26.2.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 75/109

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 10. pantu un 17. panta 7. punktu,

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 22. panta 2. punktu,

—

ņemot vērā ES Pamattiesību hartas 11. pantu, 12. panta 2. punktu un 39. pantu,

—

ņemot vērā 10. panta 2. punktu Aktā par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās, kas pievienots Padomes 1976. gada 20. septembra lēmumam, ar grozījumiem (1),

—

ņemot vērā 11. deklarāciju par Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 6. un 7. punktu,

—

ņemot vērā Direktīvu 93/109/EK, ar ko nosaka sīki izstrādātu kārtību balsstiesību un tiesību kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās izmantošanai Savienības pilsoņiem, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav, un Direktīvu 2013/1/ES, ar kuru groza iepriekšminēto direktīvu,

—

ņemot vērā Komisijas 2013. gada 12. marta paziņojumu “Gatavošanās Eiropas Parlamenta 2014. gada vēlēšanām: priekšlikumi vēlēšanu demokrātiskai un efektīvai norisei” (COM(2013)0126),

—

ņemot vērā Komisijas 2013. gada 12. marta ieteikumu dalībvalstīm un Eiropas un valstu politiskajām partijām par Eiropas Parlamenta vēlēšanu demokrātiskas un efektīvas norises veicināšanu (C(2013)1303),

—

ņemot vērā 2012. gada 22. novembra rezolūciju par Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2014. gadā (2),

—

ņemot vērā 2013. gada 13. marta rezolūcija par Eiropas Parlamenta sastāvu 2014. gada vēlēšanu perspektīvā (3),

—

ņemot vērā Reglamenta 41., 48. un 105. pantu,

—

ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu (A7-0219/2013),

A.

tā kā bija panākta vienošanās, ka balsošanas dienas jāpārceļ uz 2014. gada 22.–25. maiju un ka tādēļ jaunievēlētā Parlamenta atklāšanas sesija tiks rīkota 2014. gada 1. jūlijā;

B.

tā kā pilsoņi Savienības līmenī ir tieši pārstāvēti Eiropas Parlamentā;

C.

tā kā katram pilsonim ir tiesības piedalīties Savienības demokrātiskajā dzīvē;

D.

tā kā Eiropas līmeņa politiskās partijas darbojas Eiropas politiskajā sfērā; tā kā tās veicina Eiropas apziņu un Eiropas Savienības pilsoņu politiskās gribas paušanu;

E.

tā kā 2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas būs pirmās vēlēšanas pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā, ar kuru ievērojami tiek paplašinātas Eiropas Parlamenta pilnvaras, tostarp pastiprināta tā loma Komisijas priekšsēdētāja ievēlēšanā, un attiecīgi ar to tiks nodrošināta izšķiroša iespēja vēlēšanu pārredzamības uzlabošanai un vēlēšanu Eiropas dimensijas nostiprināšanai;

F.

tā kā lielākās Eiropas politiskās partijas, šķiet, ir gatavas izvirzīt kandidātus Komisijas priekšsēdētaja amatam, cerot, ka šiem kandidātiem būs vadoša loma Parlamenta vēlēšanu kampaņā, proti, personīgi iepazīstinot ar savu politisko programmu visās ES dalībvalstīs;

G.

tā kā iekšējā partijas demokrātija un augsti atklātības un integritātes standarti no politisko partiju puses ir būtisks pamats, lai vairotu sabiedrības uzticēšanos politiskajai sistēmai;

H.

tā kā pašreizējās pārvaldības krīzes atrisināšanai Eiropas Savienībā ir nepieciešama pilnīgāka integrācijas procesa demokrātiskā leģitimitāte;

I.

tā kā Savienības pilsoņiem, pastāvīgi dzīvojot citā dalībvalstī, pat ja tā nav viņu dalībvalsts, ir tiesības balotēties un balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās;

J.

tā kā vēlēšanu kampaņās joprojām koncentrējas galvenokārt uz valsts jautājumiem, atvirzot fonā debates par specifiskiem Eiropas jautājumiem, un tas negatīvi ietekmē vēlētāju aktivitāti Eiropas Parlamenta vēlēšanās;

K.

tā kā vēlēšanu iznākumu varētu uzlabot aktīva politiskā kampaņa, kurā politiskās partijas un to kandidāti sacenšas par vēlētāju balsīm un par vietām Parlamentā, balstoties uz alternatīvām programmām, kas pievēršas politikas Eiropas dimensijai;

L.

tā kā atkārtoti veiktas sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka ievērojams pilsoņu vairākums būtu gatavi balsot, ja viņiem būtu vairāk informācijas par Eiropas Parlamentu, politiskajām partijām, to programmām un kandidātiem; tā kā tādēļ visi plašsaziņas līdzekļu informācijas sniedzēji tiek mudināti pievērst šīm vēlēšanām maksimālu uzmanību;

M.

tā kā Eiropas Komisijas priekšsēdētāju ievēl Parlaments pēc Eiropadomes ieteikuma, kurā pirms kandidatūras izvirzīšanas ir jāņem vērā vēlēšanu rezultāti un jāapspriežas ar jaunievēlēto Parlamentu;

N.

tā kā saskaņā ar Lisabonas līgumam pievienoto 11. deklarāciju par sīki izstrādātu kārtību, kādā notiek apspriešanās starp Parlamentu un Eiropadomi par Komisijas priekšsēdētāju, var noteikt, “savstarpēji vienojoties”,

1.

aicina politiskās partijas nodrošināt, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanām izvirzīto kandidātu uzvārdi tiek publiskoti vismaz sešas nedēļas pirms balsošanas sākuma;

2.

sagaida, ka kandidāti ievēlēšanas gadījumā apņemsies sākt pildīt savas Eiropas Parlamenta deputāta pilnvaras, ja vien netiks iecelti kādā amatā, kas saskaņā ar 1976. gada Akta par Eiropas Parlamenta tiešām vēlēšanām 7. pantu nav savienojams ar deputāta pilnvarām;

3.

aicina dalībvalstis un politiskās partijas censties panākt lielāku sieviešu īpatsvaru kandidātu sarakstos un pēc iespējas veicināt tādu sarakstu sagatavošanu, kas nodrošina līdzvērtīgu pārstāvību;

4.

mudina dalībvalstis un politiskās partijas rūpēties, lai uzvārdi un Eiropas politisko partiju nosaukumi un attiecīgā gadījumā emblēmas būtu balsošanas biļetenā kopā ar kandidātu sarakstiem;

5.

prasa Eiropas politiskajām partijām izvirzīt savus kandidātus Komisijas priekšsēdētāja amatam pietiekami savlaicīgi pirms vēlēšanām, lai viņi varētu sākt nozīmīgu kampaņu visā Eiropā, koncentrējoties uz Eiropas jautājumiem, kuri balstīti uz partijas platformu un uz tās kandidāta Komisijas priekšsēdētāja amatam programmu;

6.

uzstāj, lai politiskās partijas visos līmeņos pieņemtu demokrātiskas un pārredzamas procedūras savu kandidātu izvirzīšanai Eiropas Parlamenta vēlēšanām un Komisijas priekšsēdētāja amatam;

7.

aicina visas valstu politiskās partijas pirms vēlēšanu kampaņas un tās laikā informēt pilsoņus par savu saistību ar Eiropas politisko partiju un savu atbalstu tās kandidātam uz Komisijas priekšsēdētāja amatu un viņa politiskajai programmai;

8.

mudina dalībvalstis atļaut Eiropas politisko partiju politiska rakstura pārraides;

9.

mudina Eiropas politiskās partijas organizēt vairākas publiskās debates starp Komisijas priekšsēdētāja amata kandidātiem;

10.

iesaka, ka dalībvalstīm būtu jāveic viss nepieciešamais, lai efektīvi īstenotu saskaņotus pasākumus attiecībā uz palīdzību tādiem pilsoņiem, kas vēlas balsot vai balotēties citā valstī, nevis savējā;

11.

aicina dalībvalstis rīkot publisku kampaņu, kas mudina pilsoņus piedalīties vēlēšanās, lai apturētu piedalīšanās samazināšanos;

12.

mudina valstu politiskās partijas savos kandidātu sarakstos iekļaut ES pilsoņus, kuri dzīvo citā dalībvalstī;

13.

uzstāj, lai saskaņā ar Akta par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās 10. panta 2. punktu nevienā dalībvalstī netiktu publiskoti nekādi rezultāti līdz svētdienai, 2014. gada 25. maijam, līdz visās dalībvalstīs tiek slēgti visi vēlēšanu iecirkņi;

14.

ierosina, ka sīki izstrādāta kārtība, kādā notiek apspriešanās starp Parlamentu un Eiropadomi par Komisijas priekšsēdētāju, savlaicīgi pirms vēlēšanām būtu jānosaka, savstarpēji vienojoties;

15.

sagaida, ka šajā procesā tas Komisijas priekšsēdētāja amata kandidāts, kuru izvirza Eiropas politiskā partija, kas iegūst visvairāk vietu Parlamentā, būs pirmais izskatītais kandidāts, lai novērtētu viņa spēju nodrošināt nepieciešamo Parlamenta absolūtā vairākuma atbalstu;

16.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Eiropadomei, Padomei, Komisijai, dalībvalstu parlamentiem un Eiropas politiskajām partijām.