnešiem; (c)
vismaz 10 % no tā aktīviem veido
aktīvi, kuru dzēšanas termiņš ir diena. Standarta NTF
neiegādājas citus aktīvus, kā vien tos, kuru dzēšanas
termiņš ir diena, ja šādas iegādes rezultātā standarta
NTF būs ieguldījis mazāk nekā 10 % no sava
portfeļa aktīvos, kuru dzēšanas termiņš ir diena; (d)
vismaz 20 % no tā aktīviem veido
aktīvi, kuru dzēšanas termiņš ir nedēļa. Standarta NFT
neiegādājas citus aktīvus, kā vien tos, kuru dzēšanas
termiņš ir nedēļa, ja šādas iegādes
rezultātā standarta NTF būs ieguldījis mazāk nekā
20 % no sava portfeļa aktīvos, kuru dzēšanas termiņš
ir nedēļa. 2. Standarta NTF drīkst
ieguldīt līdz 10 % no saviem aktīviem naudas tirgus
instrumentos, ko emitējusi viena struktūra. 3. Neatkarīgi no 2. punktā
noteiktā individuālā limita standarta NTF drīkst apvienot
jebkurus turpmāk minētos darījumus, ja to rezultātā
līdz 15 % no tā aktīviem tiktu ieguldīti vienā
struktūrā: (a)
ieguldījumi naudas tirgus instrumentos, ko
emitējusi šī struktūra; (b)
noguldījumi šajā struktūrā; (c)
ārpusbiržas atvasināti finanšu
instrumenti, kuru dēļ darījumu partnerim veidojas riska
pozīcija ar šo struktūru. 4. Visi portfeļa
aktīvi, kurus standarta NTF iegulda saskaņā ar 2. un 3. punktu,
tiek atklāti NTF ieguldītājiem. 5. Standarta NTF nedrīkst
būt nemainīgas NAV NTF. 23. pants
NTF kredītreitingi Ne NTF, ne NTF pārvaldnieks nelūdz,
lai kredītreitingu aģentūra nosaka NTF reitingu, un
nefinansē NTF reitinga noteikšanu, ko veic kredītreitingu
aģentūra. 24. pants
Politika „pazīsti savu klientu” 1. NTF pārvaldnieks nosaka,
īsteno un piemēro procedūras un rūpīgi nosaka NTF
ieguldītāju skaitu, to vajadzības un rīcību, to
turējumu summas ar mērķi pareizi paredzēt ietekmi, ko
radītu vairāku ieguldītāju vienlaicīgi izteikti
pieteikumi dzēšanai. Šajā nolūkā NTF pārvaldnieks
ņem vērā vismaz šādus faktorus: (a)
nosakāmi modeļi ieguldītāju
naudas līdzekļu vajadzību noteikšanai; (b)
cik sarežģītus ieguldījumus
dažādi ieguldītāji ir gatavi veikt; (c)
dažādu ieguldītāju
nevēlēšanās uzņemties risku; (d)
korelācijas līmenis vai cieša saikne
starp dažādiem NTF ieguldītājiem 2. NTF pārvaldnieks
nodrošina, ka (a)
viena ieguldītāja turēto akciju vai
ieguldījumu apliecību vērtība nevienā brīdī
nepārsniedz to aktīvu vērtību, kuru dzēšanas
termiņš ir diena; (b)
ieguldītāja dzēšanas
pieprasījumi būtiski neietekmē NTF likviditātes profilu. 25. pants
Stresa testēšana 1. Katrs NTF īsteno
pamatotu stresa testēšanas procedūru, kas ļauj noteikt
iespējamus notikumus vai nākotnes izmaiņas ekonomiskajā
situācijā, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt NTF.
NTF pārvaldnieks regulāri veic stresa testēšanu un
izstrādā rīcības plānu dažādiem iespējamiem
scenārijiem. Stresa testu pamatā ir objektīvi
kritēriji, un tajos ņem vērā nopietnu ticamu scenāriju
ietekmi. Stresa testa scenārijos ņem vērā atsauces
parametrus, tostarp vismaz šādus faktorus: (a)
NTF portfelī turēto aktīvu
likviditātes līmeņa hipotētiskas izmaiņas; (b)
NTF portfelī turēto aktīvu
kredītriska līmeņa hipotētiskas izmaiņas, tostarp
kredītrisku un reitinga risku; (c)
procentu likmju hipotētiskas izmaiņas; (d)
vērtspapīru dzēšanas
hipotētiskus līmeņus. 2. Turklāt nemainīgas
NAV NTF gadījumā stresa testos apsver dažādus scenārijus ar
starpību starp nemainīgu NAV uz akciju vai ieguldījumu
apliecību un NAV uz akciju vai ieguldījumu apliecību, tostarp
starpības ietekmi uz NAV rezervi. 3. Ja stresa tests uzrāda
NTF neaizsargātību, NTF pārvaldnieks veic darbības, lai
stiprinātu NTF finanšu pozīcijas, tostarp veic darbības, kas
pastiprina NTF aktīvu likviditāti vai kvalitāti. 4. Stresa testus veic tik bieži,
cik noteikusi NTF pārvaldnieka uzņēmuma valde pēc tam, kad
tā izsvērusi, cik ilgs ir piemērots un saprātīgs
intervāls, ņemot vērā tirgus situāciju, un pēc
tam, kad ņemtas vērā paredzamās izmaiņas NTF
portfelī. Testus veic vismaz reizi gadā. 5. Detalizēts ziņojums
ar stresa testēšanas rezultātiem tiek iesniegts izskatīšanai NTF
pārvaldnieka uzņēmuma valdē. Nepieciešamības
gadījumā valde groza ieteikto rīcības plānu un
apstiprina galīgo rīcības plānu. Ziņojumu, kurā izklāstīti
stresa testēšanas rezultāti un ietverts rīcības plāns,
noformē rakstiski, un to glabā vismaz piecus gadus. 6. Ziņojumu ar stresa
testēšanas rezultātiem iesniedz pārvaldnieka kompetentajai
iestādei un NTF kompetentajai iestādei. Kompetentās
iestādes ziņojumu nosūta EVTI. 7. EVTI izstrādā
vadlīnijas, lai noteiktu kopīgus atsauces parametrus stresa testa
scenārijiem, kas jāietver stresa testos, ņemot vērā
šī panta 1. punktā norādītos faktorus. Vadlīnijas
atjaunina vismaz reizi gadā, ņemot vērā tirgus
attīstību. IV nodaļa
Vērtēšanas noteikumi 26. pants
NTF aktīvu vērtēšana 1. NTF aktīvu
vērtēšanu veic vismaz reizi dienā. 2. NTF aktīvus
vērtē, izmantojot novērtēšanu pēc tirgus cenas, ja tas
ir iespējams. 3. Vērtējot pēc
tirgus cenas, aktīvi tiek vērtēti pēc
pārdomātākajiem pieprasījuma un piedāvājuma
aspektiem, izņemot gadījumus, kad iestāde darījuma
noslēgšanu var veikt par vidējo tirgus cenu. Vērtējot pēc tirgus cenas, tiek izmantoti
tikai kvalitatīvi tirgus dati. Tirgus datu kvalitāti
novērtē, par pamatu ņemot visus šādus faktorus: (a)
darījumu partneru skaitu un kvalitāti; (b)
šī aktīva apjomu un apgrozījumu
tirgū; (c)
emisijas apmēru un emisijas daļu, ko NTF
plāno iegādāties vai pārdot. 4. Ja novērtēšana
pēc tirgus cenas nav iespējama vai tirgus dati nav pietiekami
kvalitatīvi, NTF aktīvu vērtē konservatīvi, izmantojot
modeli. Modelis precīzi aplēš aktīva
patieso vērtību, par pamatu ņemot šādus jaunākos
galvenos faktorus: (a)
šī aktīva apjomu un apgrozījumu
tirgū; (b)
emisijas apmēru un emisijas daļu, ko NTF
plāno iegādāties vai pārdot; (c)
ar aktīvu saistīto tirgus risku, procentu
likmes risku un kredītrisku. Vērtējot pēc modeļa, neizmanto
vērtēšanas modeļus, kuru pamatā ir amortizētās
izmaksas. 5. Papildus vērtēšanai
pēc tirgus cenas, kas minēta 2. un 3. punktā, un
vērtēšanai pēc modeļa, kas minēta 4. punktā,
nemainīgas NAV NTF aktīvus var vērtēt arī, izmantojot
amortizēto izmaksu metodi. 27. pants
NAV aprēķināšana uz akciju vai ieguldījumu apliecību 1. „Neto aktīvu
vērtību (NAV) uz akciju vai ieguldījumu apliecību”
aprēķina kā starpību starp visu tādu NTF aktīvu
summu un visu tādu NTF saistību summu, kuri ir novērtēti
pēc tirgus cenas un modeļa metodes, ko dala ar NTF emitēto
akciju vai ieguldījumu apliecību skaitu. NAV uz akciju vai ieguldījumu apliecību
aprēķina katram NTF neatkarīgi no tā, vai tas ir
nemainīgas NAV NTF vai nav. 2. NAV uz akciju vai
ieguldījumu apliecību noapaļo uz tuvāko bāzes punktu
vai tā ekvivalentu, ja NAV tiek publicēta naudas vienības
izteiksmē. 3. NAV uz NTF akciju vai
ieguldījumu apliecību aprēķina vismaz reizi dienā. 4. „Nemainīgo NAV uz akciju
vai ieguldījumu apliecību” aprēķina kā starpību
starp visu tādu nemainīgas NAV NTF aktīvu summu un visu
tādu nemainīgas NAV NTF saistību summu, kuri novērtēti
pēc amortizēto izmaksu metodes, ko dala ar nemainīgas NAV NTF
emitēto akciju vai ieguldījumu apliecību skaitu. 5. Nemainīgas NAV NTF
nemainīgo NAV uz akciju vai ieguldījumu apliecību noapaļo
uz tuvāko procentpunktu vai tā ekvivalentu, ja NAV tiek
publicēta naudas vienības izteiksmē. 6. Starpību starp
nemainīgas NAV NTF nemainīgo NAV uz akciju vai ieguldījumu
apliecību un NAV uz akciju vai ieguldījumu apliecību
nepārtraukti uzrauga. 28. pants
Emisijas un dzēšanas cena 1. NTF akcijas vai
ieguldījumu apliecības emitē vai dzēš par cenu, kas
vienāda ar NTF NAV uz akciju vai ieguldījumu apliecību. 2. Atkāpjoties no šī
panta 1. punkta, nemainīgas NAV NTF akcijas vai ieguldījumu
apliecības emitē vai dzēš par cenu, kas vienāda ar NTF nemainīgo
NAV uz akciju vai ieguldījumu apliecību. V nodaļa
Īpašas prasības nemainīgas NAV NTF 29. pants
Papildu prasības nemainīgas NAV NTF 1. NTF vērtēšanai
neizmanto amortizēto izmaksu metodi vai nereklamē nemainīgu NAV
uz akciju vai ieguldījumu apliecību, vai nenoapaļo
nemainīgo NAV uz akciju vai ieguldījumu apliecību līdz
tuvākajam procentpunktam vai tā ekvivalentam, ja NAV tiek
publicēta naudas vienības izteiksmē, ja vien tam nav skaidri
atļauts darboties kā nemainīgas NAV NTF. 2. Nemainīgas NAV NTF izpilda
visas šādas papildu prasības: (a)
tas ir izveidojis NAV rezervi atbilstīgi 30. panta
prasībām; (b)
nemainīgas NAV NTF kompetentā
iestāde ir pārliecinājusies par sīki izstrādātu
plānu, kurā atbilstīgi 31. pantam nemainīgas NAV NTF
ir norādījis kārtību, kādā izmantojama NAV rezerve; (c)
nemainīgas NAV NTF kompetentā
iestāde ir pārliecinājusies par kārtību,
kādā nemainīgas NAV NTF papildinās rezervi, un tās
struktūras finanšu stāvokli, kura plāno finansēt fonda
papildinājumu; (d)
nemainīgas NAV NTF nolikums vai dibināšanas
dokumenti nosaka precīzu kārtību, kādā nemainīgas
NAV NTF tiek pārveidots par NTF, kuram nav ļauts izmantot
amortizēto izmaksu metodi vai noapaļošanas metodi; (e)
nemainīgas NAV NTF un tā
pārvaldniekam ir skaidra un pārskatāma pārvaldības
struktūra, kura nepārprotami nosaka un piešķir atbildību
dažādos pārvaldības līmeņos; (f)
nemainīgas NAV NTF ir izveidojis skaidrus un
efektīvus saziņas rīkus ar ieguldītājiem, kas
nodrošina tūlītēju informāciju saistībā ar NAV rezerves
izmantošanu vai papildināšanu un nemainīgas NAV NTF pārveidi; (g)
nemainīgas NAV NTF nolikumā vai
dibināšanas dokumentos skaidri norāda, ka nemainīgas NAV NTF
nedrīkst saņemt ārēju atbalstu citādi, kā vien
izmantojot NAV rezervi. 30. pants
NAV rezerve 1. Katrs nemainīgas NAV NTF
izveido un visu laiku uztur NAV rezervi vismaz 3 % apmērā no
nemainīgas NAV NTF aktīvu kopējās vērtības.
Nemainīgas NAV NTF aktīvu kopējo vērtību
aprēķina kā summu, ko iegūst, saskaitot katra NTF aktīva
vērtību, kas noteikta atbilstīgi 26. panta 3. vai 4. punktam. NAV rezervi izmanto tikai un vienīgi, lai
segtu starpību starp nemainīgas NAV NTF nemainīgo NAV uz akciju
vai ieguldījumu apliecību un nemainīgas NAV NTF NAV uz akciju
vai ieguldījumu apliecību, kā izklāstīts 31. pantā. 2. Summas NAV rezervē
neietver, aprēķinot nemainīgas NAV NTF NAV vai nemainīgo
NAV. 3. NAV rezervi veido tikai
naudas līdzekļi. 4. NAV rezerve tiek glabāta
aizsargātā rezerves kontā, kas NTF vārdā un tā
labā atvērts kredītiestādē, kas atbilst 11. panta
c) apakšpunkta prasībām. Rezerves konts ir atdalīts no visiem citiem
NTF kontiem, no NTF pārvaldnieka kontiem, no kredītiestādes citu
klientu kontiem un no jebkuras citas tādas struktūras kontiem, kas
finansē NAV rezervi. Rezerves kontu vai summas rezerves kontā
nedrīkst ieķīlāt, apķīlāt vai izmantot kā
nodrošinājumu. Ja tiek pasludināta maksātnespēja NTF
pārvaldniekam vai kredītiestādei, kurā ir atvērts šis
konts, vai jebkurai struktūrai, kas finansē NAV rezervi, rezerves
konts nav pieejams izmaksāšanai vai maksātnespējīgās
struktūras kreditoru prasību apmierināšanai. 5. Rezerves konts tiek izmantots
tikai un vienīgi NTF labā. Līdzekļu pārvešanu no
rezerves konta veic tikai 31. panta 2. punkta b) apakšpunktā
un 31. panta 3. punkta a) apakšpunktā noteiktajos
apstākļos. 6. Nemainīgas NAV NTF
depozitārijs pārliecinās, ka ikviens pārvedums no rezerves
konta atbilst šīs nodaļas nosacījumiem. 7. Nemainīgas NAV NTF
rakstiski noformē skaidru un sīki izstrādātu vienošanos ar
struktūru, kura plāno finansēt NAV rezerves papildinājumu.
Vienošanās dokumentā ietver skaidru apņemšanos finansēt
papildinājumu un nosaka, ka struktūra finansē
papildinājumu, izmantojot savus finanšu līdzekļus. Vienošanos par papildinājumu un tās
struktūras identitāti, kas finansēs papildinājumu,
atklāj nemainīgas NAV NTF nolikumā vai dibināšanas
dokumentos. 31. pants
NAV rezerves izmantošana 1. NAV rezervi drīkst
izmantot tikai un vienīgi parakstīšanas un dzēšanas
gadījumos, lai vienādotu starpību starp nemainīgo NAV uz
akciju vai ieguldījumu apliecību un NAV uz akciju vai
ieguldījumu apliecību. 2. Šī panta 1. punkta
nolūkā parakstīšanas gadījumos: (a)
ja nemainīga NAV, kuras gadījumā
tiek veikta akcijas vai ieguldījumu apliecības parakstīšana, ir
augstāka nekā NAV uz akciju vai ieguldījumu apliecību,
pozitīvo starpību kreditē uz rezerves kontu; (b)
ja nemainīgā NAV, kuras
gadījumā tiek veikta akcijas vai ieguldījumu apliecības
parakstīšana, ir zemāka nekā NAV, negatīvo starpību
debitē no rezerves konta. 3. Šī panta 1. punkta
nolūkā dzēšanas gadījumos: (a)
ja nemainīgā NAV, kuras
gadījumā tiek veikta akcijas vai ieguldījumu apliecības
dzēšana, ir augstāka nekā NAV uz akciju vai ieguldījumu
apliecību, negatīvo starpību debitē no rezerves konta; (b)
ja nemainīgā NAV, kuras
gadījumā tiek veikta akcijas vai ieguldījumu apliecības
dzēšana, ir zemāka nekā NAV uz akciju vai ieguldījumu
apliecību, pozitīvo starpību kreditē uz rezerves kontu. 32. pants
Eskalācijas procedūra 1. Nemainīgas NAV NTF
izveido un īsteno eskalācijas procedūru, ar kuru nodrošina, ka
negatīvo starpību starp nemainīgo NAV uz akciju vai
ieguldījumu apliecību un NAV uz akciju vai ieguldījumu
apliecību savlaicīgi izskata personas, kas ir tiesīgas
rīkoties fonda vārdā. 2. Eskalācijas
procedūra nosaka, ka: (a)
ja negatīvā starpība sasniedz
10 bāzes punktus vai to ekvivalentu, kad NAV tiek publicēta
naudas vienības izteiksmē, tiek informēta nemainīgas NAV
NTF pārvaldnieka uzņēmuma augstākā vadība; (b)
ja negatīvā starpība sasniedz
15 bāzes punktus vai to ekvivalentu, kad NAV tiek publicēta
naudas vienības izteiksmē, tiek informēta nemainīgas NAV
NTF pārvaldnieka uzņēmuma valde, nemainīgas NAV NTF
kompetentās iestādes un EVTI; (c)
kompetentās personas izvērtē
negatīvās starpības iemeslu un veic nepieciešamās
darbības negatīvās ietekmes mazināšanai. 33. pants
NAV rezerves papildināšana 1. Tiklīdz NAV rezerves
summa nokrīt zem 3 % atzīmes, to papildina. 2. Ja NAV rezerve nav tikusi
papildināta un mēnesi NAV rezerves summa saglabājas
10 bāzes punktus zem 30. panta 1. punktā
minētajiem 3 %, NTF automātiski pārstāj būt par
nemainīgas NAV NTF, un tam aizliedz izmantot amortizēto izmaksu vai
noapaļošanas metodi. Par to nemainīgas NAV NTF rakstiski un
skaidrā un visaptverošā veidā nekavējoties informē
katru ieguldītāju. 34. pants
Kompetentās iestādes tiesības attiecībā uz NAV rezervi 1. Nemainīgas NAV NTF
kompetentajai iestādei nekavējoties ziņo par jebkuru
samazinājumu, kas pārsniedz 3 % no NAV rezerves summas. 2. Nemainīgas NAV NTF
kompetentajai iestādei un EVTI nekavējoties ziņo, ja NAV rezerves
summa samazinās par 10 bāzes punktiem zem 30. panta 1. punktā
minētajiem 3 %. 3. Saņemot pirmajā
punktā norādīto paziņojumu, kompetentā iestāde
cieši uzrauga nemainīgas NAV NTF. 4. Saņemot šā panta 2. punktā
minēto paziņojumu, kompetentā iestāde kontrolē, vai
NAV rezerve ir papildināta vai arī NTF vairs neuzskata sevi par
nemainīgas NAV NTF un attiecīgi par to ir informējis
ieguldītājus. VI nodaļa
Ārējais atbalsts 35. pants
Ārējais atbalsts 1. Nemainīgas NAV NTF
nedrīkst saņemt ārēju atbalstu, izņemot
ārēju atbalstu tādā veidā un ar tādiem
nosacījumiem, kādi norādīti 30.–34. pantā. 2. NTF, kas nav nemainīgas
NAV NTF, nav atļauts saņemt ārēju atbalstu, izņemot
ārēju atbalstu ar tādiem nosacījumiem, kādi
norādīti 36. pantā. 3. Ārējs atbalsts ir
tiešs vai netiešs atbalsts, ko piedāvā trešā persona un kas
paredzēts vai kā rezultātā tiks garantēta NTF
likviditāte vai stabilizēta NTF NAV uz akciju vai ieguldījumu
apliecību. Ārējs atbalsts konstatējams
šādos gadījumos: (a)
trešās personas veikta naudas
līdzekļu iepludināšana; (b)
trešā persona iegādājas NTF
aktīvus par paaugstinātu cenu; (c)
trešā persona iegādājas NTF akcijas
vai ieguldījumu apliecības, lai nodrošinātu fondam
likviditāti; (d)
trešā persona emitē jebkāda veida
tiešu vai netiešu galvojumu, garantiju vai atbalsta vēstuli NTF labā; (e)
jebkura trešās personas darbība, kuras
tiešs vai netiešs mērķis ir saglabāt NTF likviditātes
profilu un NAV uz akciju vai ieguldījumu apliecību. 36. pants
Izņēmuma situācijas 1. Izņēmuma
situācijās, kuras attaisno sistēmiska saistība vai
nelabvēlīgi tirgus apstākļi, kompetentā iestāde
var atļaut NTF, kas nav nemainīgas NAV NTF, saņemt
ārēju atbalstu, kas minēts 35. pantā, ja tas
paredzēts vai tā dēļ tiks panākts rezultāts, kas
garantē NTF likviditāti vai stabilizē NTF NAV uz akciju vai
ieguldījumu apliecību, ar nosacījumu, ka tiek izpildīti visi
turpmāk minētie nosacījumi: (a)
NTF saprātīgi pamato vajadzību
pēc ārēja atbalsta un, izmantojot pārliecinošu
pierādījumu, apliecina tūlītēju vajadzību
saņemt ārēju atbalstu; (b)
ārējais atbalsts tiek ierobežots
attiecībā uz tā summu un laika periodu, kad tas ir pieejams; (c)
kompetentā iestāde ir
pārliecinājusies, ka ārējā atbalsta sniedzējs ir
finansiāli stabils un tam ir pietiekami finanšu līdzekļi, lai
bez nelabvēlīgas ietekmes pārciestu iespējamos
zaudējumus, kas varētu rasties piešķirtā
ārējā atbalsta dēļ. 2. Šī panta 1. punkta
c) apakšpunkta nolūkā, ja ārējā atbalsta
sniedzējs ir struktūra, kurai piemēro prudenciālo
uzraudzību, ir jāsaņem šīs struktūras uzraudzības
iestādes piekrišana, lai nodrošinātu, ka atbalsts, ko piešķir
šī struktūra, ir saistīts ar atbilstīgajiem pašu
līdzekļiem, ko nodrošina šī struktūra, un atbilst šīs
struktūras riska pārvaldības sistēmai. 3. Ja 1. punktā
uzskaitītie nosacījumi ārēja atbalsta saņemšanai ir
izpildīti, NTF par to rakstiski un skaidrā un visaptverošā
veidā nekavējoties informē katru ieguldītāju. VII nodaļa
Pārskatāmības prasības 37. pants
Pārskatāmība 1. NTF katrā savā vai
tā pārvaldnieka izsniegtā ārējā vai
iekšējā dokumentā, ziņojumā, apliecinājumā,
reklāmā, vēstulē vai jebkurā citā rakstiskā
pierādījumā, kas adresēts vai paredzēts
izplatīšanai iespējamajiem ieguldītājiem, akciju
turētājiem, akcionāriem vai NTF vai tā pārvaldnieka
kompetentajām iestādēm, skaidri norāda, vai tas ir
īstermiņa vai standarta NTF. Nemainīgas NAV NTF katrā savā vai
tā pārvaldnieka izsniegtā ārējā vai
iekšējā dokumentā, ziņojumā, apliecinājumā,
reklāmā, vēstulē vai jebkurā citā rakstiskā
pierādījumā, kas adresēts vai paredzēts
izplatīšanai iespējamajiem ieguldītājiem, akciju
turētājiem, akcionāriem vai NTF vai tā pārvaldnieka
kompetentajām iestādēm, skaidri norāda, ka tas ir
nemainīgas NAV NTF. 2. Jebkurā dokumentā,
ko NTF izmanto reklamēšanas nolūkos, skaidri norāda visus
šādus paziņojumus: (a)
ka NTF nav garantēts ieguldījums; (b)
ka NTF nepaļaujas uz ārēju atbalstu
NTF likviditātes garantēšanai vai NAV stabilizēšanai uz akciju
vai ieguldījumu apliecību; (c)
ka pamatsummas zaudēšanas risks
jāuzņemas ieguldītājam. 3. Neviens NTF vai tā
pārvaldnieka paziņojums ieguldītājiem vai
potenciālajiem ieguldītājiem nekādā veidā
neietver norādi, ka ieguldījums NTF akcijās vai ieguldījumu
apliecībās ir garantēts. 4. NTF ieguldītāji
tiek skaidri informēti par metodi vai metodēm, ko NTF izmanto NTF
ieguldījumu apliecību vērtēšanai un NAV
aprēķināšanai. 5. Papildus informācijai,
kas sniedzama atbilstīgi 1.–4. punktam, nemainīgas NAV NTF
skaidri norāda ieguldītājiem un potenciālajiem
ieguldītājiem par amortizēto izmaksu metodes izmantošanu un/vai
noapaļošanas piemērošanu. Nemainīgas NAV NTF norāda sava
NAV rezerves summu, procedūru, ar kuru vienādo nemainīgu NAV uz
akciju vai ieguldījumu apliecību, un NAV uz akciju vai
ieguldījumu apliecību un skaidri norāda rezerves lomu un ar to
saistītos riskus. Nemainīgas NAV NTF skaidri norāda
kārtību, kā tiek papildināta NAV rezerve, un
struktūru, kas plāno finansēt fonda papildinājumu. Fonds
nodrošina ieguldītājiem pieeju visai informācijai
saistībā ar atbilstību noteikumiem, kas izklāstīti 29. panta
2. punkta a)–g) apakšpunktā. 38. pants
Paziņojumu sniegšana kompetentajām iestādēm 1. Par katru NTF, ko tas
pārvalda, NTF pārvaldnieks vismaz reizi ceturksnī iesniedz ziņojumu
ar informāciju NTF kompetentajai iestādei. Pēc pieprasījuma
pārvaldnieks iesniedz informāciju arī pārvaldnieka
kompetentajai iestādei, ja tā atšķiras no NTF kompetentās
iestādes. 2. Informācijā, kuru
ziņo atbilstīgi šā panta 1. punktam, ietver šādus
datus: (a)
NTF veids un īpašības; (b)
portfeļa rādītāji,
piemēram, kopējā aktīvu vērtība, NAV,
vidējais svērtais dzēšanas termiņš (WAM),
vidējais svērtais darbības laiks (WAL), dzēšanas
termiņu sadalījums, likviditāte un peļņa; (c)
NAV rezerves lielums un attīstība; (d)
stresa testu rezultāti; (e)
informācija par aktīviem, kas tiek
turēti NTF portfelī: i) katra aktīva iezīmes,
piemēram, nosaukums, valsts, emitenta kategorija, risks vai dzēšanas
termiņš un iekšējais noteiktais reitings; ii) aktīva veids, tostarp
informācija par darījuma partneri atvasinātu finanšu instrumentu
vai pirkšanas ar atpārdošanu līgumu gadījumā; (f)
informācija par NTF saistībām, kas
ietver šādus datus: i) valsts, kurā reģistrēts
ieguldītājs; ii) ieguldītāja kategorija; iii) parakstīšanas un dzēšanas darbība. Ja nepieciešams un tam ir saprātīgs
pamatojums, kompetentās iestādes var lūgt papildu
informāciju. 3. EVTI izstrādā
īstenošanas tehnisko standartu projektus, ar ko izveido ziņojumu
iesniegšanas veidlapu, kurā ietverta visa šī panta 2. punktā
uzskaitītā informācija. Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras
saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu
pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos
īstenošanas tehniskos standartus. 4. Kompetentās
iestādes nosūta EVTI visu informāciju, ko tās
saņēmušas atbilstīgi šim pantam, un jebkuru citu paziņojumu
vai informāciju, ar kuru tā apmainās ar NTF vai tā
pārvaldnieku šīs regulas īstenošanas gaitā. Šāda
informācija EVTI tiek nosūtīta ne vēlāk kā
30 dienas pēc ziņošanas ceturkšņa beigām. EVTI apkopo informāciju, lai izveidotu
centrālo datubāzi par visiem NTF, kuri tiek izveidoti,
pārvaldīti vai tirgoti Savienībā. Eiropas Centrālajai
bankai ir tiesības piekļūt šai datubāzei tikai statistikas
nolūkiem. VIII nodaļa
Uzraudzība 39. pants
Kompetento iestāžu veiktā uzraudzība 1. Kompetentās
iestādes nepārtraukti uzrauga atbilstību šai regulai. 2. NTF kompetentā
iestāde ir atbildīga par to, lai tiktu uzraudzīta
atbilstība noteikumiem, kas izklāstīti
II–VII nodaļā. 3. NTF kompetentā
iestāde ir atbildīga par to, lai tiktu uzraudzīta
atbilstība pienākumiem, kas izklāstīti fonda nolikumā
vai dibināšanas dokumentos, un pienākumiem, kas izklāstīti
prospektos, kuri ir atbilstīgi šai regulai. 4. Pārvaldnieka
kompetentajai iestādei ir pienākums uzraudzīt, lai pasākumi
un pārvaldnieka organizācija būtu piemēroti tam, lai NTF
pārvaldnieks spētu izpildīt saistības un noteikumus, kas
attiecas uz visu to NTF struktūru un darbību, ko tas pārvalda. 5. Kompetentā iestāde
uzrauga PVKIU vai AIF, kas reģistrēti vai ko reklamē to
teritorijā, nodrošinot, ka tie neizmanto NTF nosaukumu vai neapgalvo, ka
tie ir NTF, ja vien tie neatbilst šīs regulas prasībām. 40. pants
Kompetento iestāžu pilnvaras 1. Kompetentajām
iestādēm ir visas uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras,
kas ir vajadzīgas to funkciju izpildei atbilstīgi šai regulai. 2. Pilnvaras, kas
piešķirtas kompetentajām iestādēm saskaņā ar
Direktīvu 2009/65/EK un Direktīvu 2011/61/ES, tiek
īstenotas arī attiecībā uz šo regulu. 41. pants
EVTI pilnvaras un kompetence 1. EVTI ir nepieciešamās
pilnvaras veikt šajā regulā uzticētos uzdevumus. 2. EVTI pilnvaras
saskaņā ar Direktīvu 2009/65/EK un
Direktīvu 2011/61/ES tiek īstenotas arī attiecībā
uz šo regulu un atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 45/2001. 3. Regulas (ES) Nr. 1095/2010
piemērošanas nolūkā šo regulu ietver turpmāk juridiski
saistošajā Savienības aktā, kas piešķir iestādei
uzdevumus, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1095/2010 1. panta 2. punktā. 42. pants
Iestāžu sadarbība 1. NTF kompetentā
iestāde un pārvaldnieka kompetentā iestāde, ja tā ir
cita iestāde, sadarbojas un apmainās ar informāciju šajā
regulā paredzēto pienākumu veikšanai. 2. Kompetentās
iestādes un EVTI sadarbojas cita ar citu, lai veiktu attiecīgos
šajā regulā paredzētos pienākumus atbilstīgi Regulai
(ES) Nr. 1095/2010. 3. Kompetentās
iestādes un EVTI apmainās ar visu informāciju un dokumentiem,
kas vajadzīga, lai veiktu savus attiecīgos pienākumus, ko
tām uzliek šī regula, saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1095/2010,
jo īpaši lai apzinātu un novērstu šīs regulas
pārkāpumus. IX nodaļa
Nobeiguma noteikumi 43. pants
Pieeja attiecībā uz esošajiem PVKIU un AIF 1. Sešu mēnešu laikā
pēc šīs regulas stāšanās spēkā esošie PVKIU vai
AIF, kas veic ieguldījumus īstermiņa aktīvos un kam ir
konkrēti vai kumulatīvi mērķi, piedāvājot ieņēmumus
atbilstīgi naudas tirgus likmēm vai saglabājot ieguldījumu
vērtību, iesniedz pieteikumu savai kompetentajai iestādei
kopā ar visiem dokumentiem un pierādījumiem, kas nepieciešami,
lai apliecinātu atbilstību šai regulai. 2. Ne vēlāk kā
divus mēnešus pēc pieteikuma saņemšanas kompetentā
iestāde izvērtē, vai PVKIU vai AIF atbilst šai regulai
atbilstoši 3. un 4. pantam. Kompetentā iestāde pieņem
lēmumu un nekavējoties par to paziņo PVKIU vai AIF. 3. Atkāpjoties no 30. panta
1. punkta pirmā teikuma, jau pastāvošie PVKIU vai AIF, kas atbilst
2. panta 10. punktā izklāstītās nemainīgas
NAV NTF definīcijas kritērijiem, izveido NAV rezervi vismaz (a)
1 % apmērā no nemainīgas NAV
NTF aktīvu kopējās vērtības viena gada laikā
pēc šīs regulas stāšanās spēkā; (b)
2 % apmērā no nemainīgas NAV
NTF aktīvu kopējās vērtības divu gadu laikā
pēc šīs regulas stāšanās spēkā; (c)
3 % apmērā no nemainīgas NAV
NTF aktīvu kopējās vērtības trīs gadu laikā
pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas; 4. Piemērojot šā panta
3. punktu, 33. un 34. pantā norādītā atsauce uz
3 % tiek interpretēta kā atsauce uz NAV rezerves summām,
kas minētas attiecīgi 3. punkta a), b) un c) apakšpunktā. 44. pants
Deleģēšanas īstenošana 1. Pilnvaras pieņemt
deleģētus aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā
pantā paredzētos nosacījumus. 2. Komisiju pilnvaro
pieņemt 13. un 19. pantā minētos deleģētos
aktus uz nenoteiktu laiku pēc šīs regulas stāšanās
spēkā. 3. Eiropas Parlaments vai Padome
jebkurā laikā var atsaukt 13. un 19. pantā minēto
pilnvaru deleģēšanu. Ar atsaukšanas lēmumu tiek izbeigta
minētajā lēmumā norādīto pilnvaru
deleģēšana. Lēmums stājas spēkā
nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas
Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai
vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas
neietekmē neviena jau spēkā esoša deleģētā akta
derīgumu. 4. Līdzko Komisija ir
pieņēmusi deleģēto aktu, tā par to vienlaikus
paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei. 5. Deleģētie akti, kas
pieņemti atbilstīgi 13. un 19. pantam, stājas
spēkā tikai tad, ja ne Eiropas Parlaments, ne Padome divu mēnešu
laikā pēc minētā akta paziņošanas Eiropas Parlamentam
un Padomei nav cēluši iebildumus vai ja pirms minētā
termiņa beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši
Komisiju, ka necels iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes
ierosmes minēto termiņu pagarina par diviem mēnešiem. 45. pants
Pārskatīšana Trīs gadu laikā pēc šīs
regulas stāšanās spēkā Komisija pārskata šīs
regulas piemērotību no prudenciālā un ekonomiskā
viedokļa. Jo īpaši pārskatīšanā ņem
vērā nemainīgas NAV rezerves darbību un nemainīgas NAV
rezerves darbību tādiem nemainīgas NAV NTF, kuri
nākotnē varētu koncentrēt savus portfeļus uz
dalībvalstu emitētiem vai garantētiem parāda
vērtspapīriem. Pārskatīšanā: (a)
analizē šīs regulas piemērošanā
gūto pieredzi, ieguldītāju, NTF un NTF pārvaldnieku ietekmi
Savienībā; (b)
novērtē NTF lomu dalībvalstu
emitētu vai garantētu parāda vērtspapīru
iegādē; (c)
ņem vērā dalībvalstu
emitētu vai garantētu parāda vērtspapīru specifiskās
īpašības un šāda parāda nozīmi dalībvalstu
finansēšanā; (d)
ņem vērā Regulas (ES)
Nr. 575/2013 509. panta 3. punktā minēto
ziņojumu; (e)
ņem vērā starptautiskā
mērogā notikušās regulatīvās pārmaiņas. Pārskatīšanas rezultātus
paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei, vajadzības gadījumā
pievienojot atbilstošus grozījumu priekšlikumus. 46. pants
Stāšanās spēkā Šī regula stājas spēkā divdesmitajā
dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības
Oficiālajā Vēstnesī. Šī regula uzliek saistības
kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs. Briselē, Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes
vārdā – priekšsēdētājs priekšsēdētājs [1] Eiropas Parlamenta
2012. gada 20. novembra rezolūcija par paralēlo banku
sistēmu (2012/2115(INI)). [2] OV C .., ..,
.. lpp. [3] Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija
Direktīva 2009/65/EK par normatīvo un administratīvo aktu
koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru
kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU)
(OV L 302, 17.11.2009., 32. lpp.). [4] Eiropas
Parlamenta un Padomes 2011. gada 8. jūnija Direktīva 2011/61/ES par
alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un par
grozījumiem Direktīvā 2003/41/EK, Direktīvā
2009/65/EK, Regulā (EK) Nr. 1060/2009 un Regulā (ES)
Nr. 1095/2010 (OV L 174, 1.7.2011., 1. lpp.). [5] Eiropas
Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Regula (ES) Nr. 648/2012 par
ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem
darījumu partneriem un darījumu reģistriem (OV L 201, 27.7.2012., 1. lpp.). [6] Komisijas
2012. gada 19. decembra Deleģētā regula (ES) Nr. 231/2013, ar ko
papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/61/ES
attiecībā uz atbrīvojumiem, vispārējiem darbības
nosacījumiem, depozitārijiem, saistību īpatsvaru,
pārskatāmību un uzraudzību (OV L 83, 22.3.2013.,
1. lpp.). [7] Eiropas
Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1095/2010, ar ko
izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un
tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas
Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.). [8] Eiropas
Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par
personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un
šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.). [9] Eiropas Parlamenta un Padomes
2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu
aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas
iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu
apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.). [10] Eiropas
Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regula (ES) Nr. 575/2013 par
prudenciālajām prasībām attiecībā uz
kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru
sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176,
27.6.2013., 1.-337. lpp.). [11] Padomes
1983. gada 13. jūnija Septītā
direktīva 83/349/EEK, kas pamatojas uz Līguma
54. panta3. punkta g) apakšpunktu un attiecas uz
konsolidētajiem pārskatiem (OV L 193, 18.7.1983.,
1.-17. lpp.).